Anotācija

26-TA-1453: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kūrorta statusa noteikšanas, pārskatīšanas un atcelšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2026. gada 10. jūlijā stājās spēkā Grozījumi Tūrisma likumā (Nr: 1135/Lp14), ar kuriem jaunā redakcijā izteikts 6.1 pants, kā otrā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pašvaldība iesniedz iesniegumu Ekonomikas ministrijai par savas administratīvās teritorijas vai tās daļas (turpmāk – teritorija) noteikšanu par kūrortu, savukārt trešā daļa - kādā institūcijas, savstarpēji sadarbojoties, izvērtē teritorijas atbilstību kūrorta statusam, kā arī lēmumu pieņemšanas termiņus un kūrorta statusa noteikšanas, pārskatīšanas un atcelšanas kārtību. Minētie grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts izstrādāts, aktualizējot regulējumu un ar mērķi uzlabot institucionālos procesus un pārvaldības kārtību kūrorta statusa noteikšanas teritorijai procesā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā pašvaldība iesniedz iesniegumu Ekonomikas ministrijai par savas administratīvās teritorijas vai tās daļas (turpmāk – teritorija) noteikšanu par kūrortu, kā arī kārtību, kādā institūcijas, savstarpēji sadarbojoties, izvērtē teritorijas atbilstību kūrorta statusam, kā arī lēmumu pieņemšanas termiņus un kūrorta statusa noteikšanas, pārskatīšanas un atcelšanas kārtību, vienlaikus uzlabojot institucionālos procesus un pārvaldības kārtību kūrorta statusa noteikšanas teritorijai procesā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2027.
Pamatojums
2026. gada 10. jūlijā stājās spēkā Grozījumi Tūrisma likumā (Nr: 1135/Lp14), kas nosaka, ka grozījumi par 1. panta pirmās daļas 8. punkta un 6.1 panta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījums šā likuma 6. panta otrajā daļā par 8. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2021. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.905 "Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.905) nosaka kārtību, kādā pašvaldības teritorijai piešķir vai anulē kūrorta statusu. Tajos noteikts informācijas apjoms, kas pašvaldībai jāsagatavo un jāiekļauj pieteikumā par kūrorta statusa piešķiršanu (turpmāk - pieteikums). Šobrīd pašvaldība pieteikumu sūta Ekonomikas ministrijai, kura to nosūta komisijas dalībniekiem. Šobrīd Komisijā ir divi Ekonomikas ministrijas, divi Veselības ministrijas un divi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas darbinieki, un tās sastāvu apstiprina ekonomikas ministrs. Jāuzsver, ka, izveidojot Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk - KEM), tika reorganizēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 586 "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" no 2024. gada 5. septembra: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) un Ekonomikas ministrija, nododot Klimata un enerģētikas ministrijai enerģētikas politikas funkciju, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības jomu, un klimata politikas funkciju. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu).
Ja līdzšinējā kūrortu statusa piešķiršanas, uzraudzības un anulēšanas procesa kārtība tiktu turpināta, būtu nepieciešams nodrošināt KEM iesaisti kūrortu atbilstības novērtēšanā. 
Pašvaldības iesniegto informāciju komisija izvērtē un divu mēnešu laikā sniedz atzinumu par kūrorta statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Šo pieteikumu komisija lūdz apstiprināt Ministru kabinetam, sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu. Šī procesa rezultātā pašvaldības attiecīgajai teritorijai kūrorta statusu iespējams piešķirt uz diviem gadiem. Turpmāk pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem pašvaldība, kuras teritorijai ir piešķirts kūrorta statuss, iesniedz Ekonomikas ministrijā ne retāk kā reizi divos gados. Ekonomikas ministrija pārskatu nodod komisijai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. 

Šobrīd kūrorta statusu ir saņēmušas divas pilsētas – Jūrmala un Liepāja. 
- Kūrorta statuss piešķirts Jūrmalas valstspilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Bražciemu, Priedaini un Vārnukrogu, atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 20. novembra rīkojumam Nr. 552 "Par kūrorta statusa piešķiršanu Jūrmalas pilsētas daļai". 
- Savukārt kūrorta statuss Liepājas teritorijai ir no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam, ietverot tajā Jūrmalas parku, vēsturisko apbūvi, sporta kompleksu, bērnu rotaļu laukumu, Piejūras slimnīcas teritoriju un veloceliņus, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. oktobra rīkojumam Nr. 655 "Par kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētas daļai".

Praksē kūrorta statusa iegūšana ir brīvprātīgs process, kas darbojas kā kūrortu teritoriju kvalitātes zīmols, kas palīdz pozicionēties starptautiskajā un vietējā tirgū kā augstvērtīgam atpūtas un rehabilitācijas galamērķim. Tas palielina atpazīstamību un rada uzticamību tūristu acīs, kas var būt izšķiroši tūrisma sezonas pagarināšanai un starptautisko apmeklētāju piesaistei. Kūrorta statuss kalpo arī kā signāls investoriem un uzņēmējiem, ka konkrētajā vietā ir pieprasījums pēc viesnīcām, SPA centriem, rehabilitācijas iestādēm un citiem pakalpojumiem. Tas veicina jaunu projektu attīstību un rada jaunas darbavietas. Globālajā tūrisma tirgū kūrorta statuss palīdz izcelties starp citām vietām, kas piedāvā līdzīgus pakalpojumus. Tas ļauj efektīvāk pozicionēt kūrortu kā unikālu galamērķi, piemēram, piedāvājot balneoloģiskos pakalpojumus, ārstniecības kūres vai dabas SPA.  

Vienkāršojot regulējumu, tiktu nodrošināta vienkāršota iespēja atbildīgajām institūcijām pārraudzīt situāciju, un būtiski uzlabotu institucionālos procesus un pārvaldības kārtību kūrorta statusa noteikšanas teritorijai procesā, nemazinot informācijas uzticamību un kūrortu teritoriju priekšrocības. 

2026. gada 10. jūlijā stāsies spēkā Grozījumi Tūrisma likumā (Nr: 1135/Lp14), kas nosaka 6. panta 2. daļas 8. punkta svītrošanu, attiecīgi tiek atcelts Ekonomikas ministrijas uzdevums nodrošināt kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas procesu. 
Vienlaikus minētie Grozījumi Tūrisma likumā jaunā redakcijā izsaka 6.1 pantu, kā otrā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pašvaldība iesniedz iesniegumu Ekonomikas ministrijai par savas administratīvās teritorijas vai tās daļas (turpmāk – teritorija) noteikšanu par kūrortu, savukārt trešā daļa- kādā institūcijas, savstarpēji sadarbojoties, izvērtē teritorijas atbilstību kūrorta statusam, kā arī lēmumu pieņemšanas termiņus un kūrorta statusa noteikšanas, pārskatīšanas un atcelšanas kārtību.
2026. gada 10. jūlijā stāsies spēkā Grozījumi Tūrisma likumā (Nr: 1135/Lp14), kas nosaka, ka grozījumi par 1. panta pirmās daļas 8. punkta un 6.1 panta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījums šā likuma 6. panta otrajā daļā par 8. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Līdz ar to spēku zaudēs Noteikumi Nr.905.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Esošais kūrorta statusa noteikšanas regulējums paredz kompleksu un administratīvi smagnēju procedūru, kurā būtiska loma ir vairāku institūciju secīgai izvērtēšanai un Ministru kabineta lēmumam, balstoties uz komisijas atzinumu.

Atbilstoši valdības iniciatīvai mazināt birokrātisko slogu un uzlabot institucionālos procesus un pārvaldību, Ekonomikas ministrija izvērtējusi, ka šobrīd  kūrorta statusa piešķiršanas, uzraudzības un anulēšanas process rada būtisku slogu pašvaldību un iesaistīto ministriju pusē.
2026. gada 10. jūlijā stājās spēkā Grozījumi Tūrisma likumā (Nr: 1135/Lp14), kas nosaka, ka grozījumi par 1. panta pirmās daļas 8. punkta un 6.1 panta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījums šā likuma 6. panta otrajā daļā par 8. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Līdz ar to spēku zaudēs Noteikumi Nr.905 un nepieciešams nodrošināt noteikt kārtību, kādā institūcijas, savstarpēji sadarbojoties, izvērtē teritorijas atbilstību kūrorta statusam, kā arī lēmumu pieņemšanas termiņus un kūrorta statusa noteikšanas, pārskatīšanas un atcelšanas kārtību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz būtiski vienkāršotu kārtību teritorijas atbilstības kūrorta statusam noteikšanai un kūrorta statusa atcelšanai, ieviešot uz pašvaldības iniciatīvu balstītu procedūru.

Teritorijas noteikšanas par kūrortu ierosināšana
Ja pašvaldība ir konstatējusi, ka tās administratīvā teritorija vai tās daļa (turpmāk – teritorija) atbilst Tūrisma likuma 6.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, tā, balstoties uz savu iniciatīvu, iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu, kuram pievieno sekojošus dokumentus:
* dokumentus un informāciju, kas apliecina attiecīgās teritorijas robežas un atbilstību Tūrisma likuma 6.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem, tostarp - dokumentus, kas apliecina kūrorta teritorijas robežas, attīstības perspektīvas un pašvaldības plānoto kūrorta attīstību vismaz vidējā termiņā;
* pašvaldības domes lēmumu par kūrorta statusa noteikšanas ierosināšanu attiecīgajai teritorijai.

Iesniedzamie dokumenti un informācija var iekļaut:
- teritorijas attīstības plānošanas dokumenti vai citi dokumenti, kas apliecina kūrorta teritorijas robežas, attīstības perspektīvas un pašvaldības plānoto kūrorta attīstību vismaz vidējā termiņā (tostarp, piemēram, ar domes lēmumu apstiprināta kūrorta teritorijas robežu shēma (mērogā, lai iespējams nodrošināt tās publicēšanu), pamatojošajā daļā norādot visu attiecināmo informāciju šāda statusa noteikšanai); 
- informācija par teritorijas atbilstību kūrorta statusa nosacījumiem: informācija par teritorijā pieejamiem dabas dziednieciskajiem resursiem; informācija par to, ka teritorijā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde, kura izmanto dabas dziednieciskos resursus, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību; informācija par vides kvalitātes rādītājiem: dzeramā ūdens kvalitāte, peldūdens kvalitāte, cita informācija, kas raksturo kūrorta vides kvalitāti (piemēram, gaisa kvalitāte); informācija par teritorijā izveidoto atbilstošo tūrisma infrastruktūru. 
Ja pašvaldība ir uzrādījusi peldvietas esību teritorijā, – informācija par to, ka peldvieta ir izveidota un uzturēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtību un ir iekļauta to peldvietu sarakstā, kuru ūdens monitoringu veic par valsts budžeta līdzekļiem, vai informācija par to, ka pašvaldība ir iesniegusi priekšlikumu Veselības inspekcijā par peldvietas iekļaušanu minētajā sarakstā.

Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē tiks izvietota skaidrojoša informācija, tostarp – ar kompetentajām institūcijām saskaņota informācija par iesniedzamajiem dokumentu veidiem un iespējām.

Iesnieguma izvērtēšana
Ekonomikas ministrija saņemtos dokumentus bez kavēšanās, bet ne ilgāk kā trīs darbdienu laikā pārsūta kompetentajām institūcijām – Veselības ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk – atzinuma sniedzēji) – atzinuma sniegšanai par teritorijas atbilstību kūrorta statusa noteikšanas nosacījumiem atbilstoši katras institūcijas kompetencei.

Atzinuma sniedzēji 15 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas:
- nosūta Ekonomikas ministrijai atzinumu par teritorijas atbilstību kūrorta statusa noteikšanas nosacījumiem atbilstoši savai kompetencei;
- vai informē pašvaldību un Ekonomikas ministriju, ja konstatē, ka saņemtā informācija ir nepilnīga, un pieprasa pašvaldībai iesniegt papildu dokumentus vai informāciju, nosakot termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām. Attiecīgais atzinuma sniedzējs papildu dokumentus un informāciju izvērtē un savu atzinumu Ekonomikas ministrijai sniedz 15 darbdienu laikā no precizētās vai papildu informācijas saņemšanas.

Lēmuma pieņemšana
Ekonomikas ministrija viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu: 1) par kūrorta statusa noteikšanu teritorijai, ja tā atbilst Tūrisma likuma 6.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem un no atzinuma sniedzējiem saņemti pozitīvi atzinumi,
vai 2) par atteikumu noteikt teritorijai kūrorta statusu, ja tā neatbilst Tūrisma likuma 6.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem vai - ja noteiktajā termiņā pašvaldība nav sniegusi lūgto papildu informāciju vai dokumentus, un attiecīgi par pieņemto lēmumu informē pašvaldību.
Ja objektīvu iemeslu noteikto termiņu nav iespējams ievērot (piemēram, atzinuma sniegšanai vai lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildus informācija), Ekonomikas ministrija to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Ekonomikas ministrijas lēmums par pašvaldības administratīvās teritorijas vai tās daļas atbilstību kūrorta statusam, attiecīgi - par kūrorta statusa noteikšanu attiecīgajai teritorijai ir lēmums par teritorijas atbilstības normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem izvērtēšanu. 
Turklāt pašvaldība konkrētajā procesā darbojas kā publisko tiesību subjekts, nevis kā privātpersona. Līdz ar to tā nav uzskatāma par administratīvā akta adresātu Administratīvā procesa likuma 27. panta izpratnē. Tādējādi Ekonomikas ministrijas lēmums nav kvalificējams kā administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē.
Vienlaikus, lai apstrīdētu Ekonomikas ministrijas pieņemto lēmumu, pašvaldība var vērsties Ekonomikas ministrijā, iesniedzot papildu vai precizētu informāciju, lūdzot atkārtoti izvērtēt teritorijas atbilstību kūrorta statusa nosacījumiem. Ja iepriekš konstatētās neatbilstības ir novērstas vai radušies jauni faktiskie vai tiesiskie apstākļi, pašvaldība var atkārtoti iesniegt pieteikumu teritorijas atbilstības izvērtēšanai.

Informācijas publiska pieejamība
Ja teritorijai noteikts kūrorta statuss, pašvaldība piecu darbdienu laikā no informācijas par Ekonomikas ministrijas pieņemto lēmumu saņemšanas dienas nodrošina, ka tās tīmekļvietnē tiek publicēta informācija, kas pamato teritorijas robežas un atbilstību Tūrisma likuma 6.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

Ekonomikas ministrija kā līdz šim turpina savā tīmekļvietnē publicēt informāciju par teritorijām, kurām noteikts vai atkārtoti noteikts kūrorta statuss, norādot arī datumu, no kura attiecīgais statuss ir spēkā.

Uzraudzība un kūrorta statusa pārskatīšana
Noteikumu projekts paredz regulāru uzraudzību, nosakot pienākumu pašvaldībai ne retāk kā reizi četros gados - līdz tekošā gada 31. martam aktualizēt publiskoto informāciju par atbilstību kūrorta statusa nosacījumiem, kā arī informēt par to Ekonomikas ministriju un atzinuma sniedzējus.
Formulējums "ne retāk kā reizi četros gados" paredz, ka četri gadi ir maksimālais laikposms starp informācijas aktualizācijām, vienlaikus neierobežojot pašvaldības iespēju informāciju aktualizēt biežāk. Piemēram, ja pašvaldība informāciju par kūrorta statusa pamatā esošajiem apstākļiem ir aktualizējusi 2026. gadā, nākamā aktualizācija veicama ne vēlāk kā 2030. gadā līdz 31. martam. Vienlaikus pašvaldība var aktualizēt informāciju arī agrāk, piemēram, 2029. gadā, ja tā uzskata, ka tas nepieciešams vai ir notikušas izmaiņas teritorijas robežās, kūrorta infrastruktūrā, vides kvalitātē, dabas ārstnieciskajos resursos vai citos kūrorta statusa pamatā esošajos apstākļos.

15 darbdienu laikā no minētās informācijas (par publiskotās informācijas aktualizēšanu) saņemšanas dienas atzinuma sniedzēji izvērtē pašvaldības tīmekļvietnē aktualizēto informāciju un veic vienu no šādām darbībām:
1) nosūta Ekonomikas ministrijai atzinumu par teritorijas atbilstību Tūrisma likuma 6.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem atbilstoši savai kompetencei;
vai - 2) ja konstatē, ka informācija ir nepilnīga, pieprasa pašvaldībai publicēt papildu dokumentus vai informāciju, nosakot termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām, informējot par to Ekonomikas ministriju. Attiecīgais atzinuma sniedzējs papildu dokumentus un informāciju izvērtē un savu atzinumu pašvaldībai un Ekonomikas ministrijai sniedz 15 darbdienu laikā no tās saņemšanas.

Savukārt, Ekonomikas ministrija viena mēneša laikā no minētās informācijas (par publiskotās informācijas aktualizēšanu) saņemšanas dienas pārskata teritorijas atbilstību kūrorta statusam un pieņem lēmumu:
1) par kūrorta statusa atkārtotu noteikšanu teritorijai, ja saņemti atzinuma sniedzēju pozitīvi atzinumi par teritorijas atbilstību Tūrisma likuma 6.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem savas kompetences ietvaros,
vai 2) par kūrorta statusa atcelšanu teritorijai, ja atzinuma sniedzējs norādījis, ka teritorija vairs neatbilst Tūrisma likuma 6.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem vai ja noteiktajā termiņā pašvaldība nav publicējusi papildu dokumentus vai informāciju atbilstoši pieprasījumam, un attiecīgi par pieņemto lēmumu informē pašvaldību.

Ja atzinuma sniedzēji nav snieguši atzinumu un informējuši Ekonomikas ministriju un pašvaldību par nepieciešamību publicēt papildu dokumentus vai informāciju noteiktajā termiņā, uzskatāms, ka atzinuma sniedzēja kompetences jomā teritorija atbilst Tūrisma likuma 6.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem;

Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu (1 mēnesis) nav iespējams ievērot, Ekonomikas ministrija to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no minētās informācijas (par publiskotās informācijas aktualizēšanu) saņemšanas dienas, par to paziņojot attiecīgajai pašvaldībai.

Ja Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par kūrorta statusa atcelšanu teritorijai, pašvaldība 10 darbdienu laikā no informācijas par Ekonomikas ministrijas pieņemto lēmumu saņemšanas dienas dzēš no savas tīmekļvietnes informāciju par teritorijas atbilstību kūrorta statusam, pārtrauc attiecīgās teritorijas publisku pozicionēšanu kā kūrortu, un informē par to Ekonomikas ministriju un atzinuma sniedzējus.

Ekonomikas ministrijas lēmums par kūrorta statusa atkārtotu noteikšanu teritorijai vai par kūrorta statusa atcelšanu teritorijai  ir lēmums par teritorijas atbilstības normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem izvērtēšanu.
Turklāt pašvaldība konkrētajā procesā darbojas kā publisko tiesību subjekts, nevis kā privātpersona. Līdz ar to tā nav uzskatāma par administratīvā akta adresātu Administratīvā procesa likuma 27. panta izpratnē. Tādējādi Ekonomikas ministrijas lēmums nav kvalificējams kā administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē.
Vienlaikus, lai apstrīdētu Ekonomikas ministrijas pieņemto lēmumu, pašvaldība var vērsties Ekonomikas ministrijā, iesniedzot papildu vai precizētu informāciju, lūdzot atkārtoti izvērtēt teritorijas atbilstību kūrorta statusa nosacījumiem. Ja iepriekš konstatētās neatbilstības ir novērstas vai radušies jauni faktiskie vai tiesiskie apstākļi, pašvaldība var atkārtoti iesniegt pieteikumu teritorijas atbilstības izvērtēšanai.

Pārejas noteikumi
Ņemot vērā, ka Kūrorta statusa izvērtēšanas komisija ir apliecinājusi Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas (izņemot Vārnukroga, Priedaines un Bražciema teritorijas) atbilstību kūrorta statusa nosacījumiem 2026. gada 8. maijā, kā arī Liepājas valstspilsētas teritorijas (no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam, ietverot Jūrmalas parku, vēsturisko apbūvi, sporta kompleksu, bērnu rotaļu laukumu, Piejūras slimnīcas teritoriju un veloceliņus) atbilstību kūrorta statusa nosacījumiem 2026. gada 22. maijā, noteikumu projektā iekļauts pārejas regulējums.
Proti, ja teritorija atzīta par kūrortu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pašvaldība līdz 2027. gada 31. janvārim nodrošina informācijas izvietošanu savā tīmekļvietnē un to aktualizē ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. martam, turpmāk nodrošinot informācijas aktualizēšanu ne retāk kā reizi četros gados (līdz tekošā gada 31.martam).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Tiesību akta projektam nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.

Valsts budžeta ietekme nav paredzama, jo regulējums neparedz jaunu institūciju izveidi, papildu pastāvīgu štata vietu vai jaunu valsts funkciju ieviešanu. Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas iesaiste tiek nodrošināta esošo funkciju un resursu ietvaros.
Līdzšinējā Komisijas darbība un Ministru kabineta individuālo lēmumu pieņemšana tiek aizstāta ar vienkāršotu saskaņošanas un noklusējuma procedūru.
Pašvaldību budžetu ietekme nav paredzama, jo pašvaldību uzdevumi tiek īstenoti esošo funkciju ietvaros – teritorijas attīstības plānošanas, publiskās informācijas publicēšanas un administratīvās darbības ietvaros. Regulējums neparedz jaunas obligātas infrastruktūras izveidi, papildu investīciju prasības vai kompensējamas izmaksas. Informācijas sagatavošana un publicēšana tiek veikta kā daļa no esošās pašvaldību kompetences tūrisma un attīstības plānošanas jomā.
Vienlaikus paredzams, ka ilgtermiņā administratīvā procesa vienkāršošana un starpinstitucionālās saskaņošanas samazināšana var veicināt efektīvāku resursu izmantošanu gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās, samazinot netiešās administratīvās izmaksas.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu netiek attiecināta, jo regulējums attiecas uz valsts pārvaldes un pašvaldību savstarpējās kompetences un procedūru pilnveidošanu kūrorta statusa noteikšanas un atcelšanas jomā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Klimata un enerģētikas ministrija
  • Veselības ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • pašvaldības, kuru teritorija vai tās daļa tiek noteikta par kūrortu

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Ekonomikas ministrija
neietekmē
Klimata un enerģētikas ministrija
neietekmē
Veselības ministrija
neietekmē
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
neietekmē
pašvaldības, kuru teritorija vai tās daļa tiek noteikta par kūrortu
samazinās
Vērtības nozīme:
18,34
vienas stundas darbaspēka izmaksas Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana 2025. gadā (CSP dati)
0,63
informācijas apkopošana, informācijas nosūtīšana EM, komunikacija saskaņošanas procesā, ja nepieciešams
2
šobrīd kūrorta stauss piešķirts 2 pašvaldībām
1,0
Informācijas sniegšanas biežums samazinās no vienas reizes divos gados līdz vienai reizei četros gados. Reižu skaits norādīts 1, jo vienas informācijas sniegšanas reizes laika patēriņš ir pārrēķināts gada izteiksmē, dalot to ar četri; biežuma samazinājums ņemts vērā laika patēriņa samazinājumā.
-23,11
Noteikumu projektā netiek mainīts nepieciešamās informācijas apjoms teritorijas atbilstības kūrorta statusa nosacījumiem salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošo kārtību (Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 905 "Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība"). Noteikumu projekta 8. punkts nosaka informācijas aktualizēšanu reizi četros gadus (nevis reizi divos gados, kā līdz šim). Līdz ar to šobrīd pašvaldība reizi divos gados vidēji velta viena nodarbinātā laiku 2-3 stundu apmērā (pašvaldību sniegtā informācija par nepieciešamo laiku iesniedzamās informācijas apkopošanai, pavadvēstules sagatavošanai un saskaņošanas procesam), lai apkopotu un iesniegtu Ekonomikas ministrijā sniegto informāciju, kā ari uzturētu komunikāciju saskaņošanas procesā, ja nepieciešams. Vidēji informācijas apkopošana šobrīd pašvaldībai aizņem vidēji 2,5h reizi divos gados, tātad vidēji 1,25h gadā. Noteiku projektā paredzēts, ka informācija jāatjauno reizi četros gados, tā kā informācijas apjoms nemainās un tās sagatavošanai joprojām nepieciešamas vidēji 2,5h, jaunā redakcija paredz, ka tas vidēji aizņemtu 0,625h gadā. Lai atspoguļotu administratīvo izmaksu samazinājumu, no šobrīd nepieciešamā laika tiek atņemts ar izmaiņām paredzētais laiks (1,25-0,625=0.625), attiecīgi pašvaldībai nepieciešamais laiks informācijas sagatavošanai samazinās par vidēji 0.625h gadā.
pašvaldības, kuru teritorija vai tās daļa tiek noteikta par kūrortu
palielinās
Vērtības nozīme:
18,34
vienas stundas darbaspēka izmaksas Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana 2025. gadā (CSP dati)
0,12
Iepriekš sagatavotās un saskaņotās informācijas ievietošana tīmekļvietnē
2
šobrīd kūrorta stauss piešķirts 2 pašvaldībām
1,0
Informācija jāatjauno reizi četros gados
4,40
Atbilstoši Noteikumu projekta 8.punktam, pašvaldība vienu reizi četros gados atjauno informāciju tīmekļvietnē. Informācijas ievietošana aizņem aptuveni 0.5h reizi četros gados, aprēķinā nav iekļauts laiks tās sagatavošanai.
Kopā
-18,71

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Noteikumu projekts paredz pilnveidot informācijas iesniegšanas un aprites kārtību kūrorta statusa noteikšanas, pārskatīšanas un atcelšanas procesos. Pašvaldībām noteiktais informācijas sniegšanas pienākums tiek pārskatīts, paredzot informācijas iesniegšanu reizi četros gados, nevis reizi divos gados, kā arī nosakot skaidrāku kārtību informācijas aktualizēšanai un publicēšanai. Tādējādi tiek uzlaboti institucionālie procesi un pārvaldības kārtība kūrorta statusa noteikšanas teritorijai  procesā, vienlaikus nodrošinot nepieciešamās informācijas pieejamību un aktualitāti.
Noteikumu projekts nemaina iesaistīto institūciju kompetenci un pamatfunkcijas, bet pilnveido to īstenošanas kārtību. Tiek paredzēta efektīvāka institūciju sadarbība un lēmumu pieņemšanas process, atsakoties no līdzšinējās Kūrorta statusa izvērtēšanas komisijas darbības un nodrošinot, ka izvērtēšanu veic kompetentās institūcijas savas noteiktās kompetences ietvaros.
Noteikumu projekta īstenošana tiks nodrošināta, pilnveidojot un efektivizējot iesaistīto institūciju iekšējos procesus, tostarp informācijas aprites, izvērtēšanas un lēmumu sagatavošanas kārtību, neradot nepieciešamību izveidot jaunas institucionālās struktūras vai papildu amata vietas.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi