Anotācija

Tā kā vairs nav spēkā Komisijas 2014. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, (turpmāk – regula Nr. 1388/2014), tā visā noteikumu projektā jāaizstāj ar atsaucēm uz aktuālo regulējumu.

Regula Nr. 1388/2014, kas minēta noteikumu 1.7. apakšpunktā un 2. punktā, nomainīta ar spēkā esošo Komisijas (ES) 2022. gada 14. decembra Regulu 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – regula 2022/2473).

Noteikumu 7.5.3. apakšpunktā paredzētais pašreizējais 1001 eiro slieksnis rada apgrūtinājumu atbalsta pretendentiem, jo, pat ja iepirkums ir neliels, ir jāsalīdzina vismaz divi piedāvājumi. Šis process prasa laiku un resursus gan piedāvājumu saņemšanai, gan dokumentācijas sagatavošanai, un tie bieži nav samērīgi ar šāda apjoma iepirkumu izmaksām, turklāt šāda pieeja ierobežo elastību. Zemais slieksnis ne vienmēr nodrošina būtisku ieguvumu, jo mazvērtīgos iepirkumos cenas atšķirība starp piedāvājumiem mēdz būt minimāla, toties laika un resursu izdevumi, lai piedāvājumus salīdzinātu, var pārsniegt iespējamo ietaupījumu. Ievērojot praksi, ir lietderīgi šo slieksni paaugstināt, kā arī, ņemot vērā citus nosacījumus, visur noteikt vienādu slieksni, lai tas neradītu papildu apjukumu vai nekonkrētību.

Lai veicinātu atbalsta pretendentiem atbilstošu iepirkumu procedūru, kurā nepieciešams salīdzināt vismaz divus piedāvājumus, ar noteikumu projektu tiek paaugstināts minimālais slieksnis līdz 2001 eiro, noteikumu 7.5.3. apakšpunktā paredzot vienotu regulējumu salīdzinājumā ar citiem noteikumiem un administratīvā sloga samazināšanu atbalsta pretendentiem.

Noteikumu 8. punkta redakcija noteic, ka atbalsta pretendenti, kas atbilst Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma prasībām, nepiemēro 7.5.3. un 7.5.4. apakšpunkta nosacījumus, jo uz tiem attiecas tikai un vienīgi Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma prasības, kā arī, ja ir saņemts viens piedāvājums, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienestā iesniedz dokumentus, kas pierāda preču, pakalpojumu vai būvniecības līgumcenas pamatotību un atbilstību tirgus cenai. Punktā minētā norma, kas paredz dokumentu iesniegšanu, lai pierādītu līgumcenas pamatotību, pieļauj vairākas interpretācijas, turklāt, ņemot vērā 7.5. apakšpunkta pārējo apakšpunktu saturu, šāds regulējums nebūtu piemērojams, ja atbalsta pretendents ir Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma minētais pasūtītājs. Ievērojot praktisko pieredzi, tam būtu jāpiemēro Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā minētās prasības. Jāprecizē arī atsauces uz 7.5.3. un 7.5.4. apakšpunktu, lai neveidotu tiešu sasaisti ar normatīvo aktu prasībām un neradītu neskaidrības. Lai novērstu šīs problēmas, 8. punkts jāprecizē, skaidri nosakot, ka atbalsta pretendentiem, kas ir noteiktie un atbilstošie pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē, ir jāievēro šo likumu prasības un uz tiem neattiecas noteikumu 7.5. apakšpunktā noteiktās prasības.

Noteikumu projekts paredz strukturizēt 8. punktu, lai tas būtu pārskatāmāks un nodrošina juridisku skaidrību. Šajā punktā uzsvērts, ka atbalsta pretendenti, kas atbilst Publisko iepirkumu likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteiktajiem pasūtītājiem, tieši ievēro abu minēto likumu nosacījumus. Papildus norma precizē, ka šie nosacījumi attiecas uz visām situācijām, kad pasūtītājs darbojas likumā noteiktajā kārtībā, un novērš nepieciešamību atsaukties uz specifiskām apakšpunktu normām. Atbalsta pretendentiem ir jāpiemēro attiecīgie normatīvie akti, kas novērš interpretācijas neskaidrības un padara to vieglāk uztveramu. Grozījumi nepieciešami, lai precizētu formulējumu un uzlabotu normatīvo prasību izmantošanu praksē, kā arī lai Lauku atbalsta dienestam nodrošinātu pārliecību par atbilstošu projekta īstenošanas gaitu, neuzliekot par pienākumu atbalsta pretendentam iesniegt noteikumu 8. punkta 2. teikumā minētos dokumentus. Savukārt 10. punkts papildināts ar nosacījumu, ka tajā minētajiem atbalsta pretendentiem pēc pamatota Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma, ja tam, iespējams, rodas arī kāda neskaidrība, jāsniedz nepieciešamā informācija par projekta īstenošanu un izpildes gaitu.

Tā kā noteikumos nav noteiktas attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar projektu pirms tā apstiprināšanas, ir jāpapildina 26. punkta redakcija, nosakot, ka projekta izmaksas, kas saistītas ar projekta sagatavošanu, ir attiecināmās izmaksas, kas atbalsta pretendentam ir radušās pirms projekta apstiprināšanas, un tās ir iekļaujamas projektu izmaksu tāmē.

Ievērojot apstākļus, ar kuriem nākas saskarties praksē, norma ir jāpapildina ar attiecināmajām izmaksām, kas veidojas pirms projekta iesniegšanas un apstiprināšanas. Tas uzlabos skaidrību par attiecināmajām izmaksām, vienlaikus mazinot atbalsta pretendentu izmaksu slogu. Tādējādi punktā ietverta atsauce uz attiecināmajām izmaksām, lai mazinātu neskaidrības un palielinātu tiesisko noteiktību, kā arī atļautu atbalsta pretendentiem projekta izmaksu tāmē iekļaut izdevumus, kas radušies pirms projekta apstiprināšanas.

Noteikumu 35.5., 45.2., 47.2.2., 47.2.5. un 52.3. apakšpunktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests atbalsta maksājumus pārskaita uz atbalsta saņēmēja norēķinu kontu, kas atvērts kredītiestādē vai licencētā maksājumu iestādē, tostarp valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" norēķinu kontā. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulas (ES) Nr. 260/2012 prasības par kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro, konkrēti tās 3. un 9. pantā noteikto, maksājumu saņēmējam nedrīkst norādīt, kurš maksājumu pakalpojumu sniedzējs jāizvēlas, lai saņemtu valsts un Eiropas Savienības maksājumus.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams paplašināt noteikumos dotās iespējas, nodrošinot, ka atbalsta maksājumi var tikt pārskaitīti ne tikai uz kontiem, kas atvērti kredītiestādēs vai valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Pasts", bet arī uz kontiem, kas izveidoti pie citiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tie ietver elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Eiropas Savienības dalībvalstīs licencētas iestādes, kas Latvijas teritorijā darbojas saskaņā ar minētā likuma 31. pantu, kā arī krājaizdevu sabiedrības.

Ar noteikumu grozījumu projektu precizēts noteikumu 35.5., 45.2., 47.2.2., 47.2.5. un 52.3. apakšpunkts, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests atbalsta maksājumus bezskaidras naudas norēķinu veidā pārskaita uz atbalsta saņēmēja maksājumu kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta otrās daļas 1., 2., 4., 7. un 8. punktu.

Līdz ar grozījumu izdarīšanu noteikumu VIII nodaļā 36. punktā ir precizētas atsauces.
No noteikumiem tiek svītrots 53. un 54. punkts, jo nav atbalsta pasākumu, kas noteiktu šo punktu piemērošanu. Turklāt, laikam ejot un arvien plašāk digitalizējot sistēmas, kā arī domājot par administratīvā sloga mazināšanu un vienlaikus par papildu atbalsta iespēju sniegšanu atbalsta pretendentiem, nepieciešamā informācija tiek iegūta sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm un no valsts datu sistēmām. Ja kādā no atbalsta pasākumiem ir nepieciešams iesniegt pārskatu par iepriekšējo gadu izmaksām, tas jāparedz specifiskajos pasākumu noteikumos, nodrošinot, lai šie nosacījumi neietekmē citos pasākumos noteikto kārtību.

Neizdarot citus būtiskus grozījumus, 36. punktā precizētas atsauces, lai tās saglabātu sākotnējo punkta skaidrojumu.
Svītrots noteikumu 53. un 54. punkts, neparedzot to turpmāku attiecināšanu uz atbalsta pretendentiem, lai mazinātu administratīvo slogu. Papildus tiek sakārtota normatīvā akta struktūra, 54.¹ un 54.² punktu pārceļot uz 53. un 54. punktu.

Noteikumu 39.¹ punktā ir noteikts, ka būvju novietošanas gadījumā ir nepieciešams ieraksts zemesgrāmatā par attiecīgo ēku vai būvi atbilstoši likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" noteiktajai kārtībai. Ievērojot likuma prasības, pārvietojamās būves, kuras atbilst šā likuma 19. pantā minētajām būvēm un kuru platība nepārsniedz 50 kvadrātmetru vai augstums ir mazāks par 10 metriem, nav ierakstāmas zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts.
Savukārt noteikumu 40. punktā nav skaidri noteikts, kurā brīdī ir jāsamaksā par izdevumiem, kas saistīti ar projekta īstenošanu vai vispārējām izmaksām. Šis punkts ir jāprecizē, lai izvairītos no situācijām, kad atbilstoši punkta prasībām pēdējā maksājuma pieprasījumā paredzēts ietvert vispārīgu izdevumu raksturojumu par projekta sagatavošanu un īstenošanu. Spēkā esošais regulējums noteic, ka projekta sagatavošanas un īstenošanas izmaksas tiek administrētas kopā ar pēdējo maksājuma pieprasījumu, bet tas rada nevajadzīgu administratīvo slogu Lauku atbalsta dienestam.
Lai nodrošinātu efektīvāku administrēšanu atbilstoši projekta iesniegumā paredzētajām darbībām, ar būvniecību saistīta projekta sagatavošanas un īstenošanas izmaksas ir ietveramas pēdējā maksājuma pieprasījumā, kad ir pabeigtas visas ar projekta īstenošanu saistītās darbības.

Jāpiebilst, ka līdz ar grozījumiem 41. punktā ir jāprecizē atsauces, lai nodrošinātu normatīvā akta skaidrību un precizitāti.

Noteikumu ietvertās normas attiecībā uz priekšfinansējumu praksē radīja neskaidrības gan attiecībā uz to piemērošanas kārtību, gan attiecībā uz priekšfinansējuma dzēšanu un apmēru un tā saņēmēju loku.

Noteikumos ietvertā priekšfinansējuma izmaksas kārtība 47.1. apakšpunktā nenosaka konkrētu pieprasījumu iesniegšanas skaitu zinātniskām institūcijām, tāpēc zinātniskie institūti var iesniegt neierobežoti daudz pieprasījumu. Praksē tas rada situācijas, kad pieprasījumu apmērs un biežums ievērojami palielina sagatavoto pieprasījumu izskatīšanas laiku. Lai to samazinātu un atbalsta saņēmēji varētu saņemt atbalstu pēc iespējas agrāk, jānosaka iesniedzamo pieprasījumu skaits. 
Ievērojot administratīvā darba procesu praksē, lai neveicinātu arī noteikumu punktu pārprašanas iespēju attiecībā uz priekšfinansējuma izmaksas kārtību, ir jāpapildina šādi noteikumu punkti:
a) 44.4. apakšpunkts, nosakot atbilstošu priekšfinansējuma administrēšanas kārtību un iespēju to dzēst vai ietvert pirmajā maksājuma pieprasījumā pēc konkrētu projektu darbību pabeigšanas;
b) 47.1. apakšpunkts, lai precizētu ietvertās normas un noteiktu priekšfinansējuma pieprasījuma skaitu zinātniskajām institūcijām;
c) 48. punkts, kas nosaka administratīvajām iestādēm priekšfinansējuma izskatīšanas laiku un izmaksāšanas kārtību.

Noteikumu 49. punktā ir ietverti tādi priekšfinansējuma un starpposma maksājumu nosacījumi, kas rada atbalsta saņēmēju nevienlīdzību, jo tos paredzēts grupēt un piešķirt finansējumu atšķirīgā apmērā līdz pēdējam maksājuma pieprasījumam. Lai mazinātu nevienlīdzību starp atbalsta pretendentiem, ir nepieciešama vienota kārtība.

Ar noteikumu projektu precizēts 39.¹ punkts, ietverot prasību ierakstu zemesgrāmatā ierakstīt pārvietojamās ēkas vai būves.  
Mazināt administratīvo slogu Lauku atbalsta dienestam un atbalsta pretendentam par izmaksām, kas saistītas ar projekta sagatavošanu un īstenošanu, tās administrējot jau ar pirmo maksājuma pieprasījumu, bet ar pēdējo maksājuma pieprasījumu – tikai būvniecības projektiem, kad ir pabeigtas ar būvniecību saistītās darbības. Papildus precizēt 41. punktā ietvertās atsauces, nemainot punkta sākotnējo tvērumu.

Ar noteikumu projektu noteikumu 44. punkts tiek papildināts ar 44.4. apakšpunktu, lai noteiktu, ka priekšfinansējums tiek uzskatīts par nākamā maksājuma pieprasījuma daļu, t. i., priekšfinansējums tiek dzēsts līdz ar nākamo maksājumu pieprasījumu, kas tiek iesniegts par projektā paveiktajām darbībām.

Lai nodrošinātu ātrāku finansējuma saņemšanu atbalsta pretendentiem, kas ir zinātniskās institūcijas, 47.1. apakšpunkts papildināts ar nosacījumu, kas zinātniskajām institūcijām dod iespēju pieprasījumu iesniegt ne vairāk kā četras reizes. Tā kā šādas normas iepriekš nebija noteikumos nebija, tas radīja jautājumus zinātniskajām institūcijām par iesniegšanas reižu skaitu. Šī iespēja paātrinās priekšfinansējuma saņemšanas procesu un mazinās arī administratīvo slogu gan pašiem pieteikuma iesniedzējiem, gan administratīvajām iestādēm.

No noteikumiem svītrots 49.1. apakšpunkts, jo noteikumu projekts papildināts ar jaunu 47.2.5. apakšpunktu, nosakot, ka priekšfinansējumu piešķir atbilstoši projekta iesniegumā noteiktajai Eiropas Savienības finansējuma un valsts budžeta finansējuma proporcijai.

Noteikumu 56. punktā minētais projekta uzraudzības periods tiek noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē atbalsta piešķiršanu konkrētam pasākumam, un tiek aprēķināts, sākot no pirmā noslēgtā gada pēc pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā. Uzraudzības periods ir vismaz piecus gadus ilgs. Salīdzinot kredīta un līzinga ņēmējus, var redzēt atšķirību uzraudzības perioda ilgumā. Kredīta ņēmēja uzraudzība sākas, kad viņš iegādājas projektā paredzēto pamatlīdzekli un uzreiz kļūst par tā īpašnieku, un tā uzraudzības periods ilgst piecus gadus, savukārt līzinga ņēmēja uzraudzība sākas tikai pēc līzinga pilnīgas atmaksas un pamatlīdzekļa pārņemšanas īpašumā, un tas var aizņemt līdz pat 10 gadiem. 

Ievērojot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (turpmāk – KLP SP) 2023.–2027. gadam (tā 13.11.2024. apstiprināto redakciju) un minētās saistības projekta īstenošanas un uzraudzības periodā, visu produktīvo ieguldījumu (KLP SP regulas 2021/2115 73. pants) projektu uzraudzības periods ir pieci gadi pēc to īstenošanas. Tomēr nacionālajos normatīvajos aktos var tikt noteikts saīsināts uzraudzības periods, bet ne īsāks par trim gadiem konkrētajās lauku attīstības intervencēs, ņemot vērā ieguldījumu un atbalsta saņēmēja veidu. Projekta uzraudzības periods tiek aprēķināts, sākot no pirmā noslēgtā gada pēc pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.
Tādējādi noteikumu 56. punkts tiek precizēts attiecībā uz līzinga ņēmējiem.
Noteikumu projekts paredz noteikt līzingā iegādātās preces uzraudzības periodu atbilstoši līzinga līguma termiņa ilgumam, uzraudzības periodam kopumā nepārsniedzot piecus gadus. Tas nozīmē, ka līzinga ņēmējam, kura līzinga līguma termiņš ir viens gads, uzraudzības periods būs pieci gadi. Savukārt, ja līzinga līguma termiņš ir divi gadi, uzraudzības periods būs četri gadi.

Noteikumu 58.1. apakšpunktā precizēti nosacījumi, kas projekta uzraudzības laikā jāievēro atbalsta saņēmējiem un ir attiecināmi uz tiem. Projektā iegādātie pamatlīdzekļi vai uzbūvētās būves var tikt izmantoti tikai un vienīgi projektā paredzētajām darbībām. Tā kā ekonomisko apstākļu dēļ lauksaimniekam var būt nepieciešamība mainīt lauksaimniecības specializāciju, ir jāprecizē, ka īstenotie ieguldījumi uzraudzības periodā ir jāizmanto atbilstoši atbalsta pasākuma, nevis projekta mērķim.

Ar noteikumu projektu paplašināts 58.1. apakšpunktā ietvertais regulējums, ļaujot atbalsta saņēmējiem projektā iegādātos pamatlīdzekļus vai uzbūvētās būves kopumā izmantot darbībai, kas atbilst konkrētā atbalsta pasākuma īstenošanas mērķim, saglabājot saimnieciskajā darbībā konkrētajā nozarē.

Noteikumu 59. un 60. punktā, kā arī I pielikumā nav doti skaidri nosacījumi, kas ļautu citām administratīvajām iestādēm veikt pārbaudes.

Lai citas administratīvās iestādes, kuras ir atbildīgas par īstenoto projektu pārbaudi un uz kurām tas attiecas, varētu izvērtēt atbalsta saņēmēja īstenoto projektu atbilstību normatīvo aktu prasībām, attiecīgi tiek papildināts noteikumu 59. un 60. punkts, kā arī I pielikums. Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulu 2021/1139, atbalsta saņēmējam ir pienākums dod iespēju veikt pārbaudi ne tikai Lauku atbalsta dienesta, bet arī Revīzijas iestādes pārstāvjiem.

Administratīvā procesa gaitā ir konstatēts, ka VIII nodaļas "Atbalsta piešķiršanu ierobežojošie nosacījumi un piemērojamās finanšu korekcijas" 61., 62., 63. un 64. punktu normas rada būtiskas problēmas, kas apgrūtina to praktisko piemērošanu un rada neskaidrības projektu īstenošanas un uzraudzības procesā. Šo punktu normas nav pietiekami skaidras un precīzas, radot sarežģījumus vienotas izpratnes veidošanā un kavējot efektīvu normatīvo prasību izpildi.

Ar noteikumu projektu precizēts noteikumu 61., 62., 63. un 64. punkts, katrā no tiem nosakot skaidras tiesiskās normas, lai to redakcijā būtu nepārprotama un viegli uztverama, un paredzot, kuras no normām ir pārbaudāmas projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī un kuri pārkāpumi izslēdz atbalsta pretendentu no atbalsta saņēmēju loka uz vairākiem gadiem. Lauku atbalsta dienests informāciju par atbalsta pretendenta sodāmību pārbauda, sadarbojoties ar tiesībsargājošajām iestādēm.