Anotācija (ex-ante)

DRN likuma 8. panta "Atbrīvojums no nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem" otras daļas 13. punkts paredz jaunu deleģējumam Ministru kabinetam attiecībā uz kritērijiem un kārtību, kādā nosaka iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, atbilstoši to pārstrādājamībai, un dokumentus, ar kuriem apliecina, ka šis iepakojums ir pārstrādājams. No jauna deleģējuma izriet jaunas prasības ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam (apsaimniekotājam) attiecībā uz plastmasas iepakojuma veidu uzskaiti un apsaimniekošanu.
Balstoties uz augstāk minēto, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgos grozījumus MK noteikumos Nr. 480.

Atbilstoši DRN likuma 8. panta otras daļas 13. punktā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja šo noteikumu projektu, kas attiecas uz iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem.
Ražotājam (dabas resursu nodokļa (turpmāk - nodoklis) maksātājam) un ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam (apsaimniekotājam) noteiktas jaunas prasības attiecībā uz minēto iepakojumu, proti, nodrošināt šo iepakojuma veidu detalizēto uzskati, izvērtēšanu un apsaimniekošanu, sadalot uz pārstrādājamajiem un nepārstrādājamajiem iepakojuma veidiem (skatīt anotācijas pielikumu).
Paredzēts, ka iepakojumu uzskata par pārstrādājamu, ja tas atbilst vienam no kritērijiem:
1) iepakojuma materiāla veids atbilst MK noteikumu Nr. 480 jaunajam 8. pielikumam (Plastmasas iepakojuma veidi no monopolimēra materiāla);
2) pārstrādājamību pamato ar vienu no šādiem dokumentiem:
- iepakojuma ražotāja vai iepakotāja apliecinājuma dokuments;
- pārstrādes rūpnīcas apliecinājuma dokuments. 

Kā viens no apliecinājuma dokumentiem ir pārstrādes rūpnīcas apliecinājums, ka iepakojums ir pārstrādājams, pamatojoties uz testēšanas rezultātiem, ko veic akreditēta plastmasu (polimēru) materiālu testēšanas laboratorija. Ar šo prasību ir paredzēts, ka testēšanas laboratorijai, veicot iepakojumu pārstrādes testēšanu, ir pienākums iegūt akreditāciju nacionālajā akreditācijas institūcijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstu, Turcijas vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.

Apliecinājuma dokumenti nav attiecināmi uz iepakojumu, kas pilnībā sastāv no monopolimēru materiāliem, ko apzīmē ar: PET, HDPE, LDPE, PP (8. pielikums). Proti, paredzēts, ka iepakojums, kura sastāvā ir iepriekš minētie materiāli, automātiski tiek uzskatāms par pārstrādājamu.

Apsaimniekotājs maksās nodokli par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, ieskaitot kompozīta iepakojumā esošo plastmasas daļu, saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumiem Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas".
Nodokļa samaksu veiks par iepriekšējā gadā nepārstrādāto plastmasas iepakojumu, kurš ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts, un plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, un kurš netika reģenerēts, līdz sekojošā gada 23. oktobrim, piemērojot DRN likuma 24. panta astotajā daļā noteiktās nodokļa likmes.
Jauna DRN objekta ieviešana saistāma ar jauno “pašu resursi” konceptu, kas paredz Eiropas Savienības dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, iemaksu, kas no 2021. gada jāveic Eiropas Savienības budžetā un kura balstās uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu. Atbilstoši Lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32020D2053) dalībvalstīm iemaksas jāaprēķina par visu plastmasas iepakojuma apjomu, kas netika pārstrādāts kalendārā gadā, piemērojot likmi 0,80 euro par kg.

Neatbilstības konstatēšanas gadījumā (pārstrādājams iepakojums uzskaitīts un paziņots kā nepārstrādājams vai  nepārstrādājams iepakojums - kā pārstrādājams) Valsts vides dienests rīkojas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos dabas resursu nodokļa piemērošanas jomā.

Lai Valsts vides dienests nodrošinātu datu par atkritumu savākšanu, reģenerāciju un pārstrādi nepārklāšanos, kas tiek saņemti no ražotāju atbildības sistēmas iesniegtajiem pārskatiem (grozījumi MK noteikumu 35. punktā), līdz Atkritumu pārvadājuma uzskaites sistēmas (APUS) izveidei ir jārod steidzams risinājums. Valsts vides dienesta iekšējās informācijas sistēmas (TULPE) pilnveides ietvaros nepieciešams iestrādāt kontroles mehānismu, tādejādi pilnveidojot ražotāju atbildības sistēmu iesniegto pārskatu kontroles moduli, iestrādājot funkcionalitāti, ka tekošajam kalendārajam gadam var pieskaitīt arī nākamā gada pirmā ceturkšņa datus (atkritumu savākšana, pārstrāde, reģenerācija), nodrošinot datu nepārklāšanos ar citām ražotāju atbildības sistēmām un sakritību ar Valsts statistikas pārskatiem. Valsts vides dienests 2023. gada 20. jūnijā noslēdza Vispārīgo vienošanos ar SIA “Codex” par informācijas sistēmu pilnveidošanu un vides pārvaldības sistēmu integrāciju. Esošā pakalpojuma tvērumā nav iekļauta TULPE kontroles mehānisma izstrāde.
Lai veiktu augstāk minētos uzlabojumus un efektivizāciju ražotāju atbildības sistēmu iesniegto pārskatu izvērtēšanas pilnveidei, Valsts vides dienestam nepieciešami papildu finanšu līdzekļi 20 000 euro apmērā 2025. gadā.
2022. gadā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no atkritumu apsaimniekošanas veidoja 5,8% no kopējām SEG emisijām, neskaitot zemes izmantošanu un mežsaimniecību (ZIZIMM), ieskaitot netiešās CO₂ emisijas. Tās ietver CH₄ emisijas no atkritumu apglabāšanas, kas veido divas trešdaļas (68,7%) no kopējām SEG emisijām atkritumu apsaimniekošanas sektorā, CH₄ un N₂O emisijas no atkritumu bioloģiskās pārstrādes (10,6% no kopējām atkritumu apsaimniekošanas emisijām 2022. gadā) un CH₄ un N₂O emisijas notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas veido 20,7% no kopējām atkritumu apsaimniekošanas emisijām. SEG emisiju izmaiņas no atkritumu apsaimniekošanas sektora ir ietekmējušas pārmaiņas valsts ekonomikā pēdējos 30 gados. Pēdējos gados būtiskāko ieguldījumu SEG emisijās rada atkritumu apglabāšana. Emisijas no atkritumu apglabāšanas pieaug, jo CH₄ veidojas ilgā laikā posmā, kamēr notiek atkritumu biodegradācija poligonos. SEG emisijas no atkritumu sadedzināšanas ir nelielas. Emisijas no atkritumu bioloģiskās pārstrādes pieaug pēdējos gados, jo no 2010. gada Latvijā sāka darboties biogāzes stacijas, kur tiek anaerobi pārstrādāti atkritumi. Emisijas no atkritumu bioloģiskās pārstrādes 2022. gadā ir pieaugušas par 112,1%, salīdzinot ar 1990. gadu, un par 90,2%, salīdzinot ar 2010. gadu.
Veicot uzlabojumus TULPE tiks sasniegts likumprojektā “Klimata likums” (21-TA-62) noteiktais, ka Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķa 2030. gadā sasniegšanā ir jāiesaistās visiem tautsaimniecības sektoriem, t.sk. atkritumu apsaimniekošanas sektoram un tiks nodrošināta atbilstība likuma “Par piesārņojumu” 32.² panta (4⁴)  daļas 3. un 4. punktā noteiktajam. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojums, kurā iekļauj atkritumu apsaimniekošanas datus, tiek sagatavots katru gadu. Šajā gadījumā datu ticamība un nepārklāšanās ir būtisks ieguvums korektam Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumam.
Valsts vides dienestam 2025. gadā nepieciešamais papildus finansējums 20 000 euro apmērā tiks nodrošināts no budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija". Minētā pasākuma īstenošanā netiks veidotas jaunas amata vietas, jo tas tiks nodrošināts esošo amata vietu ietvarā.

Precizētas un papildinātas apsaimniekošanas plāna (MK noteikumu Nr. 480  6. pielikums) un pārskata (MK noteikumu Nr. 480 7. pielikums) veidlapas.
Paredzēts, ka komunikācijas pasākumu izmaksu lielums ir ne mazāks kā 1,5 % no iepriekšējā gada uzņēmuma izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanas maksas (MK noteikumu Nr. 480 6. pielikuma 7. punkts un 7. pielikuma 8. punkts).

Grozījumi paredzēti arī MK noteikumu Nr. 480 5. pielikumā, nosakot, ka šis pārskats ir periodam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (šobrīd - līdz 2022. gada 31. decembrim). Šāds precizējums ir nepieciešams, jo praksē Valsts vides dienests izskata un apstiprina iepriekšējo gadu pārskatus līdz tekošā gada beigām.

Zemāk pievienotajā tabulā ir apkopota informācija par plastmasas materiāla veidu pārstrādi Latvijā uz 2024. gadu.
 

Nr. p. k.	Materiāla (polimēra) veids	Apzīmējums un ciparu kods	Pārstrāde
1.	Polietilēnteraftalāts	PET 1	SIA “Nordic Plast”, AS “PET Baltija”
2.	Augsta blīvuma polietilēns	HDPE 2	SIA “Nordic Plast”, SIA “Clean R” poliolefīnu pārstrādes rūpnīca
3.	Zema blīvuma polietilēns	LDPE 4	SIA “Nordic Plast”, SIA “Clean R” poliolefīnu pārstrādes rūpnīca
4. 4.1. 4.2.	Polipropilēns: - no putu polipropilēna izejmateriāliem - no polipropilēna masas izejmateriāliem	PP 5	SIA “Nordic Plast”, SIA “Clean R” poliolefīnu pārstrādes rūpnīca
5. 5.1. 5.2.	Polistirols: - no putu polistirola izejmateriāliem - no polistirola masas izejmateriāliem	PS 6	SIA ”Clean R” poliolefīnu pārstrādes rūpnīca

MK noteikumu Nr. 480 1. pielikuma 4. punkta tabulā dzērienu plastmasu saturošam (tai skaitā dzērienu kompozīta (kartona) iepakojumam) ir noteikti dalītas savākšanas mērķi. 
Ievērojot resursu aprites aktualitāti, nepieciešams veicināt iepakojuma pārstrādi, tāpēc līdztekus nodokļa likmes noteikšanai dzērienu kompozīta (kartona) iepakojumam, nepieciešama dzērienu  kompozīta (kartona) iepakojuma pārstrādes mērķu rādītāju noteikšana Latvijā. 
Valstīs, kurās ir noteikti dzērienu kompozīta (kartona) iepakojuma savākšanas un pārstrādes mērķi, to savākšanas un pārstrādes rādītāji ir ievērojami augstāki nekā citās Eiropas valstīs un pārsniedz arī pašu šo valstu noteiktos mērķus. Līdz ar to pārstrādes mērķu noteikšana šim iepakojumam ir efektīvs instruments, kas nodrošinās augstāku atbildību atkritumu apsaimniekotajiem, veicinot iepakojuma otrreizēju pārstrādi.

Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 480 1. pielikuma 4. punkta tabulu, nosakot pārstrādes mērķi dzērienu kompozīta (kartona) iepakojumam 20% apmērā ar ikgadēju palielinājumu:
2025: 20%
2026: 25%
2027: 30%
2028: 40%
2029: 50%