Anotācija (ex-ante)

Stiprināt farmaceitu lomu primārās veselības aprūpes jomā, konkretizēt aptiekās atļautos farmaceitisko pakalpojumus.

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Atsevišķiem farmaceitiskajiem pakalpojumiem noteikts to īstenošanas uzsākšanai pārejas periods.Termiņš  01.05.2025. noteikts saistībā ar pilotprojektu kā inovatīvu risinājumu veselības aprūpes  attīstībai, ko īsteno Latvijas Farmaceitu biedrība Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijas par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu īstenošanai.

Farmaceiti aptiekā, īstenojot farmaceitisko aprūpi, sniedz farmaceitiskos pakalpojumus sekmējot efektīvu un racionālu zāļu lietošanu, bet pašreizējais noregulējums Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 288) attiecībā uz farmaceitiskos pakalpojumu sniegšanu iezīmē galvenos virzienus kā farmakoterapeitiskās konsultācijas sniegšana, zāļu un citus veselības aprūpes produktus izplatīšana, zāļu izgatavošana, veselības veicināšanas un slimību profilakses propogandēšana, un pieļauj atsevišķu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus sniegšanu, kā holesterīna un triglicerīdu līmeņa noteikšana asinīs, glikozes līmeņa noteikšana asinīs ar glikometru, pulsa frekvences un arteriālā asinsspiediena mērīšana, svara vai ķermeņa masas indeksa noteikšana, SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšana un vakcinācija pret Covid-19 infekciju.

Pašreizējā regulējumā Ministru kabineta noteikumi Nr. 288 iekļautais farmaceitisko pakalpojumu klāsts nav visaptverošs salīdzinot ar Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijā par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm minētajiem farmaceitisko pakalpojumiem.

Lai uzsāktu īstenot Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijā par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu,  Latvijas Farmaceitu biedrība ir iesaistīta pilotprojektā “Strukturēta pacientu konsultēšanas rīka - zāļu lietošanas pārskata kā veselības aprūpes pakalpojuma izveide” . Pilotprojekta mērķis ir ieviest jaunu pakalpojumu "Strukturēts pacientu konsultācijas rīks - zāļu lietošanas pārskats", kurā farmaceiti sniedz padziļinātas konsultācijas hroniskiem pacientiem, izveidojot zāļu lietošanas pārskatu optimālai, drošai terapijai.
1. Apkopot, izvērtēt lietotās zāles, izstrādāt zāļu terapijas plānu. Saskaņā ar PVO 2017. gada informāciju, vairāk 50% no visām zālēm tiek izrakstītas vai izsniegtas nepareizi, un puse pacientu tās lieto nepareizi.
2. Izskaidrot un apmācīt pacientus (klientus) par atbilstošu, atbildīgu un drošu zāļu lietošanu. Tāpat arī pētījumi Latvijā liecina, ka pacienti bieži nesaņem pilnīgu informāciju par izrakstītajām zālēm un to blakusparādībām (SPKC, 2020).

Pilotprojektā paredzēta:
a)  Pacientu iesaistīšana (piekrišana datu apstrādei un laika veltīšana konsultācijai);
b) Ārstniecības personu informēšana un projekta rezultātā iegūto datu (pārskata) piedāvāšana nodrošināt arī terapijas uzraudzītājam (ģimenes ārstiem, aprūpētājiem u.c.);
c) Konsultēšanas rīka papildināšana ar iespēju dokumentēt klīniskos terapijas rezultātus (analīzes u.c. izmeklējumi), attīstot padziļināta klīniskā farmaceita zāļu lietošanas pārskata izveidošanu.

Galvenie uzdevumi:
1) pakalpojuma standartizācija, lai sasniegtu pacienta terapeitisko mērķus, mazinātu zāļu lietošanas riskus. Izveidot standartizētu zāļu lietošanas pārskata modeli, padarot šo pakalpojumu plaši pieejamu.
2) IT platformas izveide informācijas apkopošanai un aplikācija pacientu ziņojumiem;
datu iegūšana par pakalpojuma efektivitāti un speciālistu atsauksmēm. Izstrādāt IT risinājumu efektīvai informācijas apkopošanai un analīzei.
3) Sasniedzamie rezultāti: racionālāka un drošāka zāļu lietošana, sasniegti pacienta terapeitiskie mērķi, uzlabota pacientu veselībpratība.
4) Ciešāk integrēt farmaceitisko aprūpi primārajā veselības aprūpē, attīstot pacientcentrētu modeli. Farmaceita integrācija ārsta atbalsta komandā samazina nelietderīgu zāļu iegādi, samazina izmaksas, ietaupa ārsta laiku, mazina papildus konsultāciju vajadzību.

Pilotprojekta norise uzsākta 2024. gada novembrī.  Farmaceitu apmācības plānotas pilotprojekta norisē plānotas uzsākt 2025. gada maijā un šīs konsultācijas ir saistītas ar konkrētu farmaceitisko pakalpojumu sniegšanu, tāpēc regulējumā MK noteikumos Nr. 288 ir konkretizējams farmaceitisko pakalpojumu klāsts, nosakot to ieviešanas laiku.

Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijā par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm (turpmāk - Padomes rezolūcija) nosaka, ka farmaceitiskās aprūpes galvenie elementi ir farmaceita centrālā loma, uz pacientu orientēta aprūpes pieeja, sadarbība ar aprūpētājiem * , zāļu parakstītājiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem (integrēta aprūpe), ar zālēm saistītu problēmu profilakse, atklāšana un atrisināšana, kā arī atbildības uzņemšanās par zāļu lietošanas optimizēšanu, lai uzlabotu pacienta veselības stāvokli un dzīves kvalitāti.

* Definīcija: “Aprūpētājs ir ikviena persona .., kas rūpējas par ģimenes locekli, partneri vai draugu, kam nepieciešama palīdzība slimības, nespēka, invaliditātes, garīgās veselības problēmu vai atkarības dēļ un kas nespēj tikt galā bez šā aprūpētāja atbalsta.” (Avots: Nacionālais veselības dienests (NHS) (Apvienotā Karaliste))

Farmaceitiskās aprūpes process Padomes rezolūcija raksturots kā:

1) Pacienta novērtēšana: novērtēšanas galvenais mērķis ir novērtēt ar zālēm saistītās pacienta vajadzības un vēlmes un noteikt, vai ir kādas ar zāļu terapiju saistītas problēmas. Pacienta novērtēšanu farmaceitam atvieglo iespēja piekļūt attiecīgā pacienta veselības stāvokļa dokumentācijai un papildināt to, jo pacienti var saņemt zāles no vairākiem parakstītājiem vairākās vietās. Lai gan parasti novērtēšana notiek klātienē, daži pacienti var nespēt pilnvērtīgi piedalīties novērtēšanā savu apstākļu dēļ, un šādos gadījumos farmaceitam jāsadarbojas ar aprūpētājiem un jābūt piekļuvei attiecīgajai dokumentācijai. Novērtēšanā arī jācenšas apkopot ar pacientu saistītu informāciju, piemēram, informāciju par pacienta vispārējo veselības stāvokli, slimības vēsturi, tostarp par kontrindikācijām un klīnisko laboratorijas izmeklējumu rādītājiem, hronisku veselības problēmu ārstēšanu un ārstēšanas norādījumu ievērošanu. Pacienta novērtēšanai jābūt precīzai un vispusīgai, un tā ir jādokumentē tā, lai vajadzības gadījumā to varētu viegli iegūt un atjaunināt, kā arī dalīties ar to.
Jāpārskata zāļu lietošana - zāļu lietošanas  pārskata sastādīšana (medication review), proti, jāveic visu pacienta lietoto ārstniecības līdzekļu (recepšu zāļu, bezrecepšu zāļu, uztura bagātinātāju un medicīnisko ierīču) strukturēta novērtēšana, lai novērtētu faktiskās un potenciālās problēmas, kas saistītas ar zāļu lietošanu. Zāļu lietošanas pārskatīšana ir nepieciešama atsevišķās situācijās un attiecībā uz noteiktām pacientu grupām gadījumos, kad attiecīgās personas receptes pārskatīšana nebūtu pietiekami vispusīga, lai nodrošinātu pacienta veselības stāvokļa uzlabošanos un optimizētu zāļu lietošanu.

2) Ar zāļu lietošanu saistītu problēmu identificēšana, atrisināšana un profilakse: ar zāļu lietošanu saistīta problēma ir “ar zāļu terapiju saistīts notikums vai apstāklis, kas faktiski vai potenciāli kavē vēlamo veselības stāvokļa uzlabošanos”.Zāļu lietošanas problēmas cita starpā ir saistītas ar zāļu izvēli, devām un došanu, blakusparādībām, nepareizu izsniegšanu, nepareizu parakstīšanu, kā arī ar norādījumu ievērošanas un izpildes jautājumiem.Farmaceitam ir jānovērtē ar zāļu lietošanu saistītas problēmas, lai noskaidrotu cēloni un ieteiktu korektīvu rīcību vienmēr, kad tas ir iespējams. Daudzos gadījumos tiks konstatētas vairākas ar zāļu lietošanu saistītas problēmas, tās ir jānovērtē un jānosaka prioritāte atbilstoši pacienta vajadzībām un vēlmēm.
Pacienta stāvoklis un zāļu lietošana var palielināt apdraudējumu pacienta veselībai, bet, ja novērtēšanas laikā pacientam nav ar zāļu lietošanu saistītu problēmu, farmaceitiskās aprūpes pasākumos galvenā uzmanība ir jāpievērš problēmu profilaksei, jo joprojām ir iespējamas izmaiņas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt veselību. Profilaktiskā darbība cita starpā ietver izglītošanu un apmācību, kuras mērķis ir uzlabot pacienta izpratni par zālēm un panākt to pareizu lietošanu, regulāru pacienta novērošanu (tostarp pa tālruni) un periodiskas starpdisciplināras sanāksmes, kurās tiek apspriesta pacienta aprūpe kopumā un izvērtētas katru zāļu priekšrocības un riski, kā arī pacienta kompleksās veselības aprūpes vajadzības.

3) Farmaceitiskās aprūpes plāna sagatavošana:  farmaceitam sadarbībā ar pacientu, aprūpētājiem, zāļu parakstītājiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem atbilstīgi attiecīgajam gadījumam ir jāizstrādā pacienta vajadzībām pielāgots farmaceitiskās aprūpes plāns. Farmaceitiskās aprūpes plāna mērķis ir nodrošināt, ka zāles atbilst pacienta vajadzībām un vēlmēm un ka zāles optimāli sekmē pacienta stāvokļa efektīvu pārvaldību. Farmaceitiskās aprūpes plānam ir jākoordinē dažādu parakstītāju parakstītu zāļu lietošana un jāuzlabo pacienta spēja pašam pārvaldīt savu stāvokli, tostarp pareizi lietot bezrecepšu zāles. Farmaceitiskās aprūpes plāna saturā un izkārtojumā ir jāņem vērā visas pacienta īpašās vajadzības, vēlmes un mērķi (piemēram, invaliditāte vai ar dzimumu saistītas vajadzības). Tam ir jāsastāv no vairākiem elementiem, pievēršot uzmanību katrai pacienta veselības problēmai, tās ārstēšanai un ārstēšanas galvenajiem mērķiem, kā arī darbībām, pienākumiem un uzraudzības un novērošanas grafikam. Farmaceitiskās aprūpes plāns ir jāievieto attiecīgās aptiekas dokumentācijā, un tā kopija jāizsniedz pacientam, zāļu parakstītājiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, kā arī, ja nepieciešams, pacienta ģimenei un aprūpētājiem. Farmaceitiskās aprūpes plāns ir īpaši svarīgs savstarpēji konkurējošu un pretrunīgu klīnisko prioritāšu līdzsvarošanai polimorbīdu pacientu gadījumā.

4) Novērošana: izmantojot atbilstošas saziņas metodes un paredzot periodiskas konsultācijas klātienē, jāveic regulāra novērošana, lai uzraudzītu un novērtētu pacienta progresu attiecībā uz vēlamajiem rezultātiem, kas noteikti farmaceitiskās aprūpes plānā. Novērošanas tikšanos rezultāti vajadzības gadījumā jādokumentē un jāpaziņo pacientam, zāļu parakstītājam un citiem veselības aprūpes speciālistiem. Mainoties pacienta veselības stāvoklim, šis process nodrošinās medicīniskās palīdzības nepārtrauktību.

5) Pacienta konsultēšana, izglītošana un ieteikumi pacientam: lai pacienti varētu optimizēt zāļu lietošanu, viņiem ir jāizprot zāļu nozīme viņu veselības problēmu ārstēšanā. Tādējādi tiks sekmēta ārstēšanas norādījumu ievērošana un drošība, uzlabota slimības pārvaldība un atvieglota pacienta pašaprūpe. Konsultācijas, izglītošana un ieteikumi ir jānodrošina skaidrā un saprotamā veidā, izmantojot efektīvākos līdzekļus (piemēram, drukātus vai digitālus pacienta izglītošanas materiālus un tiešsaistes rīkus), kā arī tie ir jāapspriež un jāizceļ/jāievirza, lai tie papildinātu mutisko saziņu. Īpaša uzmanība jāpievērš pacienta psihosociālajam kontekstam un jāņem vērā jebkādi veselības stāvokļa pasliktinājumi. Tāpat saziņā ar aprūpētājiem uzmanība jāpievērš viņu funkcijai, pienākumiem un spējām, kā arī jāievēro pacienta autonomija.

Farmaceitiem ir jānodrošina, ka visā farmaceitiskās aprūpes procesā tiek ievērots pacientu privātums, cieņa pret pacientu un datu konfidencialitāte (piemēram, konsultācijām ir jānotiek privātās konsultāciju vietās un informācija par personas veselības stāvokli ir jāapstrādā, ievērojot attiecīgās juridiskās saistības un profesionālās prakses standartus).

Padomes rezolūcijā norādīts, ka būs nepieciešami līdzekļi, lai aptiekas varētu ieviest farmaceitisko aprūpi un uzlabot pacientu veselības stāvokli un drošību. Lielākajā daļā valstu vispārējā tipa aptieku sektorā atalgojums joprojām ir saistīts ar izsniegto recepšu daudzumu un/vai izsniegto produktu vērtību. Līdzīgi arī slimnīcu sektorā aptieku budžets bieži vien tiek noteikts, pamatojoties uz nodrošināto zāļu daudzumu un gultu skaitu. Tomēr farmaceitu laiks un zināšanas tiktu izmantotas atbilstošāk un efektīvāk, ja galvenā uzmanība tiktu veltīta aptiekas īstenotiem pacientu aprūpes pasākumiem un iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumiem. Jau daudzus gadus ir atzīts, ka būtu loģiski un vērtīgi aptiekas atalgojumu saistīt ar šo pasākumu nodrošināšanu. Farmaceitiskajai aprūpei ar holistisku, uz pacientiem orientētu starpdisciplināras sadarbības pieeju ir nepieciešams laiks un intelektuālie resursi, kā arī lielākas atbildības uzņemšanās. Ņemot vērā to, ka farmaceitiskās aprūpes īstenošanai nepieciešamas noturīgas izmaiņas uzvedībā un praksē, būs nepieciešami atbilstoši “paskubinājumi”, stimuli un atturoši pasākumi kopā ar izmaiņām atalgojumā. Farmaceitiskajā aprūpē ieguldītie līdzekļi uzlabos pacientu veselības stāvokli un palielinās veselības aprūpes sniegšanas efektivitāti un lietderību. Ja farmaceitiskā aprūpe tiek sniegta sistemātiski, konsekventi un pienācīgā veidā atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu vajadzībām un prasībām, jāizvērtē pasākumu kopuma ieviešana attiecīgajā darbības sistēmā, kas reglamentē aprūpes pakalpojumus.

Farmaceitiskā aprūpe atbilstoši  Padomes rezolūcijā noteiktajam, kas norādīta Sabiedrības veselības pamatnostādnes (Ministru kabineta rīkojums Nr. 359, Rīgā 2022. gada 26. maijā (prot. Nr. 28 43. §) “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” ir atbildīga zāļu terapijas nodrošināšana ar mērķi sasniegt noteiktu rezultātu, kas uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, un tā ietver procesus, kurā farmaceits sadarbojas ar pacientu un citiem speciālistiem izstrādājot, īstenojot un pārraugot terapeitisko plānu, kas pacientam sniegs noteiktus terapeitiskos rezultātus.

Farmaceitiskā aprūpe tieši un vispusīgi risina pacientu zāļu vajadzības un viņu dzīves kvalitātes jautājumus. Tādējādi tā sekmē veselības aprūpes speciālistu kopējos centienus nodrošināt uz pacientu orientētu aprūpi un optimizēt zāļu lietošanu. Farmaceitiskā aprūpe ietver šādas funkcijas:
1) potenciālo un reālo ar zālēm saistīto problēmu identificēšanu,
2) reālu ar zālēm saistītu problēmu risināšanu,
3) ar zālēm saistītu problēmu novēršanu.
Farmaceitiskā aprūpe ir primārās un sekundārās veselības aprūpes sastāvdaļa, ko savas kompetences ietvaros veic farmaceits vai klīniskais farmaceits.

Latvijā ir jāstrādā pie farmaceita lomas stiprināšanas  farmaceitiskās aprūpes īstenošanā, tai skaitā hronisko pacientu aprūpē primārajā aprūpē sadarbībā ar ģimenes ārstiem, jo īpaši, dažādu speciālistu nozīmēto zāļu un to devu salāgošanu (medication reconciliation, review), kas ir vispārpieņemta prakse daudzās valstīs.
Latvijā šāda prakse paaugstinātu gan pacientu drošību, gan veicinātu racionālu un efektīvu zāļu lietošanu. Farmaceitiem un  ārstniecības personām, tai skaitā medicīnas māsām, kuras ir iesaistītas zāļu izrakstīšanā un kas kopā ar farmaceitiem visbiežāk ir iesaistīti pacienta zāļu vajadzību nodrošināšanā, ir jāgūst ievērojams labums no farmaceitiskās aprūpes ieviešanas. Starpdisciplinārai sadarbībai farmaceitiskajā aprūpē jāuzlabo komandas darbs un jāsamazina ar zālēm saistīto kaitējumu.

Farmaceita loma veselības aprūpē (ārstniecībā) ir definēta Ārstniecības likumā, norādot farmaceita un klīniskā farmaceita sasniedzamos uzdevumus veselības aprūpē un integrējot viņus multidisciplinārās veselības aprūpes komandās, (53.³ un 53.⁴pants).
Pieaugošais hronisko slimību, vienlaicīgu slimību (angl. co-morbidities) un iedzīvotāju novecošanās slogs, kam nepieciešama koordinēta un multidisciplināra pieeja veselības aprūpei u.c. aspekti, rada nepieciešamību pārskatīt tiesību aktus un meklēt jaunus, ilgtspējīgus risinājumus cilvēkresursu attīstības politikā
Farmaceitiskās aprūpes filozofijas un metožu izmantošana ļauj farmaceitiem sadarboties ar zāļu izrakstītājiem, pacientiem un aprūpētājiem, lai identificētu un uzraudzītu zāļu blakusparādības un ziņotu par šīm reakcijām blakusparādību ziņošanas sistēmā. Piedaloties multidisciplinārā komandā, farmaceiti var ievērojami uzlabot atbilstošu zāļu izrakstīšanu un paplašināt pacientu aprūpi. Farmaceiti var sniegt pakalpojumus paši, sazināties ar citiem veselības aprūpes iestādēm un pārvarēt plaisu starp slimnīcu un aptiekām par tur pieejamajiem pakalpojumiem.
Ārstniecības likuma 53.³ pants nosaka, ka farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kas ieguvis pantā minēto izglītību un darbojas savas kompetences ietvarā, proti, Farmācijas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu, farmaceita profesijas standartā, Latvijas farmaceitu ētikas kodeksa kompetencē.
Ārstniecības likuma 53.⁴ pants nosaka farmaceita, kas strādā aptiekā,slēgta tipa aptiekā vai ārstniecības iestādē, gadījumā, ja tajā nav atvērta slēgta tipa aptieka, veicamos uzdevumus veselības aprūpē. Farmaceitam veselības aprūpes ietvarā ir jādrošina efektīva medikamentozās terapijas vadība, 53.⁴ panta ietvaros – pacienta veselības stāvokļa un vajadzību novērtēšana, minētajām darbībām nosakot obligātos standartus: 1) farmaceitiem jānodrošina, lai veselības pārvaldība, slimību profilakse un veselīga dzīvesveida uzvedība tiktu iekļauta pacientu novērtēšanas un aprūpes procesā; 2) farmaceitiem visos individuālajos pacientu novērtējumos jāatzīst unikāli pacienta apsvērumi, piemēram, izglītības līmenis, kultūras uzskati, lasītprasme, dzimtā valoda un fiziskās un garīgās spējas.
Savukārt Ārstniecības likuma 53.⁵ pants nosaka klīniskā farmaceita, kas strādā ārstniecības iestādē, uzdevumus ārstniecībā un ir ieguvis augstāko izglītību klīniskajā farmācijā, papildu pienākumus.
Klīniskajam farmaceitam veselības aprūpes ietvarā ir jādrošina efektīva medikamentozās terapijas vadība, 53.⁵ panta ietvaros – pacienta medikamentozās terapijas pārvaldīšana, minētajai darbībai nosakot obligātos valsts standartus: 1) jāsaglabā piekļuve atbilstošai pierādījumu bāzei par drošu, racionālu un rentablu zāļu lietošanu, piemēram, uzziņu grāmatām par zālēm, žurnāliem, valsts būtisko zāļu sarakstiem un standarta ārstēšanas vadlīnijām; 2) jānodrošina, lai izrakstītās zāles un ārstniecības līdzekļi ir saskaņā ar standarta ārstēšanas vadlīnijām un algoritmiem, vajadzības gadījumā jāsniedz ieteikumi zāļu izrakstītājam par atbilstošu zāļu vai devu izvēli; 3) jānodrošina aprūpes nepārtrauktība, nododot informāciju par pacientu zālēm un ārstniecības līdzekļiem citu veselības aprūpes līmeņu speciālistiem.
Abos pantos tiek ietverta iepriekš aprakstītā multidiscipilnārās komandas profesionāļu koordinēta sadarbība, nosakot kopīgus mērķus pacientu veselības aprūpē, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, to īstenojot un pārraugot, lai sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, tai skaitā samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu, uzlabotu pacientu dzīvildzi un kvalitāti, kā arī uzlabotu veselības aprūpes sniegto kvalitāti, pieejamību un izmaksu efektivitāti.

Līdz ar farmaceita integrēšanu multidisciplinārās veselības aprūpes komandā un farmaceita lomas veicināšanu veselības aprūpes īstenošanā ir jābalstās uz labas aptieku prakses principiem:
1) farmaceits visās situācijās galveno apsver pacienta labklājību;
2) visos zāļu piegādes un atbilstošas lietošanas nodrošināšanas procesos ņemt vērā pacienta veselību, sabiedrības veselību un vidi;
3) aptiekas pamatdarbību, kas ir atbilstošas kvalitātes ārstniecības līdzekļu un citu veselības aprūpes produktu, tai skaitā uztura bagātinātāju, ķermeņa kopšanai paredzēto produktu  izplatīšana ar atbilstošu kvalitāti, atbilstošas informācijas un padomu sniegšana pacientam, kā arī nepieciešamības gadījumā terapijas nozīmēšana un zāļu lietošanas ietekmes uzraudzība;
4) farmaceita ieguldījuma integrāla daļa ir racionāla, ekonomiska, tai skaitā izmaksu efektīva,  zāļu izrakstīšanas veicināšana, kā arī izsniegšana;
5) katra aptiekas pakalpojuma elementa mērķis attiecas uz pacientu, ir skaidri noteikts un efektīvi paziņots visām iesaistītajām pusēm. Multidisciplināra sadarbība starp veselības aprūpes speciālistiem ir galvenais faktors, lai sekmīgi uzlabotu pacientu drošību.

Neracionāla zāļu lietošana mūsdienās ir viena no pacientu aprūpes lielākajām problēmām pasaules mērogā. PVO datos minēts, ka aptuveni puse medikamentu tiek izrakstīti, iegādāti un lietoti nepareizi. Izplatītākie neracionālas zāļu lietošanas veidi: pārāk daudzu medikamentu lietošana vienlaikus jeb polifarmācija. Neracionālas zāļu lietošanas gadījumā samazinās zāļu terapijas kvalitāte, palielinās blakusparādību risks un var veidoties rezistence pret noteiktiem medikamentiem, tiek iztērēti lieki finanšu līdzekļi, kā arī samazinās uzticība veselības aprūpes sistēmai. Zāļu mijiedarbības un blakusparādību nelabvēlīgās sekas var novest pie hospitalizācijas vai priekšlaicīgas mirstības, kas ir novēršami. Daudzos mijiedarbību gadījumos pastāvēja paaugstināts nelabvēlīgu blakņu risks vai iespējamība zaudēt zāļu terapeitisko iedarbību.

Farmaceitiskā aprūpe un saistītie aptieku pakalpojumi
Kā Padomes rezolūcijā norādīts, aptiekas pacientiem un sabiedrībai nodrošina plašu pakalpojumu klāstu. Tiek gūti arvien jauni pierādījumi par farmaceitiskās aprūpes vērtību, un sistemātiskos literatūras pārskatos un metaanalīzē, kurā tiek izvērtēta vispārēja tipa aptieku un slimnīcu aptieku pakalpojumu ietekme uz veselības aprūpi, ir apliecināta to labvēlīgā ietekme uz pacientu veselības stāvokli un ekonomiskais ieguvums.

Farmaceitiskās aprūpes orientēšana uz noteiktām pacientu grupām (piemēram, uz diabēta slimniekiem) ir sistematizēta, izmantojot vadlīnijas un protokolus lēmumu pieņemšanai par zāļu lietošanas optimizēšanu. Tādējādi tiek panākts, ka farmaceitiskā aprūpe ir standartizēta un pastāvīgi tiek uzturēta augstā kvalitātē, jo to nodrošina aptiekas, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus.

Piemēram:
1) Pakalpojums viegliem saslimšanas un slimību gadījumiem: zāļu parakstītāji un citi veselības aprūpes speciālisti pacientus ar vieglām slimībām (piemēram, ar galvas utu invāziju vai ar vieglām dermatoloģiskām problēmām) var nosūtīt pie farmaceitiem nepieciešamo zāļu un konsultāciju saņemšanai, nevis pie plaša profila ārsta / ģimenes ārsta. Dažās valstīs vispārēja tipa aptieku farmaceiti ar atbilstošu diplomu/kvalifikāciju ir pilnvaroti arī parakstīt zāles noteiktos apstākļos, pamatojoties uz protokoliem, kas ir izstrādāti sadarbībā ar ārstniecības speciālistiem, lai atvieglotu savlaicīgu piekļuvi zālēm un efektīvu veselības aprūpes nodrošināšanu atbilstošā veselības aprūpes pakalpojuma līmenī.

2) Jaunu zāļu pakalpojums: šāds pakalpojums ir jāpiedāvā pacientiem, kam ir nesen parakstītas zāles konkrētu ilgstošu veselības problēmu (piemēram, hipertensijas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības vai II tipa diabēta) ārstēšanai. Mērķis ir šādiem pacientiem sniegt papildu atbalstu, konsultācijas un ieteikumus, lai sekmētu ārstēšanas norādījumu ievērošanu un uzlabotu slimības pārvaldību. Šādam pakalpojumam ir jāsastāv no šādiem posmiem: a) pacienta iesaistīšana (ieteikumu un informācijas sniegšana, kad pirmo reizi tiek izsniegtas jaunas zāles ilgstošai ārstēšanai); b) intervence (pacienta konsultācijas ar farmaceitu pēc pirmajām divām ārstēšanas nedēļām, lai noskaidrotu, kā tiek ievēroti jauno zāļu lietošanas norādījumi, noteiktu problēmas un izskatītu risinājumus, novērtētu pacienta vajadzību pēc papildu informācijas un sniegtu ieteikumus par veselīgu dzīvesveidu); c) novērošana (strukturētākas pacienta apspriedes ar farmaceitu, lai novērtētu progresu attiecībā uz pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās ar pacientu intervences posmā, un pārliecināšanās par to, vai nav neapspriestu papildu jautājumu vai bažu).

3) Atbalsts sarežģītu veselības problēmu gadījumā un neaizsargātām personām (tostarp personām ar invaliditāti) mājās vai aprūpes iestādēs: visām šādu personu grupām ir ievērojamas vajadzības pēc zālēm, un šādu vajadzību neapmierināšana var nelabvēlīgi ietekmēt veselības stāvokli un radīt nevajadzīgus veselības aprūpes izdevumus. Var tikt piedāvāti šādi pakalpojumi: zāļu lietošanas regulāra daudzdisciplināra pārskatīšana, lai samazinātu polifarmāciju, optimizētu zāļu lietošanu un samazinātu ar zāļu lietošanu saistīto hospitalizācijas gadījumu skaitu; pacientu, aprūpes iestāžu personāla, ģimenes locekļu un aprūpētāju konsultēšana, izglītošana un apmācība, lai palīdzētu uzlabot zāļu lietošanu un apiešanos ar zālēm; labāku zāļu pārvaldības sistēmu izveide aprūpes iestādēm; farmaceita mājas vizītes, lai sniegtu zāļu optimizācijas pakalpojumus, un, ja nepieciešams, lai aprūpes jomā nodrošinātu vienmērīgu pāreju no dažādām veselības aprūpes vidēm uz pacienta mājām.

4) Augsta riska zāļu pārvaldība: augsta riska zāles ir zāles, saistībā ar kurām pastāv augsts risks, ka šādu zāļu nepareiza vai kļūdaina lietošana var nodarīt ievērojamu kaitējumu pacientam vai izraisīt pacienta nāvi. Lai gan šādas kļūdas var nenotikt biežāk kā citu zāļu lietošanas gadījumā, tomēr šādām kļūdām var būt postošas sekas. Farmaceitiem ir pozitīvā veidā jāsekmē augsta riska zāļu droša pārvaldība, nodrošinot to optimālu parakstīšanu, pareizu uzglabāšanu, drošu došanu un pareizu lietošanu. Turklāt farmaceitiem ir izšķiroša nozīme pacienta drošībā, jo viņi identificē pacientus, kas lieto augsta riska zāles, un nodrošina regulāru zāļu lietošanas pārskatīšanu, klīnisko mērķu sasniegšanas novērošanu, kā arī atbilstošu izglītošanu un konsultēšanu par ārstniecības norādījumu ievērošanu.

Slimnīcā sniegtie pakalpojumi

Kā Padomes rezolūcijā norādīts, slimnīcu farmaceiti sekmē atsevišķu pacientu aprūpi, un viņiem ir jāizmanto savas zināšanas tam, lai izstrādātu un nodrošinātu politiku, vadlīnijas un pakalpojumus visai slimnīcai kopumā.
Palielinoties veselības aprūpes sarežģītībai, arī zāļu lietošanas process un ar to saistītais pacientu ārstēšanas kursu kopums kļūst sarežģītāks. Pētījumi liecina, ka gadījumos, kad pacienti tiek uzņemti slimnīcā ārstēšanai un pēc tam izrakstīti, slimnīcu farmaceitiem ir jānodrošina īpaši pakalpojumi, lai optimizētu zāļu lietošanu uzņemšanas, hospitalizācijas un izrakstīšanas laikā (piemēram, neatliekamās palīdzības telpā, ķirurģisko pasākumu atbalstam un ambulancēs). Šie pakalpojumi samazina kļūdas zāļu lietošanā, zāļu blakusparādības un neplānotus atpakaļuzņemšanas gadījumus. Līdz ar to lielākajā daļā valstu slimnīcu farmaceiti ir centrālās personas drošas zāļu lietošanas koordinēšanā savās ārstniecības iestādēs.
Piemēram:
1) Zāļu saskaņošana: pacientam parakstīto zāļu salīdzināšana ar visām citām pacienta lietotajām zālēm. Zāļu saskaņošanu veic, lai novērstu un/vai labotu ar zāļu lietošanu saistītas kļūdas (piemēram, izlaišanu, dublēšanu, nepareizas devas vai zāļu mijiedarbību), sekmētu zāļu terapijas nepārtrauktību un veicinātu efektīvu un ātru pacienta informācijas pārsūtīšanu starp veselības aprūpes speciālistiem. Šāda saskaņošana jāveic katrā aprūpes pārejas posmā, kad tiek parakstītas jaunas zāles vai pārrakstītas izsniegtās receptes (tas ir, pacienta uzņemšanas, iekšējās pārsūtīšanas un izrakstīšanas gadījumā).

Minētajai saskaņošanai jāsastāv no šādiem posmiem: a) lietoto zāļu saraksta sagatavošana (recepšu un bezrecepšu zāles, tostarp augu izcelsmes zāles, vitamīni un uztura bagātinātāji); b) parakstāmo zāļu saraksta sagatavošana; c) abu sarakstu salīdzināšana; d) tikšanās ar zāļu parakstītājiem, lai apspriestu iespējamas neatbilstības, ierosinātu risinājumus un nodrošinātu pienācīgu ārstniecības nepārtrauktību, un e) galīgā saraksta paziņošana attiecīgajiem aprūpētājiem un pacientam. 

2) Individuāla pacienta aprūpe: slimnīcas farmaceiti sadarbībā ar citiem iestādes veselības aprūpes speciālistiem izmanto iepriekš izklāstīto farmaceitiskās aprūpes procesu atbilstoši pacienta vajadzībām un slimnīcas politikai un praksei. Dažās valstīs slimnīcu farmaceitiem ar atbilstošu diplomu/kvalifikāciju, kuri strādā kopā ar ārstniecības speciālistiem, ir piešķirts īpašs zāļu parakstīšanas pilnvarojums līdzīgi kā vecākajām medicīnas māsām (pieredzējušām un augsti izglītotām medicīnas māsām, kas vada savu pacientu pilnu klīnisko aprūpi).

3) Izrakstīšana no slimnīcas: jāveic šādi pasākumi, lai panāktu vienmērīgu pāreju no slimnīcas uz mājām: a) padziļināts pārskats par izrakstīšanas zālēm un zāļu saskaņošana; b) izrakstīšanas konsultatīvā sanāksme ar pacientu un/vai aprūpētāju; c) izrakstīšanas zāļu nodrošināšana (ja nepieciešams), precīzs un pilnīgs zāļu saraksts un visa cita papildu informācija, kas pacientam un/vai aprūpētājam var būt nepieciešama (piemēram, rakstiska informācija par zālēm, ieteikumi par zāļu došanu un uzglabāšanu, norādījumi par to, kā zāļu krājumu papildināt pēc izrakstīšanas, un skaidrojums par terapijā veiktajām izmaiņām laikā, kad pacients atradās slimnīcā); d) pacienta elektroniskās slimības vēstures atjaunināšana un informācijas nodošana visām personām, kas ir iesaistītas pacienta aprūpē (piemēram, ģimenes ārstam, vispārējā tipa aptiekas farmaceitam, citiem veselības aprūpes speciālistiem vai aprūpes iestādes kontaktpersonai), un e) novērtējums par to, vai pēc pacienta izrakstīšanas nepieciešama novērošana, un, ja tā ir nepieciešama, novērošanas pasākumu plānošana (piemēram, mājas vizītes, saziņa pa tālruni).Ideālā gadījumā jābūt standartizētam, valsts līmenī apstiprinātam izrakstīšanas dokumentam, kas tiek nosūtīts plaša profila ārstam, vispārēja tipa aptiekas farmaceitam un aprūpes iestādes kontaktpersonai (un kam viņi var piekļūt, ja tas ir pieejams elektroniskā formātā), lai samazinātu tos atpakaļuzņemšanas gadījumus, kurus var novērst.

4) Antibakteriālo līdzekļu pārvaldība: tas attiecas uz saskaņotu darbību kopumu, kurā ietilpst atbilstošas antibakteriālas terapijas izraudzīšanās, devu noteikšana, ievadīšanas veids un lietošanas ilgums. Tās mērķis ir optimizēt klīniskos rezultātus, samazināt pārmērīgu antibiotiku lietošanu, ierobežot tādu celmu atlasi, kas ir rezistenti pret antibakteriālajiem līdzekļiem, un samazināt pārmērīgas izmaksas, kas ir saistītas ar neoptimālu antibakteriālo līdzekļu lietošanu. Slimnīcu farmaceiti ir neaizstājami daudzdisciplināru antibiotiku pārvaldības grupu locekļi, un viņiem ir svarīga nozīme antibiotiku lietošanas ilguma pārskatīšanā, ieteikumu sniegšanā par nepiemērotas antibiotiku terapijas pārtraukšanu un citu veselības aprūpes speciālistu izglītošanā par noteiktu antibiotiku ierobežotu lietoša

Pakalpojumi sabiedrības veselības un iedzīvotāju veselības jomā

Kā Padomes rezolūcijā norādīts, aptiekas ir vienas no nedaudzām vietām veselības aprūpes sistēmā, kur sabiedrība un arī pacienti var vērsties, lai saņemtu konsultācijas un pakalpojumus bez vizītes pieteikšanas. Aptiekas personāla pieejamības un zināšanu dēļ aptiekas ir noderīgs pirmais kontaktpunkts starp pacientiem un veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem. Farmaceiti ir jāmudina sadarboties ar visiem citiem veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, lai proaktīvi sniegtu sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumus ar mērķi uzlabot iedzīvotāju labsajūtu/labklājību un uzturēt iedzīvotāju veselību.
Aptiekas veido vērtīgu tīklu, kā arī sniedz iespēju uzdot jautājumus, kas saistīti ar bažām par veselību, un tajās var īstenot veselības veicināšanas kampaņas, skrīningu, vakcināciju, uzraudzību un orientieru sniegšanu veselības un labsajūtas programmu atbalstam. Farmaceitiem jānodrošina skrīninga un uzraudzības pakalpojumi. Skrīninga pakalpojumos tiek izmantoti apstiprināti rīki informācijas savākšanai par riska faktoriem un dažkārt tiek piedāvāta "pacientiem tuva" testēšana, lai novērtētu riska veidu un līmeni (piemēram, asins glikozes un lipīdu pārvaldības pakalpojumi). Apvienojot skrīningu ar izglītošanu, konsultācijām un orientieru sniegšanu, pacienti, kam nepieciešams vispusīgāks novērtējums, tiek nosūtīti šāda novērtējuma saņemšanai un tiek laikus atklāti riska grupā ietilpstoši pacienti. Uzraudzības pakalpojumi tiek sniegti cilvēkiem, kas saņem zāles hronisku veselības problēmu ārstēšanai, piemēram, hipertensijas un hiperlipidēmijas ārstēšanai, un tos izmanto, lai pārliecinātos par to, ka pacients ievēro zāļu lietošanas un nefarmakoloģiskas intervences norādījumus, kā arī lai konstatētu slimības progresēšanu. Abiem pakalpojumu veidiem jābūt orientētiem vai nu uz iedzīvotājiem kopumā, vai arī uz konkrētām grupām. Šo pakalpojumu sniegšanā farmaceiti cenšas sadarboties ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, un, ja farmaceitu centieni tiktu plaši atzīti, pieņemti un atbalstīti sadarbojoties, citu veselības aprūpes speciālistu un veselības aprūpes dienestu gūtais labums ievērojami palielinātos.

Informācija par veselību un zālēm ir viegli pieejama dažādos avotos, no kuriem daži ir autoritatīvi, bet daži ir viltus avoti, un tas var radīt pārpratumus un novest pie tādas uzvedības un dzīvesveida izvēlēm, kas potenciāli kaitē veselībai. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un visai sabiedrībai ir nepieciešama uz pierādījumiem balstīta, skaidri formulēta un konsekventa informācija par zālēm, jo recepšu zāles, bezrecepšu zāles un uztura bagātinātāji ir pieejami un tiek reklamēti gan valstu iekšienē, gan ārpus tām. Gan sabiedrība, gan veselības aprūpes speciālisti gūst labumu no zāļu informācijas pakalpojumiem, kas palīdz viņiem izvēlēties zāles un tās lietot. Līdz ar to informācija par zālēm ir vērtīgs un būtisks rīks pacientu aprūpes pakalpojumu atbalstam.

Farmaceitiskos pakalpojumus klasificējusi arī Starptautiskās farmaceitu federācija 
(https://www.fip.org/file/1348)

PAKALPOJUMI ZĀĻU LIETOŠANAS UZLABOŠANAI (services for imporving the use of medicienes), piemēram:
- zāļu lietošanas  pārskata sastādīšana (medicine use review) 
- “programmu uzraudzība” - sirds un asinsvadu, diabēta, astmas un smēķētāju u.c. slimnieku uzraudzība/monitorings,
- medikamentozās terapijas pārskata sastādīšana  (medication reconciliation  review),
- pacienta iztaujāšana par zāļu lietošanu, lai pārliecinātos, ka devas ir ieņemtas pareizajā laikā,
- skrīninga pakalpojumi -  klīnisko parametru mērīšana

UZ PRODUKTU ORIENTĒTI PAKALPOJUMI (product focudes services), piemēram:
- zāļu izgatavošana,
- no iedzīvotājiem savāc nederīgās zāles

PRIMĀRĀ VESELĪBAS APRŪPE UN VESELĪBAS APRŪPES PAKALPOJUMI (primary care and public health services), piemēram:
- inovācijas profesijā, kas prasa papildu kvalifikāciju - pacientu vakcinācija (monovalentās un komerciālas vakcīnas, kā piemēram, gripas, ērču encefalīta),
- dalība veselības veicināšanas kampaņās,
- pārraudzība/monitorings (smēķēšanas atnešanas programmas).

KAITĒJUMU MAZINOŠIE PAKALPOJUMI (harm reduction services), piemēram: 
- šļircu apmaiņa,
- opioīdu aizvietotājterapija.

 CITI ADVANCĒTIE PAKALPOJUMI (other advanced services), piemēram:
- mājas aprūpe,
- atkārtota zāļu izsniegšana jeb receptes pagarināšana
- nozīmētās terapijas pielāgošana 
 

Nē

Nē

aptiekas sniedz jaunus farmaceitiskos pakalpojumus pakalpojumus

Nē

Nē

Nē

Nē

-