Anotācija (ex-ante)

23-TA-2547: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023.gada 10.oktobra sanāksmes protokola 3.punktu, ar kuru Ekonomikas ministrijai cita starpā tika uzdots veikt tālākus uzlabojumus piedāvātajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ieviešot normatīvo regulējumu subrogācijai, kas vienkāršotu pārkreditācijas procesu patērētājiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem.
Minētā darba grupa tika izveidota, lai rastu iespējamos risinājumus kreditēšanas pakalpojumu konkurētspējas veicināšanai, tai skaitā kredītu refinansēšanas šķēršļu mazināšanai un iespējamiem kredītiestādes risinājumiem hipotekāro kredītu ņēmējiem strauja procentu likmju kāpuma gadījumos.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību un termiņus, kādā notiek likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-2548) paredzētā hipotekārā pārkreditēšana, ar mērķi mazināt hipotekārās pārkreditēšanas šķēršļus un veicināt konkurenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, attīstot piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.
Spēkā stāšanās termiņš
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā jau ilgstoši ir bijušas starp augstākajām eirozonā. Latvijas Bankas veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka salīdzinoši augstās kredītu procentu likmes Baltijas valstīs nevar pilnībā izskaidrot ar zemāku kredītportfeļa kvalitāti (augstāku risku), dārgāku banku finansējumu vai citiem standarta procentu likmes noteicošiem faktoriem.[1] Tādējādi pētījuma secinājumi un turpmākas analīzes rezultāti[2] netieši norāda uz augstām kredītiestāžu pievienotajām procentu likmēm un uzcenojumu.

Samērā augstas kredītu procentu likmes un liecības par augstu kredītu likmju uzcenojumu lielākoties vērojamas valstīs ar lielu tirgus koncentrāciju, kas savukārt var norādīt uz vāju konkurenci starp kredītiestādēm. Latvijā ir viens no augstākajiem kredītu tirgus koncentrācijas rādītājiem eirozonā. Četru lielāko kredītiestāžu tirgus daļa uzņēmumu kredītu segmentā ir tuvu 80%, bet mājokļa kredītu segmentā tuvu 100%.

Neskaitot augstās kredītu procentu likmes, lielai tirgus koncentrācijai ir vēl virkne blakņu. Valstīs ar augstu koncentrāciju kredītiestāžu sektorā ir vidēji zemākas noguldījumu procentu likmes, kā arī lielāks kredītu ar mainīgajām procentu likmēm īpatsvars. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā teju 90% mājokļa kredītu ir ar likmes fiksācijas termiņu, kas ir īsāks par 1 gadu. Turpretī valstīs ar zemu tirgus koncentrāciju (piemēram, Austrijā, Vācijā, Francijā) šādiem kredītiem mainīgo likmju īpatsvars ir krietni zemāks, kas kredītņēmējus pasargā no procentu likmju svārstību riska.

Viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisiju ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī brīdī, kad tiek veikta pārkreditēšanās pie cita kredīta devēja. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka pārkreditēšanās procesa izmaksas var sasniegt 2-5% no tipiska kredīta atlikuma vērtības. Līdz ar to pārkreditēšanās aktivitāte Latvijā ir zema. Eiropas Komisijas pētījums[3] liecina, ka Latvijā tiek pārkreditēti tikai 2% no kredītiem, kurus pārkreditējot, varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā šis rādītājs svārstās no 13% līdz pat 35%.
Arī Konkurences padome 2019. gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā secināja, ka klientu izvēles iespējas un mobilitātes iespējas banku tirgū darbojas kā konkurences spiediens uz esošajiem un potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie nepārtraukti uzlabotu savu sniegumu. Tāpēc patērētāju mobilitāte uzskatāma par svarīgu konkurētspējas elementu banku pakalpojumu tirgū.

[1] https://www.makroekonomika.lv/procentu-likmes-baltija-un-citviet-eiro-zona-meklejot-faktorus-kas-nosaka-atskiribas

