25-TA-358: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Administratīvā sloga samazināšanai saistībā ar koku ciršanu ārpus meža.
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa sēdes protokola Nr. 14 35.§ 2. punktā uzdots informatīvajā ziņojumā "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (turpmāk – Rīcības plāns) (24-TA-385) minētajām atbildīgajām institūcijām nodrošināt Rīcības plānā ietverto pasākumu ieviešanu noteiktajos termiņos atbilstoši katras institūcijas atbildības jomai.
Apraksts
Ministru prezidenta Māra Kučinska 2018. gada 17. oktobra rezolūcijā Nr. 90/TA-1171/7774 Zemkopības ministrijai uzdots, sagatavojot iesniegšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža", iekļaut projektā arī Satiksmes ministrijas 2018. gada 3. oktobra vēstulē Nr. 03-05/2772 minētos priekšlikumus un saskaņot tos ar Latvijas Pašvaldību savienību. Kontroles uzdevuma ID Tiesību aktu portālā – 2018-UZD-2230.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"" (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu koku ciršanai ārpus meža, ievērojot principu, lai valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšana pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāka, ērtāka un vienkāršāk saņemama.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punktā noteikts: "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs."
Ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu Zemkopības ministrijai uzdots pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu.
Sagatavojot Rīcības plānu, Valsts kanceleja uzņēmās pasākuma izpildes koordinācijas funkciju, izveidojot vadības grupu ar Rīcības plāna izstrādi saistītu jautājumu risināšanai, kā arī piecas tematiskās ekspertu darba grupas – teritorijas attīstības plānošanas, ietekmes uz vidi novērtēšanas, atmežošanas, būvniecības un īpašuma tiesību jautājumos. Darba grupās tika pārstāvētas par konkrēto nozares politiku atbildīgās valsts iestādes, pašvaldību organizācijas (Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija), uzņēmēju organizācijas (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse) un citas nevalstiskās organizācijas. Valsts kancelejas izveidotā darba grupa identificēja administratīvā sloga radītas problēmas saistībā ar koku ciršanu ārpus meža. Tā kā lēmumu par atļaušanu nocirst ārpus meža augošu koku pieņem katra pašvaldība, pašvaldību prakse ir atšķirīga. Piemēram, pašvaldības dažādi interpretē koku nozīmīgumu, nereti piešķirot tiem aizsargājamo statusu, pat ja normatīvais regulējums dabas aizsardzības jomā to neparedz. Tāpat nav skaidri nodalīta koku ciršana publiskajā ārtelpā un privātīpašumos un trūkst vienotas kārtības nolauzto koku novākšanai.
Lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu vienotu pieeju, Rīcības plāna 7.1.1. punkta 3. apakšpunkts paredz normatīvajos aktos noteikt administratīvā procesa prasības tam, kā pēc vienota regulējuma saņemama atļauja koku ciršanai ārpus meža (turpmāk – atļauja) koku ciršanai gan jau apbūvētos, gan apbūvējamos zemesgabalos, kas atrodas teritorijas plānojumu zonās, kuru primārais mērķis ir apbūve. Noteikumos papildus jau noteiktajai zaudējumu atlīdzībai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā ir jānosaka koku ciršanas kompensēšanas principi, paredzot ne tikai naudas kompensāciju, bet arī tiesības īstenot citus kompensējošos pasākumus, piemēram, iestādīt vietā citus kokus (teritorijā, kurā notiek būvniecība), un risinājumus, kas nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp apbūvētas vai apbūvējamas teritorijas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu situācijās, kad koka ciršana netiek atļauta, un sabiedrības ieguvumiem no koku saglabāšanas apbūvētās teritorijās.
Zemkopības ministrija, izpildot iepriekšminētos uzdevumus, konstatēja, ka Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – noteikumi) rada ne tikai Rīcības plānā minēto administratīvo slogu, bet arī ievērojami apgrūtina pašvaldību darbu atļaujas izsniegšanas administratīvajā procesā un uzliek administratīvo slogu zemes īpašniekiem. Lai izvērtētu situāciju pašvaldībās un atrastu iespējami labāko risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, Zemkopības ministrija lūdza pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai.
Saskaņā ar noteikumu 3. punktu zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs drīkst cirst kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9. punktā minētajos gadījumos. Noteikumu 4. punktā ir noteikti gadījumi, kad atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pašvaldība, bet noteikumu 9. punktā – Dabas aizsardzības pārvalde. Koku ciršanai ārpus meža tieši atļaujas nepieciešamība un atļaujas izsniegšanā noteiktās prasības ir būtiskākie faktori, kas rada administratīvo slogu, tāpēc jāizvērtē iespējas samazināt nepieciešamību saņemt atļauju, kā arī vienkāršot prasības atļaujas saņemšanai.
Ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu Zemkopības ministrijai uzdots pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu.
Sagatavojot Rīcības plānu, Valsts kanceleja uzņēmās pasākuma izpildes koordinācijas funkciju, izveidojot vadības grupu ar Rīcības plāna izstrādi saistītu jautājumu risināšanai, kā arī piecas tematiskās ekspertu darba grupas – teritorijas attīstības plānošanas, ietekmes uz vidi novērtēšanas, atmežošanas, būvniecības un īpašuma tiesību jautājumos. Darba grupās tika pārstāvētas par konkrēto nozares politiku atbildīgās valsts iestādes, pašvaldību organizācijas (Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija), uzņēmēju organizācijas (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse) un citas nevalstiskās organizācijas. Valsts kancelejas izveidotā darba grupa identificēja administratīvā sloga radītas problēmas saistībā ar koku ciršanu ārpus meža. Tā kā lēmumu par atļaušanu nocirst ārpus meža augošu koku pieņem katra pašvaldība, pašvaldību prakse ir atšķirīga. Piemēram, pašvaldības dažādi interpretē koku nozīmīgumu, nereti piešķirot tiem aizsargājamo statusu, pat ja normatīvais regulējums dabas aizsardzības jomā to neparedz. Tāpat nav skaidri nodalīta koku ciršana publiskajā ārtelpā un privātīpašumos un trūkst vienotas kārtības nolauzto koku novākšanai.
Lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu vienotu pieeju, Rīcības plāna 7.1.1. punkta 3. apakšpunkts paredz normatīvajos aktos noteikt administratīvā procesa prasības tam, kā pēc vienota regulējuma saņemama atļauja koku ciršanai ārpus meža (turpmāk – atļauja) koku ciršanai gan jau apbūvētos, gan apbūvējamos zemesgabalos, kas atrodas teritorijas plānojumu zonās, kuru primārais mērķis ir apbūve. Noteikumos papildus jau noteiktajai zaudējumu atlīdzībai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā ir jānosaka koku ciršanas kompensēšanas principi, paredzot ne tikai naudas kompensāciju, bet arī tiesības īstenot citus kompensējošos pasākumus, piemēram, iestādīt vietā citus kokus (teritorijā, kurā notiek būvniecība), un risinājumus, kas nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp apbūvētas vai apbūvējamas teritorijas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu situācijās, kad koka ciršana netiek atļauta, un sabiedrības ieguvumiem no koku saglabāšanas apbūvētās teritorijās.
Zemkopības ministrija, izpildot iepriekšminētos uzdevumus, konstatēja, ka Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – noteikumi) rada ne tikai Rīcības plānā minēto administratīvo slogu, bet arī ievērojami apgrūtina pašvaldību darbu atļaujas izsniegšanas administratīvajā procesā un uzliek administratīvo slogu zemes īpašniekiem. Lai izvērtētu situāciju pašvaldībās un atrastu iespējami labāko risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, Zemkopības ministrija lūdza pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai.
Saskaņā ar noteikumu 3. punktu zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs drīkst cirst kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9. punktā minētajos gadījumos. Noteikumu 4. punktā ir noteikti gadījumi, kad atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pašvaldība, bet noteikumu 9. punktā – Dabas aizsardzības pārvalde. Koku ciršanai ārpus meža tieši atļaujas nepieciešamība un atļaujas izsniegšanā noteiktās prasības ir būtiskākie faktori, kas rada administratīvo slogu, tāpēc jāizvērtē iespējas samazināt nepieciešamību saņemt atļauju, kā arī vienkāršot prasības atļaujas saņemšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu 4.3. apakšpunkts paredz, ka pašvaldības atļauja nepieciešama koku ciršanai teritorijās, kurās atrodas kultūras pieminekļi, un to aizsargjoslā. Kultūras pieminekļu aizsargjoslas salīdzinājumā ar kultūras pieminekļu platību ir lielas. Pašvaldību pieredze liecina, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde līdz šim nav aizliegusi koku ciršanu vai izvirzījusi īpašas prasības kultūras pieminekļu aizsargjoslās, tāpēc noteikumu 4.3. apakšpunktā jāsvītro prasība par pašvaldības atļauju koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslās, vienlaikus saglabājot nepieciešamību saņemt pašvaldības atļauju koku ciršanai kultūras pieminekļu teritorijā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 4.3. apakšpunktā svītrota prasība saņemt pašvaldības atļauju koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā.
Problēmas apraksts
Noteikumu 4.6. apakšpunkts noteic, ka pašvaldības atļauja nepieciešama koku ciršanai alejā, tostarp tad, kad tā atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā. Savukārt noteikumu 4.7. apakšpunkts noteic, ka pašvaldības atļauja vajadzīga arī koku ciršanai gar valsts un pašvaldību ceļiem.
Tajā pašā laikā saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 22. pantu autoceļa īpašniekam ir tiesības cirst kokus, kas aug ceļa zemes nodalījuma joslā. Turklāt Ministru kabineta 2001. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 162 "Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika" 10. punkts noteic, ka aizsargjoslās gar autoceļiem visā to platumā arī aizliegs stādīt un cirst kokus bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku. Tādējādi pašvaldībām uzliktais pienākums izsniegt atļauju koku ciršanai ceļa zemes nodalījuma joslā ir lieks administratīvais slogs bez juridiska pamatojuma, proti, pat ja pašvaldība šādu atļauju atteiktu, autoceļa īpašniekam joprojām būtu tiesības koku nocirst saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 22. pantu. Vienlaikus, cērtot kokus, autoceļu īpašniekam ir pienākums ievērot likuma "Par autoceļiem" 24. panta trešo daļu un veicot būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbus ceļu zemes nodalījuma joslā, pēc iespējas saglabāt vides daudzveidību un kultūrvēsturisko ainavu.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15. panta otrajai daļai Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:
1) Satversme;
2) likums;
3) Ministru kabineta noteikumi;
4) pašvaldību saistošie noteikumi.
Administratīvā procesa likuma 15. panta sestā daļa noteic, ka tad, ja tiek konstatēta pretruna starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemērojama tā tiesību norma, kurai ir augstāks juridiskais spēks.
Tāpēc Ministru kabineta noteikumos neiekļauj normas, kas ir pretrunā ar likumu, jo šādām normām nav juridiskās slodzes, proti, tās nevar piemērot.
Tā kā termins "aleja" tiesību aktos nav skaidrots, noteikumos ietverams tā skaidrojums, lai nodrošinātu nepārprotamu tiesību normas piemērošanu.
Kultūrvēsturisko un ainavu vērtību saglabāšanai nozīmīgas ir ne vien alejas, bet arī koku rindas, kas veidojas, kad dabā ir saglabājusies tikai viena no alejas pusēm, tāpēc jāprecizē noteikumu 4.6. apakšpunkts.
Tajā pašā laikā saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 22. pantu autoceļa īpašniekam ir tiesības cirst kokus, kas aug ceļa zemes nodalījuma joslā. Turklāt Ministru kabineta 2001. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 162 "Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika" 10. punkts noteic, ka aizsargjoslās gar autoceļiem visā to platumā arī aizliegs stādīt un cirst kokus bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku. Tādējādi pašvaldībām uzliktais pienākums izsniegt atļauju koku ciršanai ceļa zemes nodalījuma joslā ir lieks administratīvais slogs bez juridiska pamatojuma, proti, pat ja pašvaldība šādu atļauju atteiktu, autoceļa īpašniekam joprojām būtu tiesības koku nocirst saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 22. pantu. Vienlaikus, cērtot kokus, autoceļu īpašniekam ir pienākums ievērot likuma "Par autoceļiem" 24. panta trešo daļu un veicot būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbus ceļu zemes nodalījuma joslā, pēc iespējas saglabāt vides daudzveidību un kultūrvēsturisko ainavu.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15. panta otrajai daļai Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:
1) Satversme;
2) likums;
3) Ministru kabineta noteikumi;
4) pašvaldību saistošie noteikumi.
Administratīvā procesa likuma 15. panta sestā daļa noteic, ka tad, ja tiek konstatēta pretruna starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemērojama tā tiesību norma, kurai ir augstāks juridiskais spēks.
Tāpēc Ministru kabineta noteikumos neiekļauj normas, kas ir pretrunā ar likumu, jo šādām normām nav juridiskās slodzes, proti, tās nevar piemērot.
Tā kā termins "aleja" tiesību aktos nav skaidrots, noteikumos ietverams tā skaidrojums, lai nodrošinātu nepārprotamu tiesību normas piemērošanu.
Kultūrvēsturisko un ainavu vērtību saglabāšanai nozīmīgas ir ne vien alejas, bet arī koku rindas, kas veidojas, kad dabā ir saglabājusies tikai viena no alejas pusēm, tāpēc jāprecizē noteikumu 4.6. apakšpunkts.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 4.6. apakšpunkts, ceļa zemes nodalījumu joslā to attiecinot tikai uz situācijām, kad koku ciršanas ierosinātājs nav autoceļa īpašnieks. Svītrots noteikumu 4.7. apakšpunkts. Noteikumi papildināti ar terminu "aleja" un "koku rinda" skaidrojumu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 4.11. apakšpunktā ir noteikts, ka noteikumu 1. pielikumā minēto apkārtmēru sasniegušu koku nociršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja arī tad, ja koks aug ārpus 4. punktā minētajām teritorijām. Noteikumu 5. punkts noteic, izņēmumus, kad kokus drīkst cirst bez pašvaldības atļaujas, bet tie netiek attiecināti uz kokiem, kas sasnieguši noteikumu 1. pielikumā minēto apkārtmēru. Tā kā noteikumu 5. punktā minēti koki, piemēram, koki aizsargjoslās, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, autoceļiem, meliorāciju un ārkārtējām situācijām nocērtami arī tad, kad tie sasnieguši noteikumu 1. pielikumā noteikto apkārtmēru, noteikumu 5. punktā jāsvītro teikuma daļa "izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minēto gadījumu".
Noteikumu 5.1. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas drīkst cirst augļu kokus. Augļu koki ir kultivēti augi, kas nogatavojušies nes augļus, kurus var izmantot pārtikā vai citiem mērķiem. Termins "augļu koks" attiecas tikai uz kokiem, kas nodrošina augļus cilvēku pārtikai. Augļu koki ir liela un daudzveidīga grupa, kas ietver dažādas sugas un šķirnes. Ievērojot mainīgos klimata apstākļus, Latvijā tiek audzētas aizvien jaunas augļu koku sugas, tāpēc to pilnīgu sarakstu noteikumos nav iespējams iekļaut. Ievērojot to, ka augļu koki var būt svarīgi ainavā, kā arī izaugt līdz dimensijām, kad augļu koks kļūst par dižkoku, nepieciešams paredzēt, ka tad, ja augļu koks sasniedz noteikumu 1. pielikumā noteikto apkārtmēru, augļu koka nociršanai nepieciešama pašvaldības atļauja un Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums. Ja augļu koks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – dižkoks, tā nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, proti persona iesniegumu par atļaujas izsniegšanu saskaņā ar noteikumu 9. punktu un normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē nevis pašvaldībā, jo dižkoki ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Pašvaldības nozīmes dižkoka nociršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Pašvaldības nozīmes dižkokus pašvaldības nosaka saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta trešo daļu.
Noteikumu 5.1. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas drīkst cirst augļu kokus. Augļu koki ir kultivēti augi, kas nogatavojušies nes augļus, kurus var izmantot pārtikā vai citiem mērķiem. Termins "augļu koks" attiecas tikai uz kokiem, kas nodrošina augļus cilvēku pārtikai. Augļu koki ir liela un daudzveidīga grupa, kas ietver dažādas sugas un šķirnes. Ievērojot mainīgos klimata apstākļus, Latvijā tiek audzētas aizvien jaunas augļu koku sugas, tāpēc to pilnīgu sarakstu noteikumos nav iespējams iekļaut. Ievērojot to, ka augļu koki var būt svarīgi ainavā, kā arī izaugt līdz dimensijām, kad augļu koks kļūst par dižkoku, nepieciešams paredzēt, ka tad, ja augļu koks sasniedz noteikumu 1. pielikumā noteikto apkārtmēru, augļu koka nociršanai nepieciešama pašvaldības atļauja un Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums. Ja augļu koks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – dižkoks, tā nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, proti persona iesniegumu par atļaujas izsniegšanu saskaņā ar noteikumu 9. punktu un normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē nevis pašvaldībā, jo dižkoki ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Pašvaldības nozīmes dižkoka nociršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Pašvaldības nozīmes dižkokus pašvaldības nosaka saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta trešo daļu.
Risinājuma apraksts
Precizēta 5.punkts un 5.1.apakšpunkts.
Problēmas apraksts
Noteikumu 5.2. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas drīkst cirst kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 centimetriem. Pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu vienkāršot noteikumu piemērošanu un vienādot koku uzmērīšanu, pārejot no celma diametra mērīšanas uz celma apkārtmēra mērīšanu, kā arī palielināt celma diametru no kura nav vajadzīga pašvaldības atļauja koku ciršanai - no 20 centimetriem uz 30 centimetriem. Šādi grozījumi ievērojami atvieglotu pašvaldību darbu, kā arī mazinātu administratīvo slogu zemes īpašniekiem. Lai vienkāršotu noteikumu piemērošanu un vienādotu koku uzmērīšanu, paredzēts pāriet no celma diametra mērīšanas uz celma apkārtmēra mērīšanu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 5.2. apakšpunktā paredzēts, ka bez pašvaldības atļaujas drīkst cirst kokus, kuru celma apkārtmērs ir mazāks par 94 centimetriem. Koka celms ir koka daļa, kas paliek virs zemes arī pēc tā nozāģēšanas un lai pārliecinātos par to vai koka nociršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja, koka apkārtmēru mēra vietā, kurā koks tiks nozāģēts, kas ir augstumā, kas atbilst vienai trešdaļai no koka stumbra diametra piezemes līmenī, bet ne zemāk kā 10 centimetru augstumā no zemes. Ja šajā augstumā kokam konstatējams vairāku stumbru saaugums un tie veido ar mizu neatdalītu, monolītu koksni, tad mēra šo stumbru kopējo celma apkārtmēru.
Celma diametrs un celma apkārtmērs ir savstarpēji atbilstīgi rādītāji un, ja uzmērīts viens no rādītājiem, otru var aprēķināt uzmērīto rādītāju reizinot vai dalot ar 3,14. Celma apkārtmērs kas ir 94 centimetri atbilst celma diametram 30 centimetri.
Celma apkārtmērs ir rādītājs, pēc kura zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona, vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par koku ciršanu, pieņem lēmumu par atļaujas nepieciešamību. Ievērojot to, ka nocirsta koka stumbrs var būt aizvests un ir saglabājies tikai celms, tad celma diametrs vai apkārtmērs ir rādītājs, ko var uzmērīt gan pirms koka ciršanas, gan pēc koka nociršanas, pēc kā var noteikt vai atļauja koka nociršanai ir vai nav vajadzīga. Tāpat jāņem vērā, ka atbilstoši noteikumu 25. punktam, no tā vai ir nepieciešams saņemt atļauju, ir atkarīgs arī tas vai par koku ciršanu pilsētā vai ciemā ir jāmaksā zaudējumu atlīdzība. Tāpēc šim rādītājam jābūt tādam, ko var uzmērīt gan zemes īpašnieks pirms ciršanas, gan kontrolējošā institūcija jau nocirstam kokam.
Ir koku sugas, kuras ar celma diametru zem 30 centimetriem jau atbilst noteikumu 1. pielikumā minētiem potenciālajiem dižkokiem un kokiem, kuru nociršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Ievērojot to, ne tikai celma caurmērs, bet arī 1,3 metru augstuma apkārtmērs ir rādītājs pašvaldības atļaujai, tāpēc zemes īpašniekam vai valdītājam pirms koka nociršanas ir jāpārbauda abi šie rādītāji. Ja 1,3 metru augstumā koka stumbram ir neraksturīgs izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi, tad koka apkārtmēru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 metru augstumam šaurākajā koka stumbra vietā. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāņem vērā, ka pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem var būt noteikušas citu celma diametru vai apkārtmēru, sākot no kāda ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Tāpēc personai pirms koku ciršanas ir jāiepazīstas gan ar šiem noteikumiem, gan pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
Celma diametrs un celma apkārtmērs ir savstarpēji atbilstīgi rādītāji un, ja uzmērīts viens no rādītājiem, otru var aprēķināt uzmērīto rādītāju reizinot vai dalot ar 3,14. Celma apkārtmērs kas ir 94 centimetri atbilst celma diametram 30 centimetri.
Celma apkārtmērs ir rādītājs, pēc kura zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona, vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par koku ciršanu, pieņem lēmumu par atļaujas nepieciešamību. Ievērojot to, ka nocirsta koka stumbrs var būt aizvests un ir saglabājies tikai celms, tad celma diametrs vai apkārtmērs ir rādītājs, ko var uzmērīt gan pirms koka ciršanas, gan pēc koka nociršanas, pēc kā var noteikt vai atļauja koka nociršanai ir vai nav vajadzīga. Tāpat jāņem vērā, ka atbilstoši noteikumu 25. punktam, no tā vai ir nepieciešams saņemt atļauju, ir atkarīgs arī tas vai par koku ciršanu pilsētā vai ciemā ir jāmaksā zaudējumu atlīdzība. Tāpēc šim rādītājam jābūt tādam, ko var uzmērīt gan zemes īpašnieks pirms ciršanas, gan kontrolējošā institūcija jau nocirstam kokam.
Ir koku sugas, kuras ar celma diametru zem 30 centimetriem jau atbilst noteikumu 1. pielikumā minētiem potenciālajiem dižkokiem un kokiem, kuru nociršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Ievērojot to, ne tikai celma caurmērs, bet arī 1,3 metru augstuma apkārtmērs ir rādītājs pašvaldības atļaujai, tāpēc zemes īpašniekam vai valdītājam pirms koka nociršanas ir jāpārbauda abi šie rādītāji. Ja 1,3 metru augstumā koka stumbram ir neraksturīgs izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi, tad koka apkārtmēru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 metru augstumam šaurākajā koka stumbra vietā. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāņem vērā, ka pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem var būt noteikušas citu celma diametru vai apkārtmēru, sākot no kāda ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Tāpēc personai pirms koku ciršanas ir jāiepazīstas gan ar šiem noteikumiem, gan pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
Problēmas apraksts
Noteikumu 5.3. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas drīkst cirst kokus ārpus pilsētām teritorijās, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 22. novembra spriedumā lietā Nr. A420208517, SKA-932/2019 atzina, ka ar Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 13. punktā noteiktais aizliegums koku un krūmu audzēšanai aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem nozīmē, ka šie koki un krūmi var radīt apdraudējumu infrastruktūras darbībai, cilvēka veselībai, dzīvībai vai īpašumam, tātad tie tiek uzskatīti par bīstamiem. Tādējādi šādiem kokiem būtu piemērojams vispārējais regulējums, kas paredz, ka bez pašvaldības atļaujas ārpus meža atļauts cirst kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu. Tas nozīmē, ka nav loģiski uzlikt administratīvu slogu gan objekta uzturētājam, gan pašvaldībai, pieprasot vērtēt plānotu koku ciršanu, ja koku ciršanas nepieciešamība vai iespējamība jau ir noteikta ar normatīvo aktu par aizsargjoslām vai infrastruktūras objektu uzturēšanu.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 22. novembra spriedumā lietā Nr. A420208517, SKA-932/2019 atzina, ka ar Aizsargjoslu likuma 45. panta pirmās daļas 13. punktā noteiktais aizliegums koku un krūmu audzēšanai aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem nozīmē, ka šie koki un krūmi var radīt apdraudējumu infrastruktūras darbībai, cilvēka veselībai, dzīvībai vai īpašumam, tātad tie tiek uzskatīti par bīstamiem. Tādējādi šādiem kokiem būtu piemērojams vispārējais regulējums, kas paredz, ka bez pašvaldības atļaujas ārpus meža atļauts cirst kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu. Tas nozīmē, ka nav loģiski uzlikt administratīvu slogu gan objekta uzturētājam, gan pašvaldībai, pieprasot vērtēt plānotu koku ciršanu, ja koku ciršanas nepieciešamība vai iespējamība jau ir noteikta ar normatīvo aktu par aizsargjoslām vai infrastruktūras objektu uzturēšanu.
Risinājuma apraksts
Izdarīti grozījumi noteikumu 5.3. apakšpunkta redakcijā, paredzot, ka pašvaldības atļauja nav nepieciešama, ja konkrētajā teritorijā normatīvie akti par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem aizliedz koku audzēšanu vai pieļauj to tikai ar objekta īpašnieka saskaņojumu, kā arī attiecībā uz Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētajiem kokiem.
Problēmas apraksts
Rīcības plānā ir minēts, ka, grozot noteikumus, nepieciešams noteikt vienotu kārtību nolauzto koku novākšanai. Arī pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu atteikties no prasības saņemt pašvaldības atļauju nokaltuša koka nozāģēšanai, paredzot tikai fotofiksāciju un pašvaldības informēšanu. Ja zemes īpašumam ir vairāki īpašnieki, tad informāciju var sniegt arī tikai viens no īpašniekiem Ārpus meža augošu bīstamu koku ciršanas kārtību nosaka noteikumu 6. punkts, paredzot, ka bez pašvaldības atļaujas atļauts cirst kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība. Šajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.
Tātad koka īpašnieks pats vai ar arborista palīdzību izvērtē koka bīstamību un pieņem lēmumu par tā ciršanu. Šī kārtība attiecas arī uz koku, kas ir pilnībā nogāzies, kam ir nolūzis galvenais stumbrs, kas ir slīps vai noliekts vai koks, kas potenciāli īsā laikā var sasniegt tādu stāvokli, kurā galotne ir bīstami novirzījusies no vertikālās ass. Šāda koka īpašnieks informāciju kopā ar fotoattēliem nosūta pašvaldībai.
Noteikumu 6. punktā noteiktā kārtība piemērojama arī nokaltuša koka nociršanai, proti, pirms nokaltuša koka nociršanas nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzams, ka koks ir nokaltis. Piemēram, ja lapu kokam bezlapu stāvoklī nav skaidri redzams, ka koks ir nokaltis, fotofiksāciju izdara veģetācijas periodā. Koka drošību ietekmējošām koka daļām un pazīmēm fotofiksācijā ir jābūt skaidri un nepārprotami redzamām.
Arī nocērtot nokaltušu koku zemes īpašniekam ir pienākums ievērot sugu aizsardzību regulējošos normatīvos aktus, atrodot nocērtamajā kokā aizsargājamas sugas dzīvotni, piemēram, spožo skudru pūzni vai vaboļu kāpurus, pieaugušu īpaši aizsargājamu sugu bezmugurkaulniekus. Atrodot īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas dzīvotni, ieteicams konsultēties ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem vai sertificētiem bezmugurkaulnieku ekspertiem.
Lai novērstu neskaidrības, noteikumu 5. punktu nepieciešams papildināt, nosakot, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža nav nepieciešama, ja kokus cērt pati pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošajā zemē, tostarp pašvaldības ceļu būves un uzturēšanas vajadzībām, jo pašlaik spēkā esošajā redakcijā tas nav nepārprotami noteikts un ir pašvaldības, kas izsniedz atļauju arī pašas sev. Tāpēc pašvaldība pati pieņem lēmumu par koku nociršanu savā īpašumā esošā zemē, neizsniedzot sev administratīvo aktu – atļauju koku ciršanai ārpus meža. Tajā pašā laikā pašvaldībai, cērtot kokus pašvaldībai piederošā īpašumā, ir jāseko līdzi tam, vai šo koku ciršanai nav nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes vai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinums, kā arī jāizvērtē nepieciešamība organizēt publisko apspriešanu.
Tātad koka īpašnieks pats vai ar arborista palīdzību izvērtē koka bīstamību un pieņem lēmumu par tā ciršanu. Šī kārtība attiecas arī uz koku, kas ir pilnībā nogāzies, kam ir nolūzis galvenais stumbrs, kas ir slīps vai noliekts vai koks, kas potenciāli īsā laikā var sasniegt tādu stāvokli, kurā galotne ir bīstami novirzījusies no vertikālās ass. Šāda koka īpašnieks informāciju kopā ar fotoattēliem nosūta pašvaldībai.
Noteikumu 6. punktā noteiktā kārtība piemērojama arī nokaltuša koka nociršanai, proti, pirms nokaltuša koka nociršanas nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzams, ka koks ir nokaltis. Piemēram, ja lapu kokam bezlapu stāvoklī nav skaidri redzams, ka koks ir nokaltis, fotofiksāciju izdara veģetācijas periodā. Koka drošību ietekmējošām koka daļām un pazīmēm fotofiksācijā ir jābūt skaidri un nepārprotami redzamām.
Arī nocērtot nokaltušu koku zemes īpašniekam ir pienākums ievērot sugu aizsardzību regulējošos normatīvos aktus, atrodot nocērtamajā kokā aizsargājamas sugas dzīvotni, piemēram, spožo skudru pūzni vai vaboļu kāpurus, pieaugušu īpaši aizsargājamu sugu bezmugurkaulniekus. Atrodot īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas dzīvotni, ieteicams konsultēties ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem vai sertificētiem bezmugurkaulnieku ekspertiem.
Lai novērstu neskaidrības, noteikumu 5. punktu nepieciešams papildināt, nosakot, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža nav nepieciešama, ja kokus cērt pati pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošajā zemē, tostarp pašvaldības ceļu būves un uzturēšanas vajadzībām, jo pašlaik spēkā esošajā redakcijā tas nav nepārprotami noteikts un ir pašvaldības, kas izsniedz atļauju arī pašas sev. Tāpēc pašvaldība pati pieņem lēmumu par koku nociršanu savā īpašumā esošā zemē, neizsniedzot sev administratīvo aktu – atļauju koku ciršanai ārpus meža. Tajā pašā laikā pašvaldībai, cērtot kokus pašvaldībai piederošā īpašumā, ir jāseko līdzi tam, vai šo koku ciršanai nav nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes vai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinums, kā arī jāizvērtē nepieciešamība organizēt publisko apspriešanu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 5. punkts papildināts ar 5.7. apakšpunktu, kā arī precizēts noteikumu 5.5. apakšpunkts un noteikumu 6. punkts. Noteikumu 5.5. apakšpunkts paredz, ka pirms darbu sākšanas ir jāveic situācijas fotofiksācija un jāinformē pašvaldība. Iesniedzot informāciju pašvaldībai, zemes īpašnieks uzņemas atbildību par tās patiesumu.
Problēmas apraksts
Rīcības plānā ir minēts, ka, grozot noteikumus, jānodala koku ciršanas regulējums publiskajā ārtelpā un privātīpašumos. Arī pašvaldības administratīvā sloga mazināšanai izteica priekšlikumu atteikties no prasības saņemt atļauju kokus ciršanai privātmāju teritorijās, ja vien pašvaldība saistošajos noteikumos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 5. punkts papildināts ar 5.8. apakšpunktu, paredzot, ka pašvaldības atļauja nav nepieciešama koku ciršanai savrupmāju apbūves teritorijā, ja vien konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos nav noteikta prasība par koku saglabāšanu. Šo atvieglojumu neattiecina uz noteikumu 4.11. apakšpunktā minētajiem kokiem.
Problēmas apraksts
Lauksaimnieki bieži saskaras ar pārmērīgu administratīvo slogu, kas saistīts ar nepieciešamību iegūt atļaujas koku ciršanai ārpus meža. Noteikumu spēkā esošā redakcija nonāk pretrunā ar Lauku atbalsta dienesta prasību uzturēt lauksaimniecībā izmantojamo zemi labā lauksaimniecības stāvoklī, jo lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kura atrodas ciemu teritorijās šobrīd nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža. Par šādu koku ciršanu piemēro zaudējumu atlīdzību par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā, kas nozīmē apgrūtinātu un birokrātisku īpašumu attīrīšanu no kokiem, lai izpildītu lauksaimniecības zemē noteiktās prasības. Turklāt šādai, ar kokiem apaugušai teritorijai, tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Risinājuma apraksts
Noteikumi papildināti ar 5.9. apakšpunktu, nosakot, ka kokus zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme cērt bez atļaujas, izņemot noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/2031 (turpmāk – Augu veselības regula) 17. pantu, ja Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī, tostarp Latvijā, tiek konstatēts un oficiāli apstiprināts kāds no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 II un III pielikumā minētajiem karantīnas organismiem, tad nekavējoties jāpiemēro fitosanitārie pasākumi, lai šo karantīnas organismu izskaustu no attiecīgās teritorijas. Karantīnas organismu ieviešanās un izplatīšanās ES var radīt lielus ekonomiskos, vides un sociālos zaudējumus. Pašlaik noteikumu 5. punktā nav noteikta iespēja nocirst ārpus meža augošu koku bez pašvaldības atļaujas, pat ja tajā tiek konstatēts karantīnas organisms. Lai savlaicīgi novērstu karantīnas organismu ieviešanos un izplatīšanos un izpildītu Augu veselības regulas 17. panta prasības, noteikumu 5. punkts jāpapilda ar jaunu apakšpunktu, kas ļautu šādus kokus nocirst bez papildu administratīvām procedūrām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 5. punkts papildināts ar 5.10. apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 7. punkts noteic, ka tad, ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvprojekta minimālajā sastāvā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot noteikumu 9. punktā minētajos gadījumos, kad atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde. Izcērtamo koku apjomu norāda tad, ja teritorijām, kur ir ļoti daudz koku vai tiek nocirsti visi koki, piemēram, lidostas teritorijā skrejceļa būvei.
Pašvaldībās veidojas situācija, kad koku ciršanas atļaujas izsniedz divas dažādas vienas pašvaldības iestādes – būvvalde un tā institūcija, kurai deleģēts pienākums izsniegt koku ciršanas atļaujas. Tādējādi pašvaldības atšķirīgi piemēro noteikumu 7. punkta normu. Lai nodrošinātu vienotu pieeju normas piemērošanā, nepieciešams nepārprotami noteikt, ka tad, ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai, visu administratīvo procesu īsteno tā pati struktūrvienība, kas izdod atļauju par būvniecību, vienlaikus izvērtējot iespēju to izdarīt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) un nodrošinot, lai koku ciršanas atbilstība tiek vērtēta saskaņā ar noteikumos noteikto kārtību.
Jāpapildina noteikumu 7. punkts, lai tas attiektos uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu. Pēc spēkā esošās redakcijas, būvniecības iecerēm, kas tiek īstenotas saskaņā ar akceptētu apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu, ir nepieciešams noformēt papildu dokumentu – ciršanas atļauju, bet tas nav konsekventi ar objektiem, kas tiek saskaņoti ar būvatļauju.
Tāpat kā noteikumu 7. punktu, arī noteikumu 8. punktu nepieciešams precizēt, lai noteiktā kārtība par koku ciršanas atbilstības izvērtēšanu tiktu ievērota arī attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguvi. Tāpat noteikumu 8. punktā jāiekļauj izņēmums saistībā uz noteikumu 9. punktu, kas skar Dabas aizsardzības pārvaldes kompetenci.
Šo noteikumu 7., 8. un 9. punktā minētajā gadījumā nav nepieciešama šo noteikumu 4. punktā minētā pašvaldības atļauja. Ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 23. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas, ja zaudējumu atlīdzība uz konkrētā koka ciršanu ir attiecināma. Zaudējumu atlīdzību var aizstāt ar koku iestādīšanu. Kokus stāda tajā pašā zemes vienībā vai citā zemes vienībā, piemēram, pašvaldības īpašumā vai apsaimniekošanā esošā zemē atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
Zaudējumu atlīdzību atbilstoši Meža likuma 8. panta otrajai daļai ieskaita vietējās pašvaldības budžetā, neatkarīgi no tā, kura institūcija ir aprēķinājusi zaudējumu atlīdzību. Kompetentā institūcija, kura lemj par atļauju koku ciršanai, zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai var sadarboties arī ar pašvaldību.
Pašvaldībās veidojas situācija, kad koku ciršanas atļaujas izsniedz divas dažādas vienas pašvaldības iestādes – būvvalde un tā institūcija, kurai deleģēts pienākums izsniegt koku ciršanas atļaujas. Tādējādi pašvaldības atšķirīgi piemēro noteikumu 7. punkta normu. Lai nodrošinātu vienotu pieeju normas piemērošanā, nepieciešams nepārprotami noteikt, ka tad, ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai, visu administratīvo procesu īsteno tā pati struktūrvienība, kas izdod atļauju par būvniecību, vienlaikus izvērtējot iespēju to izdarīt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) un nodrošinot, lai koku ciršanas atbilstība tiek vērtēta saskaņā ar noteikumos noteikto kārtību.
Jāpapildina noteikumu 7. punkts, lai tas attiektos uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu. Pēc spēkā esošās redakcijas, būvniecības iecerēm, kas tiek īstenotas saskaņā ar akceptētu apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu, ir nepieciešams noformēt papildu dokumentu – ciršanas atļauju, bet tas nav konsekventi ar objektiem, kas tiek saskaņoti ar būvatļauju.
Tāpat kā noteikumu 7. punktu, arī noteikumu 8. punktu nepieciešams precizēt, lai noteiktā kārtība par koku ciršanas atbilstības izvērtēšanu tiktu ievērota arī attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguvi. Tāpat noteikumu 8. punktā jāiekļauj izņēmums saistībā uz noteikumu 9. punktu, kas skar Dabas aizsardzības pārvaldes kompetenci.
Šo noteikumu 7., 8. un 9. punktā minētajā gadījumā nav nepieciešama šo noteikumu 4. punktā minētā pašvaldības atļauja. Ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 23. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas, ja zaudējumu atlīdzība uz konkrētā koka ciršanu ir attiecināma. Zaudējumu atlīdzību var aizstāt ar koku iestādīšanu. Kokus stāda tajā pašā zemes vienībā vai citā zemes vienībā, piemēram, pašvaldības īpašumā vai apsaimniekošanā esošā zemē atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
Zaudējumu atlīdzību atbilstoši Meža likuma 8. panta otrajai daļai ieskaita vietējās pašvaldības budžetā, neatkarīgi no tā, kura institūcija ir aprēķinājusi zaudējumu atlīdzību. Kompetentā institūcija, kura lemj par atļauju koku ciršanai, zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai var sadarboties arī ar pašvaldību.
Risinājuma apraksts
Papildināta noteikumu 7., 8. un 10. punkta redakcija.
Problēmas apraksts
Atbilstoši noteikumu 9. punktam aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas tiek izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.
Lai precizētu regulējumu, noteikumu 9. punkts ir jāpapildina, nosakot, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja vajadzīga vienmēr, kad koks ir reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. pantam, tostarp aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas dzīvotne. Persona informāciju par reģistrētām īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnēm var iegūt Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Normas skaidrākai izpratnei jānoteic, ka situācijās, kad koka nociršanai ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, nav nepieciešama pašvaldības atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai var sadarboties ar pašvaldību. Zaudējumu atlīdzību atbilstoši Meža likuma 8. panta otrajai daļai ieskaita vietējās pašvaldības budžetā. Savukārt pašvaldību noteiktajiem ierobežojumiem, piemēram, vietējas nozīmes aizsargājama dižkoka nociršanai nepieciešama nevis Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, bet gan pašvaldības atļauja, tāpēc nepieciešams precizēt noteikumu 4.2. apakšpunktu, nosakot, ka pašvaldības nozīmes aizsargājamā teritorijā ārpus meža augoša koka nociršanai nepieciešama pašvaldības atļauja. Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta trešo daļu dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot arī pašvaldības. Aizsargājamu bezmugurkaulnieku aizsardzība paredzēta saskaņā ar noteikumu 19. punktu, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu. Aizsardzības pasākumus nosaka normatīvie akti sugu un biotopu aizsardzības jomā.
Lai precizētu regulējumu, noteikumu 9. punkts ir jāpapildina, nosakot, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja vajadzīga vienmēr, kad koks ir reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. pantam, tostarp aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas dzīvotne. Persona informāciju par reģistrētām īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnēm var iegūt Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Normas skaidrākai izpratnei jānoteic, ka situācijās, kad koka nociršanai ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, nav nepieciešama pašvaldības atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai var sadarboties ar pašvaldību. Zaudējumu atlīdzību atbilstoši Meža likuma 8. panta otrajai daļai ieskaita vietējās pašvaldības budžetā. Savukārt pašvaldību noteiktajiem ierobežojumiem, piemēram, vietējas nozīmes aizsargājama dižkoka nociršanai nepieciešama nevis Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, bet gan pašvaldības atļauja, tāpēc nepieciešams precizēt noteikumu 4.2. apakšpunktu, nosakot, ka pašvaldības nozīmes aizsargājamā teritorijā ārpus meža augoša koka nociršanai nepieciešama pašvaldības atļauja. Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta trešo daļu dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot arī pašvaldības. Aizsargājamu bezmugurkaulnieku aizsardzība paredzēta saskaņā ar noteikumu 19. punktu, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu. Aizsardzības pasākumus nosaka normatīvie akti sugu un biotopu aizsardzības jomā.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 9. punkta redakcija.
Problēmas apraksts
Atbilstoši noteikumu 12. punktam, lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz pašvaldībā iesniegumu par koku ciršanu, izņemot būvniecības vai derīgo izrakteņu ieguves gadījumā, kā arī situācijās, kurās atļauju atbilstoši noteikumu 9. punktam izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde.
Ir jāpaplašina to personu loks, kuras ir tiesīgas ierosināt koka ciršanu un kurām ierosinot ciršanu ir pienākums maksāt zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā Pašvaldībās bieži vēršas personas, kas nav zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, bet vēlas saņemt atļauju koku ciršanai un ir saņēmušas rakstveida piekrišanu no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja. Tomēr saskaņā ar noteikumu 3., 12. un 23. punktu saņemt pašvaldības atļauju un cirst koku ārpus meža ir tiesīgs tikai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Savukārt, ja šīs personas darbojas uz pilnvarojuma pamata, pienākums segt zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu joprojām attiecas uz zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nevis personu, kura cērt vai kuras interesēs tiek cirsti koki. Minētais regulējums ir nesamērīgs, jo būvniecību var ierosināt arī būves īpašnieks vai lietotājs, kas nav zemes īpašnieks, taču koku ciršanu var ierosināt tikai zemes īpašnieks, turklāt zaudējuma atlīdzība jāmaksā zemes īpašniekam, nevis personai, kuras iecerētās būvniecības dēļ cērtami koki. Minētais jautājums ir aktuāls arī situācijās, kad koki jācērt zemesgabalos zem daudzdzīvokļu ēkām, kas nepieder ēku īpašniekiem. Tā, piemēram, zemes īpašnieks dod piekrišanu tāda koka ciršanai, kurš aizēno ēkas logus, taču viņš pats nevēlas ierosināt koka ciršanu un vēl jo vairāk maksāt zaudējumu atlīdzību. Šī iemesla dēļ ir jāpaplašina to personu loks, kuras var ierosināt koku ciršanu, un jāprecizē prasības par to, kuram jāmaksā zaudējumu atlīdzība, ja koki tiek cirsti citas personas interesēs.
Tāpat iesnieguma iesniedzējam ir jāuzņemas atbildība un jāapliecina, ka viņš ir pārbaudījis, vai cērtamais koks atrodas mežā vai ārpus meža, lai novērstu situācijas, kad pašvaldībām tiek iesniegti nepamatoti pieprasījumi par koku ciršanas atļaujas izsniegšanu teritorijās, kas Meža valsts reģistrā reģistrētas kā mežs. Iesniegumam ir jāpievieno informācija, kas apliecina teritorijas statusu un attiecas uz plānoto koku nociršanu.
Lai izvairītos no situācijas, kad dažādās pašvaldībās tiek noteikts atšķirīgs atļaujas derīguma termiņš, noteikumos paredzams vienots pašvaldības atļaujas derīguma termiņš – divi gadi.
Atbilstoši noteikumu 15. punktam pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc šo noteikumu 23. punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas. Lai izvairītos no nepieciešamības pieņemt starplēmumu (un par to paziņot iesnieguma iesniedzējam) par aprēķināto zaudējumu atlīdzību un pēc zaudējumu atlīdzības samaksāšanas izsniegt administratīvo aktu par atļauju nocirst koku, nepieciešams precizēt noteikumu 15. punktu, nosakot, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga pēc noteikumu 23. punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas, ja zaudējumu atlīdzība ir attiecināma.
Ir jāpaplašina to personu loks, kuras ir tiesīgas ierosināt koka ciršanu un kurām ierosinot ciršanu ir pienākums maksāt zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā Pašvaldībās bieži vēršas personas, kas nav zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, bet vēlas saņemt atļauju koku ciršanai un ir saņēmušas rakstveida piekrišanu no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja. Tomēr saskaņā ar noteikumu 3., 12. un 23. punktu saņemt pašvaldības atļauju un cirst koku ārpus meža ir tiesīgs tikai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Savukārt, ja šīs personas darbojas uz pilnvarojuma pamata, pienākums segt zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu joprojām attiecas uz zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nevis personu, kura cērt vai kuras interesēs tiek cirsti koki. Minētais regulējums ir nesamērīgs, jo būvniecību var ierosināt arī būves īpašnieks vai lietotājs, kas nav zemes īpašnieks, taču koku ciršanu var ierosināt tikai zemes īpašnieks, turklāt zaudējuma atlīdzība jāmaksā zemes īpašniekam, nevis personai, kuras iecerētās būvniecības dēļ cērtami koki. Minētais jautājums ir aktuāls arī situācijās, kad koki jācērt zemesgabalos zem daudzdzīvokļu ēkām, kas nepieder ēku īpašniekiem. Tā, piemēram, zemes īpašnieks dod piekrišanu tāda koka ciršanai, kurš aizēno ēkas logus, taču viņš pats nevēlas ierosināt koka ciršanu un vēl jo vairāk maksāt zaudējumu atlīdzību. Šī iemesla dēļ ir jāpaplašina to personu loks, kuras var ierosināt koku ciršanu, un jāprecizē prasības par to, kuram jāmaksā zaudējumu atlīdzība, ja koki tiek cirsti citas personas interesēs.
Tāpat iesnieguma iesniedzējam ir jāuzņemas atbildība un jāapliecina, ka viņš ir pārbaudījis, vai cērtamais koks atrodas mežā vai ārpus meža, lai novērstu situācijas, kad pašvaldībām tiek iesniegti nepamatoti pieprasījumi par koku ciršanas atļaujas izsniegšanu teritorijās, kas Meža valsts reģistrā reģistrētas kā mežs. Iesniegumam ir jāpievieno informācija, kas apliecina teritorijas statusu un attiecas uz plānoto koku nociršanu.
Lai izvairītos no situācijas, kad dažādās pašvaldībās tiek noteikts atšķirīgs atļaujas derīguma termiņš, noteikumos paredzams vienots pašvaldības atļaujas derīguma termiņš – divi gadi.
Atbilstoši noteikumu 15. punktam pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc šo noteikumu 23. punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas. Lai izvairītos no nepieciešamības pieņemt starplēmumu (un par to paziņot iesnieguma iesniedzējam) par aprēķināto zaudējumu atlīdzību un pēc zaudējumu atlīdzības samaksāšanas izsniegt administratīvo aktu par atļauju nocirst koku, nepieciešams precizēt noteikumu 15. punktu, nosakot, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga pēc noteikumu 23. punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas, ja zaudējumu atlīdzība ir attiecināma.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 12., 14. un 23. punkts. Noteikumi papildināti ar 13.1 punktu, nosakot atļaujas derīguma termiņu.
Precizēts noteikumu 15. punkts, nosakot, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga pēc noteikumu 23. punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas, ja zaudējumu atlīdzība ir attiecināma. Tādējādi būs pietiekami tikai vienreiz paziņot administratīvo aktu iesnieguma iesniedzējam, bet administratīvais akts saturēs nosacījumu, ka tas ir derīgs pēc zaudējumu atlīdzības samaksas.
Precizēts noteikumu 15. punkts, nosakot, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga pēc noteikumu 23. punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas, ja zaudējumu atlīdzība ir attiecināma. Tādējādi būs pietiekami tikai vienreiz paziņot administratīvo aktu iesnieguma iesniedzējam, bet administratīvais akts saturēs nosacījumu, ka tas ir derīgs pēc zaudējumu atlīdzības samaksas.
Problēmas apraksts
Noteikumu 13. punktā ir noteikts, ka pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, to nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem. Tāpat jāvērtē koku atbilstība ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīvesvietas un drošības apstākļiem. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par tās atteikumu. Īstenojot noteikumu 13. punktā minēto izvērtējumu, pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi (arboristu) vai citas atbilstošas nozares ekspertu vai izveido attiecīgu komisiju.
Saskaņā ar Rīcības plānā minēto pašvaldības atšķirīgi interpretē koku nozīmīgumu, piemērojot atšķirīgu praksi un būtībā piešķirot kokiem aizsargājamo statusu situācijās, kad to nenosaka normatīvais regulējums dabas aizsardzības jomā. Ievērojot noteikumu 13. punktā minētos subjektīvos kritērijus, persona, kurai nepieciešams nocirst koku, nevar prognozēt to, vai pašvaldība atļaus nocirst koku. Lai nodrošinātu pārskatāmu un tiesiski prognozējamu administratīvo procesu, Rīcības plāna 7.1.1. apakšpunkta 3. apakšpunkts paredz noteikumos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas saņemšanai koku ciršanai ārpus meža, paredzot, ka administratīvajam aktam ir jāsatur informācija par atteikuma iemeslu un kāpēc koks nav aizstājams, iestādot citu koku.
Saskaņā ar Rīcības plānā minēto pašvaldības atšķirīgi interpretē koku nozīmīgumu, piemērojot atšķirīgu praksi un būtībā piešķirot kokiem aizsargājamo statusu situācijās, kad to nenosaka normatīvais regulējums dabas aizsardzības jomā. Ievērojot noteikumu 13. punktā minētos subjektīvos kritērijus, persona, kurai nepieciešams nocirst koku, nevar prognozēt to, vai pašvaldība atļaus nocirst koku. Lai nodrošinātu pārskatāmu un tiesiski prognozējamu administratīvo procesu, Rīcības plāna 7.1.1. apakšpunkta 3. apakšpunkts paredz noteikumos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas saņemšanai koku ciršanai ārpus meža, paredzot, ka administratīvajam aktam ir jāsatur informācija par atteikuma iemeslu un kāpēc koks nav aizstājams, iestādot citu koku.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 13. punkts papildināts, paredzot, ka atteikumā izsniegt atļauju koku ciršanai ir ietverts argumentēts pamatojums par konkrētā koka nozīmīgumu un skaidrojums, kāpēc koks nav aizstājams, iestādot citu koku.
Problēmas apraksts
Noteikumu 17. punkts noteic, ka pašvaldība pirms lēmuma pieņemšanas rīko publisko apspriešanu, ja koku ciršana tiek plānota pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā sabiedrībai nozīmīgā gadījumā. Pašvaldībām ir ļoti atšķirīgs viedoklis par publiskās apspriešanas nepieciešamību. Zemkopības ministrija ir saņēmusi priekšlikumus gan par to, ka pašvaldības varētu rīkot publisko apspriešanu pēc savas izvēles, gan arī priekšlikumus, kuros rosināts noteikt, ka publiskā apspriešana būtu rīkojama vienmēr, nevis tikai tad, ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā.
Pašvaldības publiskās apspriešanas rīkošanu uzskata par lieku administratīvo slogu, ja koks bojā ēku vai inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai ja pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, kā arī tad, ja kokiem ir samazināta ainaviskā vērtība (piemēram, bioloģiski jauni, dabas apstākļu ietekmē būtiski bojāti, nākotnē neperspektīvi un (vai) mazvērtīgi koki). Tāpat pašvaldību ieskatā publiskā apspriešana saistībā ar būvniecību par koku nociršanu rīkojama būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procesā. Tad, ja normatīvie akti neparedz publiskās apspriešanas nepieciešamību būvniecības iecerei, tā nebūtu vajadzīga arī par būvniecības procesā nocērtamo koku nociršanu. Šādās situācijās, kad koki ir jānocērt, publiskā apspriešana būtībā ir formāla, jo saņemtie viedokļi nevar ietekmēt koku ciršanas lēmuma pieņemšanu, tāpēc ka koku ciršanas nepieciešamība ir acīmredzama. Līdz ar to lieks administratīvais slogs tiek uzlikts gan ierosinātājam (publiskās apspriešanas planšetes sagatavošana, izdrukāšana, izvietošana), gan pašvaldībai (planšetē norādītās informācijas saskaņošana, iesniegto viedokļu apkopošana). Ievērojot iepriekšminēto, nepieciešams precizēt noteikumu 17. punktu, deleģējot pašvaldībai plašākas autonomās tiesības lemt par publiskās apspriešanas rīkošanu vai nerīkošanu publiski pieejamos valsts vai pašvaldības īpašumā esošos objektos.
Pašvaldības publiskās apspriešanas rīkošanu uzskata par lieku administratīvo slogu, ja koks bojā ēku vai inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai ja pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, kā arī tad, ja kokiem ir samazināta ainaviskā vērtība (piemēram, bioloģiski jauni, dabas apstākļu ietekmē būtiski bojāti, nākotnē neperspektīvi un (vai) mazvērtīgi koki). Tāpat pašvaldību ieskatā publiskā apspriešana saistībā ar būvniecību par koku nociršanu rīkojama būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procesā. Tad, ja normatīvie akti neparedz publiskās apspriešanas nepieciešamību būvniecības iecerei, tā nebūtu vajadzīga arī par būvniecības procesā nocērtamo koku nociršanu. Šādās situācijās, kad koki ir jānocērt, publiskā apspriešana būtībā ir formāla, jo saņemtie viedokļi nevar ietekmēt koku ciršanas lēmuma pieņemšanu, tāpēc ka koku ciršanas nepieciešamība ir acīmredzama. Līdz ar to lieks administratīvais slogs tiek uzlikts gan ierosinātājam (publiskās apspriešanas planšetes sagatavošana, izdrukāšana, izvietošana), gan pašvaldībai (planšetē norādītās informācijas saskaņošana, iesniegto viedokļu apkopošana). Ievērojot iepriekšminēto, nepieciešams precizēt noteikumu 17. punktu, deleģējot pašvaldībai plašākas autonomās tiesības lemt par publiskās apspriešanas rīkošanu vai nerīkošanu publiski pieejamos valsts vai pašvaldības īpašumā esošos objektos.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 17. punkts, nosakot, kad publisko apspriešanu var nerīkot. Vienlaikus atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam pašvaldības zaļo zonu uzturēšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām, tāpēc pašvaldībai pašai ir tiesības pieņemt lēmumu par publiskās apspriešanas par koku ciršanu ārpus meža nepieciešamību. Jāņem vērā, ka situācijas pašvaldībās ir atšķirīgas, tāpēc atvieglojot prasības, katra pašvaldība var izvērtēt situāciju un ar saviem saistošajiem noteikumiem noteikt konkrētai situācijai piemērotākās prasības zaļo zonu uzturēšanā.
Problēmas apraksts
Noteikumu 18. punktā ir noteikts, ka noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajā situācijā (koku ciršanai kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās) pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinuma saņemšanas. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.
Nepieciešams redakcionāli precizēt noteikumu 2. un 18. punktu saskaņā ar 2018. gada 17. maija likumu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"", aizstājot vārdus "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija" ar vārdiem "Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde" attiecīgā locījumā.
Jāprecizē noteikumu 18. punkts, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību kompetenču sadalījumam attiecībā uz valsts nozīmes un pašvaldības nozīmes kultūras pieminekļiem. Ja cērtamais koks atrodas vietējās nozīmes pieminekļa teritorijā, tad atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. pantam un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 23. punktam kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem nodrošina pārvalde, bet vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem – attiecīgā pašvaldība. Pašvaldība vietējo kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 7. punktu.
Līdz ar nokaltuša koka iekļaušanu noteikumu 5. punktā, proti, paredzot, ka nokaltuša koka nociršanai nav nepieciešama pašvaldības atļauja, bet pietiek ar tā fotofiksāciju un pašvaldības informēšanu par nokaltuša koka nociršanu, vairs nebūs jāsaņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums.
Administratīvā sloga mazināšanai jāparedz, ka tad, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 10 darbdienu laikā nesniedz atzinumu vai citu informāciju pēc pašvaldības pieprasījuma, koku ciršana ārpus meža uzskatāma par saskaņotu.
Nepieciešams redakcionāli precizēt noteikumu 2. un 18. punktu saskaņā ar 2018. gada 17. maija likumu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"", aizstājot vārdus "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija" ar vārdiem "Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde" attiecīgā locījumā.
Jāprecizē noteikumu 18. punkts, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību kompetenču sadalījumam attiecībā uz valsts nozīmes un pašvaldības nozīmes kultūras pieminekļiem. Ja cērtamais koks atrodas vietējās nozīmes pieminekļa teritorijā, tad atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. pantam un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 23. punktam kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem nodrošina pārvalde, bet vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem – attiecīgā pašvaldība. Pašvaldība vietējo kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 7. punktu.
Līdz ar nokaltuša koka iekļaušanu noteikumu 5. punktā, proti, paredzot, ka nokaltuša koka nociršanai nav nepieciešama pašvaldības atļauja, bet pietiek ar tā fotofiksāciju un pašvaldības informēšanu par nokaltuša koka nociršanu, vairs nebūs jāsaņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums.
Administratīvā sloga mazināšanai jāparedz, ka tad, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 10 darbdienu laikā nesniedz atzinumu vai citu informāciju pēc pašvaldības pieprasījuma, koku ciršana ārpus meža uzskatāma par saskaņotu.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 2. un 18. punkts.
Problēmas apraksts
Noteikumu 19. punkts noteic, ka noteikumu 4.2. un 4.11. apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.
Noteikumu 19. punkta piemērošanā mēdz būt situācijas, kad pašvaldības, lai gan Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma sniegšanas termiņš ir beidzies, turpina gaidīt atzinumu, jo pieļauj iespēju, ka atzinuma sniegšana objektīvu iemeslu dēļ ir aizkavējusies. Lai abām iesaistītajām iestādēm noteiktu skaidrākus procesa virzības principus, noteikumu 19. punkta norma jāprecizē, nosakot, ka tad, ja Dabas aizsardzības pārvalde nesniedz atzinumu vai starpatbildi noteiktajā termiņā, uzskatāms, ka tā piekrīt paredzētajai koku ciršanai (noklusējuma saskaņojums).
Līdz ar nokaltušu koku iekļaušanu noteikumu 5. punktā šī norma par saskaņošanu ar Dabas aizsardzības pārvaldi neattiecas uz nokaltušiem kokiem.
Izdarot grozījumus noteikumu 1. pielikumā, tiks samazināta nepieciešamība pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumiem par kokiem, kam nav aizsargājama koka statusa, tā ievērojami samazinot administratīvo slogu.
Noteikumu piemērošanas skaidrībai nosakāms, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums noteikumu 4.2. un 4.11. apakšpunktā minētajos gadījumos ir nepieciešams, arī lai īstenotu noteikumu 7. un 8. punktā minētās darbības, – ja koku ciršana ārpus meža ir nepieciešama būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguvei, jo pašlaik tas praksē ne vienmēr tiek īstenots.
Lai nodrošinātu īpaši aizsargājamās sugas – lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) un citu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva) prasībām, nepieciešams papildināt gadījumu loku, kuros saņemams Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums. Šīs sugas visbiežāk ir saistītas ar bioloģiski veciem, lieliem kokiem, kuri sastopami kultūras pieminekļu stādījumos, parkos, arī alejās, kuras nav noteiktas kā īpaši aizsargājamas alejas. Tāpat arī Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā augošie koki bieži ir īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes. Ja Dabas aizsardzības pārvalde konstatēs, ka ciršanai paredzētais koks ir lapkoku praulgrauža vai citas īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne, Dabas aizsardzības pārvalde izvērtēs īpaši aizsargājamās sugas indivīdu ieguves pieļaujamību atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. pantam, kā tas ir noteikts arī noteikumu 9. punktā.
Noteikumu 19. punkta piemērošanā mēdz būt situācijas, kad pašvaldības, lai gan Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma sniegšanas termiņš ir beidzies, turpina gaidīt atzinumu, jo pieļauj iespēju, ka atzinuma sniegšana objektīvu iemeslu dēļ ir aizkavējusies. Lai abām iesaistītajām iestādēm noteiktu skaidrākus procesa virzības principus, noteikumu 19. punkta norma jāprecizē, nosakot, ka tad, ja Dabas aizsardzības pārvalde nesniedz atzinumu vai starpatbildi noteiktajā termiņā, uzskatāms, ka tā piekrīt paredzētajai koku ciršanai (noklusējuma saskaņojums).
Līdz ar nokaltušu koku iekļaušanu noteikumu 5. punktā šī norma par saskaņošanu ar Dabas aizsardzības pārvaldi neattiecas uz nokaltušiem kokiem.
Izdarot grozījumus noteikumu 1. pielikumā, tiks samazināta nepieciešamība pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumiem par kokiem, kam nav aizsargājama koka statusa, tā ievērojami samazinot administratīvo slogu.
Noteikumu piemērošanas skaidrībai nosakāms, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums noteikumu 4.2. un 4.11. apakšpunktā minētajos gadījumos ir nepieciešams, arī lai īstenotu noteikumu 7. un 8. punktā minētās darbības, – ja koku ciršana ārpus meža ir nepieciešama būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguvei, jo pašlaik tas praksē ne vienmēr tiek īstenots.
Lai nodrošinātu īpaši aizsargājamās sugas – lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) un citu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva) prasībām, nepieciešams papildināt gadījumu loku, kuros saņemams Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums. Šīs sugas visbiežāk ir saistītas ar bioloģiski veciem, lieliem kokiem, kuri sastopami kultūras pieminekļu stādījumos, parkos, arī alejās, kuras nav noteiktas kā īpaši aizsargājamas alejas. Tāpat arī Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā augošie koki bieži ir īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes. Ja Dabas aizsardzības pārvalde konstatēs, ka ciršanai paredzētais koks ir lapkoku praulgrauža vai citas īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne, Dabas aizsardzības pārvalde izvērtēs īpaši aizsargājamās sugas indivīdu ieguves pieļaujamību atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. pantam, kā tas ir noteikts arī noteikumu 9. punktā.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu 19. punkts, papildinot, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums nepieciešams arī tad, ja kokus cērt kultūras pieminekļu stādījumos, parkos, arī alejās, kuras nav noteiktas kā īpaši aizsargājamas alejas un Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā. Notikumi papildināti ar jaunu 19.1 punktu, nosakot, ka noteikumu 4.2. un 4.11. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koku ciršana ārpus meža nepieciešama būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguvei, būvatļauju un zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju, ja tā ietver koku nociršanu un ir nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums, izsniedz pēc šī atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas. Ja Dabas aizsardzības pārvalde 10 darbdienu laikā nesniedz atzinumu vai citu informāciju par kompetentās institūcijas pieprasījumu, koku ciršanu ārpus meža uzskata par saskaņotu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 22. punkts noteic, ka pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu. Ievērojot to, ka Rīcības plāna 7.1.1. punkta 3. apakšpunkts uzdod noteikumos papildus jau noteiktajai zaudējumu atlīdzībai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā noteikt koku ciršanas kompensēšanas principu, paredzot ne tikai naudas kompensāciju, bet arī tiesības īstenot citus kompensējošos pasākumus, piemēram, iestādīt vietā citus kokus, nepieciešams papildināt noteikumu 22. punktu un paredzēt, ka pašvaldības saistošajos noteikumos nosaka kārtību kā zaudējumu atlīdzība tiek kompensēta, iestādot tajā pašā zemes vienībā vai citā zemes vienībā citu koku vai kokus.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam pašvaldības zaļo zonu uzturēšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Atvieglojot vispārējās prasības koku ciršanai ārpus meža un ar grozījumiem noteikumu 5.2. apakšpunktā paredzot, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai noteikumu 4. punktā minētajās teritorijās ir nepieciešama tad, ja koka celma diametrs ir lielāks par 30 centimetriem, nevis 20 centimetriem, kā tas ir noteikts patlaban, kā arī papildinot noteikumus ar 5.8. apakšpunktu, jāņem vērā tas, ka Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regula 2024/1991 (Regula 2024/1991) nosaka mērķus pilsētu zaļajām zonām un pilsētu koku vainagu projekcijām. Tāpēc noteikumu projekta 5.2. un 5.8. apakšpunktā ir paredzēts, ka pašvaldību saistošajos noteikumos var būt noteiktas stingrākas prasības koku aizsardzībai.
Jāņem vērā, ka situācijas pašvaldībās ir atšķirīgas, tāpēc ir nepieciešams atvieglot prasības, lai katra pašvaldība varētu izvērtēt situāciju un ar saviem saistošajiem noteikumiem noteikt konkrētai situācijai piemērotākās prasības zaļo zonu uzturēšanā un konkrētu koku saglabāšanai, noteikumu 22. punktā deleģējot pašvaldībai plašākas autonomās tiesības lemt par koku aizsardzību.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam pašvaldības zaļo zonu uzturēšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Atvieglojot vispārējās prasības koku ciršanai ārpus meža un ar grozījumiem noteikumu 5.2. apakšpunktā paredzot, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai noteikumu 4. punktā minētajās teritorijās ir nepieciešama tad, ja koka celma diametrs ir lielāks par 30 centimetriem, nevis 20 centimetriem, kā tas ir noteikts patlaban, kā arī papildinot noteikumus ar 5.8. apakšpunktu, jāņem vērā tas, ka Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regula 2024/1991 (Regula 2024/1991) nosaka mērķus pilsētu zaļajām zonām un pilsētu koku vainagu projekcijām. Tāpēc noteikumu projekta 5.2. un 5.8. apakšpunktā ir paredzēts, ka pašvaldību saistošajos noteikumos var būt noteiktas stingrākas prasības koku aizsardzībai.
Jāņem vērā, ka situācijas pašvaldībās ir atšķirīgas, tāpēc ir nepieciešams atvieglot prasības, lai katra pašvaldība varētu izvērtēt situāciju un ar saviem saistošajiem noteikumiem noteikt konkrētai situācijai piemērotākās prasības zaļo zonu uzturēšanā un konkrētu koku saglabāšanai, noteikumu 22. punktā deleģējot pašvaldībai plašākas autonomās tiesības lemt par koku aizsardzību.
Risinājuma apraksts
Noteikumos pie tiem punktiem, kuru vienāda piemērošana visām pašvaldībām nav adekvāta un kas ir būtiski arī koku saglabāšanai pilsētā, paredzēts, ka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos izvērtējot koku nepieciešamību atsevišķās vietās vai atsevišķās situācijās, var noteikt tai piemērotus nosacījumus (5.2. un 5.8. apakšpunkts).
Papildināts noteikumu 22. punkts un paredzēts deleģējums pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kādā veicama cita koka iestādīšana, ja koku ciršanu aizstāj ar jaunu koku iestādīšanu.
Paredzēts, ka pašvaldību saistošajos noteikumos var noteikt arī citu celma apkārtmēru vai diametru, sākot ar kādu koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja un prasības par koku saglabāšanu savrupmāju apbūves teritorijā.
Papildināts noteikumu 22. punkts un paredzēts deleģējums pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kādā veicama cita koka iestādīšana, ja koku ciršanu aizstāj ar jaunu koku iestādīšanu.
Paredzēts, ka pašvaldību saistošajos noteikumos var noteikt arī citu celma apkārtmēru vai diametru, sākot ar kādu koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja un prasības par koku saglabāšanu savrupmāju apbūves teritorijā.
Problēmas apraksts
Noteikumu 25.1. apakšpunkts noteic, ka zaudējumu atlīdzība netiek noteikta, ja koku ciršanu pilnā apmērā finansē valsts vai pašvaldība. Tā kā Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošana ir valsts budžeta sastāvdaļa, normas skaidrākai izpratnei ir jāprecizē noteikumu 25.1. apakšpunkts, nosakot, ka zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā netiek noteikti arī tad, ja koku ciršana tiek finansēta par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Atbilstoši Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 22. novembra spriedumam lietā Nr. A420208517 (SKA-932/2019) zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā nav piemērojama, ja koki tiek cirsti teritorijā, kurā tos audzēt ir aizliegts ar normatīvo aktu, tāpēc nepieciešams atbilstoši papildināt 25. punktu.
Jāpapildina 25.2. apakšpunkts, nosakot, ka zaudējumi netiek piemēroti, kad tiek nocirsts nokaltis koks.
Papildinot noteikumu 5. punktu ar 5.8., 5.9. un 5.10. apakšpunktiem, noteikti papildu gadījumi, kad kokus var cirst bez pašvaldības atļaujas. Lai neveidotos situācija, kad ciršanas atļauju jāsaņem nav, taču zaudējumu atlīdzību ir jāmaksā, nepieciešams papildināt noteikumu 25.4. apakšpunktu.
Atbilstoši Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 22. novembra spriedumam lietā Nr. A420208517 (SKA-932/2019) zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā nav piemērojama, ja koki tiek cirsti teritorijā, kurā tos audzēt ir aizliegts ar normatīvo aktu, tāpēc nepieciešams atbilstoši papildināt 25. punktu.
Jāpapildina 25.2. apakšpunkts, nosakot, ka zaudējumi netiek piemēroti, kad tiek nocirsts nokaltis koks.
Papildinot noteikumu 5. punktu ar 5.8., 5.9. un 5.10. apakšpunktiem, noteikti papildu gadījumi, kad kokus var cirst bez pašvaldības atļaujas. Lai neveidotos situācija, kad ciršanas atļauju jāsaņem nav, taču zaudējumu atlīdzību ir jāmaksā, nepieciešams papildināt noteikumu 25.4. apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 25.1., 25.2. un 25.4. apakšpunkta redakcija.
Problēmas apraksts
Noteikumu 1. pielikumā noteikts koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla, kad neatkarīgi no koka augšanas vietas ir nepieciešama atļauja ārpus meža augoša koka nociršanai, turklāt atļauju var izsniegt tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas.
Lai samazinātu administratīvo slogu, tostarp Dabas aizsardzības pārvaldes iesaistīšanos atļaujas izsniegšanas administratīvajā procesā, ir jāpalielina 1. pielikumā minētais koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla līdz 90 % no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra (Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. pielikums), jo tas atbilst arī Dabas aizsardzības pārvaldes noteiktā "potenciālā dižkoka" izmēriem.
Metodika paredz uzmērīt aizsargājamā kokā stumbra apkārtmēru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla, izņemot gadījumos, kad mērījuma vietā 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla ir neraksturīgs stumbra izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi. Tad diametrs nosakāms šaurākajā vietā no koka sakņu kakla līdz 1,3 metru augstumam. Šāda metode ir atbilstoša, jo koks 1,3 metru augstumā var sākt zaroties, tā radot mākslīgu stumbra paresninājumu, kas neatspoguļo koka patieso izmēru. Tāpēc noteikumu 1. pielikums ir jāprecizē, to papildinot ar piezīmi: "Ja 1,3 metru augstumā koka stumbram ir neraksturīgs izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi, tad koka apkārtmēru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 metru augstumam šaurākajā koka stumbra vietā."
Lai samazinātu administratīvo slogu, tostarp Dabas aizsardzības pārvaldes iesaistīšanos atļaujas izsniegšanas administratīvajā procesā, ir jāpalielina 1. pielikumā minētais koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla līdz 90 % no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra (Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. pielikums), jo tas atbilst arī Dabas aizsardzības pārvaldes noteiktā "potenciālā dižkoka" izmēriem.
Metodika paredz uzmērīt aizsargājamā kokā stumbra apkārtmēru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla, izņemot gadījumos, kad mērījuma vietā 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla ir neraksturīgs stumbra izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi. Tad diametrs nosakāms šaurākajā vietā no koka sakņu kakla līdz 1,3 metru augstumam. Šāda metode ir atbilstoša, jo koks 1,3 metru augstumā var sākt zaroties, tā radot mākslīgu stumbra paresninājumu, kas neatspoguļo koka patieso izmēru. Tāpēc noteikumu 1. pielikums ir jāprecizē, to papildinot ar piezīmi: "Ja 1,3 metru augstumā koka stumbram ir neraksturīgs izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi, tad koka apkārtmēru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 metru augstumam šaurākajā koka stumbra vietā."
Risinājuma apraksts
Noteikumu 1. pielikumā paredzēts, ka baltās robīnijas (Robinia pseudoacacia) ciršanai nav vajadzīgs Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums un koka apkārtmērs, no kura ir nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums, noteikts 90 % no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra, kā arī 1. pielikums papildināts ar skaidrojumu par koka apkārtmēra uzmērīšanu.
Problēmas apraksts
Nepieciešams atvieglot zaudējumu aprēķināšanu tad, kad koks jau ir nozāģēts un koka diametrs jāaprēķina, uzmērot un pārrēķinot nocirstā koka celmu. Tāpēc nepieciešams noteikt, ka bez atļaujas jau nocirstam kokam zaudējumu apmēru nosaka pēc celma diametra.
Ņemot vērā atsevišķu papeļu (Populus) ģints koku ainavisko vērtību, nepieciešams palielināt koku sugas koeficientu pelēcīgai apsei (Populus x canescens), baltās apses piramidālām formām (Populus alba ‘Bolleana’), Ķīnas apsei (Populus simonii), melnās apses piramidālām formām (Populus nigra 'Italica'). Ja pašvaldībai, aprēķinot zaudējumu apmēru, ir šaubas par papeļu ģints koku piederību iepriekšminētajām koku sugām vai to dekoratīvajām formām, pašvaldība saskaņā ar noteikumu 16. punktu var pieaicināt attiecīgās jomas ekspertu vai zaudējumu aprēķinā izmantot pārējām papelēm piemērojamo koeficientu. Eksperta pakalpojumu apmaksa nav iesnieguma iesniedzēja pienākums.
Papildus noteikumu 3. pielikumā nepieciešams paredzēt koka nociršanas iemesla koeficientu 0,5, lai to piemērotu situācijās, kad plānota infrastruktūras izbūve daudzdzīvokļu māju piesaistītajās teritorijās un zaudējuma atlīdzības maksātājs ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki.
Ņemot vērā atsevišķu papeļu (Populus) ģints koku ainavisko vērtību, nepieciešams palielināt koku sugas koeficientu pelēcīgai apsei (Populus x canescens), baltās apses piramidālām formām (Populus alba ‘Bolleana’), Ķīnas apsei (Populus simonii), melnās apses piramidālām formām (Populus nigra 'Italica'). Ja pašvaldībai, aprēķinot zaudējumu apmēru, ir šaubas par papeļu ģints koku piederību iepriekšminētajām koku sugām vai to dekoratīvajām formām, pašvaldība saskaņā ar noteikumu 16. punktu var pieaicināt attiecīgās jomas ekspertu vai zaudējumu aprēķinā izmantot pārējām papelēm piemērojamo koeficientu. Eksperta pakalpojumu apmaksa nav iesnieguma iesniedzēja pienākums.
Papildus noteikumu 3. pielikumā nepieciešams paredzēt koka nociršanas iemesla koeficientu 0,5, lai to piemērotu situācijās, kad plānota infrastruktūras izbūve daudzdzīvokļu māju piesaistītajās teritorijās un zaudējuma atlīdzības maksātājs ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki.
Risinājuma apraksts
Precizēts un papildināts noteikumu 3. pielikums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniedz daudzas iestādes, kas atšķirīgi piemēro noteikumu prasības. Zemkopības ministrija ik gadu ir sniegusi vairākus skaidrojumus par noteikumu piemērošanu. Arī Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka praksē ne visas pašvaldības ievēro noteikumu prasības par Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanu noteikumos paredzētajos gadījumos, tāpēc pēc noteikumu projekta pieņemšanas Zemkopības ministrija sagatavos un visām pašvaldībām nosūtīs aktualizētu informāciju par kārtību koku ciršanai ārpus meža, tajā izskaidrojot gadījumus, kad ir jāpieprasa Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums koku ciršanai ārpus meža, kā arī pašvaldības pieprasījumā iekļaujamās informācijas daudzumu.
Pašvaldību darbu atvieglotu arī metodiskais materiāls par to, kā izdarāms koka apkārtmēra mērījums, un informatīvs materiāls par īpaši aizsargājamām sugām, kas biežāk sastopamas uz kokiem, un to noteikšanas pazīmēm, lai pašvaldībām dotu iespēju konstatēt to iespējamo klātbūtni.
Ja ir paredzēts nocirst koku, kas sasniedzis noteikumu 1. pielikumā minēto apkārtmēru, iesniegumā būtu norādāma vismaz šāda informācija, kas atvieglotu un paātrinātu pašvaldības pieprasījuma izvērtēšanu: 1) koka atrašanās vietas koordinātas vai kartogrāfiskais materiāls ar koka atrašanās vietu, 2) koka apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla, 3) koka fotofiksācija, ietverot visu koku, vismaz divos rakursos un atsevišķi fotouzņēmumi koka bojājumu vietās un vietās, kas varētu liecināt par īpaši aizsargājamo sugu klātbūtni.
Procesus, kas saistīti ar koku ciršanu ārpus meža, apgrūtina arī tas, ka īpašnieks ne vienmēr ir informēts par to, vai plānotā koka ciršanas vieta nav reģistrēta kā mežs Meža valsts reģistrā, tāpēc skaidrojumā ir jāietver arī informācija par to, kā pārliecināties, vai plānotā koku ciršanas vieta ir ārpus meža.
Pašvaldību darbu atvieglotu arī metodiskais materiāls par to, kā izdarāms koka apkārtmēra mērījums, un informatīvs materiāls par īpaši aizsargājamām sugām, kas biežāk sastopamas uz kokiem, un to noteikšanas pazīmēm, lai pašvaldībām dotu iespēju konstatēt to iespējamo klātbūtni.
Ja ir paredzēts nocirst koku, kas sasniedzis noteikumu 1. pielikumā minēto apkārtmēru, iesniegumā būtu norādāma vismaz šāda informācija, kas atvieglotu un paātrinātu pašvaldības pieprasījuma izvērtēšanu: 1) koka atrašanās vietas koordinātas vai kartogrāfiskais materiāls ar koka atrašanās vietu, 2) koka apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla, 3) koka fotofiksācija, ietverot visu koku, vismaz divos rakursos un atsevišķi fotouzņēmumi koka bojājumu vietās un vietās, kas varētu liecināt par īpaši aizsargājamo sugu klātbūtni.
Procesus, kas saistīti ar koku ciršanu ārpus meža, apgrūtina arī tas, ka īpašnieks ne vienmēr ir informēts par to, vai plānotā koka ciršanas vieta nav reģistrēta kā mežs Meža valsts reģistrā, tāpēc skaidrojumā ir jāietver arī informācija par to, kā pārliecināties, vai plānotā koku ciršanas vieta ir ārpus meža.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Ietekmes apraksts
Palielinot celma diametru no 20 centimetriem uz 30 centimetriem (atbilstoši celma apkārtmērs – 94 centimetri), no kura sākot nepieciešama atļauja koku ciršanai ārpus meža, tiks samazināts nepieciešamo atļauju izsniegšanas skaits.
Palielinot noteikumu 1. pielikumā noteikto koku apkārtmēru, tiks samazināts to gadījumu skaits, kad koku ciršanu ārpus meža nepieciešams saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, tā saīsinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs vajadzīga arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, ja kokus cērt individuālās dzīvojamās mājas pagalmā, ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Palielinot noteikumu 1. pielikumā noteikto koku apkārtmēru, tiks samazināts to gadījumu skaits, kad koku ciršanu ārpus meža nepieciešams saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, tā saīsinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs vajadzīga arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, ja kokus cērt individuālās dzīvojamās mājas pagalmā, ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Visi uzņēmumi, kas plāno būvniecību un kam būvniecības procesā vai citādā uzņēmuma attīstības procesā ir nepieciešams nocirst ārpus meža augošu koku. Uzņēmumi, kas uztur infrastruktūras objektus un no kokiem brīvas ekspluatācijas aizsargjoslas.
Ietekmes apraksts
Noteikumu 7. punkts attiecināts uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu, tāpēc visos būvniecības gadījumos koku ciršana ārpus meža tiks vērtēta būvniecības saskaņošanas procesā, neprasot atļaujas no divām iestādēm. Spēkā esošā noteikumu redakcija noteic, ka būvniecības iecerēm, kas tiek īstenotas saskaņā ar akceptētu paskaidrojuma rakstu, ir nepieciešams noformēt papildu dokumentu – ciršanas atļauju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz būvniecības un nekustamo īpašumu attīstības uzņēmējdarbības vidi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
Zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
samazinās
Vērtības nozīme:
26,00
Pieņēmums par laika patēriņa samazinājumu uz vienu iesniegumu, iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai, informācijas iegūšanai, koku uzmērīšanai, dažādu atzinumu iegūšanai, kas pievienojami iesniegumam.
2 100
Pieņēmums, ka grozījumu rezultātā iesniegumu skaits gadā samazināsies aptuveni par 35 % novados un par 15 % valstpilsētās, kas ir 2100 iesniegumiem (vērtējot iesniegumu skaitu 2023.gadā)
1
Aprēķins veikts uz katru iesniegumu gadā
-54 600,00
Izdarot grozījumus noteikumu 4. un 5.punktā samazināsies iesniegumu skaits atļauju izsniegšanai koku ciršanai ārpus meža.
Kopā
-54 600,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
Zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
samazinās
Vērtības nozīme:
10,92
Regulārā bruto darba samaksa nostrādātā stundā (eiro) 2025. gada 1. ceturksnī (CSP dati)
54 600
pie pieņēmuma, ka grozījumu rezultātā iesniegumu skaits gadā samazināsies aptuveni par 35 % novados un par 15 % valstpilsētās, iesniedzamo iesniegumu skaits gadā samazināsies par 2100 gab, kopā veidojot laika patēriņa samazinājumu 54600 stundas
1
Aprēķins veikts uz katru iesniegumu gadā
-596 232,00
Izdarot grozījumus noteikumu 4. un 5.punktā samazināsies iesniegumu skaits atļauju izsniegšanai koku ciršanai ārpus meža. pie pieņēmuma, ka grozījumu rezultātā iesniegumu skaits gadā samazināsies aptuveni par 35 % novados un par 15 % valstpilsētās, iesniedzamo iesniegumu skaits gadā samazināsies par 2100 gab, kopā veidojot laika patēriņa samazinājumu 54600 stundas, kas gadā zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem veido 596 tūkst euro naudas līdzekļu ietaupījumu
Kopā
-596 232,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ar noteikumu projektā paredzētajiem grozījumiem samazināsies pašvaldību budžeta ieņēmumi, jo samazināsies gadījumu skaits, kad par koku ciršanu pilsētā un ciemā maksājama zaudējumu atlīdzība. Tajā pašā laikā samazināsies izskatāmo iesniegumu skaits un pašvaldību budžeta līdzekļu izdevumi administratīvo aktu izdošanai. Ievērojot to, ka nav iespējams precīzi noteikt ne izskatāmo iesniegumu skaita samazinājumu, ne zaudējumu atlīdzības apjoma samazinājumu, tad precīzu noteikumu projekta ietekmi nav iespējams aprēķināt. Tā kā samazināsies gan pašvaldību ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības, gan pašvaldību izdevumi atļauju izsniegšanas administratīvajam procesam, noteikumu projekta ietekme uz pašvaldību budžetu vērtējama kā neitrāla.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas pašvaldību savienība, pašvaldības, Valsts kancelejas izveidota darba grupa administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attītības jomā.Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/527f089b-a9ea-40be-bcdf-a062ae2e81ff
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības pārstāvjiem bija iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē no 2025. gada 25. februāra līdz 11. martam, sniedzot viedokli par noteikumu projektu atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumi Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3. apakšpunktam, ko izmantoja gan nevalstiskās organizācijas, gan privātpersonas, sniedzot priekšlikumus. Saņemtie priekšlikumi ir izvērtēti un apkopoti viedokļu pārskatā. Par noteikumu projektu organizēta starpinstitūciju sanāksme ar visiem atzinumu sniedzējiem, tostarp nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Liela daļa no saņemtajiem priekšlikumiem ir ņemti vērā. Nav ņemti vērā tie viedokļi, kuri saturēja tikai iebildumu par noteikumu projekta tālāku virzību.
Nav ņemts vērā gan nevalstisko organizāciju, gan privātpersonu priekšlikums saglabāt atļaujas nepieciešamību koku ciršanai gar ceļiem. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15. pantam Ministru kabineta noteikumus, kas ir pretrunā ar likumu nepiemēro, jo tiem nav juridiska spēka. Ar Ministru kabineta noteikumiem nevar sašaurināt vai paplašināt likumā noteikto. Atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 22. pantam un Aizsargjoslu likuma 42. pantam kompetentā persona, kura pieņem lēmumu par koka nociršanu ceļa zemes nodalījuma joslā ir autoceļa īpašnieks. Autoceļa īpašniekam ir saistošs likuma "Par autoceļiem" 24. pants, proti, tam ir pienākums veicot būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbus ceļu zemes nodalījuma joslā, pēc iespējas saglabāt vides daudzveidību un kultūrvēsturisko ainavu, neatkarīgi no noteikumos Nr. 309 noteiktā un atļaujas esības.
Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13. panta pirmajai daļai aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu pārbūvei.
Nav ņemts vērā gan nevalstisko organizāciju, gan privātpersonu priekšlikums saglabāt atļaujas nepieciešamību koku ciršanai gar ceļiem. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15. pantam Ministru kabineta noteikumus, kas ir pretrunā ar likumu nepiemēro, jo tiem nav juridiska spēka. Ar Ministru kabineta noteikumiem nevar sašaurināt vai paplašināt likumā noteikto. Atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 22. pantam un Aizsargjoslu likuma 42. pantam kompetentā persona, kura pieņem lēmumu par koka nociršanu ceļa zemes nodalījuma joslā ir autoceļa īpašnieks. Autoceļa īpašniekam ir saistošs likuma "Par autoceļiem" 24. pants, proti, tam ir pienākums veicot būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbus ceļu zemes nodalījuma joslā, pēc iespējas saglabāt vides daudzveidību un kultūrvēsturisko ainavu, neatkarīgi no noteikumos Nr. 309 noteiktā un atļaujas esības.
Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13. panta pirmajai daļai aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu pārbūvei.
6.4. Cita informācija
Izstrādājot noteikumu projektu Zemkopības ministrija jautāja viedokli pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei. Pašvaldību aptaujā no 43 pašvaldībām atbildēja 39 pašvaldības. Kopā saņemti vairāk nekā 70 priekšlikumi un tikai trīs pašvaldības uzskata, ka nav nepieciešams mazināt administratīvo slogu. No Dabas aizsardzības pārvaldes saņemti 20 priekšlikumi. Noteikumu projekts apspriests 2025. gada 20. augustā Latvijas pašvaldību organizētā pasākumā "Meža dienas 2025 Latvijas pašvaldībās – saimniekojot gudri, dzīvosim zaļi" kā arī 2025. gada 8. aprīļa un 2025. gada 3. septembra Latvijas pašvaldības savienības organizētās Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdēs.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Dabas aizsardzības pārvalde
neietekmē
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
neietekmē
Pašvaldības
samazinās
Vērtības nozīme:
12,09
Regulārā bruto darba samaksa valsts pārvaldē nostrādātā stundā (eiro) 2025. gada 1. ceturksnī (CSP dati)
32,00
vidējais laika patēriņa samazinājums lēmuma sagatvošanai un paziņošanai, iekļaujot to, ka lēmuma sagatvošanai nepieciešams iegūt informāciju no valsts reģistriem, uzmērīt nocērtamo koku, aprēķināt zaudējumus.
2 100
Pieņēmums, ka grozījumu rezultātā iesniegumu skaits gadā samazināsies aptuveni par 35 % novados un par 15 % valstpilsētās, kas ir 2100 iesniegumiem (vērtējot iesniegumu skaitu 2023.gadā)
1
aprēķins par katru atzinumu.
-812 448,00
Atbilstoši noteikumu 14.puntam pašvaldībām ir noteikts pienākums paziņot lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju. Izdarot grozījumus noteikumu 4. un 5.punktā samazināsies iesniegumu skaits un līdz ar to arī paziņojamo lēmumu skaits. Aprēķinā iekļauts pašvaldību patērētais laiks lēmuma sagatavošanai un paziņošanai adresātam. Pieņēmums, ka grozījumu rezultātā iesniegumu skaits gadā samazināsies aptuveni par 35 % novados un par 15 % valstpilsētās, kas ir 2100 iesniegumiem (vērtējot iesniegumu skaitu 2023.gadā). Izdarot grozījumus noteikumu 15.punktā, pašvaldībām vairs nebūs jāpaziņo starplēmums par nepieciešamību nomaksāt zaudējumu atlīdzību.
Kopā
-812 448,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Institūciju (Dabas aizsardzības pārvaldes un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes) funkcijas un uzdevumi nemainās, bet samazinās uzdevumu apjoms. Ar grozījumiem noteikumu 4.3. apakšpunktā samazināsies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu skaits. Ar grozījumiem noteikumu 4. punktā samazināsies Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu skaits.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Samazināsies slogs noteikumu projekta izpildē iesaistītajām iestādēm. Ar noteikumu projektu ievērojami tiks samazināts arī to gadījumu skaits, kad nepieciešams izsniegt atļauju koku ciršanai ārpus meža vai saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumus.
Ar noteikumu projektu tiek vienkāršotas arī administratīvās procedūras.
Ar noteikumu projektu tiek vienkāršotas arī administratīvās procedūras.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Prognozējams, ka grozījumu ietekmē ārpus meža augošu koku ciršanas gadījumu skaits palielināsies tādā mērā, kādā tiek izsniegti atteikumi koku ciršanai tajās vietās, kur pēc grozījumu izdarīšanas atļauja vairs nebūs nepieciešama. Savukārt grozījumos iekļautā iespēja zaudējumu atlīdzību aizstāt ar koku iestādīšanu vietā vai citā vietā palielinās jauno koku skaitu pilsētās un ciemos. Tāpat prognozējams, ka administratīvā sloga samazināšana koku nociršanai vairos pozitīvu attieksmi koku stādīšanai.
Vienlaikus ar grozījumiem tiek pastiprinātas dabas aizsardzības prasības, proti, mērķtiecīgi izvērtēts kurās teritorijās ir augsts potenciāls bioloģiski vērtīgo koku esamībai kultūras pieminekļu teritorijās parkos alejās un Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamās sugas – lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) un citu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva) prasībām. Šīs sugas visbiežāk ir saistītas ar bioloģiski veciem, lieliem kokiem, kuri sastopami kultūras pieminekļu stādījumos, parkos, alejās (ne tikai īpaši aizsargājamās). Tāpat arī Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā augošie koki bieži ir īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes. Ja Dabas aizsardzības pārvalde konstatēs, ka ciršanai paredzētais koks ir lapkoku praulgrauža vai citas īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne, Dabas aizsardzības pārvalde izvērtēs īpaši aizsargājamās sugas indivīdu ieguves pieļaujamību atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. pantam, kā tas ir noteikts arī noteikumu 9. punktā.
Aizsargājamu bezmugurkaulnieku aizsardzība paredzēta saskaņā ar noteikumu 19. punktu, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu. Aizsardzības pasākumus nosaka normatīvie akti sugu un biotopu aizsardzības jomā. Arī noteikumu 9. punkts ir papildināts, nosakot, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja vajadzīga vienmēr, kad koks ir reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. pantam, tostarp aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas dzīvotne. Persona informāciju par reģistrētām īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnēm var iegūt Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Attiecīgi gan noteikumu 19. punktā minētais Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums, gan noteikumu 9. punktā minētā Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja satur nosacījumus kad un kā koka nociršana ir atļauta, tostarp laikposmu, kad koku ciršanu nedrīkst veikt.
Noteikumu projektā pastiprinātas arī prasības attiecībā uz Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma nepieciešamību būvniecības gadījumā, derīgo izrakteņu ieguves gadījumā un arī tad, kad kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai apsaimniekošanā esošā zemē. Noteikumu projekta anotācijā izskaidrota personas rīcība, ja nocērtot koku tam tiek konstatēts iekšējs dobums un dobuma materiālā – bezmugurkaulnieki vai to veidojumi (piem., pūznis īpaši aizsargājamas sugas spožās skudras (Lasius fuliginosus) gadījumā, vai specifiski ekskrementi praulgraužu gadījumā) vai aizsargājami bezmugurkaulnieku indivīdi.
Vienlaikus ar grozījumiem tiek pastiprinātas dabas aizsardzības prasības, proti, mērķtiecīgi izvērtēts kurās teritorijās ir augsts potenciāls bioloģiski vērtīgo koku esamībai kultūras pieminekļu teritorijās parkos alejās un Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamās sugas – lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) un citu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva) prasībām. Šīs sugas visbiežāk ir saistītas ar bioloģiski veciem, lieliem kokiem, kuri sastopami kultūras pieminekļu stādījumos, parkos, alejās (ne tikai īpaši aizsargājamās). Tāpat arī Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā augošie koki bieži ir īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes. Ja Dabas aizsardzības pārvalde konstatēs, ka ciršanai paredzētais koks ir lapkoku praulgrauža vai citas īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne, Dabas aizsardzības pārvalde izvērtēs īpaši aizsargājamās sugas indivīdu ieguves pieļaujamību atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. pantam, kā tas ir noteikts arī noteikumu 9. punktā.
Aizsargājamu bezmugurkaulnieku aizsardzība paredzēta saskaņā ar noteikumu 19. punktu, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu. Aizsardzības pasākumus nosaka normatīvie akti sugu un biotopu aizsardzības jomā. Arī noteikumu 9. punkts ir papildināts, nosakot, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja vajadzīga vienmēr, kad koks ir reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. pantam, tostarp aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas dzīvotne. Persona informāciju par reģistrētām īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnēm var iegūt Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Attiecīgi gan noteikumu 19. punktā minētais Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums, gan noteikumu 9. punktā minētā Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja satur nosacījumus kad un kā koka nociršana ir atļauta, tostarp laikposmu, kad koku ciršanu nedrīkst veikt.
Noteikumu projektā pastiprinātas arī prasības attiecībā uz Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma nepieciešamību būvniecības gadījumā, derīgo izrakteņu ieguves gadījumā un arī tad, kad kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai apsaimniekošanā esošā zemē. Noteikumu projekta anotācijā izskaidrota personas rīcība, ja nocērtot koku tam tiek konstatēts iekšējs dobums un dobuma materiālā – bezmugurkaulnieki vai to veidojumi (piem., pūznis īpaši aizsargājamas sugas spožās skudras (Lasius fuliginosus) gadījumā, vai specifiski ekskrementi praulgraužu gadījumā) vai aizsargājami bezmugurkaulnieku indivīdi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi