Anotācija

Likumprojekts "Par Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību" izstrādāts, lai ratificētu Konvenciju. Likumprojekts paredz, ka Konvencija stājas spēkā tās 17. pantā noteiktajā kārtībā.

Vispārējā kārtība

Likumprojekts atbalstīts Ministru kabineta 2025. gada 9. septembra sēdē (protokols Nr. 35, 20. §, 1. un 3. punkts) un saskaņā ar sēdē sniegto pilnvarojumu (protokols Nr. 35, 20.§, 2. punkts) tieslietu ministre 2025. gada 23. oktobrī parakstīja dokumentu, ar kuru Latvija pievienojās Konvencijai. 
Eiropas Padomes Konvencijas par advokāta profesijas aizsardzību mērķis ir nodrošināt advokātu profesijas aizsardzību un neatkarīgu praktizēšanu bez diskriminācijas un iejaukšanās. Konvencijas ratifikācija nostiprinātu Latvijas kā tiesiskas valsts statusu, kas konsekventi aizstāv tiesiskumu kā demokrātiskas valsts pamatvērtību.
Konvencija attiecas gan uz individuāli praktizējošiem advokātiem, gan uz advokātu profesionālo asociāciju profesionālo darbību. Konvencijas noteikumi ir piemērojami arī ārvalstu advokātiem, ja tie praktizē citas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesībām vai starptautiskiem līgumiem.
Saskaņā ar Konvencijas 3. pantu jēdziens “advokāts” attiecas uz jebkuru fizisku personu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kvalificēta un tiesīga praktizēt advokāta profesijā. Minētais termins definēts, lai aptvertu valstu dažādās sistēmas, un ir piemērojams, atbilstoši katras valsts normatīvajiem aktiem. Konvencijas 20.panta pirmā daļa noteic, ka katra valsts, kad tā paraksta konvenciju vai deponē ratifikāciju,  Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā norāda tos amata nosaukumus, kas ietilpst šīs konvencijas tvērumā 3. panta a) apakšpunkta vajadzībām.
Jau iepriekš saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālo pozīciju par Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību nostiprināta nostāja, ka konvencijā lietotais termins “jurists” (lawyer) Latvijā tiek saprasts kā zvērināts advokāts un zvērināta advokāta palīgs atbilstoši Latvijas Republikas Advokatūras likumā ietvertajām definīcijām.
Konvencijas otrā nodaļa aptver materiālās tiesību normas – profesionālās asociācijas (Konvencijas 4. pants), tiesības praktizēt (Konvencijas 5. pants), advokātu profesionālās tiesības (Konvencijas 6. pants), vārda brīvība (Konvencijas 7. pants), disciplīna (Konvencijas 8. pants) un aizsardzības pasākumi (Konvencijas 9. pants).
Konvencijas 4. pants nosaka, ka profesionālās asociācijas ir neatkarīgas pašpārvaldes institūcijas, kas pārstāv advokātu intereses un uzrauga profesionālās darbības standartus. Latvijā šīs funkcijas pilda Latvijas Zvērinātu advokātu padome, kurai saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likumu ir plaša kompetence – sākot no uzņemšanas profesijā līdz disciplinārlietu ierosināšanai un advokātu darba pārraudzībai.
Konvencijas 5. pants nosaka tiesības praktizēt, uzsverot, ka atļauju piešķiršana, saglabāšana un atkārtota atļaujas piešķiršana balstās uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas tiek piemēroti godīgā procesā. Tāpat tiek garantēts, ka šos lēmumus pieņem neatkarīga profesionāla asociācija vai cita neatkarīga institūcija, un tie ir tiesiski apstrīdami neatkarīgā un objektīvā tiesā vai tribunālā.
Advokatūras likums detalizēti nosaka prasības zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanai un darbības noteikumus, balstoties uz objektīviem un pārredzamiem principiem, tostarp ir noteikti skaidri kritēriji attiecībā uz kvalifikāciju, reputāciju un darbības ierobežojumiem. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir kompetentā institūcija, kas pieņem lēmumus par advokātu uzņemšanu, izslēgšanu un darbības apturēšanu. Tās lēmumi ir arī pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā šo normatīvo regulējumu, var secināt, ka Latvijas tiesību sistēmā jau šobrīd ir izveidoti atbilstoši mehānismi, kas nodrošina advokātu profesijas tiesības praktizēt saskaņā ar Konvencijas 5. panta prasībām bez nepamatotas iejaukšanās.
Konvencijas 6. pantā noteiktas advokātu profesionālās tiesības, tostarp viņu tiesības sniegt juridiskas konsultācijas, palīdzību un pārstāvību, aizstāvēt klientu intereses, brīvi izvēlēties un atteikties no klientiem, nodrošināt konfidenciālu saziņu ar klientiem, piekļūt tiesvedības materiāliem, brīvi pārstāvēt klientus tiesās un citās institūcijās, kā arī informēt sabiedrību par saviem pakalpojumiem. Tāpat ir paredzēta advokātu aizsardzība pret civiltiesisku vai kriminālatbildību par godprātīgi sniegtiem paziņojumiem un aizliegums piemērot nelabvēlīgas sekas advokātiem saistībā ar viņu klientu interešu pārstāvību, ja vien ierobežojumi nav skaidri noteikti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā.
Latvijas Republikas Advokatūras likums un citi normatīvie akti (piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss) detalizēti regulē zvērinātu advokātu profesionālo darbību un tiesības, nodrošinot atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Nav atļauta iejaukšanās advokātu profesionālajā darbībā. Konfidencialitāte tiek aizsargāta, aizliedzot pratināt advokātu par viņa sniegtās palīdzības saturu, kā arī nav atļauts kontrolēt, pārbaudīt vai izņemt ar šo darbību saistītos dokumentus, informācijas sistēmas vai sakaru līdzekļus.
Advokātiem ir tiesības pārstāvēt un aizstāvēt klientus visās valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un izmeklēšanas iestādēs, iesniegt dokumentus, kā arī brīvi komunicēt ar klientiem, tai skaitā arī personām, kurām atņemta brīvība. Advokātiem nav pienākuma uzņemties ikvienu lietu, izņemot gadījumus, kad juridisko palīdzību nodrošina valsts. Vienlaikus likums paredz noteiktas robežas atteikšanās iespējām no jau uzņemtas lietas, lai garantētu klientam tiesības uz nepārtrauktu juridisko palīdzību. Klientiem ir garantēta brīvība izvēlēties advokātu, un advokāti ir tiesīgi informēt sabiedrību par saviem pakalpojumiem, ievērojot noteikumus par reklāmu un profesionālās darbības atbilstību ētikas standartiem. Līdz ar to Advokatūras likums, Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss un procesuālie likumi nodrošina atbilstošu standartu advokātu profesionālajām tiesībām un neatkarībai.
Konvencijas 7. pantā noteikts, ka advokātiem ir tiesības izteikties publiski par klientu lietām, ievērojot likumu, profesionālo ētiku un citu personu privātumu. Tāpat tiek nodrošinātas advokātu un viņu profesionālo asociāciju tiesības brīvi iesaistīties sabiedriskajā diskusijā un veicināt tiesiskuma stiprināšanu demokrātiskā sabiedrībā. Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss paredz konfidencialitātes ievērošanu, vienlaikus nosakot skaidrus izņēmumus, piemēram, advokāta tiesību aizsardzībai.
Konvencijas 8. pants paredz, ka advokātus var disciplināri sodīt tikai par likumā noteiktu profesionālo standartu pārkāpumiem, un šiem standartiem jāatbilst Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktajām tiesībām un brīvībām. Disciplinārlietas jāizskata neatkarīgā un objektīvā institūcijā, ievērojot taisnīgas tiesas principus un iespēju saņemt juridisko palīdzību. Piemērotajiem sodiem jābūt samērīgiem un tiesību ierobežojumi atļaujami tikai smagu pārkāpumu gadījumos. Advokatūras likums nosaka, ka zvērināti advokāti ir disciplināri un materiāli atbildīgi par savu darbību, un disciplinārlietas var ierosināt Latvijas Zvērinātu advokātu padome pēc tiesas, prokurora priekšlikuma, sūdzībām vai pēc pašu iniciatīvas. Disciplinārlietas izskata neatkarīga Disciplinārlietu komisija, kurai ir tiesības piemērot dažādus sodus, sākot no piezīmes līdz pat izslēgšanai no advokātu skaita. Lēmumu disciplinārlietā var pārsūdzēt tiesā. Tādējādi Latvijas Republikas Advokatūras likumā noteiktā disciplinārā atbildība nodrošina advokātu profesionālās ētikas un likumības ievērošanu, vienlaikus garantējot taisnīgu un objektīvu pārkāpumu izskatīšanu.
Konvencijas 9. pants paredz, ka advokātiem ir nodrošināma aizsardzība, īpaši brīvības atņemšanas gadījumā, tostarp piekļuve izvēlētam advokātam un iespēja informēt savas profesionālās asociācijas pārstāvi. Turklāt jānodrošina, ka neatkarīgs advokāts vai asociācijas pārstāvis ir klāt kratīšanām un dokumentu pārbaudēm, kā arī advokātiem tiek sniegta informācija par viņu tiesībām šādos gadījumos.
Kriminālprocesa likumā tiek nodrošinātas plašas tiesības un aizsardzība aizdomās turētai un apsūdzētai personai, kura saņem juridisko palīdzību kriminālprocesā. Ikvienai personai ir tiesības izvēlēties advokātu, kurš var sniegt juridisku palīdzību, piedalīties izmeklēšanas darbībās, saņemt informāciju par krimināllietas būtību un iesniegt pierādījumus. Advokāta darba vietā, dzīvesvietā vai transportlīdzeklī veikto kratīšanu drīkst veikt tikai, ievērojot īpašas procedūras, tostarp advokāta un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvja klātbūtni, kā arī aizsargājot profesionālo noslēpumu.
Konvencijas trešā nodaļa aptver uzraudzības mehānismu, bet ceturtā nodaļa skaidro konvencijas saistības ar citiem starptautiskajiem instrumentiem. Konvencijas noslēdzošā jeb piektā nodaļa ietver noslēguma klauzulas.
Ņemot vērā augstāk norādīto secināms, ka esošais regulējums un prakse advokātu darbības jomā atbilst konvencijas prasībām. Latvijas Republikas Advokatūras likums nodrošina advokatūras neatkarību un aizsardzību no nepamatotas iejaukšanās advokāta profesionālajā darbībā.
 

Nē

Konvencijas parakstīšana un ratificēšana pozitīvi ietekmēs advokatūru kopumā, stiprinot tās neatkarību un profesionālo aizsardzību. Tiks veicināta droša un atbalstoša vide, kurā zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi varēs brīvi un bez nepamatotas iejaukšanās pildīt savus pienākumus.

Konvencijas 4. pants nosaka, ka profesionālās asociācijas ir neatkarīgas pašpārvaldes institūcijas, kas pārstāv advokātu intereses un uzrauga profesionālās darbības standartus. Latvijā šīs funkcijas pilda Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Konvencijas parakstīšana un ratificēšana pozitīvi ietekmēs advokātu birojus, stiprinot to profesionālo autonomiju un aizsardzību pret nepamatotu iejaukšanos, tādējādi veicinot drošu vidi juridisko pakalpojumu sniegšanai. 

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Jā

-