Anotācija (ex-ante)

Esošā likumā ietvertais regulējums rada grūtības piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas iespējas. Lai to risinātu ir nepieciešams nodalīt jomas, kas ir nozīmīgas pašas par sevi, no jomām, kas ir attiecināmas uz piesārņojošo darbību veicējiem. Tā, piemēram, klimata pārmaiņu joma ir nozīmīga un ietver dažādus pasākumus, kas valstij un dažādiem subjektiem ir jādara, lai ar savām rīcībām sekmētu situācijas uzlabošanos. Arī gaisa aizsardzības jomā ir būtiski izdot savu likumu, jo tā ir svarīga joma, kurai nepieciešams savs regulējums, līdzīgi kā tādi eksistē arī ūdens apsaimniekošanas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. Ņemot vērā visai Latvijai uzliktos pienākumus sasniegt noteiktus gaisa kvalitātes mērķus un panākt gaisa kvalitātes uzlabošanos, ir svarīgi likuma līmenī noteikt pamatprincipus un veicamās rīcības, kas attiecināmas uz plašu subjektu loku.
Savukārt regulējums par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām ir horizontāla rakstura regulējums un pēc savas būtības iederas Vides aizsardzības likumā, kas regulē vispārējos vides aizsardzības principus, kā arī tādu nozīmīgu jautājumu, kā videi nodarītais kaitējums, kas tieši sasaucas ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldību. Proti, tajos gadījumos, kad ir runa par kaitējumu augsnei vai ūdenim, pastāv liela iespēja, ka attiecīgā vieta, kur kaitējums noticis, kļūst par piesārņotu vietu un attiecīgi iekļaujas piesārņotu vietu pārvaldības sistēmā.

Izstrādātais likumprojekts ir veidots ar mērķi sakārtot piesārņojošo darbību operatoriem domāto regulējumu, skaidri definējot uz A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām attiecināmos pienākumus. 
Likumprojektā ietvertais regulējums attiecināms tikai uz operatoriem, kas veic A, B vai C kategorijas piesārņojošās darbības.

Likumprojekts sastāv no 5 nodaļām:

I nodaļa - Vispārīgie noteikumi
II nodaļa - Vispārīgās prasības piesārņojošo darbību veikšanai
III nodaļa - Piesārņojošo darbību iedalījums, atļaujas un C reģistrācija
IV nodaļa - Prasības piesārņojošas darbības veikšanai
V nodaļa - Administratīvie pārkāpumi piesārņojuma jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā

I nodaļā ir ietverti likumā lietotie termini, likuma mērķis, likuma darbības joma un pants par kontroli un informācijas sniegšanu.

1. pants 

Jaunajā likumprojektā tiek ietverti vai izmainīti šādi termini:

1) tiek veiktas izmaiņas terminos "būtiska darbības izmaiņa" un "grozījumi". Iepriekš jēdziens "būtiska darbības izmaiņa" ietvēra arī sasaisti ar emisijas robežvērtībām, bet šī pieeja neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (turpmāk - Direktīva 2010/75/ES) regulējumā ietvertajai definīcijai un pieejai. Līdz ar to šī sasaiste ar emisijas robežvērtībām tiek ietverta "grozījumi" definīcijā. Likumprojektā terminā "būtiska darbības izmaiņa" vairs netiek lietots jēdziens "īpašības", jo uzskatāms, ka tas ir neveiksmīgs tulkojums, kurš rada pārpratumus un neskaidrības, kas īsti ir saprotams ar objekta īpašībām. 

Jēdziens "būtiska darbības izmaiņa" izriet no Direktīvas 2010/75/ES, kur nav noteikti kritēriji, bet galvenais ir uzsvars ir uz to, ka šāda izmaiņa var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību. Lēmuma pieņemšana par to, vai operatora plānotās izmaiņas ir būtiskas izmaiņas, ir kompetentās iestādes kompetence. Skaitliskus kritērijus būtiskai darbības izmaiņai likumprojektā nevar noteikt, jo piesārņojošo darbības veidu klāsts, kā arī iespējamo būtiskumu limitējošo rādītāju skaits un diapazons ir ļoti plašs. Būtiskuma kritēriji ir atkarīgi no vairākiem apstākļiem, piemēram, no ražošanā izmantojamās vai uzglabājamās ķīmiskas vielas/produkta bīstamības, daudzuma, izmantojamā kurināmā vai sadedzināšanas iekārtu jaudas, reģenerējamo atkritumu bīstamības un apjoma, notekūdeņu veida un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas, uzņēmuma atrašanās vietas, objekta attāluma līdz jutīgajiem objektiem utt. Savukārt ķīmisko vielu/produktu skaits, atkritumu veidu skaits, kā arī citu rādītāju skaits ir samērā liels. Piemēram, kādas bīstamas vielas izmantošanas daudzuma palielinājums par 1% var tikt uzskatīts par būtisku darbības izmaiņu, savukārt citai ķīmiskai vielai, kas nav klasificēta kā bīstama, izmantošanas vai uzglabāšanas daudzuma palielināšana par 100% netiek uzskatīta par būtisku darbības izmaiņu. Būtiska darbības izmaiņa var arī rezultēties piesārņojošas darbības kategorijas maiņā, ja tiek palielināta objekta jauda. Bet kā galvenais aspekts tomēr ir tieši negatīvā ietekme uz vidi. Tieši šādu iemeslu dēļ Valsts vides dienests (turpmāk - VVD) ir kompetentā iestāde, kurai ir tiesības noteikt, vai konkrēta darbības izmaiņa ir uzskatāma par būtisku.

Lai sniegtu priekšstatu par to, kādas darbības var tikt uzskatītas par būtisku darbības izmaiņu, saskaņā ar VVD līdzšinējo praksi, tiek sniegti šādi piemēri:

1) piemēram, operators, esošās B kategorijas atļaujas ietvaros, veic darbību, kas atbilst B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujai, bet pēc darbības jaudas palielināšanas, esošā piesārņojošā darbība jau kvalificējama A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujai. Ņemot vērā augstāk minēto, uzņēmumam, esošas B kategorijas atļaujas vietā, turpmākai darbībai ir nepieciešams saņemt atļauju A kategorijas piesārņojošai darbībai.

2) piemēram, operators plāno palielināt darbību apjomu ar bīstamiem atkritumiem, kā rezultātā tiks paplašināta objektā veicamā darbība, kas paredz piesārņojošas darbības kategorijas maiņu (no B uz A piesārņojošo kategoriju). Ņemot vērā augstāk minēto, uzņēmumam, esošas B kategorijas atļaujas vietā, turpmākai darbībai ir nepieciešams saņemt atļauju A kategorijas piesārņojošai darbībai.

3) piemēram gadījumos, kad operators plāno veikt objekta pilnīgu pārbūvi (iekārtai jau ir izdota B kategorijas atļauja par piesārņojošo darbību, papildus šajā piemērā plāno uzsākt jaunu (saistītu) darbību esošās piesārņojošās darbības ietvaros), kas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, paredz izmaiņas uzņēmumam izdotajā B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā, kas rezultējas pilna apjoma izdotās atļaujas pārskatīšanā.

4) piemēram, operators plāno objektā veikt sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbūvi un dūņu pagaidu uzglabāšanas laukuma izbūvi un ekspluatācijas uzsākšanu. Šajā gadījumā uzņēmumam esošo B kategorijas atļauju turpmākai darbībai ir nepieciešams pārskatīt pilnā apjomā, kā arī papildināt to ar jaunām vides prasībām atbilstoši papildus plānotajai piesārņojošai darbībai.

5) piemēram, kontroles pasākumā konstatēts, ka operatora turpmākas darbības atbilstību iespējams nodrošināt pēc, piemēram, iekārtas rekonstrukcijas. Šajā piemērā, pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas, lai varētu pieņemt un atbilstoši attīrīt ražošanas notekūdeņus (palielināt jaudu, veikt notekūdeņu toksicitātes mērījumus, uzlabot dūņu apstrādes procesu u.c.). Iepriekš minētās darbības izmaiņas, paredzētu būtiskas darbības izmaiņas piesārņojošajā darbībā, kā rezultātā jāveic grozījumi atļaujā.

2) tiek ieviesti termini "C reģistrācija" un "C reģistrs". Līdz šim bija tikai termins "atļauja", bet tā kā reģistrācija iekļaujas tajā pašā sistēmā, tad ir piedāvāts arī šis termins. C reģistrācija pēc savas būtības nozīmē, ka piesārņojošo darbību var veikt saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un papildus izvirzītām prasībām lēmumos atsevišķām C kategorijas darbībām (attiecībā uz pieļaujamo darbības veidu un apjomu, emisijas limitiem un robežvērtībām, informāciju par piešķirtajām atkāpēm no emisiju robežvērtību ievērošanas, kā arī prasības par veicamo monitoringu), kas tiks noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, šobrīd specifiskas prasības tiek plānots izvirzīt sadedzināšanas iekārtām - nepārsniegt noteiktos emisijas limitus. Ja vēlāk radīsies nepieciešamība citām C kategorijas piesārņojošām darbībām izvirzīt kādas citas prasības, ņemot vērā direktīvu vai citu normatīvo aktu regulējumu, tad attiecīgais Ministru kabineta noteikumu saraksts tiks attiecīgi papildināts.
Tāpat tām ir saistošas prasības, kas izriet no dažādu nozaru noteikumiem (piemēram, vides prasības dzīvnieku novietnēm, vides prasības kokzāģētavām, vides prasības transportlīdzekļu remontdarbnīcām).
C reģistrācija pēc savas būtības ir procedūra, ko raksturo mazāks administratīvais slogs, jo tās ir darbības, kas ir mazāka mēroga nekā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības, līdz ar to tām ir citādāka procedūra. Paredzēts, ka C kategorijas piesārņojošas darbības var veikt tad, ja tās ir iekļautas C kategorijas piesārņojošo darbību reģistrā (C reģistrs).
C reģistrs ir VVD informācijas sistēmā izveidota un uzturēta datu bāze, kas sastāv no C reģistrācijām.

3) termins “iekārta” tiek pārsaukts par terminu “objekts”. Tas darīts, lai mazinātu terminoloģijas pārklāšanos, jo termins “iekārta” tiek lietots arī sadedzināšanas un atkritumu sadedzināšanas kontekstā, bet faktiskā nozīme atšķiras. Ar objektu ir saprotama stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas A, B vai C kategorijas piesārņojošas darbības, kā arī citas ar objekta pamatdarbību tieši tehniski saistītas darbības, kas ietekmē emisiju vai piesārņojumu un tiek veiktas ar objekta darbību saistītā teritorijā. Objektā var tikt darbinātas viena vai vairākas iekārtas. Objekta vienības var atrasties arī dažādās blakus adresēs. 

4) likumprojekts tiek papildināts ar jaunu terminu “iekārta”, kas apzīmē tehnisku ierīci, ēku vai būvi, kas objektā tiek izmantota noteiktu procesu veikšanai un nodrošina konkrētās piesārņojošās darbības izpildījumu. Ar iekārtu šī likuma ietvaros tiek saprastas atsevišķas ierīces (piemēram, gāzes apkures katls, krāsošanas iecirknis utt.), ēka (piemēram, viena dzīvnieku kūts), būve (piemēram, uzglabāšanas tvertne vai mēslu krātuve), savukārt ar objektu tiek saprasts viss komplekss, kurā veic vienu vai vairākas piesārņojošas darbības un saistītās palīgdarbības – tādējādi objekts var gan sastāvēt no vienas iekārtas (piemēram, viens apkures katls) un saistītām palīgdarbībām, ierīcēm, gan arī objektā var būt daudz un dažādas iekārtas, kas tiek izmantotas noteiktiem piesārņojošās darbības veikšanas posmiem. Likumprojektā vienlaikus tiek lietoti jēdzieni “objekts” un “iekārta”. Tas nozīmē, ka likumprojekta tvērums attiecas uz abiem jēdzieniem, ar objektu saprotot visu kopumu (iekārta/-as un visi palīgprocesi, palīgdarbības un tehniskie risinājumi), savukārt ar iekārtu saprotot atsevišķu ražošanas procesa iekārtas (sadedzināšanas iekārta, griešanas iekārta, cementa maisīšanas iekārta, notekūdeņu attīrīšanas iekārta). Līdz ar to likumprojektā apzināti tiek dažādās vietās lietoti šie jēdzieni – piemēram, atļaujas saņemšanas pienākums attiecas uz visu objektu, arī apturēšanas pienākums u.c. un savukārt normas par monitoringa veikšanu vai pārvietojamām iekārtām attiecas tieši uz iekārtu līmeni. 

5) tiek izmainīts termins “operators”, paredzot, ka tas ir persona vai iestāde, kas veic piesārņojošo darbību (iepriekš – profesionālo darbību);

6) termins “emisija” tiek papildināts ar jēdzienu “smaka”, jo tas ir viens no piesārņojuma viediem līdzīgi kā troksnis. Tas tiek regulēts līdzīgi kā piesārņojošo vielu emisijas – operators uzsākot savu darbību veic ne tikai novērtējumu par savas darbības radītajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām, bet arī par smaku emisijām un iekļauj šo informāciju emisiju limitu projektā, tam ir robežvērtība un ir iespējams veikt kontroles mērījumus. Smakas ir viens no piesārņojuma veidiem, par ko tiek saņemtas samērā daudz sūdzības. Piesārņojošās darbības rada smakas un atļaujās šis aspekts tiek regulēts. Termins “emisija” ietver punktveida un difūzus avotus. Jēdziens “difūzi avoti” ir definēts Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu: “”difūzi avoti” nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var nokļūt zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šīm vidēm var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota”. Līdz ar to emisijas no difūziem avotiem ietver arī emisijas no laukumveida avotiem un citiem avotiem, kas nav definējami kā punktveida avoti.

2. pants 

Likumprojekta mērķis ir novērst un ierobežot operatora radīto piesārņojumu, tai skaitā novērst vai samazināt piesārņojuma nodarīto kaitējumu videi, cilvēka veselībai vai īpašumam, kā arī novērst kaitējuma radītās sekas. Gadījumos, kad operatora radītā piesārņojuma novēršana nav iespējama – samazināt emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī novērst vai samazināt atkritumu rašanos, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā. Vārdkopa “augsts vides aizsardzības līmenis” ir pārņemta no Direktīvas 2010/75/ES regulējuma. Direktīvas preambulas 12. punkts paredz “Atļaujā būtu jāietver visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā un, lai nodrošinātu, ka iekārta darbojas saskaņā ar vispārējiem principiem, kuri attiecas uz operatora pamatpienākumiem”. Direktīvā vēl šī vārdkopa atspoguļota direktīvas mērķī, regulējumā par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā arī saistībā ar atkāpēm, kuras var tikt noteiktas emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (turpmāk – LPTP emisiju līmeņi). Atkāpjoties no direktīvas ietvara, pirmšķietami var secināt, ka “augsts vides aizsardzības līmenis” nozīmē apstākļus, kad netiek pārkāptas emisiju robežvērtības, objektam noteiktie emisiju limiti, LPTP emisiju līmeņi un valstī noteikti vides kvalitātes normatīvi. 

3. pants 

Pants nosaka likuma darbības jomu – likums attiecas uz A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām un regulē operatoriem saistošas prasības piesārņojuma novēršanā, kā arī valsts pārvaldes iestāžu kompetenci piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas jomā.

4. pants

Likumā ietverto prasību kontroli, savas kompetences ietvaros, nodrošina VVD. Trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija.
Likumā ietverts regulējums par vides inspicēšanas plānu, tā ir prasība, kas izriet no Direktīvas 2010/75/ES. Vides inspicēšanas plāns ir jāpublicē VVD tīmekļvietnē un jāatjauno ne retāk, kā reizi sešos gados. Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks plāna saturu, objektu izvēles kritērijus, kontroļu veikšanas biežumu u.c. tajā iekļaujamo informāciju. Veikto kontroļu pārbaudes rezultātus VVD publicē Valsts vides dienesta publisko datu reģistra mājaslapā (https://registri.vvd.gov.lv/vides-aizsardzibas-kontrole/zinojumi-par-a-b-un-c-iekartu-parbaudes-rezultatiem-pieejami-saisinati/?company_name=&company_code=&collapsed=true&pollution_category=&org_id=&core_area_id=&perm_date_from=&perm_date_to=&s=1). 

Pantā paredzēts arī deleģējums Ministru kabinetam, kas būs piemērots visiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri tiks izdoti šī likuma ietvaros un kuros būs nepieciešams noteikt kārtību, kā tiek sniegta informācija sabiedrībai un Eiropas Savienības institūcijām. Deleģējums paredz Ministru kabinetam noteikt:
1) prasības par informācijas sniegšanu sabiedrībai;
2) prasības par informācijas sniegšanu Eiropas Savienības institūcijām.
Ar informācijas sniegšanu Eiropas Savienības institūcijām tiek saprasta dažādu ziņojumu iesniegšana, kas izriet no Latvijas saistībām, piemēram, ziņojums par A kategorijas objektiem tiek sniegts Eiropas Vides aģentūrai, kas ir Eiropas Savienības institūcija. 
Piemēram, attiecībā uz ziņojumu, kas jāiesniedz saskaņā ar noteikumiem par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām (šobrīd Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām") Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts, kādi ziņojumi VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – LVĢMC) un VVD jāsagatavo, kādā kārtībā tas notiks, kur publiskos, kādos termiņos un kam iesniegs. Saistībā ar gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no iekārtām, kur izmanto organiskos šķīdinātājus (šobrīd Ministru kabineta 2013. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 186 "Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus") Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts kādi ziņojumi LVĢMC un VVD jāsagatavo, kādā kārtībā (ar ko saprotami termiņi un citi procesuāla rakstura noteikumi (procedūras)) tas notiks, kur publiskos un kam iesniegs. Tiks noteikts arī pienākums VVD un LVĢMC sagatavot noteiktu informāciju sabiedrībai gan par sadedzināšanas iekārtām, gan par iekārtām, kas patērē organiskos šķīdinātājus.

II nodaļā ietvertas vispārīgas prasības piesārņojošo darbību veikšanai.

5. pants

Pantā ietvertas vispārīgas prasības operatoram. Piemēram, operatoram jāveic pasākumi, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju, efektīvi jāizmanto enerģija (piemēram, izvēloties dažādus energoefektīvus risinājumus, izmantojot vairāk atjaunīgos energoresursus u.tml.), jārūpējas, lai tiktu novērsta atkritumu rašanās u.c. Šie ir vispārīgi pamatpienākumi, kuriem detalizētus kritērijus nevar sniegt, ņemot vērā plašo piesārņojošo darbību spektru. Piemēram, pasākumi, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju, būs atbilstoši atļaujas prasībām/robežlielumiem, izmantojamām tehnoloģijām. Pasākumi izriet no atļaujas prasību un normatīvo aktu nosacījumu izpildes. Likumprojektā konkrētus pasākumus nav iespējams ietvert, jo gan piesārņojošās darbības, gan tajās pielietotās tehnoloģijas atšķiras, līdz ar to pasākumi var būt ļoti dažāda veida. Operators patstāvīgi izvēlas kādu pasākumu veikt/nodrošināt, lai izpildītu atļaujas prasības. 

Attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisijas, VVD, balstoties uz līdzšinējo praksi, sniedz sekojošus piemērus:
1) tiesību akti, kas regulē emisijas ūdens vidē nosaka, ka neattīrītu ražošanas notekūdeņu, komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā ir aizliegta. Vienā gadījumā konstatēts, ka vidē novadīti neatbilstoši attīrīti notekūdeņi. Minētais gadījums paredz izdot VVD lēmumu par veicamām rīcībām, lai novērstu neatbilstības. Operatora veicamie pasākumi ir, piemēram: kanalizācijas tīkla pieslēgumu inventarizācija, apkopes un regulāra notekūdeņu testēšana. Operatora pienākums tāpat ir sekot līdzi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atbilstošai darbībai, lai nodrošinātu notekūdeņu attīrīšanu (atbilstoša monitoringa veikšana).

2) otrā gadījumā arī vidē novadīti neattīrīti notekūdeņi un VVD izdeva lēmumu par veicamām rīcībām, lai novērstu neatbilstības. Operatora veicamie pasākumi ir, piemēram: notekūdeņu uzkrāšana un to izvešana uz attīrīšanas iekārtām, kuras nodrošina atbilstošu attīrīšanu; ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu izbūve; centralizēto kanalizācijas tīkla pieslēguma izbūve. Plānotie pasākumi veicami, lai novērstu vides piesārņojumu, apturētu vides aizsardzības normatīviem aktiem neatbilstoši neattīrītu notekūdeņu novadīšanu virszemes ūdeņos. Operatoram jāveic pasākumi, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisijas, kā arī nodrošinātu vides kvalitātes normatīvu ievērošanu. Papildus operatora veicamie pasākumi, kas veicami notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības ietvaros var būt, piemēram: piesārņojuma novēršanas ietvaros – ienākošo uzkrāto notekūdeņu izvešana, līdz situācija tiek sakārtota līdz līmenim, kad tiek nodrošināts atbilstošs attīrīšanas process. Aerācijas procesa atjaunošana līdz līmenim, kas nodrošina mikroorganismu/baktēriju pastāvīgu funkcionēšanu, regulāru notekūdeņu testēšanu u.c.

Pantā paredzēts arī pienākums A kategorijas piesārņojošām darbībām izvērtēt galvenās paredzētās tehnoloģijas, metodes un pasākumu alternatīvas. Prasība izriet no Direktīvas 2010/75/ES. Vienlaikus arī paredzēts, ka gadījumos, kad to nosaka attiecīgie tiesību akti, jānovērtē savas piesārņojošās darbības ietekme uz vidi, kad tas nepieciešams saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem vai jāsagatavo dokumentācija, kas tiek prasīta saistībā ar rūpniecisko avāriju novēršanas jomas tiesību aktiem. Šīs normas nenozīmē to, ka būs atkārtoti jāveic ietekmes novērtējums, ja tāds jau ir veikts vai tehniskie noteikumi saņemti vai rūpniecisko avāriju novēršanas jomas dokumentācija izstrādāta. Šīs normas būs piemērojamas tad, kad attiecīgās procedūras nebūs veiktas. 

Panta 8. apakšpunktā paredzēts regulējums par objekta darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu. Tas paredzēts gadījumiem, ja faktiskais piesārņojums pārsniedz atļaujā vai C reģistrācijā noteikto. Emisijas ir bijušas vērtētas, pamatojoties uz operatora iesniegumu pirms objekts (iekārta) sācis savu darbību. Realizācijā operatoram fiksējot normā aprakstīto situāciju, jāgriežas VVD ar iesniegumu par konstatēto, lai izvērtētu esošās atļaujas un tajā ietverto prasību atbilstību iekārtas faktiskajai darbībai. Rezultātā var tikt pārskatīta piesārņojošas darbības kategorija un/vai prasības, pie nosacījuma, ja darbību ir pieļaujams veikt konkrētajā teritorijā. Operatora pienākums kontrolēt emisiju apjomu izriet no Direktīvas 2010/75/ES.

6. pants

Pants paredz dažādus piesardzības pasākumus, lai novērstu vai samazinātu piesārņojuma risku. Šis regulējums ir līdzīgs jau esošajam regulējumam, bet tiek sašaurināts subjektu loks – prasības attiecināmas uz operatoriem, kā arī netiek pārņemtas prasības par piesārņotas vietas sanāciju, jo šis regulējums tiks iekļauts Vides aizsardzības likumā, kā arī par monitoringu un A kategorijas piesārņojošo darbību operatoriem izvirzāmo prasību lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, jo šīs prasības jau atspoguļotas citos likumprojekta pantos. Attiecībā uz meteoroloģiskiem apstākļiem šīs normas piemērošana var atšķirties atkarībā no piesārņojošas darbības specifikas, piemēram, tā var būt sarežģīti īstenojama attiecībā uz dzīvnieku novietnēm. Pirms dzīvnieku novietnes ierīkošanas tiek vērtētas iespējamās ietekmes (t.sk. nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu ietekme), tās tiek vērtētas pirms būvniecības, ņemtas vērā un nodrošinātas būves ekspluatācijas laikā. Dzīvnieku labturības prasības nodrošināmas ņemot vērā meteoroloģisko apstākļu risku. Šo punktu piemēro ievērojot konkrētās piesārņojošās darbības specifiku.

7. pants

Pantā paredzēts operatora pienākums regulāri informēt un apmācīt savus darbiniekus par veicamo piesārņojošo darbību un ar to saistītiem riskiem. Svarīgi, lai objektā strādājošie darbinieki zinātu par piesārņojošās darbības specifiku, saprastu veicamās rīcības, lai nerastos negadījumi un avāriju situācijas, kā arī zinātu kā rīkoties tajos gadījumos, kad šādas situācijas rodas, kā arī lai varētu operatīvi novērst negadījumu vai avāriju sekas.

8. pants

Pants paredz operatora pienākumu nekavējoties ziņot VVD, ja ir pārkāptas atļaujā, lēmumā, kas izdots saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu (atsevišķām sadedzināšanas iekārtu C reģistrācijām) vai vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības vai ir apdraudēta to turpmākā ievērošana. Ja iestājas kāds no šiem gadījumiem, tad operators rīkojas tā, lai novērstu turpmākus pārkāpumus un atjaunotu darbības atbilstību atļaujas, lēmumā iekļauto prasību un vides aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus VVD tiek paredzēta iespēja operatoram uzdot veikt jebkurus papildpasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu turpmākos pārkāpumus un atjaunotu darbības atbilstību atļaujas un normatīvo aktu prasībām. Šīs prasības izriet no Direktīvas 2010/75/ES.

9. pants

Pants paredz operatora pienākumu nekavējoties ziņot VVD, ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv šāda piesārņojuma rašanās draudi vai avārijas vai tās draudu rašanās gadījumā. Ja iestājas kāds no šiem gadījumiem, tad operators rīkojas tā, lai atjaunotu objekta normālu darbību visīsākajā laikā un veic pasākumus, lai ierobežotu ietekmi uz vidi un novērstu piesārņojuma un avārijas rašanās iespējamību. Vienlaikus VVD tiek paredzēta iespēja operatoram uzdot veikt jebkurus papildpasākumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu objekta normālu darbību, novērstu turpmākos pārkāpumus un novērstu avārijas rašanās iespējamību. Šīs prasības izriet no Direktīvas 2010/75/ES.

Saskaņā ar šī likuma 1. panta regulējumu piesārņojums ir operatora rīcības izraisīta emisija gaisā, ūdenī vai zemē, kurai var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai negatīvi ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu. 

Savukārt jēdziens "avārija" šajā likumā nav nodefinēts, bet ar avāriju saprot negadījumu, kas noticis negaidīti un bez nodoma, kas tipiski rezultējas bojājumā vai ievainojumā (angliski: Accident - an unfortunate incident that happens unexpectedly and unintentionally, typically resulting in damage or injury). 

Tā kā tehnoloģiskie procesi dažādos objektos ir ļoti atšķirīgi, tad nav iespējams likumā definēt vispārīgus nosacījumus vai kritērijus, kas katrā gadījumā būs avārija vai tās rašanās draudi. Avārija var būt, piemēram, bīstamu ķīmisku vielu noplūde, savukārt draudi iespējams būs jau tad, kad ķīmisko vielu uzglabāšanas tvertnēm būs radušās plaisas, pa kurām ķīmiskās vielas var noplūst.

Piesārņojošas darbības atļaujās ir paredzētas prasības ziņošanai par šajā pantā minētajām situācijām (avāriju gadījumā, nekavējoties informēt VVD pa tālruni 26338800, sniedzot ziņas par avārijas vietu un laiku, iespējamo vides piesārņojuma raksturu un apjomu, kā arī par veiktajiem pasākumiem avārijas seku likvidācijai). VVD darbojas Operatīvās koordinācijas centrs, kurš strādā 24/7 un līdz ar to operatoriem ir iespēja ziņot nekavējoties jebkurā diennakts laikā.

10. pants

Pants paredz piesārņojošo darbību ierobežojumu - operatoram jārēķinās, ka viņš piesārņojošo darbību nedrīkst uzsākt, ja var tikt vai ir pārsniegti vides kvalitātes robežlielumi un ja attiecīgā darbība var palielināt kopējās emisijas teritorijā. Šādos gadījumos VVD atļauju neizdod un nereģistrē jaunas C kategorijas piesārņojošas darbības. Šis regulējums ir attiecināms uz gadījumiem, kad jauns operators vēlas uzsākt jaunu piesārņojošo darbību teritorijā, kur ir risks, ka var tikt pārsniegti vides kvalitātes robežlielumi. Šāds regulējums ir spēkā jau šobrīd.
Šādu ierobežojumu nepiemēro, ja darbība nepieciešama valsts aizsardzības uzdevumu nodrošināšanai. 
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju izņēmums nepieciešams, jo:
-     Aizsardzības ministrija vai tās padotībā esoša iestāde pārrauga un kontrolē savā valdījumā esošās piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, to izpēti un sanāciju, tai skaitā veic monitoringu un plāno sanāciju tam paredzētā budžeta ietvaros. Aizsardzības ministrija izvērtē piesārņojuma radītos draudus un nosaka prioritātes, ņemot vērā primāro uzdevumu – valsts aizsardzību.
-     VVD, izsniedzot atļaujas piesārņojošai darbībai, tās izsniedz konkrētai adresei. Lai gan katram militārajam objektam ir viena adrese, to platības daļā gadījumu ir lielas, ietverot vairākus kadastrus un zemes vienības (piemēram, Ādažu nacionālais mācību centrs, NBS Aviācijas bāze, “Mežaine”, Kuldīgas novada Raņķu pagastā un citi). Tādēļ, piemēram, būtu nepamatoti neļaut būvēt jaunu degvielas uzpildes staciju vai aizliegt veikt autoremontdarbus, ja plašajā militārā objekta teritorijā jau darbojas kāda degvielas uzpildes stacija vai nelielā daļā atrodas lokāls piesārņojums.

11. pants

Pants paredz vairākus elementus, kas jau šobrīd ir spēkā esošajā likumā – emisiju limiti, robežvērtības, A kategorijas objektiem – LPTP emisiju līmeņi.

Emisiju limiti ir individuāli limiti, kas tiek izvirzīti katrai atsevišķai piesārņojošai darbībai, lai nodrošinātu to, ka konkrētā darbība nepārsniedz emisijas robežvērtības, A kategorijām - LPTP emisiju līmeņi, kā arī vides kvalitātes normatīvus noteiktā teritorijā. Emisiju limiti tiek noteikti piesārņojošas darbības atļaujā. Sadedzināšanas iekārtām tādus varēs noteikt arī lēmumā papildus C reģistrācijai. Emisiju limiti tiek noteikti emisijām gaisā un emisijām ūdenī. Attiecībā uz emisijām gaisā regulējums par emisijas limitiem izriet no šī likumprojekta. Emisiju limiti attiecībā uz emisijām ūdenī tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, kas tiks izdoti uz 34. panta 9) un 10) apakšpunktu pamata. Gan regulējums par emisiju limitiem emisijām gaisā, gan ūdenī ir jau šobrīd spēkā un VVD to piemēro.

Emisiju robežvērtības savukārt ir noteiktas dažādu nozaru vides aizsardzības tiesību aktos – piemēram, tiesību aktos par vides prasībām sadedzināšanas iekārtām, atkritumu sadedzināšanas iekārtām u.c.

LPTP emisiju līmeņi tiek definēti Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. Ja noteiktai nozarei nav izdots īstenošanas lēmums, tad atsevišķi emisiju līmeņi ir definēti arī vadlīniju dokumentos.

Svarīgs aspekts, kas ietekmē piesārņojošo darbību un tās veikšanas parametrus ir attiecīgi vides kvalitātes normatīvi, kas noteikti valstī, lai būtu iespējams saglabāt labu vides kvalitāti. Vides kvalitātes normatīvi – ūdens robežlielumi, gaisa robežlielumi un mērķlielumi, augsnes un grunts kvalitātes robežlielumi un mērķlielumi un trokšņa un smaku robežlielumi. Vispārējais regulējums par vides kvalitātes normatīviem tiks iekļauts Vides aizsardzības likumā, savukārt jau specifiski normatīvi, piemēram, gaisa un ūdens kvalitātes normatīvi, kā arī smaku robežlielumi - nozaru likumos (gaisa un ūdens), kā arī Vides aizsardzības likumā trokšņa un augsnes/grunts kvalitātes normatīvi. Piesārņojošas darbības emisijas nedrīkst pārsniegt attiecīgu vides kvalitātes normatīvu. Tas ir īpaši svarīgi teritorijās, kur jau šobrīd esošais piesārņojuma līmenis ir paaugstināts vai kur pastāv risks šos robežlielumus pārsniegt dažādu darbību veikšanas rezultātā (rūpniecības, transporta, apkures u.c.). Lai neradītu pieļaujamā piesārņojuma līmeņa jeb noteikto vides kvalitātes normatīvu pārsniegumus un esošo situāciju nepasliktinātu vēl vairāk šādās teritorijās neizdod atļaujas jaunām piesārņojošām darbībām un jau esošiem objektiem nav iespējams paplašināties. Gan emisiju limiti, gan robežvērtības, gan A kategorijas piesārņojošām darbībā - LPTP emisiju līmeņi - ir operatoram jāievēro, lai nepasliktinātu vides kvalitāti noteiktā teritorijā.

12. pants

Tā kā piesārņojošās darbības tiek veiktas dažādās teritorijās, kurās ir dažāds esošais gaisa piesārņojuma līmenis, kā arī katrai piesārņojošajai darbībai ir sava specifika arī attiecībā uz radītajām emisijām, tad katrā atsevišķā gadījumā tiek vērtēta piesārņojošā darbība un izvirzītas attiecīgas prasības attiecībā uz emisijām, ko ļauts radīt konkrētiem emisiju avotiem, kas atrodas konkrētajā objektā. Pieļaujamie emisijas limiti tiek noteikti, veicot gaisa un smaku novērtējumu emisiju limita projekta veidā. Emisiju limitu izstrādes gaitā tiek vērtēts, lai konkrētais limits nepārsniegtu gan normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības, gan arī LPTP emisijas līmeņus (tie attiecināmi uz A kategorijas darbībām), gan arī gaisa aizsardzības un smaku jomas normatīvajos aktos noteiktos gaisa kvalitātes un smaku normatīvus.

13. pants

Pants nosaka regulējumu par operatora veikto monitoringu, kuru veic saskaņā ar atļaujā norādītajām prasībām vai lēmumā, kas izdots saskaņā ar 17. panta trešo daļu (atsevišķām C kategorijas sadedzināšanas iekārtām). Monitorings nepieciešams, lai varētu pārliecināties vai piesārņojošās darbības rezultātā nerodas emisiju limitu, robežvērtību vai A kategorijas piesārņojošām darbībām – LPTP emisiju līmeņu – pārsniegumi. Prasības monitoringam tiek izvirzītas atļaujās un paredz individuālu parametru kontroli dažādās vidēs, piemēram, augsnē, ūdenī, gaisā u.tml. Likumprojektā akcentēti būtiskākie monitoringa nosacījumi:
1) monitorings jāveic saskaņā ar atļaujas/normatīvo aktu prasībām;
2) operators ir atbildīgs par monitoringa datu precizitāti un patiesumu, iekārtai monitoringa veikšanas brīdī ir jādarbojas normālos darbības apstākļos (stabili ikdienas darbības apstākļi, kas neietver palaišanas un apturēšanas periodus). Operators nodrošina pareizu mērīšanas vietu, pareizu laiku u.c. apstākļus, kas atkarīgi no operatora. 
3) emisiju mērījumus veic testēšanas laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā, attiecībā uz gaisa kvalitātes monitoringu ir citādākas prasības, kas ir noteiktas Gaisa aizsardzības likumā.
4) VVD var pieprasīt operatoram veikt papildu mērījumus, lai novērtētu piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi, pamatojot šo mērījumu nepieciešamību.
5) A kategorijas piesārņojošo darbību operatori vismaz reizi 5 gados veic pazemes ūdens un reizi 10 gados – augsnes monitoringu, ja vien atļaujā nav noteikta cita regularitāte, kas pamatota ar piesārņojuma draudu novērtējumu.

Attiecībā uz A kategorijas piesārņojošām darbībām piemērojamo regulējumu monitoringa veikšanai, norādām, ka šī tiesību norma paredz monitoringa veikšanu - minimālo biežumu operatoram attiecībā uz operatora darbību. Atļaujā VVD var izvirzīt prasības veikt biežāku monitoringu, izvērtējot kādu konkrētu darbību, piemēram: ķīmiskā ražošana vai metālapstrāde (iekārtas organisko ķīmisko vielu ražošanai vai iekārtas melno metālu apstrāde) atļaujā iespējams tiks iekļauti citi monitoringa veikšanas parametri - prasības biežākai monitoringa veikšanai, ņemot vērā objekta specifiku (kur tiek uzglabātas vielas, vai pastāv risks noplūdēm uz ūdens caurlaidīga seguma, cauruļvadu izvietojums utt.), kaut to nenosaka kāds konkrēts attiecīgo jomu regulējošs normatīvais akts. Tas nepieciešams, lai iegūtu informāciju un varētu viennozīmīgi pārliecināties, ka veiktā darbība nerada kaitējumu videi.

Pantā paredzēts, ka VVD operatoram var pieprasīt veikt papildus mērījumus. Tas būs piemērojams gadījumos, ja pastāvēs aizdomas, ka operatora darbībā tiek pārsniegti izvirzītie emisijas limiti, emisijas robežvērtības vai A kategorijas piesārņojošām darbībām - ar LPTP saistītie emisijas līmeņi, kā arī gadījumos, kad par objekta darbību būs sūdzības, vai uz aizdomu pamata, ka ir jauns papildus piesārņojumus, vai arī esošie monitoringa dati rada bažas par to patiesumu. Šī norma ir jāiekļauj likumprojektā un faktiski caur administratīvajiem aktiem (atļaujas, lēmumi par veicamajām rīcībām) jau šobrīd šāda prakse tiek piemērota, ja tiek saņemtas sūdzības par gaisa kvalitāti, kā arī citos gadījumos, kad pastāv augsts vides piesārņojuma risks. Apstrīdēt šo varēs saskaņā ar Administratīvā procesa likumā norādīto.

Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kas ietver prasības operatora veiktajam monitoringam un noteikumus par piesārņojošās darbības pārskata veidlapas aizpildīšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtību. Operatora monitoringa aspektus plānots pārnest no Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumiem Nr. 158 "Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai" uz Ministru kabineta noteikumiem "Prasības piesārņojošo darbību veikšanai". 

14. pants

Pantā ietverts arī regulējums par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, kas ir LVĢMC izveidots reģistrs ar mērķi informēt plašāku sabiedrību par piesārņojošo darbību radītajiem izmešiem un atkritumiem. Reģistrs pieejams LVĢMC tīmekļvietnē https://prtr.lvgmc.lv/. Šāds regulējums ir spēkā jau tagad. Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs ir izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (turpmāk – Regula 166/2006) prasībām. Latvijas Piesārņojošo vielu pārneses reģistrs ir izveidots Eiropas Savienības Divpusējās partnerības, Austrijas un Latvijas, projekta LV/2004/ENV/02 “Datu paziņošana par acidifikāciju, eitrofikāciju un kopējo piesārņojumu” ietvaros. Reģistrs satur informāciju par objektiem, kuru darbībai ir nepieciešams saņemt atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai. Reģistra dati katru gadu tiek iegūti no lielākajiem vides piesārņotājiem - objektu operatoriem, kuri ir saņēmuši A vai B kategorijas atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai. Līdz ar to Piesārņojošo vielu reģistrā ir iekļauta plašāka informācija par vides piesārņotājiem, nekā to nosaka Regula 166/2006, kura stājās spēkā 2006. gada 24. februārī. Informācija reģistrā tiek apkopota no ikgadējiem valsts statistikas pārskatiem "Nr.2-Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību", "Nr.2-Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu" un "Nr.3-Atkritumi. Pārskats par atkritumiem". Tā kā dati un informācija par emisijām gaisā, ūdenī un atkritumiem tiek vākta un apkopota katru gadu, tad Latvija atteicās no speciālas datu vākšanas (izstrādājot speciālu datu vākšanas formu) tieši Regulas 166/2006 vajadzībām, bet pārveidoja jau esošās emisiju datu bāzes un iestrādāja tur Regulas 166/2006 prasības un kritērijus. Arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izveidoti savi piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri. LVĢMC rīcībā ir visi dati, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas šī reģistra uzturēšanai un LVĢMC šo reģistru ir izveidojis un uztur jau kopš 2005. gada un LVĢMC šī funkcija ir nodota ar deleģēšanas līgumu, kas noslēgts starp VARAM un LVĢMC. 

Likumprojekta III nodaļā ir regulējums par piesārņojošo darbību iedalījumu, atļaujām un reģistrāciju.

15. pants

Tāpat kā līdz šim, arī likumprojektā ir paredzēts piesārņojošo darbību iedalījums A, B un C kategorijās. A kategorijas piesārņojošās darbības atbilst Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā noteiktajām darbībām, savukārt B un C kategorijas piesārņojošo darbību saraksti ir nacionāla līmeņa saraksti, kas paredzēti, lai nodrošinātu piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un vienlaikus, lai īstenotu dažādu vides aizsardzības jomas mērķu sasniegšanu (prasības ūdens kvalitātes nodrošināšanai, augsnes aizsardzības aspekti, prasības gaisa kvalitātes nodrošināšanai, prasības atkritumu apsaimniekošanai).

Paredzēts, ka veicot dažādas vai vairākas vienas kategorijas piesārņojošās darbības vienā objektā ir jāsaņem viena atļauja, kurai izvirzītas visstingrākās vides aizsardzības prasības vai jāveic viena C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija. Visstingrākās vides aizsardzības prasības tiek izvirzītas A kategorijas piesārņojošām darbībām, tad B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām. Gadījumos, kad operators nevar noteikt savas piesārņojošās darbības kategoriju - viņš var konsultēties ar VVD un noskaidrot par savas piesārņojošās darbības kategoriju.

Piesārņojošo darbību ir aizliegts sadalīt divās vai vairāk daļās, lai izvairītos no atbilstošas kategorijas atļaujas saņemšanas vai C reģistrācijas. Ja darbības ir sadalītas VVD var pieņemt lēmumu summēt objektu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu. 
Regulējums izriet no Direktīvas 2010/75/ES, kas paredzēts, lai novērstu situācijas, kad darbības tiek mākslīgi sadalītas, lai tādējādi izvairītos no atbilstošas kategorijas atļaujas saņemšanas. Šis attiecināms uz gadījumiem, kad ir manāmas mākslīgas sadalīšanas pazīmes vai arī tiek pakāpeniski palielināta objekta jauda, bet lai izvairītos no atļaujas saņemšanas, tiek veidoti jauni uzņēmumi, ar nolūku saņemt zemākas kategorijas atļauju vai C reģistrāciju. Šīs normas mērķis nav mākslīgi apvienot objektus, kuriem nav savstarpējas saistības un nav manāmas mākslīgas sadalīšanas pazīmes. 
Vienlaikus norādāms, ka attiecībā uz nozarspecifisko prasību piemērošanu sadedzināšanas iekārtām ir piemērojama cita pieeja kā atļauju izsniegšanas gadījumā. Sadedzināšanas iekārtu regulējums atļauj arī atsevišķas daļas nesummēt, taču šāda pieeja netiek piemērota attiecībā uz atļaujas kategorijas noteikšanu. Sadedzināšanas iekārtu gadījumā summēšana tiek noteikta, lai saprastu kādas emisiju robežvērtības piemērot, bet atļauju izsniegšanas procesā tas tiek darīts, lai aptvertu visas veiktās darbības radīto ietekmi vienā teritorijā. Vēršam uzmanību, ka šādas prasības izriet no divu atsevišķu jomu direktīvām, kur šāda atšķirīga pieeja tiek piemērota.

Visu kategoriju piesārņojošo darbību saraksti tiks noteikti Ministru kabineta līmenī, kam ir paredzēts attiecīgs deleģējums likumprojektā. Ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs likums "Par piesārņojumu", kura 1. pielikumā pašreiz noteiktas A kategorijas piesārņojošās darbības. Lai neveidotos situācija, ka šis saraksts zaudē savu spēku un šī panta 2. daļā paredzētie Ministru kabineta noteikumi vēl nav pieņemti, tad likumprojektā tiek paredzēts attiecīgs pārejas noteikums. 

16. pants

Pants paredz regulējumu par piesārņojošas darbības atļaujām. Netiek plānots mainīt esošo kārtību attiecībā uz A un B kategorijas piesārņojošām darbībām – tām, tāpat kā līdz šim būs jāsaņem A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja un veicot darbību jāievēro atļaujā ietvertās prasības.
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES prasībām paredzēts, ka atļauja tiek izdota gan gadījumos, kad darbība tiek uzsākta, gan arī gadījumos, kad darbībā tiek veiktas būtiskas izmaiņas. Šis regulējums ir paredzēts jau šobrīd un faktiski nodrošina to, ka veicot būtiskas darbības izmaiņas, tiek veikta kopumā visas piesārņojošās darbības atļaujas pārskatīšana. Likumprojektā paredzēts, ka atļauju izdod objektam, kas darbojas konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Šāds precizējums paredzēts, jo ir bijuši gadījumi, kad uzņēmējs pārceļ ražošanu, domājot, ka atļauja pārceļas līdzi. Bet tas nav atbilstoši, jo atļauja tiek izdota vērtējot attiecīgās vietas apstākļus (piemēram, fona gaisa piesārņojums utt.). Vienlaikus atļaujā var tikt iekļauta informācija par risinājumiem, kas nav piesaistīti konkrētajai ģeogrāfiskajai vietai, kur tiek veikta konkrētā darbība (piemēram, gadījumos, kad kūtsmēsli tiek vesti uz citu apsaimniekošanas vietu, atsevišķi izbūvētu mēslu krātuvi, kas pieder citam uzņēmējam).
Pantā paredzēts, ka VVD paziņo atļauju to publicējot VVD tīmekļvietnē Paziņošanas likuma 11. panta 3. un 5. daļas kārtībā. Iestādes publiskā paziņošana attiecināma uz visām - gan privātajām, gan publiskajām personām. Publiska paziņošana tīmekļvietnē noteikta saskaņā ar sabiedrības tiesībām uz vides informāciju, nodrošinot to, ka plašam personu lokam ir pieejama izdotā atļauja. Operators šobrīd arī saņem informāciju no VVD informācijas sistēmas, ka ir izdota piesārņojošas darbības atļauja. 

Paredzēts, ka VVD var izdot atļauju ar pārskatīšanas termiņu, kas nepārsniedz 3 gadus, gadījumos, ja nevar pietiekami precīzi novērtēt piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi. Šis regulējums attiecināms uz gadījumiem, kad tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas, kuru ietekme uz vidi nav vēl pietiekami apzināta un novērtēta. Piesārņojošās darbības atļauju faktiski var izdot pirms vispār jebkādu iekārtu uzstādīšanas, kuras nepieciešamas piesārņojošās darbības veikšanai, jo bieži tieši ar atļauju tiek noteiktas prasības, kas jāievēro, lai veiktu darbību (prasības attīrīšanai, prasības monitoringam utt.).

Pantā paredzēts, ka atļauju var apstrīdēt mēneša laikā no atļaujas spēkā stāšanās dienas Vides pārraudzības valsts birojā (turpmāk - Birojs). Apstrīdētās atļaujas darbība tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai, vienlaikus pieļauta iespēja, ka Birojs var pieņemt lēmumu neapturēt atļaujas darbību, ja apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Šāds objektīvs gadījums var rasties, piemēram:
1) fermai intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai, kad ir izdota jauna A kategorijas atļauja, pēc atļaujas izdošanas ir jau izvietoti dzīvnieki, taču apstrīdēšanas termiņā atļauja tiek apstrīdēta;
2) ostas terminālis ir uzsācis bīstamu kravu pārkraušanu, tā glabātuvēs atrodas bīstamas vielas.
Šādos apstākļos atļaujas darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, jo fermās nepieciešama dzīvnieku barošana, mēslu apstrāde, savukārt terminālī ir jāveic pasākumi kravas glabāšanai, kravas izvešanai. 

Pantā paredzēts regulējums arī gadījumiem, kad veicami grozījumi atļaujā un arī šeit paredzēta apstrīdēšanas iespēja. Grozījumus parasti veic, ja ir nepieciešams veikt izmaiņas darbībā - izmaiņas darbībā var būt gan būtiskas, gan arī tādas, kas nerada būtisku ietekmi, bet kuru gadījumā nepieciešami grozījumi atļaujā, gan arī tehniskas izmaiņas. Būtiskas darbības izmaiņas ir tādas izmaiņas, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi. Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES regulējumu par būtiskām izmaiņām uzskata, piemēram tādu jaudas palielinājumu, kas pats sasniedz direktīvas 1. pielikumā minētās jaudas robežvērtības. VVD ir tas, kurš izvērtē vai izmaiņa uzskatāma par būtisku vai nē. Tehniskas izmaiņas ir, piemēram, izmaiņas operatora kontaktinformācijā vai nosaukumā. Atļaujas grozījumu pārskatīšanas laikā, atļaujas darbība netiek apturēta, bet, ja operators ir uzsācis jaunu piesārņojošo darbību, tad, uz izskatīšanas laiku, tiek apturēta tikai atļaujas daļas jaunā piesārņojošā darbība. Grozījumus atļaujā var apstrīdēt Birojā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Noteiktā kārtība 16. panta 4. un 6. daļā vienlaikus nodrošina sabiedrības tiesības ietekmēt lēmumus par piesārņojošo darbību, kā arī sabiedrības piekļuvi tiesai ar vidi saistītos jautājumos, kā tas izriet no Direktīvas 2010/75/ES un Orhūsas Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija). Jāņem vērā, ka piesārņojošās darbības atļauja un tās prasības tiek noteiktas pirms darbības uzsākšanas, pamatojoties uz prognozētām ietekmēm, nevis faktiskām. Saskaņā ar Orhūsas konvencijas regulējumu dalībvalstīm ir jānodrošina ieinteresētām personām iespēja pārsūdzēt valsts iestāžu lēmumus. Šajā apstrīdēšanas gadījumā paredzēts, ka atļaujas darbība netiek apturēta, jo piesārņojošā darbība tiek jau veikta un uzņēmums nevar darboties bez atļaujas. Ja uzņēmuma atļauja tiktu apturēta, tad nāktos arī apturēt uzņēmuma darbību. Apstrīdēšanas procedūras iznākumi var būt dažādi - vai nu nepieciešamas izmaiņas atļaujā, vai arī atļaujā nav nepieciešamas izmaiņas.

Jaunajā regulējumā grozījumi iekļauj jebkāda veida grozījumus atļaujā, piemēram, atļaujas pārskatīšanu, atļaujas nosacījumu maiņu, jaunu darbību iekļaušanu vai neaktuālo darbību dzēšanu u.tml. izmaiņas, izņemot operatora maiņu, jo šajā gadījumā atļaujas nosacījumu sadaļā nekādi grozījumi netiek veikti, bet tiek fiksēta operatora nomaiņa, kā tas noteikts šā likuma 18. panta 7. daļā.
Lai VVD veiktu grozījumus atļaujā, tas pamatojas uz operatora iesniegumu, kā tas noteikts šā likuma 16. panta 1. daļā. Grozījumus atļaujā var veikt visā atļaujas darbības laikā.

Ministru kabinets noteiks atļaujas iesniegumā iekļaujamo informāciju un iesnieguma izskatīšanas kārtību un atļaujā iekļaujamo informāciju, kā arī gadījumus, kad veicami grozījumi atļaujā.
Ņemot vērā to, ka iesniegumi un atļaujas sastāv no daudzām sastāvdaļām un ir komplicēti un gari dokumenti, tad to saturs netiek noteikts likumā, bet gan tiks noteikts Ministru kabineta noteikumu līmenī. Iesnieguma saturu ir nepieciešams noteikt Ministru kabineta noteikumu līmenī, jo iesniegums A vai B kategorijas atļaujas saņemšanai nav parasts iesniegums, kurš saturētu prasījumu vienā teikumā "lūdzu izsniegt atļauju".
Iesniegums atļaujas saņemšanai sastāv no:
1) vispārīgās sadaļas (atrašanās vietas apraksts, informācija par tuvāko apkārtni un atļauto zemes izmantošanu, informācija par būvniecību, informācija par darba organizāciju un darbiniekiem, piesārņojošās darbības apraksts, informācija par noslēgtajiem līgumiem (atkritumu apsaimniekošanai, ūdens apgādei, notekūdeņu apsaimniekošanai utt.);
2) ražošanas procesu un tehnoloģiju apraksta (tai skaitā informācija par tīrākas ražošanas pasākumiem, informāciju par vides aizsardzības prasību ieviešanu, informāciju par rīcību avāriju situācijās, informāciju par objekta darbību netipiskos apstākļos, kā arī par izvērtētajām alternatīvām);
3) informācijas par resursu izmantošanu (ķīmiskās vielas, kurināmais, ūdens ieguve, utt.);
4) informācija par radīto piesārņojumu (emisijas gaisā, emitētās vielas, emisijas ūdenī (pazemes, virszemes), rīcība ar notekūdeņiem, emisija augsnē un gruntī, troksnis un trokšņa avoti, atkritumi un rīcība ar tiem);
5) informācija par veicamo vides monitoringu;
6) pasākumi, kas jāveic darbības pārtraukšanas gadījumā;
7) kopsavilkums.

Ministru kabineta noteikumu līmenī tiks noteikta arī procedūra, kādā veidā iesniegums atļaujas saņemšanai tiek nosūtīts Veselības inspekcijai, pašvaldībai un citām organizācijām un institūcijām, kas būs pieteikušās viedokļa sniegšanai. Noteikumos tiks noteikts arī termiņš, kādā institūcijām jāsniedz savs atzinums.

17. pants 

Pants paredz regulējumu par C reģistrāciju. C reģistrācija ir fakts, ar kuru piesārņojoša darbība tiek iekļauta C reģistrā, kas ļauj veikt attiecīgo piesārņojošo darbību. C reģistrācijas tiks apkopotas C reģistrā, kas ir VVD informācijas sistēmā izveidota datu bāze.
Līdzīgi kā atļauju arī C reģistrāciju izdod objektam, kas darbojas konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Šāds precizējums paredzēts, jo ir bijuši gadījumi, kad uzņēmējs pārceļ ražošanu, domājot, ka esošā C reģistrācija pārceļas līdzi.

Panta trešajā daļā ir paredzēts regulējums, ka VVD veicot C reģistrāciju sadedzināšanas iekārtām var noteikt atkāpes izdodot atsevišķu lēmumu attiecībā uz apjomu, emisijas limitiem un robežvērtībām, informāciju par piešķirtajām atkāpēm no emisiju robežvērtību ievērošanas, kā arī prasības par veicamo monitoringu. Šo lēmumu ir iespējams apstrīdēt Birojā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tāds regulējums ir nepieciešams, lai varētu īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (turpmāk - Direktīva 2015/2193) ietvertās prasības par sadedzināšanas iekārtām, kuras atbilst C kategorijas darbības apmēriem. Minētā direktīva paredz, ka dalībvalstīm jāizveido efektīva sistēma, lai nodrošinātu direktīvā noteikto prasību izpildi, tai skaitā, pienākums izveidot šo iekārtu reģistru un noteikt operatoram saistošas prasības attiecībā uz pieļaujamajām emisijām, monitoringu u.c.
Šobrīd attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām ir paredzēts regulējums Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 17), kura 126. un 127. punktos norādīta informācija, kas ir jādara pieejama sabiedrībai un vienlaikus operatoram ir pienākums veikt savu darbību atbilstoši šajā reģistrā atļautajam darbības veidam un apjomam (atļautā iekārtas jauda, izmantotā kurināmā veids, atļautās darbības stundas, piemērojamie emisijas limiti un emisijas robežvērtības u.c.). Pēc likumprojekta izdošanas šie MK noteikumi tiks izdoti jaunā redakcijā.
Pantā paredzēts arī regulējums par C reģistrācijas aktualizāciju, kas nepieciešama gadījumos, ja tiek plānotas izmaiņas piesārņojošā darbībā.

Pants paredz, ka VVD var veikt C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju dzīvnieku novietnēm, pamatojoties uz citu valsts iestāžu informācijas sistēmās pieejamiem datiem. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka dzīvnieku novietņu operatoriem jāsniedz dati gan Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk - LDC), gan Dienesta e-pakalpojumā, veicot C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju. Operatoriem, divām valsts pārvaldes iestādēm, ir jāsniedz gandrīz identiska informācija par dzīvnieku skaitu, kūtsmēslu uzglabāšanu, to apsaimniekošanu un kūtsmēslu krātuves veidiem, radot birokrātisko slogu lauksaimniekiem. Tādējādi netiek ievērots Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 8. punkts, kas nosaka pakalpojuma organizēšanas principus, proti, ka valsts pārvalde pakalpojumus organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai, t.sk. nodrošinot, ka, ja informācija, kas nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.
Uz LDC datiem balstīta C darbības reģistrācija nodrošinātu vienreizes principu, operatoriem iesniedzot lēmumu pieņemšanai nepieciešamos datus tikai vienā valsts iestādē.

C reģistrācija stājas spēkā saskaņā ar Paziņošanas likuma regulējumu. Ministru kabinets noteiks pieteikuma iesniegšanas prasības un kārtību (ar pilnvarojumu noteikt kārtību saprotami termiņi un citi procesuāla rakstura noteikumi (procedūra)), iesnieguma saturu un izskatīšanas kārtību. Iesnieguma saturs tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, jo iesniegums C reģistrācijai atšķiras dažādām piesārņojošām darbībām.
Savukārt par dzīvnieku novietnēm informācija par dzīvnieku novietni, kūtsmēslu apsaimniekošanu utt. tiks iegūta no LDC centra, līdz ar to termiņi, iesnieguma saturs un izskatīšanas kārtība būs atšķirīga. 

18. pants
Likumprojektā paredzēts, ka VVD un operatora savstarpējā saziņa, turpmākas procesuālas darbības saistībā ar iesniegumu, atļaujas izdošanu vai C reģistrāciju vai to grozījumiem, kā arī visa ar šīm darbībām saistītā dokumentu aprite notiek elektroniski VVD informācijas sistēmā. Sistēma ir jau šobrīd strādājoša https://www.vvd.gov.lv/lv/pakalpojumi/valsts-vides-dienesta-informacijas-sistema-tulpe.

VVD 20 darba dienu laikā izskata A un B kategorijas piesārņojošās darbības iesniegumu un iesniegumu par atļaujas grozījumiem izskata 10 darba dienu laikā. Iesniegumu jaunai reģistrācijai vai grozījumu veikšanai C kategorijas piesārņojošai darbībai izskata 10 darba dienu laikā.️
VVD un operatora savstarpējā saziņa, turpmākas procesuālas darbības saistībā ar iesniegumu, atļaujas izdošanu vai C reģistrāciju vai to grozījumiem, kā arī visa ar šīm darbībām saistītā dokumentu aprite notiek elektroniski Dienesta informācijas sistēmā
Pēc iesnieguma izskatīšanas VVD pieņem iesniegumu vai pieprasa papildu informāciju vai noraida iesniegumu, veicot attiecīgu atzīmi Dienesta informācijas sistēmā.

Iesniegums A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai ir apjomīgs dokuments, kurš, kopā ar pielikumiem, var sastāvēt no 30 - 50 līdz vairākiem simtiem lapu. Līdz ar to, lai izvērtētu, vai ir saņemta visa atļaujas sagatavošanai nepieciešamā informācija, ir nepieciešams laiks, kas sastāda līdz 20 darba dienām.

Pantā noteikti atļauju izdošanas un C reģistrācijas termiņi, kā arī grozījumu veikšanas termiņi. Jāatzīmē, ka šie termiņi atšķiras no Administratīvā procesa likumā noteiktajiem, jo ir atšķirīgas procedūras, kas paredzētas, lai varētu nodrošināt tādas atļaujas izdošanu, kas gan atbilst visām vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, gan ir ticis uzklausīts sabiedrības viedoklis, gan arī attiecīgai pašvaldībai un Veselības inspekcijai vai citai ieinteresētajai organizācijai ir bijusi iespēja sniegt savus priekšlikumus par plānoto piesārņojošo darbību.

Jāatzīmē, ka nereti darba gaitā atklājas, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildus informācija, bez kuras saņemšanas atļauju nav iespējams izdot. Faktiskais termiņš tiek skaitīts no tā brīža, kad VVD ir saņēmis visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju un VVD ir pieņēmis iesniegumu veicot atzīmi VVD informācijas sistēmā par iesnieguma pieņemšanu.

A kategorijas piesārņojošām darbībām termiņš atļaujas izdošanai ir 90 dienas no brīža, kad saņemta visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija un VVD ir iesniegumu pieņēmis, veicot atzīmi VVD informācijas sistēmā par iesnieguma pieņemšanu. Šāds termiņš ir nepieciešams, jo vispirms atļaujas iesniegums tiek publicēts VVD tīmekļvietnē, kur sabiedrība var iepazīties ar iesniegumu, iesniegums tiek arī nosūtīts attiecīgajai pašvaldībai un Veselības inspekcijai, dodot tām laiku izteikt priekšlikumus par atļaujas prasībām.
Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES prasībām visām A kategorijas darbībām ir jārīko publiskās apspriešanas sanāksme, kas prasa procedūras un papildus laiku. Pirmkārt, ir savlaicīgi pirms sanāksmes jāinformē par to ieinteresētās puses, tad ir jārīko un jāvada pati sanāksme, arī pēc sanāksmes sabiedrības locekļi var vēl iesniegt savus priekšlikumus un jautājumus (uz kuriem savukārt operators gatavo atbildes). Vienlaikus VVD veic gan iesnieguma izvērtēšanas, prasību izvirzīšanas procesu, gan arī apzina sabiedrības un iestāžu priekšlikumus, nepieciešamības gadījumā arī sazinoties ar operatoru un precizējot informāciju vai aicinot iesniegt papildus informāciju, ja tāda nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

B kategorijas piesārņojošām darbībām termiņš atļaujas izdošanai ir 60 dienas no iesnieguma pieņemšanas dienas, bet gadījumos, kad tiek rīkota publiskās apspriešanas sanāksme – 90 dienas no iesnieguma pieņemšanas dienas. VVD ir pieņēmis iesniegumu, kad saņemta visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, veicot atzīmi VVD informācijas sistēmā par iesnieguma pieņemšanu. Atļaujas iesniegums tiek publicēts VVD tīmekļvietnē, kur sabiedrībai ir jādod pietiekams laiks ar to iepazīties un izteikt viedokli, arī pašvaldībai un Veselības inspekcijai ir jādod pietiekams laiks, lai iepazītos ar apjomīgo iesniegumu un izteiktu savus priekšlikumus. Vienlaikus VVD veic gan iesnieguma izvērtēšanas, prasību izvirzīšanas procesu, gan arī apstrādā sabiedrības un iestāžu priekšlikumus, nepieciešamības gadījumā arī sazinoties ar operatoru un precizējot informāciju vai aicinot iesniegt papildus informāciju, ja tāda nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

Iesniegums A vai B kategorijas atļaujas saņemšanai nav parasts iesniegums, kurš saturētu prasījumu vienā teikumā "lūdzu izsniegt atļauju". Iesniegums atļaujas saņemšanai sastāv no:
1) vispārīgās sadaļas (atrašanās vietas apraksts, informācija par tuvāko apkārtni un atļauto zemes izmantošanu, informācija par būvniecību, informācija par darba organizāciju un darbiniekiem, piesārņojošās darbības apraksts, informācija par noslēgtajiem līgumiem (atkritumu apsaimniekošanai, ūdens apgādei, notekūdeņu apsaimniekošanai utt.);
2) ražošanas procesu un tehnoloģiju apraksta (tai skaitā informācija par tīrākas ražošanas pasākumiem, informāciju par vides aizsardzības prasību ieviešanu, informāciju par rīcību avāriju situācijās, informāciju par objekta darbību netipiskos apstākļos, kā arī par izvērtētajām alternatīvām);
3) informācijas par resursu izmantošanu (ķīmiskās vielas, kurināmais, ūdens ieguve, utt.);
4) informācija par radīto piesārņojumu (emisijas gaisā, emitētās vielas, emisijas ūdenī (pazemes, virszemes), rīcība ar notekūdeņiem, emisija augsnē un gruntī, troksnis un trokšņa avoti, atkritumi un rīcība ar tiem);
5) informācija par veicamo vides monitoringu;
6) pasākumi, kas jāveic darbības pārtraukšanas gadījumā;
7) kopsavilkums.

Atļaujas iesniegumu pēc būtības sākt skatīt, vērtēt un izvirzīt prasības var tikai tad, kad ir saņemta visa nepieciešamā informācija. Ir gadījumi, kad sadaļas netiek aizpildītas, vai tiek sniegta nepilnīga informācija. Arī ievietot iesniegumu tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa saņemšanai vai nosūtīt Veselības inspekcijai vai pašvaldībai var tikai tad, kad iesniegums satur visu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai un prasību izvirzīšanai. A kategorijas gadījumā un likumprojektā noteiktajos gadījumos arī B kategorijas gadījumā – jārīko ir sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Nevienu no šīm procesuālajām darbībām nevar uzsākt, ja iesniegumā nav ietverta visa nepieciešamā informācija, kas sniedz sabiedrībai pilnu informāciju par paredzēto piesārņojošo darbību. Tikai saņemot visu informāciju iesniegums ir uzskatāms par pieņemtu un var sākt tā vērtēšanu un apspriešanu.

Attiecībā par C reģistrāciju paredzēts, ka reģistrācija tiks veikta 14 dienu laikā no brīža, kad saņemta visa nepieciešamā informācija. Ja Dienestam nepieciešama papildinformācija no operatora, VVD izskata iesniegto operatora informāciju 14 dienu laikā. Šī nav vienkārša fakta konstatācija par veicamo piesārņojošo darbību, iesniegto informāciju VVD vērtē un reģistrē darbību tad, ja tā atbilst vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kā arī teritorijas paredzētajai izmantošanai.

Regulējums, kas atšķiras no Administratīvā procesa likuma kārtības sastopams arī, piemēram, Komercķīlu likumā, kur arī termiņu nesāk skaitīt no dienas, kad iesniegums saņemts, bet iestāde pārliecinās, vai iesniegums ir sagatavots korekti, vai pievienoti visi dokumenti un tikai pēc tam uzsāk iesnieguma skatīšanu pēc būtības un lēmuma pieņemšanas procedūras. 

Ir gadījumi, kad mainās informācija par esošo operatoru (piemēram, komersanta firmas nosaukums, vai vārds un uzvārds, juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese) vai piesārņojošo darbību pārņem cits operators, kā rezultātā mainās, piemēram, komersanta (vai citas personas) nosaukums, vienotais reģistrācijas numurs, reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā un Uzņēmumu reģistra komercreģistrā), bet izmaiņas vai būtiskas izmaiņas piesārņojošā darbībā nav paredzētas. Šādas izmaiņas tiek sauktas par tehniskām izmaiņām.

Ja notiek operatora maiņa, VVD, pamatojoties uz operatora iesniegumu, 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas groza atļaujā vai C reģistrācijā iekļauto informāciju par operatoru, bet nemaina atļaujas nosacījumus vai C reģistrācijā iekļautās prasības.

Savukārt gadījumā, kad ir notikusi informācijas maiņa par esošo operatoru (piemēram, mainīts komersanta firmas nosaukums, vai personas vārds un uzvārds, juridiskā adrese), VVD, saņemot informāciju no Uzņēmumu reģistra vai Uzņēmumu reģistra komercreģistra, groza atļaujā vai C reģistrācijā iekļauto informāciju par operatoru, bet nemaina atļaujas vai lēmuma, kas izdots saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu, nosacījumus. Šādā gadījumā operatora iesniegums nav obligāts.

Gadījumā, kad esošais operators maina e-pasta adresi vai tālruņa numuru, informāciju par e-pasta adresi vai tālruņa numuru operators patstāvīgi precizē Dienesta informācijas sistēmā.

Ministru kabinets noteiks termiņus un kārtību kādā tiks veikta automātiska C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija dzīvnieku novietnēm, tā kā dati sākotnēji vispirms tiks saņemti no Lauksaimniecības datu centra (LDC) pēc abpusēji noslēgtās vienošanās, kā arī tie sākotnēji būs jāpārbauda, vai uz dzīvnieku novietni ir attiecināma C kategorija.

Panta 9. daļa paredz, ka VVD savā tīmekļvietnē nodrošina piekļuvi gan atļauju, gan C reģistram un tie ir bez maksas un bez piekļuves ierobežojumiem, pieejami ikvienam sabiedrības loceklim. Abi reģistri jau šobrīd darbojas:
1) A un B atļaujas - http://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/a-un-b-atlaujas/;
2) C reģistrs - http://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/c-kategorijas-piesarnojoso-darbibu-registrs/.

19. pants

Tāpat kā līdz šim likumā "Par piesārņojumu" tiek paredzēta sabiedrības iesaiste piesārņojošo darbību atļauju izdošanas procesā. Sabiedrības iesaiste tiek nodrošināta A un B kategorijas piesārņojošām darbībām, kuru iesniegumi, līdz atļaujas saņemšanai, ir pieejami VVD tīmekļa vietnē https://registri.vvd.gov.lv/iesniegumi-un-informativie-pazinojumi-/a-un-b-atlauju-iesniegumi/. Vienlaikus tāpat kā līdz šim, atsevišķām piesārņojošām darbībām ir paredzēta obligāta publiskās apspriešanas sanāksmes rīkošana:
1) A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai būtiskām izmaiņām tajā;
2) atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas piesārņojošai darbībai;
3) B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai vai būtiskām izmaiņām tajā, ja VVD vai pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par publisko apspriešanu.
Vienlaikus tāpat kā līdz šim ir paredzēts regulējums, ka atsevišķas informācijas komponentes var būt ar ierobežotas pieejamības statusu un līdz ar to, daļa no informācijas var nebūt pieejama plašākai sabiedrībai. Ministru kabinets noteiks sabiedrības līdzdalības kārtību un sabiedrībai sniedzamo informāciju.
Pantā paredzēts regulējums, ka VVD atļauj operatoram neorganizēt publiskās apspriešanas sanāksmi, ja tā jau ir notikusi paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas laikā un kopš tās nav pagājis vairāk par diviem gadiem, kā arī, izvērtējot iesniegumu, nav atklāta jauna negatīva ietekme uz cilvēka veselību vai vidi. 

Pantā paredzēts arī, ka persona var vērsties Birojā, ja netiek ievērotas sabiedrības līdzdalības tiesības atļaujas izdošanas procesā. Šāds regulējums jau ir noteikts esošajā likumā "Par piesārņojumu". Savukārt Biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā.

20. pants

Paredzēts regulējums par valsts nodevu A vai B kategorijas atļaujas saņemšanai un grozījumu veikšanai tajā (arī šobrīd ir paredzēts šāds regulējums) un par atteikumu izdot atļauju. Par C reģistrāciju nav paredzēta nodeva, jo C reģistrāciju VVD uzskata par faktisko rīcību, reģistrā veicot ierakstu par piesārņojošo darbību. Lai uzsāktu C kategorijas piesārņojošu darbību, kā arī būtisku darbības izmaiņu gadījumā, operatoram ir pienākums veikt piesārņojošas darbības reģistrāciju un ievērot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības. VVD reģistrē pieteikto C kategorijas piesārņojošo darbību konkrētā ģeogrāfiskā vietā uz visu attiecīgā objekta darbības laiku. C reģistrācijas mērķis ir sniegt informāciju par vides piesārņojošu darbību un tās rezultātā radītām emisijām, nodrošināt to uzskaiti un dabas resursu nodokļa aprēķinu. Šobrīd C reģistrācijai nav noteikta valsts nodeva un uzskatām, ka nodevas ieviešana var atturēt operatorus no reģistrēšanās. Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.

21. pants

VVD noraida iesniegumu informācijas sistēmā, ja operators Dienesta noteiktajā termiņā nesniedz prasīto informāciju un operators nav lūdzis pagarināt informācijas iesniegšanas termiņu.
Nav iespējams definēt likumprojektā, kas ir prasītā informācija, jo piesārņojošās darbības atšķiras un līdz ar to var atšķirties arī pieprasītās informācijas raksturs un termiņi. 

Paredzēts, ka VVD pieņem lēmumu par atteikumu izdot atļauju, veikt grozījumus atļaujā vai veikt C reģistrāciju šādos gadījumos:
1) ja piesārņojošā darbība neatbilst vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām;
2) ja ir noteikti piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi saskaņā ar šā likuma 10. pantu;

Papildus tiek paredzēts stingrāks regulējums tiem gadījumiem, kad noteiktā laika periodā vairākkārt ir fiksēta operatora vai komersanta amatpersonas iesaiste pārkāpumos, tad VVD būs tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izdot atļauju vai reģistrēt C kategorijas darbību. Šis regulējums paplašina VVD iespējas atteikt darbību tiem operatoriem, kuri darbojas neievērojot normatīvo aktu vai atļaujas prasības, tādējādi radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus. Tiesību norma paredzēta šādiem gadījumiem:
1) kad operators apzināti sniedzis nepatiesu informāciju;
2) komersantam pēdējo trīs gadu laikā atkārtoti ir piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, kas saistīti ar būtisku operatoram noteikto pienākumu neizpildi vai vides stāvokļa pasliktināšanos;
3) komersanta amatpersona ir vai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi tāda komersanta amatpersona, kuram šīs amatpersonas vadībā atkārtoti ir piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, kas saistīti ar būtisku operatoram noteikto pienākumu neizpildi vai vides stāvokļa pasliktināšanos.

Regulējums par nepatiesas informācijas sniegšanu sastopams arī citos tiesību aktos, piemēram, Imigrācijas likuma 15.1 panta 1. daļas 3) apakšpunktā paredzēts, ka atsaka ielūguma izsniegšanu, ja konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas. 

Likumprojekta 21. pantā paredzētas tiesības VVD atteikt izdot atļauju vai veikt C reģistrāciju tādai piesārņojošai darbībai, kuru veic komersants vai kuru vada amatpersonas, kuras vadītais(ie) komersants(i) pēdējos trīs gados ir vismaz divas reizes sodīts par izdarītiem administratīviem pārkāpumiem. Atļaujas vai C reģistrācijas nereģistrēšanai VVD izdos administratīvo aktu, līdz ar to katrā individuālā gadījumā VVD veiks lēmuma samērīguma jeb lietderības analīzi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pantam. Pamata vērtējamais apstāklis ir izdarīto pārkāpumu būtiskums. Līdz ar to likumprojektā tiek noteikti tikai galvenie komersanta darbības izvērtēšanas virzieni.
Tiesību normas mērķis ir panākt, ka piesārņojošas darbības Latvijā veic tādi komersanti, kuri ciena un ievēro vides aizsardzības normatīvos aktus. Savukārt komersanti, kuri jau ir pierādījuši ar savu līdzšinējo darbību, ka neievēro piesārņojošās darbības veikšanas pamatpienākumus (piemēram, neveic emisiju mērījumus) vai pat pasliktina vides stāvokli (piemēram, novada vidē neattīrītus notekūdeņus, piesārņo vidi ar koksnes putekļiem, dedzina atstrādātas eļļas u.c. darbības), būtu uz laiku izslēdzami no visai sabiedrībai pieejamo dabas resursu lietošanas. Juridiska persona ir fikcija, un juridiskas personas vārdā lēmumus pieņem to vadošās amatpersonas (pamatā valdes locekļi), kuri nosaka to, vai finanšu līdzekļi tiks novirzīti vides tehnoloģiju iegādei un atjaunošanai vai citiem mērķiem. Tāpēc arī valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir pierādījis, ka nav varējis savā vadītajā komersantā nodrošināt vides prasību izpildi, ir līdzīgi izslēdzams no sabiedrībai pieejamo dabas resursu lietošanas. Tiesību normas virsmērķis ir vides kvalitātes saglabāšana vismaz esošajā stāvoklī, tādējādi nodrošinot, ka Latvija arī praktiski izpilda Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā noteiktās cilvēktiesības dzīvot labvēlīgā dzīves vidē.
Šāda leģitīma mērķa sasniegšanai var tikt izmantoti dažādi tiesiskie līdzekļi. Aizliegums veikt jaunu piesārņojošo darbību ir efektīvs līdzeklis, jo tikai tā ir iespējams nepieļaut dabas resursu lietošanu komersantiem, kuri iepriekš ir izdarījuši vides pārkāpumus. Citi tiesiskie līdzekļi, piemēram, administratīvais sods, piespiedu nauda par atļaujas nosacījumu neizpildi, šo mērķi nesasniedz, jo komersants var saņemt atļauju vai C reģistrāciju un turpināt neievērot vides prasības. Atteikums veikt piesārņojošo darbību tādējādi ir proaktīvs līdzeklis un vislielākā mērā ir efektīvs un motivējošs komersantam ievērot vides prasības. Pie kam komersants jau vismaz divas reizes ir administratīvi sodīts. Tātad vispirms pret personu ir piemēroti "maigāki" ietekmēšanas līdzekļi, kuri nav aizlieguši vai ierobežojuši saimniecisko darbību un pirmais administratīvais sods nav sasniedzis savu mērķi un nav nodrošinājis atbilstību turpmākajā komersanta darbībā. Pie kam izdarītie pārkāpumi ir bijuši tādi, par kuriem nav bijis iespējams piemērot principu "konsultē vispirms".
Atteikums atļaut veikt piesārņojošo darbību ir samērīgs līdzeklis, jo tā iestāšanās ir atkarīga tikai no paša komersanta. Komersants var vērsties pēc atļaujas pēc iespējas agrākā darbības plānošanas stadijā un tādējādi neradīsies arī būtiski izdevumi par tehnoloģiju iegādi, darba spēka atalgošanu u.c., ja atteikums izsniegt atļauju vai C reģistrāciju tiktu pieņemts.
Trīs gadu periods ir izvēlēts, jo VVD vai citas kontrolējošās institūcijas nevar nodrošināt komersanta nepārtrauktu uzraudzību, bet kontroles veic uz sūdzību pamata vai iepriekš sastādīta kontroles plāna, pamatā plānojot ne vairāk kā vienu pārbaudi gadā. Savukārt noilgums administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai ir viens gads, līdz ar to visi pārkāpumi var netikt atklāti un par tiem var netikt piemērots administratīvais sods. Tāpēc trīs gadu periodā piemēroti divi administratīvie sodi par pamatpienākumu neveikšanu vai vides kvalitātes pasliktināšanu ir vērtējams kā periods, kurā komersants parāda savu attieksmi pret vides normatīvo aktu ievērošanu.

22. pants

Pantā paredzēts, ka VVD atceļ izdoto atļauju vai svītro C kategorijas piesārņojošo darbību no C reģistra šādos gadījumos:
1) operators ir izbeidzis darbību;
2) triju gadu laikā no atļaujas spēkā stāšanās dienas vai C reģistrācijas dienas operators nav uzsācis piesārņojošo darbību;
3) pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas uzņēmums ir likvidēts.

Šajā pantā paredzētas arī tiesības VVD atcelt atļauju tajos gadījumos, kad VVD konstatē, ka operators triju gadu laikā nav veicis piesārņojošo darbību. Šis nav kā obligāts pienākums, bet izvēles tiesība VVD. Šāds regulējums nepieciešams, jo reizēm ir gadījumi, kad operators darbību pārtrauc, bet par to neinformē VVD. 
Saskaņā ar VVD sniegto informāciju, līdz 2022. gada novembra vidum ir atceltas atļaujas: A kategorijas 1 gb., B kategorijas 28 gb. un 331 gb. uzņēmumi izslēgti no C reģistra, pamatojoties uz iesniegumiem, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem u.c. gadījumiem.

IV nodaļa paredz jau detalizētākas prasības piesārņojošo darbību veikšanai, tai skaitā, specifiskas prasības, kas ir attiecināmas tikai uz A kategorijas piesārņojošām darbībām.

23. pants

Pants paredz prasības darbību veikšanai objektos, nosakot, ka A kategorijas piesārņojošas darbības var veikt tikai stacionāros objektos. Vienlaikus attīstoties mūsdienu tehnoloģijām piesārņojošas darbības var veikt izmantojot iekārtas, kuras ir iespējams pārvietot (piemēram, mobilas atkritumu dedzinātavas, pārvietojamas sadedzināšanas iekārtas, pārvietojami drupinātāji u.tml.). Līdz ar to arī svarīgi paredzēt, ka šādas iekārtas var darbināt, bet tad ir jāizvērtē, šīs konkrētās iekārtas radītās emisijas teritorijā, kur ir plānots attiecīgo iekārtu darbināt. Svarīgi uzsvērt, ka nav domātas iekārtas, kas darbojas pārvietojoties, prasība attiecas uz iekārtām, kas darbojas stacionāri, bet kuras nepieciešamības nolūkos var pārvietot uz citu vietu, kur tās atkal darbojas stacionāri. Paredzēts, ka pārvietojamas būs tikai iekārtas, nav paredzēts, ka objekts varētu būt pārvietojams, izņēmums varētu būt gadījums, kad objekts sastāv no vienas iekārtas. Likumprojektā nav paredzēts iekļaut piesārņojošo darbību sarakstus, tos plānots iekļaut Ministru kabineta noteikumos - nosakot gan A, gan B un C kategorijas darbības. Ar piesārņojošām darbībām tiek saprastas tādas darbības, kas ir ar pastāvīgu veikšanas raksturu. 

24. pants

Pants paredz dažādus piesārņojošas darbības ierobežojumus, kas lielākoties ir saistīti ar iespējamu vides kvalitātes robežlielumu pārsniegumu teritorijā, kurā objekts darbojas. Šādos gadījumos operatoram jārēķinās, ka būs jāveic pasākumi emisijas samazināšanai vai arī nebūs iespēja veikt būtiskas izmaiņas savā darbībā. Šis regulējums ir domāts esošām darbībām, kuru plāni paplašināties var tikt ierobežoti, jo laika gaitā teritorijā ir uzsākuši darbu citi operatori, kuru veiktā piesārņojošā darbība arī rada emisijas un veidojas situācija, kad var tikt pārsniegts vides kvalitātes robežlielums. Vienlaikus var būt situācijas, kad noteiktu vides kvalitātes robežlielumu pārsniegumu teritorijā rada, piemēram, privātmāju apkures iekārtas vai transporta intensitāte.
Līdz ar to visiem attiecīgā teritorijā strādājošiem operatoriem jārēķinās, ka var rasties situācija, kad viņu veiktajai darbībai vairs nevar atļaut paplašināties, ja tas negatīvi ietekmēs attiecīgo vides kvalitātes robežlielumu. Kritērijus likumprojektā nevar noteikt, jo situācijas atšķiras, nevar arī noteikt konkrētus operatoram veicamos pienākumus, tie atšķirsies no gadījuma uz gadījumu. 

Panta otrā daļa paredz iespēju pašvaldībai izdod pašvaldību saistošos noteikumus atsevišķu piesārņojuma avotu radītā piesārņojuma ierobežošanai. Vienlaikus šīs normas piemērošana un saistošo noteikumu izdošana nav obligāta, ja pašvaldība esošās gaisa kvalitātes problēmas var atrisināt citā veidā. Tām pašvaldībām, kurās pastāv risks pārsniegt noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus (piemēram, pēdējo gadu laikā regulāri kādai vielai tiek pārsniegts augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis) tiek dota iespēja pašvaldības saistošajos noteikumos noteikt operatoriem stingrākas prasības kā tas noteikts attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Likumprojektā tiek dotas pilnvaras pašvaldībai savā teritorijā noteikt stingrākas pieļaujamās emisijas robežvērtības dažādām piesārņojošajām darbībām vai arī noteikt papildus prasības monitoringa veikšanai un izvirzīt prasības par papildus pasākumu veikšanu. Noteikto pašvaldības saistošo noteikumu izpildi kontrolēs VVD.

Attiecībā uz augsni šāds regulējums nav paredzēts, jo pašreiz nav indikāciju, ka ir tāda nepieciešamība. 
Attiecībā par ūdeni - Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums jau pilnvaro pašvaldības izdot saistošos noteikumus, kas nosaka gan centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības (tajos pašvaldības nosaka normatīvus notekūdeņu sastāvam un aizliegumus noteiktu vielu novadīšanai), gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību. Savukārt MK noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēšanu un apsaimniekošanu” pilnvaro pašvaldības izdot saistošos noteikumus, kuros tās regulē minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtību, kā arī prasību minimumu asenizatoram. Tādējādi pašvaldībām jau ir pilnvaras ar saistošajiem noteikumiem regulēt notekūdeņu radītu vides piesārņojumu. Savukārt visaptverošs situācijas izvērtējums konkrētos ezeros un upēs (t.sk. ūdensobjektos) un to stāvokļa uzlabošanai vajadzīgās rīcības ir noteiktas Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos.

Pantā paredzētas arī VVD tiesības ietvert atļaujā stingrākas prasības, ja par objekta radīto piesārņojumu regulāri tiek saņemtas pamatotas sūdzības vai pastāv risks, ka var tikt pārkāptas normatīvo aktu prasības vai atļaujā noteiktie emisiju limiti. Par pamatotām sūdzībām ir uzskatāmas tādas sūdzības, kur kompetentā iestāde (VVD) ir konstatējusi, ka sūdzībā minētie apstākļi apstiprinās. 

Tiesību norma neparedz, ka VVD varētu atļaujā noteikt stingrākus noteikumus nekā tos tieši paredz normatīvie akti. Atļauja ir administratīvs akts, kurā netiek pārrakstīti normatīvo aktu nosacījumi, bet tajā tiek ietverti VVD izvirzīti noteikumi individuālam objektam. Tāpēc VVD ir tiesības noteikt atļaujas saturu. Operatora jau iepriekš pieļauti pārkāpumi ir pietiekošs pamats izvirzīt stingrākas prasības gan pēc darbības uzsākšanas, gan stingrākas salīdzinājumā ar citiem operatoriem, piemēram, izejvielu un atkritumu uzskaitei, tiešsaistes videonovērošanas kameras izvietošanai, kuri nebūtu nepieciešami, ja operators godprātīgi ievērotu vides aizsardzības normatīvos aktus un atļaujas prasības. Piemēram, Administratīvā apgabaltiesa lietā A420206620 ir konstatējusi, ka pat valdes locekļa iepriekšēja darbība analoģiskā uzņēmumā, kurš ir pieļāvis vides normatīvo aktu pārkāpumus, ir samērīgs pamatojums, lai izvirzītu stingrākas prasības atļaujā kā citiem uzņēmumiem. Paaugstināto prasību mērķis ir nodrošināt sabiedrības intereses dzīvot labvēlīgā vidē, nevis tikai ierobežot operatoru.

25. pants

Pants paredz regulējumu, kas attiecināms uz A kategorijas piesārņojošām darbībām, kurām saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES regulējumu ir pienākums savā darbībā izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un nodrošināt LPTP emisijas līmeņu ievērošanu. Paredzēti pamatnosacījumi A kategorijas piesārņojošām darbībām – savā darbībā jāievieš labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas noteikti Eiropas Komisijas lēmumos par secinājumiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktai nozarei (turpmāk – secinājumi par LPTP).

Informāciju par šo plānots ievietot VVD tīmekļvietnē, līdz šim tā bija pieejama Biroja tīmekļvietnē (http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/lptp-vadlinijas).

Secinājumi par LPTP ir operatoram jāievieš četru gadu laikā no to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt gadījumos, kad nozarei nav pieņemti secinājumi par LPTP, tad ir pienākums ieviest labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas noteikti Eiropas Komisijas izstrādāto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīniju dokumentos (pieejami https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/ ar abreviatūru BREF) vai labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kurus publicējušas starptautiskās organizācijas.
Savukārt, ja normatīvajos aktos, kas ir spēkā vides aizsardzības jomā Latvijā, ir noteikti vides kvalitātes normatīvi, kas ir stingrāki par emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labākiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem, tad atļaujā ir jāietver prasības, kas nodrošina attiecīgo vides kvalitātes normatīvu ievērošanu.

Ministru kabinets noteiks labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanas kritērijus.

26. pants

Pantā ir paredzēti divi gadījumi, kad operators var saņemt atkāpi no pienākuma ievērot LPTP emisiju līmeņus:
1) ja operators VVD pierāda, ka saskaņā ar vides kvalitātes normatīviem, iekārtas ģeogrāfisko novietojumu un tehnisko raksturojumu, izmaksas ieviešot saistītos emisiju līmeņus būs nesamērīgas salīdzinājumā ar ieguvumu videi. Šādu atkāpi piešķir vienu reizi un uz noteiktu periodu. VVD atkārtoti izvērtē piešķirto atkāpi veicot atļaujas nosacījumu pārskatīšanu;
2) ja objektā tiek veiktas darbības jaunu tehnisku paņēmienu, produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei, tad var iegūt atkāpi LPTP emisiju līmeņiem uz laiku, kas nepārsniedz 9 mēnešus.
Šīs atkāpes izriet no Direktīvas 2010/75/ES prasībām. Vienlaikus paredzēts, ka atkāpes rezultātā nevar tikt pārsniegtas emisiju robežvērtības, kas noteiktas dažādām nozarēm (piemēram, atkritumu sadedzināšanas iekārtas, sadedzināšanas iekārtas utt.).

27. pants

No likuma "Par piesārņojumu" tiek pārņemts regulējums par augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojumu (likumā "Par piesārņojumu" tas tiek dēvēts par pamatziņojumu (29. pants)). Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums ir jāizstrādā A kategorijas piesārņojošo darbībām pirms darbības uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām tajā, ja paredzēts lietot, ražot vai emitēt tādas bīstamas ķīmiskas vielas, kas var radīt augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu. Izņēmuma gadījumos to var neizstrādāt, ja tāds ir izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras gaitā un nav pagājuši vairāk kā 3 gadi no brīža, kad saņemts atzinums par ietekmes uz vidi novērtējumu. Pienākums izstrādāt augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojumu izriet no Direktīvas 2010/75/ES prasībām. Tas nav jauns pienākums, tāds ir šobrīd likuma "Par piesārņojumu" 29. pantā, bet šajā likumprojektā tam ir veltīts atsevišķs pants un tiek nedaudz mainīta terminoloģija, lai visām iesaistītām pusēm būtu skaidrāk saprotams, kas tas ir par dokumentu un ko tas raksturo. Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums ietver vairākas komponentes – tai skaitā visu lietoto vai plānoto bīstamo ķīmisko vielu apzināšanu, identifikāciju, kuras no šīm vielām varētu ietekmēt augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli objekta teritorijā, kvantitatīvas pārbaudes u.tml. Likumprojektā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam, kas noteiks pamata stāvokļa raksturojuma saturu.

28. pants

Likumprojektā paredzēts regulējums par rīcību pārrobežu piesārņojuma gadījumā. Tas attiecināms uz A kategorijas piesārņojošām darbībām un pienākums rīkoties izriet no Direktīvas 2010/75/ES. Pārrobežu piesārņojums var būt identificējams divos virzienos – viens, kad kāda valsts, ar ko robežojas Latvija, paredz veikt piesārņojošo darbību un tā var potenciāli ietekmēt Latvijas teritoriju un otrs gadījums – kad Latvijas teritorijā tiek plānota šāda darbība, kas potenciāli varētu ietekmēt kaimiņvalstu teritoriju. Abos gadījumos paredzēts, ka ir jāinformē potenciāli skartās valsts sabiedrība un valsts iestādēm ir jānodrošina šī informācijas aprite un koordinācija. Likumprojektā tiek paredzēti galvenie pienākumi, bet detalizēts apraksts par procedūrām, sniedzamās informācijas saturu, koordinācijas pasākumiem un termiņiem tiks noteikts Ministru kabineta līmenī.

29. pants

Pantā paredzēts operatora pienākums pirms darbības izbeigšanas, sakārtot objekta darbības vietu. Tāds pienākums jau šobrīd ir paredzēts likuma "Par piesārņojumu" 30. pantā, tikai ir lietota cita terminoloģija - iekārtas darbības pilnīga pārtraukšana. Pienākums sakārtot darbības vietu atbilstošā stāvoklī attiecībā uz A kategorijas piesārņojošām darbībām izriet no Direktīvas 2010/75/ES, bet Latvija ir izvēlējusies jau šobrīd to attiecināt arī uz B kategorijas darbībām. Par atbilstošo stāvokli būtu vērtējama šāda situācija - pēc objekta darbības pilnīgas izbeigšanas darbības vietā nav atkritumu, ķīmisko vielu vai maisījumu, blakusproduktu uzkrājumu, ja operatoram bija jāveic grunts vai gruntsūdeņu monitorings, tad, darbību izbeidzot, jābūt veiktam monitoringam un monitoringa rezultāti neuzrāda piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegumus. Ja tie uzrāda pārsniegumus, tad objekta teritorijā jāveic papildus sanācijas pasākumus. Saskaņā ar direktīvas 2010/75/ES regulējumu - pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators veic vajadzīgās attīrīšanas darbības ar mērķi savākt, kontrolēt, ierobežot vai mazināt attiecīgās bīstamās vielas, lai objekts, ņemot vērā tā eksistējošu vai apstiprinātu turpmāku izmantošanu, vairs neradītu augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kas radies, veicot atļautas darbības un ņemot vērā objekta teritorijas apstākļus. Kritērijus būtiskam apdraudējumam nevar likumprojektā noteikt, jo atšķiras gan piesārņojošās darbības, gan to specifika, kā arī apdraudējums var būt atkarīgs no atrašanās vietas un jutīgu objektu tuvuma. Informācija par vietas sakārtošanā veiktajiem pasākumiem A un B kategorijas piesārņojošo darbību gadījumā ir jāievieto VVD tīmekļvietnē. Tiem objektiem, kuriem bija jāizstrādā augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums, pirms objekta darbības izbeigšanas ir jāiesniedz esošā augsnes un pazemes ūdeņu stāvokļa raksturojums, lai VVD var pārliecināties, vai ir radies piesārņojums un, ja tāds ir radies – uzdot operatoram veikt sanācijas pasākumus.

Šobrīd VVD pārliecinās par teritorijas sakārtošanu un tikai tad atceļ atļauju. VVD šobrīd informē pašvaldības par A, B atļaujas un C reģistrācijas atcelšanu.

30. pants

Kā svarīgs elements VVD darbā ar operatoriem, kuri sistemātiski un atkārtoti neievēro atļaujas prasības, normatīvo aktu prasības vai VVD izdotos administratīvos aktus, ir objekta darbības apturēšana. 

VVD var apturēt objekta darbību, ja nav saņemta A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai nav veikta C reģistrācija. Objekta darbības apturēšana ir ārkārtas pasākums, lai motivētu operatoru sakārtot savu piesārņojošo darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem un atļaujas prasībām. Paredzēts, ka VVD lēmums turpina savu darbību pat, ja tas tiek apstrīdēts. Ja VVD lēmums par objekta darbības apturēšanu tiks apturēts, tad veidosies situācija, ka operatoram ir ilgstoši iespēja turpināt veikt piesārņojošo darbību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām un pastāv liels vides piesārņojuma risks. Turklāt Administratīvā procesa likuma 360. panta 3. daļa "(3) Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar to spēkā stāšanās brīdi" jau šobrīd nosaka to, ka šāda veida administratīvie akti būtu jāizpilda jau ar spēkā stāšanās brīdi. 

Administratīvā procesa likuma 62. pants paredz, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Šajā pantā arī ir dots izsmeļošs uzskaitījums gadījumiem, kad uzklausīšanu var neveikt un tie ir:
1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu;
2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;
3) no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.
Šajā pantā izpildās nosacījums, ka administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud vidi, attiecīgi tiek piemērots administratīvā procesa likums un nav nepieciešams noteikt, ka lēmums par objekta darbības apturēšanu tiek pieņemts bez iepriekšējas brīdināšanas.
Vienlaikus paredzēts, ka operators ir tiesīgs atjaunot objekta darbību tad, kad ir saņemta nepieciešamās piesārņojošās darbības kategorijas atļauja vai veikta C reģistrācija.

31. pants

Likumprojektā paredzēta kārtība, kā tiek veikta atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas apturēšana.
Vispirms tiek izdots brīdinājums par atļaujas vai atļaujas daļas darbības, vai C reģistrācijas apturēšanu, kurā tiek norādīti pārkāpumi un termiņš šo pārkāpumu novēršanai. Brīdinājuma gadījumā operators mēneša laikā iesniedz VVD plānu, kā tiks novērsti pārkāpumi. VVD ģenerāldirektors var termiņu pagarināt līdz 9 mēnešiem, ja plānā paredzētos pasākumus nav iespējams ieviest ātrāk.
Ja pārkāpumi netiek novērsti vai nav veikti pasākumu plānā noteiktie pasākumi paredzētajā termiņā, VVD ģenerāldirektors pieņem lēmumu par atļaujas pilnīgu vai daļēju darbības apturēšanu vai C reģistrācijas apturēšanu.

Šajā gadījumā VVD pieņem lēmumu – administratīvo aktu - par pilnīgu vai daļēju atļaujas vai atļaujas daļas apturēšanu vai C reģistrācijas apturēšanu. Lēmums stājas spēkā un ir izpildāms neatkarīgi no tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas. Situācija, kad atļaujas vai C reģistrācijas darbība tiek apturēta, ir pielīdzināma situācijai, kad operatoram nav atļaujas vai C reģistrācijas un piesārņojošu darbību veikt nav atļauts.
Ja operators tomēr neizpilda VVD lēmumu par atļaujas darbības apturēšanu, VVD uzsāk piespiedu izpildi – piemēro piespiedu naudas sodu līdz darbības pārtraukšanai vai atbilstības panākšanai; steidzamos vai būtiskos gadījumos, kad tas tehniski iespējams, var piemērot arī aizvietotājizpildi – kādas tehnoloģiskas ierīces, vārtu slēgšanu, noplombēšanu.

Regulējums par objekta atļaujas vai C reģistrācijas apturēšanu ir jauns regulējums, kas ir paredzēts, lai sekmīgāk varētu īstenot objektu atbilstības nodrošināšanu vides aizsardzības prasībām.

32. pants

Vienlaikus likumprojektā paredzēts arī regulējums par atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas atjaunošanu vai atjaunošanas atteikumu, par kuru lēmumu pieņem VVD ģenerāldirektors.
Lai atjaunotu atļauju, atļaujas daļu vai apturēto C reģistrāciju, operators iesniedz VVD iesniegumu ar informāciju par identificēto pārkāpumu novēršanu. Nepieciešamības gadījumā iesniegumam pievienojot dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētos faktus. VVD piecu darba dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda vai identificētie pārkāpumi ir novērsti un VVD ģenerāldirektors desmit darba dienu laikā pieņem lēmumu par pilnīgu vai daļēju atļaujas vai C reģistrācijas atjaunošanu vai atteikumu.
VVD lēmumu par darbības apturēšanu var apstrīdēt Birojā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, bet apstrīdēšana neaptur lēmuma darbību. Tas nepieciešams, jo lēmums par darbības apturēšanu parasti tiek pieņemts par ļoti ilgstošu, atkārtotu un sistemātisku vides aizsardzības normatīvo aktu un/vai atļaujas prasību pārkāpumu gadījumiem. Līdz ar to nav pieļaujams, ka lēmuma apstrīdēšana aptur tā darbību, jo tādā gadījumā turpināsies vides piesārņošana. Biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.

33. pants

Likumprojekts paredz vairākus deleģējums Ministru kabinetam atsevišķām nozarēm noteikt vides aizsardzības prasības:
1) vides aizsardzības prasības azbesta ražošanai (noteikumi personām, kas veic darbības ar azbestu, azbesta emisijas robežvērtību noteikšana un mērījumu veikšana, darbības ar azbestu saturošiem izstrādājumiem);
2) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām (termini, degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes pazemes ūdeņu aizsardzība, pretinfiltrācijas segums, benzīna tvaiku pirmās un otrās pakāpes uztveršanas sistēmas degvielas uzpildes stacijās, benzīna tvaiku uztveršana, pārstrādāšana un uzglabāšana naftas bāzēs un transportējot degvielu no degvielas uzpildes stacijas uz naftas bāzi, vides prasības degvielas uzpildes stacijām, kas paredzētas mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu uzpildei ar degvielu, degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes rezervuāru un cauruļvadu darbināšana, degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes darbināšanas vispārīgās vides aizsardzības prasības). Šajā deleģējumā, cita starpā, ietilpst arī VVD kompetence izvērtēt un lemt par šīm prasībām alternatīvo risinājumu un atkāpju pieļaujamību, tostarp:- pieņemt lēmumus par degvielas uzpildes staciju un naftas bāzu pazemes ūdeņu monitoringa biežuma samazināšanu (no vienas reizes gadā līdz vienai reizei divos gados),- saskaņot alternatīvos tehniskos risinājumus, kas attiecas uz benzīna tvaiku uztveršanu, pārstrādāšanu un uzglabāšanu naftas bāzēs un degvielas transportēšanu no degvielas uzpildes stacijas uz naftas bāzi,- saskaņot pazemes ūdeņu novērošanas urbumu skaita samazināšanu un šajos urbumos mākslīgas pazemes drenāžas sistēmas izmantošanu,- saskaņot alternatīvo degvielas noplūdes konstatēšanas metožu (sistēmu) lietošanu virszemes un pazemes rezervuāros un cauruļvados. Visas šīs uzskaitītās darbības VVD veic jau šobrīd atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" (7., 28., 31. un 32. punkts, 1. pielikuma 2. un 10. punkts, 5. pielikuma 1.5. un 5.2. punkts);
3) prasības par gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām, tai skaitā, emisijas robežvērtības, kas jāievēro šīm iekārtām (termini, atļaujas saņemšana vai darbības reģistrācija un iekārtas radīto emisiju aprēķins, emisijas robežvērtības un to noteikšanas kārtība, izņēmumi attiecībā uz emisijas robežvērtību piemērošanu, lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu palaišanas un apturēšanas perioda noteikšanas kārtība, prasības par nepieciešamo dūmeņa augstumu visām sadedzināšanas iekārtām, citas vides prasības, kas jāievēro, darbinot sadedzināšanas iekārtu, sadedzināšanas iekārtu darbības kontrole un monitorings, emisijas robežvērtību ievērošanas pārbaude, informācijas nodrošināšana, atkāpes, ko var piemērot šīm iekārtām);
4) prasības par gaistošo organisko savienojumu emisiju ierobežošanu no iekārtām, kurās noteiktos apjomos izmanto organiskos šķīdinātājus, kā arī, emisijas robežvērtības, kas jāievēro šīm iekārtām (termini, iesniegums atļaujas saņemšanai un atļaujas prasības, emisijas robežvērtību un mērķa emisijas limitu noteikšana, gaistošos organiskos savienojumus emitējošu iekārtu darbības kontrole un monitorings, informācijas nodrošināšana, atkāpes, ko var piemērot šīm iekārtām);
5) vides aizsardzības prasības titāna dioksīda ražošanai (emisiju robežvērtības, prasības radīto emisiju ierobežošanai un monitoringam);
6) vides aizsardzības prasības dzīvnieku novietnēm (termini, prasības piesārņojuma ierobežošanai un kontrolei);
7) vides aizsardzības prasības kokzāģētavām, kokapstrādes iekārtām un koksnes ķīmiskai aizsardzībai (prasības piesārņojuma ierobežošanai un kontrolei);
8) vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu izveidei un darbībai (prasības piesārņojuma ierobežošanai un kontrolei);
9) nosacījumus notekūdeņu savākšanai, attīrīšanai, emisijai un monitoringam;
10) nosacījumus emisijas robežvērtību un emisijas limitu noteikšanai emisijai ūdenī, to piemērošanai un pārskatīšanai.

Likumprojekta V nodaļa paredz administratīvos pārkāpumus piesārņojuma jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Likumprojektā ir paredzēta administratīvā atbildība par šādiem pārkāpumiem:
1) par vides piesārņošanu;
2) par C kategorijas darbības veikšanu bez reģistrācijas vai neievērojot normatīvo aktu prasības;
3) par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas vai neievērojot normatīvo aktu prasības. Administratīvo atbildību piemēro VVD.

34. pants

Pants nosaka administratīvo atbildību par vides piesārņošanu. Šī administratīvā atbildība izriet no likumprojekta 5. panta un 6.panta, kā arī no prasību neievērošanas Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 42. punktā un Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" 5. punktā. Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā (piemēro naudas sodu fiziskām personām no 14 līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no 70 līdz 580 naudas soda vienībām).

Kā tipiskākie pārkāpumi šeit minami:
1) ražošanas un komunālo notekūdeņu ievadīšana vidē;
2) zemes un ūdens piesārņošana ar atkritumiem (piemēram, upes piesārņošana ar naftas produktiem, kas izlijuši no zemessūcēja degvielas bākas);
3) novadgrāvju un zemes piesārņošana ar vircu un digestāta noplūde no uzglabāšanas tvertnēm un lagūnām;
4) gaisa piesārņojums ar ķīmiskām vielām sadedzināšanas procesā.

Administratīvā atbildība par vides piesārņošanu, tai skaitā, par mežu piesārņošanu ar atkritumiem netiek regulēta šajā likumprojektā, jo tā neizriet no likumprojekta tvēruma. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās. Tādējādi atkritumu izmešana tam neparedzētā vietā, tai skaitā mežā, ir uzskatāma par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārkāpumu.

Nosakot 35. pantā iekļautos soda sankciju veidus un apmērus tika izvērtēta atbilstība šādiem kritērijiem: 

administratīvā akta (procesa) prioritātes princips:
Vērtējot administratīvā akta izdošanas prioritātes principu, var secināt, ka likumprojekta 5. panta un 6. pantā un izdotajos Ministru kabineta noteikumos minētie pārkāpumi, kas raksturojami kā vides piesārņošana ir tādi pārkāpumi, kuru radītās sekas vairs nav atgriežamas un novēršanas. Minētās rīcības ir neatgriezeniskas. Piemēram, ja upe ir piesārņota ar naftas produktiem, to situāciju vairs nevar atgriezt atpakaļ, vai sadedzināšanas procesā gaiss ir piesārņots ar ķīmiskām vielām, kā rezultātā gaisā ir emitētas piesārņojošas vielas. Līdz ar to konkrētajā gadījumā prioritāte ir administratīvā soda noteikšanai nevis administratīvā akta izdošanai.

sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte:
Administratīvais sods palīdzēs samazināt vides piesārņošanas gadījumus. Tādā veidā nodrošinot, ka operatori ievēros noteiktās šajā likumā noteiktās prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm.

problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām:
Minētais pārkāpums skar ievērojamu lielu sabiedrības daļu, jo vides piesārņošanas gadījumi ir grūti novēršami un faktiski vides stāvokli nevar atgriezt iepriekšējā stāvoklī. Vislielākā ietekme var būt uz tuvumā dzīvojošiem cilvēkiem, bet piesārņojums var izplatīties arī lielā areālā un radīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, tādēļ minētais nodarījums attiecināms uz publiski tiesiskajām attiecībām.

problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums:
Regulējuma neesamības gadījumā tiktu veikti vides piesārņošanas gadījumi, kas radītu nozīmīgus draudus vides kvalitātei un potenciāli arī cilvēku veselībai. Vides piesārņošanas gadījumi var būt ļoti dažādi, tai skaitā ar īpaši bīstamām ķīmiskām vielām, kas var radīt nozīmīgu kaitējumu apkārtējai videi un cilvēka veselībai.

aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu:
Pārkāpuma gadījumā netiek izdots administratīvais akts, tādēļ nav iespējams piespiest izpildīt administratīvo aktu un piemērot administratīvā procesa likumā minēto piespiedu izpildes kārtību. Minētās rīcības ir neatgriezeniskas. 

35. pants

Panta 1. daļa nosaka administratīvo atbildību par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez reģistrācijas. Šī administratīvā atbildība izriet no prasību neievērošanas, kas noteiktas likumprojekta 17. pantā. Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā (piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 40 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām –līdz 70 naudas soda vienībām). Brīdinājuma piemērošana ir iespējama gadījumā, ja, piemēram, pēc administratīvā pārkāpuma konstatēšanas, persona nekavējoties paziņo par piesārņojošās darbības veikšanu un operators tiek iekļauts C kategorijas piesārņojošo darbību veicēju sarakstā. Vienlaikus jāņem vērā, ka netiek konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi. Ja piesārņojošā darbība tiek veikta bez reģistrācijas, tad tā nav iekļauta C kategorijas piesārņojošo darbību veicēju reģistrā un tādējādi par to netiek maksāts dabas resursu nodoklis atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajam.

Panta 2. daļa nosaka administratīvo atbildību par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos vai C reģistrācijā noteiktās prasības. Šī administratīvā atbildība izriet no prasību neievērošanas, kas noteiktas likumprojekta 5. pantā, 8. pantā, 11.pantā, 13.pantā, 15. pantā, 17.pantā un šādos Ministru kabineta noteikumos:
1. Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" 3.2. apakšpunktā un 3.3.1. un 3.3.8. apakšpunktā;
2. Ministru kabineta 2006. gada 2. maija noteikumu Nr. 362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli" 29., 31., 38., 39. un 41. punktā;
3. Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumu Nr. 691 "Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām" 4. un 6. punktā;
4. Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumu Nr. 380 "Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai" 4., 5., 6. un 8. punktā;
5. Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 42. punktā;
6. Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" 4., 5., 6., 7. un 8. punktā;
7. Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumu Nr. 724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" 5. punktā;
8. Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām" 18., 19. un 78. punktā.

Minētie MK noteikumi tiks izdoti jaunā redakcijā.

Piemērojamās sankcijas ietver brīdinājumu. Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā (piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – līdz 280 naudas soda vienībām). Brīdinājuma piemērošana ir iespējama gadījumā, ja, piemēram, C kategorijas piesārņojošas darbības veicējs nav nodrošinājis normatīvajos aktos noteikto datu uzskaiti, piemēram, dzīvnieku novietnē. Vienlaikus jāņem vērā, ka netiek konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, persona atzīst savu pārkāpumu un nekavējoties rīkojas, lai nepieļautu atkārtotu pārkāpumu. C reģistrācijas ir ietvertas C reģistrā, atsevišķos gadījumos (vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām) C reģistrācijā tiks ietvertas prasības. 

Panta 3. daļā noteikta administratīvā atbildība par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai. Administratīvā atbildība izriet no tādu prasību neievērošanas, kas noteiktas likumprojektā, uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos un B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā.

Šī administratīvā atbildība izriet no prasību neievērošanas, kas noteiktas likuma 5., 6.,11., 12., 13. un 16. pantā un šādos Ministru kabineta noteikumos:
1. Ministru kabineta 2011. gada 22. februāra noteikumu Nr. 135 "Noteikumi par nolietotu transportlīdzekļu pārstrādi un apstrādes uzņēmumiem noteiktajām vides prasībām" 5., 10.,11. un 12. punktā;
2. Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 401 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai" 6., 7., 8., un 25. punktā;
3. Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumu Nr. 724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" 9., 10., 12. un 13. punktā;
4. Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām" 18., 19. un 78. punktā;
5. Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 186 "Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus" 4. un 19. punktā;
6. Ministru kabineta 2012. gada 24. maija noteikumu Nr. 409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" 4., 5., 6., 7., 8., 21., 37., 40., 43., 44., 45., 46. un 48. punktā.
7. Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182 "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi" - nosaka emisijas limitu izstrādājot emisijas limita projektu, kas katrai iekārtai tiek iekļauts atļaujas prasībās.

Minētie MK noteikumi tiks izdoti jaunā redakcijā. 

B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā tiek izvirzītas individuālas konkrētam objektam attiecināmas prasības piesārņojuma novēršanai un samazināšanai, tai skaitā iekļauj emisijas robežvērtības un emisijas limitus, prasības, kas nodrošina augsnes un pazemes ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, prasības, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, kā arī atkritumu apsaimniekošanu, izmantojot dabas resursus un enerģiju, kā arī lietojot ķīmiskas vielas un maisījumus.

Izdalāmi šādi biežāk iespējamie atļaujā izvirzīti piesārņojuma novēršanas un samazināšanas prasību pārkāpumi:
1) piesārņojošas darbības apjoma pārsniegšana - atļaujā var būt noteikti ierobežojumi darbības apmēriem, piemēram, - saražotās produkcijas daudzums (dzīvnieku skaits fermās, saražotās ķīmiskās vielas, pārtikas produkcijas apjoms); - izejvielu daudzums (izmantotās ķīmiskās vielas, atkritumi, dzīvnieku blakusprodukti, pārtikas izejvielas); - pārkraujamo vai uzglabājamo preču apjoms, darbības teritorija. Vērtējot piesārņojošās darbības plānotos apjomus, tiek noteikts emisijas un ietekmes apjoms. Tāpēc pārsniedzot piesārņojošās darbības apjomus, palielinās ietekme uz vidi. Administratīvā atbildība piemērojama, jo pārkāpums ir izdarīts un palielināto ietekmi uz vidi vairs nevar novērst.

2) emisijas limitu pārsniegšana - emisijas limits ir atļaujā noteikta maksimālā pieļaujamā emitētā vērtība, piemēram, pēc attīrīšanas upē vai ezerā ievadītie notekūdeņi drīkst saturēt ĶSP (ķīmiskais skābekļa patēriņš) 125 mg/l; BSP (bioloģiskais skābekļa patēriņš) 5 – 25 mg/l un suspendētās vielas – 135 mg/l. Pārsniedzot šos limitus, vidē tiek novadīts lielāks piesārņojošo vielu apjoms un attiecīgi pasliktināta dabas resursa kvalitāte, jo noteiktu, aprēķinātu piesārņojumu dabas resurss var uztvert. Emisijas limiti tiek noteikti piesārņojošām vielām ūdenī un gaisā. Putekļu, trokšņa un smaku emisijas parasti tiek vērtētas pēc normatīvajos aktos noteiktajām robežvērtībām, tomēr ir iespējami arī individuāli noteikti emisijas limiti, ja apjomīgas darbības tiek veiktas tuvu pie dzīvojamām mājām, kā ostās. Administratīvā atbildība ir piemērojama, jo piesārņojošo vielu emisija nav savācama, smakas, troksnis un tā rezultātā izjustais diskomforts iedzīvotājiem pēc tā emisijas nav mazināms.

3) prasību atkritumu apsaimniekošanai, prasību piesārņojošo vielu emisijas, trokšņa, smaku, putekļu vai citu emisiju samazināšanai neievērošana - atļaujā tiek noteikti operatora radīto un teritorijā uzglabājamo atkritumu uzglabāšanas ilgums un apjomi, lai neradītu būtiskus atkritumu uzkrājumus, prasības atkritumu uzglabāšanai, piemēram, zem jumta, uz ūdensnecaurlaidīga seguma, noteikts iepakojums un marķējums, jo normatīvie akti nosaka prasības atkritumu apsaimniekotājiem un radītājiem. Atļaujā tiek noteiktas prasības veikt daudzas darbības, lai samazinātu emisijas. Piemēram, smaku samazināšanai ir pienākums samazināt naftas produktu kraušanas ātrumu bezvēja stundās vai pie noteikta vēja virziena, kas smaku nestu tieši uz dzīvojamām mājām. Piemēram, putekļu samazināšanai ir izvirzītas prasības neveikt ogļu kraušanas darbus, ja nav uzcelti noteikta augstuma žogi ap objektu un ogles kraušanas un uzglabāšanas procesā ir jāmitrina. Piemēram, trokšņa samazināšanai ir izvirzītas prasības ierobežot vai neveikt darbības brīvdienās, vakaros. Piemēram, piesārņojošo vielu emisijas samazināšanai var būt noteiktas tehnoloģiskas procedūras – darbību secība, prasības ķīmisko vielu (izejvielu) uzglabāšanai, notekūdeņu vairākkārtējai izmantošanai ražošanas procesos, lai taupītu ūdens resursus. Izvirzīto prasību neievērošana ne vienmēr izsauc emisijas limitu pārsniegumus (emisijas limits ir maksimāli pieļaujamā norma), bet vienmēr negatīvi ietekmē vides kvalitāti. Prasības ir vērstas uz vienmēr augstāko vides aizsardzības līmeni. Administratīvā atbildība ir piemērojama, jo piesārņojoša darbība ir veikta neatbilstoši vides standartiem, pārkāpums ir pabeigts un tā sekas nav novēršamas. Ja kādas prasības neievērošana nebūs radījusi negatīvas sekas, tad jautājums tiks risināts administratīvā procesa kārtā.

4) B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā tiek izvirzītas arī prasības piesārņojošas darbības monitoringam. Operatoram atļaujā tiek izvirzītas prasības pašam novērtēt faktiskās emisijas atbilstību atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem. Piemēram, iekārtas operatoram reizi ceturksnī ir jāpieaicina akreditēta laboratorija un jāapmaksā paraugu ņemšana un testēšanas pārskatu sagatavošana. Biežāk pieļautie pārkāpumi saistās ar to, ka operators neveic emisijas mērījumus vispār, veic neievērojot noteiktos intervālus (piemēram, nevis reizi ceturksnī, bet četras reizes gadā vasaras sezonā, kad zemāka darbības intensitāte), parauga ņemšanai netiek pieaicināta akreditēta laboratorija, bet operators pats paņem paraugu, atsevišķos gadījumos tiek izvirzīta prasība ņemt paraugus pie maksimālās darba noslodzes vai inspektora klātbūtnē, ko neievēro. Paraugu netestēšana vai neatbilstoša testēšana neļauj noskaidrot emisijas limitu, un daudzos gadījumos monitoringa prasību pārkāpumi saistās ar vēlmi slēpt emisijas limitu pārsniegumus. Emisijas monitoringa prasību pārkāpumi ir tikpat būtiski kā emisijas limitu pārsniegumi. Administratīvais sods ir vienīgais adekvātais līdzeklis, jo testēšanas pārskatu var veikt vēlāk, bet tas vairs neatspoguļos datus uz iepriekš noteikto periodu. Piemērojamās sankcijas ietver brīdinājumu. Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā (piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – līdz 280 naudas soda vienībām). Brīdinājuma piemērošana ir iespējama gadījumā, ja, piemēram, B kategorijas piesārņojošas darbības veicējs (piemēram, katlu māja) nav nodrošinājis atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam datu uzskaiti par gaisā emitētajām piesārņojošām vielām, tomēr dati ir pieejami, izvērtējot citu dokumentāciju (piemēram, dabas resursu nodokļa aprēķinus). Vienlaikus jāņem vērā, ka netiek konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, persona atzīst savu pārkāpumu un nekavējoties rīkojas, lai nepieļautu atkārtotu pārkāpumu.

Nepildot piesārņojošās darbības atļaujā izvirzītās prasības, uzņēmums ietaupa līdzekļus un pēc pārbaudes administratīvie līdzekļi ir vērsti tikai uz to, lai uzņēmums nākotnē izpildītu šīs prasības. Bet par to periodu, kamēr nav bijusi pārbaude un uzņēmējs ir guvis labumu no prasību nepildīšanas, būtu piemērojams administratīvais sods. Piemēram, dažos gadījumos, kad ir bijis nepieciešams darbību veikt noteiktā laika periodā (veikt noteiktus mērījumus emisijas limitu ievērošanai), nākotnē neko nav iespējams novērst, jo tas jau būs cits laika periods. Piemēram, operatoram piesārņojošās darbības atļaujā ir noteikta prasība nodrošināt cieto daļiņu koncentrāciju 5 mg/m3 emisijas avotos A16, A64, A65, A72, A73, A74. Reizi divos gados noteikt emisijas avota A16, A17, A18, A52, A64, A65, A72, A73, A74 filtra efektivitāti (mērījumus pirms un pēc filtra), lai pamatotu piesārņojošas darbības atļaujā norādītos piesārņojošo vielu daudzumus, t.sk. lai pārliecinātos, vai tiek ievērota cieto daļiņu koncentrācija 5 mg/m3. Pirmie mērījumi būtu jāveic 2018. gadā, bet tie nav veikti 2018. gadā, bet ir veikti 2019. gadā. Līdz ar to nav informācijas par piesārņojumu 2018. gadā un analīzes nav veiktas, visdrīzāk, tāpēc, lai neuzrādītu iespējamos pārsniegumus. Šajā gadījumā administratīvais process var tikt izmantots, lai liktu veikt analīzes vispārīgi uz priekšu, bet nevar atgriezties 2018. gadā un veikt analīzes par šo gadu, par to var piemērot tikai administratīvo sodu. 

Panta 4. daļā noteikta administratīvā atbildība par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai. Administratīvā atbildība izriet no tādu prasību neievērošanas, kas noteiktas likumā, uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos un A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā.

Šī administratīvā atbildība izriet no prasību neievērošanas, kas noteiktas likuma 5., 6., 11., 12., 13. un 16. pantā un šādos Ministru kabineta noteikumos:
1. Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" 3.2. apakšpunktā un 3.3.1., un 3.3.8. apakšpunktā;
2. Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" 4., 5., 6., 7. un 8. punktā;
3. Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumu Nr. 139 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu" 11., 12., 13., 14. un 15. punktā;
4. Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumu Nr. 724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" 9., 10., 12., 13. un 38. punktā;
5. Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām" 56. punktā;
6. Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 186 "Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus" 4. punktā;
7. Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 183 "Kārtība, kādā izstrādā pamatziņojumu par augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu ar bīstamām ķīmiskām vielām iekārtas teritorijā" 5. punktā;
8. Ministru kabineta 2012. gada 24. maija noteikumu Nr. 409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" 4., 5., 6., 7., 8., 21., 37., 40., 43., 44., 45., 46. un 48. punktā;
9. Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumu Nr. 401 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai" 6., 7., 8., un 25. punktā;
10. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" 3., 4. un 11. punktā;
11. Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182 "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi" - nosaka emisijas limitu izstrādājot emisijas limita projektu, kas katrai iekārtai tiek iekļauts atļaujas prasībās.  

Minētie MK noteikumi pēc likuma pieņemšanas tiks izdoti jaunā redakcijā. 

A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā tiek izvirzītas individuālas konkrētam objektam attiecināmas prasības piesārņojuma novēršanai un samazināšanai, tai skaitā emisijas robežvērtības un emisijas limiti, prasības, kas nodrošina augsnes un pazemes ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, prasības, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, kā arī atkritumu apsaimniekošanu, izmantojot dabas resursus un enerģiju, kā arī lietojot ķīmiskas vielas un maisījumus.

Izdalāmi šādi biežāk iespējamie atļaujā izvirzīto piesārņojuma novēršanas un samazināšanas prasību pārkāpumi:

1) piesārņojošas darbības apjoma pārsniegšana - atļaujā var būt noteikti ierobežojumi darbības apmēriem, piemēram, - saražotās produkcijas daudzums (dzīvnieku skaits fermās, saražotās ķīmiskās vielas, pārtikas produkcijas apjoms); - izejvielu daudzums (izmantotās ķīmiskās vielas, atkritumi, dzīvnieku blakusprodukti, pārtikas izejvielas); - pārkraujamo vai uzglabājamo preču apjoms, darbības teritorija. Vērtējot piesārņojošās darbības plānotos apjomus, tiek noteikts emisijas un ietekmes apjoms. Tāpēc pārsniedzot piesārņojošās darbības apjomus, nepamatoti palielinās ietekme uz vidi. Administratīvā atbildība piemērojama, jo pārkāpums ir izdarīts un palielināto ietekmi uz vidi nevar novērst.

2) emisijas limitu pārsniegšana - emisijas limits ir atļaujā noteikta maksimālā pieļaujamā emitētā vērtība, piemēram, pēc attīrīšanas upē vai ezerā ievadītie notekūdeņi drīkst saturēt ĶSP (ķīmiskais skābekļa patēriņš) 125mg/l; BSP (bioloģiskais skābekļa patēriņš) 5– 25 mg/l un suspendētās vielas – 135 mg/l. Pārsniedzot šos limitus, vidē tiek novadīts lielāks piesārņojošo vielu apjoms un attiecīgi pasliktināta dabas resursa kvalitāte, jo noteiktu, aprēķinātu piesārņojumu dabas resurss var uztvert. Emisijas limiti tiek noteikti piesārņojošām vielām ūdenī un gaisā. Putekļu, trokšņa un smaku emisijas parasti tiek vērtētas pēc normatīvajos aktos noteiktajām robežvērtībām, tomēr ir iespējami arī individuāli noteikti emisijas limiti, ja apjomīgas darbības tiek veiktas tuvu pie dzīvojamām mājām, kā ostās. Administratīvā atbildība ir piemērojama, jo piesārņojošo vielu emisija nav savācama, smakas, troksnis un tā rezultātā izjustais diskomforts iedzīvotājiem pēc tā emisijas nav mazināms.

3) prasību atkritumu apsaimniekošanai, prasību piesārņojošo vielu emisijas, trokšņa, smaku, putekļu vai citu emisiju samazināšanai neievērošana - atļaujā tiek noteikti operatora radīto un teritorijā uzglabājamo atkritumu uzglabāšanas apjomi un ilgums, lai neradītu būtiskus atkritumu uzkrājumus. Tiek izvirzītas prasības atkritumu uzglabāšanai, piemēram, zem jumta, uz ūdensnecaurlaidīga seguma, noteikts iepakojums un marķējums, jo normatīvie akti nosaka prasības atkritumu apsaimniekotājiem, nevis radītājiem. Atļaujā tiek noteiktas prasības veikt vairākas darbības, lai samazinātu emisijas. Piemēram, smaku samazināšanai ir pienākums samazināt naftas produktu kraušanas ātrumu bezvēja stundās vai pie noteikta vēja virziena, kas smaku nestu tieši uz dzīvojamām mājām. Piemēram, putekļu samazināšanai ir izvirzītas prasības neveikt ogļu kraušanas darbus, ja nav uzcelti noteikta augstuma žogi ap objektu un ogles kraušanas un uzglabāšanas procesā ir jāmitrina. Piemēram, trokšņa samazināšanai ir izvirzītas prasības ierobežot vai neveikt darbības brīvdienās, vakaros. Piemēram, piesārņojošo vielu emisijas samazināšanai var būt noteiktas tehnoloģiskas procedūras – darbību secība, prasības ķīmisko vielu (izejvielu) uzglabāšanai, notekūdeņu vairākkārtējai izmantošanai ražošanas procesos, lai taupītu ūdens resursus. Izvirzīto prasību neievērošana ne vienmēr izsauc emisijas limitu pārsniegumus (emisijas limits ir maksimāli pieļaujamā norma), bet vienmēr negatīvi ietekmē vides kvalitāti. Prasības ir vērstas uz vienmēr augstāko vides aizsardzības līmeni. Administratīvā atbildība ir piemērojama, jo piesārņojoša darbība ir veikta neatbilstoši vides standartiem, pārkāpums ir pabeigts un tā sekas nav novēršamas. Ja kādas prasības neievērošana nebūs radījusi negatīvas sekas, tad jautājums tiks risināts administratīvā procesa kārtā.

4) A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā tiek izvirzītas arī prasības piesārņojošas darbības monitoringam. Operatoram atļaujā tiek izvirzītas prasības pašam novērtēt faktiskās emisijas atbilstību atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem. Piemēram, iekārtas operatoram reizi ceturksnī ir jāpieaicina akreditēta laboratorija un jāapmaksā paraugu ņemšana un testēšanas pārskatu sagatavošana. Biežāk pieļautie pārkāpumi saistās ar to, ka operators neveic emisijas mērījumus vispār, veic neievērojot noteiktos intervālus (piemēram, nevis reizi ceturksnī, bet četras reizes gadā vasaras sezonā, kad zemāka darbības intensitāte), parauga ņemšanai netiek pieaicināta akreditēta laboratorija, bet operators pats paņem paraugu, atsevišķos gadījumos tiek izvirzīta prasība ņemt paraugus pie maksimālās darba noslodzes vai inspektora klātbūtnē, ko neievēro. Paraugu netestēšana vai neatbilstoša testēšana neļauj noskaidrot emisijas limitu, un daudzos gadījumos monitoringa prasību pārkāpumi saistās ar vēlmi slēpt emisijas limitu pārsniegumus. Emisijas monitoringa prasību pārkāpumi ir tikpat būtiski kā emisijas limitu pārsniegumi. Administratīvais sods ir vienīgais adekvātais līdzeklis, jo testēšanas pārskatu var veikt vēlāk, bet tas vairs neatspoguļos datus uz iepriekš noteikto periodu. Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā (piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 128 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – līdz 420 naudas soda vienībām).

Nepildot piesārņojošās darbības atļaujā izvirzītās prasības, uzņēmums ietaupa līdzekļus un pēc pārbaudes administratīvie līdzekļi ir vērsti tikai uz to, lai uzņēmums nākotnē izpildītu šīs prasības. Bet par to periodu, kamēr nav bijusi pārbaude un uzņēmējs ir guvis labumu no prasību nepildīšanas, būtu piemērojams administratīvais sods. Piemēram, dažos gadījumos, kad ir bijis nepieciešams darbību veikt noteiktā laika periodā (veikt noteiktus mērījumus), nākotnē neko nav iespējams novērst, jo tas jau būs cits laika periods. Vai arī, piemēram, operatoram piesārņojošās darbības atļaujā ir noteikti apjomi, kādos drīkst vienlaicīgi uzglabāt atkritumus uzņēmuma teritorijā. Piemēram, atļauts uzglabāt atsāļņus no porofora ražošanas 30 tonnas, bet pārbaudē konstatēts, ka tiek uzglabātas 750 tonnas. Vērtējot pēc saražotā atkritumu daudzuma gadā, redzams, ka atkritumi uzkrāti trīs gadus. Konkrētajā gadījumā papildus ir arī cianīdu izgarojumi gaisā, jo uzglabāšanas tvertne nav nosegta. 

Panta 5. daļa nosaka administratīvo atbildību par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas. Šī administratīvā atbildība izriet no prasību neievērošanas, kas noteiktas 16. pantā. Administratīvā atbildība par darbību bez atļaujas (atļaujas neesamību) tiek piemērota gadījumos, kad:
1) atļauja kā dokuments nav pieprasīts vai nav izdots;
2) atļauja ir izdota, bet pieteiktā darbība tiek veikta citā adresē;
3) ir izdota B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, bet operators ir palielinājis savas darbības apjomus līdz tādiem apmēriem, kad viņam jau būtu nepieciešama A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja.
Piemēram, A kategorijas darbība ir objekts ar jaudu vairāk kā trīs tonnas nebīstamo atkritumu sadedzināšanai stundā; savukārt B kategorijas darbība ir trīs tonnas un mazāk nebīstamo atkritumu sadedzināšanai stundā. Ja personai ir B kategorijas atļauja divu tonnu nebīstamo atkritumu sadedzināšanai, bet faktiski tiek sadedzināts 3,2 tonnas stundā, tad fiksējama darbība bez A kategorijas darbības atļaujas. Ja faktiski tiek sadedzināts 2,9 tonnas atkritumu, tad kā B kategorijas atļaujas prasību pārkāpums. Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā (piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 86 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – līdz 580 naudas soda vienībām).

Panta 6. daļa nosaka administratīvo atbildību par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas. Šī administratīvā atbildība izriet no prasību neievērošanas, kas noteiktas 16. pantā.

Administratīvā atbildība par darbību bez atļaujas (atļaujas neesamību) tiek piemērota gadījumos, kad:
1) atļauja kā dokuments nav pieprasīts vai nav izdots;
2) atļauja ir izdota, bet pieteiktā darbība tiek veikta citā adresē;
3) ir izdota B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, bet operators ir palielinājis savas darbības apjomus līdz tādiem apmēriem, kad tam jau būtu nepieciešama A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja.
Piemērojamo sankciju apmērs tiek saglabāts esošā apmērā (piemēro naudas sodu fiziskām personām no 70 līdz 140 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no 140 līdz 860 naudas soda vienībām).

Nosakot 35. pantā iekļautos soda sankciju veidus un apmērus tika izvērtēta atbilstība šādiem kritērijiem: 
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips: Vērtējot administratīvā akta izdošanas prioritātes principu, var secināt, ka pantā minētie pārkāpumi ir (par darbības veikšanu bez atļaujas, bez C reģistrācijas vai par darbības veikšanu neievērojot prasības) ir tādi pārkāpumi, kuru radītās sekas vairs nav atgriežamas un novēršanas. Minētās rīcības ir neatgriezeniskas. Piemēram, ja darbībai nav bijusi saņemta nepieciešamā atļauja, tad pat šobrīd saņemot atļauju, to vairs nevar piemērot ar atpakaļejošu spēku un nevar novērst to situāciju, kad uzņēmums ir strādājis bez atļaujas, bez saistošām prasībām piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt atļaujas prasību neievērošana arī ir neatgriezenisks process, piemēram, neievērojot atļaujā ietvertos emisiju limitus, gaisā vai ūdenī tiek izlaistas papildus emisijas, kas rada negatīvu ietekmi uz vidi. Šīs emisijas vairs nevar ne savākt, ne atgriezt atpakaļ. Līdz ar to konkrētajā gadījumā prioritāte ir administratīvā soda noteikšanai nevis administratīvā akta izdošanai.

2) Sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanas efektivitāte: Administratīvais sods palīdzēs samazināt tos gadījumus, kad tiek veikta darbība bez atļaujas vai C reģistrācijas, kā arī tos, gadījumus, kad netiek ievērotas prasības. Pārkāpumus būs iespējams konstatēt, izmeklēt un pierādīt kontrolējošajām iestādēm dodoties inspekcijās un pārbaudēs, kā arī veicot attālinātas dokumentācijas pārbaudes.

3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām: Minētais pārkāpums skar ievērojamu lielu sabiedrības daļu, jo darbojoties bez atļaujas vai C reģistrācijas, kā arī pārkāpjot prasības, tiek vidē emitētas vielas nekontrolētā veidā neievērojot emisijas limitus vai robežvērtības. Faktiski vides stāvokli nevar atgriezt iepriekšējā stāvoklī. Vislielākā ietekme var būt uz tuvumā dzīvojošiem cilvēkiem, bet piesārņojums var izplatīties arī lielā areālā un radīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, tādēļ minētais nodarījums attiecināms uz publiski tiesiskajām attiecībām.

4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums: Regulējuma neesamības gadījumā būtu gadījumi, kad operatori strādātu bez atļaujas vai C reģistrācijas, vai arī neievērojot prasības un tas jau rada nozīmīgus draudus vides kvalitātei un potenciāli arī cilvēku veselībai. Atkarībā no piesārņojošas darbības specifikas, gadījumi var būt ar dažādām neatgriezeniskām sekām (piemēram, augsnes, ūdens piesārņojums, gaisā izlaistas bīstamas emisijas utt.). 

5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu: Pārkāpuma gadījumā netiek izdots administratīvais akts, tādēļ nav iespējams piespiest izpildīt administratīvo aktu un piemērot administratīvā procesa likumā minēto piespiedu izpildes kārtību. Minētās rīcības ir neatgriezeniskas. Līdz ar to konkrētajā gadījumā prioritāte ir administratīvā soda noteikšanai nevis administratīvā akta izdošanai.

Piemērotie sodi pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām 2020. gadā:
1. Valsts vides dienests piemērojis šādus sodus: