25-TA-387: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk - Likumprojekts) paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs sniegt tā rīcībā esošo informāciju kredītinformācijas birojam nodošanai fiziskai personai par tās ienākumiem. Papildus tam, Likumprojekts paredz, ka kredītinformācijas birojs varēs veikt informācijas pieprasījumu saņemtās informācijas nodošanai fiziskai personai par tās ienākumiem, kā arī uzskaitīt un saglabāt informāciju par šādu pieprasījumu veikšanu un nodošanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir atvieglot kredītinformācijas datu subjektiem saņemt savus datus vienas struktūras ietvaros.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šī brīža regulējums no atsevišķiem datu sniedzējiem neparedz kredītinformācijas birojiem iegūt informāciju un to nodot citām personām kā tikai kredītinformācijas lietotājiem, piemēram, valsts informācijas sistēmām un citiem kredītinformācijas birojiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai arī uz šo brīdi patērētājam kā datu subjektam jau pastāv iespējas vērsties pie dažādiem pārziņiem un pieprasīt pie tiem apstrādāto informāciju, tomēr ņemot vērā, ka ar kredītinformāciju saistītās organizācijas ir vairākas, datu subjektiem ir apgrūtināta informācijas savākšana.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz kredītinformācijas birojiem iespēju iegūt informāciju un to nodot datu subjektiem, paplašinot datu iegūšanas pamatojumu ar datu subjekta jeb šajā gadījumā patērētāja pieprasījumu. Šie grozījumi neliedz patērētājam vērsties arī pie katra pārziņa ar individualizētu datu subjekta pieprasījuma, bet ļautu arī “vienas pieturas aģentūras” principa izpratnē saņemt savus datus pie viena kredītinformācijas biroja vienā vietā un pārskatāmā struktūrā. Šie dati, kas tiks ievākti pamatojoties uz datu subjekta pieprasījumu, netiks glabāti kredītinformācijas biroju datu bāzēs, bet tikai nodoti datu subjektam un dzēsti.
Risinājuma lietderības pamatojums
Patērētājiem, kuriem ir grūtības izpildīt savas finansiālās saistības, ir jānodrošina specializēta palīdzība parādu pārvaldībā. Ar likumprojektu “Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (24-TA-3045) paredzēts, ka šādu pakalpojumu nodrošinās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Parādu jautājumos sniegto konsultāciju mērķis ir palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, vienlaikus ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu. Parādu konsultācijas ietver katra individuālā patērētāja situācijas izvērtēšanu un palīdzību, piemēram, budžeta plānošanā, ieteikumus saistību apvienošanai vai pārkreditēšanai u.c. Patērētājiem par šo pakalpojumu var tikt piemērota ierobežota maksa, kas sedz tikai darbības izdevumus.
Lai atvieglotu parādu konsultāciju norises gaitu, Likumprojekts paredz iespēju patērētājam vienkopus saņemt visu informāciju par savām saistībām un saistību izpildes gaitu, vēršoties kādā no kredītinformācijas birojiem.
Lai arī uz šo brīdi patērētājam kā datu subjektam jau pastāv iespējas vērsties pie dažādiem pārziņiem un pieprasīt pie tiem apstrādāto informāciju, tomēr, ņemot vērā, ka ar kredītinformāciju saistītās organizācijas ir vairākas, datu subjektiem tas apgrūtina informācijas savākšanu. Šie grozījumi neaizliedz patērētājam arī turpmāk vērsties pie katra pārziņa ar individualizētu datu subjekta pieprasījumu, bet ļautu arī “vienas pieturas aģentūras” principa izpratnē saņemt savus datus pie viena kredītinformācijas biroja vienā vietā un pārskatāmā struktūrā.
Šādu informāciju kredīta devējs jau šobrīd saņem no kredītinformācijas birojiem patērētāja kredītspējas izvērtēšanai pirms kredīta piešķiršanas. Grozījumu mērķis ir nodrošināt iespēju šādu informāciju apkopotā veidā iegūt arī pašam patērētājam savas kredītspējas izvērtēšanai.
Lai arī varētu uzskatīt, ka šāds regulējums paredz starpposmu starp patērētāju un kādu no datu sniedzējiem, tomēr šāds pakalpojums patērētājam ērti un vienkopus sniedz viņam visu par sevi nepieciešamo informāciju, kuru tas tālāk var iesniegt parādu konsultantam. Jānorāda, ka parādu konsultēšanas pamatā ir arī svarīgi novērtēt visu pieejamo informāciju, apkopojot ne tikai to, ko deklarē patērētājs, bet arī iegūstot informāciju no dažādiem datu sniedzējiem, lai konsultācijas būtu maksimāli objektīvas un tiešām sniegtu specializētu, pilnvērtīgu un ticamu katra individuālā patērētāja situācijas izvērtēšanu un palīdzību.
Risinājuma lietderības pamatojums
Patērētājiem, kuriem ir grūtības izpildīt savas finansiālās saistības, ir jānodrošina specializēta palīdzība parādu pārvaldībā. Ar likumprojektu “Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (24-TA-3045) paredzēts, ka šādu pakalpojumu nodrošinās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Parādu jautājumos sniegto konsultāciju mērķis ir palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, vienlaikus ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu. Parādu konsultācijas ietver katra individuālā patērētāja situācijas izvērtēšanu un palīdzību, piemēram, budžeta plānošanā, ieteikumus saistību apvienošanai vai pārkreditēšanai u.c. Patērētājiem par šo pakalpojumu var tikt piemērota ierobežota maksa, kas sedz tikai darbības izdevumus.
Lai atvieglotu parādu konsultāciju norises gaitu, Likumprojekts paredz iespēju patērētājam vienkopus saņemt visu informāciju par savām saistībām un saistību izpildes gaitu, vēršoties kādā no kredītinformācijas birojiem.
Lai arī uz šo brīdi patērētājam kā datu subjektam jau pastāv iespējas vērsties pie dažādiem pārziņiem un pieprasīt pie tiem apstrādāto informāciju, tomēr, ņemot vērā, ka ar kredītinformāciju saistītās organizācijas ir vairākas, datu subjektiem tas apgrūtina informācijas savākšanu. Šie grozījumi neaizliedz patērētājam arī turpmāk vērsties pie katra pārziņa ar individualizētu datu subjekta pieprasījumu, bet ļautu arī “vienas pieturas aģentūras” principa izpratnē saņemt savus datus pie viena kredītinformācijas biroja vienā vietā un pārskatāmā struktūrā.
Šādu informāciju kredīta devējs jau šobrīd saņem no kredītinformācijas birojiem patērētāja kredītspējas izvērtēšanai pirms kredīta piešķiršanas. Grozījumu mērķis ir nodrošināt iespēju šādu informāciju apkopotā veidā iegūt arī pašam patērētājam savas kredītspējas izvērtēšanai.
Lai arī varētu uzskatīt, ka šāds regulējums paredz starpposmu starp patērētāju un kādu no datu sniedzējiem, tomēr šāds pakalpojums patērētājam ērti un vienkopus sniedz viņam visu par sevi nepieciešamo informāciju, kuru tas tālāk var iesniegt parādu konsultantam. Jānorāda, ka parādu konsultēšanas pamatā ir arī svarīgi novērtēt visu pieejamo informāciju, apkopojot ne tikai to, ko deklarē patērētājs, bet arī iegūstot informāciju no dažādiem datu sniedzējiem, lai konsultācijas būtu maksimāli objektīvas un tiešām sniegtu specializētu, pilnvērtīgu un ticamu katra individuālā patērētāja situācijas izvērtēšanu un palīdzību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Likumprojekts tiks nodots publiskajai apspriešanai tiesību aktu portālā. Papildus tam, tiks nosūtīts paziņojums par publiskās apspriešanas uzsākšanu kredītinformācijas birojiem un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijai.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sadaļa tiks papildināta pēc publiskās apspriešanas pabeigšanas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Valsts ieņēmumu dienestam tiks atļauts sniegta tā rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem kredītinformācijas birojam nodošanai fiziskai personai par saviem ienākumiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
