Anotācija

2023./2024. mācību gadā 9. klases centralizētos eksāmenus (vienu vai vairākus) nenokārtoja 729 izglītojamais (unikālie kodi), t. sk. 632 izglītojamie nenokārtoja vienu centralizēto eksāmenu, 86 izglītojamie nenokārtoja divus centralizētos eksāmenus un 11 izglītojamie nenokārtoja visus trīs centralizētos eksāmenus.
No 632 izglītojamiem, kas nenokārtoja vienu centralizēto eksāmenu 502 nenokārtoja matemātikas, 95 – angļu valodas un 35 – latviešu valodas centralizēto eksāmenu.
Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešajā daļā noteiktajam par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja nav iegūts vērtējums gadā kādā no mācību priekšmetiem, vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm, nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
Valsts pārbaudes darbu (eksāmena vai centralizētā eksāmena) pietiekamu vērtējumu nosaka Ministru kabineta 2018. gada 27.novembra noteikumu Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.747) 17., 17.¹ un 27.¹ punkti, paredzot, ka, sākot ar 2026. gada 1. septembri, pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti. Līdz minētajam datumam vērtējums valsts pārbaudes darbā nav iegūts, ja darba kopvērtējums 2022./2023. mācību gadā, 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā ir mazāks nekā 10 procenti, savukārt 2025./2026. mācību gadā ir mazāks nekā 15 procenti.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 26. punktam izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus, tādējādi izglītojamiem, kuri ir apguvuši pamatizglītības programmu un ieguvuši sekmīgus vērtējumus gadā visos mācību priekšmetos ne zemāk kā 4 (četras)  balles un ir kārtojuši noteiktos valsts pārbaudes darbus (eksāmenus vai centralizētos eksāmenus), bet nav ieguvuši pietiekamu vērtējumu kaut vienā minētajā valsts pārbaudes darbā, ir atkārtoti jāmācās vispārizglītojošās izglītības iestādes 9. klasē un atkārtoti jāapgūst 9. klases mācību priekšmeti.  Šāda pieeja nav motivējoša un efektīva, tā neveicina izglītojamā interesi par mācībām un nenodrošina izglītojamam nekādas alternatīvas izvēles iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju. 
Vienlaicīgi  jāņem vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu ”ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.”
Tādējādi nepieciešami risinājumi un atbalsts izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši 9. klases liecību, gadījumā, kad iegūts pietiekams vērtējums visos mācību priekšmetos gadā, bet vērtējums nav iegūts tikai vienā valsts pārbaudes darbā (eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā), paredzot iespēju turpināt izglītību arodizglītības programmā, vienlaicīgi nodrošinot viena vispārējās pamatizglītības mācību priekšmeta iztrūkstošo zināšanu un prasmju  apgūšanu nepieciešamā valsts pārbaudes darba kopvērtējuma sasniegšanai.
Noteikumu Nr. 747 16. un 27.² punkts šobrīd paredz, ka, beidzot 9. klasi, kārto centralizētos eksāmenus (latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā), taču tiek plānotas izmaiņas, paredzot nākamajos gados atsevišķus centralizētos eksāmenus aizstāt ar eksāmeniem.

 

   Lai nodrošinātu izglītojamam, kuram par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir izsniegta liecība un kurš ir ieguvis vērtējumus gadā visos mācību priekšmetos ne zemāk kā četras balles un ir kārtojis noteiktos valsts pārbaudes darbus (eksāmenus vai centralizētos eksāmenus), bet nav ieguvis pietiekamu vērtējumu vienā minētajā valsts pārbaudes darbā (eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā), Noteikumi Nr. 220 papildināti ar jaunu tiesisku regulējumu, paredzot iespēju turpināt izglītību arodizglītības programmā, kuras apguve dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vienlaicīgi nodrošinot viena vispārējās pamatizglītības mācību priekšmeta iztrūkstošo zināšanu un prasmju apgūšanu nepieciešamā valsts pārbaudes darba (eksāmena vai centralizētā eksāmena) vērtējuma sasniegšanai.
   
Ievērojot minēto, projekts paredz šādus grozījumus Noteikumos Nr. 220:
1) Noteikumi Nr. 220 papildināti ar 6.1.¹ apakšpunktu, kas paredz nosacījumus uzņemšanai arodizglītības programmā, ja, pabeidzot pamatizglītības programmas 9. klasi, ir iegūta liecība un vērtējums visos mācību priekšmetos gadā nav zemāks par četrām ballēm, kārtoti valsts pārbaudes darbi un vērtējums nav iegūts ne vairāk kā vienā valsts pārbaudes darbā.
Persona uzņemšanai arodizglītības programmā, iesniedz iesniegumu, tam pievienojot liecības kopiju. Valsts pārbaudes darbu centralizēto eksāmenu sertifikāti tiek sagatavoti elektronisku dokumentu formā un atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumos Nr.274 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” noteiktajam tie ir pieejami Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā un Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS). Tādējādi izglītības iestādei, uzņemot izglītojamo arodizglītības programmā, nepieciešams VIIS pārliecināties par izglītojamā atbilstību nosacījumiem uzņemšanai minētajā programmā, proti, ka vērtējums nav iegūts ne vairāk kā vienā valsts pārbaudes darbā (eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā). 
Izpildoties iepriekš minētajam nosacījumam persona var tikt uzņemta arodizglītības programmā, savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē"" noteiktajam izglītojamam, kurš  ir uzņemts arodizglītības programmā, saglabā vietu eksterņa statusā. Vispārējā izglītības iestāde sagatavo ieteikumus, kas iesniedzami profesionālās izglītības iestādē, un kuros tiks norādīta izglītojamā apgūtā izglītības programma, sniegtie atbalsta pasākumi (ja attiecināms), izglītojamā raksturojums, tai skaitā stiprās puses, un šādu risku izvērtējums: 1) ar mācību darbu/izglītības iestādes vidi saistītie riski; 2) sociālās vides un veselības riski; 3) ar ģimeni saistītie riski; 4) ekonomiskie riski. Savukārt profesionālā izglītības iestāde, kurā šāds izglītojamas uzņemts, pamatojoties uz vispārējās izglītības iestādes ieteikumiem, atbilstoši valsts arodizglītības standartā (Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 332 Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”)  noteiktajam izstrādās individuālo izglītības programmas apguves plānu viena vispārējās pamatizglītības mācību priekšmeta iztrūkstošo zināšanu un prasmju apgūšanu nepieciešamā valsts pārbaudes darba (eksāmena vai centralizētā eksāmena) vērtējuma sasniegšanai. 

2)  Vienlaikus, MK noteikumi Nr. 220 papildināti ar 16.¹ punktu, nosakot, ka, pārceļot arodizglītības programmas nākamajā kursā (ja attiecināms), izglītības iestāde izstrādā izglītojamiem individuālo izglītības programmas apguves plānu tā viena vispārējās pamatizglītības mācību priekšmeta iztrūkstošo zināšanu un prasmju apguvei, kurā nav iegūts vērtējums valsts pārbaudes darbā, proti, viena nepieciešamā valsts pārbaudījuma (eksāmena vai centralizētā eksāmena) kopvērtējuma sasniegšanai. Piemēram, ja beidzot 1. kursu, izglītojamais atkārtoti ir kārtojis valsts pārbaudes darbu un nav ieguvis pietiekamu vērtējumu pamatizglītības eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā, bet ir izpildījis pārējās prasības izglītības satura apguvei, ko nosaka valsts arodizglītības standarts un Noteikumi Nr. 220, izglītojamo pārceļ arodizglītības programmas nākamajā kursā un nodrošina tā pamatizglītības priekšmeta, kurā nav iegūts vērtējums valsts pārbaudes darbā, iztrūkstošo zināšanu un prasmju apguvi, līdz tās būs pietiekamas vispārējās pamatizglītības mācību priekšmeta nepieciešamā valsts pārbaudes darba (eksāmena vai centralizētā eksāmena) kopvērtējuma sasniegšanai.
Lai izglītojamais varētu sasniegt minētos rezultātus, tiks sniegts individuālais atbalsts un izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns pamatizglītības viena mācību priekšmeta apguvei valsts pārbaudes darba nepieciešamā kopvērtējuma ieguvei.
Individuālā izglītības programmas apguves plānā ietveramā informācija noteikta Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 332 Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”, proti, plānā iekļaujami dati par izglītojamo, informācija par riskiem, atbalsta pasākumi un stundu skaits, kas paredzēts katram atbalsta pasākumam, kā arī informācija par atbalsta personālu, kas piesaistīts to nodrošināšanai.

Uzņemšanas process kā tāds profesionālās izglītības programmās netiks mainīts, kā arī uzņemamo skaits programmās tiek saskaņots ar Nozaru ekspertu padomēm, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi. Uzņemami skaits ar mācību sākumu 2025. gada septembrī   saskaņots 2024. gada 11. decembra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. 
Plānots, ka izglītības iestādes arodizglītības programmas  ar mācību ilgumu trīs gadi uzsāks īstenot 2025. gada septembrī. Izglītojamiem būs iespējas apgūt arodizglītības programmas “Frizieru pakalpojumi”,  “Ēdināšanas pakalpojumi”, “Dārzkopība”, “Kokizstrādājumu izgatavošana”, “Sociālā aprūpe”, “Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija”, t.sk. mācību grupās personām ar invaliditāti. Šīs trīs gadu arodizglītības programmas plānotas Izglītības un zinātnes ministrijas padotības piecās profesionālās izglītības iestādēs un trīs pašvaldību padotībā esošas izglītības iestādēs. Ministrijas un tās padotības profesionālo izglītības iestāžu sākotnējais piedāvājums ietvēra arī iespēju mācīties arodizglītības programmā “Metālapstrāde”, tomēr šīs programmas īstenošana netika atbalstīta no nozares darba devēju puses.

Pamatizglītības ieguvi apliecinošu dokumentu izsniedz izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības programmu. Šobrīd profesionālas izglītības iestādes, kuras īsteno arodizglītības programmas, neīsteno vispārējās pamatizglītības programmas. Ņemot vērā minēto, izglītojamam tiks saglabāta vieta eksterņa statusā iepriekšējā izglītības iestādē, lai mācību gada noslēgumā viņš atkārtoti varētu kārtot valsts pārbaudījumu (eksāmenu vai centralizēto eksāmenu) mācību priekšmetā, kurā iepriekš netika iegūts vērtējums, iegūtu vērtējumu un saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi.
Minētā pasākuma īstenošana tiks nodrošināta Eiropas Savienības kohēzijas politikas 4.2.3.1. pasākuma “Integrēta “skola-kopiena” sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” ietvaros, kura īstenošanu nosaka Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 483 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti” 4.2.3.1. pasākuma ”Integrēta “skola-kopiena” sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – projekts “Skola – kopienā”).
Projekta “Skola – kopienā” ietvaros no 2025.gada 1.septembra atbalstu mācību priekšmeta apguvē paredzēts nodrošināt 2 stundas nedēļā vienam mācību priekšmetam ( 48 stundas pirmā semestrī un 60 stundas otrā semestrī).
Projekts “Skola – kopienā” mentora individuālo atbalstu izglītojamajam definē kā sistemātisku un profesionālu pieeju, kas balstīta savstarpējā uzticībā, kur izglītojamā mentors, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, sniedz personalizētu palīdzību izglītojamajam, lai veicinātu viņa personīgo attīstību, akadēmiskos sasniegumus un sociālo integrāciju. Atbalsta mērķis ir stiprināt izglītojamā pašapziņu, motivāciju un cieņpilnu attiecību veidošanas prasmes, kas ir pamats veiksmīga izglītības procesa nodrošināšanai, kā arī palīdzēt identificēt un risināt potenciālos izaicinājumus, kas var novest pie sociālās atstumtības un/vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas. Papildus katram izglītojama paredzēts mentora atbalsts 20 stundas mēnesī.
Projekta “Skola – kopiena” ietvaros tiek izstrādāta izglītojamo mentora mācību programma, ko paredzēts uzsākt 2025.gada otrajā pusē, izveidojot 5 reģionālas mācību grupas un apmācīt ne mazāk kā 100 mentorus. Mentora individuālo atbalstu izglītojamajiem plānots uzsākt no 2026.gada 1.janvāra.
Projekts “Skola – kopienā” paredz individualizēta atbalsta sniegšanu gan izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9.  klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē (I modulis), gan mērķa grupas izglītojamiem, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks (II modulis).
Finansiālu atbalstu saņems tā izglītības iestāde, kura būs noslēgts sadarbības līgums ar projektu "Skola-kopienā" par projekta darbību īstenošanu un kura izstrādās, un īstenos izglītojamā individuālo apguves plānu un sniegs  atbalstu mācību priekšmetā,kurā nav nokārtots valsts pārbaudes darbs, kā arī i nodrošinās mentora atbalstu.
Sadarbības partneris – profesionālā izglītības iestāde izglītojamā individuālo atbalsta plānu izstrādās projekta "Skola-kopienā" interaktīvajā rīkā, saskaņā ar sadarbības partneriem izstrādātajām vadlīnijām projekta darbību īstenošanai (vadlīnijas pieejamas: https://www.skola-kopiena.lv/uploads/7c/38/7c38827a-0e49-4370-b137-2b9df58ade17.pdf).
Tādējādi ikvienam izglītojamam, saskaņā ar individuālu plānu, būs iespēja pilnveidot zināšanas tajā mācību priekšmetā, kurā iepriekš bijis nepietiekams vērtējums, lai varētu nokārtot iepriekš nenokārtoto valsts pārbaudes darbu un iegūtu apliecību par vispārējo pamatizglītību, vienlaikus iegūstot dzīvei un darba tirgum noderīgas prasmes (profesionālo kvalifikāciju).

Vienlaicīgi ņemams vērā, ka risinājumi saistībā ar izglītojamo, kuri  par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši liecību, turpmāko izglītību, atkarīgi arī no tā, kāda ir valsts pārbaudījumu (eksāmenu, centralizēto eksāmenu) organizēšanas un īstenošanas kārtība, tādējādi minēto procesu izmaiņu gadījumā, projektā iekļautais regulējums var tikt pārskatīts.