Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS: Nākamā kārtējā Ministru kabineta sēde plānota š.g. 5. jūlijā.
21-TA-1561: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ar projektu paredzēts noteikt minimālās mēneša stipendiju apmēru koledžas, bakalaura, maģistra un doktorantūras līmeņa studijās 140 euro apmērā mēnesī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašlaik tiesību aktā noteiktais permanentais apmērs stipendijām studējošajiem bakalaura studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības programmas, maģistra studiju programmas studentam un rezidentam medicīnā ir 99,60 euro mēnesī un doktora studiju programmas studentam studiju programmas apguvei - 113,83 euro mēnesī. Pagaidu norma par paaugstināto stipendijas apmēru 200 euro koledžas, bakalaura un maģistra studiju līmenī ir spēkā no 01.09.2021. un zaudēs spēku 31.12.2021.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tiesību akta 8.1. un 8.2. punktos noteiktais stipendijas apmērs ir nepietiekams, lai noturētu izcilākos studējošos augstskolās. Stipendijas apmērs nav pārskatīts vairāk kā 10 gadus.
 
Risinājuma apraksts
Stipendijas apmēra noteikšanai koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmās 140 euro mēnesī 2022.gada un vidējā termiņa budžeta likumā ir paredzēti papildus 2 494 600 euro, kas sadalās pa resoriem, aprēķinot proporcionāli budžeta vietu skaitam 2021.gadā (sadalījums pa resoriem saskaņā ar atbalstīto Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāro pasākumu, likumu par 2022.gada un vidējā termiņa budžetā paredzēto). 

Mainot stipendijas apmēru, jāmaina arī formulas sastāvdaļa, kas veido studiju un tai skaitā stipendiju finansējumu. Lai izveidotu augstākās izglītības iestādes stipendiju fondu, katrai pilna laika bakalaura studiju programmas vietai, profesionālās augstākās izglītības programmas vietai, maģistra studiju programmas vietai un rezidenta medicīnā studiju vietai jāparedz 251,98 euro gadā, ko nosaka šo noteikumu 6.1. punkts.

Budžeta likumā paredzētais finansējums bija paredzēts visu studiju līmeņu studējošiem, izņemot doktorantūras programmas. Doktorantūras stipendiju jautājumu ministrija risina atsevišķi ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. No 2021. gada līdz 2023. gada beigām ES fondu finansējums Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas ietvaros doktorantūras granta formā segs jaunajā doktorantūras modelī plānotās doktoranta atalgojuma (1000 euro mēnesī) izmaksas, kā arī pētniecības un mobilitātes izmaksas (400 euro mēnesī). Trešajai atlases kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 915 996 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums 10 128 600 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 787 396 euro. Atbalsts kopumā paredzēts 341 doktorantam.
Jaunais doktorantūras modelis paredz, ka stipendiju vietā tiks maksāta atlīdzība, no kuras tiks maksāti arī darba devēja un darba ņēmēja nodokļi, un šī jaunā pieeja tiks pilotēta ar ESF finansējumu. Nākotnēs rīcība, kā nodrošināt stipendijas doktorantūras studentiem pēc 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas, ir aprakstīta konceptuālajā ziņojumā ""Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā", kas tika apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojumu Nr. 345 un tai skaitā šī rīkojuma 6. un 7. punktā. 

Vienlaicīgi, attiecībā uz šobrīd noteikumos noteiktajām valsts piešķirtajām doktorantūras studiju stipendijām, līdz 2024. gadam  tās turpinās pastāvēt esošā apmērā. Savukārt, pakāpeniski ieviešot jauno doktorantūras modeli, tiek plānots, ka, sākot no 2024. gada, visiem no jauna uzņemtajiem doktorantiem, kuri konkursa kārtībā būs ieguvuši valsts budžeta studiju vietu, doktoranta atalgojums tiks piešķirts automātiski. Proti, doktoranta atalgojums būs daļa no konkursa kārtībā iegūtās valsts budžeta studiju vietas.

Tādēļ virzot normatīvo regulējumu, ministrija nosaka 140 euro mēnesī stipendijas apmēru arī doktorantūras līmeņa studējošiem, jo veidotos neloģiska situācija, ja citiem studiju līmeņiem stipendija būtu lielāka, bet doktorantūrā studējošiem paliktu 113,83 euro. Tas notiek esošā finansējuma ietvaros. Tas nozīmē, ka valsts augstskolās būs mazliet mazāks no valsts budžeta finansēto doktorantūras stipendiju skaits, ministrijas resorā- par 129 stipendijām mazāk. Taču tas notiek situācijā, ka 341 doktorantu stipendija 1000 euro mēnesī tiek finansēta no ESF līdzekļiem un tas vairāk kā kompensē šo samazinājumu.

Regulējums neattieksies uz Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpstošajām izglītības iestādēm (Valsts robežsardzes koledžu, Valsts policijas koledžu un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu). Valsts robežsardzes koledžā, Valsts policijas koledžā, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā stipendijas nemaksā, jo kadeti ir dienestā esošas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm; viņu atlīdzību regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (turpmāk – Atlīdzības likums). Arī Aizsardzības ministrijas padotībā esošajā Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā visi studējošie ir jau aizsardzības jomā nodarbinātie, kam netiek piemēroti šie stipendiju noteikumi. Stipendijas netiek maksātas arī tām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas izglītību iegūst 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās citās augstskolās (piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā), kurām arī izglītības ieguves laikā tiek maksāta minētā atlīdzība.

Noteikumu Nr. 740 2.1 punkts nosaka, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona ar SDP), kuras izglītības ieguvi finansē no valsts budžeta līdzekļiem un kura izglītības ieguves laikā saņem normatīvajos aktos paredzēto atlīdzību, stipendiju nepiešķir. Atbilstoši Atlīdzības likuma 28. panta pirmajai daļai, ja amatpersona ar SDP vai valsts drošības iestādes amatpersona minēto izglītību iegūst, pārtraucot dienesta pienākumu izpildi, tai šajā laikā saglabājas mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu. Tādējādi katra izglītību iegūstoša amatpersona visā apmācību laikā saņem garantētu ienākumu (finansiālo nodrošinājumu) – atlīdzību, kas ir vērtējama kā alternatīva stipendijai. Jāņem vērā arī tas, ka no amatpersonas atlīdzības darba devējs veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas dod tiesības amatpersonai saņemt tiesību aktos noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kurus sedz no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, piemēram, saņemt slimības pabalstu. Atbilstoši Atlīdzības likuma 28. panta otrajai daļai šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, kā arī amatpersonām ar SDP, valsts drošības iestāžu amatpersonām, kas mācās Ministru kabineta noteiktajās izglītības iestādēs, mācību izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Līdz 2019. gada 1. janvārim noteikumu Nr. 740 2.1  punktā ietvertais regulējums tika attiecināts arī uz Valsts drošības dienesta amatpersonām, ievērojot to, ka minētā iestāde bija Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde un tās amatpersonas bija amatpersonas ar SDP. No Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 825 “Noteikumi par kārtību, kādā valsts drošības iestāžu amatpersonas tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību” 4. punkta izriet, ka arī Valsts drošības dienesta amatpersona var tikt nosūtīta uz izglītības iestādi, ja tā ieguvusi no valsts budžeta līdzekļiem finansētu studiju vietu. Tādējādi atbilstoši spēkā esošajam regulējumam Valsts drošības dienesta amatpersona var saņemt gan mēnešalgu, gan stipendiju, tādējādi noteikumu Nr. 740 2.1 punkta regulējums nenodrošina vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu personu, tas ir, amatpersonu ar SDP un valsts drošības iestāžu amatpersonu vienlīdzību, un nav uzskatāms par taisnīgu. Tāpat ir vērtējams, vai konkrētajā gadījumā var tikt atzīts, ka valsts budžeta finansējuma izlietojums ir pamatots, lietderīgs, racionāls un ekonomisks, kā arī vai tas neparedz dubulto finansējumu vienam un tam pašam mērķim.
Projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 740 2.1 punktu, tajā ietverto regulējumu attiecinot arī uz valsts drošības iestāžu amatpersonām.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvie risinājumi izvērtēti, veidojot 2022.gada budžetu, un ir pieņemts lēmums par turpmāko stipendiju apmēru.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
Ietekmes apraksts
Saskaņā ar pētījumu EUROSTUDENT IV par studentu sociāliem apstākļiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, Latvijā ir salīdzinoši augstāks, nekā vidēji, īpatsvars ar studējošiem, kas paralēli studijām strādā. Kas ir saistīts ar valsts sociālekonomisko situāciju un stipendijas apmēru. Lielāks stipendiju apmērs tieši ietekmē studējošos un ļauj tiem vairāk pievērsties studijām, nekā iztikas pelnīšanai. Kā arī motivē turpināt studijas un tādējādi samazina atbirumu.

Kopā valsts augstskolās un koledžās studē 56 664 studējošo, no tiem valsts budžeta finansētā studiju vietā studē 30 276 studējošo. Šie studējošie var konkursa kārtībā pretendēt uz stipendiju.
Juridiskās personas
  • augstskolas, koledžas
Ietekmes apraksts
Stipendiju apmēra palielināšana mazina studējošo atbirumu dēļ sociālekonomiskiem iemesliem un ģimenes finansiālā stāvokļa. Ņemot vērā, ka kopējais studējošo skaits Latvijā turpina samazināties vairāk kā 20 gadus dēļ demogrāfiskiem apstākļiem, studējošo skaita saglabāšana ir augstskolu un koledžu interesēs un ietekmē to tieši, jo nosaka tām piešķiramo studiju finansējumu.
Latvijā ir kopumā 26 valsts augstskolas un koledžas, neskaitot Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotības iestādes.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 585 600
0
3 585 600
0
3 585 600
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 585 600
0
3 585 600
0
3 585 600
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 585 600
0
3 585 600
2 494 600
3 585 600
2 494 600
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 585 600
0
3 585 600
2 494 600
3 585 600
2 494 600
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-2 494 600
0
-2 494 600
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-2 494 600
0
-2 494 600
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-2 494 600
-2 494 600
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” plānotais finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas budžetos stipendiju nodrošināšanai 3 585 600 euro apmērā.
Nepieciešamais finansējums stipendiju apmēra palielinājumam augstākās izglītības iestādēs ir atbalstīts 2021. gada 24. septembra Ministru kabineta sēdē (protokols Nr.63 1.§) un iekļauts likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”.
  2022. gadam (euro) 2023. gadam (euro) 2024. gadam (euro)
Pavisam kopā 2 494 600 2 494 600 2 494 600
15.Izglītības un zinātnes ministrija 1 757 419 1 757 419 1 757 419
03.01.00 "Augstskolas" 1 545 379 1 545 379 1 545 379
03.11.00 "Koledžas" 212 040 212 040 212 040
16.Zemkopības ministrija 22.02.00 "Augstākā izglītība" 255 135 255 135 255 135
18.Labklājības ministrija 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" 2 023 2 023 2 023
22.Kultūras ministrija 20.00.00 "Kultūrizglītība" 168 843 168 843 168 843
29.Veselības ministrija 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība" 311 180 311 180 311 180
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums ir paredzēts 2022.gada budžeta likumā un vidējā termiņa budžeta likumā. 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ir notikušas vairākas diskusijas star Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem un Latvijas Studentu apvienības (turpmāk- LSA) par 2022. gada budžeta veidošanu un LSA ir informēta par gaidājamām izmaiņām, aicinot pieņemt to operatīvi.

6.4. Cita informācija

Izlītības un zinātntes ministrija ir pabeigusi pārrunas ar tās padotības augstskolām un koledžām par 2022.gada budžeta vietu sadalījumu un nosūtījusi tam aprēkinus ar gaidāmo stipendiju fonda finansējumu, ņemot vērā šīs plānotās izmaiņas stipendiju apmērā. 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Augstākās izglītības iegūšana ir viens no sociālās mobilitātes instrumentiem, un stipendijas palielina tās pieejamību.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi