Anotācija (ex-ante)

Atbalsta pretendentam veicot iepirkumu, kura summa pārsniedz 70 000,00 euro, lai pretendētu uz atbalstu,  ir jāiesniedz trīs derīgi piedāvājumi, kā arī katra iepirkuma dalībnieka apliecinājums par to, ka viņu piedāvājums ir neatkarīgi izstrādāts. Tomēr praksē ir situācijas, kad ir apgrūtinoši iesniegt trīs derīgus piedāvājumus, vienlaikus noteikumos nav noteikti nosacījumi, ja tiek iegādātas specifiskas, īpaši izgatavotas, izstrādātas vai pielāgotas iekārtas, specifisku prasību, kā arī lietotu pamatlīdzekļu gadījumā. Tirgus ir ļoti mainīgs un ne vienmēr tirgū ir pieejami šie piedāvājumi atbilstoši atbalsta pretendenta iepirkumā izteiktajām prasībām.

Lai veicinātu atbalsta pretendentiem īstenot projektus, noteikumu projekts paredz izmaiņas nosacījumā noteikumu 7.5.4. apakšpunktā par nepieciešamo derīgo piedāvājumu skaitu, ja iepirkuma summa pārsniedz 70 000,00 euro - atbalsta pretendents iepirkuma procedūrā iesniedz divus derīgus piedāvājumus, kas nodrošina cenu salīdzinājumu un pamatotību, kā arī iegādājoties specifiskas, īpaši izgatavotas, izstrādātas vai pielāgotas iekārtas, specifisku prasību gadījumā iesniedz vienu derīgu piedāvājumu, vienlaikus Lauku atbalsta dienestam ir iespēja piesaistīt neatkarīgu ekspertu cenas pamatotības izvērtējumam.

Spēkā esošā noteikumu 14.2. apakšpunkts nosaka projektu iesniegumu rindošanu diltošā secībā atbilstoši projektu atlases kritērijiem, kas ir ietverti ELFLA vai EJZAF atbalsta pasākumu atbalsta saņemšanas specifiskajos nacionālajos normatīvajos aktos. Praksē projektu atlases kritērijus nereti nepieciešams pārskatīt vai pielāgot konkrētā atbalsta pasākuma projektu iesniegumu pieņemšanas kārtai, ņemot vērā ka atbilstoši noteikumu 3.2. apakšpunktam Zemkopības ministrija var lemt par konkrētā projekta iesnieguma kārtā atbalstāmām darbībām. Lai veiktu izmaiņas projektu atlases kritērijos, atbilstoši Regulas Nr. 2021/2115 79. panta 1. punktam ELFLA gadījumā ir jāapspriežas ar Uzraudzības komitiju, savukārt EJZAF gadījumā jāapstiprina Uzraudzības komitejā. Attiecīgi pēc Uzraudzības komitejas lēmuma tiek virzīti grozījumi specifiskajos Ministru kabineta noteikumos par atbalsta piešķiršanu, ietverot pārskatīto projektu atlases kritēriju pielikumu. Šāda pieeja rada administratīvo slogu iesaistītajām iestādēm.

Atbilstoši Regulas Nr. 2021/2115 79. panta 1. punktu projektu atlases kritērijus pēc apspriešanās ar Uzraudzības komiteju apstiprina Vadošā iestāde jeb ELFLA gadījumā Zemkopības ministrija. EJZAF Ņemot vērā, ka Uzraudzības komitejā ir pārstāvētas gan ministrijas, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji un ievērojot 79. panta 1. punktā noteikto, ka atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi, projektu atlases kritērijus, kurus Lauku atbalsta dienests izmanto, sarindojot iesniegtos projektu iesniegumus dilstošā secībā, nav nepieciešams ietvert Ministru kabineta noteikumos kā konkrēto specifisko noteikumu pielikumu, bet ir nepieciešams ietvert atsauci, ka projektu atlases kritērijus apstiprina Vadošā iestāde ELFLA gadījumā un Uzraudzības komiteja EJZAF gadījumā. Uzraudzības komitejas lēmumi ir publiski pieejami un attiecīgi projektu atlases kritēriji ir publiskoti un zināmi atbalsta pretendentiem pirms katras projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas.
Lauku atbalsta dienests, ņemot vērā šos kritērijus, veic projektu iesniegumu sarindošanu dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam, kas iegūti projektu atlases kritērijos. Tas nozīmē, ka projektiem ar augstāku punktu skaitu ir priekšrocības saņemt publisko finansējumu projekta īstenošanai, ievērojot to, ka tas var būt nepietiekams visu iesniegto projektu iesniegumu īstenošanai.
Lai iepriekšminētās pieejas izmaiņa neradītu papildu administratīvo slogu, ņemot vērā, ka jau šobrīd ir apstiprināta lielākā daļa specifisko Ministru kabineta noteikumu par atbalsta piešķiršanu konkrētajā ELFLA vai EJZAF atbalsta pasākumā, tad attiecīgais pielikums, kurā noteikti projektu atlases kritēriji, tiktu svītrots no noteikumu projekta, ja šie noteikumi tiks atvērti citiem grozījumiem.
Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumu rindošanā turpina piemērot tos projektu atlases kritērijus, kuri ir iekļauti Ministru kabineta noteikumos par konkrētā atbalsta pasākuma īstenošanu līdz tam brīdim, kamēr attiecīgajā normatīvajā aktā nav veikti grozījumi. Pēc grozījumu veikšanas, svītrojot projektu atlases kritēriju pielikumu Ministru kabineta noteikumos par konkrētā atbalsta pasākuma īstenošanu, Lauku atbalsta dienests attiecīgi turpmāk izmanto projektu atlases kritērijus, kurus apstiprinājusi Vadošā iestāde ELFLA gadījumā vai Uzraudzības komiteja EJZAF gadījumā.
Vienlaikus atsevišķā apakšpunktā ir noteikta kārtība saistībā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejai, kur projektu atlases kritērijus nosaka un projektu iesniegumus apstiprina vietējā rīcības grupa.
Tādējādi, projekta iesniegumu vērtēšana un atlase ir rūpīgi koordinēts process, kas nodrošina, ka publiskais finansējums tiek piešķirts tiem projektiem, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret atbalsta saņēmējiem, atbalsta orientēšanu pasākuma vai konkrētās projektu iesniegumu kārtas mērķi.

Atbilstoši spēkā esošai noteikumu redakcijai projekta informācijas un publicitātes izmaksas ir jāsedz atbalsta saņēmējam.

Ņemot vērā, ka ES tiesību akti (Regula Nr. 2021/1060 vai Regula Nr. 2021/2115) nenosaka pienākumu atbalsta saņēmējam obligāti segt izdevumus saistībā ar projekta publicitātes nodrošināšanu, noteikumu projekts paredz svītrot 27. punkta pēdējo teikumu - Projekta informācijas un publicēšanas pasākumu izmaksas sedz atbalsta saņēmējs. Tādējādi publicitātes izdevumi būtu attiecināmi projekta ietvaros.

Atbilstoši spēkā esošai noteikumu redakcijai un normatīviem aktiem par darbību īstenošanu saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, informācija par projektu pieņemšanas kārtām netiek publicēta sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā pieejamā laikrakstā. Tā tiek publicēta Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē un vietējā rīcības grupa to ievieto savā tīmekļvietnē un sociālos tīklos, līdz ar to nepieciešams precizēt normu par projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu.

Svītrot 29.punktā vārdus “sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā pieejamā laikrakstā un”, kā arī precizēt punkta redakciju.

Noteikumos 37. punktā tiek minēts, ka finansējumu piešķir dotāciju veidā un vienīgi ņemot vērā vienkāršoto izmaksu vienu veidu - fiksēto summu maksājumus.  Tādējādi šis punkts ir norādīts nepilnīgi, nepatverot visus vienkāršoto izmaksu veidus. Līdz ar to ir nepieciešams šo punktu papildināt, jo finansējumu var piešķirt dotāciju veidā, izmantojot vairākas iespējas vienkāršoto izmaksu veidiem - vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus vai vienotas likmes veidā.

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu 37. punktu, norādot atsauces uz visiem vienkāršoto izmaksu veidiem.
Faktiskās izmaksas var tikt nenorādītas, ja normatīvie akti nosaka, ka finansējumu piešķir dotāciju veidā un to izmaksā saskaņā ar regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta ''b'', "c" un ''d'' apakšpunkta vai regulas 2021/2115 83. panta 1. punkts ''b'', "c" un ''d'' apakšpunktā minēto kā vienkāršoto izmaksu.
 

Noteikumu projekts neparedz normu par atbalsta saņēmēja pienākumu un laika termiņu projekta ietvaros uzbūvētās būves vai ēkas ierakstīšanai Zemesgrāmatā, kas rada nenoteiktību šī pienākuma izpildē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās.

Noteikumu projektā ietverts jauns punkts, lai Lauku atbalsta dienests pēc būvju būvniecības un novietošanas projekta pabeigšanas pārliecinātos, ka projekts ir īstenots pilnīgi un atbalsta saņēmējs ir veicis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus -  par nekustamo īpašumu veicis ierakstu Zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinātu atbilstošu tiesisko aizsardzību un reģistrētu attiecīgo ēku vai būvi. Šis ieraksts jāveic ne vēlāk kā viena gada laikā pēc pēdējā maksājuma veikšanas saskaņā ar likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" noteikto kārtību.

Noteikumu 47.1. apakšpunkts par priekšapmaksas saņemšanu, neietver specifisku atbalsta saņēmēju - Valsts kapitālsabiedrību, kurai ar likumu ir deleģēts uzdevums izbūvēt, uzturēt un ekspluatēt tās meliorācijas sistēmas, kuras nenes peļņu. Attiecīgi šādam saņēmējam nav iespēju saņemt priekšfinansējumu projektu īstenošanai, kas saistīti ar valsts nozīmes meliorācijas sistēmu sakārtošanu un atjaunošanu.

Papildināt šo noteikumu 47.1. apakšpunktu ar teikumu - Valsts kapitālsabiedrībai, kurai ar likumu ir deleģēts uzdevums "Meliorācijas sistēmu būvniecība, uzturēšana un ekspluatācija, kas nenes peļņu" sākot ar otro priekšapmaksu tās apmēru paredz ne vairāk kā 50 procentu apmērā no projekta kopējā publiskā finansējuma.

Priekšapmaksu projekta īstenošanai piešķir, ja atbalsta saņēmējs iesniedz atbilstošus pamatojošos dokumentus par darījumu – preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju rēķinus. Ja projekts tiek īstenots atbilstoši atbalsta pasākuma nosacījumiem, kas ietver dotāciju vienkāršoto izmaksu veidā, tādā gadījumā atbalsta saņēmējam nav jāsniedz projektā paredzēto darbību/darījumu pamatojošie dokumenti.

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu 47.2.1.2. apakšpunktu, ietverot atsauci uz vienkāršoto izmaksu veidu, kas tiek minēts regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta ''c'' apakšpunktā. Šajā gadījumā rēķinus nav nepieciešams pievienot priekšapmaksas pieprasījumam, tādējādi vienkāršotās izmaksas tiek ieviestas atbilstoši to būtībai, atvieglojot atbalsta saņemšanas procesu un nodrošina, ka atbalsta saņēmēji var saņemt priekšapmaksu ātrāk un efektīvāk.

No atbalsta saņēmēju puses, kā arī no juridiskās puses finansējuma izmaksāšanas termiņu un tā pagarinājuma nepieciešamība nebija izprotama 48. punktā izteiktajā redakcijā.

Pēc tam, kad projekta iesniegums ir iesniegts Lauku atbalsta dienestam, tiek uzsākta tā apstiprināšanas procedūra. Precizējot 48. punkta redakciju, nepārprotami ir skaidrs finansējuma izmaksāšanas termiņš. Ja projekta iesniegums ir pilnīgs un atbilstošs visiem noteikumiem, Lauku atbalsta dienests 30 dienu laikā to apstiprina un veic finansējuma pārskaitījumu atbalsta saņēmējam. Pat ja vienlaikus ir iesniegts priekšapmaksas pieprasījums, tas tiek izskatīts un apstiprināts šajā pašā laika posmā. Tomēr, ja ir neprecizitātes vai trūkst papildu informācijas, Lauku atbalsta dienests var pieprasīt dokumentu precizējumus vai papildu informāciju. Šajā gadījumā apstrādes termiņš var tikt pagarināts par papildu 15 darbdienām. Tas nodrošina, ka visi projekti tiek pienācīgi pārbaudīti, ņemot vērā visus nepieciešamos faktorus un prasības.

Pēc pārskatu izvērtēšanas, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc to saņemšanas Lauku atbalsta dienests pieņem vienu lēmumu, kas minēts 54. punktā, bet šajā punktā netiek atrunāti tie lēmumi, kuri attiecas uz regulas 2021/1060 63. panta 5. punkta nosacījumiem, kā arī gadījumā ja piemēro regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "b", "c" vai "d" apakšpunktu dotāciju veidā ko piešķir kā vienkāršoto izmaksu.

Nepieciešams papildināt noteikumu projektu ar papildus 54. punkta prim punktiem, lai veidotu saprotamu un organizētu lēmumu pieņemšanu, gadījumos ja izmaksas tiek veiktas atbilstoši regulas 2021/1060 63. panta 5. punktam, kā arī ja tiek piemērots regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "b", "c" vai "d" apakšpunkts, kuri nosaka atbalsta piešķiršanu dotāciju veidā.

Noteikumu 63.3. apakšpunktā ir noteikts, ka atbalsta pretendenta iesniegto projektu noraida vai atbalstu neizmaksā, ietverot 3. pielikuma noteikto, ja atbalsta pretendentam ir piemērotas 63.3. apakšpunktā minētās sankcijas. Šis punkts tiek attiecināts arī pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, kā arī uz vērtēšanas laiku, kur tiek šis punkts minēts 61.2. apakšpunktā līdzīgā redakcijā. 
Noteikumu projekta 63.4.4. apakšpunkts, kas paredz līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai pagājušo 12 mēnešu termiņu no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums, kurā tas atzīts par vainīgu kādā no šādiem pārkāpumiem.

Izsakot 61.2. un 63.3. apakšpunktus, atbilstošā redakcijā, kā atsevišķu punktu, kas būtu attiecināms uz visiem atbalsta saņēmējiem un to Lauku atbalsta dienests varētu konstatēt jau pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vai tā vērtēšanas laikā, kā arī attiecināt šo punktu uz tiem atbalsta saņēmējiem uz kuriem tiek attiecināts 3. pielikums. Netiktu dublēt informācija, bet tā tiktu ietverta vienā atsevišķā punktā, kas sekmētos ar lietderīgu finansējuma izlietojumu un atbilstošu mērķu sasniegšanu Latvijas teritorijā, neatbalstot projektus atbalsta pretendentiem, pret kuriem ir vērstas jebkādas 61.2. vai 63.3. apakšpunktos minētās sankcijas.
Noteikumu projekta 63. punkta 63.4.4. apakšpunktu ir nepieciešams izteikt, kā atsevišķu punktu, lai to neattiecinātu uz 63.4. apakšpunkta nosacījumiem.

Normatīvajos aktos nav noteikta norma, kas ļautu Lauku atbalsta dienestam administratīvajā procesā piemērot finanšu korekciju, ja atbalsta saņēmējs nav ievērojis normas, kurām atbilstību pašapliecinājis atbalsta pretendenta deklarācijā. 

Papildināt 68. punktu ar teikumu - "tai skaitā, parakstot atbalsta pretendenta deklarāciju un maksājuma pieprasījuma apliecinājumu, izteicis deklarācijas, kas neatbilst faktiskajiem vai tiesiskajiem apstākļiem, neievēro šādā veidā izteiktās apņemšanās vai šajos dokumentos ietvertās normas"

Ņemot vērā normatīvajos aktos teikto, ka būvdarbus, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu ir jāveic trešajai personai, kas atbildīga par to veikšanu, atbalsta pretendents pats nav veicis un to veikšanā nav jebkādā veidā iesaistījies. Atbalsta pretendentam ir jāapzinās, ka tāds apliecinājums par šo apstākli, kas ir pretrunā faktiskajiem apstākļiem, ir maldinošs un var būt pamatā publiskā finansējuma pieprasījuma noraidījumam vai priekšlaicīgi saņemtā atbalsta atprasīšanai, līdz ar to ir nepieciešami I pielikuma papildinājumi.

Papildināt I pielikuma atbalsta pretendenta deklarācijas punktus ar kuriem atbalsta pretendents iepazīstoties pašapliecina, ka attiecīgās normas ievēros saistībā ar deklarācijā minēto, kā arī par būvniecības prasībām attiecībā normatīvajos aktos teiktajam. Drošības, kvalitātes un laika apsvērumu dēļ ir nepieciešams būvdarbus veikt konkrētam būvniecības uzņēmumam, kas atbild par būvniecības veiktajiem darbiem.