Anotācija (ex-ante)

22-TA-454: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanu" nolikums” (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots pamatojoties uz likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta 4.6 daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” (turpmāk – konkurss) nolikumu, paredzot nosacījumus projektu iesniegumu iesniegšanai, izskatīšanai, apstiprināšanai un finansējuma piešķiršanas kārtībai, kā arī projektu īstenošanai, pārskatu iesniegšanai un to pārbaudes kārtībai, kā arī nosaka projektu administratīvās vērtēšanas kritērijus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši 2021. gada iesniegtajam Siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) (1990. – 2019. gads) inventarizācijas kopsavilkumam, enerģētikas sektors (neieskaitot transportu) 2019. gadā radīja 37,0% no kopējām SEG emisijām (neieskaitot zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (turpmāk – ZIZIMM) un ieskaitot netiešās CO2 emisijas). Lielākais apakšsektors, kas rada SEG emisijas šajā sektorā, ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana, t.sk. mājsaimniecības, kas radīja 14,2% no kopējām enerģētikas emisijām (neieskaitot transportu un ZIZIMM un ieskaitot netiešās CO2 emisijas). Atbilstoši desmit galvenajiem 2019. gada SEG emisiju pamatavotiem Latvijā (neietverot ZIZIMM), viens no galvenajiem SEG emisiju pamatavotiem ir mājsaimniecībās izmantotā dabasgāze, kas radīja 258,20 kt CO2 ekv. Līdz ar to ir nepieciešams veicināt mājsaimniecību pāreju no fosilo energoresursu (it īpaši dabasgāzes) izmantošanas uz siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu no AER, kā arī pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir sniegusi atbalstu mājsaimniecībām atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) iegādei un uzstādīšanai Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – KPFI) projektu iesniegumu konkursa “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” ietvaros. Konkrētā KPFI projektu konkursa ietvaros tika organizētas divas projektu iesniegumu kārtas un tika noslēgti projektu līgumi ar 2266 projektu iesniedzējiem par kopējo finansējuma summu 8 571 196 euro. Konkursa kārtas tika organizētas attiecīgi 2010. un 2011. gadā, līdz ar to vairāk kā 10 gadu laikā VARAM nav īstenojusi atbalsta programmas mājsaimniecībām izmantojošu iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Turklāt šobrīd ir vērojama ļoti augsta iedzīvotāju interese saistībā ar AER izmantojošo iekārtu iegādi un uzstādīšanu, ņemot vērā augstās energoresursu (t.sk. dabasgāzes) un elektroenerģijas cenas. Ņemot vērā panākto konceptuālo vienošanos par atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem, ir izstrādāts konkrētais tiesību akta projekts, kas ir vidēja termiņa pasākums atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un elektroenerģijas ražošanai no AER izmantojošām iekārtām, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu un enerģijas cenām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā, vērojams fosilo energoresursu cenu pieaugums, ko veicināja vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums, zemi elektroenerģijas izstrādes apjomi no AER, pārējo energoresursu pieprasījuma pieaugums, palielinot elektroenerģijas izstrādi no fosiliem energoresursiem. Šobrīd ir ieviesti vairāki īstermiņa atbalsta mehānismi energoresursu cenu pieauguma negatīvās ietekmes mazināšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Vidēja un ilgtermiņa risinājumi, lai mazinātu atkarību no fosiliem energoresursiem un izvairītos no neprognozējamām enerģijas cenu svārstībām, ir AER izmantošana enerģijas ražošanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošana, tai skaitā mājsaimniecībās. Turklāt, lai veicinātu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu 2030. gadam, ir nepieciešams īstenot dažādas ar SEG emisiju samazināšanu saistītas aktivitātes, tai skaitā tādas, kas nodrošina pāreju uz AER izmantošanu mājsaimniecībās, aizstājot fosilos energoresursus.
Risinājuma apraksts
Konkursa mērķis ir SEG emisiju samazināšana mājsaimniecībās, sniedzot atbalstu mājsaimniecībām pārejai no fosilo energoresursu izmantošanas uz siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no AER. Konkursa ietvaros plānots atbalstīt koksnes biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, siltumsūkņu (gaiss, ūdens, zeme), saules kolektoru, saules paneļu, vēja ģeneratoru iegādi un mājsaimniecības pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Centralizētā siltumapgādes sistēma ir siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju kopums, kad saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju (termina skaidrojums atbilstoši Enerģētikas likumam). Konkursa ietvaros ir atļauta vairāku AER iekārtu iegāde. Ja dzīvojamā mājā ir esoša AER izmantojoša siltumapgādes sistēma (piemēram, biomasas katls, siltumsūknis) vai elektroapgādes sistēma (piemēram, saules paneļi), tad konkursa ietvaros nav atļauta šo iekārtu nomaiņa pret jaunām AER izmantojošām iekārtām. Ir atļauts iegādāties un uzstādīt jaunas elektroenerģiju ražojošas iekārtas (piemēram, saules paneļi, vēja ģeneratori), ja dzīvojamā mājā ir esoša siltumapgādes sistēma, t.sk. kas darbojas ar AER iekārtām.

Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksās projekta iesniedzējs iekļauj AER iekārtu iegādes izmaksas vai mājsaimniecības pieslēguma centralizētās siltumapgādes sistēmai ierīkošanas izmaksas. Piemēram, ja projekta iesniedzējs ir iegādājies un uzstādījis saules elektrostaciju ar jaudu 11kW par kopējām izmaksām ~12 500 (ar PVN) euro, ietverot saules paneļus par ~5 100 (ar PVN) euro, invertoru par ~1 900 (ar PVN) euro, stiprinājumus, elektromateriālus un sistēmas montāžu, tad konkursa ietvaros projekta iesniedzējs varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu tikai par izmaksām, kas radušās no saules paneļu un invertora iegādes, nepārsniedzot šo noteikumu 1. pielikumā noteikto maksimālo atbalsta apjomu finanšu instrumenta ietvaros. Šajā piemērā projekta iesniedzēja izmaksas par AER iekārtas iegādi ir ~7 000 (ar PVN) euro, saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 7. tabulu projekta iesniedzējs var pretendēt uz maksimālo atbalstu 4 000 euro apmērā. Konkursa ietvaros ir noteikts ierobežojums, ka AER izmantojošas iekārtas var iegādāties no komersantiem, kas reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, kā arī centralizētās siltumapgādes pieslēgumu izveidi veic saskaņā ar centralizētās siltumapgādes operatora izvirzītajiem nosacījumiem un to var ierīkot komersanti, kas ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nevar pārsniegt 70% vai šo noteikumu 1. pielikumā noteikto atbalsta apjomu atkarībā no konkrētas AER iekārtas un tās parametriem. Konkursa ietvaros projekta iesniedzējs varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ja AER iekārtu iegāde, tai skaitā avansa maksājuma veikšana, un uzstādīšana ir veikta pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Konkursa ietvaros atbalstu varēs saņemt, ja projekta iesniedzējs būs veicis visus ar konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanu saistītos maksājumus, proti, AER iekārtas iegādi un uzstādīšanu, no piesaistītiem (piemēram, kredīts, nomaksas pirkums) vai izmantojot pašu finanšu līdzekļus, bet atbalstu nevarēs saņemt, ja AER iekārtas tiks iegādātas izmantojot līzinga pakalpojumus. AER iekārtas var iegādāties, noslēdzot nomaksas pirkuma līgumu, ja īpašuma tiesības uz iegādāto AER iekārtu projekta iesniedzējam pāriet ar pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas brīdi.

Konkursa ietvaros noteiktas papildu prasības koksnes biomasas apkures katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam. Tos konkursa ietvaros varēs uzstādīt, saņemot visas vides aizsardzības, tai skaitā pašvaldību saistošo noteikumu par gaisa piesārņojuma mazināšanu (ja attiecināms), normatīvajos aktos noteiktās atļaujas un dokumentus, kas nepieciešami, lai uzsāktu siltumenerģijas ražošanu. Ja projekta iesniedzējs plāno uzstādīt biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, Rīgas, Rēzeknes vai Liepājas teritorijā, tad ministrija ierosina saņemt apstiprinošu lēmumu (saskaņojumu) par šādas aktivitātes īstenošanu no attiecīgās pašvaldības. Lai saņemtu apstiprinošu lēmumu (saskaņojumu), projekta iesniedzējs iesniedz pašvaldībā pamatojumu, kāpēc nav tehniski iespējams pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai uzstādīt ne-emisiju atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas siltumapgādes nodrošināšanai. Pašvaldībai ir tiesības nesaskaņot biomasas koksnes apkures katla, kas piemērots granulu kurināmajam, uzstādīšanu, ja:
1) konkrētajā teritorijā tiek pārsniegts vai pastāv risks pārsniegt normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteikto augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni daļiņām PM10, daļiņām PM2,5 vai benz(a)pirēnam;
2) ņemot vērā teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktos teritorijas izmantošanas veidus un iedzīvotāju blīvumu šajā teritorijā (piemēram, apkures iekārtu plānots uzstādīt publiskās ārtelpas vai publisko objektu - izglītības, veselības, sociālās aprūpes un kultūras iestāžu tiešā tuvumā);
3) ir neatbilstība pašvaldības vides aizsardzības saistošo noteikumu prasībām;
4) ir centralizētās siltumapgādes pieejamība un tehniskās iespējas konkrēto ēku pieslēgt pie centralizētās siltumapgādes;
5) ir tehniskās iespējas konkrētajā īpašumā uzstādīt pārējās šo noteikumu 16. punktā minētās ne-emisiju tehnoloģijas.

Ja projekta iesniedzēji iegādāsies un uzstādīs koksnes biomasas apkures katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam, tad būs nepieciešams saņemt ražotāja apliecinājumu, ka tas atbilst ekodizaina prasībām attiecībā uz pieļaujamajām emisijām un atbilstību noteiktajai energoefektivitātes klasei. Latvijai ir saistoši ES tiesību aktos noteiktie gaisa aizsardzības mērķi. Valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķini par Latviju, kā arī par Rīgu, Liepāju un Rēzekni rāda, ka smalko daļiņu PM2,5 emisiju būtisks avots ir tāda AER kā biomasas izmantošana enerģētikā, tai skaitā apkurē, un rūpniecībā. Salīdzinot ar 2005. gadu Latvijā smalko daļiņu emisijas samazinājās transporta sektorā (42 %), pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās (46 %), bet emisijas palielinājās enerģijas pārveidošanas sektorā (apmēram trīs reizes) un no kurināmā izmantošanas enerģijas ražošanai rūpniecībā (apmēram divas reizes). Emisiju palielināšanās minētajos sektoros Latvijā ir saistīta, galvenokārt, ar biomasas plašāku izmantošanu šajos abos sektoros. Arī pēdējais Rīgai izstrādātais “Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns 2021.-2025. gadam” rāda, ka smalko daļiņu PM2,5 emisiju gadījumā nozīmīgs piesārņojums saistīts tieši ar individuālās apkures iekārtām un rūpniecībā izmantotajām iekārtām. Biomasas dedzināšana atbilstoši ES un starptautiski atzītai aprēķinu metodikai (EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2019, sadaļa 1.A.4 Small combustion 2019) rada 160 g/GJ smalko daļiņu PM2,5 emisijas, bet kūdras un ogļu 108 g/GJ. Tādēļ, lai netiktu pasliktināta gaisa kvalitāte un negatīvi ietekmēta kopējā sabiedrības veselība, noteikumu projekts paredz koksnes biomasas katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam, noteikt papildu prasības, ko nepieciešams izpildīt, lai varētu pretendēt uz atbalstu šī konkursa ietvaros. Vienlaikus šis nosacījums ir atbilstošs likuma “Par piesārņojumu” 32.2 panta (45) daļai, kas paredz, ka finanšu instrumenta finansējuma izmantošanā ņem vērā pasākumu ietekmi ne vien uz SEG emisijas daudzumu, bet arī uz vides kvalitāti kopumā, tai skaitā citu piesārņojošo vielu emisiju, pārrobežu gaisa piesārņojumu, dabiskajiem biotopiem.

Konkursa ietvaros atbalsts tiks sniegts siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu un piegādi no AER tikai mājsaimniecības pašpatēriņa vajadzībām. Pēc AER izmantojošas iekārtas elektroenerģijas ražošanai  uzstādīšanas saražotā elektroenerģija jāizmanto projekta iesniedzēja pašpatēriņam (par pašpatēriņu uzskatot vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas izmantošana pašpatēriņam, proti, projekta iesniedzējs vairāk kā 20% no gadā saražotās elektroenerģijas nav pārdevis tirgū). Ja atbalsta saņēmējs izmanto neto norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam un nesaņemot par nodoto elektroenerģiju atlīdzību, ir uzskatāms, ka nosacījums par vismaz 80% no gadā saražotās elektroenerģijas izmantošanu pašpatēriņam, ir izpildīts. Lai pārliecinātos par pašpatēriņa apjomu, Vides investīciju fonds veic pārbaudi par saražoto elektroenerģijas apjomu, patērēto un nodoto tīklā. Vides investīciju fonds atbalsta saņēmējam lūdz piekļuvi iekārtas invertora datiem. Nepieciešamības gadījumā papildus tiek lūgti dati no sadales sistēmas operatora – par patēriņu un par to, kāds elektroenerģijas apjoms tiek nodots tīklā un, vai pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes. Par šāda nosacījuma izpildi iespējams pārliecināties atbalsta saņēmējam iegūstot informāciju klientu portālā, kā arī no sistēmas operatora pieejamās informācijas (piemēram, https://www.e-st.lv/lv/private/). Atbalsta saņēmējam būs jāiesniedz dokuments par atslēgšanos no dabasgāzes izmantošanas apkurei, lai konkursa ietvaros varētu saņemt atbalstu un tiktu izpildīta prasība par pāreju uz AER izmantojošu iekārtu izmantošanu siltumapgādes nodrošināšanai. Lai nodrošinātu, ka saražotā siltumenerģija tiek izmantota pašpatēriņam mājsaimniecības vajadzībām, finansējuma saņēmējam būs jāsniedz apliecinājums, ka saražotā siltumenerģija tiks izmantota tikai pašpatēriņam un dzīvojamai mājai, kurā plānots realizēt konkursā atbalstāmās aktivitātes, nav savienojuma (siltumapgādes piegādes) ar citām ēkām, kas neatrodas projekta iesniedzēja īpašumā.

Konkursā noteiktais projekta iesniedzējs ir fiziska persona – Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, kurai zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju vai tās daļu un kura iesniedz projekta iesniegumu, lai saņemtu atbalstu par īstenotu vienu vai vairākām šo noteikumu 16. punktā minētajām aktivitātēm. Civillikuma 1068. pants nosaka: rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu – kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās – drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti, līdz ar to, ja projekts tiek īstenots dzīvojamā māja, kas ir kopīpašums un pieder diviem vai vairāk īpašniekiem, no kuriem viens ir projekta iesniedzējs, tad pirms plānoto projekta aktivitāšu īstenošanas, nepieciešams saņemt citu īpašnieku piekrišanu par projekta iesniedzēja plānotajām konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm kopīpašumā. Projekta iesniedzēja īpašumtiesības pārbauda Vides investīciju fonds, projekta iesniedzējs var iesniegt zemesgrāmatas kopiju. Attiecībā uz dzīvojamo māju, kurā plānots īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, tā ir viena vai divu dzīvokļu dzīvojamā māja, tā ir nodota ekspluatācijā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā un dzīvojamā mājā netiek veikta saimnieciskā darbība. Konkursa ietvaros atbalsts netiks sniegts jaunbūvēm.

Noteikumu projekta 9.3. apakšpunkts paredz, ka konkursa ietvaros projekta iesniedzējs varēs saņemt atbalstu, ja dzīvojamā mājā netiek veikta saimnieciskā darbība. Par saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Reģistrējot saimniecisko darbību, ir norādāma saimnieciskās darbības veikšanas vieta (pakalpojuma sniegšanas vietas adrese – struktūrvienība, izbraukuma pakalpojums vai deklarētā adrese). Papildus kā struktūrvienība ir norādama arī tīmekļvietne vai, piemēram, mobilā lietotne (ja tāda ir izveidota). Ja dzīvojamā māja vai atsevišķas tās daļas vai telpas tiek iznomātas vai izīrētas trešajām personām, tad konkursa ietvaros tiks uzskatīts, ka dzīvojamā mājā tiek veikta saimnieciskā darbība un projekta iesniedzējs nevarēs pretendēt uz atbalstu konkursa ietvaros. Ja dzīvojamā mājā ir reģistrēta sabiedrības juridiskā adrese, bet tā nesakrīt ar tās pašas vai citas sabiedrības saimnieciskās darbības vietas (birojs, noliktava, veikals u.c.) adresi, tad tādas dzīvojamās mājas īpašnieks var pretendēt uz atbalstu konkursa ietvaros un tiks uzskatīts, ka dzīvojamā mājā netiek veikta saimnieciskā darbība. Gadījumi, kad konkursa ietvaros mājsaimniecība varēs saņemt atbalstu un netiks uzskatīts, ka dzīvojamā mājā netiek veikta saimnieciskā darbība:
1) Ja dzīvojamā mājā ir reģistrēta sabiedrības juridiskā adrese, bet tā nesakrīt ar tās pašas vai citas sabiedrības saimnieciskās darbības vietas (faktiskās darbības) (birojs, noliktava, veikals u.c.) adresi;
2) Dzīvojamās mājas adresē ir vairākas ēkas. Saimnieciskā darbība tiek veikta citā ēkā, kurā netiks īstenotas projekta iesniegumā paredzētās aktivitātes;
3) Saimnieciskā darbība tiek veikta ārpus dzīvojamās mājas (piemēram, lauksaimniecības darbi, lopkopība u.c.).

Lai noteiktu konkursa ietvaros iespējamo granta lielumu tika veikta tirgus izpēte un komersantu aptauja. Saskaņā ar veikto tirgus tendenču izvērtējumu tika noteikts atbalsta apjoms atkarībā no konkrētās AER iekārtas un tās jaudas parametriem. Apkopojums par maksimālo atbalsta apjomu finansējuma ietvaros atkarībā no konkrētām AER iekārtām un to jaudām ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā. Līdz ar to finansējuma saņēmējs var saņemt atbalstu konkursa ietvaros, atbilstoši nosakot konkrētās AER iekārtas jaudu un iespējamo izmaksu apjomu, kas būtu maksimāli saņemams kā atbalsts konkursa ietvaros pēc AER iekārtas iegādes un uzstādīšanas.

Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējam noteiktas monitoringa prasības, kas ietver nosacījumu, ka vismaz piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas atbalsta saņēmējs nodrošina iegādāto AER izmantojošo iekārtu uzturēšanu un lietošanu atbilstoši projekta mērķim, kā arī nav pieļaujama uzstādītās iekārtas demontāža, bet saskaņojot ar Vides investīciju fondu ir atļauta iekārtas uzlabošana, lai paaugstinātu iekārtu efektivitāti. Papildus atbalsta saņēmējam jānodrošina, ka ar AER izmantojošu iekārtu saražotā elektroenerģija tiek izmantota pašpatēriņam, dzīvojamai mājai netiek mainīts lietošanas veids un tā netiek demontēta, tajā nav plānots veikt saimniecisko darbību, kā arī katru gadu atbalsta saņēmējs veic monitoringu par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju. Monitoringa prasību ievērošanu uzrauga Vides investīciju fonds. Atbalsta saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un Vides investīciju fondam iesniedz pārskatu. Monitoringa perioda ilgums noteikts, ņemot vērā AER izmantojošo iekārtu amortizācijas minimālo periodu, kas ir pieci gadi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Lai mazinātu energoresursu un enerģijas ietekmi uz kopējiem mājsaimniecību izdevumiem ir divi galvenie risinājumi:
1. izmaksu tieša kompensācija, kas jau šobrīd ir īstenota ar dažādiem valdības apstiprinātiem īstermiņa pasākumiem;
2. atbalsts investīcijām AER iekārtu iegādei vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Galvenie nosacījumi, kas nodrošinās konkursa demarkāciju ar citām iespējamajām atbalsta programmām ir:
1) konkursa mērķis – atbalsts tiks sniegts mājsaimniecībām pārejai no fosilo energoresursu  izmantošanas uz AER izmantošanu siltumenerģijas un elektroenerģijas nodrošināšanai, kā arī konkursa ietvaros būs atļauta AER izmantojošu iekārtu kombinācija, tai skaitā uzstādot vairākas iekārtas, piemēram, iespējamās kombinācijas – siltumsūknis un saules paneļi; biomasas apkures katls un siltumsūknis un saules paneļi; biomasas apkures katls un saules kolektori utt.
Savukārt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" pasākuma 2.2.3.6. “Individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošana mājsaimniecībām” ietvaros plānots atbalstu sniegt mājsaimniecībām pilsētās, lai samazinātu gaisa piesārņojošās emisijas. Atbalsta programmas ietvaros plānots veikt biomasas apkures sistēmu nomaiņu uz jaunākām biomasas apkures iekārtām, bezizmešu apkures iekārtām (siltumsūkņi, saules paneļi), kā arī veicināt pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai tiem mājsaimniecību segmentiem pilsētvidē (prioritāri Rīgas, Liepājas un Rēzeknes valstspilsētu teritorijās), vienlaikus nepārsniedzot 50 kW nominālo siltumenerģijas pieprasījuma jaudu;
2) konkursa ietvaros varēs uzstādīt AER izmantojošas iekārtas dzīvojamās mājās (ar konkrētiem ēkas klasifikācijas kodiem), kuras atrodas atbalsta saņēmēja īpašumā, tās ir nodotas ekspluatācijā un tajās netiek veikta saimnieciskā darbība;
3) konkursa ietvaros atbalsta saņēmējs atbalstu varēs saņemt pēc AER izmantojošo iekārtu iegādes un uzstādīšanas;
4) projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš. Šī konkursa ietvaros plānots, ka projektu konkurss tiks izsludināts 2022.g. martā un atbalstu konkursa ietvaros varēs saņemt līdz 2023. gada 31. decembrim;
5) īstenojot plānotās aktivitātes, sasniedzams SEG emisiju ietaupījums, kas dotu ieguldījumu mājsaimniecību radīto SEG emisiju samazināšanai. Konkursa ietvaros varētu tikt realizēti ~5000 projekti un sasniegto indikatīvo SEG emisiju ietaupījumu aprēķinās Vides investīciju fonds pēc projektu iesniedzēju iesniegtajiem monitoringa pārskatiem;
6) konkursa mērķis, atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas nodrošina demarkāciju.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Noteikumu projekts nosaka konkursa nolikumu, kura ietvaros iedzīvotāji (mājsaimniecības) varēs saņemt atbalstu elektroenerģijas vai siltumenerģijas iekārtu iegādei, tādējādi mazinot ietekmi, ko rada straujo energoresursu un elektroenerģijas cenu kāpumu, vairot mājsaimniecības energoneatkarību un samazināt radītās SEG emisijas.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Dzīvojamo māju īpašnieki
Ietekmes apraksts
Konkursa ietvaros atbalsts tiks sniegts viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem subsīdijas (granta) veidā pēc AER izmantojošas iekārtas iegādes vai mājsaimniecības pieslēguma centralizētai siltumapgādes sistēmai. Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās pāreju uz AER izmantošanu, fosilo energoresursu aizstāšanu un enerģijas patēriņa samazināšanu, samazinās SEG emisijas, veicinās mājsaimniecību enerģētisko neatkarību un ļaus izvairīties no neprognozējamām fosilo energoresursu cenu svārstībām.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks realizēti projekti, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, proti, tirgū veidosies pieprasījums pēc AER izmantojošām iekārtām.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks realizēti projekti, kas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, kas nodarbojas ar AER izmantojošu iekārtu piegādi, ražošanu, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu un kas nodarbojas ar centralizētās siltumapgādes pieslēguma ierīkošanu.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks realizēti projekti, kas veicinās konkurenci uzņēmumu starpā, kas nodarbojas ar AER izmantojošu iekārtu piegādi, ražošanu, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu, līdz ar to palielināsies konkurence uzņēmumu starpā.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Tiks veicināta jaunu darba vietu veidošanās, kas saistītas ar aktīvu AER iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
7 000 000
0
13 000 000
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
7 000 000
0
13 000 000
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
7 000 000
0
13 000 000
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
7 000 000
0
13 000 000
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 20 000 000 euro. Finansējums plānots VARAM programmas „Emisijas kvotu izsolīšanas instruments” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00). Plānots, ka maksājumi veicami 2022. un 2023. gadā.

 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu  projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Finansējumu projektu īstenošanai VARAM pieprasīs no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Noteikumu projekta izstrādes un saskaņošanas laikā elektroniski un telefoniski ir saņemti iedzīvotāju jautājumi un priekšlikumi par projektu konkursa nolikuma prasībām un nosacījumiem (saņemti vairāk kā 40 e-pasti). Saņemtie iedzīvotāji priekšlikumi ir izvērtēti un iespēju robežās ir ņemti vērā un noteikumu projekts pilnveidots, kā arī sniegts papildus skaidrojums tiesību aktu sākotnējā izvērtējumā (anotācijā). Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir saņemti vairāku uzņēmumu priekšlikumi, piemēram, no SIA “JB SunPower”, AS “Sadales tīkls”, AS “Latvenergo”, SIA “Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas”, kas arī iespēju robežās ņemti vērā un pilnveidots noteikumu projekts un tā anotācija.
Noteikumu projekts tika virzīts saskaņošanai ministrijām norādot, ka tā ir Ministru kabineta lieta, jo nepieciešams steidzami panākt vienošanos par izstrādāto noteikumu projektu un sniegt atbalstu iedzīvotājiem (mājsaimniecībām) saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • SIA "Vides investīciju fonds"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
SIA "Vides investīciju fonds"
palielinās
Vērtības nozīme:
Uzdevumus, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, veiks Vides investīciju fonds. Finansējuma apjoms tiks aprēķināts atbilstoši iesniegto projektu iesniegumu skaitam un paredzēts ikgadējā Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā. Izmaksas tiks segtas no apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".
Kopā
0,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Paplašināsies uzdevumu veikšana SIA "Vides investīciju fonds"
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Īstenojot Ministru kabineta noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta Nacionālajā attīstības plānā 2027.gadam šādu progresa indikatoru sasniegšana: [271] SEG emisiju intensitāte, [273] Gaisa piesārņojuma % samazinājums un [309] No AER saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā. 

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Lai netiktu pasliktināta gaisa kvalitāte pilsētās un negatīvi ietekmēta kopējā sabiedrības veselība, noteikumu projekts nosaka prasības attiecībā uz iekārtu emisiju apjomiem un atbilstošu energoefektivitātes klasi, kam jāatbilst biomasas apkures katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās pāreju uz AER izmantošanu mājsaimniecībās, aizstājot fosilo energoresursus, tādējādi samazinot radītās SEG emisijas.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Lai netiktu pasliktināta gaisa kvalitāte pilsētās un negatīvi ietekmēta kopējā sabiedrības veselība, noteikumu projekts paredz, ka uzstādot biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam būtu nepieciešams saņemt pašvaldības apstiprinošu lēmumu (saskaņojumu) un būtu jāveicina tādu AER izmantošana, kas nerada gaisa kvalitātes problēmas vai jāveic pieslēgšanās centralizētai siltumapgādes sistēmai.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi