Anotācija (ex-ante)

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika pārtrauktas normālas visu energoresursu tirgus attīstības tendences un šo resursu cena strauji palielinājās. Papildus radās izejvielu, iepakojumu un citu ražošanas materiālu piegādes traucējumi vai pat trūkums. Daudzi iepakojuma veidi, tādi kā stikla burciņas, tika iepirktas Ukrainā, un atsevišķi kartona veidi – tikai Krievijā. Kara izraisītās sekas atstāj tiešu ietekmi uz normālu pārtikas ķēdes funkcionēšanu un pārtikas uzņēmumu spēju nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.
Pārtikas pārdošanas cenu kāpums nespēj kompensēt tās ražošanai izmantoto izejvielu izmaksu pieaugumu. Palielinoties pārtikas produktu pārdošanas cenām, samazinās pārdošanas apjoms, tāpēc ka patērētāji izvēlas lētākus alternatīvus produktus vai samazina nopirkto produktu daudzumu. 
Pastāv draudi, ka daudzi pārtikas uzņēmumi varētu pārtraukt savu darbību. Tādējādi Latvijā tiktu zaudētas darba vietas un pārtikas uzņēmumu nomaksāto nodokļu apmērs, vienlaicīgi palielinoties slogam uz valsts sociālo budžetu. Patlaban atsevišķi pārtikas uzņēmumi jau ir pārtraukuši savu darbību, kā arī vairāki pārtikas uzņēmumi saskaras ar būtiskām finansiālām problēmām, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbību. Ievērojot izveidojušos ģeopolitisko situāciju, Latvijā ir būtiski saglabāt pārtikas ražošanu, lai valstī būtu pietiekami liels vietējo produktu nodrošinājums un valsts apdraudējuma gadījumā būtu iespējams iedzīvotājus apgādāt ar pārtiku

Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums paredz saimnieciskās darbības veicējiem, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, piešķirt atbalstu:
1) aizdevumu veidā,
2) garantiju (t.sk., eksporta garantiju) veidā,
3) vai pašu  kapitāla investīciju veidā.
 
Atbilstoši Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma 5.panta pirmajai daļai, šai likumā noteikto atbalsta pasākumu īstenošanai tiek izmantots:
1) valsts budžeta finansējums, kas akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - Altum) ir piešķirts saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret to.
2) Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums;
3) īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums.
 
Atšķirībā no Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma noteikumu projekts paredz, ka atbalstu piešķir vienreizējā maksājuma veidā. 
Noteikumu projekta finansējums tiks nodrošināts no budžeta apakšprogrammas 64.08.00 “Izdevumu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai”.

Ņemot vērā Zemkopības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai” un tam pievienoto protokollēmumu , kas izskatīts Ministru kabinetā 2022.gada 21.jūnijā,  kur cita starpā noteikts, ka atbalsta pasākumi lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarei finansējami no budžeta apakšprogrammas 64.08.00 “Izdevumu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai”, tad par noteikumu projekta izdošanas pamatu ir atbilstoši izmantot  Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu “Kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku un zivsaimniecības attīstībai, nosaka Ministru kabinets…” Pamatojoties uz Informatīvo ziņojumu noteikumu projekts paredz mērķētu atbalstu pārtikas nozarei.
Gan likums, gan noteikumu projekts paredz atšķirīgu atbalsta veidu un tiem ir atšķirīgs finansējuma avots.
Tomēr Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma regulējumā nekur nav noteikts, ka tur paredzētie atbalsta instrumenti būtu vienīgais piemērojamais atbalsta pasākums saimnieciskās darbības veicējiem, kurus skārušas pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas izraisītās ekonomiskās sekas.” Kā arī jāņem vērā, ka likuma pieņemšanas laikā atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarei vēl netika paredzēts, tādēļ likumā tāds netika noteikts. Ņemot vērā pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas izraisītas ekonomiskās sekas uz pārtikas ražotājiem ir nepieciešams šiem ražotājiem piešķirt steidzamu atbalstu un Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma normā ir paredzēts pietiekams pilnvarojums šādu noteikumu projektu izstrādāt un pieņemt
 Līdz ar to noteikumu projekta regulējums nav pretrunā ar Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumu.
Tādējādi, lai daļēji atvieglotu problēmas, ar kurām saskaras lauksaimniecības produktu pārstrādes nozare un mazinātu negatīvās ekonomiskās sekas un novērstu pārtikas uzņēmumu likviditātes trūkumu Zemkopības ministrija izstrādājuši sekojošus atbalsta pasākumus.



Pamatojoties uz krīze pagaidu regulējuma 2.1. sadaļu, ir izstrādāti atbalsta nosacījumus lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarei. Tā kā pārtikas uzņēmumi savas ražošanas nodrošināšanai izmanto dažādus enerģijas avotus, ne tikai dabasgāzi vai elektroenerģiju vien, tad atbalsts tiek paredzēts visu izmantoto energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai. Ar energoresursiem tiek saprasti apzināti kurināmā krājumi vai enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai. Daļēja izmaksu pieauguma kompensācija tiek paredzēta arī par primārā un sekundārā iepakojuma materiālu izmaksu palielinājumu, tā kā šo materiālu izmaksas tieši ietekmē Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.
Pārtikas ražotāju sniegtā informācija liecina , ka Ukrainas krīze visbūtiskāk ir ietekmējusi primārā un sekundārā iepakojuma piegādes ķēdes un šo iepakojumu veidu cenu tā kā pietiekami nozīmīga šo iepakojuma veidu daļa tika iepirkta Ukrainā un Krievijā.  Kā arī tieši šie iepakojuma veidi veido vislielāko iepakojuma izmaksu daļu produktu pašizmaksā.  Tādēļ noteikumu projektā atbalsts tiek paredzēts tieši šiem iepakojuma veidiem.

Noteikumu projekts paredz daļēji kompensēt energoresursu vai izlietotā iepakojuma izmaksu kāpumu, ja to izmaksas atbalsta periodā ir palielinājušas par vismaz 15 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021. gadā. Lai izvērtētu, vai šo izmaksu palielinājumu nekompensē ieņēmumu palielinājums, paredzēts papildu kvalificēšanas kritērijs atbalstam, t.i., ka šim izmaksu palielinājumam par pieciem procentiem ir jāpārsniedz ieņēmumu palielinājums. Atbalsts tiek aprēķināts 70 % apmērā no iepakojuma vai energoresursu izmaksu pieauguma. 

Noteikumu projektā termins “lauksaimniecības produktu pārstrāde” nav lietots Regulas 651/2014 2. panta 10. punkta izpratnē. Atsauce uz Regulas 651/2014 2. panta 10. punktu netiek lietota, tādēļ, ka minētais skaidrojums nav atbilstošs konkrētajam atbalsta mērķim. Ir plānots atbalstīt pārtikas ražotājus, kuri ražo ne tikai lauksaimniecības produktus, kas atbilstoši Regulas 651/2014 2. panta 11. punktu definēti kā  LESD I pielikumā minētie produkti, bet arī citus pārtikas produktus, kas ir ārpus šī pielikuma.  Tai pašā laikā nav plānots atbalstīt visu lauksaimniecības produktu pārstrādi, jo paredzēts neatbalstīt alkoholisko dzērienu  un nepārtikas produktu ražošanu.
Izņēmums attiecība cūkkopības un mājputnu nozari pārstrādes definīcijā ir norādīts, lai izslēgtu no atbalsta pretendentu loka tos komersantus, kuriem ir reģistrēts ganāmpulks Lauksaimniecības datu centrā, un tādejādi izvairītos no iespējamās atbalsta pārklāšanās ar atbalstu, kas noteikts Ministru kabineta 2022.gada 28.jūnija noteikumos Nr 391 “Eiropas Savienības un valsts ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtība cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē”.


Tā kā pārtikas uzņēmumiem ir palielinājušas gandrīz visas darbības izmaksu pozīcijas, tostarp izejvielu izmaksas, ne tikai iepakojuma un energoresursu izmaksas, vienlaikus palielinoties produktu pārdošanas ieņēmumiem, paredzēts ieņēmumu atbalsts par EBIT samazinājumu, jo EBIT izmaiņas parāda ne tikai ieņēmumu izmaiņas, bet arī izdevumu izmaiņas un to kopējo mijiedarbības rezultātu, tā atspoguļojot saimnieciskās darbības veicēja  faktiskos zaudējumus. Ar EBIT tiek saprasts saimnieciskās darbības veicēja darbības neto ienākums lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē pirms procentu un ienākumu nodokļa maksājumiem. Ja saimnieciskās darbības veicējs darbojas vairākās nozarēs, EBIT tiek dalīts proporcionāli izmaksām katrā no nozarēm.
Atbalsts tiek piešķirts, ja EBIT lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē ir samazinājies vismaz par pieciem procentiem. Atbalsts tiek aprēķināts kā EBIT samazinājums atbalsta periodā lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē salīdzinājumā to ar EBIT vērtību 2021. gada atbilstošajā periodā.

Noteikumu projekta 11.punktā noteikto atbalstu iepakojuma vai energoresursu izmaksu kāpuma vai EBIT samazinājuma segšanai piešķir, nepārsniedzot krīzes pagaidu regulējumā noteikto kopējo ierobežota apjoma atbalsta apmēru – 400 000 euro saistīto personu grupai. 
Noteikumu projekta 11. un 12.punkta noteiktais atbalsta apmērs tiek noteikts vienam saimnieciskās darbības veicējam,  jo tā lielums tiek noteikts izmantojot Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk Regula 651/2014)  I pielikumu, tad viens saimnieciskās darbības veicējs tiek saprasts kā saimnieciskās darbības veicējs kopā ar  Regulas 651/2014 I pielikumā norādītajiem saistītajiem saimnieciskās darbības veicējiem.  Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojuma “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem ekonomikas atbalstam pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (2022/C 131 I/01) ) 41.a punktā  ne arī kādā citā punktā nav norādes, ka noteikto atbalsta apjomu  var piešķirt katram saistītajam saimnieciskās darbības veicējam. Tādējādi uzskatam ka noteikumu projektā nav noteiktas stingrākas prasības kā noteikts Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojuma “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem ekonomikas atbalstam pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (2022/C 131 I/01) ) 41.a punktā.

Savukārt, pamatojoties uz Krīzes pagaidu regulējuma 2.4. sadaļu ir izstrādāti atbalsta nosacījumi lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem izmaksas par dabas gāzi vai elektroenerģiju atbalsta periodā ir palielinājušas par vairāk nekā 200 % salīdzinājumā ar vidējo dabasgāzes vai elektroenerģijas cenu 2021. gadā. Atbalsts tiek aprēķināts 30 procentu apmērā no attiecināmam izmaksām. Savukārt attiecināmas izmaksas tiek aprēķinātas kā reizinājums starp dabasgāzes un elektroenerģijas apjomu, kas iepirkts no piegādātājiem atbalsta periodā, un cenas pieaugumu, ko atbalsta pretendents maksā par izmantoto dabasgāzes un elektroenerģijas apjomu. Cenas pieaugums tiek aprēķināts kā starpība starp cenu par dabasgāzes un elektroenerģijas vienību konkrētā mēnesī, kuru saimnieciskās darbības veicējs maksājis attiecināmajā laikposmā, un divkāršotu vidējo cenu par vienību, kuru saimnieciskās darbības veicējs maksājis references periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Noteikumu projekta 12.punktā noteikto atbalstu būtisku dabasgāzes vai elektroenerģijas cenu pieauguma segšanai piešķir, nepārsniedzot krīzes  pagaidu regulējumā noteikto kopējo ierobežota apjoma atbalsta apmēru – 2 000 000 euro saistīto personu grupai.

Tā kā krīzes pagaidu regulējuma 59 punktā noteiks, ka  “Komisija piemēro šo paziņojumu no 2022. gada 1. februāra, ņemot vērā Krievijas agresijas pret Ukrainu ekonomisko ietekmi un šajā sakarā noteiktās sankcijas. Šis paziņojums ir pamatots ar pašreizējiem ārkārtas apstākļiem, un tas netiks piemērots pēc tajā minētā datuma.”, tad atbilstoši arī noteikumu projektā noteiktais atbalsts tiek piemērots ar šī gada 1.februāri. Lai pārtikas uzņēmumiem būtu iespējams maksimāli ātri piešķirt atbalstu, atbalsta periods ir sadalīts divās kārtās – periodā no 2022. gada 1. februāra līdz 31. maijam un periodā no 2022. gada 1. jūnija līdz 31. oktobrim. Zemkopības ministrija vismaz vienu mēnesi pirms paredzētā iesnieguma iesniegšanas beigu datuma oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis” izsludina katrā atbalsta kārtā pieejamo finansējuma apmēru un datumu līdz kuram jāiesniedz iesniegums.
 
Ņemot vērā, ka saimnieciskās darbības veicējam  lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē ir steidzami nepieciešams atbalsts,  atbalsta periods ir sadalīts divās kārtās. Tādējādi  pēc atbalsta saskaņošanas ar Eiropas Komisiju būs iespējams izsludināt pieteikšanos uz atbalstu par atbalsta perioda pirmo kārtu un veikt tā izmaksu. Pretējā gadījumā atbalstu varētu izmaksāt tikai šī gada beigās, kas radītu riskus, ka atsevišķi pārtikas  uzņēmumi varētu pārtraukt savu darbību, samazinātos nodarbinātība un vienlaicīgi palielinātos slogs uz valsts sociālo budžetu. Ņemot vērā, ka grāmatvedības dati tiek apkopoti pa mēnešiem, atbalsta pretendents katras kārtas ietvaros var pieteikties uz atbalstu par vienu vai vairākiem mēnešiem kārtas norādītajā periodā. 

Ja pieprasītais atbalsts pārsniedz atbalsta kārtā izsludināto finansējuma apmēru, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina atbalsta pretendentam izmaksājamo atbalsta summu.

Lauku atbalsta dienests lēmumu par atbalsta piešķiršanu  pieņem un atbalstu izmaksā līdz 2022. gada 31. decembrim. 

Ja saimnieciskās darbības veicējs nodarbojas arī primāro lauksaimniecības produktu ražošanu, tad tam ir jāspēj nodalīt izmaksas lauksaimniecības  produktu primārajā ražošanā un pārstrādē, piemēram, iepakošanas ceham izmantojot energoaudita slēdzienu vai atsevišķu uzskaiti, vai kādu citu atbilstošu metodi. 

Atbalstu nedrīkst kumulēt ar citu atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām. Tādējādi, ja atbalsta pretendents ir saņēmis atbalstu par dabasgāzes vai elektroenerģijas izmaksu pieaugumu, tas nevar pretendēt uz atbalstu par energoresursu izmaksu pieaugumu vai EBIT samazinājumu, tomēr iepriekšminētajā gadījumā atbalsta pretendents var saņemt atbalstu par izlietotā iepakojuma izmaksu palielinājumu. kumulācijas nosacījumi noteikumu projektā ir  stingrāki nekā to paredz Kkrīzes pagaidu regulējuma 52.h. apakšpunkts.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atbalsta saņēmējiem tiek prasīts, lai tas apņemas nepārtraukt darbību lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē vismaz divpadsmit mēnešus pēc atbalsta saņemšanas un krīzes gadījumā iesaistīties iedzīvotāju apgādē ar pārtiku. Attiecīgais pienākums būtu samērīgs un nodrošinātu lietderīgu valsts līdzekļu izmantošanu un garantētu esošajā situācijā valsts spēju nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.  Nevalstiskās organizācijas – Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība, Latvijas apvienotā putnkopības nozares asociācija un citas pārtikas un lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas kas piedalās Zemkopības ministrijas krīzes vadības grupā ir iepazinušas ar esošo atbalsta saņēmēju apņemšanos un atbalsta šādu pieeju, uzsverot, ka iepriekšējā prakse, kad pārtikas uzņēmumiem pēc atbalsta saņemšanas bija jāturpina darbs trīs mēnešus  esošajā situācijā ir nepieņemams. Atsevišķas nevalstiskās organizācijas izteica priekšlikumu, ka šis termiņš būtu jāpagarina līdz 24 mēnešiem, tomēr  tika panākts kompromiss  un Zemkopības ministrijas krīzes vadības grupa vienojās piemērot 12 mēnešu termiņu.  
Arī Valsts kontrole iepriekš ir norādījusī, ka nebūtu pamatota valsts līdzekļu izmantošana uzņēmumu atbalstām, ja tie pārtrauc savu darbību pēc atbalsta saņemšanas. Valsts kontroles 2017 .gada 25 .aprīļa lietderības revīzijas Nr.2.4.1 -8/2016 ziņojuma „Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību?”  10. ieteikuma ieviešanai Zemkopības ministrija ar Valsts kontroli panāca vienošanos, ka turpmāk visiem ārkārtas krīzes situāciju valsts atbalstiem, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu, tiks noteikts, ka atbalsta saņēmējiem noteiktu laika periodu būs jāturpina sava darbība attiecīgajā nozarē.
Sabiedrības apgādi ar pārtiku valsts apdraudējuma apstākļos nosaka 2022.gada 1.martā valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 147 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.147)   Atbilstoši MK noteikumiem Nr.147 prioritāri ar pārtikas produktiem tiks nodrošināti valsts iekšienē pārvietotie (evakuētie) civiliedzīvotāji, personas, kas uzturas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā esošajās iestādēs, un šo iestāžu personāls, kā arī personāls, kas veic valsts apdraudējuma seku likvidēšanas pasākumus. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.147 valsts apdraudējuma gadījumā tiks ieviesta normēta pārtikas apgāde.
 Pārtikas uzņēmumi, kas būs saņēmuši atbalstu atbilstoši MK noteikumiem “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība negatīvo ekonomisko seku mazināšanai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē”, nepieciešamības gadījumā apņemas  iesaistīties pārtikas apgādē atbilstoši  MK noteikumu Nr.147 nosacījumiem.
Lai nodrošinātu sabiedrības apgādi ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā, cita starpā MK noteikumi Nr.147 paredz slēgt līgumus ar pārtikas uzņēmumiem par noteikta veida pārtikas preču ražošanu un piegādi, kuri pēc īpaša valdības lēmuma tiktu slēgti ar Latvijas pārtikas ražotājiem brīdī, kad iestājusies valsts apdraudējums.
Līdz ar to MK noteikumi Nr.147 nav pretrunā ar šo noteikumu projekta 15. punktā paredzēto atbalsta saņēmēja pienākumu valsts apdraudējuma gadījumā iesaistīties iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, jo, pretendējot uz atbalstu, attiecīgie pārtikas uzņēmumi uzņemas saistības nepieciešamības gadījumā  iesaistīties iedzīvotāju nodrošināšanā ar pārtiku. Atbilstoši MK noteikumos Nr.147 notiktajam ar šiem komersantiem valsts apdraudējuma gadījuma  pēc īpaša MK lēmuma  tiktu slēgti līgumi par noteikta veida pārtikas preču ražošanu un piegādi, izvērtējot konkrētā komersanta atrašanās vietu un produkcijas sortimentu ņemot vērā apdraudējuma veidu un dislokācijas vietu Par šo nosacījumu pārkāpumu netiks uzskatīti gadījumi, kad pārtikas uzņēmums netiek aicināts slēgt iepriekšminētos līgumus, vai arī nebūs iespējas šo līgumus noslēgt nepārvaramas varas dēļ. Nepārvarama vara ir tādi apstākļi, kurus, slēdzot līgumu, pusēm nebija iespējams saprātīgi  paredzēt un kurus var novērst.
Atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu, ja tas divpadsmit mēnešu laikā ir pārtraucis darbību nozarē, par kuru tas ir saņēmis atbalstu, vai valsts apdraudējuma gadījumā neiesaistās  pārtikas apgādē. Atmaksāt atbalstu nav nepieciešams, ja atbalsta saņēmējs ir bijis spiests pārtraukt savu darbību nozarē nepārvaramas varas dēļ, Tāpat atbalstu neatgūst gadījumos, ja tā summa nepārsniedz 100 euro un šo summu nav iespējams ieturēt no nākamajiem atbalsta maksājumiem atbalsta saņēmējam.

Atbalstu nepiešķir saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, tai skaitā atbalsts netiek piešķirts fiziskām personām vai komersantiem vai struktūrām , kas ir minēti tiesību aktos, ar kuriem noteiktas Eiropas Savienības sankcijas, ne arī saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir tādu personu vai komersantu īpašumā vai  kontrolē, uz kuriem vērstas pieņemtās sankcijas, ne arī saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas nozarēs, uz kurām ir vērstas sankcijas, ciktāl atbalsts apdraudētu attiecīgo sankciju mērķus.  

Lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norādīta atbalsta saņemšanai nepieciešamā informācija, tostarp 19.4. un 22.4. apakšpunktā noteikto informāciju par iepakojuma vai energoresursu izmaksu pieauguma vai EBIT samazinājuma vai dabasgāzes vai elektroenerģijas izmaksu palielinājuma cēlonisko saikni ar Krievijas agresijas pret Ukrainu sekām. Šāda informācija var saturēt norādes par saimnieciskās darbības veicēja ražoto produktu pieprasījuma samazināšanos, apgrozījuma samazināšanos, esošo  līgumu darbības pārtraukšanu, traucējumiem izejvielu piegādes ķēdēs, izejvielu un citu ražošanā izmantotu materiālu nepieejamību, vai to cenu pieaugumu. 

Lauku atbalsta dienests sniedzot atbalstu pārliecinās vai atbalsta pretendentam, atbilstoši krīzes pagaidu regulējumam, piešķirtais atbalsts nepārsniedz noteikumu projektā 18. un 22 punktā noteikto maksimālo atbalsta apjomu.

Atbilstoši krīzes pagaidu regulējumam, 41 a punktam “kopējais atbalsts nevienā brīdī nepārsniedz 400 000 EUR vienam uzņēmumam (34). Atbalstu var piešķirt tiešo dotāciju, nodokļu un maksājumu atvieglojumu veidā vai citā veidā, piemēram, atmaksājamu avansu, garantiju (35), aizdevumu (36) un pašu kapitāla veidā, ar nosacījumu, ka šādu pasākumu kopējā nominālvērtība nepārsniedz kopējo maksimālo summu 400 000 EUR vienam uzņēmumam; vienmēr izmanto bruto summas, proti, summas pirms nodokļu vai jebkādu citu maksu atskaitīšanas;” un 41 e punkta “atbalsts uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tiek piešķirts ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nenodod primārajiem ražotājiem un tas nav balstīts uz tādu produktu cenu vai daudzumu, kurus attiecīgie uzņēmumi laiduši tirgū vai kuri iegādāti no primārajiem ražotājiem”  un 43.punkta “Ja uzņēmums darbojas vairākās nozarēs, kurām piemēro dažādas maksimālās summas saskaņā ar 41. punkta a) apakšpunktu un 42. punkta a) apakšpunktu, attiecīgajai dalībvalstij piemērotā veidā, piemēram, izmantojot uzskaites nodalīšanu, jānodrošina, ka attiecībā uz katru no minētajām darbībām tiek ievēroti maksimālie apjomi un ka netiek pārsniegta maksimālā kopējā summa 400 000 EUR apmērā vienam uzņēmumam. Ja uzņēmums darbojas nozarēs, uz kurām attiecas 42. punkta a) apakšpunkts, nedrīkstētu pārsniegt maksimālo kopējo summu 35 000 EUR apmērā vienam uzņēmumam”. nosacījumi attiecas  tikai uz ierobežota apjoma atbalstu, kas noteikts krīzes pagaidu regulējuma 2.1. sadaļā. Ņemot vērā šo apstākli, atsauce uz šo nosacījumiem   ir nepieciešama tikai noteikumu projekta II nodaļā Neskatoties uz krīzes pagaidu regulējumā 41.e punktā minēto, atbalsts netiek piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas tirdzniecības nozarē. 

Atbalsta apmērs tiks noteikts, pamatojoties uz atbalsta pretendenta  iesniegto informāciju, ko ir apstiprinājis zvērināts revidents. Lai pārliecinātos par atbalsta pretendenta iesniegumā sniegtās informācijas pareizību, Lauku atbalsta dienests izdarīs administratīvās pārbaudes, tostarp par iesniegtā atbalsta aprēķinu.

Noteikumu projektā ietverto regulējumu nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju attiecībā uz saderību ar ES iekšējo tirgu, pamatojoties uz 2022. gada 23. marta Eiropas Komisijas paziņojumu "Krīzes pagaidu regulējums ekonomikas atbalstam sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā". Valsts uzsāks atbalsta piešķiršanu ar noteikumu projektā noteiktiem atbalsta piešķiršanas kritērijiem tikai pēc tam, kad šos atbalsta nosacījumus par saskanīgiem ar iekšējo tirgu savā lēmumu bus atzinusi Eiropas Komisija.  Attiecīgi papildus normatīvie akti nav nepieciešami šī lēmuma  ieviešanai.
Eiropas Komisija par šajā noteikumu projektā  minēto atbalstu pieņems lēmumu, kuru prasības būs jāievēro ne tikai dalībvalsts līmenī, bet arī komersanta līmenī., t.i. saimnieciskās darbības veicējiem būs jāatbilst noteiktiem nosacījumiem. Noteikumu projektā ir iekļautas atsauces uz Eiropas Komisijas lēmumu par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, jo nepieciešams nodrošināt standstill pienākumu, ka atbalsta programma nestājas spēkā ātrāk kā pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, lai, ja iespējams, izvairītos no jautājuma par nelikumīga atbalsta sniegšanu. Kas ir atbilstoši arī LESD 108.panta 3.punktam: “Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 107. pantu, šādi plāni nav saderīgi ar iekšējo tirgu, tā nevilcinoties sāk 2. punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.”.