23-TA-2867: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumu projekts) sagatavots pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt 4.5.1.1.pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)” (turpmāk – 4.5.1.1.pasākums) trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu īstenošanai pieejamo finansējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
4.5.1.1.pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projekts.
4.5.1.1. pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru – elektrovilcieni” (turpmāk – trešā atlases kārta) ietvaros 2022. gada 27. maijā akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” (turpmāk – PV) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondu) 2014.-2020. gada plānošanas perioda sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) noslēdza līgumu Nr. 4.5.1.1/21/I/001 par projekta “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde” (turpmāk – PV projekts) īstenošanu. PV projekts tiek īstenots sadarbībā ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”.
PV projektā ir paredzēta 23 jaunu pasažieru elektrovilcienu (turpmāk – EV) sastāvu iegāde, lai atjaunotu PV rīcībā esošo novecojušo EV parku. PV veic EV sastāvu iegādi atbilstoši 2019. gada 30. jūlijā PV un Čehijas uzņēmuma ŠKODA VAGONKA A.S. (turpmāk – Škoda) noslēgtajam līgumam (turpmāk – Līgums)[1].
Saskaņā ar MK 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47, 23.§) 3.punktā minēto lēmumu PV projekta darbības tiks pakāpeniski īstenotas divos ES fondu plānošanas periodos.
Šobrīd turpinās PV projekta īstenošana. 2022. gada jūnijā tika uzsākta EV piegāde uz Latviju, un līdz 2023.gada oktobra beigām Rīgā tika piegādāti 18 EV sastāvi. Kopumā PV projekta ietvaros tiks piegādāti 23 EV sastāvi. Vilcienu sertifikācijas procesa ietvaros 2023.gada novembrī Škoda saņēma nepieciešamo atļauju no Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas par EV tipa sertifikāciju. Turpinās vilcienu rūpnīcas pieņemšanas process, un tiek veikti vilcienu pirms gala pieņemšanas izmēģinājuma braucieni.
Rīgā īstenotais tramvaja infrastruktūras attīstības projekts
4.5.1.1. pasākuma ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros 2022. gada 5. augustā Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” (turpmāk – RS) un sadarbības iestāde noslēdza līgumu Nr. 4.5.1.1/22/I/001 par Kohēzijas fonda (turpmāk - KF) projekta “Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem” (turpmāk – RS projekts) īstenošanu. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību.
RS projekta attiecināmo izmaksu summa ir 45 628 452,11 euro, t.sk. KF finansējums 38 784 184,29 euro un privātās attiecināmās izmaksas 6 844 267,82 euro. RS projektā ir paredzētas privātās neattiecināmās izmaksas 9 581 974,95 euro apmērā.
RS projekta mērķis ir palielināt uzlaboto, zemās grīdas tramvaja (turpmāk – ZGT) parametriem un vides pieejamības prasībām atbilstošo Rīgas tramvaja līniju garumu, veicinot videi draudzīgā sabiedriskā transportā pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu.
RS projekta ietvaros tiek īstenota viena darbība – tramvaja līniju pārbūve, atjaunošana un pielāgošana ZGT parametriem.
RS projekta ietvaros tiek veikta tramvaja infrastruktūras pielāgošana ZGT parametriem vairākos tramvaja līniju posmos, tostarp 5. un 7. tramvaja maršrutā, kā arī 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā. Projektā tiek veikta arī apakšstaciju ēku pārbūve un jaunas apakšstacijas būvniecība, 10kV elektrolīniju atjaunošana un elektroiekārtu nomaiņa.
Projekta ieviešanas beigu datums ir 2023. gada 31. decembris.
[1] 2019.gada 30.jūlija līgums Nr.PV226-19 par piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību, https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/26752
4.5.1.1. pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru – elektrovilcieni” (turpmāk – trešā atlases kārta) ietvaros 2022. gada 27. maijā akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” (turpmāk – PV) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondu) 2014.-2020. gada plānošanas perioda sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) noslēdza līgumu Nr. 4.5.1.1/21/I/001 par projekta “Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadāšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde” (turpmāk – PV projekts) īstenošanu. PV projekts tiek īstenots sadarbībā ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”.
PV projektā ir paredzēta 23 jaunu pasažieru elektrovilcienu (turpmāk – EV) sastāvu iegāde, lai atjaunotu PV rīcībā esošo novecojušo EV parku. PV veic EV sastāvu iegādi atbilstoši 2019. gada 30. jūlijā PV un Čehijas uzņēmuma ŠKODA VAGONKA A.S. (turpmāk – Škoda) noslēgtajam līgumam (turpmāk – Līgums)[1].
Saskaņā ar MK 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47, 23.§) 3.punktā minēto lēmumu PV projekta darbības tiks pakāpeniski īstenotas divos ES fondu plānošanas periodos.
Šobrīd turpinās PV projekta īstenošana. 2022. gada jūnijā tika uzsākta EV piegāde uz Latviju, un līdz 2023.gada oktobra beigām Rīgā tika piegādāti 18 EV sastāvi. Kopumā PV projekta ietvaros tiks piegādāti 23 EV sastāvi. Vilcienu sertifikācijas procesa ietvaros 2023.gada novembrī Škoda saņēma nepieciešamo atļauju no Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas par EV tipa sertifikāciju. Turpinās vilcienu rūpnīcas pieņemšanas process, un tiek veikti vilcienu pirms gala pieņemšanas izmēģinājuma braucieni.
Rīgā īstenotais tramvaja infrastruktūras attīstības projekts
4.5.1.1. pasākuma ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros 2022. gada 5. augustā Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” (turpmāk – RS) un sadarbības iestāde noslēdza līgumu Nr. 4.5.1.1/22/I/001 par Kohēzijas fonda (turpmāk - KF) projekta “Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem” (turpmāk – RS projekts) īstenošanu. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību.
RS projekta attiecināmo izmaksu summa ir 45 628 452,11 euro, t.sk. KF finansējums 38 784 184,29 euro un privātās attiecināmās izmaksas 6 844 267,82 euro. RS projektā ir paredzētas privātās neattiecināmās izmaksas 9 581 974,95 euro apmērā.
RS projekta mērķis ir palielināt uzlaboto, zemās grīdas tramvaja (turpmāk – ZGT) parametriem un vides pieejamības prasībām atbilstošo Rīgas tramvaja līniju garumu, veicinot videi draudzīgā sabiedriskā transportā pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu.
RS projekta ietvaros tiek īstenota viena darbība – tramvaja līniju pārbūve, atjaunošana un pielāgošana ZGT parametriem.
RS projekta ietvaros tiek veikta tramvaja infrastruktūras pielāgošana ZGT parametriem vairākos tramvaja līniju posmos, tostarp 5. un 7. tramvaja maršrutā, kā arī 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā. Projektā tiek veikta arī apakšstaciju ēku pārbūve un jaunas apakšstacijas būvniecība, 10kV elektrolīniju atjaunošana un elektroiekārtu nomaiņa.
Projekta ieviešanas beigu datums ir 2023. gada 31. decembris.
[1] 2019.gada 30.jūlija līgums Nr.PV226-19 par piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un personāla apmācību, https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/26752
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
4.5.1.1.pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projekts.
Atbilstoši MK 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47, 23.§) 3.punktā pieņemtajam lēmumam PV projekta darbības tiks pakāpeniski īstenotas divos Eiropas Savienības fondu plānošanas periodos.
Saskaņā ar MK 2020. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 467 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru” 4.5.1.1. pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 467) 8.3.apakšpunktā minēto 4.5.1.1.pasākuma trešajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums nepārsniedz 111 852 649 euro. Trešajā atlases kārtā tiek īstenots tikai viens PV projekts par visu trešajā atlases kārtā pieejamo KF finansējumu.
Atbilstoši PV ierosinātajiem grozījumiem PV projektā[1],[2] ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros PV projektā indikatīvi plānots attiecināt pirmā un otrā avansa maksājumus par 23 EV iegādi 93 331 700 euro apmērā, tai skaitā KF finansējums 66 122 200 euro un valsts budžeta finansējums 27 209 500 euro apmērā. Savukārt ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros plānots īstenot PV projekta otro posmu un attiecināt maksājumus, kas veicami pēc 23 vilcienu piegādes un nodošanas akta parakstīšanas, 67 877 600 euro apmērā, tai skaitā ES fondu finansējums 48 088 873 euro un valsts budžeta finansējums 19 788 727 euro.
Ņemot vērā minēto, paredzams, ka 4.5.1.1.pasākumā PV projekta posmošanas rezultātā paliks neizmantots KF finansējums indikatīvi 45 730 449 euro apmērā. Vienlaikus atzīmējams, ka 2024.gada sākumā, kad būs zināms PV projekta pirmā posma faktiskais finansējums un sasniegtie rezultāti, plānots precizēt ES fondu finansējuma sadalījumu starp PV projekta posmiem.
Rīgā īstenotais tramvaja infrastruktūras attīstības projekts.
2023.gada 10.oktobrī RS informēja[3] Satiksmes ministriju kā ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda atbildīgo iestādi (turpmāk – atbildīgā iestāde), ka paralēli RS projekta ietvaros veicamiem būvdarbiem RS kopš 2022. gada pirmā ceturkšņa īsteno vēl vairākus nozīmīgus ar videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras, proti, tramvaja attīstību saistītus būvobjektus, kas atbilst esošajai RS projekta definētajai darbībai, turklāt darbus šo būvobjektu ietvaros paredzēts pabeigt līdz 2023. gada 31. decembrim. Izvērtējot šajos būvprojektos veicamos darbus, RS ir secinājusi, ka tie atbilst MK noteikumu Nr.467 noteiktajiem mērķiem un attiecināmajām izmaksām, tādējādi, papildinot īstenošanā esošā RS projekta tvērumu ar šo būvobjektu darbiem, rastos iespēja sniegt papildu ieguldījumu MK noteikumos Nr.467 un RS projektā definēto mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā minēto, RS aicināja Satiksmes ministriju izvērtēt iespēju papildināt esošā RS projekta tvērumu ar papildu aktivitātēm, novirzot aktivitāšu īstenošanai papildu KF finansējumu.
Pēc atbildīgās iestādes lūguma[4] sadarbības iestāde 2022.gada oktobrī sniedza[5] izvērtējumu par RS ierosinātajām papildu aktivitātēm RS projektā, secinot, ka visu papildu aktivitāšu būvdarbu līgumu tāmēs paredzētie darbi, kurus RS ir norādījis kā attiecināmos izdevumus, sadarbības iestādes vērtējumā ir attiecināmi pēc būtības, atbilst MK noteikumos Nr.467 paredzētajam mērķim un izmaksu attiecināmības nosacījumiem. Ievērojot Finanšu ministrijas sniegto[6] skaidrojumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr.1303/2013[7] 65.panta 6.punkta nosacījumu par pabeigtām darbībām, sadarbības iestādes ieskatā ir atbalstāma papildu aktivitāšu iekļaušana RS projektā finansēšanai no KF.
Pēc atbildīgās iestādes lūguma[8] sadarbības iestāde 2023.gada novembrī sniedza[9] aktualizētu izvērtējumu par Projektu, tostarp aktuālo informāciju par Projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu, ņemot vērā RS plānotās papildu aktivitātes Projektā.
[1] Akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” 2023.gada 29.augusta vēstule Nr. L.2/1056 “Par līguma Nr.4.5.1.1/21/I/001 grozījumiem”.
[2] Akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” 2023.gada 21.septembra vēstule Nr. L.2/1152 “Par līguma Nr.4.5.1.1/21/I/001
grozījumu precizējumiem”.
[3] Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” 2023.gada 10.oktobra vēstule Nr. RTIP-IZEJ/2023/83 “Par 4.5.1.1. pasākuma ietvaros īstenotā projekta “Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem” tvēruma papildināšanu”.
[4] Satiksmes ministrijas 2023.gada 16.oktobra vēstule Nr. 12-13/2953 “Par Kohēzijas fonda finansējuma pārdali 4.5.1.1.pasākuma ietvaros”.
[5] CFLA 2023.gada 19.oktobra vēstule Nr. 39-2-40/6641 “Par Kohēzijas fonda finansējuma pārdali 4.5.1.1 pasākuma ietvaros projekta Nr.4.5.1.1/22/I/001 papildu darbībām”.
[6] Finanšu ministrijas 2023.gada 27.septembra elektroniskā pasta sūtījums.
[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.
[8] Satiksmes ministrijas 2023.gada 2.novembra vēstule Nr. 12-13/3158 “Par projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu”.
[9] CFLA 2023.gada 7.novembra vēstule Nr. 39-2-40/7065 “Par projekta Nr.4.5.1.1/22/I/001 īstenošanai nepieciešamo finansējumu”.
Atbilstoši MK 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47, 23.§) 3.punktā pieņemtajam lēmumam PV projekta darbības tiks pakāpeniski īstenotas divos Eiropas Savienības fondu plānošanas periodos.
Saskaņā ar MK 2020. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 467 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru” 4.5.1.1. pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 467) 8.3.apakšpunktā minēto 4.5.1.1.pasākuma trešajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums nepārsniedz 111 852 649 euro. Trešajā atlases kārtā tiek īstenots tikai viens PV projekts par visu trešajā atlases kārtā pieejamo KF finansējumu.
Atbilstoši PV ierosinātajiem grozījumiem PV projektā[1],[2] ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros PV projektā indikatīvi plānots attiecināt pirmā un otrā avansa maksājumus par 23 EV iegādi 93 331 700 euro apmērā, tai skaitā KF finansējums 66 122 200 euro un valsts budžeta finansējums 27 209 500 euro apmērā. Savukārt ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros plānots īstenot PV projekta otro posmu un attiecināt maksājumus, kas veicami pēc 23 vilcienu piegādes un nodošanas akta parakstīšanas, 67 877 600 euro apmērā, tai skaitā ES fondu finansējums 48 088 873 euro un valsts budžeta finansējums 19 788 727 euro.
Ņemot vērā minēto, paredzams, ka 4.5.1.1.pasākumā PV projekta posmošanas rezultātā paliks neizmantots KF finansējums indikatīvi 45 730 449 euro apmērā. Vienlaikus atzīmējams, ka 2024.gada sākumā, kad būs zināms PV projekta pirmā posma faktiskais finansējums un sasniegtie rezultāti, plānots precizēt ES fondu finansējuma sadalījumu starp PV projekta posmiem.
Rīgā īstenotais tramvaja infrastruktūras attīstības projekts.
2023.gada 10.oktobrī RS informēja[3] Satiksmes ministriju kā ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda atbildīgo iestādi (turpmāk – atbildīgā iestāde), ka paralēli RS projekta ietvaros veicamiem būvdarbiem RS kopš 2022. gada pirmā ceturkšņa īsteno vēl vairākus nozīmīgus ar videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras, proti, tramvaja attīstību saistītus būvobjektus, kas atbilst esošajai RS projekta definētajai darbībai, turklāt darbus šo būvobjektu ietvaros paredzēts pabeigt līdz 2023. gada 31. decembrim. Izvērtējot šajos būvprojektos veicamos darbus, RS ir secinājusi, ka tie atbilst MK noteikumu Nr.467 noteiktajiem mērķiem un attiecināmajām izmaksām, tādējādi, papildinot īstenošanā esošā RS projekta tvērumu ar šo būvobjektu darbiem, rastos iespēja sniegt papildu ieguldījumu MK noteikumos Nr.467 un RS projektā definēto mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā minēto, RS aicināja Satiksmes ministriju izvērtēt iespēju papildināt esošā RS projekta tvērumu ar papildu aktivitātēm, novirzot aktivitāšu īstenošanai papildu KF finansējumu.
Pēc atbildīgās iestādes lūguma[4] sadarbības iestāde 2022.gada oktobrī sniedza[5] izvērtējumu par RS ierosinātajām papildu aktivitātēm RS projektā, secinot, ka visu papildu aktivitāšu būvdarbu līgumu tāmēs paredzētie darbi, kurus RS ir norādījis kā attiecināmos izdevumus, sadarbības iestādes vērtējumā ir attiecināmi pēc būtības, atbilst MK noteikumos Nr.467 paredzētajam mērķim un izmaksu attiecināmības nosacījumiem. Ievērojot Finanšu ministrijas sniegto[6] skaidrojumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr.1303/2013[7] 65.panta 6.punkta nosacījumu par pabeigtām darbībām, sadarbības iestādes ieskatā ir atbalstāma papildu aktivitāšu iekļaušana RS projektā finansēšanai no KF.
Pēc atbildīgās iestādes lūguma[8] sadarbības iestāde 2023.gada novembrī sniedza[9] aktualizētu izvērtējumu par Projektu, tostarp aktuālo informāciju par Projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu, ņemot vērā RS plānotās papildu aktivitātes Projektā.
[1] Akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” 2023.gada 29.augusta vēstule Nr. L.2/1056 “Par līguma Nr.4.5.1.1/21/I/001 grozījumiem”.
[2] Akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” 2023.gada 21.septembra vēstule Nr. L.2/1152 “Par līguma Nr.4.5.1.1/21/I/001
grozījumu precizējumiem”.
[3] Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” 2023.gada 10.oktobra vēstule Nr. RTIP-IZEJ/2023/83 “Par 4.5.1.1. pasākuma ietvaros īstenotā projekta “Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem” tvēruma papildināšanu”.
[4] Satiksmes ministrijas 2023.gada 16.oktobra vēstule Nr. 12-13/2953 “Par Kohēzijas fonda finansējuma pārdali 4.5.1.1.pasākuma ietvaros”.
[5] CFLA 2023.gada 19.oktobra vēstule Nr. 39-2-40/6641 “Par Kohēzijas fonda finansējuma pārdali 4.5.1.1 pasākuma ietvaros projekta Nr.4.5.1.1/22/I/001 papildu darbībām”.
[6] Finanšu ministrijas 2023.gada 27.septembra elektroniskā pasta sūtījums.
[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.
[8] Satiksmes ministrijas 2023.gada 2.novembra vēstule Nr. 12-13/3158 “Par projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu”.
[9] CFLA 2023.gada 7.novembra vēstule Nr. 39-2-40/7065 “Par projekta Nr.4.5.1.1/22/I/001 īstenošanai nepieciešamo finansējumu”.
Risinājuma apraksts
Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ceturtajā prioritārajā virzienā “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” ir nepieciešams maksimāli izmantot projektu īstenošanai pieejamo KF finansējumu, lai nezaudētu Latvijai pieejamo ES fondu finansējumu no Kohēzijas aploksnes.
Īstenojot PV projektu divos posmos, PV projekta īstenošanai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs nepieciešama tikai daļa no PV projekta kopējā finansējuma, savukārt PV projekta otrais posms tiks īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros. Līdz ar to, 4.5.1.1.pasākumā ir pieejams finansējums, kuru iespējams pārdalīt no 4.5.1.1.pasākuma trešās atlases kārtas uz ceturto atlases kārtu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu papildu aktivitāšu īstenošanai RS projektā 4.5.1.1.pasākuma ceturtās atlases kārtā.
MK noteikumu projekts paredz ES fondu finansējuma pārdali, kas ļaus uzlabot KF apguvi un mazinās riskus nesaņemt pilnā apmērā KF finansējuma piešķīrumu Latvijai.
Atbildīgās iestādes vērtējumā RS plānotās papildu aktivitātes, kas paredz tramvaju sliežu infrastruktūras uzlabojumus Slokas ielā un Imantā, kā arī 1. un 11. tramvaja maršrutā, atbilst MK noteikumu Nr.467 noteiktajām atbalstāmajām darbībām un kopā ar pārējām RS projekta darbībām veicinās videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu videi draudzīgā sabiedriskajā transportā.
Ievērojot minēto, MK noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 467 8. un 9.punktu, pārdalot no 4.5.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas KF finansējumu 3 651 314 euro apmērā uz 4.5.1.1. pasākuma ceturto atlases kārtu, lai nodrošinātu finansējumu papildu aktivitāšu īstenošanai RS projektā. Līdz ar to, maksimālais pieejamais KF finansējums RS projekta īstenošanai ir 42 436 314 euro, savukārt 4.5.1.1.pasākuma trešajā atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums nav mazāks kā 152 726 535 euro, tai skaitā KF finansējums nepārsniedz 108 201 335 euro un valsts budžeta finansējums nav mazāks kā 44 525 200 euro.
Plānots, ka 4.5.1.1.pasākuma trešajā atlases kārtā pieejamā ES fondu finansējuma apmērs tiks precizēts 2024.gada sākumā, kad būs zināms PV projekta pirmā posma faktiskais finansējums un sasniegtie rezultāti, tai skaitā attiecīgi veicot grozījumus MK 2022.gada 26.oktobra rīkojumā Nr.763 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai”.
Īstenojot PV projektu divos posmos, PV projekta īstenošanai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs nepieciešama tikai daļa no PV projekta kopējā finansējuma, savukārt PV projekta otrais posms tiks īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros. Līdz ar to, 4.5.1.1.pasākumā ir pieejams finansējums, kuru iespējams pārdalīt no 4.5.1.1.pasākuma trešās atlases kārtas uz ceturto atlases kārtu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu papildu aktivitāšu īstenošanai RS projektā 4.5.1.1.pasākuma ceturtās atlases kārtā.
MK noteikumu projekts paredz ES fondu finansējuma pārdali, kas ļaus uzlabot KF apguvi un mazinās riskus nesaņemt pilnā apmērā KF finansējuma piešķīrumu Latvijai.
Atbildīgās iestādes vērtējumā RS plānotās papildu aktivitātes, kas paredz tramvaju sliežu infrastruktūras uzlabojumus Slokas ielā un Imantā, kā arī 1. un 11. tramvaja maršrutā, atbilst MK noteikumu Nr.467 noteiktajām atbalstāmajām darbībām un kopā ar pārējām RS projekta darbībām veicinās videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu videi draudzīgā sabiedriskajā transportā.
Ievērojot minēto, MK noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 467 8. un 9.punktu, pārdalot no 4.5.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas KF finansējumu 3 651 314 euro apmērā uz 4.5.1.1. pasākuma ceturto atlases kārtu, lai nodrošinātu finansējumu papildu aktivitāšu īstenošanai RS projektā. Līdz ar to, maksimālais pieejamais KF finansējums RS projekta īstenošanai ir 42 436 314 euro, savukārt 4.5.1.1.pasākuma trešajā atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums nav mazāks kā 152 726 535 euro, tai skaitā KF finansējums nepārsniedz 108 201 335 euro un valsts budžeta finansējums nav mazāks kā 44 525 200 euro.
Plānots, ka 4.5.1.1.pasākuma trešajā atlases kārtā pieejamā ES fondu finansējuma apmērs tiks precizēts 2024.gada sākumā, kad būs zināms PV projekta pirmā posma faktiskais finansējums un sasniegtie rezultāti, tai skaitā attiecīgi veicot grozījumus MK 2022.gada 26.oktobra rīkojumā Nr.763 “Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ievērojot MK lēmumu[1], darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ceturtajā prioritārajā virzienā, kura ietvaros tiek īstenoti 4.5.1.1. pasākuma projekti, no projektu līgumiem atbrīvoto finansējumu (ietaupījumus projektā, kas rodas pēc visu projektā plānoto darbību īstenošanas, neatbilstoši veiktos izdevumus un vienošanās/līgumu par projekta īstenošanu laušanas rezultātā atbrīvoto finansējumu) nedrīkst pārdalīt citiem projektiem vai jaunām projekta darbībām bez atsevišķa MK lēmuma. Ņemot vērā minēto, ir sagatavots MK noteikumu projekts, paredzot finansējuma pārdali no 4.5.1.1.pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros īstenotā PV projekta uz 4.5.1.1.pasākuma ceturtās atlases kārtā īstenoto RS projektu.
Noteikumu projekts tiek virzīts izskatīšanai MK sēdē, jo atbilstoši MK 2020.gada 22.septembra lēmumam[2] īpaši pamatotos gadījumos ar atsevišķu MK lēmumu ir iespējami izņēmumi par turpmāk izmantojamu investīcijām konkrētu atbrīvoto ES fondu finansējumu. Šādā gadījumā attiecīgā nozares ministrija sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz pamatotu priekšlikumu MK lēmuma pieņemšanai.
[1] Atbilstoši MK 2020.gada 22.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.55, 30.§) 2.1.apakšpunktam pēc 2020.gada 22.septembra projektos atbrīvoto ES fondu finansējumu nepārdala citiem projektiem vai jaunām projekta darbībām, bet izmanto virssaistību kompensēšanai, lai novērstu virssaistību negatīvu ietekmi uz valsts budžetu (fiskālo telpu).
[2] MK 2020.gada 22.septembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 55, 30.§) 2.2.apakšpunkts.
Noteikumu projekts tiek virzīts izskatīšanai MK sēdē, jo atbilstoši MK 2020.gada 22.septembra lēmumam[2] īpaši pamatotos gadījumos ar atsevišķu MK lēmumu ir iespējami izņēmumi par turpmāk izmantojamu investīcijām konkrētu atbrīvoto ES fondu finansējumu. Šādā gadījumā attiecīgā nozares ministrija sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz pamatotu priekšlikumu MK lēmuma pieņemšanai.
[1] Atbilstoši MK 2020.gada 22.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.55, 30.§) 2.1.apakšpunktam pēc 2020.gada 22.septembra projektos atbrīvoto ES fondu finansējumu nepārdala citiem projektiem vai jaunām projekta darbībām, bet izmanto virssaistību kompensēšanai, lai novērstu virssaistību negatīvu ietekmi uz valsts budžetu (fiskālo telpu).
[2] MK 2020.gada 22.septembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 55, 30.§) 2.2.apakšpunkts.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
MK noteikumu projektam nav ietekmes uz 4.5.1.1. pasākuma projektu iesniegumu atlasēm. Atbilstoši MK noteikumu Nr.467 6.punktam 4.5.1.1. pasākuma ietvaros ir veiktas četras projektu iesniegumu atlases, un ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā 4.5.1.1. pasākumā nav plānots izsludināt jaunas projektu iesniegumu atlases. Pēc MK noteikumu projekta apstiprināšanas plānots veikt grozījumus līgumā Nr.4.5.1.1/22/I/001 par ES fondu līdzfinansētā projekta “Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem” īstenošanu, lai precizētu finansējumu RS projektam.
Ņemot vērā 4.5.1.1.pasākuma īstenošanas progresu un RS plānoto aktivitāšu specifiku, MK noteikumu projektā nav paredzēts mainīt 4.5.1.1.pasākuma uzraudzības rādītājus.
Plānotie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem Regulas Nr.1303/2013 71.panta izpratnē, tādējādi neietekmējot īstenošanā esošos projektus (grozījumus līgumā par projekta īstenošanu).
MK 2023.gada 26.septembra sēdē (prot. Nr.47, 23.§) tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr.467, kas paredz iespējamos risinājumus, ja finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023.gada beigām. MK noteikumu Nr.467 42.11.apakšpunkts paredz iespēju 4.5.1.1.pasākumā pilnībā pabeigt projektu līdz 2026. gada 31. oktobrim, par saviem līdzekļiem nodrošinot projekta mērķa sasniegšanu un tā funkcionalitāti. Atbilstoši Kohēzijas politikas fondu Vadības informācijas sistēmas datiem par 4.5.1.1.pasākumā īstenoto projektu progresu paredzams, ka RS pilnībā pabeigs RS projektu par saviem līdzekļiem 2024.gadā[1]. Iespējams, ka potenciāli arī citus projektus 4.5.1.1.pasākumā būs iespējams pilnībā pabeigt tikai pēc 2023.gada beigām, tostarp Daugavpilī īstenoto projektu Nr. 4.5.1.1/20/I/001 “Videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstība Daugavpils pilsētā, 2.kārta”, kā arī Liepājā īstenoto projektu Nr. 4.5.1.1/20/I/002 “Tramvaja līnijas un piegulošās teritorijas pārbūve 2.kārta” un projektu Nr. 4.5.1.1/21/I/004 “Tramvaja līnijas un piegulošās teritorijas pārbūve Liepājā, 4.kārta”. Ievērojot MK noteikumu Nr.467 42.11.apakšpunktu, RS projektu un potenciāli arī citus 4.5.1.1.pasākumā īstenotos projektus finansējuma saņēmējs var pilnībā pabeigt par saviem līdzekļiem pēc 2023.gada beigām, iesniedzot sadarbības iestādē nepieciešamos līguma grozījumus ar detalizētu skaidrojumu par projektu, paredzot 4.5.1.1.pasākumā īstenotā projekta termiņa pagarinājumu un konkrēti identificējot to darbu daļu, kas tiks segta no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.Saskaņā ar MK lēmumu (MK 2023.gada 26.septembra sēdes prot. Nr.47, 23.§, 3.punkts) PV projekta otrais posms tiks īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros. Pamatojoties uz aktuālo sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēju sniegto informāciju, šobrīd nav paredzēts sadalīt posmos citus 4.5.1.1.pasākuma ietvaros īstenotos projektus finansēšanai ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda ietvaros.
Lai nodrošinātu PV projekta otrā posma īstenošanas uzsākšanu un priekšfinansēšanu 2024.gadā, tas ir, līdz grozījumu līguma par PV projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi PV projekta otrā posma īstenošanai, pamatojoties uz MK 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.2. apakšpunktu, nepieciešams veikt finanšu līdzekļu pārdali no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”” uz Satiksmes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammu 62.14.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” ne vairāk kā 67 877 600 euro apmērā. Attiecīgi sagatavots protokollēmuma projekts.
Pamatojoties uz PV sniegto informāciju, 2024.gada sākumā līdz grozījumu līguma par PV projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi par PV projekta otrā posma īstenošanu Škoda plāno nodot ekspluatācijā EV, un finansējums 67 877 600 euro apmērā, tai skaitā ES fondu finansējums 48 088 873 euro un valsts budžeta finansējums 19 788 727 euro, ir paredzēts EV ritošā sastāva iegādes izmaksu finansēšanai, lai atbilstoši Līguma nosacījumiem PV varētu veikt maksājumus Škoda par ekspluatācijā nodotajiem EV.
Atzīmējams, ka 2024.gada sākumā būs zināms PV projekta pirmā posma faktiskais finansējums un sasniegtie rezultāti, un būs iespējams precizēt ES fondu finansējuma sadalījumu starp PV projekta posmiem, virzīt normatīvo regulējumu par PV projekta otrā posma īstenošanas nosacījumiem ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, kā arī sagatavot nepieciešamo projekta dokumentāciju PV projekta otrā posma īstenošanai.
Protokollēmuma projektā paredzētais finanšu līdzekļu pārdales risinājums nodrošina EV iegādei nepieciešamā ES fondu finansējuma plūsmas nepārtrauktību, novēršot ES fondu pieejamības risku 2024.gada sākumā.
Veicot risku analīzi attiecībā uz ES fondu finansējuma piešķiršanu PV projekta otrā posma finansēšanai 2024.gadā līdz grozījumu līguma par PV projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi par PV projekta otrā posma īstenošanu, ir identificēti šādi būtiskākie riski:
1) Netiek piešķirts ES fondu finansējums PV projekta otrā posma īstenošanai, un līdz grozījumu līguma par PV projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi par PV projekta otrā posma īstenošanu izlietoto finansējumu, kas pārdalīts no 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” uz Satiksmes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammu 62.14.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)”, nav iespējams attiecināt no ES fondu finansējuma. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka PV projektā ir ierosināti grozījumi, kas paredz PV projekta īstenošanu divos posmos, un PV projekta otrajā posmā ir paredzēts attiecināt maksājumus, kas veicami pēc 23 vilcienu piegādes un nodošanas akta parakstīšanas, 67 877 600 euro apmērā, tai skaitā ES fondu finansējums 48 088 873 euro un valsts budžeta finansējums 19 788 727 euro. Riska mazināšanai PV nepieciešamības gadījumā konsultēsies ar sadarbības iestādi un citām iesaistītajām pusēm par PV projekta otrā posma īstenošanai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu.
2) Izdevumi, kas veikti līdz grozījumu līguma par PV projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi par PV projekta otrā posma īstenošanu, netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija izstrādās normatīvo regulējumu par PV projekta otrā posma īstenošanu, precīzi nosakot PV projekta otrā posma ietvaros attiecināmās izmaksas un īstenošanas nosacījumus. Riska mazināšanai sadarbības iestāde un citas iesaistītās puses nodrošinās PV konsultatīvo atbalstu.
Ņemot vērā identificētos riskus, protokollēmuma projekts ir papildināts ar nosacījumu, ja izmaksas, kas veiktas šī protokollēmuma 4. punktā minētā risinājuma ietvaros, netiek attiecinātas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, Satiksmes ministrijai nekavējoties informēt MK, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā sniegt detalizētu aprakstu par radušos situāciju un neatbilstības rašanās cēloņiem un finansiālo ietekmi, kā arī fiskāli neitrālus priekšlikumus par turpmāko iespējamo risinājumu.
[1] Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” 2023.gada 28.jūnija vēstule Nr. RTIP-IZEJ/2023/48 “Par projekta Nr. 4.5.1.1/22/I/001 īstenošanu”.
Ņemot vērā 4.5.1.1.pasākuma īstenošanas progresu un RS plānoto aktivitāšu specifiku, MK noteikumu projektā nav paredzēts mainīt 4.5.1.1.pasākuma uzraudzības rādītājus.
Plānotie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem Regulas Nr.1303/2013 71.panta izpratnē, tādējādi neietekmējot īstenošanā esošos projektus (grozījumus līgumā par projekta īstenošanu).
MK 2023.gada 26.septembra sēdē (prot. Nr.47, 23.§) tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr.467, kas paredz iespējamos risinājumus, ja finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023.gada beigām. MK noteikumu Nr.467 42.11.apakšpunkts paredz iespēju 4.5.1.1.pasākumā pilnībā pabeigt projektu līdz 2026. gada 31. oktobrim, par saviem līdzekļiem nodrošinot projekta mērķa sasniegšanu un tā funkcionalitāti. Atbilstoši Kohēzijas politikas fondu Vadības informācijas sistēmas datiem par 4.5.1.1.pasākumā īstenoto projektu progresu paredzams, ka RS pilnībā pabeigs RS projektu par saviem līdzekļiem 2024.gadā[1]. Iespējams, ka potenciāli arī citus projektus 4.5.1.1.pasākumā būs iespējams pilnībā pabeigt tikai pēc 2023.gada beigām, tostarp Daugavpilī īstenoto projektu Nr. 4.5.1.1/20/I/001 “Videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstība Daugavpils pilsētā, 2.kārta”, kā arī Liepājā īstenoto projektu Nr. 4.5.1.1/20/I/002 “Tramvaja līnijas un piegulošās teritorijas pārbūve 2.kārta” un projektu Nr. 4.5.1.1/21/I/004 “Tramvaja līnijas un piegulošās teritorijas pārbūve Liepājā, 4.kārta”. Ievērojot MK noteikumu Nr.467 42.11.apakšpunktu, RS projektu un potenciāli arī citus 4.5.1.1.pasākumā īstenotos projektus finansējuma saņēmējs var pilnībā pabeigt par saviem līdzekļiem pēc 2023.gada beigām, iesniedzot sadarbības iestādē nepieciešamos līguma grozījumus ar detalizētu skaidrojumu par projektu, paredzot 4.5.1.1.pasākumā īstenotā projekta termiņa pagarinājumu un konkrēti identificējot to darbu daļu, kas tiks segta no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.Saskaņā ar MK lēmumu (MK 2023.gada 26.septembra sēdes prot. Nr.47, 23.§, 3.punkts) PV projekta otrais posms tiks īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros. Pamatojoties uz aktuālo sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēju sniegto informāciju, šobrīd nav paredzēts sadalīt posmos citus 4.5.1.1.pasākuma ietvaros īstenotos projektus finansēšanai ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda ietvaros.
Lai nodrošinātu PV projekta otrā posma īstenošanas uzsākšanu un priekšfinansēšanu 2024.gadā, tas ir, līdz grozījumu līguma par PV projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi PV projekta otrā posma īstenošanai, pamatojoties uz MK 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.2. apakšpunktu, nepieciešams veikt finanšu līdzekļu pārdali no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”” uz Satiksmes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammu 62.14.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)” ne vairāk kā 67 877 600 euro apmērā. Attiecīgi sagatavots protokollēmuma projekts.
Pamatojoties uz PV sniegto informāciju, 2024.gada sākumā līdz grozījumu līguma par PV projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi par PV projekta otrā posma īstenošanu Škoda plāno nodot ekspluatācijā EV, un finansējums 67 877 600 euro apmērā, tai skaitā ES fondu finansējums 48 088 873 euro un valsts budžeta finansējums 19 788 727 euro, ir paredzēts EV ritošā sastāva iegādes izmaksu finansēšanai, lai atbilstoši Līguma nosacījumiem PV varētu veikt maksājumus Škoda par ekspluatācijā nodotajiem EV.
Atzīmējams, ka 2024.gada sākumā būs zināms PV projekta pirmā posma faktiskais finansējums un sasniegtie rezultāti, un būs iespējams precizēt ES fondu finansējuma sadalījumu starp PV projekta posmiem, virzīt normatīvo regulējumu par PV projekta otrā posma īstenošanas nosacījumiem ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, kā arī sagatavot nepieciešamo projekta dokumentāciju PV projekta otrā posma īstenošanai.
Protokollēmuma projektā paredzētais finanšu līdzekļu pārdales risinājums nodrošina EV iegādei nepieciešamā ES fondu finansējuma plūsmas nepārtrauktību, novēršot ES fondu pieejamības risku 2024.gada sākumā.
Veicot risku analīzi attiecībā uz ES fondu finansējuma piešķiršanu PV projekta otrā posma finansēšanai 2024.gadā līdz grozījumu līguma par PV projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi par PV projekta otrā posma īstenošanu, ir identificēti šādi būtiskākie riski:
1) Netiek piešķirts ES fondu finansējums PV projekta otrā posma īstenošanai, un līdz grozījumu līguma par PV projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi par PV projekta otrā posma īstenošanu izlietoto finansējumu, kas pārdalīts no 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” uz Satiksmes ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammu 62.14.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie dzelzceļa infrastruktūras projekti (2021-2027)”, nav iespējams attiecināt no ES fondu finansējuma. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka PV projektā ir ierosināti grozījumi, kas paredz PV projekta īstenošanu divos posmos, un PV projekta otrajā posmā ir paredzēts attiecināt maksājumus, kas veicami pēc 23 vilcienu piegādes un nodošanas akta parakstīšanas, 67 877 600 euro apmērā, tai skaitā ES fondu finansējums 48 088 873 euro un valsts budžeta finansējums 19 788 727 euro. Riska mazināšanai PV nepieciešamības gadījumā konsultēsies ar sadarbības iestādi un citām iesaistītajām pusēm par PV projekta otrā posma īstenošanai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu.
2) Izdevumi, kas veikti līdz grozījumu līguma par PV projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi par PV projekta otrā posma īstenošanu, netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija izstrādās normatīvo regulējumu par PV projekta otrā posma īstenošanu, precīzi nosakot PV projekta otrā posma ietvaros attiecināmās izmaksas un īstenošanas nosacījumus. Riska mazināšanai sadarbības iestāde un citas iesaistītās puses nodrošinās PV konsultatīvo atbalstu.
Ņemot vērā identificētos riskus, protokollēmuma projekts ir papildināts ar nosacījumu, ja izmaksas, kas veiktas šī protokollēmuma 4. punktā minētā risinājuma ietvaros, netiek attiecinātas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, Satiksmes ministrijai nekavējoties informēt MK, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā sniegt detalizētu aprakstu par radušos situāciju un neatbilstības rašanās cēloņiem un finansiālo ietekmi, kā arī fiskāli neitrālus priekšlikumus par turpmāko iespējamo risinājumu.
[1] Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” 2023.gada 28.jūnija vēstule Nr. RTIP-IZEJ/2023/48 “Par projekta Nr. 4.5.1.1/22/I/001 īstenošanu”.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
MK noteikumu projekts paredz finansējuma pārdali 4.5.1.1.pasākuma ietvaros RS projekta papildu aktivitāšu īstenošanai. Paredzams, ka papildu aktivitāšu īstenošana pozitīvi ietekmēs iedzīvotājus, jo kvalitatīvas tramvaja infrastruktūras izveidošana veicinās videi draudzīgāku sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu Rīgā, uzlabojot iedzīvotāju ērtības un komfortu, kā arī veicinot ilgtspējīgu mobilitāti valstspilsētā.
Juridiskās personas
- Akciju sabiedrība "Pasažieru vilciens"
- Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme”
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Satiksmes ministrija
Ietekmes apraksts
Pēc MK noteikumu projekta spēkā stāšanās plānots veikt grozījumus Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un RS līgumā Nr.4.5.1.1/22/I/001 par ES fondu līdzfinansētā projekta “Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem” īstenošanu, lai precizētu finansējumu RS projektā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
133 154 772
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
133 154 772
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
171 762 629
-1 502 527
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
171 762 629
-1 502 527
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-38 607 857
1 502 527
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-38 607 857
1 502 527
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
1 502 527
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK noteikumu projekts paredz pārdalīt no 4.5.1.1. pasākuma trešajā atlases kārtā PV projektam paredzētā KF finansējuma 3 651 314 euro uz 4.5.1.1. pasākuma ceturto atlases kārtu, lai nodrošinātu RS projektam nepieciešamo finansējumu. Līdz ar to maksimālais pieejamais KF finansējums 4.5.1.1.pasākuma ceturtās atlases kārtas RS projekta īstenošanai ir 42 436 314 euro.
Pārdalot KF finansējumu no trešās atlases kārtas uz ceturto atlases kārtu, 4.5.1.1.pasākumam pieejamais KF finansējums nemainās.
Pēc MK noteikumu projekta pieņemšanas un nepieciešamo grozījumu veikšanas līgumā par 4.5.1.1. pasākuma ceturtās atlases kārtas RS projekta īstenošanu, RS projekta kopējās attiecināmās izmaksas būs 49 925 076 euro, t.sk. KF finansējums 42 436 314 euro un privātais finansējums 7 488 762 euro.
Pēc MK noteikumu projekta apstiprināšanas 4.5.1.1.pasākuma trešajā atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums nav mazāks kā 152 726 535 euro, tai skaitā KF finansējums nepārsniedz 108 201 335 euro un valsts budžeta finansējums nav mazāks kā 44 525 200 euro.
Budžeta ieņēmumi ir KF finansējums, kas nepieciešams, lai 4.5.1.1.pasākuma trešajā atlases kārtā īstenotu PV projektu, un 4.5.1.1.pasākuma ceturtajā atlases kārtā īstenotu RS projektu.
Budžeta izdevumi ir abu iepriekš minēto projektu ieviešanai nepieciešamie līdzekļi (KF finansējums, valsts budžeta finansējums).
Ņemot vērā grozījumos paredzētās izmaiņas, 4.5.1.1. pasākumā samazinās kopējais finansējums 858 177 euro apmērā, tai skaitā samazinās valsts budžeta finansējums 1 502 527 euro apmērā un palielinās privātais finansējums 644 350 euro apmērā.
Pārdalot KF finansējumu no trešās atlases kārtas uz ceturto atlases kārtu, 4.5.1.1.pasākumam pieejamais KF finansējums nemainās.
Pēc MK noteikumu projekta pieņemšanas un nepieciešamo grozījumu veikšanas līgumā par 4.5.1.1. pasākuma ceturtās atlases kārtas RS projekta īstenošanu, RS projekta kopējās attiecināmās izmaksas būs 49 925 076 euro, t.sk. KF finansējums 42 436 314 euro un privātais finansējums 7 488 762 euro.
Pēc MK noteikumu projekta apstiprināšanas 4.5.1.1.pasākuma trešajā atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums nav mazāks kā 152 726 535 euro, tai skaitā KF finansējums nepārsniedz 108 201 335 euro un valsts budžeta finansējums nav mazāks kā 44 525 200 euro.
Budžeta ieņēmumi ir KF finansējums, kas nepieciešams, lai 4.5.1.1.pasākuma trešajā atlases kārtā īstenotu PV projektu, un 4.5.1.1.pasākuma ceturtajā atlases kārtā īstenotu RS projektu.
Budžeta izdevumi ir abu iepriekš minēto projektu ieviešanai nepieciešamie līdzekļi (KF finansējums, valsts budžeta finansējums).
Ņemot vērā grozījumos paredzētās izmaiņas, 4.5.1.1. pasākumā samazinās kopējais finansējums 858 177 euro apmērā, tai skaitā samazinās valsts budžeta finansējums 1 502 527 euro apmērā un palielinās privātais finansējums 644 350 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
MK noteikumu projekts nerada amata vietu skaita izmaiņas Satiksmes ministrijā.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts attiecas uz ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda īstenošanā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem, kas 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" ietvaros īsteno projektus, līdz ar to sabiedrības līdzdalības process nav piemērojams.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Satiksmes ministrija un Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme”.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Satiksmes ministrija un Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
- Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme”
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ministru kabineta noteikumu projekta izpilde neietekmēs institūciju funkcijas, institucionālo struktūru un tai pieejamos cilvēkresursus. Saistībā ar noteikumu projekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.5.1.1. pasākuma projektu īstenošanas rezultātā tiks veicināta emisiju samazināšanās sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, stimulējot pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.5.1.1. pasākuma projektu īstenošanas rezultātā sabiedriskā transporta lietotājiem būs iespēja izmantot uzlabotu tramvaja infrastruktūru, tai skaitā tiks nodrošināta dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, nodrošinot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un iespējām pakalpojuma saņemšanā, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās piederības.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi