Anotācija

Elektroenerģijas cenas noteikšana pēdējās garantētās piegādes ietvaros
Atbilstoši ETL 34. panta trešajai daļai kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu nosaka Ministru kabinets. Elektroenerģijas tirgus likuma 34.panta trešajā daļā ir noteikts, ka kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu šā panta pirmajā daļā minētajiem galalietotājiem un otrajā daļā minētajiem sadales sistēmas operatoriem, reglamentē Ministru kabinets, nodrošinot tādu cenas noteikšanas kārtību, lai cena motivētu galalietotāju un sadales sistēmas operatoru slēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu vai līgumu par balansatbildības nodrošināšanu.

Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr.635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 635) 135. punkts nosaka, ka pēdējās garantētās piegādes elektroenerģijas cena lietotājiem, kuru elektroietaises ir pieslēgtas sadales sistēmai, ir norēķinu perioda elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala tirdzniecības intervāla cena, kas publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļvietnē un kurai tiek pieskaitīts pēdējā garantētā piegādātāja noteikts uzcenojums. Ja objektā nav uzstādīts viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, katru mēnesi patērētās elektroenerģijas proporcionālo sadalījumu pa stundām nosaka saskaņā ar tipveida slodžu grafiku, kas publicēts sadales sistēmas operatora tīmekļvietnē.

Atbilstoši spēkā esošajam MK noteikumu Nr. 635 135. punkta regulējumam elektroenerģijas sadales sistēmas operators, organizējot iepirkumu par pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanu, praktiski var salīdzināt tikai elektroenerģijas tirgotāju piedāvātos uzcenojumus elektroenerģijas biržas cenai. Regulējums neparedz iespēju diferencēt uzcenojuma struktūru, tostarp noteikt uzcenojumam vairākas komponentes, piemēram, fiksētu maksas komponenti neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma un tirgotāja noteikto uzcenojumu elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala tirdzniecības intervāla cenai.

Praksē tas ir radījis būtiskas tirgus nepilnības. Pēdējā garantētā piegādātāja portfelī ievērojamu daļu veido lietotāji ar ļoti zemu elektroenerģijas patēriņu vai pat bez elektroenerģijas patēriņa (piemēram, objekti ar pieslēgumu, bet bez elektroenerģijas patēriņa). Šādos gadījumos tirgotājiem nav ekonomiski pamatoti sniegt šādu pakalpojumu, jo tas nesaņem samaksu, lai segtu ar pēdējo garantēto piegādi saistītās administratīvās, norēķinu, balansēšanas un klientu apkalpošanas izmaksas, jo uzcenojums tiek piemērots tikai faktiskajam patēriņam, bet, ja tāda nav, tad pēdējam garantētajam piegādātajam nav iespējas citādi segt savas izmaksas, kas saistītas ar pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanu.

Pēc sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegtās informācijas pēdējā garantētā piegāde uz 2025. gada decembri tika nodrošināta 2 463 lietotājiem (3 144 objektiem), no kuriem faktiskais elektroenerģijas patēriņš 0 kWh gadā bija 654 objektiem, savukārt ar patēriņu zem 10 kWh gadā bija 637 objektiem. Minētie dati liecina, ka esošais cenu veidošanas mehānisms nemotivē lietotājus izvēlēties kādu no tirgus pakalpojumiem, bet izmantot pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, jo šobrīd tas ir ekonomiski izdevīgāks nekā citi tirgus produkti.

Minētā situācija rada finansiālus zaudējumus pēdējam garantētajam piegādātājam un būtiski mazina tirgotāju interesi piedalīties pēdējās garantētās piegādes iepirkumos, līdz ar to ilgtermiņā tas apdraud pēdējās garantētās piegādes ilgtspēju. Ņemot vērā pēdējās garantētās piegādes mehānisma mērķi, pēdējai garantētai piegādei nebūtu jākonkurē ar tirgus produktiem. Pēdējā garantētā piegāde ir īstermiņa elektroenerģijas piegādes risinājums, kamēr lietotājs nav noslēdzis elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar kādu no tirgū esošajiem elektroenerģijas tirgotājiem. Tomēr esošais normatīvo aktu tvērums neveicina lietotājus pēc iespējas ātrāk izvēlēties kādu no tirgus produktiem, bet ilgstoši izmantot pēdējo garantēto piegādi.

Lai arī normatīvajos aktos ir nostiprināta prezumpcija, ka pēdējo garantēto piegādi galalietotājiem var nodrošināt arī sadales sistēmas operators, praksē AS "Sadales tīkls" izstrādātie procesi un informācijas un tehnoloģiju sistēmas nav pielāgotas elektroenerģijas tirdzniecībai. No tā izriet, ka faktiski AS "Sadales tīkls" šobrīd nevar nodrošināt pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu ETL 34. panta trešajā daļā noteikto, ka cenas noteikšanas kārtībai ir jābūt tādai, lai tā motivētu galalietotāju slēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, ir nepieciešams grozīt MK noteikumu Nr. 635 135. punktu, precizējot tajā noteikto pēdējās garantētās piegādes elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību.

Papildus tam, ņemot vērā, ka kopš 2026. gada 1. februāra tipveida slodžu grafiks tiek piemērots 15 minūšu dalījumā (katra stunda tiek aritmētiski sadalīta četrās daļās), MK noteikumu Nr. 635 135. punktā nepieciešams aizstāt vārdus “pa stundām” ar vārdiem “pa tirdzniecības intervāliem”, kas šobrīd atbilst 15 minūšu intervāliem.

Lai cenas noteikšanas kārtība motivētu galalietotājus slēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu no MK noteikumu Nr. 635 135. punkta tiek svītroti vārdi "kurai tiek pieskaitīts". Šādi grozījumi paplašina sadales sistēmas operatora tiesības noteikt elastīgāku pēdējās garantētās piegādes cenu veidošanas kārtību iepirkuma ietvaros, jo tā nebūtu piesaistīta tikai elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala tirdzniecības intervāla cenai.

Precizējot MK noteikumu Nr. 635 135. punkta redakciju, tā sniedz sadales sistēmas operatoram lielāku rīcības brīvību uzcenojuma noteikšanā, piemēram, pēdējās garantētās piegādes uzcenojums varētu sastāvēt no divām komponentēm:
- fiksētā uzcenojuma maksas komponente par katru izrakstīto rēķinu, kas segtu ar pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanu saistītās pastāvīgās izmaksas neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma;
- pārdotās elektroenerģijas uzcenojuma maksas komponente, kas tiktu piemērota elektroenerģijas biržas cenai kā uzcenojums par patērēto elektroenerģiju.

Šāda cenas struktūra nodrošinātu taisnīgāku izmaksu sadalījumu un samazinātu tirgotāju finanšu riskus, kā arī padarītu pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanu ekonomiski pamatotu arī elektroenerģijas lietotājiem ar zemu vai nulles patēriņu. Vienlaikus fiksētās maksas ieviešana radītu papildu stimulu lietotājiem, kuri elektroenerģiju faktiski nepatērē, izvēlēties elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēju brīvā tirgū vai pārskatīt pieslēguma nepieciešamību, tādējādi mazinot nepamatotu pēdējā garantētā piegādātāja lietotāju skaitu.

Plānotais grozījums veicinātu pēdējās garantētās piegādes mehānisma ilgtspēju, palielinātu tirgotāju interesi piedalīties sadales sistēmas operatora izsludinātajos iepirkumos, kā arī nodrošinātu, ka pēdējā garantētā piegāde turpina pildīt savu sākotnējo mērķi – kalpot kā pagaidu un izņēmuma risinājums, nevis ilgtermiņa izvēle lietotājiem, kuri apzināti nepiedalās elektroenerģijas tirgū. Līdz ar to tiktu uzlabota elektroenerģijas tirgus darbība kopumā, saglabājot skaidru institucionālo lomu sadalījumu starp tirgus dalībniekiem un novēršot risku, ka pēdējās garantētās piegādes nodrošināšana nākotnē varētu kļūt neefektīva vai neiespējama.

Ar grozījumiem MK noteikumu Nr. 635 135. punktā papildus arī tiek noteikts, ka katru mēnesi patērētās elektroenerģijas proporcionālais sadalījums tiek veikts pa tirdzniecības intervāliem (līdz šim dalījums bija pa stundām). 

Kompensācija elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu gadījumā
2022. gada 6. septembrī Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par normatīvā regulējuma priekšlikumiem elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu gadījumā" (turpmāk - informatīvais ziņojums) (skatīt sadaļā "Saistītie TA" TA lietu Nr. 22-TA-2029). Ar sēdes protokola Nr.44 47.§ 2.punktu Ekonomikas ministrijai tikai dots uzdevums izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos elektroenerģijas jomā, lai noteiktu izmaiņas kompensācijas par elektroapgādes neplānotiem pārtraukumiem apmērā un tās piemērošanu no 12 stundām neplānota pārtraukuma. Informatīvajā ziņojumā cita starpā tika norādīts, ka, ievērojot spēkā esošo mehānismu, kas paredz kompensāciju piemērot kā sadales sistēmas pakalpojumu tarifa samazinājumu maksas par pieslēguma nodrošināšanu apmērā konkrētajā norēķinu periodā (mēnesī), var secināt, ka kompensācijas piemērošana Latvijas gadījumā, ņemot vērā sadales sistēmas operatora neplānotu pārtraukumu novēršanas operatīvo spēju un kvalitatīvos rādītājus, nav samērīga. Esošajā situācijā, kad orientējoši viena gada periodā kompensācija piemērota tikai diviem klientiem (mājsaimniecībām), var secināt, ka kompensācijas mehānisms pastāv vairāk teorētiski. Tādējādi nepieciešams veikt korekcijas kompensāciju mehānismā, nosakot šādu laika slieksni un kompensācijas apmēru:
- neplānota pārtraukuma ilgums, no kura tiek piemērota kompensācija – 12 stundas;
- kompensācijas apmērs - norēķinu perioda, kurā konstatēts neplānots pārtraukums, sistēmas pakalpojuma tarifa maksa par pieslēguma nodrošināšanu - pilnā apmērā; sistēmas pakalpojuma tarifa maksa par elektroenerģijas piegādi – 20% apmērā.

Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā pausto izmaiņām kompensācijas piemērošanā un apmērā būtu jāstājas spēkā nākamajā gadā pēc gada, kad spēkā stājas grozījumi. Informatīvā ziņojuma izstrādes brīdī attiecīgais regulējums bija noteikts Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kas 2023. gada 7. novembrī tika pārizdoti kā MK noteikumi Nr. 635 ar tādu pašu nosaukumu.

Minētais uzdevums pēc Klimata un enerģētikas ministrijas izveides pēc piekritības tika nodots izpildei Klimata un enerģētikas ministrijai.

Balstoties uz Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra sēdē izskatītajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par normatīvā regulējuma priekšlikumiem elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu gadījumā" piedāvāto risinājumu, ar projektu tiek noteikts, ka turpmāk neplānota pārtraukuma ilgums, no kura tiek piemērota kompensācija, būs 12 stundas. Tiek mainīta arī lietotājam piemērojamās kompensācijas apmēra noteikšanas metodika, nosakot, ka to veidos divas komponentes: norēķinu perioda, kurā konstatēts neplānots pārtraukums, sistēmas pakalpojuma tarifa maksa par pieslēguma nodrošināšanu pilnā apmērā un sistēmas pakalpojuma tarifa maksa par elektroenerģijas piegādi 20% apmērā.
Ar lietotājam piemērojamo kompensāciju tiek saprasts sistēmas pakalpojuma tarifa samazinājums atbilstoši minētajai metodikai.
Saskaņā ar projektā ietverto pārejas noteikumu grozījumi elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu kompensēšanas regulējumā stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Elektroenerģijas lietotāja kontaktinformācijas atjaunošana
Sistēmas operators praksē ir konstatējis gadījumus, kad elektroenerģijas tirgotāji nav aktualizējuši to rīcībā esošo elektroenerģijas lietotāju kontaktinformāciju, līdz ar to rodoties situācijām, kad sistēmas operatoram var nebūt aktuālā lietotāja kontaktinformācija. Minētā informācija sistēmas operatoram ir būtiski nepieciešama gadījumos, kad tiek plānoti atslēgumi, elektrotīkla darbi, kas skar attiecīgo objektu u.c. gadījumos.
Ņemot vērā centrisko tirgus modeli, ir nepaciešams noteikt pienākumu tirgotajiem nodrošināt sistēmas operatoram aktuālo lietotāju kontaktinformāciju. Tā kā norēķinu veikšanai tirgotāji izmanto lietotāju norādīto  kontaktinformāciju, tieši elektroenerģijas tirgotāju rīcībā ir aktuālākā lietotāju informācija. 

Ar projektu tiek noteikts pienākums tirgotājiem informēt sistēmas operatoru par aktuālo lietotāju kontaktinformāciju. Tiek arī noteikts, ka sistēmas operators informācijas apmaiņai ar lietotāju ir tiesīgs izmantot tirgotāja iesniegto lietotāja kontaktinformāciju.
Ar aktuālo lietotāju kontaktinformāciju tiek saprasta tā aktualizētā elektroenerģijas lietotāju kontaktinformācija, kas ir tirgotāja rīcībā. No šī punkta neizriet jauns pienākums tirgotājam šo aktuālo informāciju no lietotāja iegūt.

Lietotāju, kuriem piemērotas sankcijas, rēķinu apmaksas kārtība
MK noteikumu Nr. 635 135.⁴ punkts noteic, ka tirgotājs ir tiesīgs nodot sadales sistēmas operatoram apmaksai rēķinu par elektroenerģijas piegādi, sadales sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, kas izrakstīts lietotājam, kuram piemērotas starptautiskās sankcijas, nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas vai ar kuru saistītām fiziskajām personām ir noteiktas minētās sankcijas. Savukārt 135.⁵ nosaka pienākumu sadales sistēmas operatoram veikt šo noteikumu minētā rēķina apmaksu.
Normatīvie akti paredz vispārēju aizliegumu tiešā vai netiešā veidā nodot līdzekļus sankcijām pakļautām personām vai veikt maksājumus to labā. Ņemot vērā, ka šādu līdzekļu nodrošināšana ir iespējama ar Finanšu izlūkošanas dienestu, MK noteikumi Nr. 635 būtu jāprecizē, nosakot, ka sistēmas operators veic tirgotāja izmaksātā rēķina apmaksu tikai tādos gadījumos, ja ir saņemta Finanšu izlūkošanas dienesta atļauja.

Ar projektu tiek papildināts MK noteikumu Nr. 635 135.⁵ punkts, nosakot, ka sadales sistēmas operatoram ir pienākums veikt šo noteikumu 135.⁴ punktā minētā rēķina apmaksu, ja ir saņemta Finanšu izlūkošanas dienesta atļauja.

Papildus tam ar projektu tiek grozīts MK noteikumu Nr. 635 2.3. apakšpunktā ietvertais termins "balansēšanas pakalpojuma līgums", aizstājot to ar terminu "līgums par balansatbildības nodrošināšanu". Grozījums veikts, lai MK noteikumos Nr. 635 lietotos terminus saskaņotu ar ETL lietotajiem terminiem, kas izriet no 2025. gada 27. martā  veiktajiem grozījumiem ETL. Attiecīgi tiek precizēts arī MK noteikumu Nr. 635 2.23. apakšpunkts, 34., 37., 38. un 62. punkts, 63.11. un 63.12. apakšpunkts, 106. punkts, XII. nodaļas nosaukums, 129., 133., 138., 139. punkts un 163.3. apakšpunkts.
Tiek arī svītrots MK noteikumu Nr. 635 2.4. apakšpunkts, jo līdz ar 2025. gada 27. martā pieņemtajiem grozījumiem ETL termins "balansēšanas pakalpojumu sniedzējs" ir iekļauts ETL.
Tiek grozīts MK noteikumu Nr. 635 6. punkts, ņemot vērā, ka līdz ar 2025. gada 27. marta grozījumiem ETL no likuma ir izslēgts termins "elektroenerģijas sistēmas īpašnieks".

Sistēmas operatora tiesības izbeigt sistēmas lietošanas līgumu ar tirgotāju
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 635 87. punktu tirgotājam ir pienākums līdz kārtējā mēneša 25. datumam pēc norēķinu perioda beigām mājsaimniecības lietotāja un noteikumu 35. punktā minēto lietotāju vārdā norēķināties ar sistēmas operatoru par lietotājam sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem saskaņā ar spēkā esošajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par sistēmas operatora un tirgotāja tiesībām un pienākumiem, regulējumā būtu jāparedz, ka nenorēķināšanās gadījumā sistēmas operatoram ir tiesības vienpusēji izbeigt sistēmas lietošanas līgumu ar tirgotāju.

Ar projektu MK noteikumi Nr. 635 tiek papildināti ar 117.¹ punktu, nosakot, ka sistēmas operatoram ir tiesības vienpusēji izbeigt sistēmas lietošanas līgumu ar tirgotāju, ja tirgotājs sistēmas operatora noteiktajā termiņā nav veicis samaksu par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem.

Sistēmas operatoram pieprasāmā informācija par lietotāja elektroenerģijas patēriņa un slodzes profila vēsturi
MK noteikumu Nr. 635 132. punkts noteic, ka sistēmas operatoram pēc tirgotāja pieprasījuma ir jāsniedz informācija par lietotāja elektroenerģijas patēriņa un slodzes profila vēsturi, ja šāda informācija ir sistēmas operatora rīcībā un ja tirgotājs ir saņēmis lietotāja piekrišanu tās saņemšanai.

Ņemot vērā, ka tirgotājam sistēmas operatora rīcībā esošā informācija ir nepieciešama, lai pēc potenciālā lietotāja pieprasījuma sagatavotu piedāvājumu vai līgumu, lietotāja piekrišana nav vienīgais tiesiskais pamats datu apmaiņai starp tirgotāju un  sistēmas operatoru. Piemēram, Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta b) apakšpunkts nosaka, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas. Ņemot vērā, ka tirgotājs nevar sagatavot nedz elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumu, nedz elektroenerģijas tirdzniecības līgumu bez datu apmaiņas ar sistēmas operatoru, MK noteikumu Nr. 635 132. punkts būtu papildināms ar norādi par cita tiesiskā pamata esamību.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulā noteikto piekrišana nebūtu uzskatāma par brīvi izteiktu, ja datu subjektam nav īstas vai brīvas izvēles, jo no šīs piekrišanas ir atkarīga līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana. Šajā konkrētajā gadījumā, ja lietotājs nesniedz piekrišanu sistēmas operatora informācijas saņemšanai, lietotājam tiek liegta pakalpojuma saņemšana kā tāda. Vispārīgās datu aizsardzības regulas 7.panta 4.punktā ir noteikts, ka, novērtējot to, vai piekrišana ir dota brīvi, maksimāli ņem vērā to, vai cita starpā līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana, ir atkarīga no piekrišanas tādai personas datu apstrādei, kura nav nepieciešama minētā līguma izpildei. Papildus ir jāņem vērā, ka lietotājam  ir tiesības atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā. Kaut arī piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma, var rasties situācija, kas liegtu tirgotājam tiesiski nodrošināt lietotājam elektroenerģijas tirdzniecību.

MK noteikumu Nr. 635 132. punkts tiek papildināts ar nosacījumu, ka sistēmas operatoram pēc tirgotāja pieprasījuma ir jāsniedz informācija arī gadījumā, ja bez minētajā punktā jau minētajiem nosacījumiem pastāv cits tiesiskais pamats tās saņemšanai.