[2] https://datnes.latvijasbanka.lv/fpp/FPP_2023_LV.pdf

[3] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/a11e1d38-2562-11eb-9d7e-01aa75ed71a1
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Augstā tirgus koncentrācija un nepietiekamā konkurence hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sektorā saglabā augstas hipotekāro kredītu procentu likmes.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548, Nr: 477/Lp14)(turpmāk - Likumprojekts) un noteikumu projektu tiek izstrādāts regulējums, kas kas cita starpā nosaka hipotekārās pārkreditēšanas procesu. Likumprojekts un noteikumu projekts paredz vienkāršot hipotekārās pārkreditēšanas procesu un samazināt ar to saistītās izmaksas.
Lai veicinātu konkurenci hipotekārās kreditēšanas sektorā, paredzēts atvieglot patērētāju iespēju pāriet no viena kredīta devēja pie cita. Šāds process veicinās patērētāju mobilitāti un konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā patērētājiem potenciāli tiks piedāvātas izdevīgākas procentu likmes. Regulējums attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums.
Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja (turpmāk – iepriekšējais kredīta devējs) pie cita kredīta devēja (turpmāk – iegūstošais kredīta devējs) pēc patērētāja pieprasījuma. Ja patērētājs hipotekārās pārkreditēšanas procesā saņem iegūstošā kredīta devēja piedāvājumu, iepriekšējam kredīta devējam saglabājas iespēja patērētājam izteikt piedāvājumu par izdevīgākiem esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumiem un, ja patērētājs tos pieņem, hipotekārās pārkreditēšanas process tiek pārtraukts. Ja šāds piedāvājums netiek izteikts, hipotekārā kredīta vienkāršotas pārejas ietvaros, patērētājam noslēdzot jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu un jaunu ķīlas līgumu ar iegūstošo kredīta devēju, iegūstošais kredīta devējs pārņem iepriekšējā kredīta devēja labā nostiprināto ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu un šī ķīlas tiesība turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus. Šajā gadījumā ar hipotekāro kredītu saistītā ķīlas tiesība un ar to saistītā aizlieguma atzīme pārgrozāma par labu iegūstošajam kredīta devējam – tā netiek dzēsta un nostiprināta kā jauna. Šāda ķīlas tiesības pārgrozījuma pamats ir patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais jaunais hipotekārās kreditēšanas līgums un ķīlas līgums, kā arī iepriekšējā kredīta devēja piekrišana ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozījumu veikšanai.

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"", kas nosaka kārtību, kādā notiek hipotekārā pārkreditēšana, paredz, ka pēc patērētāja pieteikuma iegūstošajam kredīta devējam saņemšanas un izvērtēšanas, iegūstošais kredīta devējs informē iepriekšējo kredīta devēju par uzsākto hipotekārās pārkreditēšanas procesu un pieprasa noteikumu projektā minēto informāciju. Iepriekšējais kredīta devējs minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā vai arī atsaka to sniegt, norādot, ka patērētājs pieņēmis iepriekšējā kredīta devēja piedāvājumu par esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumu maiņu. Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas iegūstošais kredīta devējs ar patērētāju noslēdz hipotekārās kreditēšanas līgumu maksimālā saistību atlikuma apjomā. Vienlaikus noslēdz ķīlas līgumu un citus nepieciešamos līgumus (piemēram, apdrošināšanas līgumu), kā arī informē iepriekšējo kredīta devēja pārstāvi par ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanas procesa uzsākšanu.
Iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums trīs darbdienu laikā sniegt notāram piekrišanu ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanai pēc tam, kad iegūstošais kredīta devējs ar patērētāju ir noslēdzis iepriekš minētos nepieciešamos līgumus un iepriekšējais kredīta devēja pārstāvis ir ticis informēts par ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanas procesa uzsākšanu.
Iegūstošais kredīta devējs zvērinātam notāram iesniedz paziņojumu par ķīlas tiesības, kas nostiprināta par labu iepriekšējam kredīta devējam, un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu, kuram pievieno jauno hipotekārās kreditēšanas līgumu un ķīlas līgumu un neparakstītu ķīlas devēja nostiprinājuma lūgumu ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanai.
Ķīlas devējam pie zvērināta notāra ir jāparaksta ķīlas devēja nostiprinājuma lūgumu veikt ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu zemesgrāmatā par labu iegūstošajam kredīta devējam, ko zvērināts notārs apliecina. Pamatojoties uz šo nostiprinājuma lūguma apliecinājumu, zvērināts notārs iesniedz nostiprinājuma lūgumu veikt nekustamā īpašuma ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšanu zemesgrāmatā par labu iegūstošajam kredīta devējam, pievienojot šo iepriekšējā kredīta devēja piekrišanu.
Kad zemesgrāmatā veikta nekustamā īpašuma ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozīšana, iegūstošais kredīta devējs vēršas pie iepriekšējā kredīta devēja un precizē patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikuma summu un noskaidro iepriekšējā kredīta devēja kontu, uz kuru veicams maksājums. Iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums vienas darbdienas laikā pēc iegūstošā kredīta devēja pieprasījuma sniegt minēto informāciju. Iegūstošais kredīta devējs trīs darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas veic maksājumu iepriekšējam kredīta devējam, lai pilnā apmērā segtu patērētāja attiecīgā hipotekārā kredīta saistību atlikumu. Starp patērētāju un iepriekšējo kredīta devēju noslēgtais hipotekārās kreditēšanas līgums un ar to saistītie prasījumi izbeidzas pēc tam, kad iepriekšējais kredīta devējs ir saņēmis maksājumu patērētāja atlikušo no attiecīgā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošo saistību samaksai.
Problēmas apraksts
Patērētājiem ar hipotekārajiem kredītiem būtisks šķērslis nomainīt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju ir izmaksas.
Risinājuma apraksts
Konkurences padomes 2019. gada Banku klientu (privātpersonu) mobilitātes tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā tika secināts, ka izmaksas ir būtisks šķērslis, kas traucē patērētājiem pāriet no viena patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja pie cita. Atbilstoši kreditētāju, kuri darbojas hipotekārās kreditēšanas sektorā, cenrāžiem, likumprojekta izstrādes brīdī to piemērotā maksa saviem klientiem par hipotekārā kredīta pārkreditēšanu pie cita kreditētāja ir vidēji 400 – 600 EUR.
Lai atrisinātu šo problēmu, noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja noslēgts kreditēšanas līgums, kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu un atmaksa nav nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, un patērētājs izmanto tiesības uz kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa, veicot pārkreditēšanu pie cita kredīta devēja, kredīta devējs, kas izsniedzis kredītu, par pārkreditēšanu nav tiesīgs piemērot maksu, ja kreditēšanas līgumā tāda noteikta, kā arī nav tiesīgs prasīt patērētājam kompensēt jebkādus izdevumus, kas kredīta devējam radušies saistībā ar pārkreditēšanu. Kredīta devējs saglabā tiesības prasīt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu, fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā. Šī prasība izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu, tādēļ tā nav atceļama.
Tāpat noteikumu projektā tiek noteikts, ka iepriekšējais kredīta devējs var vienlaikus pieprasīt norēķinu veikšanai ar iegūstošo kredīta devēju izmantot darījuma kontu, neprasot no patērētāja maksu par darījuma konta izmantošanu.

Uz noteikumu projektu attiecas arī saistītajā likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (TA lieta Nr. 23-TA-2548) noteiktais, ka kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nav augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nav augstāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos.
Ar minēto likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.

Hipotekārās pārkreditēšanas procesa izmaksu samazinājums tādējādi mazinās šķēršļus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Noteikumu projektā ietvertā hipotekārās pārkreditēšanas kārtība mazinās kopējās izmaksas sabiedrībai. Hipotekārās pārkreditēšanās rezultātā samazinoties procentu likmēm, pieaugs patērētāju spēja aizņemties, kas ilgtermiņā stiprina ekonomisko aktivitāti.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Šis ir viens no likumprojektiem no tiesību aktu projektu pakotnes, ko Ekonomikas ministrija virza, lai izpildītu saskaņā ar Ministru prezidentes 2023. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-240 “Par darba grupu” izveidotās refinansēšanas darba grupas 2023. gada 10. oktobra sanāksmes protokola 3. punktu un rastu risinājumu hipotekārās pārkreditēšanas šķēršļu mazināšanai, kas būtu risinājums šī brīža situācijā, kad hipotekāro kredītu ņēmēji piedzīvo strauju procentu likmju kāpumu, un tostarp veicinātu konkurenci starp hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Paralēli šim projektam tiek virzīts noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai" (23-TA-3318).

Noteikumu projektu plānots virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā, kad būs stājušies spēkā grozījumi minētajā tiesību aktu projektu pakotnē ietilpstošajos likumprojektos: "Grozījums Notariāta likumā" (23-TA-2888, Nr: 478/Lp14), "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548, Nr: 477/Lp14), "Grozījums Kredītiestāžu likumā" (23-TA-2887, Nr: 479/Lp14) un "Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā" (23-TA-2895, Nr: 480/Lp14).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Kredītu mājokļa iegādei skaits 2023. gada jūnija beigās bija 127.2 tūkstoši (no tiem patērētāju hipotekārie kredīti - 116 tūkstoši), kamēr kredītu ņēmēju – fizisku personu skaits bija 138.6 tūkstoši (to skaits ir lielāks, jo vienam kredītam var būt vairāki kredīta ņēmēji – līdzaizņēmēji; tomēr tas tieši neliecina par līdzaizņēmēju skaitu, jo arī vienam kredīta ņēmējam var būt vairāki kredīti). Saskaņā ar datiem Latvijas Bankas Kredītu reģistrā lielākā daļa patērētāju, kuriem ir mājokļa kredīts, (66% skaita ziņā vai 73% kredītu atlikuma ziņā) ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tajā skaitā vislielākās aizņēmēju grupas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Ietekmes apraksts
Ar noteikumu projektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot pārkreditēšanas šķēršļus (t.sk. izmaksas), atvieglojot iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecībai nepieciešamajiem izdevumiem. Zemāks procentu likmju līmenis tautsaimniecībā kopumā var veicināt kreditēšanas pieejamību.
Juridiskās personas
  • Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji).
Ietekmes apraksts
Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji varēs aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Izstrādātais regulējums, kas atvieglo kredīta refinansēšanas kārtību, kad nav jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana, veicinās konkurenci hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju (īpaši - banku) sektorā.

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Kredītu mājokļa iegādei skaits 2023. gada jūnija beigās bija 127.2 tūkstoši (no tiem patērētāju hipotekārie kredīti - 116 tūkstoši), kamēr kredītu ņēmēju – fizisku personu skaits bija 138.6 tūkstoši (to skaits ir lielāks, jo vienam kredītam var būt vairāki kredīta ņēmēji – līdzaizņēmēji; tomēr tas tieši neliecina par līdzaizņēmēju skaitu, jo arī vienam kredīta ņēmējam var būt vairāki kredīti). Saskaņā ar datiem Latvijas Bankas Kredītu reģistrā lielākā daļa patērētāju, kuriem ir mājokļa kredīts, (66% skaita ziņā vai 73% kredītu atlikuma ziņā) ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, tajā skaitā vislielākās aizņēmēju grupas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
samazinās
Vērtības nozīme:
Pašlaik nav iespējams precīzi aprēķināt, cik liels administratīvo izmaksu samazinājums tiks panākts, ieviešot refinansēšanas atvieglojumus. Potenciāli tas atteiksies uz visiem, kas vēlēsies pārkreditēties. Likumprojektā, uz kura pamata izstrādāti šie noteikumi, ir noteikts, ka kompensācija, ko iegūstošais kredīta devējs var prasīt no patērētāja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nav augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nav augstāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem. Turklāt patērētājam ir tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos. Ar minēto likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citās dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, krājaizdevu sabiedrības, kā arī Latvijā licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji).
neietekmē
Hipotekāro kredītu pakalpojumu sniedzēju izmaksas, ja tādas radīsies, varēs kompensēt, iekļaujot šos izdevumus procentu likmēs.
Kopā
0,00

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (23-TA-2548, Nr: 477/Lp14)

Pamatojums un apraksts
Likumā ietverts deleģējums noteikt kārtību un termiņus, kādā notiek hipotekārā pārkreditēšana.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.2. Grozījums Apdrošināšanas līguma likumā (23-TA-2895, Nr: 480/Lp14)

Pamatojums un apraksts
Saistība ar likumu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548, Nr: 477/Lp14), kurā ietverts deleģējums noteikt kārtību un termiņus, kādā notiek hipotekārā pārkreditēšana.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.3. Grozījums Notariāta likumā (23-TA-2888, Nr: 478/Lp14)

Pamatojums un apraksts
Saistība ar likumu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548, Nr: 477/Lp14), kurā ietverts deleģējums noteikt kārtību un termiņus, kādā notiek hipotekārā pārkreditēšana.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.4. Grozījums Kredītiestāžu likumā (23-TA-2887, Nr: 479/Lp14)

Pamatojums un apraksts
Saistība ar likumu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (23-TA-2548, Nr: 477/Lp14), kurā ietverts deleģējums noteikt kārtību un termiņus, kādā notiek hipotekārā pārkreditēšana.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Izstrādē iesaistītas nozares asociācjas.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
  • Latvijas Banka

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Patērētāju tiesību aizsardzības centram paplašināsies uzraudzības tvērums - būs jānodrošina noteikumu projektā noteikto hipotekārās pārkreditēšanas principu ievērošanas uzraudzība.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar noteikumu projektu tiks panākta pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot šķēršļus (t.sk. izmaksas) hipotekārajai pārkreditēšanai, lai šādā veidā panāktu, ka kredītu izmaksas samazinās un atbrīvojas līdzekļi citiem mājsaimniecībai nepieciešamajiem izdevumiem.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk