26-TA-60: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijai kā Pasaules Pasta Savienības (turpmāk – UPU) dalībniecei ir jānodrošina saistošo dokumentu piemērošanu Latvijā un ir jāratificē Pasaules Pasta konvencijas Otrais papildprotokols (turpmāk - Konvencijas Otrais papildprotokols).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai ratificētu Konvencijas Otro papildprotokolu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Republika ir UPU dalībvalsts. Saskaņā ar UPU konstitūcijas (turpmāk - Konstitūcija) 22. panta 3. punktu dalībvalstīm ir saistoši UPU pieņemtie pamatdokumenti, tostarp Pasaules Pasta Konvencija (turpmāk - Konvencija). Dalībvalstīm jānodrošina, ka tās izraudzītais pasta operators pilda visas saistības, kas izriet no šiem dokumentiem.
Konvencija nosaka vispārīgas prasības par starptautiskajiem pasta pakalpojumiem, prasības maksas, papildmaksas un atbrīvojuma no maksas noteikšanai, definē pamatpakalpojumus un papildpakalpojumus, nosaka aizliegumus attiecībā uz pasta sūtījumu saturu, kā arī nosaka prasības attiecībā uz izraudzīto pasta operatoru atbildību un savstarpējo norēķinu veikšanu par pasta sūtījumu apmaiņu starp izraudzītajiem pasta operatoriem. Atbilstoši Konstitūcijas 22. panta 6. punktam, atrunas par Konvencijas normu piemērošanu ietver tai pievienotajā Noslēguma protokolā.
2022. gada 15. septembrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta konvenciju un tās Noslēguma protokolu”.
2025. gada 12. jūnijā ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta konvencijas Pirmo papildprotokolu”.
Pasta likuma 3. panta otrajā daļā noteikts, ka papildus Pasta likumā noteiktajām prasībām pasta nozari reglamentē arī Pasaules Pasta konvencija un citi Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, savukārt likuma 6. panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka to pasta komersantu, kurš sniegs pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas UPU dokumentiem izrietošās saistības, un kurš atbilstoši minētajām saistībām pasta darbības jautājumos pārstāvēs Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem (turpmāk - izraudzītais pasta operators).
Saskaņā ar Pasta likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā noteikto Regulators ar 2009. gada 7. decembra lēmumu Nr. 408 "Par pārstāvību attiecībās ar citu valstu noteiktiem pasta operatoriem” (turpmāk - lēmums Nr.408) noteica VAS "Latvijas Pasts” pienākumu sniegt Latvijas Republikas teritorijā pasta pakalpojumus, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības un pārstāvēt Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Konvencija nosaka vispārīgas prasības par starptautiskajiem pasta pakalpojumiem, prasības maksas, papildmaksas un atbrīvojuma no maksas noteikšanai, definē pamatpakalpojumus un papildpakalpojumus, nosaka aizliegumus attiecībā uz pasta sūtījumu saturu, kā arī nosaka prasības attiecībā uz izraudzīto pasta operatoru atbildību un savstarpējo norēķinu veikšanu par pasta sūtījumu apmaiņu starp izraudzītajiem pasta operatoriem. Atbilstoši Konstitūcijas 22. panta 6. punktam, atrunas par Konvencijas normu piemērošanu ietver tai pievienotajā Noslēguma protokolā.
2022. gada 15. septembrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta konvenciju un tās Noslēguma protokolu”.
2025. gada 12. jūnijā ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta konvencijas Pirmo papildprotokolu”.
Pasta likuma 3. panta otrajā daļā noteikts, ka papildus Pasta likumā noteiktajām prasībām pasta nozari reglamentē arī Pasaules Pasta konvencija un citi Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, savukārt likuma 6. panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka to pasta komersantu, kurš sniegs pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas UPU dokumentiem izrietošās saistības, un kurš atbilstoši minētajām saistībām pasta darbības jautājumos pārstāvēs Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem (turpmāk - izraudzītais pasta operators).
Saskaņā ar Pasta likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā noteikto Regulators ar 2009. gada 7. decembra lēmumu Nr. 408 "Par pārstāvību attiecībās ar citu valstu noteiktiem pasta operatoriem” (turpmāk - lēmums Nr.408) noteica VAS "Latvijas Pasts” pienākumu sniegt Latvijas Republikas teritorijā pasta pakalpojumus, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības un pārstāvēt Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Konstitūcijas 31. panta 2.punktu grozījumi Konvencijā tiek noformēti ar papildprotokoliem. 2025. gada 19. septembrī UPU 28. kongresā Dubaijā tika izdarīti grozījumi Konvencijā un tika parakstīts Konvencijas Otrais papildprotokols, kas ietver Konvencijā izdarītos grozījumus.
Turpinot iepriekšējā UPU kongresā apstiprināto rekomendāciju īstenošanu, saskaņā ar Integrētā produktu Plānā (IPP) ietvertajām rekomendācijām pilnveidojot pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu klāstu un pasta produktu matricu, tika izdarīti grozījumi Konvencijā:
- noteikti atšķirīgi pakalpojumu kritēriji sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus, un sūtījumiem, kas satur preces:
- vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus, no sūtījumu klasifikācijas izslēgtas lielgabarīta vēstules (E), un samazinātas svara maksimālās robežas no 2 kg uz 1 kg;
- noteikts jauns brīvprātīgi sniegtais papildpakalpojums – paku piegādes fakta apliecināšana;
- precizētas normas par brīvprātīgi sniegto papildpakalpojumu attiecībā uz pakām, kas satur preces (mainot formulējumu no "pakalpojumi bez maksas un nodevām” uz "pakalpojumiem ar pilnīgi apmaksātām nodevām”, lai korekti atspoguļotu pakalpojuma būtību);
- precizētas norma par apdrošināšanas pakalpojumiem, attiecinot to tikai uz pakām un tādiem prioritāriem vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus;
- paziņojumi par sūtījumu saņemšanu attiecināti uz ierakstītiem un apdrošinātiem vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus (jo citiem sūtījumu veidiem tiek nodrošināts cits pakalpojums "sūtījumu izsekošana”).
Latvijai kā UPU dalībvalstij jāievēro un jāizpilda tās dokumentos noteiktās prasības un saistības. Latvijai, pēc iespējas ātrāk saskaņā ar tās attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem, ir jāratificē Konvencijas Otrais papildprotokols un ir jādeponē ratifikācijas instruments UPU Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram saskaņā ar Konstitūcijas 25. un 26. pantu.
Turpinot iepriekšējā UPU kongresā apstiprināto rekomendāciju īstenošanu, saskaņā ar Integrētā produktu Plānā (IPP) ietvertajām rekomendācijām pilnveidojot pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu klāstu un pasta produktu matricu, tika izdarīti grozījumi Konvencijā:
- noteikti atšķirīgi pakalpojumu kritēriji sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus, un sūtījumiem, kas satur preces:
- vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus, no sūtījumu klasifikācijas izslēgtas lielgabarīta vēstules (E), un samazinātas svara maksimālās robežas no 2 kg uz 1 kg;
- noteikts jauns brīvprātīgi sniegtais papildpakalpojums – paku piegādes fakta apliecināšana;
- precizētas normas par brīvprātīgi sniegto papildpakalpojumu attiecībā uz pakām, kas satur preces (mainot formulējumu no "pakalpojumi bez maksas un nodevām” uz "pakalpojumiem ar pilnīgi apmaksātām nodevām”, lai korekti atspoguļotu pakalpojuma būtību);
- precizētas norma par apdrošināšanas pakalpojumiem, attiecinot to tikai uz pakām un tādiem prioritāriem vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus;
- paziņojumi par sūtījumu saņemšanu attiecināti uz ierakstītiem un apdrošinātiem vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus (jo citiem sūtījumu veidiem tiek nodrošināts cits pakalpojums "sūtījumu izsekošana”).
Latvijai kā UPU dalībvalstij jāievēro un jāizpilda tās dokumentos noteiktās prasības un saistības. Latvijai, pēc iespējas ātrāk saskaņā ar tās attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem, ir jāratificē Konvencijas Otrais papildprotokols un ir jādeponē ratifikācijas instruments UPU Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram saskaņā ar Konstitūcijas 25. un 26. pantu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts ir sagatavots, lai ratificētu Konvencijas Otro papildprotokolu. Tā prasības kļūst saistošas Latvijas izraudzītajam pasta operatoram VAS "Latvijas Pasts”.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 25.4. apakšpunktam likumprojektā, ko sagatavo, lai apstiprinātu starptautisku līgumu, kā trešo pantu raksta pantu, kurā secīgi raksta vārdus “līgums stājas spēkā” un līguma spēkā stāšanās laiku un kārtību.
Pasaules Pasta konvencijas Otrā papildprotokola XXII pantā norādīts, ka tas stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī (izņemot IV, V, XII–XIX un XXI pantu, kā arī VIII panta 2.1., 2.4. un 3.3. apakšpunkta un IX panta 4.2. apakšpunkta un 6.1.1.1. un 6.1.1.bis apakšpunkta grozījumus, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī). Līdz ar to šādas normas iekļaušana likumprojektā attiecībā uz vairākām minētā papildprotokola normām Latvijā rada atpakaļejošu spēku.
Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2018. gada 13. decembra sanāksmē, izskatot jautājumu "Par starptautiskā (daudzpusējā) līguma spēkā stāšanos” (prot. Nr.3 2. §), tika pieņemta zināšanai Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultes Katrīnas Nikolajevas sniegtā informācija un prezentācija par situācijas risinājumu attiecībā uz Pasaules Pasta konvencijas spēkā stāšanās datumu. Prezentācijā tika sniegts izvērtējums par likumprojekta 3.pantā norādīto spēkā stāšanās datumu, atzīmējot, ka starptautisks līgums stājas spēkā katrā konkrētajā dalībvalstī tikai pēc visu nepieciešamo nacionālo saskaņošanas un apstiprināšanas procedūru pabeigšanas. Attiecīgi, ja valsts starptautiskā līguma nacionālās apstiprināšanas procedūras ir veikusi līdz attiecīgajam datumam, tad starptautiskais līgums šajā valstī var stāties spēkā tajā norādītajā datumā. Tomēr, ja nacionālās procedūras tiek veiktas novēloti, tad spēkā stāšanās datums ir nosakāms tikai pēc apstiprinājuma (ratifikācijas) dokumenta iesniegšanas Savienībā, kurai būtu šis datums jāpaziņo konkrētai valstij.
Ievērojot, ka līdzīga situācija bijusi arī ar citiem likumprojektiem UPU aktu ratificēšanas procesā, sanāksmes protokola 2. punktā lemts, ka, "ņemot vērā, ka starptautiskā līguma spēkā stāšanās termiņu nevar noteikt ar atpakaļejošu datumu, aicināt ministrijas līdzīgos gadījumos savlaicīgi plānot starptautiskā līguma nacionālai saskaņošanai un apstiprināšanai nepieciešamo laiku. Ja noteiktā termiņā nav iespējams iekļauties, tad starptautiskā līguma spēkā stāšanās datums tiek noteikts pēc tā ratifikācijas”.
Ievērojot Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmē lemto, lai nevirzītu likumprojektu par Konvencijas Otro papildprotokolu ar atpakaļejošu spēkā stāšanās datumu (proti, 2026. gada 1.janvāri), likumprojekta 3.pantā nav iekļauts ieraksts ar atsauci uz Konvencijas Otrā papildprotokola XXII pantā noteiktiem spēkā stāšanās laikiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 25.4. apakšpunktam likumprojektā, ko sagatavo, lai apstiprinātu starptautisku līgumu, kā trešo pantu raksta pantu, kurā secīgi raksta vārdus “līgums stājas spēkā” un līguma spēkā stāšanās laiku un kārtību.
Pasaules Pasta konvencijas Otrā papildprotokola XXII pantā norādīts, ka tas stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī (izņemot IV, V, XII–XIX un XXI pantu, kā arī VIII panta 2.1., 2.4. un 3.3. apakšpunkta un IX panta 4.2. apakšpunkta un 6.1.1.1. un 6.1.1.bis apakšpunkta grozījumus, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī). Līdz ar to šādas normas iekļaušana likumprojektā attiecībā uz vairākām minētā papildprotokola normām Latvijā rada atpakaļejošu spēku.
Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2018. gada 13. decembra sanāksmē, izskatot jautājumu "Par starptautiskā (daudzpusējā) līguma spēkā stāšanos” (prot. Nr.3 2. §), tika pieņemta zināšanai Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultes Katrīnas Nikolajevas sniegtā informācija un prezentācija par situācijas risinājumu attiecībā uz Pasaules Pasta konvencijas spēkā stāšanās datumu. Prezentācijā tika sniegts izvērtējums par likumprojekta 3.pantā norādīto spēkā stāšanās datumu, atzīmējot, ka starptautisks līgums stājas spēkā katrā konkrētajā dalībvalstī tikai pēc visu nepieciešamo nacionālo saskaņošanas un apstiprināšanas procedūru pabeigšanas. Attiecīgi, ja valsts starptautiskā līguma nacionālās apstiprināšanas procedūras ir veikusi līdz attiecīgajam datumam, tad starptautiskais līgums šajā valstī var stāties spēkā tajā norādītajā datumā. Tomēr, ja nacionālās procedūras tiek veiktas novēloti, tad spēkā stāšanās datums ir nosakāms tikai pēc apstiprinājuma (ratifikācijas) dokumenta iesniegšanas Savienībā, kurai būtu šis datums jāpaziņo konkrētai valstij.
Ievērojot, ka līdzīga situācija bijusi arī ar citiem likumprojektiem UPU aktu ratificēšanas procesā, sanāksmes protokola 2. punktā lemts, ka, "ņemot vērā, ka starptautiskā līguma spēkā stāšanās termiņu nevar noteikt ar atpakaļejošu datumu, aicināt ministrijas līdzīgos gadījumos savlaicīgi plānot starptautiskā līguma nacionālai saskaņošanai un apstiprināšanai nepieciešamo laiku. Ja noteiktā termiņā nav iespējams iekļauties, tad starptautiskā līguma spēkā stāšanās datums tiek noteikts pēc tā ratifikācijas”.
Ievērojot Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmē lemto, lai nevirzītu likumprojektu par Konvencijas Otro papildprotokolu ar atpakaļejošu spēkā stāšanās datumu (proti, 2026. gada 1.janvāri), likumprojekta 3.pantā nav iekļauts ieraksts ar atsauci uz Konvencijas Otrā papildprotokola XXII pantā noteiktiem spēkā stāšanās laikiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- VAS "Latvijas Pasts"
Ietekmes apraksts
VAS "Latvijas Pasts" ir Latvijas Republikas izraudzītais pasta operators, kuram noteikts pienākums sniegt pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Pasaules Pasta konvencijas Otrais papildprotokols.
Apraksts
Konvencijas Otrais papildprotokols ietver Konvencijas grozījumus, kas izdarīti UPU 28. kongresā Dubaijā
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Pasaules Pasta konvencijas Otrais papildprotokols.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvijai kā UPU dalībvalstij jāievēro un jāizpilda tās dokumentos noteiktās prasības un saistības un, ievērojot Konstitūcijas 25. pantā minētos procesuālos noteikumus, Konvencijas Otrais papildprotokols ir jāratificē un paziņojums par ratifikāciju jāiesniedz UPU Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
Konvencijā izdarīti šādi grozījumi:
4.pantā precizēta redakcija attiecībā uz sūtījumiem atklātā tranzītā, izslēdzot M maisus, kuri ar Konvencijas Pirmo papildprotokolu bija izslēgti no obligātiem pakalpojumiem.
6.pantā termins "iedzīvotāji" aizstāts ar terminu "klienti", attiecībā uz subjektiem, kuri izmanto pastmarkas.
9.pantā kā pasta sūtījumu veids izslēgts starptautiskais atbildes kupons, jo šādu pakalpojumu praktiski vairs neizmanto, un tas rada lielas izmaksas.
12.pantā precizētas atsauces uz Konvencijas vienībām.
14.panta prasības aktualizētas, lai nodrošinātu atbilstību UPU Integrētam pakalpojumu kvalitātes plānam.
16.pantā termins "ierobežotas apvienības " aizstāts ar terminu "reģionālās apvienības".
17. un 18.pantā - turpinot iepriekšējā UPU kongresā apstiprināto rekomendāciju īstenošanu, saskaņā ar Integrētā produktu Plānā (IPP) ietvertajām rekomendācijām pilnveidojot pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu klāstu un pasta produktu matricu, tika izdarīti grozījumi, nosakot atšķirīgus pakalpojumu kritērijus sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus, un sūtījumiem, kas satur preces:
17.pantā vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus, no sūtījumu klasifikācijas izslēgtas lielgabarīta vēstules (E), un samazinātas svara maksimālās robežas no 2 kg uz 1 kg, taču saglabājas limits 2 kg vēstuļu korespondences sūtījumiem, kuros ir preces, līdz ar to arī turpmāk varēs sūtīt sūtījumus svarā līdz 2 kg.
18.pantā noteikti papildu nosacījumi pēc izvēlēs sniegto papildu pakalpojumu nodrošināšanai atkarībā no pasta sūtījumu satura (dokumenti vai preces):
- noteikts jauns brīvprātīgi sniegtais papildpakalpojums – paku piegādes fakta apliecināšana;
- precizētas normas par brīvprātīgi sniegto papildpakalpojumu attiecībā uz pakām, kas satur preces (mainot formulējumu no "pakalpojumi bez maksas un nodevām” uz "pakalpojumiem ar pilnīgi apmaksātām nodevām un nodokļiem”, lai korekti atspoguļotu pakalpojuma būtību);
- precizētas normas par apdrošināšanas pakalpojumiem, attiecinot to tikai uz pakām un tādiem prioritāriem vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus;
- piegāde adresātam personīgi un paziņojumi par sūtījumu saņemšanu attiecināti tikai uz ierakstītiem un apdrošinātiem vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus (jo citiem sūtījumu veidiem tiek nodrošināts cits pakalpojums "sūtījumu izsekošana”);
19.pants papildināts ar atrunām par aizliegumiem:
- izņēmums par dzīvu dzīvnieku pārsūtīšanu vēstuļu korespondences sūtījumos, ja tie nav ierakstīti sūtījumi;
- aizliegts pārsūtīt naudu un citus vērtīgus priekšmetus vēstuļu korespondences sūtījumos ar atrunu, ja to neaizliedz nacionālie tiesību akti;
22. pantā izslēgtas atsauces uz “ECOMPRO pakām”, jo šādu pakalpojumu izmanto reti;
23. pantā precizēta atsauce uz normatīvajiem aktiem, aizstājot terminu "izraudzīto operatoru noteikumi" ar "valsts tiesību akti".
No 27.panta līdz 35.pantam veikti būtiski grozījumi, nosakot prasības par savstarpējiem norēķiniem starp izraudzītajiem pasta operatoriem, atlīdzībām par pasta sūtījumu apmaiņu, likmēm galamaksas noteikšanai. Šādas izmaņas veiktas atbilstoši Integrētam atlīdzības plānam un pasta produktu matricā veiktajiem grozījumiem.
36.pantā izslēgtas norādes uz ECOMPRO pakām, un precizētas Pasta darbības padomes tiesības noteikt maksu un tarifus.
Ievērojot izdarītos grozījumus, Konvencijā precizētas savstarpējās atsauces uz citām Konvencijas vienībām.
Konvencijā izdarīti šādi grozījumi:
4.pantā precizēta redakcija attiecībā uz sūtījumiem atklātā tranzītā, izslēdzot M maisus, kuri ar Konvencijas Pirmo papildprotokolu bija izslēgti no obligātiem pakalpojumiem.
6.pantā termins "iedzīvotāji" aizstāts ar terminu "klienti", attiecībā uz subjektiem, kuri izmanto pastmarkas.
9.pantā kā pasta sūtījumu veids izslēgts starptautiskais atbildes kupons, jo šādu pakalpojumu praktiski vairs neizmanto, un tas rada lielas izmaksas.
12.pantā precizētas atsauces uz Konvencijas vienībām.
14.panta prasības aktualizētas, lai nodrošinātu atbilstību UPU Integrētam pakalpojumu kvalitātes plānam.
16.pantā termins "ierobežotas apvienības " aizstāts ar terminu "reģionālās apvienības".
17. un 18.pantā - turpinot iepriekšējā UPU kongresā apstiprināto rekomendāciju īstenošanu, saskaņā ar Integrētā produktu Plānā (IPP) ietvertajām rekomendācijām pilnveidojot pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu klāstu un pasta produktu matricu, tika izdarīti grozījumi, nosakot atšķirīgus pakalpojumu kritērijus sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus, un sūtījumiem, kas satur preces:
17.pantā vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus, no sūtījumu klasifikācijas izslēgtas lielgabarīta vēstules (E), un samazinātas svara maksimālās robežas no 2 kg uz 1 kg, taču saglabājas limits 2 kg vēstuļu korespondences sūtījumiem, kuros ir preces, līdz ar to arī turpmāk varēs sūtīt sūtījumus svarā līdz 2 kg.
18.pantā noteikti papildu nosacījumi pēc izvēlēs sniegto papildu pakalpojumu nodrošināšanai atkarībā no pasta sūtījumu satura (dokumenti vai preces):
- noteikts jauns brīvprātīgi sniegtais papildpakalpojums – paku piegādes fakta apliecināšana;
- precizētas normas par brīvprātīgi sniegto papildpakalpojumu attiecībā uz pakām, kas satur preces (mainot formulējumu no "pakalpojumi bez maksas un nodevām” uz "pakalpojumiem ar pilnīgi apmaksātām nodevām un nodokļiem”, lai korekti atspoguļotu pakalpojuma būtību);
- precizētas normas par apdrošināšanas pakalpojumiem, attiecinot to tikai uz pakām un tādiem prioritāriem vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus;
- piegāde adresātam personīgi un paziņojumi par sūtījumu saņemšanu attiecināti tikai uz ierakstītiem un apdrošinātiem vēstuļu korespondences sūtījumiem, kas satur tikai dokumentus (jo citiem sūtījumu veidiem tiek nodrošināts cits pakalpojums "sūtījumu izsekošana”);
19.pants papildināts ar atrunām par aizliegumiem:
- izņēmums par dzīvu dzīvnieku pārsūtīšanu vēstuļu korespondences sūtījumos, ja tie nav ierakstīti sūtījumi;
- aizliegts pārsūtīt naudu un citus vērtīgus priekšmetus vēstuļu korespondences sūtījumos ar atrunu, ja to neaizliedz nacionālie tiesību akti;
22. pantā izslēgtas atsauces uz “ECOMPRO pakām”, jo šādu pakalpojumu izmanto reti;
23. pantā precizēta atsauce uz normatīvajiem aktiem, aizstājot terminu "izraudzīto operatoru noteikumi" ar "valsts tiesību akti".
No 27.panta līdz 35.pantam veikti būtiski grozījumi, nosakot prasības par savstarpējiem norēķiniem starp izraudzītajiem pasta operatoriem, atlīdzībām par pasta sūtījumu apmaiņu, likmēm galamaksas noteikšanai. Šādas izmaņas veiktas atbilstoši Integrētam atlīdzības plānam un pasta produktu matricā veiktajiem grozījumiem.
36.pantā izslēgtas norādes uz ECOMPRO pakām, un precizētas Pasta darbības padomes tiesības noteikt maksu un tarifus.
Ievērojot izdarītos grozījumus, Konvencijā precizētas savstarpējās atsauces uz citām Konvencijas vienībām.
1. pants
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav,
Cita informācija
Jau šobrīd spēkā esošās Konvencijas 17. un 18. pants nosaka obligāti vai pēc izvēles piemērojamos pamatpakalpojumus un papildpakalpojumus, tostarp apdrošināšanas, reģistrācijas un izsekojamības pakalpojumus, un tos jau šobrīd nodrošina Latvijas izraudzītais pasta operators Latvijas Pasts, kuram noteikts pienākums sniegt pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības. Tādēļ Konvencijas Otrajā papildprotokolā noteikto prasību izpilde būs saistīta tikai ar Latvijas Pasta operacionālām darbībām attiecībā uz pakalpojumu sadalīšanu atbilstoši sūtījumu saturam.
Vēstuļu korespondences sūtījumu klasifikācijā sūtījumus klasificē atkarībā no sūtījumu satura (dokumenti, preces) un sūtījumu apstrādes ātruma. Konvencijas 1.panta 1.4. un 1.5. apakšpunkts nosaka definīcijas, kas ir "dokumenti" un "preces" Konvencijas prasību izpildes vajadzībām. Detalizēti pakalpojumu sniegšanas apraksts sniegts Pasta konvencijas Reglamentā, kuru apstiprina UPU Pasta darbības padome.
Konvencijā precizētās prasības noteiktas, ievērojot tirgus tendences saistībā ar e-komercijas attīstību un klientu vēlmes izsekot sūtījumus.
Normas par savstarpējiem norēķiniem un galamaksām starp UPU valstu izraudzītajiem pasta operatoriem attiecas tikai uz Latvijas Pasta operacionālo darbību, kuru Pasta likums neregulē. Vienīgi, attiecībā uz galamaksām par pārrobežu pasta sūtījumu nosūtīšanu starp ES dalībvalstīm, Pasta likums 39.pants nosaka norēķinu principus: UPP sniedzējs slēdzot vienošanos par galamaksu — atlīdzību par to ienākošo pārrobežu pasta sūtījumu piegādi, kuri ir nosūtīti no citas ES dalībvalsts, ievēro šādus principus:
1) galamaksu nosaka atkarībā no ienākošo pārrobežu pasta sūtījumu apstrādes un piegādes izmaksām;
2) atlīdzības līmeņus nosaka atbilstoši sasniegtajai pasta pakalpojumu kvalitātei;
3) galamaksa ir caurskatāma un nediskriminējoša.
Ar šo likumu tiek apstiprināts Konvencijas Otrais papildprotokols un tā prasības Latvijai kā UPU dalībvalstij un tās izraudzītajam pasta operatoram ir saistošas. Latvijas Pasts arī turpmāk turpinās nodrošināt UPP saistības atbilstoši Regulatora lēmumā Nr.408 noteiktajām prasībām. Ņemot vērā, ka Pasta likums nosaka vispārīgas prasības pasta pakalpojumu nodrošināšanai ar atsauci uz UPU dokumentu obligāto piemērošanu, nav nepieciešamības nozares likumā dublēt prasības, kas apstiprinātas ar citu likumu un kuras saistītas tikai ar izraudzītā pasta operatora operacionālām darbībām.
Pasta likuma 1. pantā noteiktas pamatdefinīcijas:
17) pasta paka - pasta sūtījums, kurā pārsūta preces un priekšmetus ar komercvērtību vai bez tās;
18) pasta pakalpojumi - komerciāla rakstura darbības, kas saistītas ar pasta sūtījumu nosūtīšanu adresātam un ietver vienu vai vairākas šādas darbības: pasta sūtījumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde. Pasta sūtījumu pārvadāšana kā atsevišķs pakalpojums, kas nav tieši saistīts ar savākšanu un piegādi, nav uzskatāms par pasta pakalpojumu;
20) pasta sūtījums - adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta komersants to nogādā adresātam. Sūtījuma izmērs un svars nepārsniedz šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto robežlielumu. Sūtījumu uzskata par adresētu, ja uz paša sūtījuma vai uz tā iesaiņojuma norādīta sūtījuma saņēmēja adrese;
40) vēstuļu korespondences sūtījums - pasta komersanta noteiktā veida, svara, formāta vai izmēra adresēts pasta sūtījums, ar kuru adresātam nosūta rakstveida paziņojumus, dokumentus, drukātus materiālus vai sīkus priekšmetus.
Minētās definīcijas neietver detalizētāku aprakstu, kas dod brīvību izraudzītajam pasta operatoram piedāvāt savus pakalpojumus atbilstoši Konvencijā noteiktajam.
Konvencijā tiek saglabāta izraudzītā pasta operatora rīcības brīvība izvēles papildpakalpojumu sniegšanai. Papildpakalpojuma pēc izvēles sniegšana iespējama tikai gadījumos, ja starp dažādu UPU valstu izraudzītajiem pasta operatoriem ir panākta vienošanās par tādu pakalpojumu savstarpēju sniegšanu, tādēļ Latvijas normatīvajos aktos nevar uzlikt pienākumu Latvijas izraudzītajam pasta operatoram sniegt tādus papildpakalpojumus pēc izvēles, kas saistītas ar citas valsts regulējumu vai citas valsts izraudzītā pasta operatora lēmumiem.
Līdz ar to, arī turpmāk Latvijas Pasts kā izraudzītais pasta operators varēs nodrošināt uzņemtās saistības, un nav nepieciešamības veikt grozījumus Latvijas tiesību aktos.
Vēstuļu korespondences sūtījumu klasifikācijā sūtījumus klasificē atkarībā no sūtījumu satura (dokumenti, preces) un sūtījumu apstrādes ātruma. Konvencijas 1.panta 1.4. un 1.5. apakšpunkts nosaka definīcijas, kas ir "dokumenti" un "preces" Konvencijas prasību izpildes vajadzībām. Detalizēti pakalpojumu sniegšanas apraksts sniegts Pasta konvencijas Reglamentā, kuru apstiprina UPU Pasta darbības padome.
Konvencijā precizētās prasības noteiktas, ievērojot tirgus tendences saistībā ar e-komercijas attīstību un klientu vēlmes izsekot sūtījumus.
Normas par savstarpējiem norēķiniem un galamaksām starp UPU valstu izraudzītajiem pasta operatoriem attiecas tikai uz Latvijas Pasta operacionālo darbību, kuru Pasta likums neregulē. Vienīgi, attiecībā uz galamaksām par pārrobežu pasta sūtījumu nosūtīšanu starp ES dalībvalstīm, Pasta likums 39.pants nosaka norēķinu principus: UPP sniedzējs slēdzot vienošanos par galamaksu — atlīdzību par to ienākošo pārrobežu pasta sūtījumu piegādi, kuri ir nosūtīti no citas ES dalībvalsts, ievēro šādus principus:
1) galamaksu nosaka atkarībā no ienākošo pārrobežu pasta sūtījumu apstrādes un piegādes izmaksām;
2) atlīdzības līmeņus nosaka atbilstoši sasniegtajai pasta pakalpojumu kvalitātei;
3) galamaksa ir caurskatāma un nediskriminējoša.
Ar šo likumu tiek apstiprināts Konvencijas Otrais papildprotokols un tā prasības Latvijai kā UPU dalībvalstij un tās izraudzītajam pasta operatoram ir saistošas. Latvijas Pasts arī turpmāk turpinās nodrošināt UPP saistības atbilstoši Regulatora lēmumā Nr.408 noteiktajām prasībām. Ņemot vērā, ka Pasta likums nosaka vispārīgas prasības pasta pakalpojumu nodrošināšanai ar atsauci uz UPU dokumentu obligāto piemērošanu, nav nepieciešamības nozares likumā dublēt prasības, kas apstiprinātas ar citu likumu un kuras saistītas tikai ar izraudzītā pasta operatora operacionālām darbībām.
Pasta likuma 1. pantā noteiktas pamatdefinīcijas:
17) pasta paka - pasta sūtījums, kurā pārsūta preces un priekšmetus ar komercvērtību vai bez tās;
18) pasta pakalpojumi - komerciāla rakstura darbības, kas saistītas ar pasta sūtījumu nosūtīšanu adresātam un ietver vienu vai vairākas šādas darbības: pasta sūtījumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde. Pasta sūtījumu pārvadāšana kā atsevišķs pakalpojums, kas nav tieši saistīts ar savākšanu un piegādi, nav uzskatāms par pasta pakalpojumu;
20) pasta sūtījums - adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta komersants to nogādā adresātam. Sūtījuma izmērs un svars nepārsniedz šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto robežlielumu. Sūtījumu uzskata par adresētu, ja uz paša sūtījuma vai uz tā iesaiņojuma norādīta sūtījuma saņēmēja adrese;
40) vēstuļu korespondences sūtījums - pasta komersanta noteiktā veida, svara, formāta vai izmēra adresēts pasta sūtījums, ar kuru adresātam nosūta rakstveida paziņojumus, dokumentus, drukātus materiālus vai sīkus priekšmetus.
Minētās definīcijas neietver detalizētāku aprakstu, kas dod brīvību izraudzītajam pasta operatoram piedāvāt savus pakalpojumus atbilstoši Konvencijā noteiktajam.
Konvencijā tiek saglabāta izraudzītā pasta operatora rīcības brīvība izvēles papildpakalpojumu sniegšanai. Papildpakalpojuma pēc izvēles sniegšana iespējama tikai gadījumos, ja starp dažādu UPU valstu izraudzītajiem pasta operatoriem ir panākta vienošanās par tādu pakalpojumu savstarpēju sniegšanu, tādēļ Latvijas normatīvajos aktos nevar uzlikt pienākumu Latvijas izraudzītajam pasta operatoram sniegt tādus papildpakalpojumus pēc izvēles, kas saistītas ar citas valsts regulējumu vai citas valsts izraudzītā pasta operatora lēmumiem.
Līdz ar to, arī turpmāk Latvijas Pasts kā izraudzītais pasta operators varēs nodrošināt uzņemtās saistības, un nav nepieciešamības veikt grozījumus Latvijas tiesību aktos.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai komentāri nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi