Anotācija (ex-ante)

Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā, vērojams fosilo energoresursu cenu pieaugums, ko veicināja vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums, zemi elektroenerģijas izstrādes apjomi no AER, pārējo energoresursu pieprasījuma pieaugums, palielinot elektroenerģijas izstrādi no fosiliem energoresursiem. Šobrīd ir ieviesti vairāki īstermiņa atbalsta mehānismi energoresursu cenu pieauguma negatīvās ietekmes mazināšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Vidēja un ilgtermiņa risinājumi, lai mazinātu atkarību no fosiliem energoresursiem un izvairītos no neprognozējamām enerģijas cenu svārstībām, ir AER izmantošana enerģijas ražošanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošana, tai skaitā mājsaimniecībās. Turklāt, lai veicinātu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu 2030. gadam, ir nepieciešams īstenot dažādas ar SEG emisiju samazināšanu saistītas aktivitātes, tai skaitā tādas, kas nodrošina pāreju uz AER izmantošanu mājsaimniecībās, aizstājot fosilos energoresursus.

Konkursa mērķis ir SEG emisiju samazināšana mājsaimniecībās, sniedzot atbalstu mājsaimniecībām pārejai no fosilo energoresursu izmantošanas uz siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no AER. Konkursa ietvaros plānots atbalstīt koksnes biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, siltumsūkņu (gaiss, ūdens, zeme), saules kolektoru, saules paneļu, vēja ģeneratoru iegādi un mājsaimniecības pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Centralizētā siltumapgādes sistēma ir siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju kopums, kad saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju (termina skaidrojums atbilstoši Enerģētikas likumam). Konkursa ietvaros ir atļauta vairāku AER iekārtu iegāde. Ja dzīvojamā mājā ir esoša AER izmantojoša siltumapgādes sistēma (piemēram, biomasas katls, siltumsūknis) vai elektroapgādes sistēma (piemēram, saules paneļi), tad konkursa ietvaros nav atļauta šo iekārtu nomaiņa pret jaunām AER izmantojošām iekārtām. Ir atļauts iegādāties un uzstādīt jaunas elektroenerģiju ražojošas iekārtas (piemēram, saules paneļi, vēja ģeneratori), ja dzīvojamā mājā ir esoša siltumapgādes sistēma, t.sk. kas darbojas ar AER iekārtām.

Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksās projekta iesniedzējs iekļauj AER iekārtu iegādes izmaksas vai mājsaimniecības pieslēguma centralizētās siltumapgādes sistēmai ierīkošanas izmaksas. Piemēram, ja projekta iesniedzējs ir iegādājies un uzstādījis saules elektrostaciju ar jaudu 11kW par kopējām izmaksām ~12 500 (ar PVN) euro, ietverot saules paneļus par ~5 100 (ar PVN) euro, invertoru par ~1 900 (ar PVN) euro, stiprinājumus, elektromateriālus un sistēmas montāžu, tad konkursa ietvaros projekta iesniedzējs varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu tikai par izmaksām, kas radušās no saules paneļu un invertora iegādes, nepārsniedzot šo noteikumu 1. pielikumā noteikto maksimālo atbalsta apjomu finanšu instrumenta ietvaros. Šajā piemērā projekta iesniedzēja izmaksas par AER iekārtas iegādi ir ~7 000 (ar PVN) euro, saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 7. tabulu projekta iesniedzējs var pretendēt uz maksimālo atbalstu 4 000 euro apmērā. Konkursa ietvaros ir noteikts ierobežojums, ka AER izmantojošas iekārtas var iegādāties no komersantiem, kas reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, kā arī centralizētās siltumapgādes pieslēgumu izveidi veic saskaņā ar centralizētās siltumapgādes operatora izvirzītajiem nosacījumiem un to var ierīkot komersanti, kas ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nevar pārsniegt 70% vai šo noteikumu 1. pielikumā noteikto atbalsta apjomu atkarībā no konkrētas AER iekārtas un tās parametriem. Konkursa ietvaros projekta iesniedzējs varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ja AER iekārtu iegāde, tai skaitā avansa maksājuma veikšana, un uzstādīšana ir veikta pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Konkursa ietvaros atbalstu varēs saņemt, ja projekta iesniedzējs būs veicis visus ar konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanu saistītos maksājumus, proti, AER iekārtas iegādi un uzstādīšanu, no piesaistītiem (piemēram, kredīts, nomaksas pirkums) vai izmantojot pašu finanšu līdzekļus, bet atbalstu nevarēs saņemt, ja AER iekārtas tiks iegādātas izmantojot līzinga pakalpojumus. AER iekārtas var iegādāties, noslēdzot nomaksas pirkuma līgumu, ja īpašuma tiesības uz iegādāto AER iekārtu projekta iesniedzējam pāriet ar pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas brīdi.

Konkursa ietvaros noteiktas papildu prasības koksnes biomasas apkures katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam. Tos konkursa ietvaros varēs uzstādīt, saņemot visas vides aizsardzības, tai skaitā pašvaldību saistošo noteikumu par gaisa piesārņojuma mazināšanu (ja attiecināms), normatīvajos aktos noteiktās atļaujas un dokumentus, kas nepieciešami, lai uzsāktu siltumenerģijas ražošanu. Ja projekta iesniedzējs plāno uzstādīt biomasas apkures katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, Rīgas, Rēzeknes vai Liepājas teritorijā, tad ministrija ierosina saņemt apstiprinošu lēmumu (saskaņojumu) par šādas aktivitātes īstenošanu no attiecīgās pašvaldības. Lai saņemtu apstiprinošu lēmumu (saskaņojumu), projekta iesniedzējs iesniedz pašvaldībā pamatojumu, kāpēc nav tehniski iespējams pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai uzstādīt ne-emisiju atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas siltumapgādes nodrošināšanai. Pašvaldībai ir tiesības nesaskaņot biomasas koksnes apkures katla, kas piemērots granulu kurināmajam, uzstādīšanu, ja:
1) konkrētajā teritorijā tiek pārsniegts vai pastāv risks pārsniegt normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteikto augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni daļiņām PM₁₀, daļiņām PM_2,5 vai benz(a)pirēnam;
2) ņemot vērā teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktos teritorijas izmantošanas veidus un iedzīvotāju blīvumu šajā teritorijā (piemēram, apkures iekārtu plānots uzstādīt publiskās ārtelpas vai publisko objektu - izglītības, veselības, sociālās aprūpes un kultūras iestāžu tiešā tuvumā);
3) ir neatbilstība pašvaldības vides aizsardzības saistošo noteikumu prasībām;
4) ir centralizētās siltumapgādes pieejamība un tehniskās iespējas konkrēto ēku pieslēgt pie centralizētās siltumapgādes;
5) ir tehniskās iespējas konkrētajā īpašumā uzstādīt pārējās šo noteikumu 16. punktā minētās ne-emisiju tehnoloģijas.

Ja projekta iesniedzēji iegādāsies un uzstādīs koksnes biomasas apkures katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam, tad būs nepieciešams saņemt ražotāja apliecinājumu, ka tas atbilst ekodizaina prasībām attiecībā uz pieļaujamajām emisijām un atbilstību noteiktajai energoefektivitātes klasei. Latvijai ir saistoši ES tiesību aktos noteiktie gaisa aizsardzības mērķi. Valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķini par Latviju, kā arī par Rīgu, Liepāju un Rēzekni rāda, ka smalko daļiņu PM_2,5 emisiju būtisks avots ir tāda AER kā biomasas izmantošana enerģētikā, tai skaitā apkurē, un rūpniecībā. Salīdzinot ar 2005. gadu Latvijā smalko daļiņu emisijas samazinājās transporta sektorā (42 %), pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās (46 %), bet emisijas palielinājās enerģijas pārveidošanas sektorā (apmēram trīs reizes) un no kurināmā izmantošanas enerģijas ražošanai rūpniecībā (apmēram divas reizes). Emisiju palielināšanās minētajos sektoros Latvijā ir saistīta, galvenokārt, ar biomasas plašāku izmantošanu šajos abos sektoros. Arī pēdējais Rīgai izstrādātais “Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns 2021.-2025. gadam” rāda, ka smalko daļiņu PM_2,5 emisiju gadījumā nozīmīgs piesārņojums saistīts tieši ar individuālās apkures iekārtām un rūpniecībā izmantotajām iekārtām. Biomasas dedzināšana atbilstoši ES un starptautiski atzītai aprēķinu metodikai (EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2019, sadaļa 1.A.4 Small combustion 2019) rada 160 g/GJ smalko daļiņu PM_2,5 emisijas, bet kūdras un ogļu 108 g/GJ. Tādēļ, lai netiktu pasliktināta gaisa kvalitāte un negatīvi ietekmēta kopējā sabiedrības veselība, noteikumu projekts paredz koksnes biomasas katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam, noteikt papildu prasības, ko nepieciešams izpildīt, lai varētu pretendēt uz atbalstu šī konkursa ietvaros. Vienlaikus šis nosacījums ir atbilstošs likuma “Par piesārņojumu” 32.² panta (4⁵) daļai, kas paredz, ka finanšu instrumenta finansējuma izmantošanā ņem vērā pasākumu ietekmi ne vien uz SEG emisijas daudzumu, bet arī uz vides kvalitāti kopumā, tai skaitā citu piesārņojošo vielu emisiju, pārrobežu gaisa piesārņojumu, dabiskajiem biotopiem.

Konkursa ietvaros atbalsts tiks sniegts siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu un piegādi no AER tikai mājsaimniecības pašpatēriņa vajadzībām. Pēc AER izmantojošas iekārtas elektroenerģijas ražošanai  uzstādīšanas saražotā elektroenerģija jāizmanto projekta iesniedzēja pašpatēriņam (par pašpatēriņu uzskatot vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas izmantošana pašpatēriņam, proti, projekta iesniedzējs vairāk kā 20% no gadā saražotās elektroenerģijas nav pārdevis tirgū). Ja atbalsta saņēmējs izmanto neto norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam un nesaņemot par nodoto elektroenerģiju atlīdzību, ir uzskatāms, ka nosacījums par vismaz 80% no gadā saražotās elektroenerģijas izmantošanu pašpatēriņam, ir izpildīts. Lai pārliecinātos par pašpatēriņa apjomu, Vides investīciju fonds veic pārbaudi par saražoto elektroenerģijas apjomu, patērēto un nodoto tīklā. Vides investīciju fonds atbalsta saņēmējam lūdz piekļuvi iekārtas invertora datiem. Nepieciešamības gadījumā papildus tiek lūgti dati no sadales sistēmas operatora – par patēriņu un par to, kāds elektroenerģijas apjoms tiek nodots tīklā un, vai pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes. Par šāda nosacījuma izpildi iespējams pārliecināties atbalsta saņēmējam iegūstot informāciju klientu portālā, kā arī no sistēmas operatora pieejamās informācijas (piemēram, https://www.e-st.lv/lv/private/). Atbalsta saņēmējam būs jāiesniedz dokuments par atslēgšanos no dabasgāzes izmantošanas apkurei, lai konkursa ietvaros varētu saņemt atbalstu un tiktu izpildīta prasība par pāreju uz AER izmantojošu iekārtu izmantošanu siltumapgādes nodrošināšanai. Lai nodrošinātu, ka saražotā siltumenerģija tiek izmantota pašpatēriņam mājsaimniecības vajadzībām, finansējuma saņēmējam būs jāsniedz apliecinājums, ka saražotā siltumenerģija tiks izmantota tikai pašpatēriņam un dzīvojamai mājai, kurā plānots realizēt konkursā atbalstāmās aktivitātes, nav savienojuma (siltumapgādes piegādes) ar citām ēkām, kas neatrodas projekta iesniedzēja īpašumā.

Konkursā noteiktais projekta iesniedzējs ir fiziska persona – Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, kurai zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju vai tās daļu un kura iesniedz projekta iesniegumu, lai saņemtu atbalstu par īstenotu vienu vai vairākām šo noteikumu 16. punktā minētajām aktivitātēm. Civillikuma 1068. pants nosaka: rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu – kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās – drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti, līdz ar to, ja projekts tiek īstenots dzīvojamā māja, kas ir kopīpašums un pieder diviem vai vairāk īpašniekiem, no kuriem viens ir projekta iesniedzējs, tad pirms plānoto projekta aktivitāšu īstenošanas, nepieciešams saņemt citu īpašnieku piekrišanu par projekta iesniedzēja plānotajām konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm kopīpašumā. Projekta iesniedzēja īpašumtiesības pārbauda Vides investīciju fonds, projekta iesniedzējs var iesniegt zemesgrāmatas kopiju. Attiecībā uz dzīvojamo māju, kurā plānots īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, tā ir viena vai divu dzīvokļu dzīvojamā māja, tā ir nodota ekspluatācijā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā un dzīvojamā mājā netiek veikta saimnieciskā darbība. Konkursa ietvaros atbalsts netiks sniegts jaunbūvēm.

Noteikumu projekta 9.3. apakšpunkts paredz, ka konkursa ietvaros projekta iesniedzējs varēs saņemt atbalstu, ja dzīvojamā mājā netiek veikta saimnieciskā darbība. Par saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Reģistrējot saimniecisko darbību, ir norādāma saimnieciskās darbības veikšanas vieta (pakalpojuma sniegšanas vietas adrese – struktūrvienība, izbraukuma pakalpojums vai deklarētā adrese). Papildus kā struktūrvienība ir norādama arī tīmekļvietne vai, piemēram, mobilā lietotne (ja tāda ir izveidota). Ja dzīvojamā māja vai atsevišķas tās daļas vai telpas tiek iznomātas vai izīrētas trešajām personām, tad konkursa ietvaros tiks uzskatīts, ka dzīvojamā mājā tiek veikta saimnieciskā darbība un projekta iesniedzējs nevarēs pretendēt uz atbalstu konkursa ietvaros. Ja dzīvojamā mājā ir reģistrēta sabiedrības juridiskā adrese, bet tā nesakrīt ar tās pašas vai citas sabiedrības saimnieciskās darbības vietas (birojs, noliktava, veikals u.c.) adresi, tad tādas dzīvojamās mājas īpašnieks var pretendēt uz atbalstu konkursa ietvaros un tiks uzskatīts, ka dzīvojamā mājā netiek veikta saimnieciskā darbība. Gadījumi, kad konkursa ietvaros mājsaimniecība varēs saņemt atbalstu un netiks uzskatīts, ka dzīvojamā mājā netiek veikta saimnieciskā darbība:
1) Ja dzīvojamā mājā ir reģistrēta sabiedrības juridiskā adrese, bet tā nesakrīt ar tās pašas vai citas sabiedrības saimnieciskās darbības vietas (faktiskās darbības) (birojs, noliktava, veikals u.c.) adresi;
2) Dzīvojamās mājas adresē ir vairākas ēkas. Saimnieciskā darbība tiek veikta citā ēkā, kurā netiks īstenotas projekta iesniegumā paredzētās aktivitātes;
3) Saimnieciskā darbība tiek veikta ārpus dzīvojamās mājas (piemēram, lauksaimniecības darbi, lopkopība u.c.).

Lai noteiktu konkursa ietvaros iespējamo granta lielumu tika veikta tirgus izpēte un komersantu aptauja. Saskaņā ar veikto tirgus tendenču izvērtējumu tika noteikts atbalsta apjoms atkarībā no konkrētās AER iekārtas un tās jaudas parametriem. Apkopojums par maksimālo atbalsta apjomu finansējuma ietvaros atkarībā no konkrētām AER iekārtām un to jaudām ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā. Līdz ar to finansējuma saņēmējs var saņemt atbalstu konkursa ietvaros, atbilstoši nosakot konkrētās AER iekārtas jaudu un iespējamo izmaksu apjomu, kas būtu maksimāli saņemams kā atbalsts konkursa ietvaros pēc AER iekārtas iegādes un uzstādīšanas.

Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējam noteiktas monitoringa prasības, kas ietver nosacījumu, ka vismaz piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas atbalsta saņēmējs nodrošina iegādāto AER izmantojošo iekārtu uzturēšanu un lietošanu atbilstoši projekta mērķim, kā arī nav pieļaujama uzstādītās iekārtas demontāža, bet saskaņojot ar Vides investīciju fondu ir atļauta iekārtas uzlabošana, lai paaugstinātu iekārtu efektivitāti. Papildus atbalsta saņēmējam jānodrošina, ka ar AER izmantojošu iekārtu saražotā elektroenerģija tiek izmantota pašpatēriņam, dzīvojamai mājai netiek mainīts lietošanas veids un tā netiek demontēta, tajā nav plānots veikt saimniecisko darbību, kā arī katru gadu atbalsta saņēmējs veic monitoringu par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju. Monitoringa prasību ievērošanu uzrauga Vides investīciju fonds. Atbalsta saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un Vides investīciju fondam iesniedz pārskatu. Monitoringa perioda ilgums noteikts, ņemot vērā AER izmantojošo iekārtu amortizācijas minimālo periodu, kas ir pieci gadi.