Anotācija (ex-ante)

Skat. sadaļu "Pašreizējā situācija".
 

Pārveides rezultātā plānots inspekciju veidot par atbalstošu un koordinējošu iestādi bērnu aizsardzības jautājumos, kura pārredzēs iesaistīto institūciju lomas un atbildības  bērnu dzīvības un veselības apdraudējuma un to risku situācijās, kā arī veicinās institūciju sadarbību bērnu attīstības risku mazināšanā un bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā, t.sk. pilnveidojot pašā iestādē bērniem un ģimenēm pieejamo atbalstu un pakalpojumus, un piedāvājot  risinājumus vajadzībām, kurām atbalsts netiek nodrošināts. Iestādes darbības uzmanības centrā būs atbalsta sniegšana bērniem, ģimenēm un speciālistiem. Vienlaikus, plānots pilnveidot un attīstīt kvalitatīvu un jēgpilnu metodisko palīdzību bērnu aizsardzības jomā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem (t.sk. jaunu metodisko materiālu izstrāde un esošo pilnveide), tādējādi nostiprinot un sistēmiski definējot vienotu izpratni par Latvijas bērnu aizsardzības  sistēmu un nodrošinot tās efektīvu darbību. Iestādes darbība tiks vērsta uz  rīcību koordinēšanu krīzes un īpaši sarežģītās situācijās ar laiku nostiprinoties kā zināšanu un atbalstam centram šajos jautājumos. Metodiskos nolūkos tiks veikta arī detalizēta un neitrāla traģisko un īpaši sarežģīto gadījumu analīze, tās rezultātus izmantojot procesu pilnveidei un mācīšanās procesam, lai iesaistītās puses izvairītos no kritisku kļūdu atkārtošanās riskiem.

Likumprojektā paredzēta inspekcijas:
1)  nosaukuma maiņa - aizstājot to ar jaunu nosaukumu  "Bērnu aizsardzības centrs", pielāgojot tās nosaukumu atbilstoši jaunajai kompetencei;
2)  kompetences maiņa.

Kompetenču maiņa
Mainot inspekcijas akcentus no kontrolējošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu, koordinējošu starpinstitūciju un profesionāļu sadarbības centru, primāri iestādes darbība tiks vērsta uz atbalsta nodrošināšanu:
-atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem;
-atbalsts, izglītošana, koordinēšana un metodiskā vadība institūcijām un speciālistiem;
-vadošā loma krīzes un īpaši sarežģītu situāciju un gadījumu risināšanā;
-padziļināta traģisko un īpaši sarežģīto gadījumu analīze, tās rezultātu apkopošana un izmantošana procesu pilnveidei un mācīšanās nodrošināšanai.

Iestādes ietvaros plānots nodrošināt un attīstīt daudzveidīgus pakalpojums ģimenēm ar bērniem, kā piemēram:
-lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, pakāpeniski tiks attīstīta starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", sākotnēji uzsvaru liekot uz stabilu procesu un algoritmu izstrādi, tad konsultatīvās kompetences un kompetences centra lomas nodrošināšanu ieinteresētajām pusēm. Programma nodrošinās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, kā arī rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju atbalstu un apmācības reģionos. Vienlaikus plānots no 2026.gada “Bērna mājas” jaunu filiāļu veidošanu kādā no reģionu lielajām pilsētām (Daugavpils, Liepāja, Ventspils);
-lai sniegtu psiholoģiska rakstura palīdzību bērniem un pusaudžiem, kā arī lai sniegtu atbalstu krīzes situācijās, tiks turpināta un attīsta Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa darbība, veidojot to par stabilu un uzticamu jauniešu problēmu risināšanas vietu;
-lai nodrošinātu bērnu, jauniešu, pedagogu un vecāku informēšanu un izglītošanu interneta satura drošības jomā – par iespējamajiem riskiem un apdraudējumiem internetā (naida kurināšana, rasisms, bērnu pornogrāfija un pedofilija, emocionāla pazemošana internetā, personas identitātes zagšana un datu ļaunprātīga izmantošana, uzvedības noteikumi internetā, tīmekļa etiķete utt.), tiks turpināts un attīstīts Droša interneta projekts;
 Bērnu atbalsta speciālistu tīkla veidošana, lai nodrošinātu psihoemocionālu un cita veida atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi vai atkarību problēmas

Inspekcija pārveides rezultātā turpinās nodrošināt metodisko un konsultatīvo atbalstu bāriņtiesām, pakāpeniski sinhronizējot bāriņtiesu un sociālo dienestu funkcijas darbā ar ģimeni ar bērniem,  izveidojot skaidru, no konkrētas pašvaldības tradīcijām un prakses neatkarīgu un vienotā praksē balstītu bērnu aizsardzības un gadījumu izvērtēšanas sistēmu.

Būtisks akcents tiks vērsts uz efektīvu starpnozaru un starpinstitūciju koordinēšanu, kas ietver sistēmisku metodisku vadību bērnu aizsardzības jomā iesaistītajām pusēm (bāriņtiesas, sociālie dienesti, starpprofesionālajās komandās iesaistītie speciālisti), nodrošinot to caur rokasgrāmatām, vadlīnijām, algoritmiem, konferencēm,  pieredzes apmaiņām, informatīva satura vēstulēm ar norādījumiem, tiesu prakses analīzes, diskusijām un visu pušu iesaistes jaunu atbalsta veidu / algoritmu izstrādē. Vienlaikus paredzēta speciālistu komandas izveide, kas reaģē un iesaistās krīzes gadījumu risināšanā, kad izglītības iestādes, pašvaldību sadarbības grupas un iesaistītās institūcijas ir izsmēlušas sev pieejamos resursus un nevar uzlabot esošo situāciju.
Bērnu aizsardzības   sistēmai ir savlaicīgi jāidentificē, jāreaģē, jānovērš vai maksimāli jāmazina negatīvā ietekme  situācijās, kurās  bērnam ir dzīvības un veselības apdraudējums vai tā riski, kā arī jānodrošina savlaicīgu iesaisti un atbalstu bērniem un ģimenēm, kurām tas nepieciešams. Lai nodrošinātu šādas bērnu aizsardzības sistēmas nostiprināšanos, liela nozīmē ir tajā iesaistīto speciālistu izpratnes līmenim un kompetencei. Iestādes kompetence paredz Bērnu aizsardzības centra  darbinieku nepārtrauktu profesionālo pilnveidi atbilstoši bērnu aizsardzības sistēmas darbinieku kompetenču profilam (esošo kompetenču izvērtēšana un mērķtiecīga nepieciešamo kompetenču attīstīšana, tostarp regulāras supervīzijas), gan bāriņtiesu un citu bērnu aizsardzības jomā nodarbināto speciālistu izglītošanu bērnu aizsardzības jautājumos. Paredzētas piecu speciālistu mācības ārvalsts izglītības iestādēs, kuru programmas  centrētas ANO Bērnu tiesību konvencijas pamatprincipos.


Uzraudzība
Inspekcijas pārveides rezultātā iestādei tiek saglabāta bērnu tiesību un interešu ievērošanas uzraudzības funkcija, tostarp bāriņtiesu darbības uzraudzība, kā arī esošā kompetence administratīvā pārkāpuma procesā - lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu, ko veikuši valsts vai pašvaldību institūciju darbinieki vai amatpersonas, kā arī lietās par bērna iesaistīšanu pasākumos, kas saistīti ar ārējā izskata demonstrēšanu. Minētais pamatojams ar ANO Bērnu tiesību konvencijas 3. panta 3. punktā noteikto, ka dalībvalstīm jānodrošina tas, lai iestādes, dienesti un struktūras, kas ir atbildīgas par bērnu aprūpi vai aizsardzību, atbilstu kompetentu iestāžu noteiktajiem standartiem, īpaši drošības, veselības un personāla lieluma un piemērotības ziņā, kā arī tiktu veikta kompetenta uzraudzība.
Iestādes pārveides ietvaros tiks pilnveidoti esošie uzraudzības un kontroles modeļi, transformējot darba metodes, principus un izpildījumu uz metodiskā atbalstā bāzētiem uzraudzības instrumentiem pašai kontrolei piešķirot sekundāru lomu. Proti, tiek veidota uzraudzības sistēma, kur arvien lielāka loma ir dažādu līmeņu pašvērtējošiem instrumentiem, kuru ieviešanai tiek piedāvāts metodisks atbalsts skaidrojot izvirzīto prasību būtību un nozīmi bērnu vajadzību savlaicīgā noskaidrošanā un nodrošināšanā, kā arī arvien lielāka loma tiek piešķirta bērnu un ģimeņu viedoklim un vērtējumam kā noteikts atbalsts palīdz viņu vajadzību nodrošināšanā. Konstatētu trūkumu vai pārkāpumu gadījumos, tiek sniegts metodiskais atbalsts trūkumu novēršanai un turpmākās profesionālās darbības  uzlabošanai. Šāda pieeja būtiski palielinās sabiedrības, iestāžu, kurās uzturas bērni un speciālistu uzticēšanos iestādei.  
Turpmāk bērnu aizsardzības sistēmas kontekstā vairs netiks lietots vārds  “tiesību”, jo līdz šim tas noteiktā sabiedrības daļā radījis aizspriedumus, turklāt arī speciālistu vidū šis vārds asociējas ar šauru pieeju darbā ar bērnu jautājumiem, proti rodas iespaids, ka darbs notiek tikai par tiesisko sistēmu.

Ņemot vērā minēto, Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir paredzēts noteikt, ka Bērnu aizsardzības centrs ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas sniedz atbalstu bērnu aizsardzības jomā bērniem un šā likuma 5.pantā minētajiem bērna tiesību aizsardzības subjektiem un uzrauga bērnu tiesību un interešu ievērošanu. Bērnu aizsardzības centra vecākajiem ekspertiem ir tiesības  veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes, iepriekšējas saskaņošanas un likumiskā pārstāvja piekrišanas.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.pantā noteikto bērna tiesību aizsardzību valstī nodrošina: bērna vecāki (adoptētāji), audžuģimene un aizbildņi; izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes; valsts un pašvaldību institūcijas; sabiedriskās organizācijas un citas fiziskās vai juridiskās personas, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem; darba devēji. Aizsargājamas arī bērnu organizācijas un ģimene.

Jau šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.¹ pants paredz šādu regulējumu, proti, ka “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem ir tiesības veikt pārrunas un iztaujāt bērnu bez citu personu klātbūtnes.” Līdz ar to tiesiskais regulējums netiek mainīts, tiek mainīts iestādes nodarbināto amata nosaukums.
Minētā panta regulējumu ir būtiski saglabāt, jo inspekcijas kompetencē ir izvērtēt iespējamos pārkāpumus, kas veikti pret bērniem, tai skaitā, rīkoties nekavējoties, lai tos novērstu.
Piemēram, attiecībā uz nelegālām nometnēm, par ko tika saņemtas daudzas sūdzības, inspektori nereti nometnēs konstatēja būtiskus bērnu tiesību pārkāpumus, kas varēja radīt apdraudējumu bērnu veselībai, līdz ar to ar inspektoru ieteikumu nometni nekavējoties slēdz. Ievērojot minēto, ja šāda norma nebūtu, un bērnu uzklausīšanai būtu jāpieaicina apmēram 50 bērnu likumiskie pārstāvji, kas tajā laikā atradās nereti pat citā valstī vai citā pašvaldībā, pildot savus darba pienākumus, inspektori nespētu nodrošināt bērnu tiesību nekavējošu aizsardzību un bērnu drošību.
Tāpat inspektori arī apseko un uzklausa ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošos bērnus un bērnus, kas ievietoti krīzes centros uz rehabilitācijas periodu. Šādos gadījumos ir būtiski pārliecināties, vai pret bērnu netiek vērsta vardarbība no nodarbināto amatpersonu puses, taču jāapzinās, ka bērni varētu baidīties atklāt patiesu informāciju par pret viņiem vērstu vardarbību vai šo iestāžu darbības nepilnībām, ja ilgstošas sociālās aprūpes iestādes vadītājs, kas ir bērnu likumiskais pārstāvis, šādu bērnu liecību dzirdētu vai pat liegtu bērnam runāt (turklāt jāņem vērā, ka, lai pārbaudēs iegūtu maksimāli objektīvu informāciju, nereti šādu iestāžu pārbaudes tiek veiktas bez iepriekšēja brīdinājuma, lai reāli redzētu faktisko situāciju tajā vietā, kur ilgstoši dzīvo vai uzturas bērni, līdz ar to inspektori ierodas nebrīdinot, un bērnu likumiskos pārstāvjus nav iespējams uzreiz uzaicināt).
Bērnu tiesību aizsardzība ir būtiska arī gadījumos, kad kāds no bērnu vecākiem nevēlas, lai bērns stāstītu par citam bērnam nodarīto pārestību, taču jāapzinās, ka tā ir visas sabiedrības interese, lai tiktu novērsta vardarbība pret bērnu (it sevišķi ja bērns, kas ir cietušais, sava vecuma, veselības stāvokļa vai valodas barjeras dēļ nevar pastāstīt par notikušo, bet pārējie bērni ir redzējuši un apzinās notikušo).
Tāpat inspektori dodas uz izglītības iestādēm, veicot pārbaudes par vardarbības situācijām tajās, un arī tur nav klātesoši bērnu vecāki, taču pedagogi ir tās personas, par kuru darbības likumību tiek veikta pārbaude. Līdz ar to inspektoriem (nākotnē vecākajiem ekspertiem) ir būtiski runāt ar daudziem klases (izglītības iestādes) bērniem.
Tāpat arī bērni var baidīties atklāt informāciju par ģimenes situāciju, bet ir būtiski nodrošināt bērna uzklausīšanu. (Ja nu gadījumā bērns izteiktu vēlmi runāt tikai vecāku klātbūtnē, bērna viedoklis noteikti tiktu uzklausīts un respektēts.)
Jāņem arī vērā, ka nereti paši bērni (piemēram, 17 gadus veci, kas jau ir gandrīz pilngadību sasnieguši) izsaka vēlmi runāt ar inspektoru vai citu uzticības personu bez vecāku informēšanas.
Turklāt inspektori ir speciāli apmācīti, ar noteiktu izglītību un kvalifikāciju, lai runātu ar bērniem saudzīgi, izveidojot uz savstarpējo uzticības balstītu kontaktu, atbilstoši bērnu vecumposmam.

(Jāatzīmē, ka, ja tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kurā bērns ir cietušais, tad tiek piemērotas Administratīvās atbildības likuma normas par bērna kā cietušā pratināšanu, proti, šāda veida procesuālās darbības tiek veiktas ar vecāka piekrišanu. Tāpat arī kriminālprocesa gadījumā tiek piemērotas speciālās Kriminālprocesa likuma normas, vadoties no bērnam kriminālprocesā piemērotā statusa, nevis šī vispārīgā  norma).