Anotācija (ex-ante)

Tiesību akta 8.1. un 8.2. punktos noteiktais stipendijas apmērs ir nepietiekams, lai noturētu izcilākos studējošos augstskolās. Stipendijas apmērs nav pārskatīts vairāk kā 10 gadus.
 

Stipendijas apmēra noteikšanai koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmās 140 euro mēnesī 2022.gada un vidējā termiņa budžeta likumā ir paredzēti papildus 2 494 600 euro, kas sadalās pa resoriem, aprēķinot proporcionāli budžeta vietu skaitam 2021.gadā (sadalījums pa resoriem saskaņā ar atbalstīto Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāro pasākumu, likumu par 2022.gada un vidējā termiņa budžetā paredzēto). 

Mainot stipendijas apmēru, jāmaina arī formulas sastāvdaļa, kas veido studiju un tai skaitā stipendiju finansējumu. Lai izveidotu augstākās izglītības iestādes stipendiju fondu, katrai pilna laika bakalaura studiju programmas vietai, profesionālās augstākās izglītības programmas vietai, maģistra studiju programmas vietai un rezidenta medicīnā studiju vietai jāparedz 251,98 euro gadā, ko nosaka šo noteikumu 6.1. punkts.

Budžeta likumā paredzētais finansējums bija paredzēts visu studiju līmeņu studējošiem, izņemot doktorantūras programmas. Doktorantūras stipendiju jautājumu ministrija risina atsevišķi ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. No 2021. gada līdz 2023. gada beigām ES fondu finansējums Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas ietvaros doktorantūras granta formā segs jaunajā doktorantūras modelī plānotās doktoranta atalgojuma (1000 euro mēnesī) izmaksas, kā arī pētniecības un mobilitātes izmaksas (400 euro mēnesī). Trešajai atlases kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 915 996 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums 10 128 600 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 787 396 euro. Atbalsts kopumā paredzēts 341 doktorantam.
Jaunais doktorantūras modelis paredz, ka stipendiju vietā tiks maksāta atlīdzība, no kuras tiks maksāti arī darba devēja un darba ņēmēja nodokļi, un šī jaunā pieeja tiks pilotēta ar ESF finansējumu. Nākotnēs rīcība, kā nodrošināt stipendijas doktorantūras studentiem pēc 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas, ir aprakstīta konceptuālajā ziņojumā ""Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā", kas tika apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojumu Nr. 345 un tai skaitā šī rīkojuma 6. un 7. punktā. 

Vienlaicīgi, attiecībā uz šobrīd noteikumos noteiktajām valsts piešķirtajām doktorantūras studiju stipendijām, līdz 2024. gadam  tās turpinās pastāvēt esošā apmērā. Savukārt, pakāpeniski ieviešot jauno doktorantūras modeli, tiek plānots, ka, sākot no 2024. gada, visiem no jauna uzņemtajiem doktorantiem, kuri konkursa kārtībā būs ieguvuši valsts budžeta studiju vietu, doktoranta atalgojums tiks piešķirts automātiski. Proti, doktoranta atalgojums būs daļa no konkursa kārtībā iegūtās valsts budžeta studiju vietas.

Tādēļ virzot normatīvo regulējumu, ministrija nosaka 140 euro mēnesī stipendijas apmēru arī doktorantūras līmeņa studējošiem, jo veidotos neloģiska situācija, ja citiem studiju līmeņiem stipendija būtu lielāka, bet doktorantūrā studējošiem paliktu 113,83 euro. Tas notiek esošā finansējuma ietvaros. Tas nozīmē, ka valsts augstskolās būs mazliet mazāks no valsts budžeta finansēto doktorantūras stipendiju skaits, ministrijas resorā- par 129 stipendijām mazāk. Taču tas notiek situācijā, ka 341 doktorantu stipendija 1000 euro mēnesī tiek finansēta no ESF līdzekļiem un tas vairāk kā kompensē šo samazinājumu.

Regulējums neattieksies uz Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpstošajām izglītības iestādēm (Valsts robežsardzes koledžu, Valsts policijas koledžu un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu). Valsts robežsardzes koledžā, Valsts policijas koledžā, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā stipendijas nemaksā, jo kadeti ir dienestā esošas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm; viņu atlīdzību regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (turpmāk – Atlīdzības likums). Arī Aizsardzības ministrijas padotībā esošajā Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā visi studējošie ir jau aizsardzības jomā nodarbinātie, kam netiek piemēroti šie stipendiju noteikumi. Stipendijas netiek maksātas arī tām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas izglītību iegūst 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās citās augstskolās (piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā), kurām arī izglītības ieguves laikā tiek maksāta minētā atlīdzība.

Noteikumu Nr. 740 2.¹ punkts nosaka, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona ar SDP), kuras izglītības ieguvi finansē no valsts budžeta līdzekļiem un kura izglītības ieguves laikā saņem normatīvajos aktos paredzēto atlīdzību, stipendiju nepiešķir. Atbilstoši Atlīdzības likuma 28. panta pirmajai daļai, ja amatpersona ar SDP vai valsts drošības iestādes amatpersona minēto izglītību iegūst, pārtraucot dienesta pienākumu izpildi, tai šajā laikā saglabājas mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu. Tādējādi katra izglītību iegūstoša amatpersona visā apmācību laikā saņem garantētu ienākumu (finansiālo nodrošinājumu) – atlīdzību, kas ir vērtējama kā alternatīva stipendijai. Jāņem vērā arī tas, ka no amatpersonas atlīdzības darba devējs veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas dod tiesības amatpersonai saņemt tiesību aktos noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kurus sedz no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, piemēram, saņemt slimības pabalstu. Atbilstoši Atlīdzības likuma 28. panta otrajai daļai šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, kā arī amatpersonām ar SDP, valsts drošības iestāžu amatpersonām, kas mācās Ministru kabineta noteiktajās izglītības iestādēs, mācību izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Līdz 2019. gada 1. janvārim noteikumu Nr. 740 2.¹  punktā ietvertais regulējums tika attiecināts arī uz Valsts drošības dienesta amatpersonām, ievērojot to, ka minētā iestāde bija Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde un tās amatpersonas bija amatpersonas ar SDP. No Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 825 “Noteikumi par kārtību, kādā valsts drošības iestāžu amatpersonas tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību” 4. punkta izriet, ka arī Valsts drošības dienesta amatpersona var tikt nosūtīta uz izglītības iestādi, ja tā ieguvusi no valsts budžeta līdzekļiem finansētu studiju vietu. Tādējādi atbilstoši spēkā esošajam regulējumam Valsts drošības dienesta amatpersona var saņemt gan mēnešalgu, gan stipendiju, tādējādi noteikumu Nr. 740 2.¹ punkta regulējums nenodrošina vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu personu, tas ir, amatpersonu ar SDP un valsts drošības iestāžu amatpersonu vienlīdzību, un nav uzskatāms par taisnīgu. Tāpat ir vērtējams, vai konkrētajā gadījumā var tikt atzīts, ka valsts budžeta finansējuma izlietojums ir pamatots, lietderīgs, racionāls un ekonomisks, kā arī vai tas neparedz dubulto finansējumu vienam un tam pašam mērķim.
Projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 740 2.¹ punktu, tajā ietverto regulējumu attiecinot arī uz valsts drošības iestāžu amatpersonām.