Anotācija

Lai atteiktos no likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” ietvertā novecojušā regulējuma un noteiktu jaunāku un aktuālāku regulējumu  pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanai, procesa uzraudzībai  un procesa izbeigšanai, ņemot vērā gan administratīvi teritoriālo reformu, kā rezultātā ir izveidotas lielākas pašvaldības, gan tehniskās digitalizācijas iespējas Valsts kases sistēmās, kā arī  izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 13.februāra sēdes protokola Nr.7 28.§ “Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai”(24-TA-265) 9.punktā noteikto uzdevumu, Likums par budžetu un finanšu vadību ir papildināts ar  45.¹ pantu. Tā mērķis ir pašvaldību finanšu stabilizācijas procesu nodrošināt ievērojami operatīvāku, mūsdienu tehnoloģiju iespējām atbilstošāku un valsts budžetam ekonomiskāku. Šāds pilotprojekts jau tika ieviests 2024.gadā, piemērojot jauno likuma normu:  likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”  37. pantu, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai.
Ar  grozījumu Likumā  par budžetu un finanšu vadību spēkā stāšanos, t.i. 2025.gada 1.janvārī, spēku zaudē likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Likuma par budžetu un finanšu vadību 45.¹ panta piektajā daļā ir paredzēts  deleģējumus Ministru kabinetam noteikt pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas, uzraudzības un izbeigšana kārtību.

Noteikumu projekts izstrādāts, balstoties uz Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situācijas stabilizēšanai izmantoto pilotprojektu, kas ieviests 2024.gadā,  kā arī Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai, lai pilnveidotu budžeta un finanšu vadības sistēmas pārvaldību un nodrošinātu finanšu procesu caurskatāmību.
Noteikumu projekts paredz, ka, lai pārraudzītu pašvaldību finansiālo darbību jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību finanšu stabilizāciju, finanšu ministrs izveido Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgo komisiju (turpmāk – Stabilizācijas komisija), kuras sastāvā ir pārstāvji no Finanšu ministrijas, Valsts kases, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības. Šāda Stabilizācijas komisija strādā jau šobrīd, tā ir izveidota ar finanšu ministra 2023.gada 3.oktobra rīkojumu Nr.334 “Par Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas izveidošanu”  un nodrošina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finansiālās darbības uzraudzību.
Gadījumos, kad pašvaldība ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, tā iesniedz Stabilizācijas komisijai pašvaldības finanšu stabilizācijas uzsākšanas pieteikumu un pašvaldības domes lēmumu par tā iesniegšanu, pašvaldības domē apstiprinātu izdevumu optimizācijas pasākumu plānu, kā arī informāciju par pašvaldības nokavētajiem maksājumiem, saistību apmēru un plānotajiem pasākumiem pašvaldības finanšu stabilizācijai vidējā termiņā. Stabilizācijas komisija izvērtē iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par pašvaldības finanšu situācijas atbilstību Likuma par budžetu un finanšu vadību 45.¹ panta otrajā daļā noteiktajām pazīmēm vai arī lēmumu, kurā nekonstatē atbilstību iepriekš minētajām pazīmēm. Ja Stabilizācijas komisija nolemj, ka pašvaldības finanšu situācija atbilst Likuma par budžetu un finanšu vadību 45.¹ panta otrajā daļā noteiktajām pazīmēm, Finanšu ministrija iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu un valsts budžeta aizdevuma pašvaldības finanšu stabilizācijai  piešķiršanu.
Pašvaldības finanšu stabilizācijas process tiek uzsākts ar Ministru kabineta lēmumu. Valsts budžeta aizdevums pašvaldības finanšu stabilizācijai tiek piešķirts ar finanšu ministra rīkojumu, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Valsts budžeta aizdevuma apmēru, atmaksas un atliktā pamatsummas maksājuma termiņus  nosaka ar Ministru kabineta lēmumu, izvērtējot pašvaldības finanšu situāciju.  Pārējie valsts budžeta aizdevuma izsniegšanas vispārīgie nosacījumi tiek piemēroti atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumiem Nr.888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”.
Finanšu stabilizācijas procesa periodā pašvaldībai, pēc Stabilizācijas komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas, ir tiesības saņemt jaunus aizņēmumus vai sniegt galvojumus savas kapitālsabiedrības aizņēmumam tikai Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai, ievērojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru noteiktos pašvaldību aizņēmumu un galvojumu nosacījumus. Minētā norma ir noteikta, ievērojot  likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 38.panta ceturto daļu par pašvaldību jauniem aizņēmumiem un galvojumiem pie augstām saistībām (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmērs kādā no saistību izpildes gadiem pārsniedz 20 procentus no kartēja plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai). Šādus aizņēmumus un galvojumus pašvaldība varēs pieprasīt pēc Stabilizācijas komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas vispārējā kārtībā, atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 10.decembra noteikumiem Nr.590 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem”, tādējādi  nenosakot papildu iesniedzamo kartību aizņēmumu un galvojumu pieprasījumu iesniegšanai.
Pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraudzību nodrošina Stabilizācijas komisija. Pēc pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas pašvaldība izdevumu veikšanai atver kontus Valsts kasē un iesniedz Stabilizācijas komisijai saskaņošanai apstiprinātu finansēšanas plānu kārtējā gada izdevumiem. Lai nodrošinātu stingru pašvaldības izdevumu uzraudzību, atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam budžetam, Valsts kase nodrošinās tehnisku  risinājumu  pašvaldības izdevumu kontrolei Valsts kasē atvērtajos kontos. Šāds digitālais risinājums ir izstrādāts jau šobrīd Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izdevumu kontrolei Valsts kasē atvērtajos kontos atbilstoši Finanšu ministrijas 2024.gada 29.maija iekšējiem noteikumiem  Nr.1.1-5/12/8  “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības kontu apkalpošanas kārtība” un tas sekmīgi darbojas.  Visu izdevumu veikšanu caur Valsts kases kontiem pašvaldība nodrošinās, stingri ievērojot apstiprināto finansēšanas plānu, tajā skaitā noteikto mēneša limitu katram Valsts kasē atvērtajam kontam. Valsts kase nodrošinās izejošo maksājumu kontroli no pašvaldības un tās padotības iestāžu Valsts kasē atvērtajiem kontiem, kā arī kontrolēs pašvaldības finanšu stabilizācijas aizdevuma līguma izpildi.
Lai izbeigtu finanšu stabilizācijas procesu pašvaldībā, tā iesniedz Stabilizācijas komisijai  pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanas pieteikumu un pašvaldības domes lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanu, kurā norādīts pamatojums pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanai (t. sk., ka pašvaldībā ir veikta grāmatvedības funkcijas centralizācija un pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa periodā veikta budžeta un finanšu vadības un kontroles procesu pilnveidošana un apliecināts, ka pašvaldībai pēdējo 12 mēnešu periodā nav bijuši nokavējuma maksājumi pret kreditoriem ilgāk kā 30 dienas  un apliecināts, ka pašvaldības dome nodrošinās pašvaldības autonomo funkciju izpildi un pašvaldības finanšu stabilitāti vidējā termiņā),  domē apstiprinātu kārtējā gada budžetu, kurā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi un dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda sedz uzturēšanas izdevumus, neatkarīga revidenta atzinumu par iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu bez iebildēm, kas pašvaldībām atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta 3⁴ daļai jāpievieno gada pārskatam. Stabilizācijas komisija izvērtē iesniegtos dokumentus un pieņem lēmuma par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanu vai arī lēmumu, kurā nekonstatē iesniegtās informācijas pamatojumu pašvaldības finanšu stabilitātei vidējā termiņā. Ja Stabilizācijas komisija pieņem pozitīvu lēmumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanu, Finanšu ministrija iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanu. Pašvaldības finanšu stabilizācijas process tiek izbeigts ar Ministru kabineta lēmumu.