Anotācija

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 2024. gada 20. decembrī laikā no plkst. 00.00 līdz plkst. 01.00 tiks veikti plānoti LVRTC infrastruktūras uzturēšanas darbi. To laikā var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšana ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
22-TA-1450: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – VIIS noteikumi) atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un faktiskai situācijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2022. gada 24. martā tika pieņemti grozījumi Augstskolu likumā (Nr.844/Lp13), kas precizē Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļu (turpmāk - VIIS) - Studējošo un absolventu reģistru, tam sniedzamo informāciju. Kā arī Augstskolu likumā ir iekļauts jauns 46.2 pants par augstākās izglītības programmu absolventu monitoringu. Augstskolu likuma 87. pantā ir mainīta informācija, datu ievade, regulējums par akadēmiskā personāla reģistru. Ņemot vērā, ka minētie reģistri ir VIIS sastāvdaļa, ir jāprecizē VIIS noteikumi atbilstoši Augstskolu likumam.
2022. gada 1. aprīlī spēkā stājušies grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam profesionālās izglītības absolventu monitoringa veikšanai (7. panta 15.4 punkts).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Mazināt augstākās izglītības iestāžu administratīvo slogu un atvieglot stipendiju piešķiršanas procesu, sašaurinot studējošo loku, par kuriem augstākās izglītības iestādēm VIIS ir obligāti jāievada studējošā vidējā svērtā atzīme.
Risinājuma apraksts
Pašreizējā situācijā Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” 12.2.9.1 punktā ir noteikts, ka augstākās izglītības iestādēm par visiem studējošajiem ir jāievada VIIS visu semestrī vai studiju gadā (kursā) paredzēto (atbilstoši studējošā studiju plānam) studiju kursu vidējā svērtā atzīme. Lai mazinātu augstākās izglītības iestāžu administratīvo slogu un atvieglotu stipendiju piešķiršanas procesu, noteikumu projekts paredz iespēju šo informāciju obligāti ievadīt tikai par tiem studējošajiem, kuriem šī informācija ir nepieciešama sociālās stipendijas “Studētgods” piešķiršanai.
Noteikumu projekts paredz, ka studējošo loks, par kuriem būtu nepieciešams augstākās izglītības iestādēm VIIS pievienot vidējo svērto atzīmi, ir tie, kuri ir noteikti Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām” 30.1 5. punktā – ir imatrikulēts pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmā, otrā līmeņa profesionālā studiju programmā ar piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo bakalaura grādu un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai akadēmiskā bakalaura studiju programmā – un 30.1 6. punktā – studē pilna laika klātienē. Noteikumu projekts vienlaikus paredz iespēju augstākās izglītības iestādēm šo informāciju par citiem studējošajiem pievienot brīvprātīgi.
Problēmas apraksts
Netiek uzkrāti dati par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtotājiem, kas kārto eksāmenu, lai atzītu ārpus formālās izglītības iegūtu kvalifikāciju.
Risinājuma apraksts
Informācija par personām, kam jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens, bet nav attiecīgās izglītības iestādes izglītojamie, nepieciešams ierakstīt VIIS, lai nodrošinātu vienotu pieeju, kā sistēmā tiek reģistrētas personas, kam jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens, un kuras saņem profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. Tāpat dati par personām, kam jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens, tiek izmantoti nozares monitoringam un attīstības plānošanai attiecībā uz iedzīvotāju iesaisti ārpus formālās izglītības atzīšanā, kur būtisks ir arī kārtotāju demogrāfiskais raksturojums un dalījums dažādās profesionālās kvalifikācijas nozarēs.
Minēto personu reģistrēšana ir būtiska vienotas datu aprites nodrošināšanai ar Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu, kur būs nepieciešams saņemt datus par personām, kas kārtos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus.

Informācija par personu, kam jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens, vecumu nepieciešama, lai apzinātu ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences novērtēšanas pakalpojuma saņēmēju vecumstruktūru un plānotu attiecīgā pakalpojuma attīstību. (šis skaidrojums attiecas arī uz personām, kas kārto vispārējās izglītības eksāmenus augstākās izglītības iestādēs). Ir būtiski novērtēt vai šī pakalpojuma izmantotāji ir jaunieši, kas nesen iesaistījušies darba tirgū vai to izmanto cilvēki, kuri darba tirgū jau ir ilgstoši, lai uzlabotu savas pozīcijas darba tirgū vai mainītu darbības jomu. Profesionālās izglītības programmu nodrošināšanas plānošana, t.sk. arī programmu, kur pieejams ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences novērtēšanas pakalpojums, tiek veidota kontekstā ar Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa darba tirgus prognozēm. Lai izvērtētu potenciālo speciālistu skaitu vidējā termiņā un ilgtermiņā nepieciešams analizēt profesionālās kvalifikācijas ieguvēju vecumu.
Informācija par personu, kam jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens, dzimumu tiek izmantota, lai identificētu eksāmenu kārtotāju aktivitāti pēc dzimuma dažādās tematiskajās nozarēs, izvērtētu dzimumu līdztiesību dažādās nozarēs, kas ietekmē nepieciešamos atbalsta pasākumus, politikas plānošanu.
Jau vismaz 5 gadus personas koda pirmo daļu vairs neveido personas dzimšanas datums,tādējādi sistēmā nepieciešams atsevišķs datu lauks un informācija nav aprēķināma no personas koda datiem. 
Problēmas apraksts
Akadēmiskā personāla reģistrs
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Augstskolu likumā vairs nav minēts, kādi dati ir jāievada Akadēmiskā personāla reģistrā, minētā informācija ir jānorāda VIIS noteikumos, attiecīgi VIIS noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, uzskaitot reģistrā ievadāmos datus un precizēti atbilstoši Augstskolu likumā lietotajiem terminiem. Saskaņā ar Augstskolu likuma 87. panta otro daļu VIIS noteikumos ir iekļauta informācija par akadēmiskā personāla reģistrā iekļaujamiem datiem, datu ievadīšanas un papildināšanas kārtību. Datu uzskaitījums, kas ir ievadāmi Akadēmiskā personāla reģistrā, tiek pārņemti no Augstskolu likuma. Akadēmiskā personāla reģistrā būs jāiekļauj dati arī par akadēmiskais viespersonāls  - viesprofesoriem, asociētiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem, viesasistentiem, vadošiem viespētniekiem un viespētniekiem.
Akadēmiskā personāla reģistrā norādāmā informācijas uzskaitījums tiek pārņemts no Augstskolu likumā, kā arī VIIS noteikumi tiek papildināti ar papildus sniedzamo informāciju akadēmiskā personāla reģistram. Augstskolā nodarbinātais akadēmiskais personāls un akadēmiskais viespersonāls ir uzskatāmi par pedagogiem. Līdz ar to uz viņiem ir attiecināmi Izglītības likuma 50. pantā minēti ierobežojumi strādat par pedagogu.  Būtiski akadēmiskā personāla reģistrā ir iekļaut informāciju par personas augstāko izglītību apliecinošiem dokumentiem. Līdz šim akadēmiskā personāla reģistrā tika norādīts amata pildīšanas sākuma datus, svarīgi ir norādīt amata pildīšanas beigu datumu. Kā arī Fizisko datu reģistra tiks iegūta un ievadīta informācija par dzimumu, personas kodu, dzimšanas datumu, miršanas datumu.
Akadēmiskā personāla reģistrā slodze ir norādāma astronomiskajās stundās. Viena astronomiskā stunda ir 60 minūtes.  Izglītības un zinātnes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei izglītības politikas jomā un VIIS sistēmas uzturētājam ir jābūt pieejamiem drošticamiem datiem par izglītību un zinātni, tai skaitā datiem par izglītības un zinātnes jomā nodarbinātajiem. Akadēmiskā personāla reģistra iekļaujamie dati ir nozīmīgi datos balstītu lēmumu pieņemšanai, izstrādājot jaunu akadēmiskās karjeras modeli. Šobrīd spēkā esošā VIIS noteikumu 52.punktā minētā funkcija (pārliecināties, vai Akadēmiskā personāla reģistram ir sniegta faktiskai situācijai atbilstoša informācija, un, ja nepieciešams, pieprasa augstākās izglītības iestādēm iesniegt informāciju, kas aktualizējama Akadēmiskā personāla reģistrā) ir Izglītības un zinātnes ministrijas kā VIIS pārziņa kompetencē, jo Izglītības kvalitātes valsts dienests nekārto Akadēmiskā personāla reģistru (Augstskolas rektors un koledžas direktors atbild par reģistram sniegto datu precizitāti, aktualitāti un atbilstību īstenībai).
Akadēmiskā personāla reģistrs Augstskolu likuma regulējumā tika ietverts ar Saeimā 2006.gada 2.martā pieņemtajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2006.gada 6.aprīlī.
Minēto augstskolu likuma grozījumu rezultātā tiek veikts labojums normatīvajos aktos par Akadēmiskā personāla reģistru, pārceļot to no Augstskolu likuma regulējuma uz Ministru kabineta līmeņa regulējumu. Tādējādi tiek veidota valsts reģistra sistēma, kuru var izmantot politikas plānošanai, statistikas apkopošanai un uzraudzības/plānošanas funkciju veikšanai par akadēmiskā personāla akadēmiskā personāla ataudzi, nepārraujot turpinājumu valsts izglītības nodrošināšanā un attīstībā, koordinētas un stratēģiskas  sadarbības ar valsts un Eiropas Savienības dalībvalstu tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem organizēšanai, veidot profesionālu darba tirgu veselīgas sabiedrības izveidei.  Datu ievade lokāli tiek izmantota nozares iekšienē, statistikas veidošanai valstī, datu apmaiņai starptautiski, kas paredzēta divpusējos nolīgumos un līgumos, kā arī pētniecībā, nākotnes attīstības scenāriju veidošanā.
Vienlaikus valsts nozīmes reģistri kalpo kā informatīvā bāze, kas ļauj apkopot datus par personālu, tā noslodzi, veidojot studiju programmas, aprēķinot docētāju atalgojumu, analizējot datus monitoringam, politiku veidošanai un ieviešanai.
Akadēmiskā personāla reģistrs ir izveidots, lai nodrošinātu datus sekojošiem mērķiem:  
1) statistikai par augstāko izglītību un akadēmisko personālu valstī, pamatojoties uz  Augstskolu likuma 87. pantu, kurā ir noteikts, kādi dati ir apkopojami, lai varētu nodrošināt Akadēmiskā personāla reģistra saturu, kas paredzēts  informācijas par augstskolas akadēmiskā personāla apkopošanai, datu apstrādei- statistikai, lai varētu veikt personu, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstskolās un koledžās,  kuras ir nodarbinātas kā viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, viesasistenti, vadošie viespētnieki uzskaiti, par augstāko izglītību un akadēmisko personālu valstī (IZM un CSP ir parakstījusi abpusēju sadarbības līgumu par datu apmaiņu),   iesniegšanai EUROSTAT  Latvijas statistiskas rādītāju atspoguļojumam ES valstu   kopējiem  rādījumiem izglītības jomā.
CSP   tiek sniegta informācija, minot akadēmiskās personāla matapersonas ieņemamo  amatu, personas kodu, iestādi, dzimumu un dzimšanas gadu.  IIZM  sniedz CSP Valsts izglītības informācijas sistēmā esošo informāciju par izglītības iestādēm, izglītojamajiem, studējošajiem, absolventiem, pedagogiem un akadēmisko personālu, lai CSP nodrošinātu:
1) statistiku attiecībā uz pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī un dabisko kustību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1260/2013 (2013. gada 20. novembra) par Eiropas demogrāfijas statistiku,
2) statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlija),
3) statistiku attiecībā uz izglītības un apmācības sistēmu saskaņā ar Komisijas Regulu  (ES) Nr. 912/2013 (2013. gada 23. septembris),
4) statistiku attiecībā uz iedzīvotāju izglītības līmeni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.763/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
2) nodrošināt datus  augstākas izglītības iestādes akreditācijai, pamatojoties uz  Augstskolu likuma 9. pantu  Akadēmiskās informācijas centrs (turpmāk AIC)  organizē akreditāciju, kur akreditācijas procesā,  ir nepieciešams izmantot datus par studiju programmām, studējošajiem, absolventiem, akadēmisko personālu;
3) nodrošināt datus politikas veidošanai- politikas plānošanas dokumenti nosaka tādus rādītājus kā akad. personāla skaits, slodze-  (IAP, NAP), piemēram, jaunā akadēmiskā personāla karjeras modeļa ieviešanai un monitoringam,  sniedzot datus,  Nacionālās attīstības plānā  norādītā Rīcības virziena  pie Latvijas prioritātes “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei”  norādīto mērķa indikatora rādītāju atspoguļojumam, kur izmantojami dati īpatsvara  atspoguļojumam  par zinātnisko personālu, doktorantiem, finansējuma veidojošo komponenšu aprēķiniem.
4) lai dibinātājs noteiktu un sekotu augstskolas tipoloģijai, kam viens no rādītājiem ir akadēmiskā personāla skaits ar doktora grādu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 3. pantu  Valsts dibinātai augstskolai Ministru kabinets stratēģiskās specializācijas jomas nosaka, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām politikas plānošanas cikla prioritātēm tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai, ņemot vērā augstskolas darbības rezultātu progresa izvērtējumu par iepriekšējo plānošanas periodu un attīstības potenciālu. Lai veiksmīgi varētu izveidot politikas plānošanas dokumentus, augstskolas darbības rezultātu progresa izvērtējumu, ir nepieciešams izmantot datus par studejošiem un akadēmisko personālu.
5) snieguma finansējuma aprēķināšanai, jo viens no snieguma finansējuma rādītājiem saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr. 994 ir jaunā akadēmiskā personāla skaits ar maģistra un doktora grādu.
Ņemot vērā, ka ar  Regulu (EK) Nr. 452/2008 tika izveidots tāds vienots satvars sistemātiskai Eiropas statistikas izveidei izglītības un mūžizglītības jomā trijās konkrētajās sfērās, kuru īsteno ar statistikas pasākumiem, tādēļ, lai sagatavotu statistiku par izglītības un apmācības sistēmām, ir nepieciešams apkopot datus un noteikt  potenciālālo izglītības iestāžu un indivīdu slogu, lai veiktu attiecīgos aprēķinus budžeta veidošanai. Turklāt  Datu Regulas 6. pants  nosaka, ka datu apstrāde ir likumīga gadījumos, ja šāda apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, Izglītības un zinātnes ministrija ar likumu un Ministru Kabineta pilnvarojumu ir atbildīga par informācijas apkopošanu, datu sistematizāciju,  tās izmatošanu  normatīvajos aktos noteikajā kārtībā. Regulas 55 pants nosaka, ka Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos var būt noteikti un precizēti uzdevumi un nolūki, kādos turpmākā apstrāde būtu jāuzskata par saderīgu un likumīgu. Turpmākā apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu jāuzskata par saderīgām likumīgām apstrādes darbībām.  Lai varētu pilnvērtīgi veikt augstākās izglītības iestāžu akreditēšanu, ir nepieciešama regulāra datu apstrāde, uzruro tos reģistrus, kas normatīvo aktu kārtībā darbojas kā datu  apkopotājs, uzturētājs un daru plēsmas pārvaldnieks, tādi kā  VIIS, AIC.
 
Problēmas apraksts
Veicināt datos balstītas izglītības politikas īstenošanu, savstarpēji sasaistot valstij pieejamos izglītības un izglītības procesa rezultātu datus.
Risinājuma apraksts
Pašreizējā situācijā decentralizētā veidā ir pieejams plašs informācijas apjoms par Latvijas izglītības sistēmu, bet tas ne vienmēr ir savstarpēji savietojams.

Augstskolu likuma 46.1 pantā noteiktais studējošo un absolventu reģistrs ir izveidots kā Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa jau kopš 2017.gada 1.janvāra. Proti, ar Saeimā 2016.gada 23.novembrī pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas spēkā stājās 2017.gada 1.janvārī. Saite: https://likumi.lv/ta/id/287248-grozijumi-augstskolu-likuma Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013.gada plānošanas perioda darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”  projekta Nr. 3DP/3.2.2.1.1/14/IPIA/CFLA/001 “Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) attīstība” ietvaros tika paplašināta VIIS augstākās izglītības sadaļa, izveidojot studējošo un absolventu reģistru. Studējošo un absolventu reģistrā apkopo un centralizēti uzkrāj informāciju par augstākās izglītības iestādēs studējošajiem, t.sk. personu datus, datus par studiju uzsākšanu un pabeigšanu, datus par apmaiņas studentiem (studējošo mobilitāti), kā arī sasaistīt šos datus ar informāciju par absolventu nodarbinātību un ienākumiem. Studējošo un absolventu reģistrs tostarp tika ieviests kā instruments, lai nodrošinātu datu uzkrāšanu, analīzi un to izmantošanu lēmuma pieņemšanai un politikas veidošanai augstākās izglītības jomā, tai skaitā, lai novērtētu augstākās izglītības iestāžu ieguldījumu cilvēkresursu sagatavošanā (absolventu monitorings), finansēšanā u.c.).
Studējošo un absolventu reģistra uzturēšanas mērķis ir stratēģisku mērķu sasniegšanu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu, tai skaitā:
1) stratēģiska  un efektīva izglītības iestāžu vadība, kas paredz vadības procesa digitalizāciju un elektronisku izglītības nozares dokumentu apriti visos izglītības sistēmas līmeņos;
2) elastīga un ilgtspējīga izglītības piedāvājuma attīstīšana, kas sevī ietver arī profesionālās un augstākās izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju, to vienkāršojot ar digitalizācijas rīkiem, lai atvieglotu administratīvo slogu;
3) izglītības politikas veidošanai un progresa monitorēšanai. Vienlaikus, pilnveidojot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, sistēmiski un ilgtermiņā uzkrātie dati, sekmēs izglītības reformu snieguma novērtēšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”, Izglītības un zinātnes ministrijas pārzinātā Valsts izglītības informācijas sistēma (turpmāk – VIIS) nodod Centrālajai statistikas pārvaldei (turpmāk – CSP) daļu no visiem VIIS pieejamajiem datiem, kas tiek sasaistīti ar absolventu darba tirgus gaitām. Arvien vairāk attīstoties datos balstītai politikas veidošanai, pieaug arī nepieciešamība pēc datu analīzes jaunos griezumos, ko var nodrošināt datu savienošanas iespēju paplašināšana.
Ņemot vērā 2021. gada 9. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumos Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem”, Izglītības un zinātnes ministrijai būtu lietderīgi iegūt informāciju par absolventu darba tirgus gaitām pēc to studiju un studējošā kredīta ņēmēja statusa. Līdzīgu apsvērumu dēļ ministrijai ir arī nepieciešams sasaistīt absolventu akadēmisko sagatavotību pirms studijām ar to turpmākām darba tirgus gaitām.
Papildinot līdzšinējo sasaisti starp VIIS un CSP rīcībā esošajiem datiem, tiks rastas jaunas iespējas veikt padziļinātu datu analīzi jaunos griezumos, tādējādi īstenojot efektīvāku izglītības politiku.
Saskaņā ar grozījumiem, Augstskolu likumā ir iekļauts jauns 46.2 pants par augstākās izglītības programmu absolventu monitoringu. VIIS noteikumos ir nodefinēts, ka absolventu monitoringu veic CSP ikgadēji apstrādājot datus no valsts informācijas sistēmām un Izglītības un zinātnes ministrija organizē pētījumus un aptaujas, tai skaitā, starptautiski salīdzinošus pētījumus. Lai nodrošinātu pētījumu īstenošanu, kurā datu ieguves metode ir aptaujas, VIIS noteikumos ir paredzēts mehānisms, kā notiek personas datu apmaiņa (izlasē iekļautās personas kontaktinformācijas (elektroniskā pasta adrese un telefona numurs)) starp Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts ieņēmuma dienestu. No Valsts ieņēmuma dienesta saņemtās informācijas glabāšanai tiek noteikts 1 gada termiņš, lai nodrošinātu, ka pētījuma izpildītājs pēc aptauju organizēšanas var veikt nepieciešamās datu kvalitātes pārbaudes. 
 
Lai nodrošinātu Ministru kabineta rīkojuma Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 125.1. pasākuma īstenošanai, tai skaitā, paredzot augstākās un profesionālās vidējās izglītības absolventu monitoringa izveidošanu, kā arī saskaņā ar Latvijas iesaisti 2017. gada 20. novembra Eiropas Padomes ieteikumu par absolventu gaitu apzināšanu  (turpmāk – absolventu monitoringu) ieviešanā,  ir nepieciešams noteikt ilgtspējīgu finansēšanas principu absolventu monitoringam nepieciešamo datu ieguvei un apstrādei.  VIIS noteikumos ir noteikts pēc kādiem kritērijiem tiek plānots finansējums datu apstrādei no valsts informācijas sistēmām un pētījumu īstenošanai.
Absolventu monitoringa datu apstrādei līdz šim nav paredzēts finansējums Ekonomikas ministrijas valsts budžeta bāzes ietvaros, tā vietā Centrālajai statistikas pārvaldei datu apstrādei nepieciešamais finansējums ik gadu piešķirts no dažādiem avotiem, kas rada neskaidrību par absolventu monitoringam pieejamo finansējumu, lai nodrošinātu monitoringa nepārtrauktību. Ministru kabinetā 2022. gada 31. maijā pieņemts informatīvais ziņojums “Par absolventu monitoringa sistēmas izveidi profesionālajā izglītībā” (protokols Nr. 29 53. §), tajā noteikts, ka jautājums par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 2023. un turpmākajiem gadiem Ekonomikas ministrijai (Centrālajai statistikas pārvaldei) augstākās izglītības un profesionālās izglītības absolventu monitoringa datu apstrādei ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Grozījumi VIIS noteikumos paredz, ka absolventu monitoringa datu apstrāde tiek nodrošināta gadskārtējā valsts budžeta likumā Ekonomikas ministrijas budžetā minētajam mērķim paredzētā finansējuma ietvaros.
2022. gada 1. aprīlī spēkā stājušies grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz deleģējumu MK profesionālās izglītības absolventu monitoringa veikšanai (7. panta 154 punkts). Likums paredz, ka MK nosaka VIIS iesniedzamās informācijas apjomu par profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem, informācijas iesniegšanas kārtību, kā arī publiski pieejamās informācijas apjomu un publiskošanas kārtību un absolventu monitoringa veikšanai nepieciešamā finansējuma apjomu. Tāpat arī likumā noteikts, ka profesionālās izglītības absolventu monitoringu Izglītības un zinātnes ministrija veic, pamatojoties uz Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistra datiem (21.1 panta 2.daļa), kas savukārt ir VIIS sastāvdaļa (21.2 panta 1.daļa).

Satversmes 112.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Spriedumā lietā Nr. 2004-18-0106 Satversmes tiesa norādīja, ka valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu izglītības kvalitātes kontroles mehānismu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 20.2.3. punktu). Turklāt, Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums pastāvīgi kontrolēt izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot valstī izveidoto izglītības procesa kvalitātes kontroles mehānismu, lai konstatētu iespējamās izglītības kvalitātes izmaiņas.
Izglītības likuma 41. pantā ir noteikts, ka tiek veidota valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai, kas ir sistematizēts politikas, vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti. Saskaņā ar Izglītības likuma 15. panta, 18.1 un 18.2 punktu Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par izglītības kvalitātes mērķu izvirzīšanu, pilnveidi un vienlaikus veic kvalitātes monitoringu.
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu" 8.3.6.2. pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide" ietvaros ir izstrādāta izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kuras viens no elementiem ir augstākās un profesionālās izglītības absolventu monitorings. Augstākās izglītības absolventu monitoringa īstenošanas pamatprincips ir noteikts Augstskolu likuma 46.2pantā. Normatīvajā regulējumā iestrādātais princips paredz, ka personificētu datu apmaiņa notiek starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts ieņēmuma dienesta pārziņā esošām valsts informācijas sistēmām (administratīvo datu avoti), kurus Centrālā statistikas pārvalde apstrādā un nepersonificētus datus iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai. Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija turpina darbu pie absolventu monitoringa sistēmas pilnveidošanas, ir konstatēts, ka rezultātus, kas iegūti no administratīvajiem datu avotiem ir nepieciešams papildināt ar citiem datu avotiem, ka šajā kontekstā ir aptaujas un zinātniskajā metodoloģijā balstīti pētījumi. Vienlaikus ir aktuāli iesaistīties Eiropas Komisijas iniciatīvā absolventu monitoringa stiprināšanai, kuras viena no aktivitātēm ir augstskolu absolventu starptautiski salīdzinošais EUROGRADUATE 2022 otrais pilotpētījums. Piedaloties pētījumā, Latvijai ir iespēja piesaistīt ārvalstu ekspertus absolventu monitoringa metodoloģijas pilnveidošanai un veikt pētījumu augtākās izglītības kvalitātes novērtēšanai. Iegūtie rezultāti tiks izmantoti pierādījumos balstītas politikas veidošanai.
Regulējums tostarp ir svarīgs, lai noteiktu fizisko personu datu apstrādes mērķi (nolūku), t.i., veikt zinātniskā metodoloģijā balstītu pētījumu un iegūt reprezentatīvus un uzticamus pētījuma rezultātus, nosakot fiziskas personas datu apmaiņas pienākumu starp Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts ieņēmuma dienestu ar personu aktuālo kontaktinformāciju, t.i., elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru.
Lai nodrošinātu fizisko personu datu apstrādes principus, datu apstrādei ir jābūt leģitīmai. No Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5. panta izriet vairāki personas datu apstrādes principi, tostarp, dati tiek apstrādāti likumīgi un godprātīgi, datu apstrādi veikta konkrētiem mērķiem un tikai saskaņā ar tiem, datu apjoms ir adekvāts, dati ir precīzi, pareizi atbilstoši faktiskajai situācijai, dati netiek glabāti ilgā nekā nepieciešams. Saskaņā ar Datu regulas  6. panta 1.punkta e) apakšpunktu personas datu apstrāde ir likumīga, ja tā ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Tāpat šā panta 3.punkta b)apakšpunktā ir noteikts, ka personas datu apstrādes pamatu nosaka ar dalībvalstu tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.pantā ir noteikti iestāžu sadarbības pamatnoteikumi, tostarp šā panta sestajā daļā noteikts, ka iestādes sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi un informācijas sniegšana nav pretrunā normatīvajos aktos noteiktajiem informācijas sniegšanas noteikumiem. Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumu Nr.357 “Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu” 3. punktā ir noteikts, ka, ja iestādes funkciju un uzdevumu veikšanai nepieciešamā informācija ir citas iestādes rīcībā, iestāde to pieprasa no citas iestādes, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina šīs informācijas vākšanu, reģistrēšanu un aktualizēšanu, ja normatīvie akti nenosaka citādi. Valsts informācijas sistēmu likuma 11.panta otrajā daļā ir noteikts, ka valsts informācijas sistēmās esošā informācija ir pieejama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikts un definēts attiecīgs pienākums publiskām iestādēm veikt tādu personu datu apmaiņu, ja tas nepieciešams starptautiska pētījuma veikšanai zinātniskos pētniecības nolūkos, lai arī šādu pētījumu ietvaros personas datu apstrādes tiesiskais pamats izrietētu no sabiedrības interešu vispārējā labuma iegūšanas puses.
Tādējādi ir secināms, ka šobrīd absolventu reprezentatīvas izlases atlases izveidošanai un datu izmantošanai no valsts informācijas sistēmām nacionālu un starptautisku pētījumu un aptauju veikšanā apgrūtina tiesiskā regulējuma neesamība. Nozares ministrijām, tiešās valsts pārvaldes iestādēm, augstākām izglītības iestādēm nav likumīga pamata veikt savstarpēju absolventu datu apmaiņu attiecībā uz aktuālās informācijas (personas kontaktinformācijas – e-pasta adrese, tālruņa numurs) nodošanu.
Lai nodrošinātu un izpildītu Datu regulā noteiktos vispārējos datu apstrādes principus, Augstskolu likuma 46.2 pantā iekļauti datu apstrādes pamatprincipi attiecībā uz absolventu datu nodošanu izglītības kvalitātes monitoringa vajadzībām, saņemot datus par absolventu nodarbinātību un to ietekmējošiem apstākļiem, izstrādāt metodoloģiju absolventu aptauju organizēšanai nacionālā līmenī un pilnveidot datu analīzes iespējas, kombinējot administratīvos datus ar aptaujās iegūtajiem datiem.
Pamatojoties uz Augstskolu likuma 46.1 pantu un Ministru kabineta 2019.gada 25.jūnija noteikumu Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” 21.punktu Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd iesniedz datus Centrālajai statistikas pārvaldei par absolventu ienākumiem, nodarbinātību un nodarbinātības jomu. 
Pamatojoties uz izvēlēto pētījuma metodoloģiju – tiešsaistes intervijas, kur respondents pats aizpilda elektronisko anketu un nepieciešamības gadījumā telefona intervijas, kur intervētājs atzīmē/ievada datorā respondenta atbildes, pētījuma īstenošanai ir nepieciešama absolventu kontaktinformācija (tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese), kas gadījumos, ja personai nav aktivizēta e-adrese ministrijai nav pieejama. Personām, kurām ir pieejama e-adrese kā saziņas kanāls tiks izmantota e-adrese. Attiecībā uz pārējām personām analizējot administratīvos avotu un valsts informācijas sistēmās reģistrēto informāciju, ministrija identificēja iespēju nepieciešamos datus saņemt no Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk – dienests).
Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) ir drošs un ērts veids, kā fiziskām un juridiskām personām iesniegt visas nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī dienestam adresētus iesniegumus. Papildus dokumentu iesniegšanai EDS piedāvā arī tiešsaistes pakalpojumus – elektronisko algas nodokļu grāmatiņu, izziņas publiskajiem iepirkumiem un dažāda veida pārskatus ar dienesta rīcībā esošajiem datiem, piemēram, informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli.
Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumi Nr. 263 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus” nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta EDS tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Šo noteikumu 7.punktā ir noteikts, ka persona, iesniedzot iesniegumu, katram elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam norāda tostarp šādu informāciju: 1) vārdu, uzvārdu; 2) personas kodu vai ārvalsts personas dzimšanas datus un identifikācijas numuru (ja tāds ir piešķirts); 3) elektroniskā pasta adresi; 4) tālruņa numuru. Tādējādi ir secināms, ka dienesta rīcībā ir datu subjekta kontaktinformācija, kas nepieciešama, lai pakalpojuma sniedzējs varētu veikt aptauju.
Kā jau iepriekš tika secināts, tad personas datu apstrādei ir jābūt leģitīmam pamatam. Tādējādi ir nepieciešams, lai atbilstoši Datu regulā noteiktajām prasībām datu apstrāde tiktu leģitimizēta ar tiesību aktu un  izvērtēt grozījuma projekta tiesību normā ietverto datu apstrādes samērīgumu ar izvirzīto leģitīmo mērķi.
Ņemot vērā, ka ir nepieciešams līdzsvarot datu subjekta tiesības un intereses un sabiedrības intereses kopumā, un lai noteiktu, vai absolventu personas datu, t.i., kontaktinformācijas, apstrāde tiešām ir samērīga, jānovērtē, vai ar attiecīgajiem pasākumiem tiks samērīgi ierobežotas pamattiesības uz datu aizsardzību un privātumu. Lai izvērtētu personas pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, noskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2010-60-01 23. punktu).
Pirmkārt, leģitīmā mērķa sasniegšana ir saistīta ar Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts līdzdalību starptautiskos procesos, tai skaitā, starptautisku organizāciju veiktajos pētījumos. Starptautisku pētījumu metodoloģija ietver sevī vienotas metodoloģijas izveidi un izmantošanu valstīs, kuras piedalās pētījumā un savstarpēji salīdzināmu rezultātu iegūšanu. Pētījuma rezultātus izmanto politikas plānošanai uz zinātniski balstītiem datiem. Ministrijai atbilstoši tās uzdevumiem, tostarp ir pienākums organizēt darba tirgus attīstības un darbaspēka pieprasījuma izpēti un izglītojamo karjeras attīstības atbalstu. Šāda uzdevuma izpilde, leģitīmais mērķis ir saistīts ar sabiedriski nozīmīgām interesēm.
Absolventu aptaujas un pētījumi ir nepieciešami, lai papildinātu jau esošos administratīvo datu avotos iegūtos rezultātus ar aptauju rezultātiem, kas ļautu skaidrot cēloņsakarības attiecībā uz absolventu pāreju no izglītības uz darba tirgu un nodarbinātībai, tostarp, izglītības un pētniecības pieredzi, darba meklēšanas pieredzi, mobilitātes novērtējumu, iegūto kompetenču un darba aspektu novērtējumu, sociālos aspektus. Iegūtos rezultātus izmantos gan augstākās izglītības politikas veidotāji, strādājot pie darbībām Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam izvirzīto uzdevumu veikšanai, gan augstākās izglītības iestādes, gan sabiedrība kopumā, lai iegūtu informāciju par aspektiem, kas ietekmē un veicina personu nodarbinātību darba tirgū Latvijā. Attiecīgi, neveicot šādus pētījumus tiek ierobežota absolventu monitoringa datu izmantošana augstākas izglītības kvalitātes novērtēšanai un datos balstītu lēmumu pieņemšana gan valsts, gan institucionālā līmenī.
Noskaidrojot, vai izpildvaras rīcībā ir mazāk ierobežojoši līdzekļi, ir jāizvērtē, vai tiesību normas izdevējs ir apsvēris apstrīdēto normu alternatīvas  (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01  30.2. punktu). Turklāt, vērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, jāņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2010-70-011 6.1.punktu).
Vērtējot, vai zinātniskajā metodoloģijā balstītu pētījumus, kuros nepieciešamas veikt tiešsaistes intervijas, kur respondents pats aizpilda elektronisko anketu un nepieciešamības gadījumā telefona intervijas, kur intervētājs atzīmē/ievada datorā respondenta atbildes, ir iespējams šādus pētījumus veikt savādāk, piemēram, augstskolu mājaslapās vai sociālajos medijos/tīklos varētu tikt publicēts aicinājums absolventus aizpildīt anketu vai citu saziņas kanālu izmantošana aicinājumam aizpildīt anketu, ministrija konstatēja sekojošo.
2022. gadā plānotā absolventu starptautiski salīdzinošā pētījuma metodoloģija paredz, ka no konkrētā gada absolventu saraksta pēc noteiktiem kritērijiem tiek veidota izlase. Lai nodrošinātu ar citām valstīm salīdzināmu datu iegūšanu ir jāievēro pētījumam definētie reprezentatīvas izlases veidošanas principi. Lai sazinātos ar izlasē iekļautajiem absolventiem (respondentiem) elektroniskā veidā vai telefoniski ir nepieciešama kontaktinformācija (elektroniskā pasta adrese un telefona numurs). Iegūtie tālruņa numuri un elektroniskā pasta adresi izmantos saziņai ar respondentiem, tai skaitā, interviju iegūšanai. Bez minētajiem datiem nevar veikt aptauju, jo tai nav pieejama izlasē iekļauto absolventu kontaktinformācija, lai informētu par aptauju, aicinātu aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē vai veiktu interviju pa telefonu. Lai nodrošinātu pētījuma īstenošanu, ir nepieciešams noteikt tiesības dienesta rīcībā esošo datu nodošanai. Aptaujas rezultātā iegūtos un apstrādātos nepersonificētos datus par absolventu izglītību, karjeru, mobilitāti un citiem jautājumiem, tiks iesniegti ministrijai to turpmākai analīzei. 
Vēršam uzmanību, ka veicot zinātniskā metodoloģijā balstītu pētījumu, nav iespējams izvietot iestāžu tīmekļvietnēs aptaujas anketas, izmantot sociālos tīklus, jo metodoloģija paredz, ka ir jāveido konkrēta gada absolventu izlase pēc noteiktiem kritērijiem, piem., izglītības līmenis, izglītības tematiskā grupa, augstākās izglītības iestāde un demogrāfiskie rādītāji. Publicējot aptauju vispārpieejamu sabiedrībai, to var aizpildīt jebkura persona. Tādā veidā iegūtā informācija nav balstīta zinātniskajā metodoloģijā un nevar tikt izmantota izglītības politikas plānošanai.
No augstākā izglītības iestādēm aktuālo kontaktinformāciju  (tālruņa numurs, e-pasta adrese) par absolventiem šobrīd arī nav iespējams saņemt. Piemēram, uzsākot absolventu pētījuma EUROGRADUATE 2022 otrā pilotpētījuma īstenošanu, ir nepieciešama kontaktinformācija par 2017.gada absolventiem. Pētījumā plānoto izlasi veidos 2017. gadā (5 gadi pēc absolvēšanas) un 2021. gadā (1 gadu pēc absolvēšanas) augstākās izglītības studiju programmas absolvējušie. Augstskolas informācijas sistēmās šobrīd netiek aktualizēta minētā informācija, jo augstskolās šāds pienākums normatīvajā regulējumā nav ietverts.
Ņemot vērā, ka EUROGRADUATE pētījumi plānoti ar regularitāti reizi 4 gados, tad arī datu pieprasīšanas biežums EUROGRADUATE pētījumiem tiks noteikts atbilstoši EUROGRADUATE pētījumu biežumam. 
Datu regulas 6.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts viens no datu apstrādes likumīgiem pamatiem ir datu subjekta piekrišana savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem. Tomēr, vērtējot, vai absolvents piekritīs sniegt intervijas, vispirms, konkrētais absolvents ir jāsazvana vai viņam jānosūta e-pasts. Tādējādi datu subjekta piekrišanu var izmantot tikai pēc tam, kad ar attiecīgo absolventu jau pētnieki ir sazinājušies.
Ņemot vērā minēto, ir secināts, ka zinātnisko pētījumu rezultātus nevar sasniegt savādāk, kā tikai aicināt absolventus aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē vai veiktu interviju pa telefonu.
Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2010-70-01 17.punktu). Tādējādi ir jānoskaidro šajā gadījumā līdzsvarojamās intereses un jānoteic, kurām no šīm interesēm būtu piešķirama prioritāte.
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, pētniecība ir mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā. Operatīvai un aktuālo datu iegūšanai grozījumu projektā ir paredzēta datu apmaiņa starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošām valsts informācijas sistēmām un Centrālo statistikas pārvaldi. Statistikas likuma 1.panta 1.punktā ir sniegta administratīvo datu avotu legāldefinīcija, t.i., administratīvie datu avoti ir reģistri, datubāzes, informācijas sistēmas un citi informācijas avoti. Atbilstoši Statistikas likuma 16.pantam statistikas iestādei ir tiesības veikt pētījumus, lai izstrādātu jaunus statistikas jomas standartus vai tādu statistiku, kas nav iekļauta oficiālās statistikas programmā, un lemtu par šīs statistikas iekļaušanu šajā programmā. Statistikas iestādei pētījuma ietvaros ir tiesības saņemt no valsts institūciju administratīvajiem datu avotiem fizisko personu datus un pēc pētījuma pabeigšanas nodrošina saņemot datu neatgriezenisku dzēšanu vai iznīcināšanu.
Attiecībā uz personas datu aizsardzības principu nodrošināšanu, norādām sekojošo.
Viens no personas datu apstrādes aizsardzības principiem, ir nepieciešams nodrošināt, ka personas dati jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgi sasniegt citiem līdzekļiem un personas datus neglabā ilgāk nekā nepieciešams, nosakot termiņu, kad dati ir jādzēš vai periodiski jāpārskata.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, starptautiska pētījuma veikšanas mērķis zinātniskos pētniecības nolūkos ir pārliecinošāks un labums, ko iegūs sabiedrība kopumā, ir lielāks par datu subjekta tiesībām. Ar starptautiski veiktajiem pētījumiem, Latvijas valsts kopumā iegūst savu novērtējumu salīdzinot ar citām valstīm, kā arī iegūst datus par citu valstu sniegumu. Veicot salīdzinošo vērtējumu var identificēt iespējamos rīcības virzienus Latvijas snieguma uzlabošanai.
Ņemot vērā minēto, ir konstatējams personas datu apstrādes leģitīmais mērķis – sabiedrības intereses un ministrijas pienākums attiecīgā uzdevumu veikšana, tādējādi Augstskolu likumā noteiktais ir nepieciešami, lai fizisko personu tiesisks pamats datu apstrādei, tādējādi fizisko personu datus, tostarp, personu kontaktinformāciju (elektroniskā pasta adresi un telefona numuru) varēs izmantot zinātniskā metodoloģijā balstītu nacionāla līmeņa un starptautiski salīdzinošu pētījumu un aptauju veikšanai.
Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā, Latvijā ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, lai veicinātu prasmju pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, kā arī noskaidrotu studiju kvalitāti, novērtējot augstskolu absolventu nodarbinātību un konkurētspēju.
Saskaņā ar 2017. gada 20. novembra Eiropas Padomes ieteikumu par absolventu gaitu apzināšanu (Council Recommendation of 20 November 2017 on tracking graduates)  (turpmāk – absolventu monitoringu) Eiropas Savienības dalībvalstīs tika uzsākta iniciatīva absolventu monitoringa sistēmas izveidei profesionālajā un augstākajā izglītībā. Ieteikuma mērķis ir uzlabot kvalitatīvo un kvantitatīvo datu pieejamību par augstākās un profesionālās izglītības programmu absolventu nodarbinātību un karjeru, lai iegūtu atgriezenisko saiti par absolventu izglītībā iegūtās kompetences atbilstību darba tirgus prasībām. Eiropas Komisijas darba grupas (2018. - 2020.) rezultātā ir izstrādātas rekomendācijas absolventu monitoringa sistēmu stiprināšanai. Vienlaikus Eiropas Komisija paredz, ka obligāto datu apjoms, kas iegūti gan administratīvo, gan pētījumu (aptauju) rezultātā, tiks izmantots regulāru starptautiski salīdzinošu novērtējumu veikšanai.
Lai nodrošinātu sistēmas attīstību, ministrija ir iesaistījusies Eiropas Komisijas īstenotajā iniciatīvā absolventu monitoringa sistēmas stiprināšanai dalībvalstīs (European Graduate Tracking Initiative), kuras ietvaros ministrija ir noteikta kā Nacionālais kontaktpunkts, kā arī pieteikusi dalību augstākās izglītības absolventu starptautiski salīdzinošā Eurograduate 2022 otrajā pilotpētījumā, piesaistot Erasmus+ programmas finansējumu tā īstenošanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek veikts sistēmisks darbs pie absolventu monitoringa sistēmas pilnveidošanas, kas nodrošinās metodoloģijas pilnveidi un kvalitatīvu, tai skaitā, starptautiski salīdzināmu datu iegūšanu gan sabiedrības informētībai, gan pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvu plānošanā, gan Latvijas augstākās izglītības politikas veidošanā.
Augstskolu likuma 46.2 panta trešajā daļā ir noteikts, ka augstākās izglītības programmu absolventu monitoringam nepieciešamos datus iegūst, veicot absolventu aptaujas un pētījumus. Lai nodrošinātu zinātniski pamatotus metodoloģijā balstītus pētījumus, tai skaitā starptautiski salīdzinošus pētījumus, Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā Izglītības un zinātnes ministrija pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz elektroniskās deklarēšanas sistēmā esošo fizisko personu kontaktinformāciju. Satversmes tiesa atzinusi, ka saskaņā ar varas dalīšanas principu izpildu varai ir tiesības izdot noteikumus tikai likumā noteiktos gadījumos un tie nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem [sk., piemēram, Satversmes tiesas 1998. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu daļu]. Tātad Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas. Tādējādi Ministru kabineta tiesības izdot ārējus normatīvos aktus sniedzas vien tiktāl, ciktāl tam šīs tiesības ir piešķirtas ar likumu. Turklāt Ministru kabineta noteikumi var tikt izdoti tikai tad, ja tie ir nepieciešami, lai īstenotu likumu dzīvē. Tas tiek panākts, noteikumos konkretizējot (detalizējot) likuma normas (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 5. punktu un 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 10. punktu). Ministru kabineta noteikumi nedrīkst ietvert tādas tiesību normas, kas bez likumdevēja pilnvarojuma veidotu jaunas tiesiskās attiecības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 16. punktu). Tādējādi Ministru kabinets drīkst tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu.

No Noteikumu projekta 25.2.apakšpunktā noteiktā izriet sekojošais -  Augstskolu likuma 46.2 panta trešās daļas otrajā teikumā deleģēts pienākums Ministru kabinetam noteikt kārtību un apjomu, kādā Izglītības un zinātnes ministrija pieprasa un Valsts ieņēmumu dienests sniedz elektroniskās deklarēšanas sistēmā esošo fizisko personu kontaktinformāciju, lai nodrošinātu zinātniski pamatotus metodoloģijā balstītus pētījumus, tai skaitā starptautiski salīdzinošus pētījumus. Noteikumu projekta 25.2.apakšpunktā precizēts to datu saturs, kuru nepieciešams saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta, t.i., personas kontaktinformācija: elektroniskā pasta adrese un telefona numurs. Minētā kontaktinformācija ir nepieciešama, lai, veicot zinātniski pamatotus metodoloģijā balstītus pētījumus, tai skaitā starptautiski salīdzinošus pētījumus, izmantojot tādu pētījumu metodi kā aptauja, varētu sazināties ar absolventiem.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 46.2 panta 2. un 3.daļu absolventu monitoringā dati, kas iegūti apstrādājot valsts informāciju sistēmas datus un organizējot pētījumus, informācijas sistēmu datu apstrādāšanu veic Centrālā statistikas pārvalde, no kuras Izglītības un zinātnes ministrija saņem pēc noteiktiem kritērijiem statistiski apkopotus datus, kas nesatur personas datus, kā arī pētījumu gadījumā – no izpildītāja tiek saņemts datu fails, kas tiek sagatavots ievērojot Regulā par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) anonimizēšanas,  minimizēšanas un pseidonimizēšanas principu.  Iegūtie dati, kas nesatur personas datus, tiek uzkrāti Valsts izglītības informācijas sistēmā un ir pieejami lietotājiem ar noteiktām autorizācijas tiesībām to piekļuvei. Saskaņā ar Regulas 89.panta 1.punktu, absolventu monitoringa dati, kas iegūti apstrādājot valsts informācijas sistēmas datus tiek publicēti Latvijas Atvērto datu portālā www.data.gov.lv, ievērojot minimizēšanas principu un neatspoguļojot informāciju, ja absolventu skaists ir mazāks par 5 studiju programmu grupā.  Ņemot vērā, ka izglītības politikas veidošanai un datos balstītu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama precīza statistika, tai skaitā, studiju programmu grupu absolventiem, kuru skaits nesasniedz 5, tad ar noteiktām Valsts izglītības informācijas sistēmas lietotāja tiesībām datu analīzei un publicēšanai apkopotā veidā ir pieejami  noteiktam lietotāju skaitam. Uzkrāto statistikas datu un pētījumu rezultātu arhivēšana un izmantošana  sabiedrības interesēs, zinātniskās pētniecības un statistikas nolūkos, neļauj identificēt datu subjektu.
Vienlaikus,  personu - augstākās izglītības iestāžu absolventu, par kurām Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nepieciešama kontaktinformācija (elektroniskā pasta adrese un telefona numurs), dati jau iepriekš tikuši apstrādāti IZM vajadzībām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā,  absolventu monitoringam, kad Centrālā statistikas pārvalde (Pārvalde), saņemot personu datus  no Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS),  sagatavo individuāla līmeņa datu bāzi, kur personu līmenī tiek piekārtota nepieciešamā informācija, tajā skaitā, par ienākumiem, no dažādiem VID datiem.
Ar šiem MK noteikumu grozījumiem paredzēts, ka atkārtoti no VIIS uz VID tiktu nodoti tikai konkrētas kohortas, pēc sagatavotas attiecīgas izlases nosacījumiem,  konkrētu personu (saistībā ar kurām jau tikusi  veikta informācijas apstrāde VID), personu kodi, kuriem VID piekārtotu kontaktinformāciju (ja tāda ir un attiecas uz konkrēto personu)- elektroniskā pasta adresi un telefona numuru, un šo informāciju atgrieztu atpakaļ uz VIIS. Nav nepieciešama tāda nodokļu maksātāju norādītā kontaktinformācija, kas ir trešās personas kontaktinformācija.

 
Problēmas apraksts
VIIS datu arhivēšana un dzēšana
Risinājuma apraksts
VIIS datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) prasībām. VIIS uzkrātie dati tiek izmantoti izglītības politikas plānošanai un īstenošanai, lai nodrošinātu datu analīzi un to izmantošanu datos balstītu lēmuma pieņemšanai, kā arī sekotu pieņemto lēmumu izpildes gaitai. Analizējot VIIS datus, iespējams veikt īstenojamo reformu progresa analīzi un izglītības monitoringu. Izvērtējot spēkā esošo Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” redakciju, kā arī ņemot vērā datu apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, nolemts atteikties no VIIS datu anonimizēšanas, pretendentu datus uzņemšanai izglītības iestādē paredzot pārvietot uz arhīva datubāzi ne vēlāk kā gadu pēc uzņemšanas izglītības iestādē, bet ziņas par izglītojamo invaliditāti un ziņas, kas iegūtas no Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas paredzot dzēst ne vēlāk kā divus gadus pēc izglītojamā statusa beigām. Vienlaikus ar šīm izmaiņām tiek precizēts arī normatīvais regulējums attiecībā uz personu datu arhivēšanu un dzēšanu. Pretendenti uz 1. klasi, uz skolu var iestāties vai nu vienā vai nākošā mācību gadā un pirmā mācību gada laikā var atgriezties pirmsskolā, tādēļ šos datus uz arhīva datubāzi var pārvietot gadu pēc pretendenta statusa beigām. Datus par personas piederību (psihologs, privātprakses pedagogs, akadēmiskais personāls) nepieciešams uzglabāt arhīva datubāzē citstarp arī tāpēc, ka gadījumā, ja attiecīgā persona atsāk darba pienākumus šajā statusā, atjaunojas iespēja redzēt vēsturisko informāciju, un tādējādi tiek gūta pārliecība par personas iepriekšējo darba pieredzi šajā statusā. Savukārt datu uzglabāšana par personu, kurai ir sistēmas lietotāja statuss, ir būtiska auditācijas procesos, kad ir nepieciešams iegūt ziņas par personu darbībām sistēmā. Datu arhivēšana notiek mēneša laikā no konkrētu notikumu iestāšanās, kas izvēlēti balstoties uz principu par minimālu personu datu apstrādi, jo esošā kārtība par datu apstrādi nekavējoties pēc attiecīgu notikumu iestāšanās rada nesamērīgu slodzi informācijas sistēmai un, ņemot vērā sistēmā uzkāto datu apjomu, sistēmas iesaisti datu apmaiņas procesos ar citām valsts un pašvaldību informācija sistēmām, nav iespējama procesa turpmāka realizācija līdzšinējā kārtībā par datu dzēšanu uzreiz pēc notikuma iestāšanās. Uzskatām, ka datu dzēšana un arhivēšana mēneša laikā pēc notikumu iestāšanās ir optimāls process un ļauj automātiskos datu apmaiņas procesus organizēt brīvdienās, kad sistēmai lietotāju skaita dēļ ir mazāka noslodze.
Precizējot normatīvo regulējumu, samazināts uz arhīva datubāzi pārvietojamo datu apjoms – dati, kuru uzglabāšanai sistēmā nav pamatojuma, noteiktā termiņā tiks dzēsti. Uz arhīva datubāzi turpmāk nav plānots pārvietot datus par izglītojamajiem (tai skaitā studējošajiem un eksāmenu kārtotājiem), pedagogiem, izsniegtajiem izglītības dokumentiem un Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu reģistrā iekļautās ziņas. Tāpat uz arhīva datubāzi nav plānots pārvietot ziņas par vecākiem, par izglītības iestādes tehnisko personālu, par bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ziņas par izglītojamo invaliditāti un ziņas, kas iegūtas no Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas, jo tie noteiktā termiņā tiek dzēsti. Izvērtējot informācijas sistēmas noslodzi, tika pieņemts lēmums neveikt dubultu datu apstrādi, vispirms tos pārvietojot uz arhīva datu bāzi un pēc tam dzēšot. Attiecībā uz datu dzēšanu pievienots papildus apakšpunkts par sekojošu datu dzēšanu - ziņas par izglītojamo invaliditāti un ziņas, kas iegūtas no Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas, savukārt netiek plānots dzēst Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu reģistrā iekļautās ziņas, jo ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu dati tiek izmantoti diplomu savstarpējai salīdzināšanai no izglītības ekspertu puses, piemēram, veicot to pārbaudi pret iespējamu viltojuma faktu. Šādā gadījumā ekspertiem ir nepieciešama pēc iespējas plašāka datubāze.
Problēmas apraksts
Sniegt plašākas iespējas valstij pieejamo datu izmantošanai pētniecībā
Risinājuma apraksts
Lai stiprinātu politikas analīzes kapacitāti un stiprinātu Latvijas zinātni, noteikumu projekts paredz iespēju sniegt VIIS esošos datus zinātniekiem, balstoties uz Saeimas 2015. gada 4. jūnijā pieņemtā Statistikas likuma V nodaļā “Datu izplatīšanas noteikumi” 26., 27., 28., 29., 30. pantā noteikto par datu izmantošanas iespējām pētniecības darba veikšanai.
VIIS datu pieejamības veicināšana sniegs iespējas zinātniekiem padziļināti pētīt Latvijas izglītības sistēmu un sniegt kvalitatīvākas un datos balstītas rekomendācijas, kuras Izglītības un zinātnes ministrija varēs praktiski pielietot.
Pašlaik viens no izaicinājumiem zinātniekiem pētījumu veikšanā ir mikrodatu savietošana starp vairākām dažādām datubāzēm. Lai varētu savstarpēji savietot datus, tiem ir jātiek nodotiem identificējamā veidā, kas rada būtiskus personas datu aizsardzības riskus. Lai šos riskus mazinātu, noteikumu projekts paredz iespēju CSP darboties starpnieka lomā, savietojot Izglītības un zinātnes ministrija pārraudzībā esošos datus, kas pievienoti VIIS, un CSP datus, un tad tos nododot anonimizētā veidā.
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā minētajam Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz izglītības ieguvi un nodarbinātību, tostarp pilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz nodarbinātību arī pedagoga amatā. Vienlaikus jāņem vērā, ka attiecīgajām personām, ja tās nav Latvijas valstspiederīgās personas, tiek izsniegtas ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas, ko VIIS ir nepieciešams norādīt, lai tostarp būtu iespējams monitorēt faktisko situāciju un apkopot statistiku par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir nodarbināti izglītībā. Par Latvijas valstspiederīgajām personām norādāma informācija par pasi vai personas apliecību.
Līdztekus jāņem vērā, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas teritorijā var nebūt deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta, tādējādi ir nepieciešams norādīt faktiskās dzīvesvietas adresi (t.i. uzturēšanās vietas adresi) ar mērķi, piemēram, pēc nepieciešamības nodrošināt atbilstošu saziņu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” ar 84.1. apakšpunktu attiecībā uz informāciju, kas VIIS ir jānorāda par Ukrainas civiliedzīvotāja ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju. Plānots, ka šo informāciju VIIS norāda izglītības iestāde.
Noteikumu projekts paredz papildināt minētos noteikumus Nr. 276 ar 84.2. apakšpunktu, nosakot, ka attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāju (kurš strādā par pedagogu) noteikumu Nr. 276 15.7. apakšpunktā minētās informācijas vietā norāda informāciju par faktiskās dzīvesvietas adresi (t.i. uzturēšanās vietas adresi). Šo informāciju VIIS norāda izglītības iestāde, kurā pedagogs strādā. Attiecībā uz izglītojamiem faktiskās dzīvesvietas adreses (t.i. uzturēšanās vietas adreses) norādīšanas pienākums jau šobrīd ietverts noteikumu Nr. 276 11.23. un 11.116. apakšpunktā. Vienlaikus noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 276 ar 84.3. apakšpunktu, nosakot, ka noteikumu Nr. 276  11.25.1 apakšpunktā minētās informācijas vietā, kā arī noteikumu 11.1 punktā minētajiem izglītojamiem (t.i. izglītojamiem starptautiskās izglītības programmās) norāda izglītojamā statusu „Ukrainas civiliedzīvotājs”.
Problēmas apraksts
Noteikumos nebija noteikti izglītības dokumentu veidi, kuriem pievienojama izglītības dokumenta elektroniskā datne.
Risinājuma apraksts
Veikts labojums, nosakot, ka pie ārvalstīs izsniegta izglītības dokumenta, kurš nav iekļauts Ārvalstīs izsniegto dokumentu reģistrā, kā arī pie Latvijā līdz 2016. gada 31. decembrim izsniegta izglītības dokumenta nepieciešams pievienot dokumenta datni. Pedagogu izglītības dokumentu pievienošana VIIS ir būtiska, jo pievienotie dokumenti ļauj attālināti pārliecināties par pedagogu izglītības / kvalifikācijas atbilstību normatīvajos aktos (Izglītības likums, Augstskolu likums) noteiktajām prasībām, attiecīgi atvieglojot izglītības vadības procesus un novēršot funkciju dublēšanos (īpaši, ja pedagogs nodarbināts vairākās izglītības iestādēs), kā arī samazinot dokumentu uzkrāšanu papīra formā; pedagogu pievienotie izglītības dokumenti ļauj izglītības uzraudzības vai  akreditācijas procesā pārliecināties par pedagoga atbilstību amatam; ja pedagoga izglītības dokumenta datne ir pievienota VIIS, tas ļauj katrā izglītības iestādē, kur pedagogs nodarbināts, pārliecināties par pedagoga izglītību apliecinošajiem dokumentiem, neprasot pedagogam tos atkārtoti iesniegt.
Ievērojot minēto, pedagogu dokumentu iekļaušana VIIS sasniedz savu mērķi – personas datu apstrādes atbilstību likumiskajiem mērķiem. 
Problēmas apraksts
Tehniskā personāla amata norādīšana bija brīvprātīga.
Risinājuma apraksts
Noteikumos veikts labojums, nosakot, ka tehniskajam personālam jānorāda amats. Dati par tehniskā personāla amatiem nepieciešami, lai noteiktu, kuri nodarbinātie strādā ciešā saskarē ar bērniem; lai noteiktu nodarbināto prioritārās grupas (piemēram, COVID vakcinācijas sakarā skolotāju palīgi bija iekļauti prioritārajā grupā); tāpat tehniskā personāla amatu dati nepieciešami statistiskajai analīzei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Studējošie un absolventi. Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtotāji. Personas, kuras ieņem vai nākotnē ieņems akadēmiskos amatus augstskolās un koledžās, un personas, kuras ir nodarbinātas kā viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, viesasistenti, vadošie viespētnieki un viespētnieki. Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri iegūst izglītību vai ir nodarbināti izglītības iestādēs kā pedagogi.
Ietekmes apraksts
Minēto personu dati tiks ievadīti un apstrādāti VIIS.
Juridiskās personas
  • Latvijas augstskolas un koledžas. Izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmas pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.
Ietekmes apraksts
Augstskolai  un koledžai būs jāsniedz dati, kas ir nepieciešami akadēmiskā personāla reģistram, kā arī dati par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtotājiem.
Citām izglītības iestādēm būs jāievada informācija par Ukrainas civiliedzīvotāju personu apliecinošiem dokumentiem un faktisko dzīvesvietu adresēm.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
45 000
0
45 000
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
45 000
0
45 000
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
45 000
0
45 000
10 007
0
60 002
61 506
2.1. valsts pamatbudžets
45 000
0
45 000
10 007
0
60 002
61 506
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-10 007
0
-60 002
-61 506
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-10 007
0
-60 002
-61 506
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-10 007
-60 002
-61 506
5.1. valsts pamatbudžets
0
-10 007
-60 002
-61 506
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nepieciešamais finansējums augstākās izglītības un profesionālās izglītības absolventu datu apstrādei
Gads 2023* 2024 2025 2026 2027 2028
Augstākās izglītības absolventu datu apstrāde, EUR   39016 40012 41151 42030 42764
Profesionālās izglītības absolventu datu apstrāde, EUR 10007 20986 21494 21856 22472 23240
Nepieciešamais finansējums kopā, EUR 10007 60002 61506 63008 64502 66004
* Finansējums 45 000 EUR apmērā 2022. un 2023. gadam jau ir piešķirts

Saskaņā ar Profesionālas izglītības likumā noteikto deleģējumu profesionālās izglītības absolventu monitoringa veikšanai (7. panta 154 punkts) grozījumi VIIS noteikumos paredz noteikt VIIS iesniedzamās informācijas apjomu par profesionālās izglītības absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem, informācijas iesniegšanas kārtību, kā arī publiski pieejamās informācijas apjomu un publiskošanas kārtību un absolventu monitoringa veikšanai nepieciešamā finansējuma apjomu.

2022. gada 31. maijā Ministru kabinetā (prot. Nr. 29, 53.§) ir pieņemts informatīvais ziņojums “Par absolventu monitoringa sistēmas izveidi profesionālajā izglītībā”, kurā sniegts ietvars absolventu monitoringa ieviešanai profesionālajā izglītībā. Informatīvajam ziņojumam pievienots pielikums ar indikatīvu nākamajos gados plānoto kopējo augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitoringa darbu apjomu, apjoma pieaugumu un tam nepieciešamo finansējumu pa gadiem.

2020.gada 22.septembrī Ministru kabinetā ir atbalstīts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.– 2023.gadam”, kurā ir iekļauts  Ekonomikas ministrijas fiskāli neitrālais priekšlikums, kas tajā skaitā nodrošina papildu nepieciešamo finansējumu 2022. un 2023.gadā 45 000 euro apmērā, lai veiktu augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitoringu.

Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrijai (Centrālajai statistikas pārvaldei) nepieciešamais finansējums augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitoringam ir iekļauts likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam”.

Vienlaikus saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā darba apjoma pieaugumu saistībā ar apstrādājamo datu apjoma palielināšanos, papildus jau piešķirtajam finansējumam 2023.gadā vēl nepieciešami 10 007 EUR. Absolventu monitoringa datu apstrādei 2024.gadā indikatīvi nepieciešami 60 002 EUR, 2025.gadā – 61 506 EUR, 2026.gadā – 63 008 EUR, 2027.gadā – 64 502 EUR un 2028.gadā – 66 004 EUR.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Tehniskie labojumi Valsts izglītības informācijas sistēmā tiek veikti ikgadējā budžeta ietvaros izmaksas sedzot no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas 07.00.00 "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība".
Likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 24.00.00 “Statistiskās informācijas nodrošināšana” 2022. un 2023.gadam ir paredzēts finansējums 45 000 euro apmērā, lai veiktu augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitoringu. Savukārt jautājums par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 2023. un turpmākajiem gadiem Ekonomikas ministrijai (Centrālajai statistikas pārvaldei) augstākās izglītības un profesionālās izglītības absolventu monitoringa datu apstrādei ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks pilnvedota datu apstrāde Valsts izglītības informācijas sistēmā, plašāks informācijas apjoms būs publiski pieejams.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks optimizēta personu datu apstrāde Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Attiecībā uz Akadēmiskā personāla reģistru Datu valsts inspekcija ir sniegusi viedokli: ņemot vērā to, ka Augstskolu likumā un Noteikumu projektā nav noteikts konkrētās datu apstrādes nolūks un nav saprotama personas datu apstrādes pamatotība un nepieciešamība, datu apstrādes nosacījumu atbilstība Vispārīgai datu aizsardzības regulai no Datu valsts inspekcijas puses nevar tikt izvērtēta pilnībā. Līdz ar to paredzētais regulējums pirmšķietami var neatbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem.
Lai novērstu iespējamās nepilnības noteikumu projektam pievienots protokollēmums, kas nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un līdz 2024. gada 1. janvārim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Augstskolu likuma 87. pantā, nosakot  datu iegūšanas un apstrādes  nolūku Akadēmiskā personāla reģistrā.

Papildus skaidrojumam:

Ievērojot Izglītības pamatnostādnēs  2021 – 2027. gadam noteikto, kas paredz   pieaugušo izglītības sistēmas pārvaldības stiprināšanu, nodrošinot iesaistīto pušu koordinētu sadarbību, novēršot mērķauditorijas un funkciju dublēšanos, panākot dažādu iestāžu īstenoto pasākumu sinerģiju; sekmējot pētniecisko resursu attīstību darba tirgus analīzei un mācību piedāvājuma noteikšanai, t. sk. ciešā sadarbībā ar nozaru un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām; stiprinot pieaugušo izglītības koordinatoru tīkla darbību, kā arī piemērojot VIIS pieaugušo izglītības vajadzībām (kvalifikāciju uzskaite u. c.) ir nepieciešams apkopot datus par  Akadēmisko personālu.

Datu ievade, apkopošana, uzskaite, analīze  ir nepieciešama, lai izveidotu Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas, nodrošinātu valsts budžeta finansējumu pieaugušo izglītībai, jauna akadēmiskās karjeras modeļa, t. sk. finansēšanas principa izveidi, kas paredz pētnieciskās un pedagoģiskās darbības sabalansētību izveidi un ieviešanu. Tāpat datu apstrāde reģistrā kalpo augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanai un attīstībai,  cikliskai institucionālai akreditācijai, koordinētai un stratēģiski sadarbībai.

Datu uzkrāšana un analīze, rezultātu izmantošana vajadzīga tālāku lēmumu pieņemšanai - 2021.-2027. gadā plānoto rīcībpolitikas iniciatīvu izvērtēšanai.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk