Anotācija (ex-ante)

Pašvaldība plāno paplašināt (t.sk. izbūvēt 11 stāvvietas personām ar invaliditāti) un labiekārtot Lilastes stāvlaukumu pašvaldības zemesgabalā un caur valsts zemesgabalu izbūvēt nobrauktuvi pludmalē (trīs metru platumā, ar betona plāksnēm) esošās gājēju koka takas vietā (turpmāk – paredzētā darbība), lai nodrošinātu kvalitatīvu atpūtas un tūrisma infrastruktūru pašvaldības iedzīvotājiem un apmeklētājiem, kā arī operatīvā un komunālā transporta ērtu piekļuvi pludmalei. Nobrauktuve turpināsies aptuveni 100 metru garumā arī zemes vienībā ar kadastra apzīmējums 8052 001 0042, turpmāk – pludmales zemesgabals), kas ir nodota pašvaldības valdījumā (kā bijušā Carnikavas novada tiesību un saistību pārņēmējai) saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 15. aprīļa rīkojuma Nr. 158 "Par Carnikavas novada administratīvajā teritorijā esošo publisko ūdeņu − Dzirnezera, Garezeru, Gaujas − un zemes zem tiem, kā arī jūras piekrastes joslas nodošanu Carnikavas novada pašvaldības valdījumā" 1.4. apakšpunktu.

Paredzētās darbības īstenošanai pašvaldībai sadarbībā ar biedrību “Jūras zeme” ir piešķirts publiskais finansējums (Vietējo rīcības grupu projektu iesniegumu vērtēšanas rezultāti pieejami Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē (https://www.lad.gov.lv/?module=content&do=edit_object&object_id=5293)) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākuma “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros (administrē Lauku atbalsta dienests). Noteiktais projekta realizācijas termiņš ir 2023. gada 30. septembris.

Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla) mežā ir aizliegts veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota, bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma.

Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmā daļa noteic, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla (kas ietver arī krasta kāpu aizsargjoslu) izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 6. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība.

Līdz 2009. gada 9. jūnijam Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajā daļā bija noteikts aizliegums krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam celt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves (ar tālāk apakšpunktos uzskaitītajiem izņēmumiem). Šobrīd Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajā daļā noteikts aizliegums krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās (ar tālāk apakšpunktos uzskaitītajiem izņēmumiem). Piemērojot teleoloģisko un vēsturisko interpretācijas metodi Aizsargjoslu likuma 36. panta interpretēšanai, secināms, ka, lai nodrošinātu krasta kāpu aizsargjoslas kā nozīmīgu dabas un ainavas vērtību aizsardzību, ierobežojumi vērsti tieši uz privāto apbūvi (dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību), nevis sabiedrības vajadzībām nepieciešamo inženierbūvju (maģistrālo elektrotīklu, elektronisko sakaru tīklu, ceļu, stāvlaukumu u.c.) būvniecību, ja to izbūve nav iespējama ārpus krasta kāpu aizsargjoslas. Tā, piemēram, Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas b) un c) apakšpunktā, pieļaujot esošo ēku (būvju) pārbūvi, kā arī palīgēku būvniecību pie esošām dzīvojamām ēkām, līdz 2022.gada 3.novembrim nebija noteikts regulējums attiecībā uz ēkām nepieciešamo ārējo inženiertīklu (kas arī ir būves), piemēram, kanalizācijas būvju, ierīkošanu, kuru nepieciešamību savukārt nosaka vides aizsardzības normatīvie akti. Tādējādi secināms, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajā daļa noteiktais būvju būvniecības un paplašināšanas ierobežojums neattiecas uz inženiertīklu, citu apbūvei pakārtoto vai sabiedrībai nepieciešamo inženierbūvju būvniecību. Daļēji tas atrunāts  Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 5) un 6) apakšpunktā (tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzība; tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība) kā uz kompleksiem infrastruktūras objektiem, kā arī kopš 2022.gada 3.novembra - arī attiecībā uz ārejo inženiertīklu ierīkošanu. Pie tam Aizsargjoslu likuma 36. panta piektā daļa nosaka pienākumu vietējai pašvaldībai nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu (ik pēc kilometra, izņemot, ja tas nav iespējams dabā esošo apstākļu dēļ) arī ārpus pilsētām un ciemiem, kuru ierīkošana (būvniecība) (ja jāveic grantēšanas, paplašināšanas u.c. darbi, šādi celiņi uzskatāmi kā būves – ceļi ar mīksto segumu) nav noregulēta Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajā daļā, no kā papildus secināma likumdevēja griba neierobežot inženierbūvju izbūvi (vai pārbūvi).

Operatīvā transporta/ komunālo dienestu piekļuves jūrai (pludmalei) nodrošināšana ārpus pilsētām un ciemiem nav iespējama, nešķērsojot krasta kāpu aizsargjoslu. Turklāt ņemot vērā operatīvo dienestu transportlīdzekļu tehniskos parametrus (svaru, manevrētspēju), kā arī esošo zemsedzes/grunts sastāvu (galvenokārt, smilts) un reljefu (kāpas) krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, piekļuve pludmalei pa dabisko grunts segumu ir neiespējama vai ļoti apgrūtinoša, kas var apdraudēt operatīvā dienesta pienākumu savlaicīgu veikšanu, kura ierobežošana nebija likumdevēja mērķis. Līdz ar to konkretizēta nobrauktuvju pludmalē neesamība Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas vispārējās būvniecības aizlieguma izņēmumu sarakstā ir uzskatāma kā Aizsargjoslu likuma tehniska nepilnība, kas tiks risināta ar saskaņošanas stadijā esošo likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" (22-TA-1405).

Saskaņā ar 2003. gada 19. jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” papildināts ar 2. pielikumu “Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums” (spēkā kopš 2003. gada 24. jūlija), kurš paredz ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma nepieciešamību jebkuru ēku un būvju būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai un restaurācijai krasta kāpu aizsargjoslā (iepriekš līdz 2010. gada 14. jūlijam – 2. pielikuma 10.11. apakšpunktā, šobrīd - 11.12. apakšpunktā). Tādējādi, izvērtējot katras būvniecības ietekmi uz vidi, tiek sasniegts Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteiktais krasta kāpu aizsargjoslas izveidošanas mērķis.

Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā prim daļa noteic, ka 36. panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, kā arī attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

1. Teritorijas plānošanas dokumenti un būvatļaujas:
Carnikavas novada domes 2019. gada 20. februāra saistošajos noteikumos Nr. SN/2019/8 ''Carnikavas novada teritorijas plānojums 2018. – 2028. gadam" (turpmāk – teritorijas plānojums) noteikta plānotā (atļautā) izmantošana:
- pašvaldības zemesgabalam visā platībā – publiskās apbūves teritorija (P), 
- valsts zemesgabala daļai un pludmales zemesgabalam – Dabas un apstādījumu teritorija (DA2 un DA3).
Paredzētās darbības teritorija papildus noteikta kā kompleksi attīstāmās pludmales teritorija (TIN11).

Saskaņā ar teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (turpmāk – apbūves noteikumi) visās teritorijās atļautā izmantošana ir ceļa, ielas, piebraucamā ceļa, veloceliņa un gājēju celiņa izbūve, apstādījumu un teritorijas labiekārtojuma ierīkošana,autostāvvietu un velonovietņu ierīkošana. Atbilstoši apbūves noteikumu 302. punktam pašvaldības zemesgabals prioritāri izmantojams publisko autostāvlaukumu un ar to saistītu pakalpojumu un servisa objektu izvietošanai, savukārt 506.-508. punktā noteikti noteikumi kompleksi attīstāmās pludmales teritorijai (piemēram, krasta kāpu zonā ierīko pludmales izmantošanas intensitātei atbilstošu labiekārtojuma infrastruktūru apmeklētāju kustības organizēšanai un antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai). Līdz ar to paredzētā darbība atbilst teritorijas plānojumam un ievērota Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā prim daļas 2. punkta prasība. To apliecina arī pašvaldības 2022. gada 27. jūnija izziņa "Par projekta atbilstību teritorijas plānojumam".

Saskaņā ar teritorijas plānojumu pašvaldības zemesgabals un valsts zemesgabala daļa atrodas krasta kāpu aizsargjosla, pludmales zemesgabals – jūras aizsargjoslā.

Saskaņā ar teritorijas plānojumu Ādažu novada būvvalde 2022. gada 14. oktobrī izsniegusi būvatļauju Nr. BIS-BV-4.2-2022-492 (Būvniecības informācijas sistēmas lietas Nr.BIS-BL-632188-8409) Auto stāvlaukuma un atpūtas vietas labiekārtojumam Lilastē.

Lilaste iezīmēta kā prioritāri attīstāmā vieta valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai[1] un paredzētā darbība īsteno tematiskajā plānojumā noteiktos nepieciešamos pasākumus.

[1] https://likumi.lv/ta/id/286733-par-valsts-ilgtermina-tematisko-planojumu-baltijas-juras-piekrastes-publiskas-infrastrukturas-attistibai

2. Atmežošana:
Saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus.

Atmežošana krasta kāpu aizsargjoslā paredzēta 0,0473 ha kopplatībā:
- pašvaldības zemesgabala 1. kvartāla 1. nogabalā 0,0307 ha platībā;
- valsts zemesgabala 173. kvartāla 1. nogabalā 0,0166 ha platībā.

Atmežošana nepieciešama paredzētās darbības ietvaros plānotajai Lilastes stāvlaukuma paplašinājuma un nobrauktuves pludmalē būvniecībai. Stāvlaukuma labiekārtojumam (atpūtas zonai un bērnu aktivitāšu zonai) atmežošana nav nepieciešama.

Atmežojamā platībā paredzētās darbības ietvaros plānota 20 koku ciršana (19 koki (priedes diametrā no 15 līdz 40 cm) stāvlaukuma paplašinājumā un 1 koks (priede 10 cm diametrā) nobrauktuves pludmalē trasē).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" (turpmāk - atmežošanas kompensācijas noteikumi) atmežošanas kompensācijas apmēru visos gadījumos aprēķina Valsts meža dienests, saņemot kompetentā institūcijas, kura izdod administratīvo aktu, kas personai piešķir tiesības veikt būvniecību, pieprasījumu.  Atbilstoši atmežošanas kompensācijas noteikumi 3. punktam kompensācijas apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu: Z = S x A x KCO2 x K1 x K2 x X, kur k2 ir koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa (atmežošanas kompensācijas noteikumu pielikums). Attiecīgi atmežošanas kompensācijas noteikumu pielikuma 3.1. apakšpunkts noteic, ka koeficients "k2" investīciju projektiem, kas tiek finansēti vai līdzfinansēti no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kuru līdzfinansējums ir vismaz 20 % no kopējā investīciju apmēra, ir 0. Tā kā paredzētajai darbībai koeficients "k2" ir 0, līdz ar to kopējais kompensācijas apmērs ir 0.

3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas vērtības zemesgabalos

Saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumu Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem" 1.18. apakšpunktu un 19. pielikumu, un Ministru kabineta 2021. gada 9. novembra noteikumiem Nr. 740 "Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – Individuālie noteikumi), visi zemesgabali atrodas dabas parkā "Piejūra", pašvaldības zemesgabals visā platībā – neitrālajā zonā, valsts zemesgabala daļa un pludmales zemesgabals – dabas parka zonā. Paredzētā darbība pieļaujama atbilstoši Individuālo noteikumu 11. punktam, 26.6.5. un 26.6.6. apakšpunktam. Atbilstoši Individuālo noteikumu 8. punktam, ja paredzētajai darbībai (tai skaitā, atmežošanai) tiek veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, Individuālo noteikumu 11. punktā, 26.6.5. un 26.6.6. apakšpunktā minētās Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja atsevišķi nav nepieciešama, jo Dabas aizsardzības pārvalde savu viedokli (atzinumu) par paredzētās darbības risinājumiem un ieteikumiem sniedz Valsts vides dienestam ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procesā. 

Saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmas OZOLS datiem, pašvaldības zemesgabalā un valsts zemesgabala daļā nav reģistrētas īpaši aizsargājamo sugu atradnes.

Saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes Egitas Grolles (sertifikāta Nr. 003) 2022. gada 8. jūnija atzinumu Nr. 41/22 (turpmāk – atzinums) paredzētās darbības teritorijā konstatēti Eiropas Savienības nozīmes biotopi:
- pašvaldības zemesgabalā un valsts zemesgabala daļā – mežainās piejūras kāpas (biotopa kods 2180), ar lakstaugiem klātās pelēkās kāpas (2130*);
- pludmales zemesgabalā (nobrauktuves trasē) – arī priekškāpas (biotopa kods 2120) un embrionālās kāpas (2110).
Atzinumā norādīts, ka apbūvei lielākoties tiks izmantotas jau ietekmētas teritorijas, kurās nav saglabājies koku stāvs, ir uzbērts cits substrāts vai atrodas apbūve. Atzinumā norādīti ieteikumi paredzētās darbības ietekmes uz vidi mazināšanai (piemēram, atpūtas zonā ieteicams neparedzēt seguma ierīkošanu, tāpat arī bērnu aktivitāšu zonā saglabāt dabisko reljefu un uzstādīt tādus labiekārtojuma elementus, kuriem nav nepieciešami rakšanas darbi). Atzinumā secināts, ka ievērojot pasākumus ietekmes samazināšanai, paredzams, ka netiks ietekmētas bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas vai ietekme uz tām būs nebūtiska.

Saskaņā ar ģeologa Jāņa Lapinska 2022. gada 8. jūnija atzinumu (turpmāk  – ģeologa atzinums) Lilastes iecirknis netiek uzskatīts par augsta erozijas riska teritoriju. Ģeologa atzinumā secināts, ka pašvaldības zemesgabalā paredzēto darbību ietekme uz krasta procesiem vai vēja ģeoloģisko darbību nozīmīgā apmērā nav sagaidāma. Savukārt attiecībā uz nobrauktuves daļu, kura iesniedzas krasta zonas ģeoloģiski aktīvajā daļā (aptuveni pēdējie 50 m), secināts, ka tā radīs ietekmi uz krasta procesiem un vēja ģeoloģisko darbību, tomēr ietekmes izplatība nepārsniegs 100 m platu iecirkni un skars tikai pludmales un primāro kāpu joslu. Tāpat norādīts, ka lai arī sagaidāms, ka par nobrauktuves atvērumu krasta “frontē” turpināsies pludmales smilšu pārpūšana un nobrauktuves klātnes daļēja apbēršana ar vēja nestajām smiltīm, tomēr nav ieteicama stādījumu vai smilšu "ķērāju" sētiņu ierīkošana.

4. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums
Paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums saskaņā ar likuma ''Par ietekmes uz vidi novērtējumu'' prasībām, tādējādi ievērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā prim daļas 1. punkta nosacījumu. Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde  2022. gada 8. septembrī izsniedza ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. AP22SI0163 (turpmāk – izvērtējums), kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, un pieņēma lēmumu nepiemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Saskaņā ar izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un krasta kāpu aizsargjoslu;
Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot tehniskajos noteikumos izvirzāmās vides aizsardzības prasības. Pēc šī rīkojuma projekta pieņemšanas, pamatojoties uz izvērtējumu, tiks sagatavoti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, kuros tiks paredzēti konkrēti, izvērtējumā jau identificēti iespējamie nosacījumi paredzētās darbības ietekmes uz vidi mazināšanai (piemēram, ekspertu atzinumā norādītie un citi).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokola Nr. 34 24. § “Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 Vispārīgie būvnoteikumi”” 2. punktu kā atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, noteikta Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.


Rīkojuma projekts paredz atļaut pašvaldībai krasta kāpu aizsargjoslā paplašināt Lilastes stāvlaukumu un izbūvēt nobrauktuvi pludmalē, līdz ar to atmežot meža zemi 0,0473 ha platībā.

Valsts zemesgabala daļā nedz pašvaldība, nedz citas personas neveiks saimniecisko darbību (tai skaitā, attiecībā uz nocērtamo (-ajiem) koku (-iem)). Paredzētās darbības ietvaros izbūvēta infrastruktūra (autostāvlaukuma paplašinājums, bērnu aktivitāšu un atpūtas zonas), kā arī nobrauktuve pludmalē būs pieejama sabiedrībai bez maksas (ievērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 6. punkta nosacījumus).