Anotācija

Latvijā alternatīvo ieguldījumu jomā nav vērojama strauja attīstība un kopumā kopējais alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku skaits gadu no gada saglabājas nemainīgs, neskatoties uz to, ka 2019.gadā, veicot grozījumus Alternatīvo ieguldīju fondu un to pārvaldnieku likumā, tika noteikts būtisks uzraudzības režīma samazinājums reģistrētajiem pārvaldniekiem.
Pārskatot likumu, tika secināts, ka likumā ir vairākas neprecizitātes vai neskaidras normas, kas pieņemtas, gan ieviešot Eiropas Savienības tiesību normu prasības, gan veicot citus grozījumus, piemēram, likumā:
1. nav noteiktas prasības reģistrētu pārvaldnieku akcionāriem (dalībniekiem) un Latvijas Bankas tiesības pārbaudīt akcionāru atbilstību šīm prasībām, kā arī padomes locekļu un amatpersonu atbilstību tiem noteiktajām prasībām;
2. ir neprecīzi definēti iesniedzamie dokumenti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, izcelta tikai viena no nepieciešamajām procedūrām;
3. ir noteikts, ka licencētam pārvaldniekam ik reiz, kad tiek veiktas izmaiņas kādā no dokumentiem vai informācijā, kas tiek iesniegta licences saņemšanai, ir jāveic saskaņošana ar Latvijas Banku. Turklāt šobrīd likumā nav norādes uz būtiskumu, tādējādi pat pie mazākajam izmaiņām notiek dokumentu vai informācijas saskaņošana, kas rada papildu slogu visām iesaistītajām pusēm;
4. nav noteikts, kas drīkst pārvaldīt publiskās apgrozības alternatīvos ieguldījumu fondus, tādējādi radot iespēju to veikt arī reģistrētiem pārvaldniekiem un tādējādi mazinot ieguldītāju interešu aizsardzību;
5. nav viennozīmīgi noteikti darījuma attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņi dažādos normatīvajos aktos, kas var radīt pretrunas darījuma attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņa noteikšanai;
6. ir noteikts, ka slēgtajam fondam ieguldījumu daļu viena laidiena sākotnējais izvietošanas termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus. Attīstoties alternatīvo ieguldījumu fondu nozarei un dažādām fondu stratēģijām, tostarp ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijām, kas pārsniedz 10+ gadus, ir nepieciešams pilnveidot regulējumu, noņemot specifiskas fonda darbības nosacījumu prasības, kas ierobežo un rada neviennozīmīgu izpratni. Ieguldījuma daļu izplatīšanas termiņš un citi ar fonda darbību saistītie jautājumi ir tādi, kas tieši ietekmē alternatīvo ieguldījumu fondu  darbības stratēģiju un ar to saistītos apsvērums, un līdz ar to būtu pamatoti šādu “komerciālo” jautājumu izvērtēšanu atstāt alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka ziņā, par ko ieguldītāji tiek informēti un kam ieguldītāji piekrīt, kļūstot par alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldītājiem.

Tā rezultātā Likumprojektā ir paredzēts:
1.  papildināt likuma 8. panta pirmo daļu ar  2.¹ un 2.² punktu, kas nosaka, ka pārvaldnieka reģistrācijai papildus ir jāsniedz arī likuma 10. panta otrās daļas 2. punkta  „a” un „b” apakšpunktā un 10. panta trešajā daļā minētā informācija un dokumenti. Likuma 10. panta otrās daļas 2. punkts uzliek pienākumu iesniegt Latvijas Bankai informāciju un dokumentus par akcionāriem (gan fiziskām, gan juridiskām personām). Savukārt, lai noteiktu finanšu līdzekļu pietiekamību un to izcelsmi  par tiem akcionāriem, kam līdzdalības apjoms pārvaldniekā ir vismaz 10 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, Likumprojekts paredz papildināt pantu ar 2.² punktu. Tāpat likuma 8. panta ceturtā daļa tiek papildināta ar 4. un 5. punktu, kas nosaka tos gadījumus, kad Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt pārvaldnieku, ja amatpersona neatbilst likuma prasībām vai nav iespējams pārliecināties par personu identitāti un nevainojamu reputāciju tām personām, kam līdzdalības apjoms pārvaldniekā  ir vismaz 10 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kā arī gadījumos, kad konstatē, ka finanšu līdzekļi, ko iegulda pārvaldniekā, iegūti aizdomīgos finanšu darījumos vai nav iespējams pierādīt šo līdzekļu izcelsmi.
2. likuma 9. panta piektajā daļā tiek noteikts, ka reģistrētam pārvaldniekam ir saistoši arī likuma 11. panta  nosacījumi, ko ievēro kļūstot par reģistrēta pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) un citas likuma 11. panta prasības pārvaldnieka akcionāram un Latvijas Bankas tiesības pārbaudīt akcionāru atbilstību šīm prasībām,  likuma 15.panta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi pārvaldnieka amatpersonām, tai skaitā nevainojamas reputācijas prasība, otrajā daļā paredzētās prasības padomes loceklim būt ar nevainojamu reputāciju un kompetentam finanšu vadības jautājumos, trešajā daļā paredzētie gadījumi, kad persona nedrīkst būt par amatpersonu dēļ tā, ka ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai nepatiesu ziņu par sevi sniegšanu un citiem gadījumiem, sestajā daļā noteiktais pienākums pārvaldnieka pārvaldes institūcijai atsaukt no amata pārvaldnieka amatpersonu, ja tā neatbilst likuma prasībām un septītajā daļā noteiktā informācija, ko ņem vērā Latvijas Banka, izvērtējot pārvaldnieka amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, kā arī astotās daļas prasības (kas paredzētas Likumprojektā un attiecas uz pārvaldnieka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu). Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu tiek noteiktas prasības akcionāru (dalībnieku) līdzdalības gadījumiem un reputācijas pārbaude, tad attiecīgi likuma 9. panta piektajā daļā tiek iekļauti nosacījumi, ka reģistrētam pārvaldniekam ir saistoši nosacījumi, kas iekļauti likuma 90. panta 6.¹ daļā (gadījumos, ja persona iegūstot līdzdalību pārvaldniekā, nav ievērojusi likumā noteiktos nosacījumus, tad Latvijas Bankai ir tiesības uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro), devītajā daļā (Latvijas Bankai ir tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 14 200 euro, ja persona par citu šā likuma prasību neievērošanu vai tā nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu) un desmitajā daļā (Latvijas Bankai ir pienākumus uzraudzīt Regulas Nr.1286/2014 nosacījumu ievērošanu un piemērot sankcijas un uzraudzības pasākumus, ja netiek ievēroti Regulas Nr.1286/2014 nosacījumi attiecībā uz pamatinformācijas un pirmslīguma informācijas sniegšanu, aktualizāciju un citiem nosacījumiem). Tādējādi tiek nodrošināta arī precīzāka atbilstība Finanšu darījumu darba grupas 26.rekomendācijai “Finanšu iestāžu regulēšana un uzraudzība” (Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir neatkarīga starpvaldību struktūra, kas izstrādā un popularizē politikas nostādnes, lai aizsargātu globālo finanšu sistēmu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu).
Tāpat likuma 9.pants tiek papildināts ar 5.¹, 5.² un 5.³ daļām, kas nosaka kārtību, kādā reģistrētam pārvaldniekam ir jāinformē Latvijas Banka par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Bankai iepriekš iesniegtajā informācijā un dokumentos (5.¹ daļa), kārtību, kādā persona, kura vēlas iegūt līdzdalību pārvaldniekā, saņem atļauju, ja iegūstamās līdzdalības apjoma apmērs no pārvaldnieka kapitāla ir vismaz 10 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita (5.² daļa). Savukārt likuma 9. panta 5.³ daļā ir noteikti kritēriji, kuriem iestājoties Latvijas Banka pieņem lēmumu aizliegt personai iegūt līdzdalību reģistrētā pārvaldniekā. Šie kritēriji  ir salīdzināmi ar tiem, kas attiecas uz licencētiem pārvaldniekiem.
3. likuma 10.panta sestās daļas 6. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, lai precizētu dokumentu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā iesniegšanas pienākuma saturu. Tā kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti ir gan reģistrēti pārvaldnieki, gan licencēti pārvaldnieki, tad šī norma būtu attiecināma gan uz licencētajiem pārvaldniekiem, gan uz reģistrētajiem pārvaldniekiem. Vienlaikus, lai veicinātu nozares attīstību, tai skaitā jaunu licencētu pārvaldnieku ienākšanu tirgū, ir nepieciešams samazināt administratīvo slogu pārvaldnieka izstrādāto iekšējo normatīvo aktu un informācijas saskaņošanas procesam. Šobrīd likuma prasības nosaka, ka licencētam pārvaldniekam ik reiz, kad tiek veiktas izmaiņas kādā no dokumentiem vai informācijā, kas tika iesniegti licences saņemšanai, ir jāveic saskaņošana ar Latvijas Banku. Turklāt šobrīd likumā nav norādes uz būtiskumu, tādējādi pat pie mazākajam izmaiņām notiek dokumentu vai informācijas saskaņošana, kas rada papildu slogu visām iesaistītajām pusēm. Plānotās izmaiņas ir vērstas uz risku balstītu uzraudzības pieeju, proti, pārvaldnieks nekavējoties informēs Latvijas Banku par veiktajām izmaiņām dokumentos un informācijā, kas attiecas uz pārvaldnieka akcionāriem, amatpersonām, un būtiskajām izmaiņām dokumentos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, ar fonda ieguldījumu, pakalpojumu sniegšanu un riska pārvaldīšanu, ar ietekmi uz klienta vai ieguldītāja interesēm. Ņemot vērā uzraudzības režīma atšķirības, reģistrētam pārvaldniekam tiek saglabāta prasība nekavējoties informēt Latvijas Banku tikai par pārvaldnieka akcionāru, amatpersonu izmaiņām un būtiskajām izmaiņām dokumentos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.
4. Likuma 11.panta otrā daļa tiek tehniski precizēta izslēdzot atsauce uz neparastiem darijumiem, bet saglabājot aizdomīgus darījumus, kā arī pants tiek papildināts ar piekto daļu, kas ietver nosacījumus par to, kas var būt  reģistrētu pārvaldnieku akcionāru (dalībnieku).
5.  Likuma 15. pants tiek papildināts ar jaunu astoto daļu, kas noteic, ka likuma 15.panta pirmajā, trešajā, sestajā un septītajā daļā noteiktās prasības pārvaldnieka amatpersonām ir piemērojamas arī attiecībā uz pārvaldnieka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu. Šāda prasība izriet no Eiropas Banku iestādes (turpmāk - EBA) Pamatnostādnes par politiku un procedūrām saistībā ar atbilstības pārvaldību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas atbilstības uzraudzības amatpersonas lomu un uzdevumiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 8. pantu un VI nodaļu (EBA/GL/2022/05), kas paredz finanšu iestādēm pienākumu vērtēt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās amatpersonas atbilstību noteiktiem kritērijiem. Arī citu nozaru normatīvajos aktos, kuri regulē finanšu tirgus dalībnieku darbību, jau šobrīd ir paredzētas līdzvērtīgas atbilstības novērtējuma prasības attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai amatpersonai.
6. likuma 17.panta piektās daļas 6.punktā tiek veikti precizējumi attiecībā uz personu reputāciju, uzsverot, ka reputācijai jābūt nevainojamai, ņemot vērā likuma 11.panta prasības.
7. Šobrīd alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam, piemērojot darījuma attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņam noteiktās prasības, ir jāievēro normas, kas iekļautas dažādos normatīvajos aktos -  Grāmatvedības likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā,  Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā. Lai neveidotos pretrunas starp Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 22.panta otrās daļas 3. punkta glabāšanas laika nosacījumiem ar Grāmatvedības likuma 28. pantā noteiktajiem attaisnojuma dokumentu glabāšanas laika nosacījumiem un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 37. pantā noteiktajiem klienta izpētes dokumentu glabāšanas, atjaunošanas un iznīcināšanas nosacījumiem, Likumprojektā tiek izslēgta norma, kas nosaka darījumu attaisnojuma dokumentus glabāt 10 gadus. Grāmatvedības likumā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ietvertās normas ir pietiekamas, lai noteiktu alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieku darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņus un tiem īpašs regulējums nav nepieciešams.
8. Šobrīd likumā nav noteikts, kas drīkst pārvaldīt publiskās apgrozības (saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu: publiskā apgrozība — darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem) alternatīvos ieguldījumu fondus, tādējādi radot iespēju to veikt arī reģistrētiem pārvaldniekiem. Ņemot vērā, ka Latvijas Banka šiem subjektiem īsteno uzraudzību tikai saistībā ar  pārvaldnieka reģistrācijas un informācijas sniegšanas Latvijas Bankai pienākumu izpildi, pastāv risks, ka, izmantojot šo likuma nepilnību, reģistrēti pārvaldnieki var radīt nekontrolētas, neuzraudzītas struktūras (piemēram, SIA), ar kuru palīdzību var tikt piesaistīti privātpersonu līdzekļi, neievērojot likumā noteiktās minimālās prasības ieguldījumu summai un citas prasības ieguldītāju interešu aizsardzībai. Arī kaimiņvalsts Igaunijas Investīciju fondu likumā, kas regulē darbības ieguldījumu sektorā, ir noteikts, ka publiskas apgrozības fondus drīkst pārvaldīt tikai licencēti pārvaldnieki.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Likumprojektā tiek precizēts likuma 41.pants, kas nosaka vispārīgas prasības alternatīvo ieguldījumu fondu daļu emisijai un izplatīšanai, ar prasību, ka publiskās apgrozības fondu drīkst pārvaldīt tikai licencēts pārvaldnieks.
9. Attīstoties alternatīvo ieguldījumu fondu nozarei un dažādām fondu stratēģijām, tostarp ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijām, kas pārsniedz 10+ gadus, ir nepieciešams pilnveidot regulējumu, noņemot specifiskas fonda darbības nosacījumu prasības, kas ierobežo un rada neviennozīmīgu izpratni. Šobrīd likumā ir noteikts, ka slēgtajam fondam ieguldījumu daļu viena laidiena sākotnējais izvietošanas termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus. Ieguldījuma daļu izplatīšanas termiņš un citi ar fonda darbību saistītie jautājumi ir tādi, kas tieši ietekmē alternatīvo ieguldījumu fondu darbības stratēģiju un ar to saistītos apsvērumus, un līdz ar to būtu pamatoti šādu “komerciālo” jautājumu izvērtēšanu atstāt alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka ziņā, par ko ieguldītāji tiek informēti un kam ieguldītāji piekrīt, kļūstot par alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldītājiem. Vienlaikus norādāms, ka Direktīva 2011/61 specifiskas prasības un ierobežojumus attiecībā uz izvietošanas termiņiem neparedz. Noņemot ierobežojumu ieguldītāju piesaistīšanai līdz 24 mēnešiem, pārvaldniekam ir iespēja  piesaistīt vēl jaunus ieguldītājus, veicot papildu ieguldījumus atbilstoši ilgtermiņa stratēģijām, kas ilgtermiņā (i) sniedz papildu atdevi un ieguvumu arī sākotnējiem ieguldītājiem, (ii) ļauj alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam reaģēt uz izmaiņām tirgus situācijā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldītāju interesēs, un līdz ar to (iii) nodrošina efektīvāku alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldi. Tā rezultātā tiek precizētas likuma 42.panta prasības.
10. Papildus likuma 56. panta trīspadsmitajā daļā uzskaitītajām gada pārskata sastāvdaļām grozījumi likumā paredz prasību sagatavot arī paziņojumu par alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka atbildību un turētājbankas, ja tāda ir, ziņojumu. Pašlaik minētās prasības ir noteiktas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 29. septembra normatīvajos noteikumos Nr. 181 "Ieguldījumu fonda un atvērtā alternatīvo ieguldījumu fonda gada pārskata, konsolidētā gada pārskata un pusgada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi", taču šādai prasībai ir jābūt noteiktai likumā. Prasība pārvaldniekam sagatavot paziņojumu par tā atbildību attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu ļauj ieguldītājiem saņemt informāciju par to, cik atbildīgi pārvaldnieks ir pildījis tam normatīvajos aktos uzlikto pienākumu, vai pārvaldnieka lēmumi ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi, kā arī apliecināt, ka sagatavotie finanšu pārskati skaidri un patiesi atspoguļo fonda finansiālo stāvokli un darbības rezultātus. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem fonda pārvaldniekam visā fonda pārvaldīšanas laikā jārīkojas kā gādīgam un rūpīgam saimniekam ieguldītāju interesēs, vienlaikus nodrošinot atbilstību regulējuma prasībām. Prasība turētājbankai sagatavot ziņojumu par fonda mantas glabāšanas un fonda neto aktīvu vērtības aprēķināšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī apliecinājums par to, ka pārvaldnieka veiktie darījumi ir saskaņoti ar turētājbanku un atbilst normatīvo aktu un fonda darbības noteikumu prasībām, kalpo fonda ieguldītāju interesēm kā papildu apliecinājums un kontrole attiecībā uz pārvaldnieka darbības atbilstību gādīga un rūpīga saimnieka darbības principiem.
11. Likumprojektā ir noteikts, ka licencēts pārvaldnieks par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksā 2500 euro. Līdz šim Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Šāda veida maksa Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā ir noteikta reģistrētiem  pārvaldniekiem, kā arī tāda ir noteikta citu finanšu tirgus dalībniekiem saskaņā ar to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, maksa par licences (atļaujas) saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu ir paredzēta arī Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā un Kriptoaktīvu pakalpojumu likumā.
Ņemot vērā, ka iesniegto dokumentu izskatīšanai tiek patērēts Latvijas Bankas resurss, kas līdz šim nav bijis nosegts ar atbilstošu samaksu, likumprojektā arī licencētajam alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam tiek noteikta maksa par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu.Minētās maksas mērķis ir segt Latvijas Bankas izmaksas par attiecīgo dokumentu izskatīšanu. Līdz ar to veiktā maksa par dokumentu izskatīšanu personai netiek atgriezta, ja tās prasītā atļauja (licence) tai netiek izsniegta, jo maksa būtībā tiek noteikta tieši par dokumentu un informācijas izskatīšanu (iestādes veicamajām darbībām), nevis atļaujas izsniegšanu (sasniedzamo rezultātu, kurš var arī nebūt).
Ministru kabinets ar 2019. gada 23. decembra rīkojumu Nr.653 (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums Nr.653) apstiprināja Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam. Ar Ministru kabineta rīkojuma Nr.653 3.9. uzdevumu Finanšu ministrijai tika uzdots izstrādāt grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, lai noteiktu reputācijas prasības reģistrēto alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku akcionāriem un vadībai, tādējādi nodrošinot FATF 26. rekomendācijas (Finanšu iestāžu regulēšana un uzraudzība) ieviešanu un finanšu iestāžu uzraudzības atbilstību starptautiskajiem standartiem. Šis aspekts tika norādīts arī 2020. gada 22. janvārī publicētajā Pirmajā izvērstajā pārraudzības ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti. Tomēr, neskatoties uz visiem līdz šim veiktajiem pasākumiem, Moneyval Latvijai ir saglabājusi uzraudzību, kā arī norādījusi uz joprojām esošajām nepilnībām normatīvajos aktos.
Ievērojot minētās prasības, likumprojektā ir paredzēts, ka turpmāk reģistrēts pārvaldnieks par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 1500 euro (līdz šim - 250 euro). Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemti vērā plānotie grozījumi attiecībā uz papildu prasību noteikšanu reģistrēta pārvaldnieka akcionāriem (dalībniekiem) un amatpersonām,  un prognozētā Latvijas Bankas resursu apmēra palielināšanās, veicot šo prasību ievērošanas uzraudzību. Vienlaikus grozījumi paredz mazāku maksu par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu, nekā licencētajiem, ņemot vērā, ka izskatāmo dokumentu apjoms un sarežģītība atšķiras.
Likumprojekts arī paredz, ka reģistrēts pārvaldnieks Latvijas Bankai maksā 2000 euro gadā līdzšinējo 900 euro gadā vietā. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemts vērā faktiskais Latvijas Bankas resursu apmērs reģistrētu pārvaldnieku uzraudzībai, kā arī plānoto grozījumu attiecībā uz papildu prasību noteikšanu reģistrētu pārvaldnieku akcionāriem (dalībniekiem) rezultātā prognozētā Latvijas Bankas uzraudzības resursu palielināšanās.
Atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 82. panta pirmās daļas 1. punktam licencēta pārvaldnieka maksājamā uzraudzības maksa Latvijas Bankai ir fiksētā maksa 4000 euro gadā un papildus 0,0025 līdz 0,0125 procenti no tā pārvaldē esošo fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī. Reģistrēta pārvaldnieka maksājamā šāda uzraudzības maksa ir 900 euro gadā.
Latvijas Banka veic pilnu licencēta pārvaldnieka uzraudzību, savukārt reģistrēta pārvaldnieka darbība tiek reģistrēta reģistrā, tā reģistrācijai, tālākajai darbībai ir noteikti atviegloti nosacījumi, un, lai gan līdz šim Latvijas Banka prudenciālajā jomā reģistrētos pārvaldniekus ir uzraudzījusi samazinātā apjomā, tomēr reģistrēto pārvaldnieku darbība funkciju ziņā ir pielīdzināma licencētu pārvaldnieku darbībai. Tādējādi Latvijas Banka velta proporcionāli nozīmīga apjoma uzraudzības resursus arī reģistrētu pārvaldnieku uzraudzībai, piemēram, kontrolējot, kā tiek ievērotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas regulējuma prasības. Rezultātā tika secināts, ka reģistrētam pārvaldniekam piemērojamā fiksētā uzraudzības maksas apmērs ir nosakāms, ņemot vērā tā veiktās funkcijas un šo funkciju uzraudzībai veltīto Latvijas Bankas uzraudzības resursu.
Šāds uz reģistrētiem pārvaldniekiem attiecināmais tiesiskais regulējums būtu samērojams ar licencētiem pārvaldniekiem, radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū un novērstu situāciju, ka kāda finanšu tirgus dalībnieku grupa, darbojoties vienā tirgū un sniedzot identiskus pakalpojumus, maksā nesamērīgi zemu uzraudzības maksu. Finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības maksas mērķis ir finansēt to veiktās uzraudzības faktiskās izmaksas. Šo mērķi var sasniegt dažādā veidā, tomēr pamatkritērijs ir iespējami vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes nodrošināšana gan pret dažādām finanšu tirgus dalībnieku grupām, kuras darbojas vienā un tajā pašā vai līdzvērtīgā un savstarpēji salīdzināmā finanšu tirgus nozarē, gan savstarpēji pret vienas finanšu tirgus nozares dalībniekiem.
Ņemot vērā to, ka finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības finansēšanai ir izmantojami finanšu tirgus dalībnieku veiktie maksājumi, kādas finanšu tirgus dalībnieku grupas veikto maksājumu nepietiekamības gadījumā vai nu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzība kļūtu neiespējama vispār vai arī tā būtu īstenojama izmantojot citas finanšu tirgus dalībnieku grupas veiktos uzraudzības maksājumus, t.s. šķērssubsidēšanu, kas lai arī praksē ir iespējama, tomēr nav plānojama kā vēlama, jo rada tiešu vienlīdzības principa pārkāpumu.
Savukārt dalībvalsts (izņemot Latviju) fonda pārvaldnieka vienreizējais maksājums par katra tā pārvaldē esoša dalībvalsts fonda vai ārvalsts fonda ieguldījumu daļu izplatīšanas uzraudzību samazināts no 1209 euro līdz 250 euro atbilstoši šo darbību veikšanai nepieciešamo Latvijas Bankas resursu apjoma novērtējumam. Patērējamie resursi samazinājušies, pamatojoties uz analizējamās informācijas strukturētības līmeņa palielināšanos.
12. likuma 90.pantā paredzēts noteikt Latvijas Bankai tiesības uzlikt personai soda naudu līdz 142 300 euro, ja persona ieguvusi līdzdalību reģistrētā pārvaldniekā pirms šā likuma 9. panta 5.² daļā minētā paziņojuma iesniegšanas. Lai nodrošinātu, ka par attiecīgās līdzdalības iegūšanu reģistrētā pārvaldniekā bez paziņošanas un saskaņošanas ar Latvijas Banku būtu iespējams piemērot sankciju, un, lai finanšu sektorā būtu sistēmiski vienveidīga pieeja attiecībā uz šāda veida pārkāpumiem Latvijas Bankai ir jābūt iespējai piemērot kā sankciju soda naudu. Attiecībā uz soda naudas apmēru tiek paredzēta pieeja, kāda tā jau ir noteikta kā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, tā arī Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā, proti, soda nauda tiek paredzēta tādā maksimālā apmērā, kāds tas ir paredzēts par citiem nozares likumā noteiktajiem pamatdarbības pārkāpumiem. Tāpat identisks naudas soda apmērs jau šobrīd ir paredzēts likumā attiecībā uz gadījumiem, ja persona licencētā pārvaldniekā ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību pirms šā likuma 12.panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai vai tā izskatīšanas laikā.
13. likumprojekts ir papildināts ar pārejas noteikumiem, kas nosaka pienākumu reģistrētiem pārvaldniekiem līdz 2026.gada 1.janvārim nodrošināt atbilstību šā likuma 11.panta  piektajai daļai un 15.panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām.