Anotācija

1. Vidējās izglītības standarta spēkā esošais regulējums paredz, ka pedagogs lielāku svaru piešķir tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu. Vienlaikus ne visos mācību priekšmetos un mācību situācijās ir viennozīmīgi iespējams piemērot principu par lielāka svara piešķiršanu darbiem, kas aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu. Šāda principu piemērotība ir izvērtējama katra mācību priekšmeta vai kursa ietvaros, ņemot vērā konkrētā mācību satura specifiku, sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas pieeju. Ņemot vērā pedagoga profesionālo kompetenci un autonomiju mācību procesa īstenošanā un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā, nepieciešams precizēt nosacījuma par summatīvā summatīvo vērtējuma svaru piemērošanu kā iespēju, bet ne obligātu prasību.

1. Grozījumi vidējās izglītības standartā paredz noteikt, ka  izglītības iestāde patstāvīgi skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā var noteikt summatīvo vērtējumu svaru izmantošanu, ja tā to uzskata par pedagoģiski pamatotu risinājumu.

2. Spēkā esošais vidējās izglītības standarta regulējums paredz, ka pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespēju demonstrēt sniegumu mācību gada noslēgumā, ja vērtējums izšķiras vienas balles robežās vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu. Praksē tas nozīmē, ka summatīvā vērtējuma uzlabošanas iespēja mācību priekšmetā tiek īstenota mācību gada beigās, organizējot kombinētu pārbaudes darbu, kas aptver plašu mācību satura apjomu. Turklāt kombinēts pārbaudes darbs ne vienmēr var būt piemērotākais risinājums visos mācību priekšmetos, tādēļ ir nepieciešams mainīt noteikto kārtību skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai.

2. Grozījumi vidējās izglītības standartā paredz, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka kā skolēni mācību gada laikā var uzlabot vismaz vienu, bet ne vairāk kā vienu trešdaļu no attiecīgā mācību priekšmeta kursā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Katru uzlabošanai paredzēto summatīvo vērtējumu var uzlabot vienu reizi, tādējādi saglabājot līdzsvaru starp iespēju pilnveidot sniegumu un vērtēšanas procesa mērķtiecību, objektivitāti un pārvaldāmību. Aprēķinot vienu trešdaļu no summatīvo vērtējumu skaita, piemēro matemātiskās noapaļošanas principu līdz veselam skaitlim.
Izglītības iestādei ir tiesības patstāvīgi noteikt summatīvo vērtējumu uzlabošanas kārtību, tostarp noteikt uzlabojamos summatīvos vērtējumus, to uzlabošanas veidu un norises laiku, ņemot vērā mācību priekšmeta specifiku, skolēnu mācību sasniegumus un mācību procesa organizāciju. Ja atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai skolēnam paredzēta iespēja uzlabot vairāk nekā vienu summatīvo vērtējumu, izglītības iestāde var organizēt arī kombinētu pārbaudes darbu mācību gada beigās.
Vienlaikus izglītības iestādei jānodrošina vienlīdzīgas tiesības uzlabot summatīvos vērtējumus visiem skolēniem neatkarīgi no viņu mācību sasniegumiem vai iepriekš iegūtā summatīvā vērtējuma.
Šāds regulējums nodrošina izglītības iestādēm elastību summatīvo vērtējumu uzlabošanas kārtības noteikšanā, vienlaikus paredzot vienotu minimālo prasību – katram skolēnam vismaz vienu iespēju mācību gada laikā uzlabot summatīvo vērtējumu.
Projekts paredz arī noteikt, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka, kā skolēni ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns, mācību gada laikā var uzlabot mācību priekšmeta kursā iegūtos summatīvos vērtējumus (regulējums attiecas gan uz skolēniem, kuri mācās speciālās izglītības programmā, gan uz tiem skolēniem, kuriem ir atbalsta speciālista, piemēram, izglītības psihologa, speciālā pedagoga, atzinums).
Vērtējuma uzlabošana ir īstenojama kā mācīšanās procesa turpinājums, sasaistot to ar pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, papildu mācību uzdevumiem, konsultācijām vai citiem skolēna zināšanu un prasmju pilnveidi apliecinošiem pasākumiem.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās izglītības iestādēm būs jāprecizē vērtēšanas kārtības. Izglītības iestāde, īstenojot profesionālo autonomiju vērtēšanas kārtības noteikšanā, vienlaikus ir atbildīga par to, lai pieņemtie lēmumi nodrošinātu objektīvu, pamatotu un skolēna faktisko mācību sasniegumu atspoguļojošu vērtējumu. Atbilstoši iepriekš minētajam tiek precizēts vidējās izglītības standarta 11. pielikuma "Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs" 16.7. un 16.8. apakšpunktā un 12. pielikuma "Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs izglītības ieguvei nepilna laika klātienes vai tālmācības formā" 17.7. un 17.8. apakšpunktā noteiktais regulējums.

3. Spēkā esošā vidējās izglītības standarta 21. punktā paredzēts, ka vispārējās vidējās izglītības posmā ir četri valsts noteiktie optimālā mācību satura apguves līmeņa pārbaudes darbi – centralizētie eksāmeni: valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī vai arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī. Bez tam spēkā esošā vidējās izglītības standarta 21.5.apakšpunktā paredzēts, ka par vispārējās vidējās izglītības ieguvi izglītojamam obligāti jānokārto arī ne mazāk kā viens valsts pārbaudes darbs padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī, tajā skaitā arī latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču), matemātikā, fizikā vai ķīmijā, vai bioloģijā.
Izglītības un zinātnes ministrija 2025. gada decembrī lūdza Latvijas augstākās izglītības iestādēm sniegt informāciju par praksi attiecībā uz centralizēto eksāmenu rezultātu izmantošanu uzņemšanas procesā un cik būtiska ir augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu loma konkursā par uzņemšanu bakalaura studiju programmās. No augstākās izglītības iestāžu atbildēm, kuras sniedza Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Ventspils Augstskola, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, izriet, ka augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizēto eksāmenu rezultāti uzņemšanas procesā nav obligāti, bet tie var sniegt reflektantiem priekšrocības. Arī Valsts izglītības attīstības aģentūras veiktais Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Vidzemes Augstskolas, Ventspils Augstskolas, Daugavpils Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Rīgas Stradiņa universitātes pamatstudiju uzņemšanas prasību apkopojums liecina, ka par konkrētu augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizēto eksāmenu rezultātiem var piešķirt papildu punktus, taču augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu rezultāti nav noteikti kā obligāta prasība uzņemšanai bakalaura studiju programmās. Līdz ar to no augstākās izglītības iestāžu uzņemšanas noteikumiem izriet, ka nav pamatota prasība par viena obligāta valsts pārbaudes darba – centralizētā eksāmena – nokārtošanu padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī vispārējās vidējās izglītības iegūšanai, bet augstākā līmeņa valsts pārbaudes darbu izglītojamais var kārtot pēc izvēles, ja attiecīgā augstākā līmeņa valsts pārbaudes darba rezultāts ir nepieciešams izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē.

3. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka izglītojamais, kuram attiecīgā valsts pārbaudes darba rezultāts ir nepieciešams izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē, var izvēlēties kārtot valsts pārbaudes darbu kādā no padziļinātajiem kursiem augstākajā mācību satura apguves līmenī. Kā obligāta vispārējās vidējās izglītības standartā tiek saglabāta prasība par četru vispārējās vidējās izglītības standarta 21.punkta 1.līdz 4.apakšpunktā noteikto valsts pārbaudes darbu nokārtošanu vispārējās vidējās izglītības iegūšanai: valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs svešvalodā vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, valsts pārbaudes darbs fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, vai arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.
Ja skolēns izvēlas kārtot kādu no vidējās izglītības standarta 21.1., 21.2., 21.3. vai 21.4. apakšpunktā minētajiem valsts pārbaudes darbiem augstākajā mācību satura apguves līmenī, tā kārtošana aizstāj nepieciešamību to kārtot optimālajā mācību satura apguves līmenī. Ja skolēns kādu no vidējās izglītības standarta 21.1., 21.2., 21.3. vai 21.4. apakšpunktā minētajiem valsts pārbaudes darbiem kārto tikai augstākajā mācību satura apguves līmenī, tad skolēnam, lai iegūtu tiesības saņemt atestātu par vispārējo vidējo izglītību, attiecīgajā valsts pārbaudes darbā ir jāiegūst vērtējums, kas nav zemāks par vidējās izglītības standarta 21.1 punktā noteikto. Ja skolēns izvēles kārtībā kārto valsts pārbaudes darbu augstākajā mācību satura apguves līmenī kādā no padziļinātajiem kursiem, izņemot vidējās izglītības standarta 21.1., 21.2., 21.3. vai 21.4. apakšpunktā minētos valsts pārbaudes darbus, un tajā neiegūst darba nokārtošanai noteikto minimālo kopvērtējumu, tad minētais apstāklis neietekmē skolēna tiesības saņemt atestātu par vispārējo vidējo izglītību, ja skolēns ir izpildījis normatīvajos aktos noteiktās vispārējās vidējās izglītības programmas apguves prasības. 
Ja personai pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas radīsies nepieciešamība iegūt kāda augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētā eksāmena rezultātu, tad persona attiecīgo centralizēto eksāmenu varēs kārtot augstskolā, ar kuru Valsts izglītības attīstības aģentūra noslēgusi sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 398 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" 6.2. apakšpunktam.