23-TA-1876: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumos Nr. 775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai papildinātu Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumus Nr.775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem" ar ģenerālmajora (Jūras spēkos – kontradmirāļa) dienesta pakāpei atbilstošu karavīra amatu - Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.775 "Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem"" (turpmāk - MK noteikumu projekts) izstrādāts ar mērķi noteikt, ka ģenerālmajora (Jūras spēkos – kontradmirāļa) dienesta pakāpei atbilstošais karavīra amats ir valsts sekretāra vietnieka amats Aizsardzības ministrijas struktūrā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā ģeopolitisko drošības situāciju, aizsardzības nozarē turpinās darbs pie aizsardzības spēju stiprināšanas. Viena no būtiskākākajām spēju attīstības pamatlietām ir Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) infrastruktūras attīstīšana. Infrastruktūras attīstības nozīme paredzēta ne tikai Valsts aizsardzības koncepcijā (pieņemta Saeimā 2020.gada 24.septembrī), bet arī citos aizsardzības plānošanas dokumentos. Lai valsts sekretāra amata līmenī vadītu atbilstošas infrastruktūras attīstības projektus, nepieciešams atbilstošs amats.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepcijā un citos aizsardzības plānošanas dokumentos paredzētajiem valsts aizsardzības pamatprincipiem un izvirzītajām prioritātēm, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas saistības Ziemeļatlantijas līguma orgznizācijā (turpmāk - NATO), kas paredz nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kas izvērsti Latvijas Republikas teritorijā miera laikos un tiktu izvērsti Latvijas teritorijā arī potenciālas krīzes apstākļos, aizsradzības resorā tiek īstenota strauja NBS infrastruktūras attīstība.
Ņemot vērā saistības pret sabiedrotajiem un sagatavotos pieteikumus NATO finansējuma saņemšanai, Aizsardzības ministrijai ir būtiski nodrošināt savlaicīgu nepieciešamo projektu ieviešanas plānu izstrādi, un sagatavošanas darbu veikšanu nepieciešamās infrastrutūras izbūvei.
Atbilstoši tam nepieciešams nodrošināt, lai šo procesu vadīšanā tiktu iesaistīta amatpersona ministrijas vadības (valsts sekretāra vietnieka) līmenī ar augsta līmeņa militārajām zināšanām un pieredzi.
Ņemot vērā saistības pret sabiedrotajiem un sagatavotos pieteikumus NATO finansējuma saņemšanai, Aizsardzības ministrijai ir būtiski nodrošināt savlaicīgu nepieciešamo projektu ieviešanas plānu izstrādi, un sagatavošanas darbu veikšanu nepieciešamās infrastrutūras izbūvei.
Atbilstoši tam nepieciešams nodrošināt, lai šo procesu vadīšanā tiktu iesaistīta amatpersona ministrijas vadības (valsts sekretāra vietnieka) līmenī ar augsta līmeņa militārajām zināšanām un pieredzi.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu sekmīgu infrastruktūras projektu ieviešanu, nepieciešams personāls, kas labi orientējas un pārzina militārās vides aspektus un militārās prasības ar valsts aizsardzību saistītu uzdevumu izpildē. Ņemot vērā to, ka liela daļa militārās infrastruktūras attīstības projekti tiek īstenoti, izmantojot ārvalstu finanšu palīdzību, darbā pie infrastruktūru projektu ieviešanas vienlīdz svarīgas ir prasmes arī plānot un vadīt starptautiska rakstura militārās infrastruktūras attīstības projektus. Minētais cita starp ietver gatavību un spējas pārstāvēt Aizsardzības ministriju gan ar projektiem saistītās starptautiski rīkotās sanāksmēs un komisijās, tostarp NATO vadītās darba grupās un konferencēs, gan arī prasmes risināt aktuālos jautājumus nacionālajā līmenī - ar atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām.
Minēto uzdevumu veikšanai ministrijas vadības (valsts sekretāra vietnieka) līmenī nepieciešams amats augsta līmeņa virsniekam ar atbilstošu profesionālo pieredzi un spējām līdzvērtīgi sadarboties ar citu valstu speciālistiem un virsniekiem starptautiskajā vidē, kas prasa gan labas komunikatīvās spējas, gan visaptverošu izpratni par militārajiem jautājumiem un aizsardzības politikas jautājumiem, gan stratēģiskā līmeņa prasmes lēmumu pieņemšanā.
Ievērojot minēto, MK noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumus Nr.775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem" 3.punktu ar 3.6. apakšpunktu, nosakot, ka ģenerālmajora (Jūras spēkos – kontradmirāļa) dienesta pakāpei atbilstošs karavīra amats ir "Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks".
Minēto uzdevumu veikšanai ministrijas vadības (valsts sekretāra vietnieka) līmenī nepieciešams amats augsta līmeņa virsniekam ar atbilstošu profesionālo pieredzi un spējām līdzvērtīgi sadarboties ar citu valstu speciālistiem un virsniekiem starptautiskajā vidē, kas prasa gan labas komunikatīvās spējas, gan visaptverošu izpratni par militārajiem jautājumiem un aizsardzības politikas jautājumiem, gan stratēģiskā līmeņa prasmes lēmumu pieņemšanā.
Ievērojot minēto, MK noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumus Nr.775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem" 3.punktu ar 3.6. apakšpunktu, nosakot, ka ģenerālmajora (Jūras spēkos – kontradmirāļa) dienesta pakāpei atbilstošs karavīra amats ir "Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Aizsardzības ministrija noteikumu projekta izpildi nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Aizsardzības ministrija noteikumu projekta izpildi nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījums Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumos Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu" (23-TA-1909)
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumi Nr. 775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem" nosaka karavīru un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošos amatus. Papildinot Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumus Nr. 498 "Kārtība, kādā profesionālā militārā dienesta karavīrs pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu"noteikumus ar 2.1.8. apakšpunktu "valsts sekretāra vietnieks (tikai Aizsardzības ministrijā)", nepieciešams papildināt arī Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumus Nr. 775 "Noteikumi par karavīru un zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem" ar šim amatam atbilstošu virsnieka pakāpi, kas būtu piemērota tā veikšanai, proti, ar 3.6. apakšpunktu, kas nosaka, ka ģenerālmajora (Jūras spēkos – kontradmirāļa) dienesta pakāpei atbilstošs karavīra amats ir aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka amats.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Netiek būtiski mainīts esošais regulējums; netiek paredzēts ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi