24-TA-2687: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.Prioritātes “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumu projekts (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts atbilstoši ES kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam noteiktajiem mērķiem un ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Vadības likums) 19. panta 13. punktam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Uzsākt 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros, veicinot tā tehniskās kapacitātes celšanu un modernizēšanu, nodrošinot specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, pārvietojamu konteineru un aprīkojumu iegādi, tādā veidā paaugstinot sniegto pakalpojumu kvalitāti, sniedzot savlaicīgu palīdzību iedzīvotājiem bīstamās situācijās, glābjot cilvēku dzīvības, materiālās vērtības un novēršot vides apdraudējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātos un sagatavotos notikumiem, kas izraisa cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodara kaitējumu vai rada apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus, Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto ES kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (turpmāk – Programma). Programma noteic, ka, īstenojot 2.1.3 specifisko atbalsta mērķi “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām”, tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz klimata pārmaiņu un katastrofu izraisīto seku novēršanu, pielāgošanos un reaģēšanas spēju uzlabošanu un pilnveidošanu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) nodrošina reaģēšanu uz katastrofu izraisītām sekām, risku novēršanu un noturības un prevencijas pasākumu realizēšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr. 398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” (turpmāk – VUGD nolikums) VUGD funkcija ir īstenot valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā, uzraudzīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanu, veikt ugunsdzēsības un glābšanas darbus, un koordinēt iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbību, kas saistīta ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību. Saskaņā ar VUGD nolikumu, lai šīs funkcijas izpildītu, cita starpā VUGD uzdevumi ir apzināt ugunsdrošības stāvokli Latvijā un iespējamos apdraudējumus un, pamatojoties uz to analīzi, sniegt valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām personām priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; organizēt un veikt prevencijas pasākumus valsts ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; piedalīties rūpniecisko avāriju riska novērtēšanai un samazināšanai veikto pasākumu izvērtēšanā; vadīt un veikt ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus; sadarbībā ar citām institūcijām veikt neatliekamos reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām; sadarbībā ar citām institūcijām veikt un vadīt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas pasākumus; sniegt iespējamo palīdzību fiziskām personām ugunsgrēka vai avārijas gadījumā; organizēt un īstenot civilās aizsardzības pasākumus; apmācīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī civilās aizsardzības pasākumos iesaistāmās personas un organizēt to darbību; informēt sabiedrību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.
Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 6.pantā noteiktajai katastrofas pārvaldīšanas kārtībai nosakot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, izstrādājot attiecīgās jomas attīstības plānošanas dokumentus, tiesību aktus un citus dokumentus, jāpamatojas uz risku novērtējumu.
Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra sēdē (prot. Nr. 64 38. §) izskatīja informatīvo ziņojumu “Par ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumentu, tā izveidošanas un uzturēšanas izmaksām”, atbalstot ietvertā risinājuma īstenošanu. Atbilstoši risku novērtēšanas instrumentam 2022.-2023. gadā VUGD veicis glābšanas spēju risku novērtējumu, kura ietvaros tika nokartēta Latvijas teritorija pēc apdzīvotības un risku līmeņa. Risku avotu kartējums kalpo par pamatu depo novietojuma optimizācijai, sasniedzamības laika, esošās tehnikas un cilvēkresursu plānošanai. Šī VUGD resursu analīze, balstoties uz risku novērtējumu, ļauj prognozēt kāds nepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums, lai tas būtu pietiekams un atbilstošs. Tāpat tika veikts pētījums ““Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā”, ko veica “PWC Latvija” 2021.gadā [1]. Kā viens no pētījuma uzdevumiem bija esošās situācijas izpēte, kuras laikā izgaismojās fiziski un morāli novecojušā, nepietiekošā VUGD autoparka problemātika, kas prasa nekavējošu rīcību, lai neapdraudētu VUGD uzticēto funkciju nodrošināšanas spēju. Tā kā tika noteikts kritiski nepieciešamo resursu apjoms sekmīgai noteikto funkciju izpildei, VUGD plāno projekta ietvaros iegādāties specializētos ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļus, pārvietojamus konteinerus un aprīkojumu.
[1] PĒTĪJUMU UN PUBLIKĀCIJU DATUBĀZE ““Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD” [pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/tiro-un-energoefektivo-autotransporta-lidzeklu-ieviesanas-iespeju-izpete-un-tehniskas-specifikacijas-sagatavosana-risinajumu-izstradei-un-integracijai-vugd-52-032-euro/]
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fonda 7.pantu, investīcijas ar fosilo kurināmo sadedzināšanu ir pieļaujamas transportlīdzekļos, kas ir konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti civilās aizsardzības dienestu un ugunsdzēsības dienestu vajadzībām, tādēļ plānots iegādāties transportlīdzekļus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/1058 7. panta izņēmumam.
Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2021/1058 nav specifikāciju attiecībā uz nepieciešamajiem dokumentiem, kas pierāda, ka transportlīdzeklis ir konstruēts vai pielāgots civilās aizsardzības vai ugunsdzēsības vajadzībām, bet iepirkuma dokumentācijā ir jānorāda transportlīdzekļiem veiktie pārveidojumi, lai tie būtu piemēroti civilās aizsardzības vai ugunsdzēsības dienestiem – dokumentācijā tiek pierādīts, ka transportlīdzeklis ir vai nu konstruēts, vai pielāgots. Viss aprīkojums tajā skaitā transportlīdzekļi, kurus izmanto VUGD, tiek izmantoti ugunsdzēsības un/vai civilās aizsardzības vajadzībām. Visi otrās kārtas ietvaros iegādātie transportlīdzekļu tiks aprīkoti ar speciālo aprīkojumu, kas ļauj tos klasificēt kā operatīvo transportlīdzekli atbilstoši Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumiem Nr. 304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem”.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2, 1.§) atbalstīts finansējums ārpus fiskālās telpas plānotajam ar valsts drošību saistītajam prioritārajam pasākumam "Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde" 2023. – 2025. gadam 166 305 109 euro apmērā.
Finansējuma piesaiste Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei ir plānota no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”.
Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”, ir sagatavoti un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīti izskatīšanai Ministru kabineta sēdē attiecīgie Ministru kabineta rīkojuma projekti atbilstoši faktiski nepieciešamā finansējuma apmēram, ievērojot iepirkuma procedūru rezultātus.
Finansējums no budžeta resora 102 884 000 euro apmērā, kas piešķirts ārpus fiskālās telpas plānotajam ar valsts drošību saistītajam prioritārajam pasākumam "Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde" īstenošanai, tiek novirzīts deklarēšanai Eiropas Komisijai Eiropas kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gada 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" ietvaros.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) nodrošina reaģēšanu uz katastrofu izraisītām sekām, risku novēršanu un noturības un prevencijas pasākumu realizēšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr. 398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” (turpmāk – VUGD nolikums) VUGD funkcija ir īstenot valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā, uzraudzīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanu, veikt ugunsdzēsības un glābšanas darbus, un koordinēt iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbību, kas saistīta ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību. Saskaņā ar VUGD nolikumu, lai šīs funkcijas izpildītu, cita starpā VUGD uzdevumi ir apzināt ugunsdrošības stāvokli Latvijā un iespējamos apdraudējumus un, pamatojoties uz to analīzi, sniegt valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām personām priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; organizēt un veikt prevencijas pasākumus valsts ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; piedalīties rūpniecisko avāriju riska novērtēšanai un samazināšanai veikto pasākumu izvērtēšanā; vadīt un veikt ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus; sadarbībā ar citām institūcijām veikt neatliekamos reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām; sadarbībā ar citām institūcijām veikt un vadīt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas pasākumus; sniegt iespējamo palīdzību fiziskām personām ugunsgrēka vai avārijas gadījumā; organizēt un īstenot civilās aizsardzības pasākumus; apmācīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī civilās aizsardzības pasākumos iesaistāmās personas un organizēt to darbību; informēt sabiedrību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.
Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 6.pantā noteiktajai katastrofas pārvaldīšanas kārtībai nosakot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, izstrādājot attiecīgās jomas attīstības plānošanas dokumentus, tiesību aktus un citus dokumentus, jāpamatojas uz risku novērtējumu.
Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra sēdē (prot. Nr. 64 38. §) izskatīja informatīvo ziņojumu “Par ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumentu, tā izveidošanas un uzturēšanas izmaksām”, atbalstot ietvertā risinājuma īstenošanu. Atbilstoši risku novērtēšanas instrumentam 2022.-2023. gadā VUGD veicis glābšanas spēju risku novērtējumu, kura ietvaros tika nokartēta Latvijas teritorija pēc apdzīvotības un risku līmeņa. Risku avotu kartējums kalpo par pamatu depo novietojuma optimizācijai, sasniedzamības laika, esošās tehnikas un cilvēkresursu plānošanai. Šī VUGD resursu analīze, balstoties uz risku novērtējumu, ļauj prognozēt kāds nepieciešams materiāltehniskais nodrošinājums, lai tas būtu pietiekams un atbilstošs. Tāpat tika veikts pētījums ““Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā”, ko veica “PWC Latvija” 2021.gadā [1]. Kā viens no pētījuma uzdevumiem bija esošās situācijas izpēte, kuras laikā izgaismojās fiziski un morāli novecojušā, nepietiekošā VUGD autoparka problemātika, kas prasa nekavējošu rīcību, lai neapdraudētu VUGD uzticēto funkciju nodrošināšanas spēju. Tā kā tika noteikts kritiski nepieciešamo resursu apjoms sekmīgai noteikto funkciju izpildei, VUGD plāno projekta ietvaros iegādāties specializētos ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļus, pārvietojamus konteinerus un aprīkojumu.
[1] PĒTĪJUMU UN PUBLIKĀCIJU DATUBĀZE ““Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD” [pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/tiro-un-energoefektivo-autotransporta-lidzeklu-ieviesanas-iespeju-izpete-un-tehniskas-specifikacijas-sagatavosana-risinajumu-izstradei-un-integracijai-vugd-52-032-euro/]
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fonda 7.pantu, investīcijas ar fosilo kurināmo sadedzināšanu ir pieļaujamas transportlīdzekļos, kas ir konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti civilās aizsardzības dienestu un ugunsdzēsības dienestu vajadzībām, tādēļ plānots iegādāties transportlīdzekļus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/1058 7. panta izņēmumam.
Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2021/1058 nav specifikāciju attiecībā uz nepieciešamajiem dokumentiem, kas pierāda, ka transportlīdzeklis ir konstruēts vai pielāgots civilās aizsardzības vai ugunsdzēsības vajadzībām, bet iepirkuma dokumentācijā ir jānorāda transportlīdzekļiem veiktie pārveidojumi, lai tie būtu piemēroti civilās aizsardzības vai ugunsdzēsības dienestiem – dokumentācijā tiek pierādīts, ka transportlīdzeklis ir vai nu konstruēts, vai pielāgots. Viss aprīkojums tajā skaitā transportlīdzekļi, kurus izmanto VUGD, tiek izmantoti ugunsdzēsības un/vai civilās aizsardzības vajadzībām. Visi otrās kārtas ietvaros iegādātie transportlīdzekļu tiks aprīkoti ar speciālo aprīkojumu, kas ļauj tos klasificēt kā operatīvo transportlīdzekli atbilstoši Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumiem Nr. 304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem”.
Likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2, 1.§) atbalstīts finansējums ārpus fiskālās telpas plānotajam ar valsts drošību saistītajam prioritārajam pasākumam "Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde" 2023. – 2025. gadam 166 305 109 euro apmērā.
Finansējuma piesaiste Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei ir plānota no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”.
Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”, ir sagatavoti un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīti izskatīšanai Ministru kabineta sēdē attiecīgie Ministru kabineta rīkojuma projekti atbilstoši faktiski nepieciešamā finansējuma apmēram, ievērojot iepirkuma procedūru rezultātus.
Finansējums no budžeta resora 102 884 000 euro apmērā, kas piešķirts ārpus fiskālās telpas plānotajam ar valsts drošību saistītajam prioritārajam pasākumam "Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde" īstenošanai, tiek novirzīts deklarēšanai Eiropas Komisijai Eiropas kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gada 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
VUGD noteikto funkciju izpildei nepieciešamas dažāda veida tehnikas un aprīkojuma vienības, un ilgstošs tehniskā aprīkojuma iztrūkums un nolietojums būtiski ietekmē šo funkciju izpildi. Daļu no tehnikas vienībām sastāda VUGD rīcībā esošais transportlīdzekļu parks, kurš bez jaunajām tehnikas vienībām uzskatāms par morāli novecojušu, nepietiekošu un nolietotu. Vairums transportlīdzekļi vecāki par 10 gadiem, un būtiski vecāki, kas ietekmēja to kopējo pieejamību un lietošanas iespējas, jo nebija braukšanas kārtībā, un bija pastāvīgi jāveic remontdarbi. Bieži vien remontu cena pārsniedz transportlīdzekļa atlikušo vērtību, un degvielas patēriņš un izmaksas, salīdzinājumā ar jauniem, mūsdienu prasībām atbilstošiem transportlīdzekļiem, ir augstākas. Operatīvajiem dienestiem ikdienas pienākumu pildīšanai nepieciešami transportlīdzekļi braukšanas kārtībā, bet nolietotais un tādēļ nepieejamais un nepietiekošais autoparks apgrūtināja noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu projekta īstenošanu, MK noteikumu projekts atbilstoši Vadības likuma 19. panta 13. punktā noteiktajam, paredz noteikt pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī kārtību, kādā īsteno "Eiropas Savienības kohēzijas programmas 2021. - 2027. gada, 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" otro kārtu.
MK noteikumu projekts paredz:
I nodaļa: Vispārīgie jautājumi
Pasākuma otrās kārtas mērķis ir veicināt tehniskās kapacitātes celšanu un uzlabot kopējo reaģētspēju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, nodrošinot specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, pārvietojamu konteineru un aprīkojumu iegādi.
Pasākuma otrās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība.
Otro kārtu īsteno ierobežota projekta iesnieguma atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) veic projekta iesniegumu atlasi saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikumu. Projekta iesnieguma atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde.
Nodrošinot vienotu pieeju projekta iesnieguma atlasēm, atbilstoši 2024. gada 11. aprīļa "Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta iesnieguma atlases metodika 2021.–2027.gadam" metodikas Nr. 3.1. 9. punktam otrajai kārtai var tikt piemēroti tikai vienotie kritēriji un vienotie izvēles kritēriji.
Projekta iesnieguma iesniegšanai tiek izmantota Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma.
Atbildības sadalījums.
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Iekšlietu ministrija. Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija. Sadarbības iestādes funkcijas pilda CFLA.
Pasākuma otrās kārtas ietvaros sasniedzamie politikas mērķu rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības.
Pasākuma otro kārtu īsteno līdz 2026. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus rādītājus:
investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas tehnikas vienībās un aprīkojumā attiecībā uz katastrofām sasniedz 102 884 000 euro;
iegādātas un aprīkotas 780 transportlīdzekļu un pārvietojamu konteineru vienības.
Projekta rādītāja sasniedzamā vērtība atbilst VUGD tehnikas vienībām, lai nodrošinātu VUGD funkciju īstenošanu. Nepieciešamo transportlīdzekļu un konteineru veids un skaits tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumiem Nr. 458 "Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām", un balstoties uz statistikas datiem par izsaukumiem, tehnikas noslodzi un darbības efektivitāti, kā arī uz konkrēto reģionu ugunsdrošības un glābšanas darbu īpatnībām. Tiek ņemts vērā arī tehnikas izvietojums attiecībā pret stratēģiski svarīgiem objektiem un potenciāli iespējamajiem notikuma veidiem. VUGD tehnikas vienību plānošana ir komplekss process, kas balstās uz detalizētu analīzi, normatīvajiem aktiem un stratēģiskiem dokumentiem. Nepieciešamo transportlīdzekļu un konteineru veids un skaits tiek noteikts, ņemot vērā operatīvos datus, risku novērtējumu un finanšu iespējas, lai nodrošinātu efektīvu un drošu dienesta darbību.
Pētījums ““Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD”, ko 2021. gadā veica “PWC Latvija” uzrādīja esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un nolietojumu. Darba uzdevumu ietvaros tika veiktas dažādas darbības, tajā skaitā esošās situācijas izpēte, kas apstiprināja ugunsdzēsības un glābšanas darbiem nepieciešamo transportlīdzekļu parka kritiskās situācijas esamību.
Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums.
Pasākuma otrajai kārtai ir pieejami 102 884 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 0 euro un valsts budžeta līdzfinansējums sastāda 102 884 000 euro. Summas ir norādītas ar pievienotās vērtības nodokli.
Projekta izmaksu aprēķins balstīts uz VUGD iepriekš noslēgtiem piegāžu līgumiem.
II nodaļa: Prasības projekta iesniedzējam
Projekta ietvaros projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja funkcijas pilda VUGD. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā.
Projektā tiks nodrošinātas prasības horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina centralizētos iepirkumus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vajadzībām, tāpēc daļu no Pasākumā paredzētajiem iepirkumiem veic Nodrošinājuma valsts aģentūra. Nodrošinājuma valsts aģentūra ir Iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums.” Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi – finanšu analīzi un ekonomisko analīzi – un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā.
III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu. Attiecināmas ir izmaksas specializētu 780 transportlīdzekļu, pārvietojamu konteineru un aprīkojumu vienību iegādei, tajā skaitā: pirmreizējās reģistrācijas, reģistrācijas kā operatīvais transportlīdzeklis un reģistrācijas par bīstamo iekārtu izmaksas, civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas un piegādes izmaksas un to aprīkošanas izmaksas, pirmreizējās tehniskās apskates izmaksas. Ar transportlīdzekļa un konteinera aprīkošanu saprotams papildu riepas un diski, bākuguņu un skaņas signāla (sirēna) iegāde un uzstādīšana, rācijas, instrumentu komplekts riteņu nomaiņai, sakabes āķis, grīdas paklāji, transportlīdzekļa monitoringa sistēmas iegāde un uzstādīšanas, globālās pozicionēšanas sistēmas iegāde un uzstādīšana, videoreģistratora iegāde un uzstādīšana u.c. ar transportlīdzekļa un konteinera ekspluatēšanas ērtumu un funkciju nodrošināšanu saistīts papildaprīkojums, kā arī specializētais ugunsdzēsības un glābšanas darbu aprīkojums. Tāpat attiecināmas ir izmaksas, kas saistās ar komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumu ievērošanu, t.i. tehnikas vienību un aprīkojuma marķēšana ar speciālām uzlīmēm vai plāksnēm.
No kuriem daļa iepirkumu un piegāžu jau ir veikti un noslēgušies, t.sk.:
2023.gadā tika noslēgti 16 piegāžu līgumi;
2024. gadā tika noslēgti 18 piegāžu līgumi;
2025. gadā tiks noslēgti 7 piegāžu līgumi.
Projektā plānotas tādas dažādas tehnikas un aprīkojuma vienības (skatīt Anotācijas pielikumā). Visas projektā paredzētās tehnikas un aprīkojuma vienības domātas, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā:
Sūkņu un spiedvadu konteiners - lai nodrošinātu efektīvu un ātru lielā diametra spiedvadu līniju izvilkšanu notikumos, kur nepieciešams padot lielu ūdens daudzumu lielā attālumā 500+ metros (piemēram, meža ugunsgrēki, attīstītie ugunsgrēki ražošanas objektos, kur vietējā ūdens apgādes tīkla ražība ir nepietiekoša vai ir bojāta);
Plūdu konteiners - lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz notikumiem, kuros nepieciešams veikt lielu skaitu cilvēku evakuāciju no applūdušām teritorijām. Konteinerī izvietots speciāli šim darbam paredzēts aprīkojums;
Sagruvumu konteiners - lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz notikumiem, kur nepieciešama cilvēku glābšana sagruvumos. Konteinerā izvietots speciāli šim darbam paredzēts specifisks aprīkojums, lielākoties, kas nav ikdienas lietošanā uz ugunsdzēsības automobiļiem;
Savvaļas ugunsgrēku konteiners - lai sniegtu atbalstu Valsts meža dienestam lielos, plašos meža ugunsgrēkos, un lai organizētu lielu kūdras ugunsgrēku dzēšanu, nepieciešams aprīkojums (viegls un ērts) ilgstošam darbam mežā, ka arī to pārvietošanai/pārnešanai mežā un lai samazinātu smagās tehnikas braukšanu mežā līdz minimumam;
Konteiners naftas produktu attīrīšanai piekrastē - sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām, veicot naftas produktu noplūdes seku likvidācijas darbus – nepieciešams specifisks aprīkojums tieši darbam jūras piekrastē, kas koncentrēti izvietots vienā konteinerī – tieši attīrīšanas darbiem;
Konteiners naftas produktu savākšanai - sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām, veicot naftas produktu noplūdes seku likvidācijas darbus – nepieciešams specifisks aprīkojums tieši darbam jūras piekrastē, kas koncentrēti izvietots vienā konteinerā – tieši priekš naftas produktu savākšanas;
Dekontaminācijas konteiners - lai nodrošinātu masveida cilvēku dekontamināciju, notikumos ar bīstamo vielu noplūdi – nepieciešams speciāls, ātri uzstādāms konteineris, kas pielāgots jebkādiem laika apstākļiem, lai veiktu ūdens uzsildīšanu, netīrā ūdens savākšanu u.c. darbus. VUGD rīcībā esošās lielās dekontaminācijas teltis ir novecojušas un to uzstādīšanas/sagatavošanas darbus ierobežoto cilvēku resursus, jo tas ir laikietilpīgs process;
Putu koncentrāta konteiners - lai nodrošinātu putu koncentrāta nogādāšanu notikuma vietā: naftas produktu vai ķīmisko vielu noliktavās, lielās transporta avārijās vai notikumos ar kuģiem u.c. uz doto brīdi dienestā ir novecojis pielāgots šim nolūkam automobilis un pašu spēkiem pielāgots konteineris. Papildu jauns konteineris spēs padot lielu dzēšanas vielu daudzumu no lielāka attāluma, ka rezultātā tiks samazināta nepieciešamība sūtīt ugunsdzēsēju pie degšanas ar lielu temperatūras un siltuma starojumu;
Konteiners noliktavai utilizējamajām formām un aprīkojumam - lai nodrošinātu un atvieglotu VUGD formas un aprīkojuma utilizāciju – nepieciešams speciāli tādam nolūkam paredzēts konteineris.
Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi tiks ievēroti arī atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Noteikumu projektā paredzēts, ka projekta īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums.
MK noteikumi paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu.
Projekta izmaksu attiecināmības periods iestājas no 2023. gada 24. maija.
IV nodaļa: Pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Saskaņā ar principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtēšanu, projektam ir nenozīmīga ietekme uz vides mērķiem. Tā īstenošana neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. Īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pasākums veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo transportlīdzekļi paredzēti dažādu klimata pārmaiņu seku un katastrofu likvidēšanai un novēršanai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta esošie transportlīdzekļi un citas tehnikas vienības, kas skaitās morāli un fiziski novecojušas tālāk tiek nodotas pašvaldībām un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām vai nepieciešamības gadījumā nodotas utilizācijai. Lai arī Jaunie transportlīdzekļi un konteineri lielākajā daļā gadījumu tiek iepirkti, lai aizstātu novecojušās vienības, pastāv gadījumi, kad tie tiek pievienoti esošajam autoparkam, palielinot VUGD kapacitāti:
plānveida nomaiņa – vecā tehnika tiek aizstāta, pamatojoties uz nolietojumu un tehnisko stāvokli;
papildināšana – ja jauna tehnika tiek iegādāta īpašiem uzdevumiem (piemēram, mežu ugunsgrēku dzēšanai, ķīmisko negadījumu likvidēšanai), tā ne vienmēr aizstāj esošo.
Veco transportlīdzekļu turpmākā izmantošana tiek noteikta, balstoties uz to tehnisko stāvokli un ekspluatācijas iespējām:
Atsevišķas vienības tiek atsavinātas citām valsts vai pašvaldību struktūrām – ja transportlīdzeklis vēl ir darba kārtībā, bet neatbilst VUGD prasībām, tas var tikt atsavināts citām institūcijām (piemēram, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem vai civilās aizsardzības vajadzībām);
norakstīšana un utilizācija - tehniski nolietotie un ekspluatācijai nederīgie transportlīdzekļi tiek norakstīti un nodoti utilizācijai atbilstoši LR esošajiem normatīvajiem aktiem.
Lai nodrošinātu investīciju nepārklāšanos, kā viens no uzraudzības instrumentiem tiks izmantota Finanšu ministrijas Dubultfinansējuma riska kontroles matrica [https://www.esfondi.lv/cp/collections/demarkacija].
Ņemot vērā, ka pasākuma otrās kārtas ietvaros “ir paredzēta specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu ar aprīkojumu un pārvietojamu konteineru ar aprīkojumu iegāde, tiem ir tieša ietekme uz horizontāliem principiem “Klimatdrošināšana”, un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Atbilstoši MK 2023. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” paredzētajam, vienošanās vienpusēja uzteikuma nosacījumi tiks iekļauti vienošanās par projekta īstenošanu.
MK noteikumu projekts paredz:
I nodaļa: Vispārīgie jautājumi
Pasākuma otrās kārtas mērķis ir veicināt tehniskās kapacitātes celšanu un uzlabot kopējo reaģētspēju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, nodrošinot specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, pārvietojamu konteineru un aprīkojumu iegādi.
Pasākuma otrās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība.
Otro kārtu īsteno ierobežota projekta iesnieguma atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) veic projekta iesniegumu atlasi saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikumu. Projekta iesnieguma atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde.
Nodrošinot vienotu pieeju projekta iesnieguma atlasēm, atbilstoši 2024. gada 11. aprīļa "Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta iesnieguma atlases metodika 2021.–2027.gadam" metodikas Nr. 3.1. 9. punktam otrajai kārtai var tikt piemēroti tikai vienotie kritēriji un vienotie izvēles kritēriji.
Projekta iesnieguma iesniegšanai tiek izmantota Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma.
Atbildības sadalījums.
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Iekšlietu ministrija. Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija. Sadarbības iestādes funkcijas pilda CFLA.
Pasākuma otrās kārtas ietvaros sasniedzamie politikas mērķu rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības.
Pasākuma otro kārtu īsteno līdz 2026. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus rādītājus:
investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas tehnikas vienībās un aprīkojumā attiecībā uz katastrofām sasniedz 102 884 000 euro;
iegādātas un aprīkotas 780 transportlīdzekļu un pārvietojamu konteineru vienības.
Projekta rādītāja sasniedzamā vērtība atbilst VUGD tehnikas vienībām, lai nodrošinātu VUGD funkciju īstenošanu. Nepieciešamo transportlīdzekļu un konteineru veids un skaits tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumiem Nr. 458 "Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām", un balstoties uz statistikas datiem par izsaukumiem, tehnikas noslodzi un darbības efektivitāti, kā arī uz konkrēto reģionu ugunsdrošības un glābšanas darbu īpatnībām. Tiek ņemts vērā arī tehnikas izvietojums attiecībā pret stratēģiski svarīgiem objektiem un potenciāli iespējamajiem notikuma veidiem. VUGD tehnikas vienību plānošana ir komplekss process, kas balstās uz detalizētu analīzi, normatīvajiem aktiem un stratēģiskiem dokumentiem. Nepieciešamo transportlīdzekļu un konteineru veids un skaits tiek noteikts, ņemot vērā operatīvos datus, risku novērtējumu un finanšu iespējas, lai nodrošinātu efektīvu un drošu dienesta darbību.
Pētījums ““Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD”, ko 2021. gadā veica “PWC Latvija” uzrādīja esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un nolietojumu. Darba uzdevumu ietvaros tika veiktas dažādas darbības, tajā skaitā esošās situācijas izpēte, kas apstiprināja ugunsdzēsības un glābšanas darbiem nepieciešamo transportlīdzekļu parka kritiskās situācijas esamību.
Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums.
Pasākuma otrajai kārtai ir pieejami 102 884 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 0 euro un valsts budžeta līdzfinansējums sastāda 102 884 000 euro. Summas ir norādītas ar pievienotās vērtības nodokli.
Projekta izmaksu aprēķins balstīts uz VUGD iepriekš noslēgtiem piegāžu līgumiem.
II nodaļa: Prasības projekta iesniedzējam
Projekta ietvaros projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja funkcijas pilda VUGD. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā.
Projektā tiks nodrošinātas prasības horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina centralizētos iepirkumus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vajadzībām, tāpēc daļu no Pasākumā paredzētajiem iepirkumiem veic Nodrošinājuma valsts aģentūra. Nodrošinājuma valsts aģentūra ir Iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums.” Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi – finanšu analīzi un ekonomisko analīzi – un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā.
III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu. Attiecināmas ir izmaksas specializētu 780 transportlīdzekļu, pārvietojamu konteineru un aprīkojumu vienību iegādei, tajā skaitā: pirmreizējās reģistrācijas, reģistrācijas kā operatīvais transportlīdzeklis un reģistrācijas par bīstamo iekārtu izmaksas, civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas un piegādes izmaksas un to aprīkošanas izmaksas, pirmreizējās tehniskās apskates izmaksas. Ar transportlīdzekļa un konteinera aprīkošanu saprotams papildu riepas un diski, bākuguņu un skaņas signāla (sirēna) iegāde un uzstādīšana, rācijas, instrumentu komplekts riteņu nomaiņai, sakabes āķis, grīdas paklāji, transportlīdzekļa monitoringa sistēmas iegāde un uzstādīšanas, globālās pozicionēšanas sistēmas iegāde un uzstādīšana, videoreģistratora iegāde un uzstādīšana u.c. ar transportlīdzekļa un konteinera ekspluatēšanas ērtumu un funkciju nodrošināšanu saistīts papildaprīkojums, kā arī specializētais ugunsdzēsības un glābšanas darbu aprīkojums. Tāpat attiecināmas ir izmaksas, kas saistās ar komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumu ievērošanu, t.i. tehnikas vienību un aprīkojuma marķēšana ar speciālām uzlīmēm vai plāksnēm.
No kuriem daļa iepirkumu un piegāžu jau ir veikti un noslēgušies, t.sk.:
2023.gadā tika noslēgti 16 piegāžu līgumi;
2024. gadā tika noslēgti 18 piegāžu līgumi;
2025. gadā tiks noslēgti 7 piegāžu līgumi.
Projektā plānotas tādas dažādas tehnikas un aprīkojuma vienības (skatīt Anotācijas pielikumā). Visas projektā paredzētās tehnikas un aprīkojuma vienības domātas, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā:
Sūkņu un spiedvadu konteiners - lai nodrošinātu efektīvu un ātru lielā diametra spiedvadu līniju izvilkšanu notikumos, kur nepieciešams padot lielu ūdens daudzumu lielā attālumā 500+ metros (piemēram, meža ugunsgrēki, attīstītie ugunsgrēki ražošanas objektos, kur vietējā ūdens apgādes tīkla ražība ir nepietiekoša vai ir bojāta);
Plūdu konteiners - lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz notikumiem, kuros nepieciešams veikt lielu skaitu cilvēku evakuāciju no applūdušām teritorijām. Konteinerī izvietots speciāli šim darbam paredzēts aprīkojums;
Sagruvumu konteiners - lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz notikumiem, kur nepieciešama cilvēku glābšana sagruvumos. Konteinerā izvietots speciāli šim darbam paredzēts specifisks aprīkojums, lielākoties, kas nav ikdienas lietošanā uz ugunsdzēsības automobiļiem;
Savvaļas ugunsgrēku konteiners - lai sniegtu atbalstu Valsts meža dienestam lielos, plašos meža ugunsgrēkos, un lai organizētu lielu kūdras ugunsgrēku dzēšanu, nepieciešams aprīkojums (viegls un ērts) ilgstošam darbam mežā, ka arī to pārvietošanai/pārnešanai mežā un lai samazinātu smagās tehnikas braukšanu mežā līdz minimumam;
Konteiners naftas produktu attīrīšanai piekrastē - sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām, veicot naftas produktu noplūdes seku likvidācijas darbus – nepieciešams specifisks aprīkojums tieši darbam jūras piekrastē, kas koncentrēti izvietots vienā konteinerī – tieši attīrīšanas darbiem;
Konteiners naftas produktu savākšanai - sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām, veicot naftas produktu noplūdes seku likvidācijas darbus – nepieciešams specifisks aprīkojums tieši darbam jūras piekrastē, kas koncentrēti izvietots vienā konteinerā – tieši priekš naftas produktu savākšanas;
Dekontaminācijas konteiners - lai nodrošinātu masveida cilvēku dekontamināciju, notikumos ar bīstamo vielu noplūdi – nepieciešams speciāls, ātri uzstādāms konteineris, kas pielāgots jebkādiem laika apstākļiem, lai veiktu ūdens uzsildīšanu, netīrā ūdens savākšanu u.c. darbus. VUGD rīcībā esošās lielās dekontaminācijas teltis ir novecojušas un to uzstādīšanas/sagatavošanas darbus ierobežoto cilvēku resursus, jo tas ir laikietilpīgs process;
Putu koncentrāta konteiners - lai nodrošinātu putu koncentrāta nogādāšanu notikuma vietā: naftas produktu vai ķīmisko vielu noliktavās, lielās transporta avārijās vai notikumos ar kuģiem u.c. uz doto brīdi dienestā ir novecojis pielāgots šim nolūkam automobilis un pašu spēkiem pielāgots konteineris. Papildu jauns konteineris spēs padot lielu dzēšanas vielu daudzumu no lielāka attāluma, ka rezultātā tiks samazināta nepieciešamība sūtīt ugunsdzēsēju pie degšanas ar lielu temperatūras un siltuma starojumu;
Konteiners noliktavai utilizējamajām formām un aprīkojumam - lai nodrošinātu un atvieglotu VUGD formas un aprīkojuma utilizāciju – nepieciešams speciāli tādam nolūkam paredzēts konteineris.
Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi tiks ievēroti arī atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Noteikumu projektā paredzēts, ka projekta īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums.
MK noteikumi paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu.
Projekta izmaksu attiecināmības periods iestājas no 2023. gada 24. maija.
IV nodaļa: Pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Saskaņā ar principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtēšanu, projektam ir nenozīmīga ietekme uz vides mērķiem. Tā īstenošana neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. Īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pasākums veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo transportlīdzekļi paredzēti dažādu klimata pārmaiņu seku un katastrofu likvidēšanai un novēršanai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta esošie transportlīdzekļi un citas tehnikas vienības, kas skaitās morāli un fiziski novecojušas tālāk tiek nodotas pašvaldībām un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām vai nepieciešamības gadījumā nodotas utilizācijai. Lai arī Jaunie transportlīdzekļi un konteineri lielākajā daļā gadījumu tiek iepirkti, lai aizstātu novecojušās vienības, pastāv gadījumi, kad tie tiek pievienoti esošajam autoparkam, palielinot VUGD kapacitāti:
plānveida nomaiņa – vecā tehnika tiek aizstāta, pamatojoties uz nolietojumu un tehnisko stāvokli;
papildināšana – ja jauna tehnika tiek iegādāta īpašiem uzdevumiem (piemēram, mežu ugunsgrēku dzēšanai, ķīmisko negadījumu likvidēšanai), tā ne vienmēr aizstāj esošo.
Veco transportlīdzekļu turpmākā izmantošana tiek noteikta, balstoties uz to tehnisko stāvokli un ekspluatācijas iespējām:
Atsevišķas vienības tiek atsavinātas citām valsts vai pašvaldību struktūrām – ja transportlīdzeklis vēl ir darba kārtībā, bet neatbilst VUGD prasībām, tas var tikt atsavināts citām institūcijām (piemēram, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem vai civilās aizsardzības vajadzībām);
norakstīšana un utilizācija - tehniski nolietotie un ekspluatācijai nederīgie transportlīdzekļi tiek norakstīti un nodoti utilizācijai atbilstoši LR esošajiem normatīvajiem aktiem.
Lai nodrošinātu investīciju nepārklāšanos, kā viens no uzraudzības instrumentiem tiks izmantota Finanšu ministrijas Dubultfinansējuma riska kontroles matrica [https://www.esfondi.lv/cp/collections/demarkacija].
Ņemot vērā, ka pasākuma otrās kārtas ietvaros “ir paredzēta specializēto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu ar aprīkojumu un pārvietojamu konteineru ar aprīkojumu iegāde, tiem ir tieša ietekme uz horizontāliem principiem “Klimatdrošināšana”, un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Atbilstoši MK 2023. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” paredzētajam, vienošanās vienpusēja uzteikuma nosacījumi tiks iekļauti vienošanās par projekta īstenošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
“Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD [pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/tiro-un-energoefektivo-autotransporta-lidzeklu-ieviesanas-iespeju-izpete-un-tehniskas-specifikacijas-sagatavosana-risinajumu-izstradei-un-integracijai-vugd-52-032-euro/]
Apraksts
Pētījuma ietvaros tika apzināta esošā situācija ar VUGD transportlīdzekļiem un pētīti iespējamie attīstības scenāriji sekmīgai VUGD deleģēto funkciju izpildei. atbilstoši MK 2010. gada 27. aprīļa noteikumiem Nr. 398 “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” dienests īsteno valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā. Tas ietver dažādu pasākumu kopumu, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī lai īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kas ir būtiski Latvijas noturīgai un ilgtspējīgai attīstībai un vides konkurētspējai. Arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam (turpmāk- NAP2027) kā viena no prioritātēm ir "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība". Šim plānošanas periodam vides politikas pamatnostādnes mērķis ir samazināt riskus (klimata pārmaiņu, piesārņojuma, katastrofu) cilvēku dzīves videi, veselībai un labklājībai; samazināt piesārņojumu vidē (ūdenī, gaisā, augsnē, dabā), nodrošinot labu vides stāvokli un dabas kapitāla saglabāšanu; nodrošināt ilgtspējīgu resursu patēriņu; nodrošināt ar citiem sektoriem saskaņotu vides rīcībpolitiku un vides pamatprincipu iekļaušanu sektoru politikās. VUGD tiešā veidā ar savām darbībām veic klimata pārmaiņu, piesārņojuma un katastrofu risku mazināšanu.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesību akts ietekmē Latvijas sabiedrībai VUGD sniegto pakalpojumu kvalitāti katastrofu pārvaldības un prevencijas jomā, atbalstot VUGD tehniskās kapacitātes celšanu. Tā mērķis ir reaģētspējas uzlabošana vienlaicīgi samazinot ietekmi uz vidi.
Juridiskās personas
- Iekšlietu ministrija
- VUGD
Ietekmes apraksts
Iekšlietu ministrija pildīa atbildīgās iestādes funkcijas, un VUGD pilda finansējuma saņēmēja funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
47 732 056
0
463 686
0
667 890
510 960
2.1. valsts pamatbudžets
0
47 732 056
0
463 686
0
667 890
510 960
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-47 732 056
0
-463 686
0
-667 890
-510 960
3.1. valsts pamatbudžets
0
-47 732 056
0
-463 686
0
-667 890
-510 960
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-47 732 056
-463 686
-667 890
-510 960
5.1. valsts pamatbudžets
-47 732 056
-463 686
-667 890
-510 960
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” otrās projektu iesniegumu atlases kārtai kopā pieejami 102 884 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 0 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 102 884 000 euro.
Ievērojot projektu ieviešanas termiņus, Pasākumam finanšu plūsma plānojama šādā apmērā:
2023. gadā 13 081 703 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 0 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 13 081 703 euro);
2024. gadā 42 070 241 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 0 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 42 070 241euro);
2025. gadā 47 732 056 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 0 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 47 732 056 euro);
Finansējuma sadalījums pa izmaksas pozīcijām:
304 ugunsdzēsības cisternas- 67 300 354,00 euro;
72 vieglie transportlīdzekļi - 1 197 287,98 euro;
182 apvidus transportlīdzekļi- 5 048 543,50 euro;
36 apvidus transportlīdzekļi (ar 9 pasažieru vietām)- 849 149,93 euro;
22 mikroautobusi aprīkojuma pārvadāšanai - 510 438,50 euro;
12 Ūdens konteineri- 663 201,00 euro;
4 Štāba konteineri- 316 705,40 euro;
2 Iekšzemes ūdeņu norobežojošo bonu konteineri- 215 682,50 euro;
16 Mikroautobusi (pasažieru, 16 vietas) - 532 335,02 euro;
4 Specializētie štāba transportlīdzekļi- 617 873,99 euro;
2 Autobusi- 336 017,00 euro;
12 Konteinera vedēji ar kravas kasti (8x4)- 1 701 878,01 euro;
2 Konteinera vedēji ar platformu (8x4)- 345 594,33 euro;
4 Specializētie bāzes transportlīdzekļi- 237 900,01 euro;
12 Ugunsdzēsības autocisternas ar pacēlāju- 7 607 029,00 euro;
12 Glābšanas un ķīmijas transportlīdzekļi (6x6)- 6 534 000,00 euro;
4 Vieglie transportlīdzekļi ar 6 sēdvietām- 146 131,99 euro;
58 Sūkņu un spiedvadu konteineru sistēmas (komplekts)- 4 299 413,43 euro;
2 Konteineri naftas produktu savākšanai- 281 760,60 euro;
4 Sagruvuma konteineri- 2 098 115,80 euro;
2 Plūdu konteineri - 193 683,01 euro;
6 Savvaļas ugunsgrēku konteineri- 725 996,95 euro;
4 Dekontaminācijas konteineri - 643 405,40 euro;
2 Putu koncentrāta konteineri - 479 244,70 euro;
780 uzlīmes, lai marķētu iegādātās vienības atbilstoši vizuālās identitātes prasībām - 2 256 euro (vidējā cena par vienu uzlīmi no 0,65 euro līdz 3 euro).
Uzturēšanas izdevumi iekļauj izmaksas par transportlīdzekļa tehniskajām apskatēm un tehniskajām apkopēm. Finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projektu īstenošanas pabeigšanas (detalizētu aprēķinu sk. Anotācijas pielikumā):
2026. gadā: 463 686 euro;
2027. gadā: 667 890 euro;
2028.gadā: 510 960 euro;
2029. gadā: 522 142 euro.
Ievērojot projektu ieviešanas termiņus, Pasākumam finanšu plūsma plānojama šādā apmērā:
2023. gadā 13 081 703 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 0 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 13 081 703 euro);
2024. gadā 42 070 241 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 0 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 42 070 241euro);
2025. gadā 47 732 056 euro (tajā skaitā ERAF finansējums 0 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 47 732 056 euro);
Finansējuma sadalījums pa izmaksas pozīcijām:
304 ugunsdzēsības cisternas- 67 300 354,00 euro;
72 vieglie transportlīdzekļi - 1 197 287,98 euro;
182 apvidus transportlīdzekļi- 5 048 543,50 euro;
36 apvidus transportlīdzekļi (ar 9 pasažieru vietām)- 849 149,93 euro;
22 mikroautobusi aprīkojuma pārvadāšanai - 510 438,50 euro;
12 Ūdens konteineri- 663 201,00 euro;
4 Štāba konteineri- 316 705,40 euro;
2 Iekšzemes ūdeņu norobežojošo bonu konteineri- 215 682,50 euro;
16 Mikroautobusi (pasažieru, 16 vietas) - 532 335,02 euro;
4 Specializētie štāba transportlīdzekļi- 617 873,99 euro;
2 Autobusi- 336 017,00 euro;
12 Konteinera vedēji ar kravas kasti (8x4)- 1 701 878,01 euro;
2 Konteinera vedēji ar platformu (8x4)- 345 594,33 euro;
4 Specializētie bāzes transportlīdzekļi- 237 900,01 euro;
12 Ugunsdzēsības autocisternas ar pacēlāju- 7 607 029,00 euro;
12 Glābšanas un ķīmijas transportlīdzekļi (6x6)- 6 534 000,00 euro;
4 Vieglie transportlīdzekļi ar 6 sēdvietām- 146 131,99 euro;
58 Sūkņu un spiedvadu konteineru sistēmas (komplekts)- 4 299 413,43 euro;
2 Konteineri naftas produktu savākšanai- 281 760,60 euro;
4 Sagruvuma konteineri- 2 098 115,80 euro;
2 Plūdu konteineri - 193 683,01 euro;
6 Savvaļas ugunsgrēku konteineri- 725 996,95 euro;
4 Dekontaminācijas konteineri - 643 405,40 euro;
2 Putu koncentrāta konteineri - 479 244,70 euro;
780 uzlīmes, lai marķētu iegādātās vienības atbilstoši vizuālās identitātes prasībām - 2 256 euro (vidējā cena par vienu uzlīmi no 0,65 euro līdz 3 euro).
Uzturēšanas izdevumi iekļauj izmaksas par transportlīdzekļa tehniskajām apskatēm un tehniskajām apkopēm. Finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projektu īstenošanas pabeigšanas (detalizētu aprēķinu sk. Anotācijas pielikumā):
2026. gadā: 463 686 euro;
2027. gadā: 667 890 euro;
2028.gadā: 510 960 euro;
2029. gadā: 522 142 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Cita informācija
2.1.3.3. pasākuma otrās kārtas ietvaros nav paredzēts elastības finansējums, tas tiks piemērots pasākuma trešās kārtas projektam “Ugunsdzēsības loģiskas un remonta bāzes kompleksa būvniecība”.
Ņemot vērā, ka otrās kārtas ietvaros īstenotie projekti veicinās valsts funkciju īstenošanu un aktivitātes ir paredzētas tikai IeM padotības iestāžu resursos un darbībā, īstenojamie pasākumi nekvalificējas komercdarbības atbalstam.
Ņemot vērā, ka otrās kārtas ietvaros īstenotie projekti veicinās valsts funkciju īstenošanu un aktivitātes ir paredzētas tikai IeM padotības iestāžu resursos un darbībā, īstenojamie pasākumi nekvalificējas komercdarbības atbalstam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā Konvencija par klimata pārmaiņām; Parīzes nolīgums; ANO rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” jeb “Dienaskārtība 2030”.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
IX pielikums
17.2. apakšpunkts un 18.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
IV pielikuma 2.4. apakšpunkts
2. punkts
Pārņemtas daļēji
Projekts ir tikai daļa no plašākas katastrofu pārvaldības reformas
Projekts stingrākas prasības neparedz
64. pants "c" apakšpunkts
20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā Konvencija par klimata pārmaiņām; Parīzes nolīgums; ANO rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” jeb “Dienaskārtība 2030”.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām 4. panta g) apakšpunkts
2. punkts
Pārņemtas pilnībā
ANO rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” jeb “Dienaskārtība 2030” 13. mērķa 13.1. apakšpunkts
4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Informācija tiks papildināta pēc Sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Klimata pārmaiņu ietekmju mazināšana, īstenojot pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus un panākot materiāltehniskā un infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumus.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā rezultātā paredzēts, ka VUGD autoparks kļūs jaunāks un jaunie transportlīdzekļi būs energoefektīvāki. Tāpat tiks uzlabota kopējā reaģētspēja uz tādām vidi ietekmējošām katastrofām kā plūdi, savvaļas ugunsgrēki, ķīmiskais piesārņojums u.c..
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Klimata pārmaiņu ietekmju mazināšana, īstenojot pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus un panākot materiāltehniskā un infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumus.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, piemēram:
- īstenojot projekta publicitātes un komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- IeM un VUGD tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus.
- īstenojot projekta publicitātes un komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- IeM un VUGD tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Otrās kārtas ietvaros publiskie iepirkumi, kur tas ir attiecināms un atbilst ieguldījumu saturam, tiks veikti sociāli atbildīgā veidā - pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.
Noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par horizontālā principa rādītājiem.
Atbilstoši "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumam, otrās kārtas projekts neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo projekta iegādātās tehnikas vienības neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu, kas rodas meža vai savvaļas ugunsgrēku laikā, nokļūšanu atmosfērā. Nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo, stiprinot VUGD reaģēšanas spējas, tiks samazinātas klimata pārmaiņu radītās sekas, kas rada tiešu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.
Noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par horizontālā principa rādītājiem.
Atbilstoši "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumam, otrās kārtas projekts neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo projekta iegādātās tehnikas vienības neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu, kas rodas meža vai savvaļas ugunsgrēku laikā, nokļūšanu atmosfērā. Nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo, stiprinot VUGD reaģēšanas spējas, tiks samazinātas klimata pārmaiņu radītās sekas, kas rada tiešu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai.
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Anotācijas pielikums
