Anotācija (ex-ante)

Ievērojot pašvaldībām noteikto kompetenci publisko un citu to administratīvajā teritorijā esošo ūdeņu pārvaldībā un Latvijas Pašvaldību savienības un Zemkopības ministrijas 2023. gada 30. augustā rīkotajā sanāksmē pašvaldību pausto priekšlikumu par Zivju fonda līdzekļu piešķiršanu ar zivju un ūdeņu resursu kontroli un pārvaldību saistītas pašvaldību infrastruktūras attīstībai, būtu svarīgi nodrošināt atbalsta sniegšanu šādiem mērķiem. Noteikumu Nr. 388 8. punkts noteic, kuriem pasākumiem izlietojami Fonda finanšu līdzekļi. Patlaban norādītajā pasākumu sarakstā nav paredzēta šāda Zivju fonda finansējuma izlietošanas iespēja.

Izteikt noteikumu Nr. 388 8.3. apakšpunktu jaunā redakcijā, paredzot, ka Zivju fonda līdzekļus izlieto arī ar zivju resursu un ūdeņu kontroli un pārvaldību saistītas pašvaldību infrastruktūras attīstībai.

Noteikumu Nr. 388 8.4. apakšpunkts noteic, ka pašvaldību un Valsts vides dienesta pilnvaroto personu iesaistīšanai zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kontroles darbību nodrošināšanā attiecīgās pašvaldības norādītajā kontā vai Valsts vides dienesta pamatbudžeta kontā saskaņā ar kompetentās valsts institūcijas lēmumu (lēmumā norāda konta numuru) tieši ieskaita līdzekļus 40 % apmērā no ieņemtās naudas summas par zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, ko patstāvīgi atklājušas pašvaldību vai Valsts vides dienesta pilnvarotās personas, un 40 % apmērā no ieņemtās naudas summas, kas iegūta pēc pašvaldību vai Valsts vides dienesta pilnvaroto personu izņemto zivju, zvejas rīku un zvejas līdzekļu realizācijas.
Noteikumu Nr. 215 47. punktā noteikta jauna atbalsta maksājumu kārtība, t.i., maksājumi paredzēti uz Zivju fonda padomes lēmumā minēto pašvaldību un Valsts vides dienesta pilnvaroto personu bankas kontiem. Turklāt Administratīvās atbildības likuma 115. panta piektā daļa noteic, ka nozaru likumos noteiktajā kārtībā pilnvarotas personas ir tiesīgas veikt darbības administratīvā pārkāpuma novēršanai, neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu. Tas nozīmē, ka pilnvarotajām personām – sabiedriskajiem vides inspektoriem – vairs nav tiesību izņemt zivis, zvejas rīkus un zvejas līdzekļus (ir tiesības tos tikai izcelt). Zivis, zvejas rīkus un zvejas līdzekļus izņem Valsts vides dienesta inspektori saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietu. Tas nozīmē, ka sabiedriskie vides inspektori vairs nav administratīvo tiesību subjekts, jo viņi sagatavo tikai ziņojumu, nevis protokolu, kā tas bija iepriekš. Tādējādi noteikumu Nr. 388 8.4. apakšpunkta daļa, kurā paredzēta līdzekļu ieskaitīšana 40 % apmērā no valsts budžetā ieskaitītās naudas summas, kas iegūta pēc pašvaldību vai Valsts vides dienesta pilnvaroto personu izņemto zivju, zvejas rīku un zvejas līdzekļu realizācijas, neatbilst citiem normatīvajiem aktiem. Turklāt Zivju fonda līdzekļi šim pasākumam par izņemtajām zivīm, zvejas rīkiem un zvejas līdzekļiem līdz šim nekad nav tikuši pieprasīti un izmaksāti.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 4. panta trešajā daļā noteikts, ka jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. Lai savstarpēji salāgotu noteikumu Nr. 215 47. punktā noteikto  ar noteikumu Nr. 388 8.4. apakšpunkta regulējumu, jānosaka, ka no katrai pašvaldību vai Valsts vides dienesta pilnvarotajai personai noteiktā maksājuma aprēķina un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam aprēķinās un ieturēs Lauku atbalsta dienests.

Izteikt noteikumu Nr. 388 8.4. apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka Zivju fonda līdzekļus izlieto pašvaldību un Valsts vides dienesta pilnvaroto personu iesaistīšanai zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kontroles darbību nodrošināšanā.
Attiecīgās pašvaldības vai Valsts vides dienesta pilnvarotās personas kredītiestādes kontā saskaņā ar Fonda padomes lēmumu ieskaita līdzekļus 40 % apmērā no valsts budžetā ieskaitītās naudas soda summas par zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, ko patstāvīgi atklājusi pašvaldības vai Valsts vides dienesta pilnvarotā persona, pirms tam aprēķinot un ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli.