1.1. Pamatojums
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts „Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.6. pasākuma „Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts granta veidā pašvaldībām bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, lai uzlabotu pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, nodrošinot izglītības, sociālo, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumu sasniedzamību četros Latvijas statistiskajos reģionos, kas ir visvairāk skartie reģioni pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku: Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā, saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā (turpmāk – TPTP) noteikto statistisko reģionu (atbalstāmo teritoriju) tvērumu. TPTP ir apstiprināts ar Eiropas Komisijas 2022.gada 25.novembra lēmumu kā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021-2027.gadam (turpmāk – Programma) pielikums. Ievērojot minēto, 6.1.1.6.pasākuma „Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās” projektu īstenošanas vieta ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskais reģions saskaņā ar 2022.gada 25. novembrī, kad tika apstiprināts TPTP, spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3.līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju.
1.2. Mērķis
Noteikumu projekta mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (turpmāk – Programma) ietvaros paredzēts atbalsts 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.6. pasākuma „Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās” (turpmāk – 6.1.1.6. pasākums) īstenošanai, lai sniegtu atbalstu bezemisiju transportlīdzekļu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildi (turpmāk – bezemisiju transportlīdzeklis), iegādei.
Transporta sektors ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju avots Latvijā un veido gandrīz trešo daļu (29 procentus) no kopējām Latvijas SEG emisijām.
Lai nodrošinātu reģionu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku, 6.1.1.6. pasākuma ietvaros plānots atbalsts M1 (specializēto), M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, kas nepieciešami pašvaldību autonomo funkciju – gādāt par iedzīvotāju izglītību, nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē un gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību – īstenošanai un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei, veicinot ne tikai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, bet arī klimata mērķu sasniegšanu, sniedzot atbalstu “tīrākam” transportam un veicinot Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto un Nacionālo enerģētikas un klimata plāna ilgtermiņa mērķu par ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu transportā sasniegšanu.
Atbilstoši Valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) sniegtajai informācijai secināms, ka Latvijas pašvaldību īpašumā esošie M2 un M3 kategorijas ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmie transportlīdzekļi (autobusi) ir novecojuši. Uz 2022. gada 1.februāri pašvaldību, to izveidotu iestāžu vai pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā tehniskā kārtībā esošo M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu (autobusu) vidējais vecums ir 14 gadi, tai skaitā 21 autobusa vecums, ņemot vērā tā pirmreizējās reģistrācijas gadu, sasniedz 33-45 gadus. Savukārt ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmu M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu, kuri ir vairāk kā desmit kalendāra gadus veci kopš to pirmreizējā reģistrācijas brīža, skaits Latvijas pašvaldībās uz 2022. gada februāri ir 849, kas liecina par novecojušiem transportlīdzekļiem, kuru lietošanas rezultātā tiek radītas arī ievērojamas SEG emisijas.
Ievērojot minēto un ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 673 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešās komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīcijas "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" īstenošanas noteikumi" atbalsts paredzēts vismaz 20 gadus vecu ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmu M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu aizvietošanai ar bezemisiju transportlīdzekļiem, 6.1.1.6. pasākuma atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros paredzēts piešķirt papildu punktus tādiem projektu iesniedzējiem, kuri projekta ietvaros plāno pārtraukt vismaz viena ar fosilās izcelsmes degvielu darbināma transportlīdzekļa, kura pirmreizējās reģistrācijas gads ir 2014. vai vecāks, ekspluatāciju.
Demarkācija ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešās komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīciju "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" un citiem finanšu avotiem dubultās finansēšanas risku novēršanai tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem M1, M2 un M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļiem un, ja nepieciešams, tiem paredzētās uzlādes infrastruktūras izveides izmaksām, netiks finansētas dubultā.
Rezultāti
Atbalstot pašvaldību bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, tiks nodrošināta klimatneitrāla pasažieru pārvadāšana, kas īpaši svarīga lauku teritorijās ar nepietiekamu sabiedriskā transporta pārklājumu vai ģimenēm ar zemiem ienākumiem, lai bērniem tiktu nodrošināta izglītības iestāžu sasniedzamība un vecāki varētu pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, lai sociālo iestāžu un sociālo pakalpojumu klientiem nodrošinātu nokļūšanu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietā, lai nodrošinātu pašvaldību kultūras darbinieku vai amatiermākslas kolektīvu nokļūšanu mēģinājumu un kultūras pasākumu norises vietās vai lai nodrošinātu pacientu nokļūšanu ārstniecības iestādēs, kad esošā sabiedriskā transporta sistēma nav tam piemērota, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, nodrošinot ģeogrāfisko pieejamību ārstniecības pakalpojumiem un sniedzot atbalstu tiem pacientiem, kuriem nepieciešami transporta pakalpojumi, lai, piemēram, nokļūtu mājās no stacionāra, vai nokļūtu ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, organizējot pacientu pārvešanu gadījumos, kad pacients no augstākā līmeņa slimnīcas jāpārved uz zemākā līmeņa slimnīcu vai sociālās aprūpes iestādi. Ņemot vērā iepriekš minēto, atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros paredzēts piešķirt papildu punktus projektiem, kuros paredzēts, ka iegādātie bezemisiju transportlīdzekļi pārvadās pasažierus no vai uz vismaz divām novadu teritoriālajām vienībām (novadiem vai pagastiem), kā arī projektiem, kuros paredzēta papildinātība ar Programmas ar 6.1.1.3. pasākumu “Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku” (turpmāk – 6.1.1.3. pasākums), nodrošinot 6.1.1.3. pasākuma ietvaros izveidotajās uzņēmējdarbības teritorijās nodarbināto bērniem iespēju nokļūt izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā, tādējādi veicinot arī pašvaldības funkcijas – gādāt par iedzīvotāju izglītību – īstenošanu un no šīs funkcijas izrietošā pārvaldes uzdevuma – nodrošināt izglītības iestāžu sasniedzamību – izpildi.
Lai nodrošinātu izglītības sasniedzamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajos reģionos (atbilstoši Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3.līmenim (NUTS 3. līmenis), kas ir visvairāk skartie reģioni pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku Latvijā, noteikumu projektā paredzēts, ka pašvaldība transporta pakalpojumu pakalpojuma saņēmējiem sniedz bez maksas.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Visas 6.1.1.6. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 6.1.prioritātes “Pāreja uz klimatneitralitāti” noteiktajam intervences kodam – 82 “Tīrs pilsētvides transporta ritošais sastāvs”, vērtējot 6.1.1.6. pasākuma klimatrīcības izsekojamību un tādējādi sniedzot 100 procentu atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai un 40 procentu atbalstu vides mērķu sasniegšanai.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām. Atbalstāma ir jaunu rūpnieciski ražotu M1, M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu vai par M1, M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļiem pārbūvētu transportlīdzekļu iegāde (tai skaitā automātiskās pasažieru uzskaites sistēmas vai transportlīdzekļa monitoringa sistēmas, kuras papildu transportlīdzekļa darbības monitoringam veic arī pārvadāto lietotāju (turpmāk – pasažieri) uzskaiti, iegādes un uzstādīšanas izmaksas, ņemot vērā, ka 6.1.1.6. pasākuma ietvaros nepieciešams sasniegt rādītāju – pārvadātie pasažieri gadā, veicot ar projekta īstenošanas ietvaros iegādāto bezemisiju transportlīdzekli pārvadāto pasažieru uzskaiti), kā arī noteikumu projekts paredz, ka, ja nepieciešams, projekta ietvaros ir iespēja izveidot (iegādāties un uzstādīt) bezemisiju transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai nepieciešamo uzlādes infrastruktūru (tai skaitā uzlādes punkta vadības un monitoringa sistēmas iegādes un uzstādīšanas izmaksas) ar uzlādes punktu veidu un izejas jaudu, kas atbilst projekta iesniegumā un projekta ietvaros plānotā M1, M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa kategorijas un lietojuma vajadzību nodrošināšanai.
Elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu tehniskās prasības atbilst Komisijas Deleģētās 2021. gada 17. jūnija Regulas (ES) 2021/1444, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES papildina attiecībā uz standartiem par elektroautobusu uzlādes punktiem 1.pantā noteiktajām prasībām, un ir pārņemtas MK 2018. gada 6. februāra noteikumu Nr. 78 “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām” prasībās.
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota vienotā likme trīs procentu apmērā no noteikumu projekta 36.6. apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.
Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2) tas ir objektīvs – vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz mēnešalgu grupu skalas viduspunktu valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 6.1.1.6. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 6.1.1.6. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projekta kopējo finansējumu (Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk - TPF) finansējums un pašvaldības līdzfinansējums (vismaz 15%), kas paredzams vidēji no 300 tūkst. līdz 3 milj. euro), projekta vadības nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu robežās no 10 235 līdz 102 351 euro.
Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešama vismaz projektu vadītāja (39.1. III A amatu saime, 10. mēnešalgu grupa) un grāmatveža (17 III līmenis, 8. mēnešalgu grupa) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto un mēnešalgu grupu skalas viduspunktu valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, šī finansējuma ietvaros projekta īstenošanas laikā (indikatīvi divu līdz trīs gadu periodā) atkarībā no projekta kopējām izmaksām un pašvaldības līdzfinansējuma vismaz 15% apmērā vidēji viena projekta ietvaros projekta vadības personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadības personāla atlīdzībai indikatīvi 0,1-2,0 slodzēm.
Savukārt, ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projektu īstenošanā iesaistītajam personālam, lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu īstenošanu un 6.1.1.6. pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, papildu finansējums iepriekš minētajam projekta vadības personālam, kā arī papildu personālam (piemēram, iepirkumu speciālists, jomas (nozares) eksperts) nepietiekama TPF finansējuma gadījumā būtu nodrošināms finansējuma saņēmējam sava esošā budžeta ietvaros.
Projekta vadības personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto likmi, ir skaidri nodalāmas no bezemisiju transportlīdzekļu iegādes un uzlādes infrastruktūras izveides izmaksām un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.
Tiešajām attiecināmajām izmaksām netiek piemērotas vienkāršotās izmaksas, jo 6.1.1.6. pasākuma ietvaros plānoti projekti, kuros varēs iegādāties M1 specializētos bezemisiju transportlīdzekļus (transportlīdzeklis, kas īpaši konstruēts vai pārveidots tā, lai ar to braucot pa ceļu, varētu droši un ērti pārvadāt vienu vai vairākus ratiņkrēslos sēdošus cilvēkus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešams īpašs pārvadāšanas veids, kā piemēram, aprīkots ar liftu/pacēlāju vai uzbrauktuves sliedēm, speciālām drošības jostām, pielāgotiem stiprinājumiem), kur transportlīdzekļu pielāgošana un specifikācija prasīs lielākus finanšu līdzekļus, kā arī M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļus, un, ja nepieciešams, izveidot uzlādes infrastruktūru, kas izmaksu ziņā pārsniedz 200 000 euro.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projekts nosaka, ka 6.1.1.6. pasākuma ietvaros projektus īsteno līdz 2028. gada 31. decembrim. 6.1.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo projektu mērķis ir sasniegts, kad finansējuma saņēmējam ir veikta bezemisiju transportlīdzekļu piegāde, ko apliecina pieņemšanas un nodošanas akts vai cits pirkumu un piegādi apliecinošs dokuments, kā arī, kad Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - sadarbības iestāde) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā ir apstiprinājusi finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu par pārvadāto pasažieru skaitu ne vēlāk kā nākamajā kalendāra gadā pēc bezemisiju transportlīdzekļa iegādes, bet nepārsniedzot 2029. gada 31. decembri.
6.1.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāms, ka projektā iegādāto M1, M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli un, ja nepieciešams, tā darbības nodrošināšanai izveidoto uzlādes infrastruktūru finansējuma saņēmējs izmanto vismaz vienas Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktā, 5. punktā, 6. punktā vai 9. punktā noteiktās pašvaldību autonomās funkcijas īstenošanai – gādāt par iedzīvotāju izglītību, nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē un gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību – un no tās izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei, lai nodrošinātu, piemēram:
1) pašvaldībā esošo izglītojamo nokļūšanu pašvaldības dibinātā izglītības iestādē vai citā mācību īstenošanas vietā, ja to paredz akreditēta izglītības programma, un atpakaļ dzīvesvietā vai
2) sociālo iestāžu vai sociālo pakalpojumu klientu nokļūšanu sociālo pakalpojumu sniegšanas vai saņemšanas vietā (un atpakaļ), vai
3) pašvaldības kultūras darbinieku vai amatiermākslas kolektīvu nokļūšanu kultūras pasākumu (vai to mēģinājumu) norises vietā pašvaldībā, uz skatēm vai citiem pamatdarbības ietvaros paredzētajiem pasākumiem, kas ir tieši saistīti ar pašvaldības kultūras piedāvājuma nodrošināšanu (un atpakaļ), vai
4) veselības aprūpes pakalpojuma pieejamības organizēšanu pacientu nokļūšanai uz un no ārstniecības iestādēm gadījumos, kad esošā sabiedriskā transporta sistēma nav tam piemērota (sociāla rakstura pakalpojums, tai skaitā, ņemot vērā mērķa grupas zemo maksātspēju).
6.1.1.6 pasākuma ietvaros pieļaujams, ka projekta ietvaros iegādāto M1, M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli un izveidoto ar to saistīto bezemisiju transportlīdzekļa uzlādes infrastruktūru (ja attiecināms) izmanto līdz 20 procentiem no gada jaudas laika izteiksmē – papildinošās saimnieciskās darbības (turpmāk – PSD) īstenošanai. PSD apmēra ierobežojumu aprēķina un uzrauga pret katru atsevišķo funkciju (katram bezemisiju transportlīdzeklim un tā saistītajai uzlādes infrastruktūrai, ja tāda projekta ietvaros būs izveidota).
PSD šī noteikumu projekta izpratnē ir tieši saistīta un nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktā, 5.punktā, 6. punktā vai 9. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas veikšanu un no tās izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildi, transporta pakalpojumu sniedzot bez maksas, piemēram:
1) izglītojamo nodrošināšana ar transportu braucienam uz teātri, koncertu, ekskursijā un līdzīgiem pasākumiem vai izglītības personāla nodrošināšana ar transportu uz apmācību pasākumiem, kas ir tieši saistīti ar izglītības procesu;
2) sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības vai sociālās aprūpes klientu nodrošināšana ar transportu braucienam uz teātri, koncertu, ekskursijā un līdzīgiem pasākumiem vai sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības vai sociālās aprūpes darbinieku nodrošināšana ar transportu uz apmācību pasākumiem, kas ir tieši saistīti ar sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības vai sociālās aprūpes sniegšanu;
3) amatiermākslas kolektīvu nodrošināšana ar transportu braucieniem priekšnesumu un izrāžu sniegšanai ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas un uz citiem līdzīgiem pasākumiem, izņemot skates un citus pamatdarbības ietvaros paredzētos pasākumus, vai pašvaldības kultūras darbinieku nodrošināšana ar transportu uz apmācību pasākumiem, kas ir tieši saistīti ar pašvaldības kultūras piedāvājuma nodrošināšanu.
Vienlaikus, ņemot vērā noteikumu projektā noteikto 6.1.1.6. pasākuma mērķi, un ievērojot lietderības principu, pieļaujams, ka laikā, kad projekta ietvaros izveidoto bezemisiju transportlīdzekļa uzlādes infrastruktūru neizmanto projekta ietvaros iegādāto bezemisiju transportlīdzekļu uzlādei, to var izmantot citu pašvaldības (gan finansējuma saņēmēja, gan citas pašvaldības) īpašumā esošu bezemisiju transportlīdzekļu uzlādei, kas tiek izmantoti Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktā, 5.punktā, 6. punktā vai 9. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai un no tās izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei (pamatdarbības ietvaros).
Projekta infrastruktūras investīciju uzraudzības nosacījumi tiks paredzēti PSD metodikā, ko atbildīgā iestāde izstrādās pirms projektu iesniegumu atlases izsludināšanas, lai nodrošinātu, ka projektu iesniedzējiem pirms projektu iesniegumu iesniegšanas būtu pieejama skaidra informācija par to, kāda darbība var tikt klasificēta kā PSD, un kā tiek veikta tās uzskaite. PSD metodikā paredzēts noteikt, ka, ja vispārējās izglītības iestādē tiek īstenota arī profesionālās ievirzes izglītības programma vai interešu izglītība, tad projekta ietvaros iegādāto bezemisiju transportlīdzekli var izmantot, lai nodrošinātu izglītojamo nokļūšanu šajā vispārējās izglītības iestādē (vai citā pašvaldības organizētās profesionālās ievirzes izglītības programmas vai interešu izglītības sniegšanas vietā, kas atrodas atsevišķā adresē) un atpakaļ dzīvesvietā, un to uzskaita papildinošas saimnieciskās darbības (PSD) ietvaros, ja izglītojamos nogādā vispārējās izglītības iestādē (vai citā pašvaldības organizētās profesionālās ievirzes izglītības programmas vai interešu izglītības sniegšanas vietā, kas atrodas atsevišķā adresē) nodarbībām profesionālās ievirzes izglītības programmā vai interešu izglītībā ar atsevišķu reisu (braucienu).
Noteikumu projekts nosaka 6.1.1.6. pasākuma ietvaros (ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim) sasniedzamos rādītājus:
1) programmas iznākuma rādītājs – bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai – vismaz 38 bezemisiju transportlīdzekļi;
2) programmas rezultāta rādītājs – jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāju skaits gadā – vismaz 323 000 lietotāji (pasažieri) gadā.
Ievērojot sasniedzamo rezultāta rādītāju, projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs, projektā plāno pārvadāto pasažieru skaitu (pārvadātie pasažieri / gadā) proporcionāli TPF finansējumam, ievērojot attiecību, ka pret projekta TPF finansējumu (65 euro) projektā paredz vismaz vienu pārvadātu pasažieri gadā.
Pasažieru plūsmas uzskaite var tikt nodrošināta, izmantojot pašas pašvaldības izvēlētu ticamu un pierādāmu metodi projektā plānotā rādītāja sasniegšanai, piemēram, pašvaldības pasažieru maršrutu lapas vai citu līdz šim izmantoto pasažieru plūsmas uzskaiti, plānojot publiskā transporta kursēšanas intensitāti konkrētos maršrutos. Tāpat var tikt ierīkotas elektroniskas ierīces automātiskai pasažieru plūsmas uzskatei.
Sadarbības iestāde civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu nosaka finansējuma saņēmējam pienākumu attiecībā uz projektā izveidoto infrastruktūru (tai skaitā pamatlīdzekļiem) veikt PSD aprēķinus projekta dzīves cikla laikā, veidojot ikgadējas atskaites par PSD apjomu, tai skaitā nodrošināt aprēķinus pamatojošus dokumentus gan par bezemisiju transportlīdzekļa lietošanu, gan par projekta ietvaros izveidotās uzlādes infrastruktūras lietošanu, bet sadarbības iestādei būs noteiktas tiesības pēc pieprasījuma no finansējuma saņēmēja saņemt uzkrātos aprēķinu datus.
Noteikumu projekta ietvaros īstenotā projekta joma ir bezemisiju transportlīdzekļu iegāde pašvaldībām, lai īstenotu pašvaldību autonomās funkcijas - iedzīvotāju izglītības pakalpojuma, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojuma pieejamības un kultūras piedāvājuma nodrošināšana -, kur plānotais projekta ieguvums ir ne tikai sociālekonomiska rakstura, bet arī veicina SEG emisiju samazināšanu saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Ievērojot minēto un nepieciešamību publiskā sektora transportā pāriet uz videi un klimatam draudzīgiem risinājumiem, noteikumu projektā nav ietverta norma, kas paredz finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi.
Finansējums
6.1.1.6. pasākuma ietvaros atbalstu piešķir granta veidā, un maksimālā plānotā TPF intensitāte ir 85 procenti. Kopējais 6.1.1.6. pasākumam plānotais finansējums ir ne mazāks kā 24 916 838 euro, ko veido nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 3 737 527 euro un TPF finansējums – 21 179 311 euro. TPF ietvaros pieejamais finansējums tiek piešķirts no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (Next Generation EU) – 11 905 448 euro, kas pieejams līdz 2026. gada 31. decembrim, un no daudzgadu finanšu shēmas satvara pieejamais finansējums 9 273 863 euro, kas pieejams līdz 2029. gada 31. decembrim, tai skaitā elastības finansējums 1 391 054 euro, kas pieejams pēc 2025. gada 31.decembra.
Noteikumu projektā paredzēts, ka 6.1.1.6. pasākumu īsteno divās atlases kārtās un 6.1.1.6. pasākuma finansējuma sadalījums pa atlases kārtām ir:
1) pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir ne mazāks kā 23 280 303 euro, tai skaitā TPF finansējums – 19 788 257 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 3 492 046 euro;
2) otrās atlases kārtas ietvaros plānotais elastības finansējums ir ne mazāks kā 1 636 535 euro, tai skaitā TPF finansējums – 1 391 054 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) ne mazāks kā 245 481 euro.
Vienlaikus noteikumu projektā paredzēts, ka par otrās atlases kārtas finansējuma pieejamību lemj atbildīgā iestāde pēc 2026.gada 1.janvāra, kad pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par snieguma satvara izpildi.
Neizmantoto pirmās atlases kārtas finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, novirza otrajai atlases kārtai. Neizmantoto otrās atlases kārtas finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, novirza secīgi nākamā kvalitatīvā projekta iesnieguma ar augstāko vērtējumu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem atbalstīšanai. Papildu informācija par neizmantoto otrās atlases kārtas finansējumu un tā saņemšanas iespējām tiks iekļauta projektu iesniegumu atlases nolikumā.
Noteikumu projekts paredz iespēju projekta finansēšanai pēc civiltiesiskā līguma, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde, noslēgšanas ar sadarbības iestādi saņemt avansa maksājumus, nepārsniedzot 80 procentus no projektam piešķirtā TPF finansējuma apjoma, kuru nepieciešamību un apjomu izvērtē un piešķir sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi. Avansa maksimālais apjoms 80 procentu apmērā ir nepieciešams, ņemot vērā projektu būtību, kas paredz viena vai vairāku bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, tas ir, pašvaldībai būs nepieciešami finanšu līdzekļi, lai priekšfinansētu bezemisiju transportlīdzekļa kā veselas vienības, ko nav iespējams sadalīt daļās, iegādi un piegādi. Līdz ar to tiek paredzēta iespēja ar avansa maksājumu segt bezemisiju transportlīdzekļa iegādes izmaksas. Indikatīvās izmaksas M1, M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa iegādei veido 82 procentus no projekta izmaksām un uzlādes infrastruktūras izmaksas – 18 procentus no projekta izmaksām.
6.1.1.6. pasākuma ietvaros netiek paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai, un sadarbība ar komersantiem tiek veidota tikai normatīvajos aktos publiskā iepirkuma jomā noteiktajā kārtībā.
Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts nosaka projektu iesniedzēju loku un prasības, kuru ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu noteikumu projektā paredzēto mērķu sasniegšanu atbilstošā kvalitātē, tai skaitā:
1) minimālais kopējais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un, ja projekta ietvaros paredzēts iegādāties M1 vai M2 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli vai par bezemisiju transportlīdzekli pārbūvētu transportlīdzekli TPF finansējums par vienu transportlīdzekļa vienību nepārsniedz 300 000 euro, savukārt, ja projekta ietvaros paredzēts iegādāties M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli - TPF finansējums par vienu transportlīdzekļa vienību nepārsniedz 557 350 euro. Lai dotu iespēju pašvaldībām, kurām nepieciešams iegādāties vairākus bezemisiju transportlīdzekļus šajā noteikumu projektā minēto pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai, un vadot riskus, kas saistīti ar rezultāta rādītāja – pārvadāto pasažieru skaits gadā – sasniegšanu (ievērojot, ka rādītāja uzskaite plānota pret projekta kopējo pieejamo TPF finansējumu), noteikumu projektā paredzēts, ka projekta kopējais TPF finansējums nepārsniedz 3 000 000 euro;
2) projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta ietvaros iegādātie M1, M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļi un, ja nepieciešams, to darbības nodrošināšanai izveidotā uzlādes infrastruktūra tiks izmantota tikai Pašvaldību likuma 4. pantā noteikto funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei un visā projekta dzīves ciklā (M1, M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa un tā darbības nodrošināšanai paredzētās bezemisiju transportlīdzekļa uzlādes infrastruktūras amortizācijas periodā) līdz 20 procentiem no gada jaudas laika izteiksmē – PSD īstenošanai.
Noteikumu projekta ietvaros norādītais projekta dzīves cikls (tai skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts, par pamatu ņemot Komisijas Deleģētās 2014. gada 3. marta Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikumu “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, piemērojamais dzīves cikls ir noteikts 10 – 15 gadi (Citas nozares).
Noteikumu projekta ietvaros finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Horizontālais princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”
Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts neapdraud principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) noteiktos vides principus un atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Lai nodrošinātu iepriekš minētā NBK principa ievērošanu, paredzētas vairākas atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu pozīcijas, kā arī tiks paredzēti attiecīgi projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un ievēroti nacionālie normatīvie akti vides un klimata jomā, tai skaitā:
a) attiecībā uz mērķi “Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu”, lai neradītu būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi, papildu punktu projektu iesniegumu atlases ietvaros tiek piešķirti, ja projektu ietvaros iepirktie bezemisiju transportlīdzekļi aizstās līdz šim izmantotās nolietotās transporta vienības, paredzot papildu punktus, ja projektā plānota vismaz viena projekta iesniedzēja īpašumā esoša ar fosilo degvielu darbināma M1, M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļa, kuram uz šī noteikumu projekta izstrādes brīdi, t.i., 2023. gadā ir vismaz pilni 10 kalendāra gadi ekspluatācijas pārtraukšanu. Par kritērija izpildi sadarbības iestāde pārliecinās projektu iesniegumu atlases laikā, vērtējot, vai projekta iesniedzējs projekta iesniegumā apliecina, ka periodā no projekta iesniegšanas līdz pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai projekta iesniedzējs sadarbības iestādei iesniegs CSDD izziņu vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma izsniegtu likvidācijas sertifikātu par likvidācijai nodotu aizstājamo M1, M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli, kā arī dokumentus, kas pamato aizstājamā transportlīdzekļa vecumu, kategoriju un sēdvietu skaitu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka aprites ekonomikas princips paredz resursu atkārtotu un ilgtspējīgu izmantošanu pirms tie kļūst par neizmantojamiem atkritumiem, tādā veidā pagarinot materiālu dzīves ciklu un ļaujot samazināt dabas resursu ieguvi, Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalstāma ir arī par bezemisiju transportlīdzekļiem pārbūvētu ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmu transportlīdzekļu iegāde, ja tie kā bezemisiju transportlīdzekļi nav bijuši pastāvīgi reģistrēti un Latvijā pastāvīgā uzskaitē tā gala lietotājam kā bezemisiju transportlīdzekļi tiek reģistrēti pirmo reizi. Tāpat noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs apliecina, ka pēc transportlīdzekļa dzīvescikla beigām (gan attiecībā uz aizstājamajiem transportlīdzekļiem, gan bezemisiju transportlīdzekļiem) tie tiks utilizēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem prasībām, t.i., tie tiks nodoti apstrādes uzņēmumiem, kas nodrošina nolietotā transportlīdzekļa pārstrādi un atkārtoti izmantojamo detaļu un materiālu atguvi un atgriešanu tautsaimniecībā.
b) attiecībā uz mērķi “Piesārņojuma novēršana un kontrole” 6.1.1.6. pasākumam paredzama pozitīva ietekme, jo bezemisiju transportlīdzekļiem ir izteiktas priekšrocības no vides piesārņojuma novēršanas viedokļa, jo šādi transportlīdzekļi kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz ar to arī mazāku negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, tādējādi veicinot gaisa kvalitātes uzlabošanos četros atbalstāmajos reģionos (Kurzemes, Latgales, Zemgales, Vidzemes statistiskie reģioni).
Horizontālais princips “Klimatdrošināšana”
Horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ietekme uz 6.1.1.6. pasākumu ir “tieša”. 6.1.1.6.pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas samazina SEG emisijas vai veicina CO2 piesaisti. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, kas tiks iekļauti projektu atlases nolikumā, ir iekļauts specifiskais atbilstības kritērijs, kuru vērtē, ja projektā paredzētas būvniecības darbības, t.i., uzlādes infrastruktūras izveide (attiecināms, ja paredzēta uzlādes infrastruktūras būvniecība).
Kritērija ietvaros vērtē:
1) vai projektā paredzēts īstenot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, tas ir, SEG emisiju samazināšanu vai CO2 piesaisti. Piemēram, projektā ir aprakstīts, kādi pasākumi ir paredzēti, kas veicina CO2 piesaisti. Ja uzlādes infrastruktūru plānots izveidot teritorijā, kas jau veic CO2 piesaisti, ir paredzēti tādi pasākumi, kas nodrošina CO2 piesaistes uzlabošanu (piemēram, koku stādīšana vai teritorijas apzaļumošana CO2 piesaistes palielināšanai vai saglabāšanu līdzšinējā apjomā);
2) vai projektā tiek nodrošināta atbilstība pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem, piemēram, ir vērtēta ietekme uz lietusgāžu plūdu radīto bojājumu pieaugumu uzlādes punktam nepieciešamajām stāvvietām un piebrauktuvēm, ja tās plānots pārbūvēt vai izbūvēt projekta ietvaros.
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums
6.1.1.6. pasākuma ietvaros paredzēts, ka komunikācijas kanālos par 6.1.1.6. pasākuma īstenošanu finansējuma saņēmējs vai centralizēto iepirkumu institūcija ievēro sociāli atbildīga publiskā iepirkuma principus, tai skaitā, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī mēģināt paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Attiecīgi, veicot iepirkumu, finansējuma saņēmējs vai centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina vides pieejamības un izmantojamības nosacījumus, tehniskajās specifikācijās paredzot, ka pašvaldību transportlīdzekļu iegādē tiks ņemtas vērā personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, personu ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā personu ar pārvietošanās ierobežojumiem vai kustību traucējumiem vajadzības, un transportlīdzeklis tiks aprīkots ar nepieciešamajiem vides pieejamības, piekļūstamības un izmantošanas risinājumiem vieglai iekļūšanai un izkļūšanai no transportlīdzekļa, ievērojot pieejamības šķēršļu novēršanu un universālā dizaina principus. Gadījumos, kad vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs vai centralizēto iepirkumu institūcija veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”. Tāpat, veicot bezemisiju transportlīdzekļu iepirkumu un, ja nepieciešams, tiem paredzētās uzlādes infrastruktūras izveidi, finansējuma saņēmējs vai centralizēto iepirkumu institūcija īsteno atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru atbilstoši MK 2015. gada 16. jūlija rīkojumā Nr. 393 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam” noteiktajiem pamatprincipiem.
Zaļais publiskais iepirkums
6.1.1.6. pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas bezemisiju transportlīdzekļu iegādei tiek uzskatītas par ieguldījumu “zaļajā” izaugsmē. Vienlaikus projekta ietvaros finansējuma saņēmējs vai centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina Zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – ZPI) prasības bezemisiju transportlīdzekļu un to uzlādes infrastruktūras izveidei atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam un saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” noteikto, kur, piemērojot ZPI principus, finansējuma saņēmējs ņem vērā plānoto transportlīdzekļu ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šajā nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu. Tāpat ZPI principi var tikt piemēroti arī “zaļās” enerģijas lietošanai (uzlādes infrastruktūrai), trokšņa emisijas līmeņa (tai skaitā riepu radītā trokšņa emisijas līmeņa), kas ir zemāks, nekā noteikts normatīvajos aktos, noteikšanai, transportlīdzekļa aprīkošanai ar riepu spiediena kontroles sistēmām, kā arī sistēmām, kas uzrāda ekoloģiskas braukšanas rādītājus transportlīdzekļa salonā.
Terminu skaidrojums
Ar jēdzienu “izglītojamie” šī noteikumu projekta izpratnē tiek saprasti visi skolēni, neatkarīgi no vecuma, kuri apgūst vispārējo izglītību pašvaldības izglītības iestādēs, tai skaitā pirmskolas vecuma bērni, pamatskolas, vidusskolas, vidējās profesionālās izglītības skolēni, kā arī speciālās izglītības un sociālās korekcijas audzēkņi.
“Sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības vai sociālās aprūpes klienti” šī noteikumu projekta izpratnē ir pašvaldības iedzīvotāji, kuri saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto kārtību saņem pakalpojumu mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt, apmeklē pašvaldības dienas aprūpes centrus vai ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijas.
“Amatiermākslas kolektīvs” šī noteikumu projekta izpratnē ir viendabīga vai dažāda vecuma un etniskās piederības personu grupa, kuru regulārai darbībai apvieno kopīgas intereses kādā no mūzikas, mākslas, dejas vai citas radošas izpausmes jomām, ar savu darbību iespēju robežās tiecoties sasniegt iespējami augstākos rezultātus mākslinieciskajā jomā, brīvprātīgi piedaloties pašu iniciētos vai pašvaldības un valsts, vai starptautiska mēroga pasākumos, dalībniekiem par to nesaņemot atlīdzību, piemēram, vispārējos dziesmu un deju svētkos.
“Bezemisiju transportlīdzekļi” šī noteikumu projekta izpratnē ir mehāniskie transportlīdzekļi, kuri pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas, kuru SEG emisijas ir 0 g CO2/km un kuri saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK 4. panta 1.daļas a) apakšpunktā noteikto, ir konstruēti un izgatavoti galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadāšanai, tai skaitā:
1) M1 kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi, darbojas ar elektrību un kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav paredzētas pasažieru stāvvietas, neatkarīgi no tā vai sēdvietu skaits ir ierobežots līdz transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai;
2) M2 kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi, kuri darbojas ar elektrību un kuros papildu transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa nepārsniedz piecas tonnas, neatkarīgi no tā, vai minētajā mehāniskajā transportlīdzeklī ir paredzētas pasažieru stāvvietas;
3) M3 kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi, kuri darbojas ar elektrību un kuros papildu transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa pārsniedz piecas tonnas, neatkarīgi no tā vai minētajās mehāniskajā transportlīdzeklī ir paredzētas pasažieru stāvvietas.
Projekta ietvaros iegādātajā bezemisiju transportlīdzeklī ir pieļaujama autonomās apsildes iekārtas uzstādīšana darbībai ar biodegvielu, nodrošinot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.
“M1 kategorijas bezemisiju transportlīdzeklis” šī noteikumu projekta izpratnē ir daudzfunkciju specializētais vidēja vai liela izmēra pasažieru furgons, kura kopējā masa nepārsniedz 3,5 tonnas un kura sēdvietu skaits nepārsniedz astoņas pasažieru sēdvietas bez transportlīdzekļa vadītāja sēdvietas, tai skaitā M1 kategorijas transportlīdzeklis, kas īpaši konstruēts, pārveidots, pielāgots visu veida ratiņkrēsliem tā, lai ar to, braucot pa ceļu, varētu droši un ērti pārvadāt vienu vai vairākus ratiņkrēslos sēdošus cilvēkus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešams īpašs pārvadāšanas veids, kā piemēram, aprīkots ar liftu/pacēlāju vai uzbrauktuves sliedēm, speciālām drošības jostām ratiņkrēslu un sēdošu klientu nostiprināšanai, pielāgoti stiprinājumi nestuvēm gulošu pacientu transportēšanai, paaugstināti krēsli.
“Pasažieris” šī noteikumu projekta izpratnē ir pašvaldības iedzīvotājs – bezemisiju transportlīdzekļa lietotājs, kas pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par iedzīvotāju izglītību, nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē un gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību – un no šīm funkcijām izrietošo pārvaldes uzdevumu ietvaros tiek nogādāts izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā, sociālās aprūpes vai sociālo pakalpojumu saņemšanas vietā un atpakaļ, vai pašvaldības kultūras pasākumā un atpakaļ, vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vietā un atpakaļ (viens brauciens vienā virzienā).
“Uzlādes punkts” šī noteikumu projekta izpratnē ir stacionārs vai mobils maiņstrāvas (lēnās uzlādes) vai līdzstrāvas (ātrās uzlādes) punkts, kas paredzēts bezemisiju transportlīdzekļa uzlādei ar izejas jaudu, kas atbilst projekta iesniegumā un projekta ietvaros plānotā M1, M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai. Bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes punktu tehniskās prasības atbilst MK 2018. gada 6. februāra noteikumu Nr. 78 “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām” prasībām.
“Uzlādes infrastruktūra” šī noteikumu projekta izpratnē ir bezemisiju transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai nepieciešamā uzlādes infrastruktūra, kas ietver tai skaitā, uzlādes punktu (mobils vai stacionārs), stacionāra uzlādes punkta iegādes un uzstādīšanas gadījumā tam nepieciešamās stāvvietas un piebrauktuves, u.c. nepieciešamās un ar uzlādes punkta darbības nodrošināšanu saistītās pozīcijas.
“Piebrauktuve” šī noteikumu projekta izpratnē ir ielas vai ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļa piekļūšanai no ceļa vai ielas braucamās daļas līdz tai pieguļošai teritorijai, kas aprīkota ar bezemisiju transportlīdzekļa uzlādei nepieciešamo infrastruktūru, kas iekļauj šajā noteikumu projektā minēto uzlādes punktu. Atbilstoši MK 2013. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” minimālos attālumus no ielu vai ceļu, pa kuriem notiek satiksme kustība, krustojumiem līdz piebrauktuvju pieslēgumiem pie ielu brauktuvēm, nosaka pašvaldība atkarībā no ielas kategorijas, vienlaikus, ja strupceļa garums transportlīdzeklim pārsniedz 50 metrus, piebrauktuves galā nodrošina apgriešanās laukumu.
Citi nosacījumi
6.1.1.6. pasākuma ietvaros paredzēts, ka projekta īstenošanā tiek nodrošināta vides un informācijas pieejamība bezemisiju transportlīdzekļos. Bezemisiju transportlīdzekļu iegādē tiks ņemtas vērā personu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzības, nodrošinot, ka iegādātais M1, M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzeklis ir atbilstoši aprīkots vieglai iekļūšanai un izkļūšanai no transportlīdzekļa, un ievērojot šķēršļu novēršanu vides pieejamības uzlabošanai.
Šobrīd nav izstrādāts normatīvais regulējums, kādā tiek īstenota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.6. pasākuma „Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās”.
Izstrādāt normatīvo regulējumu, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.6. pasākuma „Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās”.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldību kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. VARAM.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Noteikumu projekts paredz, ka projektu īstenošanā no TPF finansējuma līdz 2029. gada beigām tiks iegādāti vismaz 38 bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei. Plānotais pārvadāto pasažieru skaits gadā vismaz 323 000 pasažieri.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Noteikumu projekts paredz, ka projektu īstenošanā no TPF finansējuma līdz 2029. gada beigām tiks iegādāti vismaz 38 bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei. Plānotais pārvadāto pasažieru skaits gadā vismaz 323 000 pasažieri.
2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
2024., 2025. un 2026. gadā projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai.
6.1.1.6. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 24 916 838 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 636 535 euro), ko veido TPF finansējums 21 179 311 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 391 054 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāk kā 3 737 527 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 245 481 euro).
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim ir 23 280 303 euro, tai skaitā TPF finansējums 19 788 257 euro un nacionālais finansējums – ne mazāk kā 3 492 046 euro.
Uzsaukums par elastības finansējumu plānots pēc 2025. gada 31. decembra, kura ietekme uz valsts budžetu plānota 2026. gadā.
21 179 311 + 3 737 527 = 24 916 838 euro
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānotās attiecīgās TPF finansējuma izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2024. gadā: kopējais finansējums ir 10% jeb 2 328 030 euro (bez elastības finansējuma 23 280 303/ 100 * 10) no tā TPF finansējums – 1 978 826 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 349 204 euro;
2025. gadā: kopējais finansējums ir 20% jeb 4 656 061 euro (23 280 303/ 100 * 20) no tā TPF finansējums – 3 957 652 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 698 409 euro;
2026. gadā: kopējais finansējums ir 5 977 583 euro, no tā TPF finansējums – 5 080 945 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 896 638 euro;
2027. gadā: kopējais finansējums ir 5 977 582 euro, no tā TPF finansējums – 5 080 944 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 896 638 euro;
2028. gadā: kopējais finansējums ir 5 977 582 euro, no tā TPF finansējums – 5 080 944 euro, pašvaldību līdzfinansējums – 896 638 euro;
Projektiem nepieciešamais TPF finansējums tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", un tā administrēšanu veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra sēdes protokola Nr. 55, 27§ 5. punktam, lai nodrošinātu Atveseļošanas instrumenta (Next Generation EU) noteikto termiņu ievērošanu, visi ar Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna pasākumu īstenošanu saistītie normatīvo aktu projekti izskatīšanai Ministru kabinetā tiek virzīti steidzamības kārtībā.
Vienlaikus noteikumu projekts tā saskaņošanas procesā tiek saskaņots ar pašvaldību intereses pārstāvošām organizācijām, tai skaitā Latvijas Pašvaldību savienību, biedrību “Reģionālo attīstības centru apvienība”, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas metodika, kam informatīvos nolūkos pievienots arī noteikumu projekts un anotācija, tiek saskaņoti ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā, kuras sastāvā arī ir iepriekšminētās organizācijas.
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Zemgales plānošanas reģions
- Latgales plānošanas reģions
- Kurzemes plānošanas reģions
- Vidzemes plānošanas reģions
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
7.5. Cita informācija
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Atbilstoši horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021–2027) vadlīnijām, projektos plānojamas vispārīgās un specifiskās horizontālā principa darbības, kas vērstas uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību veicināšanu, piemēram:
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem
- nodrošinot informāciju publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, tiks nodrošināts, ka to saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” https://pieklustamiba.varam.gov.lv/);
- projekta tīmekļvietnē izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Lai veicinātu dzimumu līdztiesību, 6.1.1.6. pasākuma ietvaros tiks īstenotas vispārīgas un specifiskas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbības, piemēram:
- tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
- sievietēm un vīriešiem nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos (t.sk. piemērota vienlīdzīga bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.);
- izstrādājot iepirkumu nolikumus, kā arī nodrošinot pakalpojumus, tiks ņemtas vērā sieviešu un vīriešu vajadzības, situācija un iespējas (vairāk informācija šeit: https://eige.europa.eu/publications/gender-responsivepublic-procurement).
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
Noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam ievērot HP „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un uzkrāt datus par šādiem HP rādītājiem:
1) objektu skaitu, kuros ar TPF ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
2) konsultatīva rakstura pasākumu par būvētās vides piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas būvprojekta izstrādes un pabeigšanas posmā) skaitu.
Atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādāto vadlīniju "Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)" 4. pielikumam par minētajiem rādītājiem projektu ietvaros nepieciešams ziņot kopā ar maksājuma pieprasījumiem (par pabeigtajām darbībām).
6.1.1.6. pasākumam ir tieša ietekme uz HP “Klimatdrošināšana”, nav ietekmes uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un netieša ietekme uz “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Finansējuma saņēmēji, veicot projektu komunikācijas aktivitātes, tiks aicināti izvēlēties valodu un vizuālos tēlus, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali); https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
Projektu īstenošanā finansējuma saņēmēji tiks aicināti nodrošināt, ka informācija tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (atbilstoši VARAM vadlīnijām “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv), Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/pieklustamiba).