Anotācija (ex-ante)

Regula 2016/429 un atsevišķi tai pakārtotie deleģētie un īstenošanas akti stājās spēkā 2021.gada 21.aprīlī. Saskaņā ar Regulas 2016/429 270.panta 2.punktu 2021.gada 21.aprīlī tika atcelta direktīva 2002/60/EK un  lēmums 2014/709. Ir nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu Āfrikas cūku mēra kontrolei saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.

Ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" (turpmāk – noteikumu projekts), lai ieviestu šādu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības:

1) regulas 2016/429 prasības, ciktāl tās var attiecināt uz Āfrikas cūku mēra uzraudzību un kontroli;

2) regulas 2020/687 prasības, ciktāl tās var attiecināt uz:
a) Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumiem gadījumos, kad turētiem cūku dzimtas dzīvniekiem (turpmāk - cūkām), tostarp savvaļas cūkām, konstatē šo slimību. Regula 2020/687 nosaka A kategorijas slimību, tostarp Āfrikas cūku mēra, apkarošanas prasības inficētajā objektā, ierobežojumu zonu noteikšanas kārtību, inspekciju kārtību, sarakstā norādīto dzīvnieku, tostarp cūku, un to produktu pārvietošanas ierobežojumus, A kategorijas infekcijas slimību, tostarp Āfrikas cūku mēra, kontroles pasākumus ierobežojumu zonās, prasības un kārtību ierobežojumu zonā esošu objektu atkalapdzīvināšanai pēc inficētā objekta depopulācijas;
b) A kategorijas infekcijas slimību, tostarp Āfrikas cūku mēra, kontroles pasākumus savvaļas dzīvnieku, tostarp savvaļas cūku, populācijā;

3) regulas 2023/594 prasības, kas nosaka specifiskus kontroles pasākumus tieši pēc Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma, kurus piemēro:
a) Latvijā ierobežotu laiku, ja tās teritorijā ir noteiktas I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonas;
b) turētām cūkām un savvaļas cūkām, kā arī cūku izcelsmes produktiem, pārtikas produktiem un blakusproduktiem pēc I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonas noteikšanas. Šos pasākumus īsteno papildus regulā 2016/429 un regulā 2020/687 noteiktajiem pasākumiem.
Regulā 2023/594 noteiktās prasības piemēro:
a) I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās esošos objektos turētu cūku pārvietošanai ārpus minētajām zonām;
b) to reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanai, kuri iegūti no "a" apakšpunktā minētajos objektos turētām cūkām;
c) savvaļas cūku sūtījumu pārvietošanai visās dalībvalstīs;
d) tādu sūtījumu pārvietošanai, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no savvaļas cūkām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās vai pārstrādāti objektos, kuri atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, un medniekiem privātai lietošanai paredzētu produktu un blakusproduktu pārvietošanai;
e) pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, kas rīkojas ar "d" apakšpunktā minētajiem sūtījumiem;
f) visām dalībvalstīm attiecībā uz informētības palielināšanu par Āfrikas cūku mēri;

4) regulas 2018/1882 prasības, kuras nosaka Āfrikas cūku mēra iekļaušanu A, D un E kategorijas infekcijas slimību sarakstā;

5) regulas 2020/689 prasības attiecībā uz Āfrikas cūku mēra gadījuma definīciju;

6) regulas 2020/2002 prasības attiecībā uz kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) nosūta pieprasīto informāciju Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par Āfrikas cūku mēra gadījuma apstiprināšanu un veiktajām šīs slimības uzliesmojuma kontroles un apkarošanas darbībām;

7) regulas 2017/625 prasības attiecībā uz laboratoriskās diagnostikas darbībām, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra gadījumu;

8) regulas 2023/361 prasības attiecībā uz kārtību, kādā veic vakcināciju pret Āfrikas cūku mēri.

Noteikumu projekts tiek izdots saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu. Noteikumi Nr.83 tika izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu. Noteikumu projektā turpmāk netiks noteikta kārtība, kādā karantīnas apstākļos notiek savvaļas dzīvnieku medības. Savvaļas cūku medīšanas kārtību līdz brīdim, kamēr Latvija iegūst no Āfrikas cūku mēra brīvas valsts statusu, regulē Medību likuma pārejas noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21.punkts.

Noteikumu projektā noteikto prasību skaidrojums:

1) noteikumu projekta 1.punkts nosaka jautājumu loku, kuri tiek regulēti noteikumu projektā. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu, Ministru kabinetam tiek dots pilnvarojums noteikumos noteikt personu pārvietošanās ierobežojumus, rīkojumu izziņošanas un izpildes reglamentu, materiāltehnisko nodrošinājumu, karantīnas noteikšanas un atcelšanas kārtību, kura šajā noteikumu projektā netiek atrunāta. Plašais pilnvarojums Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmajā daļā tiek izmantots citos Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti uz 26.panta pirmās daļas pamata. Kā piemēru var minēt Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumus Nr.582 "Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" un Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumus Nr.862 "Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība". Tā kā Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti regulē atsevišķus Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktos jautājumus, nav nepieciešamības noteikumu projektā noteikt personu pārvietošanās ierobežojumus, rīkojumu izziņošanas un izpildes reglamentu, prasības materiāltehniskajam nodrošinājumam, karantīnas noteikšanas un atcelšanas kārtību;

2) noteikumu projekta 5.punktā tiek noteikts, ka noteikumu projekta piemērošanā izmanto tieši piemērojamajos Eiropas Savienības normatīvajos aktos lietotās definīcijas. Šāda norma ir iestrādāta, lai skaidri strukturētu noteikumu projekta tekstu un to būtu vieglāk uztvert subjektam, kuram ir saistošas noteikumu projektā noteiktās normas.
Eiropas Savienības normatīvajos aktos lietotā terminoloģija būtiski atšķiras no tiem terminiem, kuri pašreiz tiek izmantoti noteikumos Nr.83. Tā, piemēram, turpmāk vairs netiks izmantots termins "dzīvnieku īpašnieks vai turētājs". Tā vietā tiks lietots termins "operators" un "citas attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas". Pie kam Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi attieksies uz tādiem "operatoriem" un "citām attiecīgām juridiskām vai fiziskām personām", kuri tur cūkas vai tiem ir saskare ar turētām cūkām vai savvaļas cūkām. 
Turpmāk termina "aizdomas par Āfrikas cūku mēri" vietā tiks izmantots termins "domājams Āfrikas cūku mēra gadījums", bet termina "konstatēta saslimšana ar Āfrikas cūku mēri" vietā turpmāk tiks lietots termins "apstiprināts cūku mēra gadījums". Līdz šim noteikumos Nr.83  mājas cūkām un savvaļas cūkām tika izmantoti dažādi termini slimības uzliesmojuma apzīmēšanai: ja slimība tika konstatēta mājas cūkām tika izmantots termins "Āfrikas cūku mēra uzliesmojums", bet ja slimība tika konstatēta savvaļas cūkām - tika lietots termins "Āfrikas cūku mēra gadījums". Turpmāk pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā tiks izmantots viens termins "Āfrikas cūku mēra gadījums" gan pie turēto cūku, gan savvaļas cūku saslimšanas;

3) noteikumu projekta 6.punkts nosaka kompetentās iestādes šo noteikumu uzraudzībai un kontrolei, kā arī pienākumu dienestam sadarboties ar Valsts meža dienestu, ja Āfrikas cūku mēra uzraudzības un kontroles pasākumus nepieciešams organizēt pēc savvaļas cūku saslimšanas gadījuma apstiprināšanas.
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu dienests, pamatojoties uz valsts uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām, organizē un nodrošina valsts uzraudzību un kontroli dzīvnieku infekcijas slimību profilaksē un apkarošanā. Noteikumos Nr.83 tika ietvertas Direktīvas 2002/60/EK un lēmuma 2014/709 prasības, kuras regulēja Āfrikas cūku mēra uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtību, un noteica Pārtikas un veterināro dienestu kā kompetento iestādi šo dzīvnieku veselības jautājumu uzraudzībai. Līdz ar jauno Eiropas Savienības normatīvo aktu stāšanos spēkā un ņemot vērā Veterinārmedicīnas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, dienests joprojām paliek kompetentā iestāde regulas 2016/429, regulas 2020/687 un regulas 2023/594 izpratnē.
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 4.panta ceturto daļu: "dienests ir kompetentā iestāde 4.panta pirmajā daļā minētajās jomās". Līdz ar to tas uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību izpildi un sniedz informāciju Eiropas Savienības institūcijām.
Tāpat Veterinārmedicīnas likuma 31.pants nosaka, ka dienests organizē un īsteno uzraudzību un kontroli saskaņā ar regulā 2017/625 noteikto un ir kompetentā iestāde, kas pilda uzdevumus jomās, kuras noteiktas regulas 2017/625 1.panta 2.punkta "d", "e" un "f" apakšpunktā;

4) noteikumu projekta 7.punkts nosaka pienākumus dienestam un Valsts meža dienestam sagatavot nacionālo rīcības plānu attiecībā uz Āfrikas cūku mēra ierobežošanu savvaļas cūku populācijā, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Eiropas Savienībā.
Savvaļas cūkas ir galvenais Āfrikas cūku mēra rezervuārs dabā ar kuru palīdzību slimības ierosinātājs ilgstoši saglabājas inficētajā teritorijā un dažreiz tiek pārnests no savvaļas cūkām uz turētajām cūkām. Ņemot vērā Āfrikas cūku mēra plašo izplatību Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, ar regulas 2023/594 56.pantā noteikto tiek harmonizētas prasības un noteikts kā obligāts pienākums dalībvalstīm izstrādāt nacionālos rīcības plānus, lai pēc iespējas labāk un efektīvāk pasargātu no Āfrikas cūku mēra brīvo dalībvalstu teritorijas no infekcijas iekļūšanas un tālākas izplatīšanās;

5) noteikumu projekta 8.punkts nosaka pienākumu Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR" nodrošināt Āfrikas cūku mēra laboratorisko diagnostiku un ierosinātāja ģenētisko tipizāciju, jo saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktu institūts ir pilnvarots veikt laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas uzraudzības jomā;

6) noteikumu projekta 11.punkts nosaka pienākumu dienestam izstrādāt rīcības plānu.
Saskaņā ar regulas 2016/429 43.panta prasībām dalībvalstij uzlikts pienākums izstrādāt un uzturēt atjauninātu ārkārtas situāciju plānu un attiecīgā gadījumā norādījumu rokasgrāmatu. Ārkārtas situāciju plāns un norādījumu rokasgrāmata, kura attiecīgā gadījumā jāizstrādā saskaņā ar regulas 2016/429 43.panta prasībām, paredzēta Āfrikas cūku mēra gadījumu kontroles nodrošināšanas nolūkā un lai koordinētu rīcību starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm šīs slimības apkarošanas procesā.
Izanalizējot regulas 2016/429 (77), (78), (79) un (80) preambulā izklāstīto skaidrojumu un noteikumu Nr.83 11.punktā izklāstītās prasības attiecībā uz rīcības plānā iekļaujamo informāciju, var secināt, ka Veterinārmedicīnas likuma 26.panta otrajā daļā minētais rīcības plāns un regulas 2016/429 43.pantā minētais ārkārtas situāciju plāns pēc būtības ir viens plāns. Lai novērstu regulas 2016/429 43.pantā termina "ārkārtas situāciju plāns" interpretāciju, kā arī to, ka pretējā gadījumā dienestam būtu jāizstrādā pēc būtības divi vienādi plāni, ir lietderīgi izmantot Veterinārmedicīnas likumā lietoto terminoloģiju; 

7) noteikumu projekta 12.punkts nosaka pienākumu dienestam, ja izpildās regulas 2020/687 66.panta nosacījumi, izveidot darbībspējīgu ekspertu grupu, kura veiks regulas 2020/687 66.pantā minētos uzdevumus. Darbībspējīgā ekspertu grupa saskaņā ar regulas 2016/429 43.panta prasībām tiek izveidota tiklīdz valstī ir konstatēts pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums un darbojas visu laiku kamēr slimība tiek konstatēta valsts teritorijā;

8) noteikumu projekta 13.3.apakšpunkts nosaka pienākumu dienestam noteikt I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijas teritorijā, ievērojot Eiropas Komisijas pamatnostādnes par Āfrikas cūku mēra izplatības novēršanas, kontroles un apkarošanas pasākumiem Savienībā, un informāciju sniegt Eiropas Komisijai (pamatnostādnes pieejamas šeit: https://food.ec.europa.eu/document/download/bce682ac-7b83-43cb-9789-e1064f783aa4_en?filename=ad_control-measures_asf_wrk-doc-sante-2015-7112.pdf). 

9) noteikumu projekta 14. un 15.punktā noteikti pienākumi operatoriem nodrošināt paraugu noņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu uz Āfrikas cūku mēra ierosinātāju. Šāda prasība noteikumos Nr.83 ir spēkā kopš 2019.gada 26.februāra. Pienākums dzīvnieku īpašniekam vai turētājam nodrošināt paraugu noņemšanu un izmeklēšanu uz Āfrikas cūku mēri tika pamatots ar epidemioloģiskās situācijas izvērtējumu par Āfrikas cūku mēra izplatību, ko sagatavoja dienests, kā arī to, ka slimība ganāmpulkā izplatās lēni un nemanāmi, tādējādi radot riskus tās lielai izplatībai uz citiem ganāmpulkiem un arī citām dalībvalstīm. Lai laicīgi varētu konstatēt šīs slimības uzliesmojumus cūku novietnēs, tika pieņemts lēmums noteikt visu to mirušo cūku patologanatomisko izmeklēšanu uz Āfrikas cūku mēri, kuras vecākas par 60 dienām, un paraugu noņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu uz Āfrikas cūku mēri. Papildus tam tika noteikts, ka ir jāveic arī novietnē esošo cūku klīniskā izmeklēšana un cūku līķu apskate. Priekšlikumi grozījumiem tika sagatavoti saskaņā ar Komisijas darba dokumentu SANTE/7113/2015 - Rev 10 par Āfrikas cūku mēra menedžmentu un stratēģisko pieeju tā kontrolē ES dalībvalstu teritorijās (Working document Strategic approach to the management of African Swine Fever for the EU). Pašreiz šis dokuments vairs nav spēkā, taču ir lietderīgi atstāt spēkā iestrādātās prasības, kuras nodrošinās savlaicīgu Āfrikas cūku mēra atklāšanu;

10) noteikumu projekta 16., 17. un 18.punktā noteikti pienākumi savvaļas cūkas līķa atradējam. Savvaļas cūkas ir galvenais Āfrikas cūku mēra ierosinātāja rezervuārs dabā. Kā rezultātā katru gadu, sevišķi siltajā gada periodā, notiek Āfrikas cūku mēra ierosinātāja pārnese no savvaļas cūkām uz mājas cūkām, radot lielus ekonomiskus zaudējumus nozarei. Savlaicīga savvaļas cūku līķu atklāšana, laboratoriskā diagnostika par Āfrikas cūku mēra ierosinātāja apstiprināšanu vai noliegšanu, kā arī līķu nosūtīšana iznīcināšanai uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu ir viens no galvenajiem preventīvajiem pasākumiem šīs slimības turpmākās izplatības novēršanai.