Anotācija

Lai veicinātu sistēmisku, vienlīdzīgu pieeju un nosacījumus pedagogu atlīdzības noteikšanā, kā arī savlaicīgu pedagogu informēšanu par darba algu kārtējā mācību gadā, precizēti Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi".

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Nodrošina pedagogu darba samaksas nepārtrauktību. Projekta punkti attiecībā uz pedagogu savlaicīgu informēšanu par darba algu kārtējā mācību gadā un par noteikumu 13. punkta spēkā esību līdz 2026. gada 31. augustam stājas spēkā vispārējā kārtībā.
Projekta punkti attiecībā uz pedagogu darba samaksu stājas spēkā 2025.gada 1. septembrī.

Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (turpmāk - noteikumi) 2. punkts nosaka, ka mēneša darba algu pedagogam, izņemot pedagogus šo noteikumu 3. un 4. punktā minētajās izglītības iestādēs, nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās (ieskaitot starpbrīžus starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām) atbilstoši viņa darba slodzei. Pedagogam augstskolā vai koledžā darba samaksas kārtību nosaka attiecīgi augstskolas senāts vai koledžas padome. Ņemot vērā, ka Augstskolu likuma " 14.² panta "Valsts augstskolas padomes kompetence" pirmās daļas 8. punkts nosaka, ka tā, pēc rektora priekšlikuma, lemj par augstskolas personāla atlīdzības politiku, projektā noteikumu 2. punkts jāprecizē atbilstoši aktuālajai situācijai aizstājot vārdu "senāts" ar vārdu "padome": "2. Mēneša darba algu pedagogam, izņemot pedagogus šo noteikumu 3. un 4. punktā minētajās izglītības iestādēs, nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās (ieskaitot starpbrīžus starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām) atbilstoši viņa darba slodzei. Pedagogam augstskolā vai koledžā darba samaksas kārtību nosaka attiecīgi augstskolas padome vai koledžas padome."

Noteikumu 9. punkts nosaka, ka izglītības iestādes dibinātājam saskaņā ar tā apstiprinātajiem kritērijiem, izvērtējot izglītības iestādes vadītāja darba intensitāti un personīgo ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, apstiprinātā valsts budžeta finansējuma ietvaros ir tiesības noteikt augstāku vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algas likmi par šajos noteikumos noteikto zemāko izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algas likmi. Nosakot izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algas likmi, var ņemt vērā izglītības iestādes vadītāja pedagoģiskā darba stāžu. Izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algu katru gadu nosaka atbilstoši faktiskajam izglītojamo skaitam izglītības iestādē 1. septembrī (koledžu un interešu izglītības iestāžu direktoriem – 1. oktobrī).
Savukārt noteikumu 10. punkts nosaka, ka pedagogu mēneša darba algas likmi laikposmam no kārtējā gada 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam nosaka izglītības iestādes vadītājs. Izglītības iestādes vadītājam, saskaņā ar iestādē apstiprinātajiem kritērijiem, kas saskaņoti ar izglītības iestādes dibinātāju vai tā noteikto kompetento iestādi, izvērtējot pedagoga darba intensitāti un personīgo ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, apstiprinātā valsts budžeta finansējuma ietvaros ir tiesības noteikt līdz 60 procentiem augstāku vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagoga mēneša darba algas likmi par šajos noteikumos minēto zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi. Izglītības iestādes vadītājs, nosakot mēneša darba algas likmi, var ņemt vērā pedagoga pedagoģiskā darba stāžu. No finanšu līdzekļiem, kas izglītības iestādei piešķirti atbalsta pasākumu nodrošināšanai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, zemāko mēneša darba algas likmi var paaugstināt tikai tiem pedagogiem, kas nodrošina minētos atbalsta pasākumus.
Analizējot tarifikāciju datus VIIS un izvērtējot racionālu valsts budžeta mērķdotācijas izlietojumu, VIIS datos uz 2025. gada 17. februāri konstatēts, ka no 1205 izglītības iestādēm (pašvaldību, privātajām, IZM, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas) 10 izglītības iestādēs izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algas likme ir virs 60 procentiem no noteikumos noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes: vienā pašvaldības izglītības iestādē, vienā IZM padotības profesionālās izglītības iestādē, astoņās privātās izglītības iestādēs (no tām septiņās tālmācības izglītības iestādēs). Divās tālmācības izglītības iestādēs tarifikācijās noteiktā vadītāja mēneša darba algas likme pārsniedz 166 procentus no noteikumos noteiktajām zemākajām šo izglītības iestāžu vadītāju mēneša darba algas likmēm, kas nav samērīgi ar pārējo izglītības iestāžu vadītāju mēneša darba algas likmēm, kas noteiktas no valsts budžeta mērķdotācijas. 
Lai noteikumos ievērotu vienlīdzības principu ar pedagogiem noteikto, arī izglītības iestāžu vadītājiem būtu jāpiemēro nosacījums, ka dibinātājs vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem apstiprinātā valsts budžeta finansējuma ietvaros ir tiesīgs noteikt līdz 60 procentiem augstāku mēneša darba algas likmi par noteikumos noteikto iepriekš minēto amatu zemāko mēneša darba algas likmi. 
Ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajās izglītības iestādēs izglītības iestādes vadītāja atalgojums tiek plānots no Aizsardzības ministrijas budžeta, projektā noteikumi jāpapildina ar 9.¹ punktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 9. punktā noteiktais ierobežojums uz izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algas likmes paaugstināšanu neattiecas uz Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošām izglītības iestādēm.
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 4. panta pirmajai daļai, Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās: 1) valstspilsētu pašvaldību teritorijās; 2) novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt, atbilstoši minētā likuma 8. panta pirmajai daļai, valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
Ņemot vērā minēto projektā attiecīgi jāprecizē noteikumu 9.1. apakšpunkts, nomainot vārdus "republikas pilsētas" uz vārdu "valstspilsētas".

Noteikumu 13. punkts nosaka, ka vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un interešu izglītības iestāžu direktori un viņu vietnieki, struktūrvienību vadītāji, izglītības metodiķi, sporta organizatori, izglītības iestāžu bibliotekāri, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, viņu vietnieki un pirmsskolas izglītības metodiķi, ja viņu darba slodze minētajos amatos atbilst vienai darba algas likmei, papildus sava amata pienākumiem var veikt citu pedagoģisko darbu līdz septiņām stundām nedēļā, saņemot par to papildu samaksu. Valsts kontroles ziņojumā "Kā organizē un apmaksā pedagogu darbu Latvijā" (turpmāk - Valsts kontroles ziņojums), pieejams šeit: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsts-merkdotacijas-pedagogu-atlidzibai-vadibas-sistema-ir-efektiva-un-nodrosina-normativo-aktu-prasibam-atbilstosu-lidzeklu-izlietojumu ir norādījusi, ka pamatojoties uz likumības (atbilstības) revīzijā konstatēto un secinājumiem, tika sniegti ieteikumi ministrijai darba apmaksas organizācijas pilnveidošanai:  veikt darbības, lai precizētu un uzlabotu pedagogu darba organizācijas normatīvo regulējumu, tajā skaitā novēršot neatbilstības vispārējām darba tiesību normām: atbilstoši vispārējām darba tiesību normām tiks reglamentēta darba laika uzskaite un virsstundu darba organizācija, tādējādi novēršot arī iespējamo neatbilstību Satversmei. Valsts kontrole iepriekš minēto revīziju veica izlases kārtībā 10 pašvaldību 32 izglītības iestādēs, tā tika veikta laikā no 2017. gada līdz 2018. gada jūnijam.
Tāpat noteikumu 13. punkts pašreizējā redakcijā ir pretrunā ar noteikumu 34. punktu, kurā noteikts, ka pedagoga darba slodze-kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga aizvietošanu.
Pēc 2025. gada 2. aprīļa VIIS datiem, visos noteikumu 13. punktā minētajos pedagoģiskajos amatos kopā tarificēti 38 904 pedagogi, no tiem  uz 1 469 pedagogiem attiecas noteikumu 13. punkts, tas ir 3,8% ir tarificētas darba stundas līdz 47 stundām: no tiem izglītības iestādes vadītāja amatā - 449 vadītājiem, tas ir 1,2%; izglītības iestādes vadītāja vietnieka amatā - 841, tas ir  2,2%; metodiķa amatā 70 pedagogiem, tas ir 0,2% un bibliotekāra amatā - 109 pedagogiem, tas ir 0,3%. No iepriekš minētajiem pedagoģiskajiem amatiem 15 izglītības iestāžu vadītāji vai vietnieki veic arī metodiķa amata pienākumus, kā arī 6 izglītības iestāžu vadītāji vai vietnieki veic bibliotekāra amata pienākumus. No iepriekš minētā izriet, ka noteikumu 13. punkta nosacījums septiņas stundas cits pedagoģiskais darbs ne vienmēr ir mācību stundu vai nodarbību vadīšana. Noteikumu 13. punkta izslēgšana neliedz veikt pedagoģisko darbu izglītības iestādes direktoriem, direktoru vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem, izglītības metodiķiem, sporta organizatoriem, izglītības iestāžu bibliotekāriem, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un pirmsskolas izglītības metodiķiem, bet darbinieka kopējai slodzei jābūt normālā darba laika ietvarā, kā arī jāveic darba samaksa par visiem amata aprakstā norādītajiem pienākumiem. Ņemot vērā, ka pedagoga septiņu stundu slodze tiek balansēta, tad tajā ir četras stundas mācību stundu/nodarbību vadīšanai un trīs stundas citiem pedagoga pienākumiem (gatavošanās stundu vai nodarbību vadīšanai, rakstu darbu labošana, u.c.). Lai izglītības iestādes iepriekš minētie pedagoģiskie darbinieki nezaudētu pedagoģiskā darba iemaņas, atbilstoši noteikumu 20. punktam, arī turpmāk viņi varēs aizvietot pedagogus, ja tas būs nepieciešams, kas pie 13. punktā iekļautajiem nosacījumiem nebija iespējams, ņemot vērā papildus darba apjomu līdz septiņām stundām.
Tieši otrā līmeņa vadītāju izglītības iestādēs (direktora vietniekiem, metodiķiem, u.c.) amata pienākumos ir nodrošināt metodiskā darba un izglītības kvalitātes tiešo vadību un pārraudzību, jānodrošina jaunāko metožu aprobācija, integrācija, kā arī jānodrošina pedagogu profesionālās darbības novērtēšana, kur jānodrošina papildu resursi, ja darbinieks ir arī pedagogs, lai novērtu interešu konfliktu.
Lai izglītības iestāžu vadītāji varētu izvērtēt izglītības iestādes pedagoģisko darbu apjomu un sagatavoties situācijai, ka no 2028. gada 1. septembra pie viena darba devēja, vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un interešu izglītības iestāžu direktoru un viņu vietnieku, struktūrvienību vadītāju, izglītības metodiķu, sporta organizatoru, izglītības iestāžu bibliotekāru, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pirmsskolas izglītības metodiķu slodze tiek iekļauta normālā darba laika ietvarā, nepieļaujot pedagogu pārslodzi un tiek ievērotas Darba likuma normas attiecībā uz virsstundu darbu, ja viņu darba slodze tiek pārsniegta.
Trīs mācību gadu periodā, līdz 2028. gada 31. augustam, izglītības iestāžu dibinātājiem un to vadībai ir pietiekams laiks, lai izvērtētu izglītības iestādes direktoru, direktoru vietnieku, struktūrvienību vadītāju, izglītības metodiķu, sporta organizatoru, izglītības iestāžu bibliotekāru, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pirmsskolas izglītības metodiķu papildu pedagoģiskā darba lietderību izglītības iestādes darbībā, kā arī minēto pedagoģisko darbinieku labbūtības nodrošināšanā, iekļaujot viņu kopējo darba slodzi normālā darba laika ietvarā. Projektā noteikumi ir jāpapildina ar 51. punktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 13. punkts ir spēkā līdz 2028. gada 31. augustam.

Pedagogu darba specifika nosaka, ka katru mācību gadu pedagoga darba apjoms ir mainīgs (mainās izglītojamo skaits, klases, pedagoga pienākumi, u. tml.), tad, lai ievērotu esošās Darba likuma normas (Darba likuma 51. panta trešā daļa), kas paredz, ka par jaunu darba normu noteikšanu vai arī par esošo darba normu grozīšanu darba devējs paziņo darbiniekam ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jauno darba normu vai darba normu grozījumu stāšanās spēkā, t.i. pedagogi savlaicīgi tiktu informēti par darba algu kārtējā mācību gadā, tiek rosināts noteikumus papildināt ar nosacījumu, ka izglītības iestādes vadītājs rakstveidā informē pedagogu par plānoto darba algu un darba slodzi ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms mācību gada sākuma, jau Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka tikai daļa no izglītības iestāžu vadītājiem informē pedagogus par darba slodzi un atalgojumu mēnesi pirms mācību gada uzsākšanas, bet to vajadzētu darīt visiem izglītības iestāžu vadītājiem. Valsts kontrole revīzijā jau 2018. gadā bija konstatējusi arī pozitīvus piemērus, kas liecina, ka ir iespējams laicīgi informēt pedagogus par paredzamo slodzi un samaksu nākamajā mācību gadā vēl pirms informācijas par mērķdotāciju apmēru saņemšanas no ministrijas. Revīzijas ziņojumā pie labās prakses piemēriem norādīts, ka, piemēram, jau jūnijā starp izglītības iestādi un pedagogu tiek slēgta vienošanās pie darba līguma, kurā norāda paredzamo slodzi nākamajā mācību gadā, kā arī ir izglītības iestādes, kur pedagogiem pirms vasaras atvaļinājuma izsniedz pārskatu, kurā ir uzrādītas plānotās mācību stundas, stundas citu pienākumu veikšanai, kā arī darba algas likme un piemaksu apmērs.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta trešā daļa nosaka piemaksu gan par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu, gan par vakanta amata pienākumu pildīšanu. Bet noteikumu 20. punktā noteikts, ka samaksai par mācību stundām vai nodarbībām pedagogam (izņemot pedagogus šo noteikumu 3. un 4. punktā minētajās izglītības iestādēs), kas ne ilgāk kā mēnesi aizvietojis slimības vai citu iemeslu dēļ promesošu pedagogu, piemēro stundu atalgojumu. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par mēnesi, atalgojumu pedagogam maksā, sākot ar pirmo aizvietošanas dienu, par visām faktiski nostrādātajām darba slodzes stundām šo noteikumu 16. un 17. punktā minētajā kārtībā. Lai pedagogs saņemtu darba samaksu par visām aizvietotajām vai vakanta pedagoģiskā amata pienākumu pildīšanas darba slodzes stundām, t.i. ne tikai par mācību stundām, bet arī par gatavošanos mācību stundai, darbu labošanu un citiem pedagoga  veiktajiem pienākumiem, nepieciešams noteikumu 20. punktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka pedagogam (izņemot pedagogus šo noteikumu 3. un 4. punktā minētajās izglītības iestādēs), kas aizvieto promesošu pedagogu vai veic vakanta pedagoģiskā amata pienākumu pildīšanu ne ilgāk kā mēnesi, piemēro stundu atalgojumu, samaksu veic par visām faktiski aizvietotajām stundām (ieskaitot mācību stundas vai nodarbības un citus veiktos pedagoga pienākumus). Aizvietošanu vai vakanta pedagoģiskā amata pienākumu pildīšanu, kas turpinās ilgāk par mēnesi tarificē šo noteikumu 16. un 17. punktā minētajā kārtībā.

Noteikumu 6. punktā ir noteikts, ka vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, izņemot profesionālās vidējās izglītības iestādes, interešu izglītības iestāžu vadītājiem un arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītājiem izglītības iestādē (koledžas struktūrvienībā) zemāko mēneša darba algas likmi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 3. tabulu, kurā noteiktas zemākās mēneša darba algas likmes, pēc izglītojamo skaita iestādē uz kārtējā gada 1.septembri, vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, izņemot profesionālo vidējo izglītību, un interešu izglītības iestādes vadītājiem, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītājiem izglītības iestādē (koledžas struktūrvienībā). Noteikumu 1. pielikuma 3. tabulas piezīme nosaka, ka interešu izglītības iestādēs izglītojamo skaitam piemēro koeficientu 0,5. Tā kā vairums pašvaldību, nosakot interešu izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algas likmi nepiemēro šo piezīmi un tiek ņemts vērā unikālais izglītojamo skaits (t.i. pēc personas koda) interešu izglītības iestādē, tad noteikumu 1. pielikuma 3. tabulas piezīme ir zaudējusi aktualitāti un būtu svītrojama no noteikumiem.

Noteikumu 4.pielikuma tabulas "Piemaksa par darbu īpašos apstākļos no valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagogiem" pirmais ieraksts ir šādā redakcijā: "Pedagogiem speciālās izglītības iestādēs un speciālajās klasēs un grupās, kas paredzētas izglītojamiem", kas būtu redakcionāli jāprecizē, jo nav klases/grupas tipi "speciālās klases" vai "speciālās grupas", bet ir speciālās izglītības klases un speciālās izglītības grupas gan speciālās izglītības iestādēs, gan vispārējās izglītības iestādēs, kā arī jāprecizē profesionālā izglītībā grupas tips no “speciālajās grupās ” uz "grupās izglītojamiem ar invaliditāti”. Grupas tipa maiņa tiek salāgota ar Ministru kabineta 2023. gada 2. maija noteikumos Nr. 220 "Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām" noteikto. Projektā 4.pielikuma tabulas pirmais ieraksts jāprecizē un jāizsaka šādā redakcijā: "Pedagogiem speciālās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs grupās izglītojamiem ar invaliditāti un vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības klasēs un speciālās izglītības grupās, kas paredzētas izglītojamiem:"
Noteikumu 4. pielikuma tabulas otrais ieraksts ir šādā redakcijā: "Speciālo izglītības iestāžu vadītājiem un speciālo izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem", projektā tas būtu attiecīgi redakcionāli jāprecizē šādi "Speciālās izglītības iestāžu vadītājiem un speciālās izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem". Noteikumu 4. pielikuma tabulas "Piemaksa par darbu īpašos apstākļos no valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagogiem" pirmais un otrais ieraksts ir redakcionāli jāprecizē, jaunajām redakcijām nav finansiālas ietekmes.

Nē

Pedagogus rakstiski informēs par darba algu vienu mēnesi pirms kārtējā mācību gada sākuma. 
No 2026.gada 1.septembra izglītības iestāžu direktoru un viņu vietnieku, struktūrvienību vadītāju, izglītības metodiķu, sporta organizatoru, izglītības iestāžu bibliotekāru, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pirmsskolas izglītības metodiķu darba slodze iekļausies normālā darba laika ietvarā.

Izglītības iestādēm viena mācību gada laikā būs iespēja izvērtēt visu pedagogu slodzes un, attiecīgi plānojot darbu no 2027.gada 1.septembra, lai izglītības iestāžu direktoru un viņu vietnieku, struktūrvienību vadītāju, izglītības metodiķu, sporta organizatoru, izglītības iestāžu bibliotekāru, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pirmsskolas izglītības metodiķu darba slodzi iekļaut normālā darba laika ietvarā.

Nē

Nē

Nē

Nē

-