21-TA-849: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra protokollēmuma Nr. 18 38.§ 2. punkts par jaunu Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi, aktualizējot šīs jomas regulējumu (turpmāk - MK protokollēmums Nr.18).
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Komisijas 2020. gada 21.decembra deleģētā Direktīva (ES) 2021/1226 ar ko, pielāgojoties zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm (turpmāk - Direktīva Nr. 2021/367) .
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Komisijas 2020. gada 4. marta Direktīva (ES) 2020/367, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK III pielikumu groza attiecībā uz vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metožu noteikšanu (turpmāk - Direktīva Nr.2020/367).
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīva (ES) 2015/996 ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK (turpmāk - Direktīva Nr.2015/996).
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (turpmāk - Direktīva Nr.2002/49/EK).
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK (turpmāk - Regula Nr.2019/1010)
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar MK protokollēmumu Nr.18, lai apkopotu vienā tiesību aktā ar vides trokšņa kartēšanu un rīcības plānu izstrādi saistītās tiesību normas. Noteikuma projektā ir pārņemtas attiecīgās tiesību normas no Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība".
Noteikumu projektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas Nr. 2021/1226, Direktīvas Nr. 2020/367, Direktīvas Nr. 2015/996, Direktīvas 2002/49/EK un kas nodrošina Regulas Nr.2019/1010 praktisko piemērošanu.
Noteikumu projektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas Nr. 2021/1226, Direktīvas Nr. 2020/367, Direktīvas Nr. 2015/996, Direktīvas 2002/49/EK un kas nodrošina Regulas Nr.2019/1010 praktisko piemērošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vides trokšņa regulējums Latvijā tiek īstenots kopš 2004.gada, pārņemot nacionālā likumdošanā prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2002/49/EK par augstas intensitātes transporta infrastruktūras objektu un blīvi apdzīvotu aglomerāciju radītā vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību. Latvijā Direktīvas Nr.2002/49/EK prasības par vides trokšņa kartēšanu un rīcības plānu izstrādi ir attiecināmas uz 288,6 km autoceļu posmiem, 70,92 km dzelzceļa līniju posmiem, starptautisko lidostu "Rīga" un Rīgas pilsētu. Vides trokšņa novērtēšanas regulējuma galvenais mērķis bija un joprojām ir noteikt kopīgu izpratni un pieeju vides trokšņa novērtēšanā (veicot vides trokšņa kartēšanu ar kopējām vērtēšanas metodēm), sniegt informāciju sabiedrībai par vides troksni un tādu rīcības plānu izstrāde, kas balstās uz vides trokšņa kartēšanā iegūtajiem rezultātiem.
Vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādē netiek izvērtētas atsevišķas iekārtas, piemēram, ventilācijas iekārtas, lifti u.tml., bet gan tiek novērtētas vides trokšņa indikatoru vērtības (kā izsvērtās vidējās diennakts vērtības vai nakts vērtības) noteiktās trokšņa kontūrās. Vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādē izmantojamās kopējās trokšņa novērtēšanas (aprēķinu) metodes un trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metodes ir statistiski ticamas attiecībā uz Direktīvas Nr. 2002/49/EK tvēruma transporta infrastruktūras objektiem un aglomerācijām.
Noteiktas tehniskās prasības (standartus) konkrētiem trokšņa avotiem vai iekārtām, piemēram, trokšņa emisiju novērtēšana transportlīdzekļiem, riepu pieļaujamie trokšņa līmeņi, tehniskās prasības dzelzceļa transportam, gaisa transportam u.tml. nosaka citi Eiropas Savienības tiesību akti, galvenokārt, tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
Direktīvas Nr. 2002/49/EK prasības tika pārņemtas nacionālā likumdošanā ar Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 597) un bija spēkā spēkā līdz 2014.gada 24.janvārim. Noteikumos Nr. 597 vairākkārt tika izdarīti grozījumi, cita starpā, 2010. gadā redakcionāli tika saskaņots Noteikumu Nr. 597 nosaukums ar 2003.gadā likumā "Par piesārņojumu" iekļautā pilnvarojuma tekstu Ministru kabinetam un Noteikumu Nr. 597 nosaukumā "vides troksni" aizstāja ar "troksni". Lai gan nepastāv nekādas šaubas, ka 2004. gada grozījumu likumā "Par piesārņojumu" mērķis bija konkrēta pilnvarojuma noteikšana Ministru kabinetam - Direktīvas Nr. 2002/49/EK par augstas intensitātes transporta infrastruktūras objektu un blīvu apdzīvotu aglomerāciju radītā vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību pārņemšanai nacionālajā likumdošanā, šāda rīcība ne tikai nenodrošināja efektīvu vides trokšņa regulējuma piemērošanu, bet radīja telpu jēdziena "vides troksnis" paplašinātai interpretācijai un paviršai Noteikumu Nr.597 tiesību normu tulkošanai.
Šādos apstākļos 2014.gada 7.janvārī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk -Noteikumi Nr. 16) aptvēra visu veidu troksni, izņemot darba vides troksni un noteiktu iekārtu (mašīnu) troksni. Šobrīd spēkā esošo Noteikumu Nr. 16 regulējumā ietilpst gan Direktīvas 2002/49/EK tvērums, gan tehniskie noteikumi attiecībā uz vides trokšņa ietekmes novērtēšanas metodēm, gan vides trokšņa robežlielumi apbūves teritorijām atkarībā no to galvenā izmantošanas veida un trokšņa robežlielumi telpās atkarībā no to lietošanas funkcijām. Līdz ar to faktiski ir pārsniegts ne tikai Direktīvas Nr.2002/49/EK tvērums, bet arī likuma "Par piesārņojumu" tvērums, kas nav attiecināms uz higiēnas prasībām Epidemioloģiskās drošības likuma kontekstā. Tehniski apvienotais vides trokšņa un trokšņa novērtēšanas telpās regulējums nenodrošina ne visaptverošu trokšņa pārvaldības normatīvo aktu (prasības trokšņa pārvaldībai darba vidē, transportlīdzekļu darbības radītā trokšņa pārvaldībai u.tml. nosaka citi normatīvie akti), ne arī atbalsta Veselības inspekcijas īstenoto uzraudzības un kontroles praksi.
Norādāms, ka Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumu Nr.598 "Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās" (aizstāja Ministru kabineta 2001. gada 22. maija noteikumus Nr.214 "Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās un teritorijā") izdošanas, kā arī spēkā esamības un leģitimitātes tiesiskā pamata zudumu noteica 2008. gadā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums. Likumdevējs neregulēja, un līdz šim likumdevējs nav pilnvarojis izpildvaru izstrādāt regulējumu attiecībā uz sabiedrības interešu nodrošināšanu pret iespējamo kaitīgo trokšņa ietekmi sabiedrības veselības jomā. Prasības par cilvēkam labvēlīgas akustiskās (skaņas) vides veidošanu ēkās un apbūvē kopumā nosaka Ministru kabineta 2015. gada 16.jūnija noteikumi Nr. 312 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"" (turpmāk - Noteikumi Nr.312), kas, cita starpā, nosaka trokšņa normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās un akustiskos parametrus noteiktiem telpu veidiem, kas dublē Noteikumu Nr.16 prasības.
Šādi apstākļi likumsakarīgi noteica nepieciešamību izvērtēt vides trokšņa regulējumu, problēmjautājumus, kas saistīti ar vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, kā arī izstrādāt priekšlikumus to risināšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par vides trokšņa regulējumu” (turpmāk – informatīvais ziņojums). Ministru kabineta sēdē informatīvais ziņojums tika izskatīts 2021.gada 18.februārī un Ministru kabineta 2021.gada 18.februāra protokollēmums Nr.18 38§ (turpmāk - MK protokollēmums) uzdeva aktualizēt vides trokšņa regulējumu. MK protokollēmums nosaka nodalīt Direktīvas Nr. 2002/49/EK tvērumu piesārņojuma jomā un, attiecīgi, izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi un satiksmes un rūpniecisko avotu radītā trokšņa pārvaldībai.
Jāņem vērā, ka kopš Noteikumu Nr.16 izdošanas 2014. gadā vairākkārt ir izdarīti grozījumi Direktīvā Nr. 2002/49/EK, kas nosaka nepieciešamību aktualizēt vides trokšņa regulējumu nacionālā likumdošanā. Turklāt šobrīd vairāki jautājumi, kurus centās risināt Noteikumu Nr. 16 ietvarā, šobrīd ir noteikti būvniecības būvakustikas un teritorijas attīstības plānošanas regulējumā, piemēram, vides trokšņa stratēģisko karšu informācijas ievērtēšana teritorijas attīstības plānošanā u.c.
Tādējādi izstrādātais noteikumu projekts "Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi" pārņem visas Noteikumu Nr.16 prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2002/49/EK un tiesību normas, kas nodrošina šo prasību praktisko īstenošanu.
Ar noteikumu projektu "Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība" (turpmāk - noteikumu projekts Nr. 21-TA-871) paredzēts noteikt prasības tādu satiksmes infrastruktūras objektu un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai, kas ir ārpus Direktīvas Nr.2002/49/EK tvēruma un kuriem nepiemēro prasības par vides trokšņa stratēģisko kartēšanu un rīcības plānu izstrādi.
Ņemot vērā, ka Noteikumi Nr. 312 nosaka prasības telpu akustikai, vides trokšņa novērtēšanu ēkās un apbūvē kopumā, tad Noteikumu Nr.16 prasības par trokšņa novērtēšanu telpās tiek iekļautas Noteikumos Nr.312. Noteikumu projekts"Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 312 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"" (turpmāk - noteikumu projekts Nr.21-TA-886) papildina Noteikumos Nr.312 uzskaitītos telpu veidus ar dzīvojamām telpām, guļamtelpām, ārstniecības iestāžu kabinetiem un palātām.
Noteikumu projekts un noteikumu projekti Nr. 21-TA-871 un Nr. 21-TA-886 kopumā aizstāj Noteikumus Nr.16 un nodrošina precīzu,skaidru vides trokšņa tiesiskā regulējuma uztveramību un piemērojamību.
Vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādē netiek izvērtētas atsevišķas iekārtas, piemēram, ventilācijas iekārtas, lifti u.tml., bet gan tiek novērtētas vides trokšņa indikatoru vērtības (kā izsvērtās vidējās diennakts vērtības vai nakts vērtības) noteiktās trokšņa kontūrās. Vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādē izmantojamās kopējās trokšņa novērtēšanas (aprēķinu) metodes un trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metodes ir statistiski ticamas attiecībā uz Direktīvas Nr. 2002/49/EK tvēruma transporta infrastruktūras objektiem un aglomerācijām.
Noteiktas tehniskās prasības (standartus) konkrētiem trokšņa avotiem vai iekārtām, piemēram, trokšņa emisiju novērtēšana transportlīdzekļiem, riepu pieļaujamie trokšņa līmeņi, tehniskās prasības dzelzceļa transportam, gaisa transportam u.tml. nosaka citi Eiropas Savienības tiesību akti, galvenokārt, tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
Direktīvas Nr. 2002/49/EK prasības tika pārņemtas nacionālā likumdošanā ar Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 597) un bija spēkā spēkā līdz 2014.gada 24.janvārim. Noteikumos Nr. 597 vairākkārt tika izdarīti grozījumi, cita starpā, 2010. gadā redakcionāli tika saskaņots Noteikumu Nr. 597 nosaukums ar 2003.gadā likumā "Par piesārņojumu" iekļautā pilnvarojuma tekstu Ministru kabinetam un Noteikumu Nr. 597 nosaukumā "vides troksni" aizstāja ar "troksni". Lai gan nepastāv nekādas šaubas, ka 2004. gada grozījumu likumā "Par piesārņojumu" mērķis bija konkrēta pilnvarojuma noteikšana Ministru kabinetam - Direktīvas Nr. 2002/49/EK par augstas intensitātes transporta infrastruktūras objektu un blīvu apdzīvotu aglomerāciju radītā vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību pārņemšanai nacionālajā likumdošanā, šāda rīcība ne tikai nenodrošināja efektīvu vides trokšņa regulējuma piemērošanu, bet radīja telpu jēdziena "vides troksnis" paplašinātai interpretācijai un paviršai Noteikumu Nr.597 tiesību normu tulkošanai.
Šādos apstākļos 2014.gada 7.janvārī izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk -Noteikumi Nr. 16) aptvēra visu veidu troksni, izņemot darba vides troksni un noteiktu iekārtu (mašīnu) troksni. Šobrīd spēkā esošo Noteikumu Nr. 16 regulējumā ietilpst gan Direktīvas 2002/49/EK tvērums, gan tehniskie noteikumi attiecībā uz vides trokšņa ietekmes novērtēšanas metodēm, gan vides trokšņa robežlielumi apbūves teritorijām atkarībā no to galvenā izmantošanas veida un trokšņa robežlielumi telpās atkarībā no to lietošanas funkcijām. Līdz ar to faktiski ir pārsniegts ne tikai Direktīvas Nr.2002/49/EK tvērums, bet arī likuma "Par piesārņojumu" tvērums, kas nav attiecināms uz higiēnas prasībām Epidemioloģiskās drošības likuma kontekstā. Tehniski apvienotais vides trokšņa un trokšņa novērtēšanas telpās regulējums nenodrošina ne visaptverošu trokšņa pārvaldības normatīvo aktu (prasības trokšņa pārvaldībai darba vidē, transportlīdzekļu darbības radītā trokšņa pārvaldībai u.tml. nosaka citi normatīvie akti), ne arī atbalsta Veselības inspekcijas īstenoto uzraudzības un kontroles praksi.
Norādāms, ka Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumu Nr.598 "Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās" (aizstāja Ministru kabineta 2001. gada 22. maija noteikumus Nr.214 "Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās un teritorijā") izdošanas, kā arī spēkā esamības un leģitimitātes tiesiskā pamata zudumu noteica 2008. gadā pieņemtais Ministru kabineta iekārtas likums. Likumdevējs neregulēja, un līdz šim likumdevējs nav pilnvarojis izpildvaru izstrādāt regulējumu attiecībā uz sabiedrības interešu nodrošināšanu pret iespējamo kaitīgo trokšņa ietekmi sabiedrības veselības jomā. Prasības par cilvēkam labvēlīgas akustiskās (skaņas) vides veidošanu ēkās un apbūvē kopumā nosaka Ministru kabineta 2015. gada 16.jūnija noteikumi Nr. 312 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"" (turpmāk - Noteikumi Nr.312), kas, cita starpā, nosaka trokšņa normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās un akustiskos parametrus noteiktiem telpu veidiem, kas dublē Noteikumu Nr.16 prasības.
Šādi apstākļi likumsakarīgi noteica nepieciešamību izvērtēt vides trokšņa regulējumu, problēmjautājumus, kas saistīti ar vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību, kā arī izstrādāt priekšlikumus to risināšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par vides trokšņa regulējumu” (turpmāk – informatīvais ziņojums). Ministru kabineta sēdē informatīvais ziņojums tika izskatīts 2021.gada 18.februārī un Ministru kabineta 2021.gada 18.februāra protokollēmums Nr.18 38§ (turpmāk - MK protokollēmums) uzdeva aktualizēt vides trokšņa regulējumu. MK protokollēmums nosaka nodalīt Direktīvas Nr. 2002/49/EK tvērumu piesārņojuma jomā un, attiecīgi, izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi un satiksmes un rūpniecisko avotu radītā trokšņa pārvaldībai.
Jāņem vērā, ka kopš Noteikumu Nr.16 izdošanas 2014. gadā vairākkārt ir izdarīti grozījumi Direktīvā Nr. 2002/49/EK, kas nosaka nepieciešamību aktualizēt vides trokšņa regulējumu nacionālā likumdošanā. Turklāt šobrīd vairāki jautājumi, kurus centās risināt Noteikumu Nr. 16 ietvarā, šobrīd ir noteikti būvniecības būvakustikas un teritorijas attīstības plānošanas regulējumā, piemēram, vides trokšņa stratēģisko karšu informācijas ievērtēšana teritorijas attīstības plānošanā u.c.
Tādējādi izstrādātais noteikumu projekts "Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi" pārņem visas Noteikumu Nr.16 prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2002/49/EK un tiesību normas, kas nodrošina šo prasību praktisko īstenošanu.
Ar noteikumu projektu "Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība" (turpmāk - noteikumu projekts Nr. 21-TA-871) paredzēts noteikt prasības tādu satiksmes infrastruktūras objektu un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai, kas ir ārpus Direktīvas Nr.2002/49/EK tvēruma un kuriem nepiemēro prasības par vides trokšņa stratēģisko kartēšanu un rīcības plānu izstrādi.
Ņemot vērā, ka Noteikumi Nr. 312 nosaka prasības telpu akustikai, vides trokšņa novērtēšanu ēkās un apbūvē kopumā, tad Noteikumu Nr.16 prasības par trokšņa novērtēšanu telpās tiek iekļautas Noteikumos Nr.312. Noteikumu projekts"Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 312 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"" (turpmāk - noteikumu projekts Nr.21-TA-886) papildina Noteikumos Nr.312 uzskaitītos telpu veidus ar dzīvojamām telpām, guļamtelpām, ārstniecības iestāžu kabinetiem un palātām.
Noteikumu projekts un noteikumu projekti Nr. 21-TA-871 un Nr. 21-TA-886 kopumā aizstāj Noteikumus Nr.16 un nodrošina precīzu,skaidru vides trokšņa tiesiskā regulējuma uztveramību un piemērojamību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informatīvajā ziņojumā tika secināts, ka vides trokšņa regulējuma apvienošana ar trokšņa novērtēšanu telpās un teritorijās praksē nav sevi attaisnojusi, jo neatvieglo ne vides trokšņa regulējuma, ne trokšņa regulējuma telpās un teritorijās piemērošanu, ne arī sasaisti ar būvniecības būvakustiku reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Šobrīd trokšņa regulējumu raksturo arī fakts, ka visu iesaistīto nozaru ministrijām tiek adresēti jautājumi par trokšņa novērtēšanu telpās sūdzību gadījumos, tai skaitā, skaidrot trokšņa jēdzienu telpās, tā mērīšanas nosacījumus (piemēram, kāpēc troksni telpās mēra pie aizvērtiem logiem), iespējamās kaitīgās trokšņa ietekmes uz veselību, kontrolējošās institūcijas pārbaužu biežumu u.tml. Secināms, ka MK noteikumi Nr. 16 un tā piemērošanas nosacījumi, īpaši privātpersonām, ir sarežģīti, grūti uztverami. Normatīvajam aktam būtu jānodrošina precīzs, ikvienam sabiedrības loceklim saprotams tiesiskais regulējums. Turklāt vides trokšņa regulējuma normatīvajos aktos ar vienādu nozīmi vienlaicīgi tiek lietoti līdzīgi termini, kas kopumā neuzlabo izpratni par vides trokšņa regulējumu un tā piemērošanu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta pamatojums ir likumā "Par piesārņojumu" 181.panta trešās daļas 1.-5.punktu noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam. Noskaidrojot pilnvarojošā normā lietoto vārdu nozīmi, balstoties uz semantisko normas izpēti kā uz primāro gramatiskās iztulkošanas mērķi, teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi secināms, ka pilnvarojuma saturs nepārprotami norāda uz vides trokšņa regulējumu direktīvas Nr.2002/49/EK tvērumā.
Attiecīgā pilnvarojuma mērķis ir 2003. gada 18. decembra likuma “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” anotācijā norādītais, t.i., Direktīvas Nr.2002/49/EK 1. pantā noteiktais mērķis par vides trokšņa iedarbības noteikšanu (veicot vides trokšņa kartēšanu ar kopējām vērtēšanas metodēm, sniedzot informāciju sabiedrībai par vides troksni, rīcības plānu izstrāde vides trokšņa novēršanai un samazināšanai). Turklāt šī pilnvarojuma apjoms 2003. gada 18. decembra likuma “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” anotācijā ir precizēts un ir norādīts to jautājumu loks, kuri būtu jānoregulē Ministru kabinetam – jānosaka atbildīgās institūcijas, jānosaka vides trokšņa iedarbība, veicot vides trokšņa kartēšanu ar kopējām vērtēšanas metodēm, jāsniedz sabiedrībai informācija par troksni vidē un tā ietekmi, kā ari jāpieņem rīcības plāni, pamatojoties uz trokšņa kartēšanā iegūtajiem rezultātiem.
Noteikumu projekts paredz pārņem visas tās Noteikumu Nr.16 prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2002/49/EK un tiesību normas, kas nodrošina šo prasību praktisko īstenošanu. Noteikumu projektā ietvertās tiesību normas par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi augstas intensitātes satiksmes infrastruktūras objektiem un blīvi apdzīvotām aglomerācijām Latvijā ir attiecināmas uz:
-galvenajiem autoceļiem: reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļi, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā (VAS "Latvijas Valsts ceļi" ceļu posmi 288,6 km);
- galvenajām dzelzceļa līnijām: dzelzceļa līnijas, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30000 vilcienu sastāvu gadā (VAS "Latvijas Dzelzceļš" dzelzceļa līniju posmi 70,92 km);
- galveno lidostu: pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas (VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"")
- aglomerāciju: administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru (Rīgas pilsēta).
Noteikumu projekts sastāv no deviņām nodaļām:
I nodaļa - Vispārīgie noteikumi
II nodaļa - Vides trokšņa indikatori
III nodaļa -Vides trokšņa stratēģisko karšu izstrāde
IV nodaļa - Sabiedrības informēšana par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu
V nodaļa - Rīcības plānu izstrāde
VI nodaļa - Sabiedrības informēšana par rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu
VII nodaļa - Kārtība, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā
VIII nodaļa - Eiropas Komisijai sniedzamā informācija
IX nodaļa - Noslēguma jautājumi
I nodaļā ir ietverts likuma "Par piesārņojumu" 181.panta trešās daļas 1.-5.punktu noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam, noteikumos lietotie termini un vispārīgie jautājumi par noteikumu prasību izpildei piemērojamiem standartiem un nosacījumiem vides trokšņa mērījumu veikšanai.
1. punkts. Noteikumu projektā ir pārņemts Noteikumu Nr.16 1.punkts. Jāņem vērā, ka vēsturiski vides trokšņa regulējumā ar vienādu nozīmi tiek izmantoti līdzīgi termini. Piemēram, ar nozīmi “vides troksnis” tiek izmantoti termini "vides troksnis", “troksnis vidē”, “troksnis”, kas viennozīmīgi nav attiecināmi uz jebkuru cilvēka darbības rezultātā radītu skaņu ārpus telpām. Direktīvas Nr.2002/49/EK tekstā termini "vides troksnis", "troksnis vidē" un "troksnis" tiek lietoti ar vienādu nozīmi un jāņem vērā, ka šāda situācija ir raksturīga tiesību aktiem, kas izdoti ap 2000.gadu. Piemēram, vides aizsardzības jomā ar vienādu nozīmi tika lietoti termini "vide" un "apkārtējā vidē" u.tml. Turklāt arī izdarot grozījumus spēkā esošajos Eiropas Savienības tiesību aktos to pamatteksts netiek aktualizēts.
Tādējādi līdzīgu terminu ar vienādu nozīmi izmantošana vides trokšņa nacionālajā regulējumā ir vērtējama kā neatbilstoša (proti, tāda, kuru Ministru kabinetam nav uzdots noregulēt). Skaidrības labad terminoloģija vides trokšņa regulējumā ir harmonizēta jau izstrādātajos tiesību aktu projektos (likumprojekts “Piesārņojuma novēršanas likums” (21-TA-1169), likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā (21-TA-593)). Šādā situācijā gramatiska likuma "Par piesārņojumu" 181.panta trešās daļas 1.-5.punktu pilnvarojošo normu pārrakstīšana ne tikai neuzlabo izpratni par vides trokšņa regulējumu, bet var radīt iespaidu par Ministru kabinetam noteiktā pilnvarojuma robežu pārsniegšanu.
Noteikumu projektā konsekventi tiek lietots termins “vides troksnis” Ministru kabinetam noteiktā pilnvarojuma robežās.
2. punkts. Noteikumu projektā ir pārņemti Noteikumu Nr. 16 4.1.- 4.10., 4.12.-4.13. apakšpunktos definētie termini, atsevišķos gadījumos terminu skaidrojumus papildinot atbilstoši Direktīvas Nr. 2002/49/EK terminu definīcijām. Norādāms, ka vairāki Direktīvas Nr.2002/49/EK termini ir definēti likumā "Par piesārņojumu" - "trokšņa kartēšana", "trokšņa stratēģiskā karte", "vides troksnis". Tomēr attiecībā uz Direktīvas Nr. 2002/49/EK terminu "indikators" (lietots nozīmē "vides trokšņa indikators") pārņemšanu nacionālā likumdošanā ir identificējama ne tikai valodnieciski neprecīza izteiksmei, bet situācija, kurā attiecīgā termina definīcija nesakrīt ar termina fizikālo jēgu. Fizikāls lielums "trokšņa rādītājs" (raksturotājs, parametrs) norāda uz trokšņa esamību vidē, neatkarīgi no tā lieluma (stipruma). Direktīvā Nr.2002/49/EK troksni kā kaitīgu un nevēlamu virs kāda noteikta robežlieluma (kaitīgās sekas) raksturo ar terminu "indikators" nevis ar vispārīgu parametru "rādītājs". Tādēļ tiesiskā regulējuma skaidrības labad noteikumu projektā ir iekļauta termina "trokšņa indikators" definīcija atbilstoši Direktīvas Nr. 2002/49/EK 3.panta "d" punktam.
No šodienas perspektīvas vērtējot vienīgais skaidrojums par 2014. gadā MK noteikumu Nr. 16 anotācijas 5. sadaļā ietverto informāciju, ka Direktīvas 2002/49/EK 3. panta "d" punktā minētais termins “trokšņa indikators” ir pilnībā pārņemts nacionālajā likumdošanā ar likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 14. punktā definēto terminu “trokšņa rādītājs” ir pārrakstīšanās kļūda 2003. gada 18. decembra likumā “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Šādu skaidrojumu apstiprina arī MK noteikumu Nr. 16 anotācijas I nodaļas 5. sadaļā ietvertā informācija, ka termina „trokšņa rādītājs” aizstāšanai ar terminu “trokšņa indikators” ir jāveic grozījumi likumā „Par piesārņojumu”. Acīmredzot, likuma “Par piesārņojumu” smagnējās un komplicētās struktūras dēļ, jo īpaši nesamērīgi plašā likumā “Par piesārņojuma” noregulēto dažādo jomu dēļ, līdz šim izdarītajos grozījumos redakcionāli precizējumi attiecībā uz terminu “trokšņa rādītājs” netika iekļauti.
Noteikumu projekta 2.punktā ir iekļauts jauns termins vides trokšņa regulējumā - "datu repozitorijs" atbilstoši Regulas Nr.2019/1010 2.panta 1.punktam.
Pārskatāmības labad Noteikumu projekta 2. punktā ir iekļauta Noteikumu Nr.16 16. punktā ietvertā termina "trokšņa ietekmētā pašvaldība" definīcija.
Noteikumu projekta 5.-7.punktos ir pārņemtas Noteikumu Nr.16 7., 71., 11.punkta prasības par noteikumu prasību izpildei piemērojamiem standartiem un nosacījumiem vides trokšņa mērījumu veikšanai.
II nodaļa ietver prasības par noteiktu vides trokšņa indikatoru izmantošanu vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādē, vides trokšņa indikatoru vērtību un vides trokšņa kaitīgo seku novērtēšanas metodēm.
Noteikumu projekta 8.-10.punktos ir pārņemtas Noteikumu Nr.16 6.punkta prasības, ciktāl tās attiecas uz vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi, un 72.punkta prasības.
Direktīvas Nr.2015/996 un Direktīvas Nr. 2021/367 prasības par vides trokšņa kopīgām novērtēšanas metodēm nacionālā likumdošanā tiek pārņemtas ar atsauci (noteikumu projekta 9. punkts), jo minētajās direktīvās ietvertās normas ir precīzas un viennozīmīgas, tās ietver noteiktus formulējumus un beznosacījuma normas (matemātiskās aprēķinu formulas, tehniskos zīmējumus un grafikus, kas atspoguļo, piemēram, skaņas izplatīšanas ģeometriju, aprēķinos izmantojamo koeficientu tabulas), kā arī minēto direktīvu normas:
-publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
-pieejamas latviešu valodā;
-ir precīzas un viennozīmīgas, tās ietver noteiktus formulējumus un beznosacījuma normas;
-atbilst nacionālajos normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai.
III nodaļa ietver prasības vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādei un pārņem Noteikumu Nr.16 16.-29.punktus atjaunotā redakcijā.
IV nodaļa pārņem Noteikumu Nr.16 30.-33.punktus atjaunotā redakcijā par sabiedrības informēšanu par vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu
V nodaļa ietver prasības rīcības plānu izstrādei un pārņem Noteikumu Nr. 16 34.-37., 40.-43.punktus atjaunotā redakcijā. Noteikumu Nr.16 tiesību normas par trokšņa kaitīgo seku novērtēšanu rīcības plānu izstrādē aizstāj Direktīvas Nr. 2020/367 prasības (noteikumu projekta 4.pielikums).
VI nodaļa pārņem Noteikumu Nr.16 44.-53. punktus par sabiedrības informēšana par rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu atjaunotā redakcijā.
VII nodaļa pārņem Noteikumu Nr.16 54.-61.punktus par kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā atjaunotā redakcijā.
VIII nodaļa pārņem Noteikumu Nr.16 62.-63.punktus par Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju atjaunotā redakcijā, ietverot datu sniegšanu elektroniski datu repozotorijā.
IX nodaļa ietver tiesību normu par MK noteikumu Nr.16 atzīšanu par spēku zaudējušiem. Tāpat arī IX nodaļā ir pārņemti Noteikumu Nr.16 65.-66.punkti atjaunotā redakcijā, noteikti vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādes termiņi. Lai nodrošinātu pāreju no MK noteikumiem Nr.16 par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi, IX nodaļā ir iekļauta palīgnorma par līdz šim izstrādāto vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu pārskatīšanu vai pārstrādāšanu.
Noteikumu projektā netiek pārņemtas šādas Noteikumu Nr. 16 tiesību normas:
1) visas tās tiesību normas, kas attiecas uz trokšņa novērtēšanu telpās (4.11.apakšpunkts, 9.punkts, 10.punkts, 15.punkts, 3.pielikums, 4.pielikums) tiks regulētas būvniecības būvakustikas joma. Noteikumu projekts Nr. 21-TA-886) papildina Noteikumus Nr.312 ar līdz šim neiekļautajiem telpu veidiem - dzīvojamās telpas, guļamtelpas, ārstniecības iestāžu kabineti un palātas un attiecīgos trokšņa normatīvus;
2) visas tās tiesību normas, kas attiecas uz tādu satiksmes infrastruktūras objektu un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai, kas ir ārpus Direktīvas Nr.2002/49/EK tvēruma un kuriem nepiemēro prasības par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi (2.4.-2.8.apakšpunkti, 12.punkts, 13.punkts, 151.-154.apakšpunkti). Prasības iepriekšminēto satiksmes infrastruktūras objektu un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai, tai skaitā, kārtība un atbildīgā institūcija, Veselības inspekcija, par vides trokšņa robežlielumu ievērošanas kontroli, ir iekļautas Noteikumu projektā Nr. 21-TA-871;
3) visas tās tiesību normas, kas attiecas uz teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves regulējumu (14.punkts). Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 144.-147.punkti nosaka prasības aizsardzībai pret trokšņiem un piesārņojumiem, 1471.punkts nosaka teritorijas plānošanā un izmantošanā ievērtēt vides trokšņa stratēģiskās kartes.
Attiecīgā pilnvarojuma mērķis ir 2003. gada 18. decembra likuma “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” anotācijā norādītais, t.i., Direktīvas Nr.2002/49/EK 1. pantā noteiktais mērķis par vides trokšņa iedarbības noteikšanu (veicot vides trokšņa kartēšanu ar kopējām vērtēšanas metodēm, sniedzot informāciju sabiedrībai par vides troksni, rīcības plānu izstrāde vides trokšņa novēršanai un samazināšanai). Turklāt šī pilnvarojuma apjoms 2003. gada 18. decembra likuma “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” anotācijā ir precizēts un ir norādīts to jautājumu loks, kuri būtu jānoregulē Ministru kabinetam – jānosaka atbildīgās institūcijas, jānosaka vides trokšņa iedarbība, veicot vides trokšņa kartēšanu ar kopējām vērtēšanas metodēm, jāsniedz sabiedrībai informācija par troksni vidē un tā ietekmi, kā ari jāpieņem rīcības plāni, pamatojoties uz trokšņa kartēšanā iegūtajiem rezultātiem.
Noteikumu projekts paredz pārņem visas tās Noteikumu Nr.16 prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2002/49/EK un tiesību normas, kas nodrošina šo prasību praktisko īstenošanu. Noteikumu projektā ietvertās tiesību normas par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi augstas intensitātes satiksmes infrastruktūras objektiem un blīvi apdzīvotām aglomerācijām Latvijā ir attiecināmas uz:
-galvenajiem autoceļiem: reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļi, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā (VAS "Latvijas Valsts ceļi" ceļu posmi 288,6 km);
- galvenajām dzelzceļa līnijām: dzelzceļa līnijas, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30000 vilcienu sastāvu gadā (VAS "Latvijas Dzelzceļš" dzelzceļa līniju posmi 70,92 km);
- galveno lidostu: pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas (VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"")
- aglomerāciju: administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru (Rīgas pilsēta).
Noteikumu projekts sastāv no deviņām nodaļām:
I nodaļa - Vispārīgie noteikumi
II nodaļa - Vides trokšņa indikatori
III nodaļa -Vides trokšņa stratēģisko karšu izstrāde
IV nodaļa - Sabiedrības informēšana par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu
V nodaļa - Rīcības plānu izstrāde
VI nodaļa - Sabiedrības informēšana par rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu
VII nodaļa - Kārtība, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā
VIII nodaļa - Eiropas Komisijai sniedzamā informācija
IX nodaļa - Noslēguma jautājumi
I nodaļā ir ietverts likuma "Par piesārņojumu" 181.panta trešās daļas 1.-5.punktu noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam, noteikumos lietotie termini un vispārīgie jautājumi par noteikumu prasību izpildei piemērojamiem standartiem un nosacījumiem vides trokšņa mērījumu veikšanai.
1. punkts. Noteikumu projektā ir pārņemts Noteikumu Nr.16 1.punkts. Jāņem vērā, ka vēsturiski vides trokšņa regulējumā ar vienādu nozīmi tiek izmantoti līdzīgi termini. Piemēram, ar nozīmi “vides troksnis” tiek izmantoti termini "vides troksnis", “troksnis vidē”, “troksnis”, kas viennozīmīgi nav attiecināmi uz jebkuru cilvēka darbības rezultātā radītu skaņu ārpus telpām. Direktīvas Nr.2002/49/EK tekstā termini "vides troksnis", "troksnis vidē" un "troksnis" tiek lietoti ar vienādu nozīmi un jāņem vērā, ka šāda situācija ir raksturīga tiesību aktiem, kas izdoti ap 2000.gadu. Piemēram, vides aizsardzības jomā ar vienādu nozīmi tika lietoti termini "vide" un "apkārtējā vidē" u.tml. Turklāt arī izdarot grozījumus spēkā esošajos Eiropas Savienības tiesību aktos to pamatteksts netiek aktualizēts.
Tādējādi līdzīgu terminu ar vienādu nozīmi izmantošana vides trokšņa nacionālajā regulējumā ir vērtējama kā neatbilstoša (proti, tāda, kuru Ministru kabinetam nav uzdots noregulēt). Skaidrības labad terminoloģija vides trokšņa regulējumā ir harmonizēta jau izstrādātajos tiesību aktu projektos (likumprojekts “Piesārņojuma novēršanas likums” (21-TA-1169), likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā (21-TA-593)). Šādā situācijā gramatiska likuma "Par piesārņojumu" 181.panta trešās daļas 1.-5.punktu pilnvarojošo normu pārrakstīšana ne tikai neuzlabo izpratni par vides trokšņa regulējumu, bet var radīt iespaidu par Ministru kabinetam noteiktā pilnvarojuma robežu pārsniegšanu.
Noteikumu projektā konsekventi tiek lietots termins “vides troksnis” Ministru kabinetam noteiktā pilnvarojuma robežās.
2. punkts. Noteikumu projektā ir pārņemti Noteikumu Nr. 16 4.1.- 4.10., 4.12.-4.13. apakšpunktos definētie termini, atsevišķos gadījumos terminu skaidrojumus papildinot atbilstoši Direktīvas Nr. 2002/49/EK terminu definīcijām. Norādāms, ka vairāki Direktīvas Nr.2002/49/EK termini ir definēti likumā "Par piesārņojumu" - "trokšņa kartēšana", "trokšņa stratēģiskā karte", "vides troksnis". Tomēr attiecībā uz Direktīvas Nr. 2002/49/EK terminu "indikators" (lietots nozīmē "vides trokšņa indikators") pārņemšanu nacionālā likumdošanā ir identificējama ne tikai valodnieciski neprecīza izteiksmei, bet situācija, kurā attiecīgā termina definīcija nesakrīt ar termina fizikālo jēgu. Fizikāls lielums "trokšņa rādītājs" (raksturotājs, parametrs) norāda uz trokšņa esamību vidē, neatkarīgi no tā lieluma (stipruma). Direktīvā Nr.2002/49/EK troksni kā kaitīgu un nevēlamu virs kāda noteikta robežlieluma (kaitīgās sekas) raksturo ar terminu "indikators" nevis ar vispārīgu parametru "rādītājs". Tādēļ tiesiskā regulējuma skaidrības labad noteikumu projektā ir iekļauta termina "trokšņa indikators" definīcija atbilstoši Direktīvas Nr. 2002/49/EK 3.panta "d" punktam.
No šodienas perspektīvas vērtējot vienīgais skaidrojums par 2014. gadā MK noteikumu Nr. 16 anotācijas 5. sadaļā ietverto informāciju, ka Direktīvas 2002/49/EK 3. panta "d" punktā minētais termins “trokšņa indikators” ir pilnībā pārņemts nacionālajā likumdošanā ar likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 14. punktā definēto terminu “trokšņa rādītājs” ir pārrakstīšanās kļūda 2003. gada 18. decembra likumā “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Šādu skaidrojumu apstiprina arī MK noteikumu Nr. 16 anotācijas I nodaļas 5. sadaļā ietvertā informācija, ka termina „trokšņa rādītājs” aizstāšanai ar terminu “trokšņa indikators” ir jāveic grozījumi likumā „Par piesārņojumu”. Acīmredzot, likuma “Par piesārņojumu” smagnējās un komplicētās struktūras dēļ, jo īpaši nesamērīgi plašā likumā “Par piesārņojuma” noregulēto dažādo jomu dēļ, līdz šim izdarītajos grozījumos redakcionāli precizējumi attiecībā uz terminu “trokšņa rādītājs” netika iekļauti.
Noteikumu projekta 2.punktā ir iekļauts jauns termins vides trokšņa regulējumā - "datu repozitorijs" atbilstoši Regulas Nr.2019/1010 2.panta 1.punktam.
Pārskatāmības labad Noteikumu projekta 2. punktā ir iekļauta Noteikumu Nr.16 16. punktā ietvertā termina "trokšņa ietekmētā pašvaldība" definīcija.
Noteikumu projekta 5.-7.punktos ir pārņemtas Noteikumu Nr.16 7., 71., 11.punkta prasības par noteikumu prasību izpildei piemērojamiem standartiem un nosacījumiem vides trokšņa mērījumu veikšanai.
II nodaļa ietver prasības par noteiktu vides trokšņa indikatoru izmantošanu vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādē, vides trokšņa indikatoru vērtību un vides trokšņa kaitīgo seku novērtēšanas metodēm.
Noteikumu projekta 8.-10.punktos ir pārņemtas Noteikumu Nr.16 6.punkta prasības, ciktāl tās attiecas uz vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi, un 72.punkta prasības.
Direktīvas Nr.2015/996 un Direktīvas Nr. 2021/367 prasības par vides trokšņa kopīgām novērtēšanas metodēm nacionālā likumdošanā tiek pārņemtas ar atsauci (noteikumu projekta 9. punkts), jo minētajās direktīvās ietvertās normas ir precīzas un viennozīmīgas, tās ietver noteiktus formulējumus un beznosacījuma normas (matemātiskās aprēķinu formulas, tehniskos zīmējumus un grafikus, kas atspoguļo, piemēram, skaņas izplatīšanas ģeometriju, aprēķinos izmantojamo koeficientu tabulas), kā arī minēto direktīvu normas:
-publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
-pieejamas latviešu valodā;
-ir precīzas un viennozīmīgas, tās ietver noteiktus formulējumus un beznosacījuma normas;
-atbilst nacionālajos normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai.
III nodaļa ietver prasības vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādei un pārņem Noteikumu Nr.16 16.-29.punktus atjaunotā redakcijā.
IV nodaļa pārņem Noteikumu Nr.16 30.-33.punktus atjaunotā redakcijā par sabiedrības informēšanu par vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu
V nodaļa ietver prasības rīcības plānu izstrādei un pārņem Noteikumu Nr. 16 34.-37., 40.-43.punktus atjaunotā redakcijā. Noteikumu Nr.16 tiesību normas par trokšņa kaitīgo seku novērtēšanu rīcības plānu izstrādē aizstāj Direktīvas Nr. 2020/367 prasības (noteikumu projekta 4.pielikums).
VI nodaļa pārņem Noteikumu Nr.16 44.-53. punktus par sabiedrības informēšana par rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu atjaunotā redakcijā.
VII nodaļa pārņem Noteikumu Nr.16 54.-61.punktus par kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā atjaunotā redakcijā.
VIII nodaļa pārņem Noteikumu Nr.16 62.-63.punktus par Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju atjaunotā redakcijā, ietverot datu sniegšanu elektroniski datu repozotorijā.
IX nodaļa ietver tiesību normu par MK noteikumu Nr.16 atzīšanu par spēku zaudējušiem. Tāpat arī IX nodaļā ir pārņemti Noteikumu Nr.16 65.-66.punkti atjaunotā redakcijā, noteikti vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādes termiņi. Lai nodrošinātu pāreju no MK noteikumiem Nr.16 par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi, IX nodaļā ir iekļauta palīgnorma par līdz šim izstrādāto vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu pārskatīšanu vai pārstrādāšanu.
Noteikumu projektā netiek pārņemtas šādas Noteikumu Nr. 16 tiesību normas:
1) visas tās tiesību normas, kas attiecas uz trokšņa novērtēšanu telpās (4.11.apakšpunkts, 9.punkts, 10.punkts, 15.punkts, 3.pielikums, 4.pielikums) tiks regulētas būvniecības būvakustikas joma. Noteikumu projekts Nr. 21-TA-886) papildina Noteikumus Nr.312 ar līdz šim neiekļautajiem telpu veidiem - dzīvojamās telpas, guļamtelpas, ārstniecības iestāžu kabineti un palātas un attiecīgos trokšņa normatīvus;
2) visas tās tiesību normas, kas attiecas uz tādu satiksmes infrastruktūras objektu un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai, kas ir ārpus Direktīvas Nr.2002/49/EK tvēruma un kuriem nepiemēro prasības par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi (2.4.-2.8.apakšpunkti, 12.punkts, 13.punkts, 151.-154.apakšpunkti). Prasības iepriekšminēto satiksmes infrastruktūras objektu un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai, tai skaitā, kārtība un atbildīgā institūcija, Veselības inspekcija, par vides trokšņa robežlielumu ievērošanas kontroli, ir iekļautas Noteikumu projektā Nr. 21-TA-871;
3) visas tās tiesību normas, kas attiecas uz teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves regulējumu (14.punkts). Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 144.-147.punkti nosaka prasības aizsardzībai pret trokšņiem un piesārņojumiem, 1471.punkts nosaka teritorijas plānošanā un izmantošanā ievērtēt vides trokšņa stratēģiskās kartes.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- pasažieru lidostu, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50 000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas transporta infrastruktūras pārvaldītājs (VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””)
- reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļi, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā transporta infrastruktūras pārvaldītājs (VAS “Latvijas Valsts ceļi” ceļu posmi 288,6 km)
- aglomerācijas teritorijas pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju un vienu kvadrātkilometru (Rīgas pilsēta)
- dzelzceļa līnijas, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā transporta infrastruktūras pārvaldītājs (VAS “Latvijas Dzelzceļš” dzelzceļa līniju posmi 70,92 km);
Ietekmes apraksts
Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādātāji iegūs precīzu, labu pārskatāmu un ērti piemērojamu tiesisko regulējumu, kas izstrādāts tieši šim mērķim.
Noteikumu projekts pārņem šobrīd spēkā esošās tiesību normas par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi, tādēļ regulējumam nav būtiskas ietekmes uz tautsaimniecību un administratīvo slogu.
Noteikumu projekts pārņem šobrīd spēkā esošās tiesību normas par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi, tādēļ regulējumam nav būtiskas ietekmes uz tautsaimniecību un administratīvo slogu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekts neietekmē iesaistīto institūciju funkcijas un uzdevumus.
Jaunas institūcijas nav jāveido. Esošās institūcijas nav jāreorganizē
Jaunas institūcijas nav jāveido. Esošās institūcijas nav jāreorganizē
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.16).
Pamatojums un apraksts
Ar noteikumu projekta pieņemšanas brīdi spēku zaudēs MK noteikumi Nr. 16.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
Noteikumu projekta virzība ir saistīta ar jaunu noteikumu projektu izstrādi:
1. Noteikumu projekts "Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība" (21-TA-871);
2. Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumos Nr.312 "Noteikumi par Latvijas Būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"" (21-TA-886).
Minētos noteikumu projektus plānots virzīt vienlaicīgi likumdošanas procedūrā, kā arī par to izstrādi ir atbildīga VARAM.
1. Noteikumu projekts "Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība" (21-TA-871);
2. Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumos Nr.312 "Noteikumi par Latvijas Būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"" (21-TA-886).
Minētos noteikumu projektus plānots virzīt vienlaicīgi likumdošanas procedūrā, kā arī par to izstrādi ir atbildīga VARAM.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L1226
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2020. gada 21.decembra Deleģētā direktīva (ES) 2021/1226 ar ko, pielāgojoties zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm
Apraksts
Tehniski precizē aprēķinu formulas, papildina kopīgo vides trokšņa novērtēšanas metožu aprēķinu paskaidrojošos tekstus, attēlu aprakstus
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L0367
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2020. gada 4. marta Direktīva (ES) 2020/367, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK III pielikumu groza attiecībā uz vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metožu noteikšanu
Apraksts
Atsauci Direktīvas 2002/49/EK III pielikumā par nākotnē piemērojamu devas-iedarbības attiecību izmantošanu trokšņa kaitīgo seku novērtēšanai aizstāj ar noteiktām trokšņa kaitīgo seku novērtēšanas metodēm
ES tiesību akta CELEX numurs
32015L0996
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīva (ES) 2015/996, ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK
Apraksts
Trokšņa stratēģisko karšu izstrādē izmantojamas ieteicamās novērtēšanas (aprēķinu) pagaidu metodes aizstāj ar kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm
ES tiesību akta CELEX numurs
32002L0049
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību
Apraksts
Nosaka vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi augstas intensitātes satiksmes infrastruktūras objektiem un blīvi apdzīvotām aglomerācijām:
- aglomerācijas teritorijas, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru (Rīgas pilsēta);
- reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļi, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā (VAS “Latvijas Valsts ceļi” ceļu posmi 288,6 km);
- dzelzceļa līnijas, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā (VAS “Latvijas Dzelzceļš” dzelzceļa līniju posmi 72,92 km);
- pasažieru lidostas, kurās notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50 000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas (VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””)
Tāpat arī nosaka prasības sabiedrības informēšanai par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu, kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā.
- aglomerācijas teritorijas, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru (Rīgas pilsēta);
- reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļi, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā (VAS “Latvijas Valsts ceļi” ceļu posmi 288,6 km);
- dzelzceļa līnijas, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā (VAS “Latvijas Dzelzceļš” dzelzceļa līniju posmi 72,92 km);
- pasažieru lidostas, kurās notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50 000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas (VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””)
Tāpat arī nosaka prasības sabiedrības informēšanai par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu, kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1010
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK.
Apraksts
Nosaka jaunu termiņu rīcības plānu izstrādei, t.i., atliek 2023.gada 18.jūlija termiņu par vienu gadu (termiņš rīcības plānu izstrādei - 2024.gada 18.jūlijs), iekļauj jaunu terminu vides trokšņa regulējumā elektroniskai datu ziņošanai - "datu repozotorijs".
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2020. gada 21.decembra Deleģētā direktīva (ES) 2021/1226 ar ko, pielāgojoties zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Pielikums
Projekta 9.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2020. gada 4. marta Direktīva (ES) 2020/367, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK III pielikumu groza attiecībā uz vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metožu noteikšanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Pielikums
Projekta 4.pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīva (ES) 2015/996, ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Pielikums
Projekta 9.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 1.punkts
Projekta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2.punkts
Projekta 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "a" punkts
Likuma "Par piesārņojumu" 1.panta 16.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "b" punkts
Projekta 2.7.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "c" punkts
Projekta 2.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "d" punkts
Projekta 2.19.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "e" punkts
Projekta 2.16.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "f" punkts
Projekta 2.10.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "g" punkts
Projekta 2.11.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "h" punkts
Projekta 2.13.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "i" punkts
Projekta 2.12.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "j" punkts
Projekta 2.21.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "k" punkts
Projekta 2.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "l" punkts
Projekta 2.8.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "m" punkts
Projekta 2.9.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "n" punkts
Projekta 2.4.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "o" punkts
Projekta 2.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "p" punkts
Projekta 2.6.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "q" punkts
Likuma "Par Piesārņojumu" 1.panta 13.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "r" punkts
Likuma "Par piesārņojumu" 1.panta 15.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "s" punkts
Projekta 2.20.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "t" punkts
Projekta 2.18.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "u" punkts
Projekta 2.17.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "v" punkts
Vides aizsardzības likuma 6.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.panta "w" punkts
Projekta 2.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.panta 1.punkta "a" apakšpunkts
Likuma "Par Piesārņojumu" 181.panta (1) un (2) daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.panta 1.punkta "b" apakšpunkts
Projekta 21.punkts un 31.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.panta 2.punkts
Netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts Direktīvas 2002/49/EK prasību piemērošanas uzsākšanai un tā izpildes termiņš ir noslēdzies 2005.gada 18.jūlijā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.panta 1.punkta 1.teikums
Projekta 8.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.panta 1.punkta 2.teikums
Netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts līdz obligātai kopējo novērtējumu metožu izmantošanai no 2018. gada 31.decembra
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.panta 2.punkts
Netiek pārņemts, jo Latvijā nav nacionālā līmenī adaptētas trokšņa novērtēšanas metodoloģijas specifiskiem gadījumiem.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.panta 3.punkts
Netiek pārņemts, jo prasības prettrokšņa pasākumu izstrādei (plānošana, zonēšana) ir noteiktas būvniecības būvakustikas regulējumā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.panta 4.punkts
Netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts Direktīvas 2002/49/EK prasību piemērošanas uzsākšanai un tā izpildes termiņš ir noslēdzies 2005.gada 18.jūlijā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6.panta 1.punkts
Projekta 8.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6.panta 3.punkts
Projekta 10.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
7.panta 1.punkts
Netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts Direktīvas 2002/49/EK prasību piemērošanas uzsākšanai un tā izpildes termiņi ir noslēgušies 2005.gada 30.jūnijā un 2007.gada 30.jūnijā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
7.panta 2.punkts
Netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts Direktīvas 2002/49/EK prasību piemērošanas uzsākšanai un tā izpildes termiņi ir noslēgušies 2008.gada 31.decembrī un 2012.gada 30.jūnijā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
7.panta 3.punkts
Projekta 12.-17.punkti
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
7.panta 4.punkts
Projekta 38.-42.punkti
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
7.panta 5.punkts
Projekta 22.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 1.punkta "a" apakšpunkts
Netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts Direktīvas 2002/49/EK prasību piemērošanas uzsākšanai un tā izpildes termiņš ir noslēdzies 2008.gada 18.jūlijā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 1.punkta "b" apakšpunkts
Netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts Direktīvas 2002/49/EK prasību piemērošanas uzsākšanai un tā izpildes termiņš ir noslēdzies 2008.gada 18.jūlijā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 2.punkts
Netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts Direktīvas 2002/49/EK prasību piemērošanas uzsākšanai un tā izpildes termiņš ir noslēdzies 2013.gada 18.jūlijā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 3.punkts
Netiek pārņemts, jo tas ir pārejas punkts Direktīvas 2002/49/EK prasību piemērošanas uzsākšanai un tā izpildes termiņi ir noslēgušies 2008.gada 18.jūlijā un 2013.gada 18.jūlijā.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 4.punkts
Projekta 26.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 5.punkts 1.teikums
Projekta 32.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 5.punkta 2.teikums
Projekta 50.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 6.punkts
Projekta 43.-45.punkti
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8.panta 7.punkts
Projekta 33.-34.punkti
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
9.panta 1.punkts
Projekta 23.punkts un 35.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
9.panta 2.punkts
Projekta 15.punkts un 27.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
10.panta 2.punkts
Projekta 46.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.pielikuma 1.punkts
Projekta 1.pielikuma 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.pielikuma 2.punkts
Projekta 1.pielikuma 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.pielikuma 3.punkts
Netiek pārņemts, jo Latvijā nav nacionālā līmenī adaptētas trokšņa novērtēšanas metodoloģijas specifiskiem gadījumiem.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.pielikums
Projekta 9.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3.pielikums
Projekta 10.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.pielikuma 1.punkts
Projekta 12.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.pielikuma 2.punkts
Projekta 12.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.pielikuma 3.punkts
Projekta 13.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.pielikuma 4.punkts
Projekta 15.punkts, 23.punkts, 24.punkts, 46.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.pielikuma 5.punkts
Projekta 13.4.-13.5.apakšpunkti un 14.2.apakšpunkts, 14.4.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.pielikuma 6.punkts
Projekta 12.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.pielikuma 7.punkts
Projekta 13.4.apakšpunkts un 14.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.pielikuma 8.punkts
Projekta 13.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.pielikuma 1.punkts
Projekta 26.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.pielikuma 2.punkts
Projekta 26.8.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5.pielikums 3.punkts
Projekta 26.12.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6.pielikums 1.punkts
Projekta 46.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6.pielikuma 2.punkts
Projekta 46.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
5.panta 2.punktā noteiktā rīcības brīvība dalībvalstij trokšņa novērtēšanai specifiskos gadījumos, kas nav iekļauti vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē, izmantot papildu trokšņa indikatorus netiek izmantota. Latvijā nav nacionālā līmenī adaptētas trokšņa novērtēšanas metodoloģijas specifiskiem gadījumiem.
5.panta 3.punktā noteiktā rīcības brīvība dalībvalstij prettrokšņa pasākumu noteikšanai (plānošana, zonēšana) izmantot trokšņa indikatorus, kas nav Lden un Lnight netiek izmantota. Prasības prettrokšņa pasākumu izstrādei (plānošana, zonēšana) ir noteiktas būvniecības būvakustikas regulējumā.
5.panta 3.punktā noteiktā rīcības brīvība dalībvalstij prettrokšņa pasākumu noteikšanai (plānošana, zonēšana) izmantot trokšņa indikatorus, kas nav Lden un Lnight netiek izmantota. Prasības prettrokšņa pasākumu izstrādei (plānošana, zonēšana) ir noteiktas būvniecības būvakustikas regulējumā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 1.punkts
Projekta 2.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2.punkts
Projekta 50.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu ir nodrošināta atbilstoša sabiedrības līdzdalība laika periodā no 2021. gada 29.oktobra līdz 12.novembrim.
Uz priekšlikumu iesniegšanai Tiesību aktu portālā norādīto e-pastu tika saņemts VAS "Latvijas Dzelzceļš priekšlikums. Sabiedrības līdzdalībai paredzētajā termiņā Valsts kanceleja pārsūtījusi Ministru kabinetam adresētus divu privātpersonu priekšlikumus.
VAS "Latvijas Dzelzceļš" priekšlikums par trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes termiņu pagarināt no 2022.gada 30.jūnija līdz 2022.gada beigām nav ņemts vērā. Prasības un termiņi trokšņa stratēģisko karšu izstrādei netiek mainīts salīdzot ar esošo regulējumu.
Privātpersonu priekšlikums attiecināt prasības par trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi uz auto-moto trasēm un šautuvēm nav ņemts vērā. Trokšņa novērtēšanas metodoloģija balstās uz statistisku datu apstrādi un ar tām tiek epidemioloģiski novērtēta sabiedrības veselība attiecībā uz vides trokšņa kaitīgās ietekmes riskiem. Turpretī konkrēti pasākumi (rīcības) attiecībā uz konrētu trokšņa avotu ir jānosaka esošā teritorijas attīstības plānošanas un apbūves īstenošanas ietvaros.
Uz priekšlikumu iesniegšanai Tiesību aktu portālā norādīto e-pastu tika saņemts VAS "Latvijas Dzelzceļš priekšlikums. Sabiedrības līdzdalībai paredzētajā termiņā Valsts kanceleja pārsūtījusi Ministru kabinetam adresētus divu privātpersonu priekšlikumus.
VAS "Latvijas Dzelzceļš" priekšlikums par trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes termiņu pagarināt no 2022.gada 30.jūnija līdz 2022.gada beigām nav ņemts vērā. Prasības un termiņi trokšņa stratēģisko karšu izstrādei netiek mainīts salīdzot ar esošo regulējumu.
Privātpersonu priekšlikums attiecināt prasības par trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi uz auto-moto trasēm un šautuvēm nav ņemts vērā. Trokšņa novērtēšanas metodoloģija balstās uz statistisku datu apstrādi un ar tām tiek epidemioloģiski novērtēta sabiedrības veselība attiecībā uz vides trokšņa kaitīgās ietekmes riskiem. Turpretī konkrēti pasākumi (rīcības) attiecībā uz konrētu trokšņa avotu ir jānosaka esošā teritorijas attīstības plānošanas un apbūves īstenošanas ietvaros.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts neietekmē iesaistīto institūciju funkcijas un uzdevumus, jaunas institūcijas nav jāveido. Esošās institūcijas nav jāreorganizē.
Noteikumu projektā nav pārņemtas Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" tiesību normas, kas nosaka Veselības inspekcijas pienākumus nodrošināt vides trokšņa robežlielumu ievērošanas kontroli un trokšņa novērtēšanu telpās, jo tās nav attiecināmas uz vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi. Minētās tiesību normas pilnā apjomā ir iekļautas noteikumu projektā "Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība" (21-TA-871).
Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta esošā finansējuma ietvaros
Noteikumu projektā nav pārņemtas Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" tiesību normas, kas nosaka Veselības inspekcijas pienākumus nodrošināt vides trokšņa robežlielumu ievērošanas kontroli un trokšņa novērtēšanu telpās, jo tās nav attiecināmas uz vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi. Minētās tiesību normas pilnā apjomā ir iekļautas noteikumu projektā "Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība" (21-TA-871).
Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta esošā finansējuma ietvaros
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
nosaka prasības trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādei
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi