24-TA-2322: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1. Ministru kabineta 2024. gada 10. janvāra rīkojuma Nr. 55 (prot. Nr. 2 52. §) "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 10.2. pasākums.
2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027. gadam (117. uzdevums).
3. Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojums Nr. 616 “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam” (2.rīcības virziens, 2.1.3. un 2.4.7. uzdevums).
4. Ministru kabineta 2022. gada 30. marta rīkojums Nr. 231 “Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.–2024. gadam” (1.1.8. pasākums).
5. Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra sēdes protokola Nr.38 2. § (Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam") 29.punkts.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSP likums) 33. panta pirmā daļa nosaka, ka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka garantēto minimālo ienākumu (turpmāk – GMI) slieksnis ir 20 procenti no ienākumu mediānas.
2022. gada 27. jūlijā 20 Saeimas deputāti (turpmāk– Pieteicēji) Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu “Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdot minētās tiesību normas, Pieteicēji norādīja, ka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metode neparedz pietiekami regulāru šī sliekšņa pārskatīšanu, metode neesot zinātniski pamatota un ar to nevarot nodrošināt cilvēka cieņai atbilstošu dzīves līmeni.
Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietā Nr. 2022-34-01 atzina, ka likumdevējs ir:
‒ noregulējis būtiskākos ar minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu saistītos jautājumus. Proti, likumdevējs ir identificējis sociālās palīdzības un garantēto minimālo ienākumu pabalsta mērķi, minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un piemērošanas kritērijus, kā arī tā pārskatīšanas regularitāti;
‒ paredzējis objektīvu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi, kura ir vērsta uz mērķi aizsargāt cilvēka cieņu, mazināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību;
‒ nodrošinājis, ka minimālo ienākumu slieksnis tiek regulāri pārskatīts. Taču apstrīdētajās normās paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nerada ikvienai trūcīgai personai iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tādēļ tās neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina SPSP likuma 33. panta pirmo un otro daļu un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.
Analizējot Satversmes tiesas spriedumu un tajā minētos apsvērumus un, lai to izpildītu, Labklājības ministrija (turpmāk – Ministrija), izvērtēja visus apstākļus un veica datu analīzi, nonākot pie risinājuma, proti, 20 procentu ienākumu slieksni palielināt līdz 22 procentu ienākumu slieksnim (argumentus un pamatojumu lūdzu skat. arī likumprojektā "Par sociālo drošību" (24-TA-2276)).
Analizējot GMI pabalsta saņēmēju statistiku, Ministrija secina, ka mājsaimniecībām, kuras saņem GMI pabalstu, lielākajā daļā gadījumu ir vēl citi ienākumi – tas nozīmē, ka lielākoties GMI pabalsts nav vienīgais ienākums un atbalsts, ko saņem GMI pabalsta saņēmēji. 2023.gada oktobrī-decembrī valstī bija 15 569 GMI pabalsta saņēmēji. No tiem 13080 jeb 84% saņēma gan GMI pabalstus, gan citus valsts un/vai pašvaldību pakalpojumus (pensijas un pabalstu) un/vai bija nodarbināti, bet 2 489 personām jeb 16% GMI pabalsts bija vienīgais ienākuma avots. No visiem GMI pabalsta saņēmējiem 53% ir vīrieši un 47% sievietes. Savukārt no tiem, kas saņēma tikai GMI pabalstu, 54% ir vīrieši un 46% sievietes. Gan sievietēm, gan vīriešiem lielāko GMI pabalstu saņēmēju īpatsvaru veido iedzīvotāji pirmspensijas vecumā 60-64 gadi, kam seko 55 – 59 gadus un 50 – 54 gadus veci vīrieši un sievietes.
Visi GMI pabalsta saņēmēji ir trūcīgas personas, kuras papildus GMI pabalstam saņem pārtikas un higiēnas / saimniecības preču komplektus Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk – Eiropas programma) ietvaros. MK 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 381 “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas noteikumi (turpmāk - MK noteikumi Nr. 381) noteikti šādi atbalsta veidi:
1) pārtikas atbalsts, tostarp pārtikas preču komplekti individuālai izdalei personām bez vecuma ierobežojumiem, bērnu pārtikas preču komplekti bērniem no 6 līdz 24 mēnešiem, gatavās maltītes zupas virtuvēs;
2) pamata materiālā palīdzība, tostarp higiēnas un saimniecības preču komplekti personām bez vecuma ierobežojumiem, bērnu higiēnas preču komplekti bērniem no 0 līdz 24 mēnešiem, individuālo mācību piederumu komplekti sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem;
3) iespēja piedalīties papildpasākumos, kas mazina personu sociālo atstumtību, sniedz ieguldījumu nabadzības izskaušanā, kā arī veicina šo personu patstāvību savu sociālo problēmu vai krīzes situācijas rezultātā radušos problēmu risināšanā ilgtermiņā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 21. jūnija noteikumu Nr. 381 “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas noteikumi” 30. punktā noteiktajam vienai personai ceturksnī ir tiesības saņemt:
- 2 pārtikas preču komplektus (personām bez vecuma ierobežojuma);
- 1 higiēnas un saimniecības preču komplektu (personām bez vecuma ierobežojuma);
- 2 papildu bērnu pārtikas preču komplektus, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;
- 1 papildu higiēnas preču komplektu, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā līdz 2 gadiem;
- 1 mācību piederumu un skolas somas komplektu, ja ģimenē ir sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni.
Atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda datiem pēdējos trīs gados (2021. – 2023. gadā) Latvijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem izdalītā pārtikas atbalsta daudzums pārsniedza rādītāju 400 tūkst. pārtikas preču komplektu gadā, kas liecina par to, ka pārtikas preču komplektu saņemšana ir labi izmantots resurss pārtikas nodrošināšanā mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Arī Ministrijas pasūtītajā pētījumā par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām secināts, ka “vajadzību pēc uztura papildus GMI pabalsta līdzekļiem nodrošina arī pārtikas pakas un sociālo dienestu darbinieku vērtējumā tās ir ļoti nepieciešams resurss trūcīgo iedzīvotāju daļai. Pētījuma ietvaros no aptaujātajiem respondentiem 92% atbildēja, ka pārtikas pakas ir saņēmuši pēdējo 12 mēnešu laikā, uzsverot, ka saistībā ar pārtikas iegādi ESF+ Programmas ietvaros nodrošinātā pārtika ir vērā ņemams atbalsts, jo ietaupītie finanšu līdzekļi ļauj iegādāties papildus pārtikas produktus vai tos izlietot citām vajadzībām.
Līdz ar to var uzskatīt, ka 2 procentpunktu palielinājums GMI pabalstam ir pietiekams, lai gan tas rada finansiālo ietekmi ne tikai saistībā ar GMI pabalsta izmaksu, bet vienlaikus arī saistībā ar mājokļa pabalsta aprēķinu. Mājokļa pabalsts ir viens no diviem pamata sociālās palīdzības pabalstiem, kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, saņemot 30% līdzfinansējumu no valsts.
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.
Lai kompensētu pašvaldībām šo 2 procentpunktu GMI sliekšņa palielinājuma rezultātā radīto izdevumu pieaugumu, atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk – LPS) paustajam pieprasījumam (vēstules Nr.202409/INIC507), par ko paredzēts vienoties ikgadējās sarunās ar Finanšu ministriju 25.09.2024., tiek samazināti esošie mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotie koeficienti, kas noteikti SPSP likuma 35. panta piektajā daļā. Lai mājsaimniecībai aprēķinātu mājokļa pabalsta apmēru, garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai tiks mainīti koeficienti:
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5 aizstāts ar 2,1;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2 aizstāts ar 1,7;
3) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, — koeficientu 2 aizstāts ar 1,7;
4) pārējām mājsaimniecībām — koeficientu 1,5 aizstāts ar 1,3.
Koeficientu izmaiņas samazina ietekmi uz pašvaldību budžetiem un arī samazina Labklājības ministrijai nepieciešamo 30% valsts līdzfinansējuma summu.
Papildus jāatzīmē, ka GMI pabalsta un mājokļa pabalsta piešķiršana ir divi atsevišķi administratīvie procesi. Proti, ja persona piesakās GMI pabalstam, tad attiecīgi tas tiks aprēķināts un izmaksāts atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam. Palielinot ienākumu slieksni līdz 22 procentiem, Satversmes tiesas spriedums tiks izpildīts, jo iedzīvotājiem, kuri kvalificējas šī pabalsta saņemšanai, pabalsta apmērs palielināsies, tādējādi iegūstot lielākus finanšu līdzekļus, kas paliks to rīcībā, tāpat arī tiks ņemtas vērā pašvaldību un valsts budžeta iespējas un finanšu ilgtspēja.
Savukārt, mājokļa pabalsts ir atsevišķs administratīvs process, kas noteikts SPSP likuma 35. panta ceturtajā daļā, proti, mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Koeficienti, ar ko reizina GMI slieksni mājokļa pabalsta aprēķinā, palielina GMI slieksni jeb palielina to summu, kurai jāpaliek mājsaimniecības rīcībā pēc komunālo rēķinu nomaksas citu vajadzību nodrošināšanai.
Koeficienti tika ieviesti, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurām ir ienākumi jeb mājsaimniecības, kuras nav GMI pabalsta saņēmēji. Tas bija nepieciešams tādēļ, ka GMI pabalsta saņēmēji visos gadījumos vienlaikus ir arī mājokļa pabalsta saņēmēji, pie tam mājokļa izdevumi tiem tiek segti 100% apmērā. Savukārt, koeficientu pielietojums formulā tika ieviests, lai atbalstītu mājsaimniecības ar ienākumiem, kas pārsniedz GMI līmeni, lai arī tām būtu iespēja saņemt mājokļa pabalstu, jo, kā minēts iepriekš, bez koeficientu pielietojuma mājokļa pabalstu varēja saņemt tikai GMI pabalsta saņēmēji vai arī mājsaimniecības, kuru ienākumi nedaudz pārsniedza GMI slieksni, savukārt, piemēram pensionāri vai personas ar invaliditāti, kuru ienākums ir vecuma vai invaliditātes pensija bez koeficienta pielietojuma formulā mājokļa pabalstu saņemt nevarēja. Atbilstoši Ministru kabineta 17.12.2020. noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 809) 10.punktā noteiktajam mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu: Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) x KOEF + K – I, kur Pmaj – pabalsta apmērs; (GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai: GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā; GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā; N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā; KOEF – koeficients, kas noteikts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību; K – rēķinos vai kvītīs aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot MK noteikumu Nr. 809 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu); I – mājsaimniecības kopējie ienākumi.
Palielinot GMI sliekšņa summu līdz 22% no ienākumu mediānas, pie esošajiem koeficientiem (atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficients 2,5; mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficients 2; mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, — koeficients 2; pārējām mājsaimniecībām — koeficients 1,5) mājokļa pabalsta aprēķinā būtiski palielinātos arī summas, kurām jāpaliek mājsaimniecības rīcībā pēc komunālo rēķinu nomaksas, līdz ar to būtiski palielinātos arī mājokļa pabalsta apmēri un lielākoties gadījumos arī personas ar ienākumiem varētu saņemt pabalstu mājokļa izdevumu segšanai pilnībā, bet koeficientu vispārīgs ieviešanas mērķis bija daļēja mājokļa izdevumu kompensēšana mājsaimniecībām ar ienākumiem, jo daļu no izdevumiem mājsaimniecībām ar ienākumiem ir jāsedz pašām un tikai GMI pabalsta saņēmējiem vai mājsaimniecībām ar ļoti zemiem ienākumiem ir jāsaņem 100% mājokļa izdevumu segšana.
Piemēram:
- atsevišķi dzīvojošam pensionāram pie spēkā esošā GMI sliekšņa pēc komunālo rēķinu nomaksas, ar spēkā esošo koeficientu, ir jāpaliek 342,50 euro (137 x 2,5) citu vajadzību nodrošināšanai, ja persona saņem vecuma pensiju 400 euro apmērā, par mājokli tai būtu jāmaksā 57, 50 euro. Savukārt, palielinot GMI slieksni par 2 procentpunktiem un samazinot koeficientu uz 2,1, summa, kam jāpaliek uz rokas, būs 348,60 euro, un par mājokli personai pašai būs jāmaksā 51,40 euro.
- ģimenei, kura sastāv no divām personām ar invaliditāti, pie esošā GMI sliekšņa pēc komunālo rēķinu nomaksas, ar spēkā esošo koeficientu būtu jāpaliek 466 euro ((137 + 96) x 2) citu vajadzību nodrošināšanai. Ja abas personas, piemēram, saņem invaliditātes pensiju 300 euro apmērā un viņu kopējie ienākumi mēnesī būtu 600 euro, tad ar spēkā esošajiem koeficientiem mājsaimniecība pati varētu maksāt par mājokļa izdevumiem 134 euro, pārējos izdevumus segtu ar mājokļa pabalstu. Palielinot GMI slieksni par 2 procentpunktiem un samazinot koeficientu uz 1,7, summa, kam jāpaliek uz rokas, būs 479,40 euro, un par mājokli personai pašai būs jāmaksā 120,60 euro.
- ģimenei, kura sastāv no divām darbaspējīgām personām un bērna, pie spēkā esošā GMI sliekšņa, pēc komunālo rēķinu nomaksas, ar spēkā esošo koeficientu būtu jāpaliek 493,50 euro (137 + 96 + 96) x 1,5) citu vajadzību nodrošināšanai. Ja viens no vecākiem ģimenē būtu nodarbināts un saņemtu, piemēram, minimālo algu 700 euro apmērā, tad ar spēkā esošajiem koeficientiem tai par mājokli būtu jāmaksā 206,50 euro, pārējos izdevumus segtu ar mājokļa pabalstu. Palielinot GMI slieksni par 2 procentpunktiem un samazinot koeficientu uz 1,3, summa, kam jāpaliek uz rokas, būs 517,40 euro un par mājokli personai pašai būs jāmaksā 182,60 euro.
Grozījumu mērķis ir palielināt GMI slieksni, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, nevis lai paplašinātu mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu. Vienlaikus jāatzīmē, ka koeficientu samazināšana mājokļa pabalsta aprēķinā neietekmēs GMI pabalsta saņēmēju loku, kuri tostarp ir arī mājokļa pabalsta saņēmēji, jo šajā gadījumā izdevumi par mājokli tiek segti pilnā apmērā.
Satversmes tiesas spriedums bija vērsts uz minimālo ienākumu sliekšņa, t.sk. GMI sliekšņa, neatbilstību Satversmei, un vienlaikus tiesa secināja, ka mājokļa pabalsts ir atzīstams par tādu, kas ikvienai trūcīgai personai nodrošina atbalstu mājokļa jautājumos vismaz minimālā apmērā un tas ar šo likumprojektu netiek mainīts.
Vienlaikus koeficientu samazināšana ir pamatota ar vairākiem apsvērumiem:
1) mājokļa pabalsta mērķis netiek mainīts – tā mērķis ir sniegt atbalstu mājokļa izdevumu segšanā pilnā apmērā GMI pabalsta saņēmējiem un daļēji personām, kurām ir ienākumi;
2) mājokļa pabalsta aprēķināšanas formula pēc būtības tiek saglabāta ar visām pašreiz SPSP likumā spēkā esošajām izdevumu pozīcijām, tā ir vienota visām pašvaldībām un tā sedz visas ar mājokli saistītās minimālās izmaksas;
3) koeficienti mājokļa pabalsta aprēķina formulā tika ieviesti Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma laikā un tie ir tikuši saglabāti, nodrošinot, ka atbalsts tiek sniegts arī iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir virs GMI sliekšņa, tomēr tie ir zemi;
4) koeficientu samazināšanas rezultātā iedzīvotāji jebkurā gadījumā nezaudē atbalstu un tiesības saņemt mājokļa pabalstu, tas, palielinot GMI sliekšņa līmeni par diviem procentpunktiem, nedaudz pieaugs;
5) Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka sociālā palīdzība, t.sk. mājokļa pabalsts, ir atbalsts, kam nevajadzētu mazināt personu motivāciju iesaistīties darba tirgū, lai gūtu ienākumus;
6) Tāpat iedzīvotājiem nav radušās tiesības saņemt mājokļa pabalstu, kas būtu aprēķināts atbilstoši palielinātajam GMI slieksnim (22%) un piemērojot pašreizējos koeficientus, tādēļ nav radušās paļaušanās tiesības uz iespējamo nākotnes mājokļa pabalsta apmēru, jo vienlaikus tiek mainīts gan GMI sliekšņa līmenis, gan arī mainīti koeficienti. Kā redzams piemēros, samazinātie koeficienti nerada nelabvēlīgas sekas mājsaimniecībām, jo netiek pasliktināta esošā situācija, proti, pielietojot likumprojektā paredzētos koeficientus, ienākumu apmērs, kam jāpaliek mājsaimniecības rīcībā pēc mājokļa izdevumu apmaksas, netiek samazināts, bet gan sociālās palīdzības kopējais apmērs tiek palielināts;
7) Tāpat mājokļa pabalsta koeficienti tiek noteikti tādā apmērā, lai ievērotu samērīguma principu pret pārējiem sabiedrības locekļiem, kuri saņem salīdzinoši zemus ienākumus no algota darba un no kuru nodokļu maksājumiem tiek finansēts mājokļa pabalsts, vienlaikus nodrošinot solidaritātes principu, ka sabiedrības daļa ar lielākiem ienākumiem atbalsta trūcīgākos iedzīvotājus.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, atbalsts iedzīvotājiem kopumā nepasliktinās, bet gan uzlabojas.
Lēmumi, kuri ir pieņemti par mājokļa pabalsta piešķiršanu līdz 31.12.2024., ir spēkā līdz lēmuma termiņa beigām un ir pārskatāmi no jauna tikai gadījumā, ja sociālais dienests saņem jaunu iesniegumu no klienta.
Pamatojoties uz LPS ikgadējās sarunās ar FM paustu pieprasījumu, LM virza grozījumus SPSPL, lai samazinātu esošos mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus, kā rezultātā LM 30% valsts līdzfinansējuma segšanai par pašvaldību izmaksātajiem GMI un mājokļa pabalstiem būs nepieciešams mazāks papildu finansējums nekā iepriekš plānots. Ņemot vērā minēto, samazināto koeficientu rezultātā radušos resursus paredzēts novirzīt citu labklājības nozares neatliekamu pasākumu finansēšanai (skat. Anotācijas 3.sadaļas “Budžets” 6.2. apakšpunktu).
2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027. gadam (117. uzdevums).
3. Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojums Nr. 616 “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam” (2.rīcības virziens, 2.1.3. un 2.4.7. uzdevums).
4. Ministru kabineta 2022. gada 30. marta rīkojums Nr. 231 “Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.–2024. gadam” (1.1.8. pasākums).
5. Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra sēdes protokola Nr.38 2. § (Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam") 29.punkts.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSP likums) 33. panta pirmā daļa nosaka, ka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka garantēto minimālo ienākumu (turpmāk – GMI) slieksnis ir 20 procenti no ienākumu mediānas.
2022. gada 27. jūlijā 20 Saeimas deputāti (turpmāk– Pieteicēji) Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu “Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdot minētās tiesību normas, Pieteicēji norādīja, ka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metode neparedz pietiekami regulāru šī sliekšņa pārskatīšanu, metode neesot zinātniski pamatota un ar to nevarot nodrošināt cilvēka cieņai atbilstošu dzīves līmeni.
Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietā Nr. 2022-34-01 atzina, ka likumdevējs ir:
‒ noregulējis būtiskākos ar minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu saistītos jautājumus. Proti, likumdevējs ir identificējis sociālās palīdzības un garantēto minimālo ienākumu pabalsta mērķi, minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un piemērošanas kritērijus, kā arī tā pārskatīšanas regularitāti;
‒ paredzējis objektīvu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi, kura ir vērsta uz mērķi aizsargāt cilvēka cieņu, mazināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību;
‒ nodrošinājis, ka minimālo ienākumu slieksnis tiek regulāri pārskatīts. Taču apstrīdētajās normās paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nerada ikvienai trūcīgai personai iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tādēļ tās neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina SPSP likuma 33. panta pirmo un otro daļu un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.
Analizējot Satversmes tiesas spriedumu un tajā minētos apsvērumus un, lai to izpildītu, Labklājības ministrija (turpmāk – Ministrija), izvērtēja visus apstākļus un veica datu analīzi, nonākot pie risinājuma, proti, 20 procentu ienākumu slieksni palielināt līdz 22 procentu ienākumu slieksnim (argumentus un pamatojumu lūdzu skat. arī likumprojektā "Par sociālo drošību" (24-TA-2276)).
Analizējot GMI pabalsta saņēmēju statistiku, Ministrija secina, ka mājsaimniecībām, kuras saņem GMI pabalstu, lielākajā daļā gadījumu ir vēl citi ienākumi – tas nozīmē, ka lielākoties GMI pabalsts nav vienīgais ienākums un atbalsts, ko saņem GMI pabalsta saņēmēji. 2023.gada oktobrī-decembrī valstī bija 15 569 GMI pabalsta saņēmēji. No tiem 13080 jeb 84% saņēma gan GMI pabalstus, gan citus valsts un/vai pašvaldību pakalpojumus (pensijas un pabalstu) un/vai bija nodarbināti, bet 2 489 personām jeb 16% GMI pabalsts bija vienīgais ienākuma avots. No visiem GMI pabalsta saņēmējiem 53% ir vīrieši un 47% sievietes. Savukārt no tiem, kas saņēma tikai GMI pabalstu, 54% ir vīrieši un 46% sievietes. Gan sievietēm, gan vīriešiem lielāko GMI pabalstu saņēmēju īpatsvaru veido iedzīvotāji pirmspensijas vecumā 60-64 gadi, kam seko 55 – 59 gadus un 50 – 54 gadus veci vīrieši un sievietes.
Visi GMI pabalsta saņēmēji ir trūcīgas personas, kuras papildus GMI pabalstam saņem pārtikas un higiēnas / saimniecības preču komplektus Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk – Eiropas programma) ietvaros. MK 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 381 “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas noteikumi (turpmāk - MK noteikumi Nr. 381) noteikti šādi atbalsta veidi:
1) pārtikas atbalsts, tostarp pārtikas preču komplekti individuālai izdalei personām bez vecuma ierobežojumiem, bērnu pārtikas preču komplekti bērniem no 6 līdz 24 mēnešiem, gatavās maltītes zupas virtuvēs;
2) pamata materiālā palīdzība, tostarp higiēnas un saimniecības preču komplekti personām bez vecuma ierobežojumiem, bērnu higiēnas preču komplekti bērniem no 0 līdz 24 mēnešiem, individuālo mācību piederumu komplekti sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem;
3) iespēja piedalīties papildpasākumos, kas mazina personu sociālo atstumtību, sniedz ieguldījumu nabadzības izskaušanā, kā arī veicina šo personu patstāvību savu sociālo problēmu vai krīzes situācijas rezultātā radušos problēmu risināšanā ilgtermiņā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 21. jūnija noteikumu Nr. 381 “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas noteikumi” 30. punktā noteiktajam vienai personai ceturksnī ir tiesības saņemt:
- 2 pārtikas preču komplektus (personām bez vecuma ierobežojuma);
- 1 higiēnas un saimniecības preču komplektu (personām bez vecuma ierobežojuma);
- 2 papildu bērnu pārtikas preču komplektus, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;
- 1 papildu higiēnas preču komplektu, ja ģimenē ir mazi bērni vecumā līdz 2 gadiem;
- 1 mācību piederumu un skolas somas komplektu, ja ģimenē ir sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni.
Atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda datiem pēdējos trīs gados (2021. – 2023. gadā) Latvijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem izdalītā pārtikas atbalsta daudzums pārsniedza rādītāju 400 tūkst. pārtikas preču komplektu gadā, kas liecina par to, ka pārtikas preču komplektu saņemšana ir labi izmantots resurss pārtikas nodrošināšanā mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Arī Ministrijas pasūtītajā pētījumā par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām secināts, ka “vajadzību pēc uztura papildus GMI pabalsta līdzekļiem nodrošina arī pārtikas pakas un sociālo dienestu darbinieku vērtējumā tās ir ļoti nepieciešams resurss trūcīgo iedzīvotāju daļai. Pētījuma ietvaros no aptaujātajiem respondentiem 92% atbildēja, ka pārtikas pakas ir saņēmuši pēdējo 12 mēnešu laikā, uzsverot, ka saistībā ar pārtikas iegādi ESF+ Programmas ietvaros nodrošinātā pārtika ir vērā ņemams atbalsts, jo ietaupītie finanšu līdzekļi ļauj iegādāties papildus pārtikas produktus vai tos izlietot citām vajadzībām.
Līdz ar to var uzskatīt, ka 2 procentpunktu palielinājums GMI pabalstam ir pietiekams, lai gan tas rada finansiālo ietekmi ne tikai saistībā ar GMI pabalsta izmaksu, bet vienlaikus arī saistībā ar mājokļa pabalsta aprēķinu. Mājokļa pabalsts ir viens no diviem pamata sociālās palīdzības pabalstiem, kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, saņemot 30% līdzfinansējumu no valsts.
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.
Lai kompensētu pašvaldībām šo 2 procentpunktu GMI sliekšņa palielinājuma rezultātā radīto izdevumu pieaugumu, atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk – LPS) paustajam pieprasījumam (vēstules Nr.202409/INIC507), par ko paredzēts vienoties ikgadējās sarunās ar Finanšu ministriju 25.09.2024., tiek samazināti esošie mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotie koeficienti, kas noteikti SPSP likuma 35. panta piektajā daļā. Lai mājsaimniecībai aprēķinātu mājokļa pabalsta apmēru, garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai tiks mainīti koeficienti:
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5 aizstāts ar 2,1;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2 aizstāts ar 1,7;
3) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, — koeficientu 2 aizstāts ar 1,7;
4) pārējām mājsaimniecībām — koeficientu 1,5 aizstāts ar 1,3.
Koeficientu izmaiņas samazina ietekmi uz pašvaldību budžetiem un arī samazina Labklājības ministrijai nepieciešamo 30% valsts līdzfinansējuma summu.
Papildus jāatzīmē, ka GMI pabalsta un mājokļa pabalsta piešķiršana ir divi atsevišķi administratīvie procesi. Proti, ja persona piesakās GMI pabalstam, tad attiecīgi tas tiks aprēķināts un izmaksāts atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam. Palielinot ienākumu slieksni līdz 22 procentiem, Satversmes tiesas spriedums tiks izpildīts, jo iedzīvotājiem, kuri kvalificējas šī pabalsta saņemšanai, pabalsta apmērs palielināsies, tādējādi iegūstot lielākus finanšu līdzekļus, kas paliks to rīcībā, tāpat arī tiks ņemtas vērā pašvaldību un valsts budžeta iespējas un finanšu ilgtspēja.
Savukārt, mājokļa pabalsts ir atsevišķs administratīvs process, kas noteikts SPSP likuma 35. panta ceturtajā daļā, proti, mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Koeficienti, ar ko reizina GMI slieksni mājokļa pabalsta aprēķinā, palielina GMI slieksni jeb palielina to summu, kurai jāpaliek mājsaimniecības rīcībā pēc komunālo rēķinu nomaksas citu vajadzību nodrošināšanai.
Koeficienti tika ieviesti, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurām ir ienākumi jeb mājsaimniecības, kuras nav GMI pabalsta saņēmēji. Tas bija nepieciešams tādēļ, ka GMI pabalsta saņēmēji visos gadījumos vienlaikus ir arī mājokļa pabalsta saņēmēji, pie tam mājokļa izdevumi tiem tiek segti 100% apmērā. Savukārt, koeficientu pielietojums formulā tika ieviests, lai atbalstītu mājsaimniecības ar ienākumiem, kas pārsniedz GMI līmeni, lai arī tām būtu iespēja saņemt mājokļa pabalstu, jo, kā minēts iepriekš, bez koeficientu pielietojuma mājokļa pabalstu varēja saņemt tikai GMI pabalsta saņēmēji vai arī mājsaimniecības, kuru ienākumi nedaudz pārsniedza GMI slieksni, savukārt, piemēram pensionāri vai personas ar invaliditāti, kuru ienākums ir vecuma vai invaliditātes pensija bez koeficienta pielietojuma formulā mājokļa pabalstu saņemt nevarēja. Atbilstoši Ministru kabineta 17.12.2020. noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 809) 10.punktā noteiktajam mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu: Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) x KOEF + K – I, kur Pmaj – pabalsta apmērs; (GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai: GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā; GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā; N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā; KOEF – koeficients, kas noteikts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību; K – rēķinos vai kvītīs aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot MK noteikumu Nr. 809 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu); I – mājsaimniecības kopējie ienākumi.
Palielinot GMI sliekšņa summu līdz 22% no ienākumu mediānas, pie esošajiem koeficientiem (atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficients 2,5; mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficients 2; mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, — koeficients 2; pārējām mājsaimniecībām — koeficients 1,5) mājokļa pabalsta aprēķinā būtiski palielinātos arī summas, kurām jāpaliek mājsaimniecības rīcībā pēc komunālo rēķinu nomaksas, līdz ar to būtiski palielinātos arī mājokļa pabalsta apmēri un lielākoties gadījumos arī personas ar ienākumiem varētu saņemt pabalstu mājokļa izdevumu segšanai pilnībā, bet koeficientu vispārīgs ieviešanas mērķis bija daļēja mājokļa izdevumu kompensēšana mājsaimniecībām ar ienākumiem, jo daļu no izdevumiem mājsaimniecībām ar ienākumiem ir jāsedz pašām un tikai GMI pabalsta saņēmējiem vai mājsaimniecībām ar ļoti zemiem ienākumiem ir jāsaņem 100% mājokļa izdevumu segšana.
Piemēram:
- atsevišķi dzīvojošam pensionāram pie spēkā esošā GMI sliekšņa pēc komunālo rēķinu nomaksas, ar spēkā esošo koeficientu, ir jāpaliek 342,50 euro (137 x 2,5) citu vajadzību nodrošināšanai, ja persona saņem vecuma pensiju 400 euro apmērā, par mājokli tai būtu jāmaksā 57, 50 euro. Savukārt, palielinot GMI slieksni par 2 procentpunktiem un samazinot koeficientu uz 2,1, summa, kam jāpaliek uz rokas, būs 348,60 euro, un par mājokli personai pašai būs jāmaksā 51,40 euro.
- ģimenei, kura sastāv no divām personām ar invaliditāti, pie esošā GMI sliekšņa pēc komunālo rēķinu nomaksas, ar spēkā esošo koeficientu būtu jāpaliek 466 euro ((137 + 96) x 2) citu vajadzību nodrošināšanai. Ja abas personas, piemēram, saņem invaliditātes pensiju 300 euro apmērā un viņu kopējie ienākumi mēnesī būtu 600 euro, tad ar spēkā esošajiem koeficientiem mājsaimniecība pati varētu maksāt par mājokļa izdevumiem 134 euro, pārējos izdevumus segtu ar mājokļa pabalstu. Palielinot GMI slieksni par 2 procentpunktiem un samazinot koeficientu uz 1,7, summa, kam jāpaliek uz rokas, būs 479,40 euro, un par mājokli personai pašai būs jāmaksā 120,60 euro.
- ģimenei, kura sastāv no divām darbaspējīgām personām un bērna, pie spēkā esošā GMI sliekšņa, pēc komunālo rēķinu nomaksas, ar spēkā esošo koeficientu būtu jāpaliek 493,50 euro (137 + 96 + 96) x 1,5) citu vajadzību nodrošināšanai. Ja viens no vecākiem ģimenē būtu nodarbināts un saņemtu, piemēram, minimālo algu 700 euro apmērā, tad ar spēkā esošajiem koeficientiem tai par mājokli būtu jāmaksā 206,50 euro, pārējos izdevumus segtu ar mājokļa pabalstu. Palielinot GMI slieksni par 2 procentpunktiem un samazinot koeficientu uz 1,3, summa, kam jāpaliek uz rokas, būs 517,40 euro un par mājokli personai pašai būs jāmaksā 182,60 euro.
Grozījumu mērķis ir palielināt GMI slieksni, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, nevis lai paplašinātu mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu. Vienlaikus jāatzīmē, ka koeficientu samazināšana mājokļa pabalsta aprēķinā neietekmēs GMI pabalsta saņēmēju loku, kuri tostarp ir arī mājokļa pabalsta saņēmēji, jo šajā gadījumā izdevumi par mājokli tiek segti pilnā apmērā.
Satversmes tiesas spriedums bija vērsts uz minimālo ienākumu sliekšņa, t.sk. GMI sliekšņa, neatbilstību Satversmei, un vienlaikus tiesa secināja, ka mājokļa pabalsts ir atzīstams par tādu, kas ikvienai trūcīgai personai nodrošina atbalstu mājokļa jautājumos vismaz minimālā apmērā un tas ar šo likumprojektu netiek mainīts.
Vienlaikus koeficientu samazināšana ir pamatota ar vairākiem apsvērumiem:
1) mājokļa pabalsta mērķis netiek mainīts – tā mērķis ir sniegt atbalstu mājokļa izdevumu segšanā pilnā apmērā GMI pabalsta saņēmējiem un daļēji personām, kurām ir ienākumi;
2) mājokļa pabalsta aprēķināšanas formula pēc būtības tiek saglabāta ar visām pašreiz SPSP likumā spēkā esošajām izdevumu pozīcijām, tā ir vienota visām pašvaldībām un tā sedz visas ar mājokli saistītās minimālās izmaksas;
3) koeficienti mājokļa pabalsta aprēķina formulā tika ieviesti Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma laikā un tie ir tikuši saglabāti, nodrošinot, ka atbalsts tiek sniegts arī iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir virs GMI sliekšņa, tomēr tie ir zemi;
4) koeficientu samazināšanas rezultātā iedzīvotāji jebkurā gadījumā nezaudē atbalstu un tiesības saņemt mājokļa pabalstu, tas, palielinot GMI sliekšņa līmeni par diviem procentpunktiem, nedaudz pieaugs;
5) Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka sociālā palīdzība, t.sk. mājokļa pabalsts, ir atbalsts, kam nevajadzētu mazināt personu motivāciju iesaistīties darba tirgū, lai gūtu ienākumus;
6) Tāpat iedzīvotājiem nav radušās tiesības saņemt mājokļa pabalstu, kas būtu aprēķināts atbilstoši palielinātajam GMI slieksnim (22%) un piemērojot pašreizējos koeficientus, tādēļ nav radušās paļaušanās tiesības uz iespējamo nākotnes mājokļa pabalsta apmēru, jo vienlaikus tiek mainīts gan GMI sliekšņa līmenis, gan arī mainīti koeficienti. Kā redzams piemēros, samazinātie koeficienti nerada nelabvēlīgas sekas mājsaimniecībām, jo netiek pasliktināta esošā situācija, proti, pielietojot likumprojektā paredzētos koeficientus, ienākumu apmērs, kam jāpaliek mājsaimniecības rīcībā pēc mājokļa izdevumu apmaksas, netiek samazināts, bet gan sociālās palīdzības kopējais apmērs tiek palielināts;
7) Tāpat mājokļa pabalsta koeficienti tiek noteikti tādā apmērā, lai ievērotu samērīguma principu pret pārējiem sabiedrības locekļiem, kuri saņem salīdzinoši zemus ienākumus no algota darba un no kuru nodokļu maksājumiem tiek finansēts mājokļa pabalsts, vienlaikus nodrošinot solidaritātes principu, ka sabiedrības daļa ar lielākiem ienākumiem atbalsta trūcīgākos iedzīvotājus.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, atbalsts iedzīvotājiem kopumā nepasliktinās, bet gan uzlabojas.
Lēmumi, kuri ir pieņemti par mājokļa pabalsta piešķiršanu līdz 31.12.2024., ir spēkā līdz lēmuma termiņa beigām un ir pārskatāmi no jauna tikai gadījumā, ja sociālais dienests saņem jaunu iesniegumu no klienta.
Pamatojoties uz LPS ikgadējās sarunās ar FM paustu pieprasījumu, LM virza grozījumus SPSPL, lai samazinātu esošos mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus, kā rezultātā LM 30% valsts līdzfinansējuma segšanai par pašvaldību izmaksātajiem GMI un mājokļa pabalstiem būs nepieciešams mazāks papildu finansējums nekā iepriekš plānots. Ņemot vērā minēto, samazināto koeficientu rezultātā radušos resursus paredzēts novirzīt citu labklājības nozares neatliekamu pasākumu finansēšanai (skat. Anotācijas 3.sadaļas “Budžets” 6.2. apakšpunktu).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1. Nodrošināt valsts finansētu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem.
2. Palielināt GMI slieksni no 20 procentiem uz 22 procentiem, savukārt mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus aizstāt ar zemākiem.
2. Palielināt GMI slieksni no 20 procentiem uz 22 procentiem, savukārt mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus aizstāt ar zemākiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Grozījumi ir nepieciešami, lai ieviestu Satversmes tiesas spriedumus. Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietā Nr. 2022-34-01 atzina SPSP likuma 33. panta pirmo un otro daļu un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd SPSP likums neparedz no valsts budžeta finansēt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem.
2024. gada budžeta veidošanas procesā tika rasta iespēja novirzīt finansējumu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem nodrošināšanai 2024.gadā.
Kopš 2022. gada bērniem ar autiskā spektra traucējumiem tiek nodrošināta valsts (Veselības ministrijas) finansēta agrīnās intervences programma. Agrīnās intervences pakalpojums ir balstīts uz nefarmakoloģisko pieeju. Agrīnās intervences pakalpojums ir agrīnu pasākumu kopums, kas tiek nodrošināts, kad ir aizdomas par autiskā spektra traucējumiem vai autiskā spektra traucējumi ir tikko diagnosticēti. Valsts apmaksāta agrīnā intervence ir pieejama bērniem līdz sešu gadu vecumam.
Agrīnās intervences programma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem palīdz bērniem iegūt pamatprasmes, kuras viņi parasti apgūst pirmajos dzīves gados (fiziskās prasmes, domāšanas prasme, komunikācijas prasmes, sociālās prasmes, emocionālās prasmes) un efektīvi koriģēt autiskā spektra un citus attīstības traucējumus. Agrīnās intervences ietvaros bērniem tiek nodrošināts multiprofesionāls pakalpojums, kas ietver lietišķās uzvedības analīzi jeb ABA terapiju, ergoterapiju, audiologopēdiju, fizioterapiju, mūzikas terapiju, kā arī uztura speciālista, psihologa, speciālā pedagoga un ārsta konsultācijas. Katram bērnam atbilstoši bērna vajadzībām tiek izstrādāta individuāla programma. .
Lai veidotu papildinošu valsts finansētu atbalsta sistēmu, sniedzot secīgu atbalstu pēc agrīnas intervences programmas veselības aprūpes sistēmas ietvaros beigām, 2024. gada 17. janvārī Ministrija un nodibinājums “Bērnu slimnīcas fonds” (turpmāk - nodibinājums) noslēdza līgumu par pakalpojuma sniegšanu līdz 2024.gada 30. novembrim, kura ietvaros nodibinājums aprobē jaunu pakalpojumu – psihosociālo rehabilitāciju – uzturošās terapijas veidā 100 bērniem no divu līdz septiņu gadu (neieskaitot) vecumam pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem un agrīnās intervences programmas, kas veikta ārstniecības iestādē. Līguma ietvarā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem tiek nodrošināts multiprofesionāls pakalpojums, kas ietver lietišķās uzvedības analīzi jeb ABA terapiju, ergoterapiju, audiologopēdiju, logopēdiju. Katram bērnam tiek nodrošināts individuāls pakalpojuma saturs un apjoms atbilstoši bērna ar autiskā spektra traucējumiem vajadzībām.
No 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. oktobrim biedrība “Latvijas Autisma apvienība” (turpmāk - biedrība) Ministrijas īstenotā Eiropas Savienības fondu projekta Nr. 9.2.2.2./16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” (turpmāk – projekts) ietvaros nodrošināja psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā tika pārņemta ārvalstu labā prakse – Somijas Autisma apvienības pieeja atbalsta sniegšanā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenēm (attālinātas un klātienes atbalsta grupas, sistemātiska psihosociālā un informatīvā atbalsta sniegšana ģimenēm, atbalsta grupas atbalsta komandām, kuras palīdz šiem bērniem un viņu ģimenēm, radošās darbnīcas utt.), pielāgojot to Latvijas situācijai. Kopumā projekta ietvaros (no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. oktobrim) atbalstu saņēma 380 mērķa grupas personas (gan bērni ar autiskā spektra traucējumiem, gan viņu ģimenes locekļi).
Biedrība projekta laikā izveidoja psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma ieviešanas mehānismu, izstrādājot pakalpojuma aprakstu un apmācot atbalsta grupu vadītājus.
Ņemot vērā panākto pozitīvo ietekmi uz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējiem un mērķa grupas atsauksmes, Ministrija un biedrība 2024. gada 10. janvārī noslēdza līgumu, kura ietvaros biedrība līdz 2024. gada 30. novembrim aprobē valsts budžeta finansētu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem no diviem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļiem, nodrošinot minēto pakalpojumu vismaz 150 mērķa grupas personām (bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem). Līguma ietvarā tiek nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem gan klātienē, gan attālināti – vispārīgās atbalsta grupas ģimenes locekļiem, specializētās atbalsta grupas ģimenes locekļiem vai bērniem un radošās darbnīcas bērniem.
Minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti normatīvajos aktos sociālās aizsardzības sistēmas jomās no 01.01.2021. un to apmēri ir diferencēti – 20 procentu līdz 80 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Zemākais minimālo ienākumu sliekšņu apmērs šobrīd nedrīkst būt zemāks par 20 procentiem no ienākumu mediānas (saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību").
SPSP likuma 33. panta pirmā daļa nosaka, ka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka GMI slieksnis ir 20 procenti no ienākumu mediānas.
SPSP likuma 32.pants nosaka, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai nodrošinātu ienākumus GMI sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegt atbalstu atsevišķu izdevumu apmaksai un krīzes situācijās.
Atbilstoši SPSP likuma 1.panta 11. punktam pamatvajadzības ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība. Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietas Nr. 2022-34-01 spriedumā uzsvēra, ka Satversmes 109. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Satversmes 109. panta tvērumā ietilpstošās tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir viens no sociāli atbildīgas valsts principa satura elementiem. Šo tiesību mērķis ir, cik vien tas iespējams, nodrošināt sociālo taisnīgumu un kalpot tam, lai ikvienam nodrošinātu iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Satversmes 109. pants ietver tiesības uz stabilu un prognozējamu, kā arī efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālo nodrošinājumu. Ar sociālo nodrošinājumu ir saprotami dažādi sociālā nodrošinājuma pasākumi, arī sociālā palīdzība. Sociālās palīdzības minimumam vajadzētu būt tādam, ka ikviens var nodrošināt sev pārtiku, apģērbu, mājokli un medicīnisko palīdzību – visu to, kas ir nepieciešams elementārai izdzīvošanai, kā arī nodrošināt ikvienam iespējas izmantot tiesības uz pamatizglītību. Turklāt sociālajai palīdzībai ir jāgarantē iespējas piedalīties sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē, tādējādi ikvienam nodrošinot pilnvērtīga sabiedrības locekļa statusu. Tomēr sociāli atbildīgas valsts princips neizslēdz ikvienas personas pienākumu, cik vien tas ir saprātīgi sagaidāms tās spēju robežās, rūpēties pašai par sevi un saviem tuviniekiem un nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi. Ja pati persona to nespēj, tad valstij ir pienākums sniegt sociālo palīdzību uz sabiedrības solidaritātes pamata. Arī Satversmes ievadā kā viena no konstitucionālām vērtībām minēta saliedēta sabiedrība, kuras pamatu veido arī solidaritāte, taisnīgums, godīgums un darba tikums. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem un nākamajām paaudzēm.
Izskatot lietas materiālus, Satversmes tiesa secināja:
- mājokļa pabalstu visā valstī pēc vienādiem kritērijiem var saņemt ikviena persona, kas saņem garantēto minimālo ienākumu pabalstu. Šis pabalsts ir atzīstams par tādu, kas ikvienai trūcīgai personai nodrošina atbalstu mājokļa jautājumos vismaz minimālā apmērā.
- atbalsta pasākumi ikvienai trūcīgai personai vismaz minimālā apmērā nodrošina veselības aprūpi.
- ikvienam ir nodrošināta iespēja iegūt bezmaksas izglītību un trūcīgām mājsaimniecībām ar bērniem ir nodrošināts atbalsts mācību līdzekļu iegādei vismaz minimālā apmērā.
- likumdevējs ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt, ka kopumā ikvienai trūcīgai personai ir pieejams pietiekams atbalsts tai visu nepieciešamo pamatvajadzību apmierināšanai.
- garantēto minimālo ienākumu pabalsts primāri nesedz pat izdevumus par pārtikas grozu, tādēļ nekādi nevar tikt uzskatīts par pietiekamu arī apģērba iegādei, nevar uzskatīt, ka visām trūcīgām personām būtu nodrošināts atbalsts apģērba iegādei. Minētais secinājums tika izdarīts, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:
Pārtikas pamatvajadzības nodrošināšana tika vērtēta, ņemot vērā GMI sliekšņa apmēra un pārtikas pakas, ko nodrošina Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk – Eiropas programma) ietvaros, izmaksas uz vienu cilvēku kopsummu, to salīdzinot ar mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta pārtikas groza izmaksām mēnesī 2020. gadā vienam pieaugušajam, minētās izmaksas pārrēķinot, pamatojoties uz patēriņa cenu pārmaiņām 2023. gada augustā. Šo aprēķinu rezultātā GMI pabalsts kopā ar pārtikas komplektiem nesasniedz vienas personas pārtikas groza izmaksas, bet zupas virtuves un brīvpusdienas izglītojamiem nav pieejamas ikvienai trūcīgai personai.
Attiecībā uz apģērba pamatvajadzības nodrošināšanu, Satversmes tiesa secināja, ka GMI pabalsts primāri nesedz pat izdevumus par pārtikas grozu, tādēļ nevar tikt uzskatīts par pietiekamu arī apģērba iegādei. Tāpat Tiesa secināja, ka netika sniegta informācija par to, kā un kādā apmērā ikviena trūcīga persona pašvaldībā var saņemt atbalstu apģērba sarūpēšanai. Tādējādi nevar uzskatīt, ka visām trūcīgām personām būtu nodrošināts atbalsts apģērba iegādei.
Tādējādi GMI slieksnis, kas ir noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas, nav spēkā no 2025. gada 1. janvāra, kā arī likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrajā daļā noteiktais minimālo ienākumu slieksnis, kas nav zemāks par 20 procentiem, arī zaudē spēku no 2025. gada 1. janvāra.
Ņemot vērā Satversmes tiesā secināto, Labklājības ministrija secina, ka GMI slieksni būtu jāpaaugstina līdz tādam apmēram, lai GMI pabalsta saņēmēji spētu nodrošināt sev arī apģērbu, bet GMI slieksnis kopā ar visiem pārējiem atbalsta pasākumiem nevar būt darba samaksas aizvietotājs, jo pretējā gadījumā personām zūd motivācija kļūt par nodarbinātiem. Pie tam, paaugstinot GMI slieksni, bija jāņem vērā arī sekojošie fakti:
2023.gada oktobrī-decembrī valstī bija 15 569 GMI pabalsta saņēmēji. No tiem 13080 jeb 84% saņēma gan GMI pabalstus, gan citus valsts un/vai pašvaldību pakalpojumus (pensijas un pabalstu) un/vai bija nodarbināti, bet 2 489 personām jeb 16% GMI pabalsts bija vienīgais ienākuma avots. No visiem GMI pabalsta saņēmējiem 53% ir vīrieši un 47% sievietes. Savukārt no tiem, kas saņēma tikai GMI pabalstu 54% ir vīrieši un 46% sievietes. Gan sievietēm, gan vīriešiem lielāko GMI pabalstu saņēmēju īpatsvaru veido iedzīvotāji pirmspensijas vecumā 60-64 gadi, kam seko 55 – 59 gadus un 50 – 54 gadus veci vīrieši un sievietes. SPSP likumā ir noteikti ienākumu veidi, kuri netiek vērtēti kā ienākums sociālās palīdzības kontekstā, piemēram, ģimenes valsts pabalsts. Piemēram, ja pēc palīdzības vēršas ģimene ar diviem bērniem, kur abi vecāki ir bezdarbnieki, ģimene saņem GMI pabalstu pilnā apmērā (šobrīd tas ir 425 euro mēnesī) un 100 euro ģimenes valsts pabalstu, kuru nevērtē kā ienākumu, ģimene saņem mājokļa pabalstu pilnā apmērā, trūcīgās mājsaimniecības statusa izziņu, ar kuru var saņemt dažādus valsts atbalsta pasākumus un papildus saņem pašvaldības papildu sociālās palīdzības pabalstus, piemēram, ēdināšanu skolā vai bērnudārzā un pašvaldību brīvprātīgas iniciatīvas pabalstus. Pieņemsim, ka izdevumi mājokļa apmaksai ģimenei ir 300 euro mēnesī, ko pilnībā sedz, piešķirot mājokļa pabalstu, ģimenei nav jāmaksā par ēdināšanu skolā, kas varētu maksāt ar 25 euro mēnesī par vienu bērnu jeb par diviem bērniem tie būtu 50 euro mēnesī, ģimenei piešķir GMI pabalstu 425 euro un papildus trūcīgās mājsaimniecības statusa izziņu (ar papildus atbalstu). Nevērtējot naudas izteiksmē atbalsta pasākumus, ko mājsaimniecība var saņemt ar trūcīgās mājsaimniecības izziņu, naudas izteiksmē mājsaimniecība ik mēnesi saņem sociālo palīdzību 775 euro apmērā (neto), kas jau ir lielāks nekā valstī noteiktā minimālā darba alga, gadījumā, ja vismaz viens no mājsaimniecības locekļiem būtu nodarbināts.
Visi GMI saņēmēji ir trūcīgas personas, kuras saņem pārtikas un preču komplektus Eiropas programmas ietvaros. Attiecīgi papildus GMI pabalstam trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības atkarībā no mājsaimniecības sastāva (ar vai bez bērniem) saņem pārtikas pakas un higiēnas/ saimniecības preču pakas, ka arī ģimenes ar bērniem saņem skolas piederumu komplektus.
Labklājības ministrija GMI sliekšņa apmēru nesalīdzina ar mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta (turpmāk – MRIB) pārtikas groza izmaksām mēnesī, jo, pirmkārt, pārtikas groza izmaksas šobrīd ir pieejamas tikai par 2020.gadu un izmantot inflācijas kalkulatoru pārtikai kopumā, nevis katram konkrētajam pārtikas grozā iekļautajam produktam, nav metodoloģiski korekti un ir pretrunā apstiprinātajai MRIB metodoloģijai. Proti, cenu pārskatīšanu pārtikas daļai var veikt tad, kad ir apkopoti dati par pārtikas cenām iepriekšējā gadā un pārtikas groza vērtību pārrēķina atsevišķi katram grozā iekļautajam produktam. Šobrīd Labklājības ministrijā procesā ir iepirkuma procedūra, kuras ietvaros paredzēta MRIB vērtību aktualizēšana. Otrkārt, MRIB ietvaros izstrādātais pārtikas grozs nav uzskatāms par minimālo pārtikas grozu, bet tas ir pārtikas grozs pamata uzturvielu, nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai pietiekamā apjomā jebkuram Latvijas iedzīvotājam.
Attiecībā uz apģērbu, veicot datu analīzi, ir secināms, ka EUROSTAT dati liecina, ka 28% Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa (ar ienākumiem līdz 563 eiro vienai personai mēnesī), 2023.gadā nevarēja atļauties nomainīt vecās drēbes pret jaunām (nevis lietotām). Jāuzsver, ka Latvijā ir ļoti plaša lietoto apģērbu pieejamība. 2021.gadā Latvijā darbojās aptuveni 250 organizācijas un sociālie uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1000 euro, kas nodarbojas ar lietotu tekstila preču pieņemšanu, nodošanu un pārdošanu par simbolisku atlīdzību[1].
Labklājības ministrija laika periodā no 26.08.2024. līdz 04.09.2024. organizēja pašvaldību sociālo dienestu aptauju (izmantojot portālu www.visisdati.lv) ar mērķi noskaidrot:
1) cik bieži praksē sociālā dienesta speciālisti sastopas ar gadījumiem, kad GMI pabalsta saņēmējiem nav nodrošināta pamatvajadzība – apģērbs un apavi un noskaidrotu, kā sociālais dienests praksē risina minētās problēmas;
2) cik pašvaldībās ir pieejams “zupas virtuves” vai cita siltā ēdiena izsniegšanas pakalpojums trūcīgiem iedzīvotājiem. Aptaujā piedalījās visu 43 pašvaldību sociālie dienesti.
Uz jautājumu, vai praksē pašvaldību sociālā dienesti sastopas ar situāciju/-ām, kad GMI pabalsta saņēmēji sūdzas par nepietiekamiem līdzekļiem apģērbu un apavu nodrošināšanai sev un/vai saviem ģimenes locekļiem, 41,9% pašvaldību sociālo dienestu atbildēja, ka ar šādām situācijām praksē sastopas ļoti reti un tikpat pašvaldību sociālo dienestu (41,9%) atbildēja, ka sastopas dažkārt, 14 % atbildēja, ka sastopas bieži un 2,3% atbildēja, ka par šādām problēmām klienti nesūdzas vispār.
Uz jautājumu, kādā veidā pašvaldības sociālais dienests risina problēmas, kad GMI pabalsta saņēmējs sūdzas par apģērba un apavu tūkumu un to nepieciešamību, 53,9% respondentu atbildēja, ka sadarbojas ar labdarības organizācijām, 18,4% respondentu atbildēja, ka pašvaldībā vai sociālajā dienestā ir pieejams apģērbu un apavu izdales punkts, kuru darbību nodrošina pašvaldība vai sociālais dienests, 15,8% atbildēja, ka šādos gadījumos piešķir pabalstu krīzes situācijā vai cita veida materiālo palīdzību un 11,8% respondentu atbildēja, ka problēmu risina citā veidā, tas ir, lūdz atbalstu sociālajos tīklos vai citā veidā piesaista personas (organizācijas), kuras var ziedot apģērbu konkrētam klientam, sadarbojas ar ārvalstu partneriem, plāno tuvākā laikā izveidot sociālā dienesta telpās apģērbu un apavu izdales punktu.
Uz jautājumu, vai pašvaldībā ir pieejams pakalpojums “zupas virtuve” vai kāds cits alternatīvs siltā ēdiena izsniegšanas pakalpojums, 55,8% atbildēja, ka pašvaldībā tāds pakalpojums ir pieejams, 30,2% atbildēja, ka šāds pakalpojums nav pieejams un 14% izvēlējās atbildes variantu “cits” norādot, ka dažās pašvaldībās ēdiena izsniegšana tiek organizēta tikai centrālajā novada teritorijā; viena pašvaldība norādīja, ka ēdināšana tiek nodrošināta tikai bērniem no nelabvēlīgām ģimenē; divas pašvaldības norādīja, ka ēdienu izsniegšanu nodrošina labdarības organizācijas.
No aptaujas rezultātiem ir secināms, ka praksē pašvaldību sociālie dienesti ļoti reti vai dažkārt sastopas ar klientiem, kuri sūdzas par apģērba vai apavu trūkumu, un gadījumā, ja šādas problēmas tiek konstatētas, pašvaldību sociālajiem dienestiem ir izstrādāts mehānisms, kā šādas problēmas tiek risinātas, proti, piesaistot labdarības organizācijas vai organizējot apģērbu un apavu ziedošanu un izdali sociālajā dienestā vai citā pašvaldības iestādē.
Attiecībā uz siltā ēdiena nodrošināšanu lielāka daļa pašvaldību saviem iedzīvotājiem nodrošina ēdienu izsniegšanu, savukārt trešdaļa (30,2% jeb 13 pašvaldības) siltā ēdiena izdali nenodrošina. Jāņem vērā, ka pārtiku trūcīgākie iedzīvotāji var iegādāties gan izlietojot GMI pabalstu, gan arī pagatavojot no pārtikas komplektiem, kuri ir pieejami Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk – Eiropas programma) ietvaros[2].
Savukārt, lai apzinātu trūcīgo iedzīvotāju viedokli par apģērbu un apavu pieejamību, 2024.gadā ikgadēji veiktās pārtikas pakas un higiēnas/ saimniecības preču pakas atbalsta saņēmēju apsekojumu anketas ietvaros tika iekļauti 4 papildus jautājumi:
1)Vai jums sagādā grūtības nodrošināt sev vai savai ģimenei nepieciešamos apavus?
2)Kādā veidā jūs vai jūsu ģimene sagādā sev nepieciešamos apavus?
3)Vai jums sagādā grūtības nodrošināt sev vai savai ģimenei nepieciešamo apģērbu?
4)Kādā veidā jūs vai jūsu ģimene sagādā sev nepieciešamo apģērbu?
Minētā aptauja tika uzsākta aprīlī un uz 2024.gada septembra mēnesī vēl turpinās. Informācijas apkopojums veikts pēc 2024.gada jūnija, kad bija aptaujāti 320 respondenti (kopā līdz gada beigām tiks aptaujāti vismaz 970 respondenti). Līdz ar to šie ir provizoriskie aptaujas anketas rezultāti, lai sniegtu sākotnējo ieskatu attiecībā uz apģērbu un apavu pieejamību trūcīgām un maznodrošinātām personām, kas saņem pārtikas un higiēnas/saimniecības preču atbalsta komplektus.
Attiecībā uz grūtībām nodrošināt sev vai savai ģimenei nepieciešamos apavus vairākums (59 %) norāda, ka šāda problēma rodas dažkārt, 16% respondentu šāda problēma nepastāv vispār, savukārt 19% nodrošināt sev vai ģimenei apavus ir ļoti grūti (6% atbildes nesniedza). Attiecībā uz apģērba pieejamību situācija ir ļoti līdzīga - 60 % norāda, ka šāda problēma rodas dažkārt, 18% respondentu šāda problēma nepastāv vispār, savukārt 15% – nodrošināt sev vai ģimenei apģērbu ir ļoti grūti (7% atbildes nesniedza). Respondentiem raksturīgi nediferencēt situāciju ar apģērba un apavu pieejamību – apavu gadījumā, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā cilvēku individuālās īpatnības ir nozīmīgākas nekā attiecībā uz apģērbu, uz grūtībām ir norādīts nedaudz biežāk, tomēr atšķirības ir tikai par dažiem procentpunktiem.
Atbildot uz jautājumu, kādā veidā tiek sagādāti nepieciešamie apavi un apģērbs, konstatējams, ka nav kāda konkrēta dominējoša veida. Vairāk nekā puse respondentu norāda, ka dažkārt viņi pērk veikalā lietotu apģērbu un apavus, bet 22%-26% to dara parasti. Raksturīgi, ka tikai 14%-17% norādījuši, ka to nekad nav darījuši. Ap 40%-42% dažkārt iegādājas arī jaunu apģērbu un apavus. Taču šajā gadījumā gandrīz puse norādīja, ka šādā veidā apģērbu un apavus nekad neiegūst. Vairāk nekā trešdaļa norādījuši, ka dažkārt viņi saņem tos no citiem ģimenes locekļiem vai tuviniekiem. Nedaudz retāk norādīts, ka dažkārt tos saņem no citiem cilvēkiem (taču 18% šādi apģērbu iegūst "parasti", kas uz kopējā fona ir relatīvi bieži) vai sociālā dienesta. Mazāk par ceturtdaļa atbildējuši, ka dažkārt saņem apavus un apģērbu no labdarības organizācijām vai draudzēm.
[1] Pētījums par atkārtotu materiālu izmantošanu https://www.varam.gov.lv/lv/media/29836/download”, Gateway&Partners, 2021.gads.
[2] Iepriekšējā periodā (2024.-2022.) to dēvēja par Eiropas Atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.
2024. gada budžeta veidošanas procesā tika rasta iespēja novirzīt finansējumu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem nodrošināšanai 2024.gadā.
Kopš 2022. gada bērniem ar autiskā spektra traucējumiem tiek nodrošināta valsts (Veselības ministrijas) finansēta agrīnās intervences programma. Agrīnās intervences pakalpojums ir balstīts uz nefarmakoloģisko pieeju. Agrīnās intervences pakalpojums ir agrīnu pasākumu kopums, kas tiek nodrošināts, kad ir aizdomas par autiskā spektra traucējumiem vai autiskā spektra traucējumi ir tikko diagnosticēti. Valsts apmaksāta agrīnā intervence ir pieejama bērniem līdz sešu gadu vecumam.
Agrīnās intervences programma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem palīdz bērniem iegūt pamatprasmes, kuras viņi parasti apgūst pirmajos dzīves gados (fiziskās prasmes, domāšanas prasme, komunikācijas prasmes, sociālās prasmes, emocionālās prasmes) un efektīvi koriģēt autiskā spektra un citus attīstības traucējumus. Agrīnās intervences ietvaros bērniem tiek nodrošināts multiprofesionāls pakalpojums, kas ietver lietišķās uzvedības analīzi jeb ABA terapiju, ergoterapiju, audiologopēdiju, fizioterapiju, mūzikas terapiju, kā arī uztura speciālista, psihologa, speciālā pedagoga un ārsta konsultācijas. Katram bērnam atbilstoši bērna vajadzībām tiek izstrādāta individuāla programma. .
Lai veidotu papildinošu valsts finansētu atbalsta sistēmu, sniedzot secīgu atbalstu pēc agrīnas intervences programmas veselības aprūpes sistēmas ietvaros beigām, 2024. gada 17. janvārī Ministrija un nodibinājums “Bērnu slimnīcas fonds” (turpmāk - nodibinājums) noslēdza līgumu par pakalpojuma sniegšanu līdz 2024.gada 30. novembrim, kura ietvaros nodibinājums aprobē jaunu pakalpojumu – psihosociālo rehabilitāciju – uzturošās terapijas veidā 100 bērniem no divu līdz septiņu gadu (neieskaitot) vecumam pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem un agrīnās intervences programmas, kas veikta ārstniecības iestādē. Līguma ietvarā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem tiek nodrošināts multiprofesionāls pakalpojums, kas ietver lietišķās uzvedības analīzi jeb ABA terapiju, ergoterapiju, audiologopēdiju, logopēdiju. Katram bērnam tiek nodrošināts individuāls pakalpojuma saturs un apjoms atbilstoši bērna ar autiskā spektra traucējumiem vajadzībām.
No 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. oktobrim biedrība “Latvijas Autisma apvienība” (turpmāk - biedrība) Ministrijas īstenotā Eiropas Savienības fondu projekta Nr. 9.2.2.2./16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” (turpmāk – projekts) ietvaros nodrošināja psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā tika pārņemta ārvalstu labā prakse – Somijas Autisma apvienības pieeja atbalsta sniegšanā bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenēm (attālinātas un klātienes atbalsta grupas, sistemātiska psihosociālā un informatīvā atbalsta sniegšana ģimenēm, atbalsta grupas atbalsta komandām, kuras palīdz šiem bērniem un viņu ģimenēm, radošās darbnīcas utt.), pielāgojot to Latvijas situācijai. Kopumā projekta ietvaros (no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. oktobrim) atbalstu saņēma 380 mērķa grupas personas (gan bērni ar autiskā spektra traucējumiem, gan viņu ģimenes locekļi).
Biedrība projekta laikā izveidoja psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma ieviešanas mehānismu, izstrādājot pakalpojuma aprakstu un apmācot atbalsta grupu vadītājus.
Ņemot vērā panākto pozitīvo ietekmi uz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējiem un mērķa grupas atsauksmes, Ministrija un biedrība 2024. gada 10. janvārī noslēdza līgumu, kura ietvaros biedrība līdz 2024. gada 30. novembrim aprobē valsts budžeta finansētu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem no diviem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļiem, nodrošinot minēto pakalpojumu vismaz 150 mērķa grupas personām (bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem). Līguma ietvarā tiek nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem gan klātienē, gan attālināti – vispārīgās atbalsta grupas ģimenes locekļiem, specializētās atbalsta grupas ģimenes locekļiem vai bērniem un radošās darbnīcas bērniem.
Minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti normatīvajos aktos sociālās aizsardzības sistēmas jomās no 01.01.2021. un to apmēri ir diferencēti – 20 procentu līdz 80 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Zemākais minimālo ienākumu sliekšņu apmērs šobrīd nedrīkst būt zemāks par 20 procentiem no ienākumu mediānas (saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību").
SPSP likuma 33. panta pirmā daļa nosaka, ka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka GMI slieksnis ir 20 procenti no ienākumu mediānas.
SPSP likuma 32.pants nosaka, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai nodrošinātu ienākumus GMI sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegt atbalstu atsevišķu izdevumu apmaksai un krīzes situācijās.
Atbilstoši SPSP likuma 1.panta 11. punktam pamatvajadzības ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība. Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietas Nr. 2022-34-01 spriedumā uzsvēra, ka Satversmes 109. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Satversmes 109. panta tvērumā ietilpstošās tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir viens no sociāli atbildīgas valsts principa satura elementiem. Šo tiesību mērķis ir, cik vien tas iespējams, nodrošināt sociālo taisnīgumu un kalpot tam, lai ikvienam nodrošinātu iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Satversmes 109. pants ietver tiesības uz stabilu un prognozējamu, kā arī efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālo nodrošinājumu. Ar sociālo nodrošinājumu ir saprotami dažādi sociālā nodrošinājuma pasākumi, arī sociālā palīdzība. Sociālās palīdzības minimumam vajadzētu būt tādam, ka ikviens var nodrošināt sev pārtiku, apģērbu, mājokli un medicīnisko palīdzību – visu to, kas ir nepieciešams elementārai izdzīvošanai, kā arī nodrošināt ikvienam iespējas izmantot tiesības uz pamatizglītību. Turklāt sociālajai palīdzībai ir jāgarantē iespējas piedalīties sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē, tādējādi ikvienam nodrošinot pilnvērtīga sabiedrības locekļa statusu. Tomēr sociāli atbildīgas valsts princips neizslēdz ikvienas personas pienākumu, cik vien tas ir saprātīgi sagaidāms tās spēju robežās, rūpēties pašai par sevi un saviem tuviniekiem un nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi. Ja pati persona to nespēj, tad valstij ir pienākums sniegt sociālo palīdzību uz sabiedrības solidaritātes pamata. Arī Satversmes ievadā kā viena no konstitucionālām vērtībām minēta saliedēta sabiedrība, kuras pamatu veido arī solidaritāte, taisnīgums, godīgums un darba tikums. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem un nākamajām paaudzēm.
Izskatot lietas materiālus, Satversmes tiesa secināja:
- mājokļa pabalstu visā valstī pēc vienādiem kritērijiem var saņemt ikviena persona, kas saņem garantēto minimālo ienākumu pabalstu. Šis pabalsts ir atzīstams par tādu, kas ikvienai trūcīgai personai nodrošina atbalstu mājokļa jautājumos vismaz minimālā apmērā.
- atbalsta pasākumi ikvienai trūcīgai personai vismaz minimālā apmērā nodrošina veselības aprūpi.
- ikvienam ir nodrošināta iespēja iegūt bezmaksas izglītību un trūcīgām mājsaimniecībām ar bērniem ir nodrošināts atbalsts mācību līdzekļu iegādei vismaz minimālā apmērā.
- likumdevējs ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt, ka kopumā ikvienai trūcīgai personai ir pieejams pietiekams atbalsts tai visu nepieciešamo pamatvajadzību apmierināšanai.
- garantēto minimālo ienākumu pabalsts primāri nesedz pat izdevumus par pārtikas grozu, tādēļ nekādi nevar tikt uzskatīts par pietiekamu arī apģērba iegādei, nevar uzskatīt, ka visām trūcīgām personām būtu nodrošināts atbalsts apģērba iegādei. Minētais secinājums tika izdarīts, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:
Pārtikas pamatvajadzības nodrošināšana tika vērtēta, ņemot vērā GMI sliekšņa apmēra un pārtikas pakas, ko nodrošina Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk – Eiropas programma) ietvaros, izmaksas uz vienu cilvēku kopsummu, to salīdzinot ar mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta pārtikas groza izmaksām mēnesī 2020. gadā vienam pieaugušajam, minētās izmaksas pārrēķinot, pamatojoties uz patēriņa cenu pārmaiņām 2023. gada augustā. Šo aprēķinu rezultātā GMI pabalsts kopā ar pārtikas komplektiem nesasniedz vienas personas pārtikas groza izmaksas, bet zupas virtuves un brīvpusdienas izglītojamiem nav pieejamas ikvienai trūcīgai personai.
Attiecībā uz apģērba pamatvajadzības nodrošināšanu, Satversmes tiesa secināja, ka GMI pabalsts primāri nesedz pat izdevumus par pārtikas grozu, tādēļ nevar tikt uzskatīts par pietiekamu arī apģērba iegādei. Tāpat Tiesa secināja, ka netika sniegta informācija par to, kā un kādā apmērā ikviena trūcīga persona pašvaldībā var saņemt atbalstu apģērba sarūpēšanai. Tādējādi nevar uzskatīt, ka visām trūcīgām personām būtu nodrošināts atbalsts apģērba iegādei.
Tādējādi GMI slieksnis, kas ir noteikts 20% apmērā no ienākumu mediānas, nav spēkā no 2025. gada 1. janvāra, kā arī likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrajā daļā noteiktais minimālo ienākumu slieksnis, kas nav zemāks par 20 procentiem, arī zaudē spēku no 2025. gada 1. janvāra.
Ņemot vērā Satversmes tiesā secināto, Labklājības ministrija secina, ka GMI slieksni būtu jāpaaugstina līdz tādam apmēram, lai GMI pabalsta saņēmēji spētu nodrošināt sev arī apģērbu, bet GMI slieksnis kopā ar visiem pārējiem atbalsta pasākumiem nevar būt darba samaksas aizvietotājs, jo pretējā gadījumā personām zūd motivācija kļūt par nodarbinātiem. Pie tam, paaugstinot GMI slieksni, bija jāņem vērā arī sekojošie fakti:
2023.gada oktobrī-decembrī valstī bija 15 569 GMI pabalsta saņēmēji. No tiem 13080 jeb 84% saņēma gan GMI pabalstus, gan citus valsts un/vai pašvaldību pakalpojumus (pensijas un pabalstu) un/vai bija nodarbināti, bet 2 489 personām jeb 16% GMI pabalsts bija vienīgais ienākuma avots. No visiem GMI pabalsta saņēmējiem 53% ir vīrieši un 47% sievietes. Savukārt no tiem, kas saņēma tikai GMI pabalstu 54% ir vīrieši un 46% sievietes. Gan sievietēm, gan vīriešiem lielāko GMI pabalstu saņēmēju īpatsvaru veido iedzīvotāji pirmspensijas vecumā 60-64 gadi, kam seko 55 – 59 gadus un 50 – 54 gadus veci vīrieši un sievietes. SPSP likumā ir noteikti ienākumu veidi, kuri netiek vērtēti kā ienākums sociālās palīdzības kontekstā, piemēram, ģimenes valsts pabalsts. Piemēram, ja pēc palīdzības vēršas ģimene ar diviem bērniem, kur abi vecāki ir bezdarbnieki, ģimene saņem GMI pabalstu pilnā apmērā (šobrīd tas ir 425 euro mēnesī) un 100 euro ģimenes valsts pabalstu, kuru nevērtē kā ienākumu, ģimene saņem mājokļa pabalstu pilnā apmērā, trūcīgās mājsaimniecības statusa izziņu, ar kuru var saņemt dažādus valsts atbalsta pasākumus un papildus saņem pašvaldības papildu sociālās palīdzības pabalstus, piemēram, ēdināšanu skolā vai bērnudārzā un pašvaldību brīvprātīgas iniciatīvas pabalstus. Pieņemsim, ka izdevumi mājokļa apmaksai ģimenei ir 300 euro mēnesī, ko pilnībā sedz, piešķirot mājokļa pabalstu, ģimenei nav jāmaksā par ēdināšanu skolā, kas varētu maksāt ar 25 euro mēnesī par vienu bērnu jeb par diviem bērniem tie būtu 50 euro mēnesī, ģimenei piešķir GMI pabalstu 425 euro un papildus trūcīgās mājsaimniecības statusa izziņu (ar papildus atbalstu). Nevērtējot naudas izteiksmē atbalsta pasākumus, ko mājsaimniecība var saņemt ar trūcīgās mājsaimniecības izziņu, naudas izteiksmē mājsaimniecība ik mēnesi saņem sociālo palīdzību 775 euro apmērā (neto), kas jau ir lielāks nekā valstī noteiktā minimālā darba alga, gadījumā, ja vismaz viens no mājsaimniecības locekļiem būtu nodarbināts.
Visi GMI saņēmēji ir trūcīgas personas, kuras saņem pārtikas un preču komplektus Eiropas programmas ietvaros. Attiecīgi papildus GMI pabalstam trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības atkarībā no mājsaimniecības sastāva (ar vai bez bērniem) saņem pārtikas pakas un higiēnas/ saimniecības preču pakas, ka arī ģimenes ar bērniem saņem skolas piederumu komplektus.
Labklājības ministrija GMI sliekšņa apmēru nesalīdzina ar mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta (turpmāk – MRIB) pārtikas groza izmaksām mēnesī, jo, pirmkārt, pārtikas groza izmaksas šobrīd ir pieejamas tikai par 2020.gadu un izmantot inflācijas kalkulatoru pārtikai kopumā, nevis katram konkrētajam pārtikas grozā iekļautajam produktam, nav metodoloģiski korekti un ir pretrunā apstiprinātajai MRIB metodoloģijai. Proti, cenu pārskatīšanu pārtikas daļai var veikt tad, kad ir apkopoti dati par pārtikas cenām iepriekšējā gadā un pārtikas groza vērtību pārrēķina atsevišķi katram grozā iekļautajam produktam. Šobrīd Labklājības ministrijā procesā ir iepirkuma procedūra, kuras ietvaros paredzēta MRIB vērtību aktualizēšana. Otrkārt, MRIB ietvaros izstrādātais pārtikas grozs nav uzskatāms par minimālo pārtikas grozu, bet tas ir pārtikas grozs pamata uzturvielu, nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai pietiekamā apjomā jebkuram Latvijas iedzīvotājam.
Attiecībā uz apģērbu, veicot datu analīzi, ir secināms, ka EUROSTAT dati liecina, ka 28% Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa (ar ienākumiem līdz 563 eiro vienai personai mēnesī), 2023.gadā nevarēja atļauties nomainīt vecās drēbes pret jaunām (nevis lietotām). Jāuzsver, ka Latvijā ir ļoti plaša lietoto apģērbu pieejamība. 2021.gadā Latvijā darbojās aptuveni 250 organizācijas un sociālie uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1000 euro, kas nodarbojas ar lietotu tekstila preču pieņemšanu, nodošanu un pārdošanu par simbolisku atlīdzību[1].
Labklājības ministrija laika periodā no 26.08.2024. līdz 04.09.2024. organizēja pašvaldību sociālo dienestu aptauju (izmantojot portālu www.visisdati.lv) ar mērķi noskaidrot:
1) cik bieži praksē sociālā dienesta speciālisti sastopas ar gadījumiem, kad GMI pabalsta saņēmējiem nav nodrošināta pamatvajadzība – apģērbs un apavi un noskaidrotu, kā sociālais dienests praksē risina minētās problēmas;
2) cik pašvaldībās ir pieejams “zupas virtuves” vai cita siltā ēdiena izsniegšanas pakalpojums trūcīgiem iedzīvotājiem. Aptaujā piedalījās visu 43 pašvaldību sociālie dienesti.
Uz jautājumu, vai praksē pašvaldību sociālā dienesti sastopas ar situāciju/-ām, kad GMI pabalsta saņēmēji sūdzas par nepietiekamiem līdzekļiem apģērbu un apavu nodrošināšanai sev un/vai saviem ģimenes locekļiem, 41,9% pašvaldību sociālo dienestu atbildēja, ka ar šādām situācijām praksē sastopas ļoti reti un tikpat pašvaldību sociālo dienestu (41,9%) atbildēja, ka sastopas dažkārt, 14 % atbildēja, ka sastopas bieži un 2,3% atbildēja, ka par šādām problēmām klienti nesūdzas vispār.
Uz jautājumu, kādā veidā pašvaldības sociālais dienests risina problēmas, kad GMI pabalsta saņēmējs sūdzas par apģērba un apavu tūkumu un to nepieciešamību, 53,9% respondentu atbildēja, ka sadarbojas ar labdarības organizācijām, 18,4% respondentu atbildēja, ka pašvaldībā vai sociālajā dienestā ir pieejams apģērbu un apavu izdales punkts, kuru darbību nodrošina pašvaldība vai sociālais dienests, 15,8% atbildēja, ka šādos gadījumos piešķir pabalstu krīzes situācijā vai cita veida materiālo palīdzību un 11,8% respondentu atbildēja, ka problēmu risina citā veidā, tas ir, lūdz atbalstu sociālajos tīklos vai citā veidā piesaista personas (organizācijas), kuras var ziedot apģērbu konkrētam klientam, sadarbojas ar ārvalstu partneriem, plāno tuvākā laikā izveidot sociālā dienesta telpās apģērbu un apavu izdales punktu.
Uz jautājumu, vai pašvaldībā ir pieejams pakalpojums “zupas virtuve” vai kāds cits alternatīvs siltā ēdiena izsniegšanas pakalpojums, 55,8% atbildēja, ka pašvaldībā tāds pakalpojums ir pieejams, 30,2% atbildēja, ka šāds pakalpojums nav pieejams un 14% izvēlējās atbildes variantu “cits” norādot, ka dažās pašvaldībās ēdiena izsniegšana tiek organizēta tikai centrālajā novada teritorijā; viena pašvaldība norādīja, ka ēdināšana tiek nodrošināta tikai bērniem no nelabvēlīgām ģimenē; divas pašvaldības norādīja, ka ēdienu izsniegšanu nodrošina labdarības organizācijas.
No aptaujas rezultātiem ir secināms, ka praksē pašvaldību sociālie dienesti ļoti reti vai dažkārt sastopas ar klientiem, kuri sūdzas par apģērba vai apavu trūkumu, un gadījumā, ja šādas problēmas tiek konstatētas, pašvaldību sociālajiem dienestiem ir izstrādāts mehānisms, kā šādas problēmas tiek risinātas, proti, piesaistot labdarības organizācijas vai organizējot apģērbu un apavu ziedošanu un izdali sociālajā dienestā vai citā pašvaldības iestādē.
Attiecībā uz siltā ēdiena nodrošināšanu lielāka daļa pašvaldību saviem iedzīvotājiem nodrošina ēdienu izsniegšanu, savukārt trešdaļa (30,2% jeb 13 pašvaldības) siltā ēdiena izdali nenodrošina. Jāņem vērā, ka pārtiku trūcīgākie iedzīvotāji var iegādāties gan izlietojot GMI pabalstu, gan arī pagatavojot no pārtikas komplektiem, kuri ir pieejami Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam (turpmāk – Eiropas programma) ietvaros[2].
Savukārt, lai apzinātu trūcīgo iedzīvotāju viedokli par apģērbu un apavu pieejamību, 2024.gadā ikgadēji veiktās pārtikas pakas un higiēnas/ saimniecības preču pakas atbalsta saņēmēju apsekojumu anketas ietvaros tika iekļauti 4 papildus jautājumi:
1)Vai jums sagādā grūtības nodrošināt sev vai savai ģimenei nepieciešamos apavus?
2)Kādā veidā jūs vai jūsu ģimene sagādā sev nepieciešamos apavus?
3)Vai jums sagādā grūtības nodrošināt sev vai savai ģimenei nepieciešamo apģērbu?
4)Kādā veidā jūs vai jūsu ģimene sagādā sev nepieciešamo apģērbu?
Minētā aptauja tika uzsākta aprīlī un uz 2024.gada septembra mēnesī vēl turpinās. Informācijas apkopojums veikts pēc 2024.gada jūnija, kad bija aptaujāti 320 respondenti (kopā līdz gada beigām tiks aptaujāti vismaz 970 respondenti). Līdz ar to šie ir provizoriskie aptaujas anketas rezultāti, lai sniegtu sākotnējo ieskatu attiecībā uz apģērbu un apavu pieejamību trūcīgām un maznodrošinātām personām, kas saņem pārtikas un higiēnas/saimniecības preču atbalsta komplektus.
Attiecībā uz grūtībām nodrošināt sev vai savai ģimenei nepieciešamos apavus vairākums (59 %) norāda, ka šāda problēma rodas dažkārt, 16% respondentu šāda problēma nepastāv vispār, savukārt 19% nodrošināt sev vai ģimenei apavus ir ļoti grūti (6% atbildes nesniedza). Attiecībā uz apģērba pieejamību situācija ir ļoti līdzīga - 60 % norāda, ka šāda problēma rodas dažkārt, 18% respondentu šāda problēma nepastāv vispār, savukārt 15% – nodrošināt sev vai ģimenei apģērbu ir ļoti grūti (7% atbildes nesniedza). Respondentiem raksturīgi nediferencēt situāciju ar apģērba un apavu pieejamību – apavu gadījumā, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā cilvēku individuālās īpatnības ir nozīmīgākas nekā attiecībā uz apģērbu, uz grūtībām ir norādīts nedaudz biežāk, tomēr atšķirības ir tikai par dažiem procentpunktiem.
Atbildot uz jautājumu, kādā veidā tiek sagādāti nepieciešamie apavi un apģērbs, konstatējams, ka nav kāda konkrēta dominējoša veida. Vairāk nekā puse respondentu norāda, ka dažkārt viņi pērk veikalā lietotu apģērbu un apavus, bet 22%-26% to dara parasti. Raksturīgi, ka tikai 14%-17% norādījuši, ka to nekad nav darījuši. Ap 40%-42% dažkārt iegādājas arī jaunu apģērbu un apavus. Taču šajā gadījumā gandrīz puse norādīja, ka šādā veidā apģērbu un apavus nekad neiegūst. Vairāk nekā trešdaļa norādījuši, ka dažkārt viņi saņem tos no citiem ģimenes locekļiem vai tuviniekiem. Nedaudz retāk norādīts, ka dažkārt tos saņem no citiem cilvēkiem (taču 18% šādi apģērbu iegūst "parasti", kas uz kopējā fona ir relatīvi bieži) vai sociālā dienesta. Mazāk par ceturtdaļa atbildējuši, ka dažkārt saņem apavus un apģērbu no labdarības organizācijām vai draudzēm.
[1] Pētījums par atkārtotu materiālu izmantošanu https://www.varam.gov.lv/lv/media/29836/download”, Gateway&Partners, 2021.gads.
[2] Iepriekšējā periodā (2024.-2022.) to dēvēja par Eiropas Atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka gan nodibinājuma, gan biedrības īstenoto līgumu termiņš un piešķirtais valsts budžeta finansējums ir līdz 2024. gada 30. novembrim, ja turpmāk netiks nodrošināts pilnvērtīgs, patstāvīgs, sistemātisks un pēctecīgs atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem ilgtermiņā kā valsts finansēts sociālais pakalpojums, pasliktināsies minētās mērķa grupas iekļaušanās sabiedrībā un sociālā statusa iegūšana vai atgūšana, kā arī dzīves kvalitāte.
Risinājuma apraksts
Lai sniegtu pilnvērtīgu, sistemātisku un pēctecīgu atbalstu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un nodrošinātu gan psihosociālo rehabilitāciju - uzturošo terapiju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem pēc agrīnās intervences programmas saņemšanas ārstniecības iestādē, gan psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļiem nepārtrauktību, likumprojekts paredz no valsts budžeta finansēta psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem no 2025. gada 1. janvāra. Likumprojektā ietvertais vecuma ierobežojums psihosociālai rehabilitācijai - uzturošās terapijas veidā bērniem no divu līdz septiņu gadu (neieskaitot) vecumam ar autiskā spektra traucējumiem vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem pēc agrīnās intervences programmas saņemšanas ārstniecības iestādē ir saistīts ar to, ka papildinoša uzturošā terapija agrīnā vecumā ir ar lielāku terapeitisko efektu (prognostiski labākiem rezultātiem) un tā rezultāti ietekmē visu bērna mūžu, kā arī ierobežotā valsts budžeta finansējuma dēļ.
Vienlaikus likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot pakalpojumu regulējošus Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem apjomu, saturu, saņemšanas, piešķiršanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļa paredz pārvaldes uzdevuma deleģēšanas nosacījumus, tai skaitā paredzot, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Savukārt, lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus.
Nodibinājumam ir ilgstoša pieredze psihosociālās rehabilitācijas – uzturošās terapijas nodrošināšanā bērniem pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem.
Minēto atbalstu nodibinājums nodrošina kopš 2017. gada, un pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc nodibinājuma sniegtajiem pakalpojumiem. Ja 2017. gadā pakalpojumus saņēma 20 bērni, tad 2023. gadā jau 237 bērni, kuriem tika sniegts atbalsts 497 817 euro apmērā. Par diagnostikas pieejamību un autiskā spektra traucējumu atpazīšanu liecina arī nodibinājuma dati par gaidīšanas rindu atbalsta saņemšanai – ja līdz 2022. gadam rindā vidēji gaidīja 40 bērni līdz septiņu gadu vecumam, tad 2023. gadā rindā gaidīja jau aptuveni 70 bērni. Vienlaikus nodibinājums ir izveidojis ceļvedi (skat. https://www.atbalstacelvedis.lv) atbalsta sniegšanai ģimenēm, kurās aug bērns ar autiskā spektra traucējumiem. Ceļvedis apvieno gan medicīniska satura informāciju, praktiskus padomus, pieejamo valsts un pašvaldību atbalstu, kā arī sadaļu ar dažādām lekcijām, video materiāliem un citu vecāku padomiem un pieredzes stāstiem.
Nodibinājums psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma - uzturošās terapijas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem sniegšanai ir izstrādājis pakalpojuma saņemšanas kārtību un izveidojis sistēmu pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai visā Latvijā, metodiskai vadībai, kā arī pakalpojuma kvalitātes kontrolei un uzraudzībai, noslēdzis 46 līgumus ar ārstniecības iestādēm, stiprinājis administratīvo kapacitāti.
Līdz ar to uzskatāms, ka psihosociālās rehabilitācijas - uzturošās terapijas veidā bērniem no diviem gadiem līdz septiņu gadu vecumam (neieskaitot) ar autiskā spektra traucējumiem nodrošināšanai šobrīd nav līdzvērtīgi pakalpojuma sniedzēji, kas tik specifiskai mērķa grupai spētu minēto pakalpojumu nodrošināt līdzvērtīgā saturā, apjomā un kvalitātē visā Latvijā.
Savukārt biedrībai ir ilgstoša pieredze kā cilvēktiesību aizsardzības organizācijai cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem tiesību un interešu aizsardzības jomā. Kopš 2013. gada 4. maija biedrība ir arī Autism-Europe (starptautiska asociācija, kuras mērķis ir veicināt cilvēku ar autismu tiesību ievērošanu un palīdzēt viņiem uzlabot dzīves kvalitāti) (skat. https://www.autismeurope.org/) biedrs. Vienlaikus biedrība ir ne tikai starptautiski atpazīstama nevalstiskā organizācija, bet arī organizācija, kura ir veikusi sabiedrības izglītošanu un izpratnes veicināšanu par cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem vajadzībām un atbalstījusi cilvēkus ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes, veicinot cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, izglītībā un darba tirgū. Biedrība šobrīd ir vienīgais sociālo pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas nodrošina ilgtspēju projektā aprobētajam psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumam bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem. Biedrība psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem sniegšanai ir apmācījusi speciālistus, pieredzes ekspertus, līdziniekus, ir arī izstrādājusi pakalpojuma aprakstu un izveidojusi sistēmu pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai visā Latvijā, metodiskai vadībai, kā arī pakalpojuma kvalitātes kontrolei un uzraudzībai stiprinājusi savu administratīvo kapacitāti.
Līdz ar to uzskatāms, ka psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem no diviem gadiem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, nodrošināšanai šobrīd nav līdzvērtīgi pakalpojuma sniedzēji, kas tik specifiskai mērķa grupai spētu minēto pakalpojumu nodrošināt līdzvērtīgā saturā, apjomā un kvalitātē visā Latvijā.
Tāpat jāuzsver, ka SPSP likumā jau līdzšinējā praksē ir ietverti vairāki deleģējumi cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzības organizācijām, kas strādā ar specializētu mērķa grupu, piemēram, personu ar redzes un dzirdes invaliditāti sociālo rehabilitāciju nodrošina Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība, biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda”” un citas organizācijas, kas ir attiecīga profila sabiedriskās organizācijas un vislabāk pārzina attiecīgās mērķa grupas cilvēku vajadzības. Savukārt nodibinājumam un biedrībai ir īpašas specifiskās zināšanas, profesionālā pieredze un apmācīti speciālisti darbam ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kas ir sarežģīta un specifiska funkcionālo traucējumu grupa.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz deleģēt:
1) nodibinājumam nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem finansētu psihosociālo rehabilitāciju - uzturošās terapijas veidā bērniem no divu līdz septiņu gadu (neieskaitot) vecumam pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem un ārstniecības iestādē saņemtas agrīnās intervences programmas;
2) biedrībai nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem finansētu psihosociālo rehabilitāciju bērniem no diviem gadiem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļiem.
Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt SPSP likuma 13.panta 2.1 daļas trešo teikumu, nosakot, ka, ja nepieciešams, nodibinājums un biedrība izvēlas arī citus pakalpojumu sniedzējus publiskos iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Īstenojot likumprojektā nodibinājumam un biedrībai paredzēto pienākumu izpildi, likumprojekts paredz papildināt SPSP likuma 13.panta 2.3 daļu, nosakot, ka nodibinājums un biedrība atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā, nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā 10 procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šo pienākumu izpildes nodrošināšanai minētās organizācijas ir tiesīgas izdot administratīvos aktus.
Vienlaikus likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot pakalpojumu regulējošus Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem apjomu, saturu, saņemšanas, piešķiršanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļa paredz pārvaldes uzdevuma deleģēšanas nosacījumus, tai skaitā paredzot, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Savukārt, lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus.
Nodibinājumam ir ilgstoša pieredze psihosociālās rehabilitācijas – uzturošās terapijas nodrošināšanā bērniem pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem.
Minēto atbalstu nodibinājums nodrošina kopš 2017. gada, un pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc nodibinājuma sniegtajiem pakalpojumiem. Ja 2017. gadā pakalpojumus saņēma 20 bērni, tad 2023. gadā jau 237 bērni, kuriem tika sniegts atbalsts 497 817 euro apmērā. Par diagnostikas pieejamību un autiskā spektra traucējumu atpazīšanu liecina arī nodibinājuma dati par gaidīšanas rindu atbalsta saņemšanai – ja līdz 2022. gadam rindā vidēji gaidīja 40 bērni līdz septiņu gadu vecumam, tad 2023. gadā rindā gaidīja jau aptuveni 70 bērni. Vienlaikus nodibinājums ir izveidojis ceļvedi (skat. https://www.atbalstacelvedis.lv) atbalsta sniegšanai ģimenēm, kurās aug bērns ar autiskā spektra traucējumiem. Ceļvedis apvieno gan medicīniska satura informāciju, praktiskus padomus, pieejamo valsts un pašvaldību atbalstu, kā arī sadaļu ar dažādām lekcijām, video materiāliem un citu vecāku padomiem un pieredzes stāstiem.
Nodibinājums psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma - uzturošās terapijas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem sniegšanai ir izstrādājis pakalpojuma saņemšanas kārtību un izveidojis sistēmu pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai visā Latvijā, metodiskai vadībai, kā arī pakalpojuma kvalitātes kontrolei un uzraudzībai, noslēdzis 46 līgumus ar ārstniecības iestādēm, stiprinājis administratīvo kapacitāti.
Līdz ar to uzskatāms, ka psihosociālās rehabilitācijas - uzturošās terapijas veidā bērniem no diviem gadiem līdz septiņu gadu vecumam (neieskaitot) ar autiskā spektra traucējumiem nodrošināšanai šobrīd nav līdzvērtīgi pakalpojuma sniedzēji, kas tik specifiskai mērķa grupai spētu minēto pakalpojumu nodrošināt līdzvērtīgā saturā, apjomā un kvalitātē visā Latvijā.
Savukārt biedrībai ir ilgstoša pieredze kā cilvēktiesību aizsardzības organizācijai cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem tiesību un interešu aizsardzības jomā. Kopš 2013. gada 4. maija biedrība ir arī Autism-Europe (starptautiska asociācija, kuras mērķis ir veicināt cilvēku ar autismu tiesību ievērošanu un palīdzēt viņiem uzlabot dzīves kvalitāti) (skat. https://www.autismeurope.org/) biedrs. Vienlaikus biedrība ir ne tikai starptautiski atpazīstama nevalstiskā organizācija, bet arī organizācija, kura ir veikusi sabiedrības izglītošanu un izpratnes veicināšanu par cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem vajadzībām un atbalstījusi cilvēkus ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes, veicinot cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, izglītībā un darba tirgū. Biedrība šobrīd ir vienīgais sociālo pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas nodrošina ilgtspēju projektā aprobētajam psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumam bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem. Biedrība psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem sniegšanai ir apmācījusi speciālistus, pieredzes ekspertus, līdziniekus, ir arī izstrādājusi pakalpojuma aprakstu un izveidojusi sistēmu pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai visā Latvijā, metodiskai vadībai, kā arī pakalpojuma kvalitātes kontrolei un uzraudzībai stiprinājusi savu administratīvo kapacitāti.
Līdz ar to uzskatāms, ka psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem no diviem gadiem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, nodrošināšanai šobrīd nav līdzvērtīgi pakalpojuma sniedzēji, kas tik specifiskai mērķa grupai spētu minēto pakalpojumu nodrošināt līdzvērtīgā saturā, apjomā un kvalitātē visā Latvijā.
Tāpat jāuzsver, ka SPSP likumā jau līdzšinējā praksē ir ietverti vairāki deleģējumi cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzības organizācijām, kas strādā ar specializētu mērķa grupu, piemēram, personu ar redzes un dzirdes invaliditāti sociālo rehabilitāciju nodrošina Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība, biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda”” un citas organizācijas, kas ir attiecīga profila sabiedriskās organizācijas un vislabāk pārzina attiecīgās mērķa grupas cilvēku vajadzības. Savukārt nodibinājumam un biedrībai ir īpašas specifiskās zināšanas, profesionālā pieredze un apmācīti speciālisti darbam ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kas ir sarežģīta un specifiska funkcionālo traucējumu grupa.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz deleģēt:
1) nodibinājumam nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem finansētu psihosociālo rehabilitāciju - uzturošās terapijas veidā bērniem no divu līdz septiņu gadu (neieskaitot) vecumam pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem un ārstniecības iestādē saņemtas agrīnās intervences programmas;
2) biedrībai nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem finansētu psihosociālo rehabilitāciju bērniem no diviem gadiem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļiem.
Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt SPSP likuma 13.panta 2.1 daļas trešo teikumu, nosakot, ka, ja nepieciešams, nodibinājums un biedrība izvēlas arī citus pakalpojumu sniedzējus publiskos iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Īstenojot likumprojektā nodibinājumam un biedrībai paredzēto pienākumu izpildi, likumprojekts paredz papildināt SPSP likuma 13.panta 2.3 daļu, nosakot, ka nodibinājums un biedrība atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā, nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā 10 procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šo pienākumu izpildes nodrošināšanai minētās organizācijas ir tiesīgas izdot administratīvos aktus.
Problēmas apraksts
Satversmes tiesa 2023. gada 5. oktobrī lietā Nr. 2022-34-01 atzina SPSP likuma 33. panta pirmo un otro daļu un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.
Satversmes tiesa spriedumā secināja, ka:
- mājokļa pabalstu visā valstī pēc vienādiem kritērijiem var saņemt ikviena persona, kas saņem garantēto minimālo ienākumu pabalstu. Šis pabalsts ir atzīstams par tādu, kas ikvienai trūcīgai personai nodrošina atbalstu mājokļa jautājumos vismaz minimālā apmērā.
- atbalsta pasākumi ikvienai trūcīgai personai vismaz minimālā apmērā nodrošina veselības aprūpi.
- ikvienam ir nodrošināta iespēja iegūt bezmaksas izglītību un trūcīgām mājsaimniecībām ar bērniem ir nodrošināts atbalsts mācību līdzekļu iegādei vismaz minimālā apmērā.
- likumdevējs ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt, ka kopumā ikvienai trūcīgai personai ir pieejams pietiekams atbalsts tai visu nepieciešamo pamatvajadzību apmierināšanai.
- garantēto minimālo ienākumu pabalsts primāri nesedz pat izdevumus par pārtikas grozu, tādēļ nekādi nevar tikt uzskatīts par pietiekamu arī apģērba iegādei, nevar uzskatīt, ka visām trūcīgām personām būtu nodrošināts atbalsts apģērba iegādei.
Ņemot vērā minēto ir secināms, ka ir nepieciešamība paaugstināt GMI līmenī tādā apmērā, lai personas varētu nodrošināt arī vajadzību pēc apģērba, taču nebūtu pieļaujams paaugstināt GMI līmeni tādā apmērā, lai tas nelabvēlīgi ietekmētu personu motivāciju iesaistīties darba meklēšanas pasākumos.
Taču, tā kā paaugstinātais GMI līmenis tiek izmantots arī mājokļa pabalsta aprēķina formulā, tad attiecīgi paaugstinātos arī mājokļa pabalsts, kas sasniegtu apmēru, kas neatbilstu prognozētajiem faktiskajiem izdevumiem par mājokli. Uz šo problēmu uzmanību ir vērsusi arī LPS, aicinot samazināt mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus, tā, lai rezultātā tas atbilstu faktiskajai realitātei un netiktu ieplānots neatbilstoši liels finansējums minētajam pabalstam, tādējādi veidojot iespējamo valsts un pašvaldību budžeta atlikumu jau tā saspringtajā fiskālajā telpā.
Satversmes tiesa spriedumā secināja, ka:
- mājokļa pabalstu visā valstī pēc vienādiem kritērijiem var saņemt ikviena persona, kas saņem garantēto minimālo ienākumu pabalstu. Šis pabalsts ir atzīstams par tādu, kas ikvienai trūcīgai personai nodrošina atbalstu mājokļa jautājumos vismaz minimālā apmērā.
- atbalsta pasākumi ikvienai trūcīgai personai vismaz minimālā apmērā nodrošina veselības aprūpi.
- ikvienam ir nodrošināta iespēja iegūt bezmaksas izglītību un trūcīgām mājsaimniecībām ar bērniem ir nodrošināts atbalsts mācību līdzekļu iegādei vismaz minimālā apmērā.
- likumdevējs ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt, ka kopumā ikvienai trūcīgai personai ir pieejams pietiekams atbalsts tai visu nepieciešamo pamatvajadzību apmierināšanai.
- garantēto minimālo ienākumu pabalsts primāri nesedz pat izdevumus par pārtikas grozu, tādēļ nekādi nevar tikt uzskatīts par pietiekamu arī apģērba iegādei, nevar uzskatīt, ka visām trūcīgām personām būtu nodrošināts atbalsts apģērba iegādei.
Ņemot vērā minēto ir secināms, ka ir nepieciešamība paaugstināt GMI līmenī tādā apmērā, lai personas varētu nodrošināt arī vajadzību pēc apģērba, taču nebūtu pieļaujams paaugstināt GMI līmeni tādā apmērā, lai tas nelabvēlīgi ietekmētu personu motivāciju iesaistīties darba meklēšanas pasākumos.
Taču, tā kā paaugstinātais GMI līmenis tiek izmantots arī mājokļa pabalsta aprēķina formulā, tad attiecīgi paaugstinātos arī mājokļa pabalsts, kas sasniegtu apmēru, kas neatbilstu prognozētajiem faktiskajiem izdevumiem par mājokli. Uz šo problēmu uzmanību ir vērsusi arī LPS, aicinot samazināt mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus, tā, lai rezultātā tas atbilstu faktiskajai realitātei un netiktu ieplānots neatbilstoši liels finansējums minētajam pabalstam, tādējādi veidojot iespējamo valsts un pašvaldību budžeta atlikumu jau tā saspringtajā fiskālajā telpā.
Risinājuma apraksts
Lai izpildītu Satversmes tiesas prasību, GMI līmenis tiek paaugstināts par 2 procentpunktiem. 05.02.2024. CSP tika publicēta 2022. gada ienākumu mediāna - 754,74 euro jeb pēc šī brīža spēkā esošā regulējuma, proti, ja GMI līmenis ir 20 procenti no ienākumu mediānas 2025.gadā GMI līmenis skaitliskā izteiksmē būtu 151 euro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 106 pārējām personām mājsaimniecībā. Palielinot GMI līmeni par 2 procentpunktiem, skaitliskā izteiksmē tas būs 166 euro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 116 euro pārējām personām mājsaimniecībā jeb par 15 euro vairāk pirmajai personai mājsaimniecībā un par 10 euro vairāk pārējām personām mājsaimniecībā, kas gada griezumā sastāda 180 euro pieaugumu pirmajai personai mājsaimniecībā un 120 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Ar iegūto papildu summu personas varēs nodrošināt sev apģērbu minimālā apmērā.
Paaugstinot GMI līmeni, attiecīgi tiek paplašināts arī mājokļa pabalsta saņēmēju skaits, ka arī esošie pabalsta saņēmēji, neskatoties uz to, ka aprēķinā izmantotie koeficienti tiks samazināti un noteikti atbilstoši faktiskajai realitātei, varēs saņemt lielāku mājokļa pabalsta apmēru, jo GMI līmenis ir mājokļa pabalsta formulas neatņemama sastāvdaļa.
Piemēru kā mainās GMI līmenis mājsaimniecībām no 2023. gada līdz 2028. gadam var skatīt anotācijas 1. pielikuma 3. tabulā “GMI pabalsta apmēri 2023.-2028.gadā” (excel darba lapā “GMI apmēri”).
Paaugstinot GMI līmeni, attiecīgi tiek paplašināts arī mājokļa pabalsta saņēmēju skaits, ka arī esošie pabalsta saņēmēji, neskatoties uz to, ka aprēķinā izmantotie koeficienti tiks samazināti un noteikti atbilstoši faktiskajai realitātei, varēs saņemt lielāku mājokļa pabalsta apmēru, jo GMI līmenis ir mājokļa pabalsta formulas neatņemama sastāvdaļa.
Piemēru kā mainās GMI līmenis mājsaimniecībām no 2023. gada līdz 2028. gadam var skatīt anotācijas 1. pielikuma 3. tabulā “GMI pabalsta apmēri 2023.-2028.gadā” (excel darba lapā “GMI apmēri”).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka pasākumi (minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metode un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība) un no tā izrietošie grozījumi likumprojektā ir izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam”, tad atbilstoši 2021. gada 17. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 657 “Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” 6.punktam “Labklājības ministrijai līdz 2025.gada 1.jūlijam sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.” Labklājības ministrija attiecīgi veiks ex-post izvērtējumu par šiem pasākumiem.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.07.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas mērķēti sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi ienākumi (1.kvintile) un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, salāgojot atbalstu ar valsts un pašvaldību pieejamajiem finanšu resursiem (atbilstoši Plānam minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam).
Rādītājs
(1) Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) = 7,8 % (2019.g.); 6,5 % (2024.g.)
(2) S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.).
(2) S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.).
Rezultāts
Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz personu orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs (atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021. - 2027. gadam).
Rādītājs
[RR1.1.] Sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska mazināšanu, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, %
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, %
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Bērni ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļi.
- Likumprojekts ietekmē zemu ienākumu mājsaimniecības, kuras vēršas valsts un pašvaldības iestādēs pēc materiāla atbalsta un atvieglojumiem, tajā skaitā GMI pabalsta un mājokļa pabalsta saņēmējus.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs bērnus ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļus, veicinot bērnu ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļu iekļaušanos sabiedrībā un sociālā statusa iegūšanu vai atgūšanu.
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz iedzīvotājiem un mājsaimniecībām ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, kuri ir šā likumprojekta ietvara izpratnē noteikto minimālo ienākumu sliekšņu atbalsta saņēmēji. Likumprojekta ietekmē tiks paaugstināts GMI ienākumu slieksnis.
Tiek prognozēts, ka GMI pabalsta saņēmēju skaits 2025.gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielināsies par 21,02% un mājokļa pabalsta saņēmēju skaits palielināsies par 9,98%.
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz iedzīvotājiem un mājsaimniecībām ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, kuri ir šā likumprojekta ietvara izpratnē noteikto minimālo ienākumu sliekšņu atbalsta saņēmēji. Likumprojekta ietekmē tiks paaugstināts GMI ienākumu slieksnis.
Tiek prognozēts, ka GMI pabalsta saņēmēju skaits 2025.gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielināsies par 21,02% un mājokļa pabalsta saņēmēju skaits palielināsies par 9,98%.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums rada pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Zemākā ienākumu sliekšņu paaugstināšana radīs tiešu ietekmi uz nabadzības un sociālās atstumtības riskam bieži iedzīvotāju grupu (personām ar ļoti zemiem ienākumiem un personām, kurām nav ienākumu) situāciju, pozitīvi ietekmējot šo personu dzīves līmeņa izmaiņas nākotnē, palielinot viņu sociālo aizsardzību un pirktspēju un mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
44 169 460
0
49 590 915
0
59 600 336
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
14 049 942
0
15 277 417
0
18 326 017
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
30 119 518
0
34 313 498
0
41 274 319
0
0
2. Budžeta izdevumi
44 169 460
0
49 590 915
7 296 684
59 600 336
6 048 782
12 578 889
2.1. valsts pamatbudžets
14 049 942
0
15 277 417
2 624 974
18 326 017
2 251 793
4 211 420
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
30 119 518
0
34 313 498
4 671 710
41 274 319
3 796 989
8 367 469
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-7 296 684
0
-6 048 782
-12 578 889
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-2 624 974
0
-2 251 793
-4 211 420
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-4 671 710
0
-3 796 989
-8 367 469
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
2 612 231
0
2 237 351
4 196 128
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-4 684 453
-3 811 431
-8 382 761
5.1. valsts pamatbudžets
0
-12 743
-14 442
-15 292
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-4 671 710
-3 796 989
-8 367 469
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2024. gadam "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam", 2025. un 2026. gadam "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīts finansējums saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam".
1.tab. finansējums saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", euro
Ailē 5.1. “valsts pamatbudžets” norādīts LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” piešķirtais finansējums likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai.
Ailē 4 “Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)” norādīts nepieciešamais finansējums likumprojekta īstenošanai, kas iekļauts LM pamatbudžeta bāzes izdevumos 2025.-2028.gadam un atbilstoši Ministru kabineta protokola Nr.38 2.§ 24.1. apakšpunktā piešķirtajam finansējuma valsts atbalstam bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
2024.gadā tika piešķirts finansējums 350 000 euro apmērā LM prioritārā pasākuma “Psihosociālās rehabilitācijas – uzturošās terapijas nodrošināšana bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ” īstenošanai vienam gadam. Vienlaikus arī apakšprogrammai 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” plānoto līdzekļu ietvaros 2024.gadam ir rasts finansējums psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem nodrošināšanai.
Līdz ar to finansējums minētajiem pasākumiem ir tikai vienam 2024.gadam.
Savukārt likumprojekts paredz no valsts budžeta finansēta psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem no 2025. gada 1. janvāra iekļaut kā patstāvīgu pasākumu.
1.tab. finansējums saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", euro
| 2024. gads | 2025. gads | 2026. gads un turpmāk ik gadu | ||
| 44 169 460 | 49 590 915 | 59 600 336 | ||
| valsts pamatbudžets, t.sk: | 14 049 942 | 15 277 417 | 18 326 017 | |
| GMI un MP | 05.01.00 | 12 908 365 | 14 705 785 | 17 688 994 |
| pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra trauc. | 05.01.00 | 610 070 | 0 | 0 |
| VSAC kabatas nauda | 05.03.00 | 458 903 | 493 566 | 550 017 |
| SAC kabatas nauda | 05.01.00 | 72 604 | 78 066 | 87 006 |
| pašvaldību budžets GMI un MP izdevumi | 30 119 518 | 34 313 498 | 41 274 319 | |
Ailē 5.1. “valsts pamatbudžets” norādīts LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” piešķirtais finansējums likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai.
Ailē 4 “Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)” norādīts nepieciešamais finansējums likumprojekta īstenošanai, kas iekļauts LM pamatbudžeta bāzes izdevumos 2025.-2028.gadam un atbilstoši Ministru kabineta protokola Nr.38 2.§ 24.1. apakšpunktā piešķirtajam finansējuma valsts atbalstam bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
2024.gadā tika piešķirts finansējums 350 000 euro apmērā LM prioritārā pasākuma “Psihosociālās rehabilitācijas – uzturošās terapijas nodrošināšana bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ” īstenošanai vienam gadam. Vienlaikus arī apakšprogrammai 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” plānoto līdzekļu ietvaros 2024.gadam ir rasts finansējums psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem nodrošināšanai.
Līdz ar to finansējums minētajiem pasākumiem ir tikai vienam 2024.gadam.
Savukārt likumprojekts paredz no valsts budžeta finansēta psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem no 2025. gada 1. janvāra iekļaut kā patstāvīgu pasākumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2.tab. Izdevumi un ietekme detalizēti, euro
*Finansējums pasākuma ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (finansējums iekļauts kopā ar izmaiņām bāzē atbilstoši Ministru kabineta 17.01.2023. noteikumiem Nr. 15 );**finansējums saskaņā ar š.g. 19.septembrī Ministru kabinetā izskatīto un atbalstīto Informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļautajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam”.
1. Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē (Nr.38 2.§ 2.punkts) tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai (turpmāk - prioritārais pasākums). Prioritārā pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2025. gadā 6 434 876 euro, 2026. gadā 8 047 445 euro, 2027. gadā 8 369 102 euro un 2028. gadā 9 781 391 euro apmērā, tai skaitā:
- GMI un mājokļa pabalsta līdzfinansējuma nodrošināšanai pašvaldībām 2025. gadā 4 016 598 euro, 2026. gadā 5 077 937 euro, 2027. gadā 5 147 578 euro un 2028. gadā 6 143 373 euro apmērā;
- valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes institūciju klientiem naudas summas personīgiem izdevumiem nodrošināšanai, kas saistīta ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšanu (Valsts sociālo pabalstu likums), 2025. gadā 12 743 euro, 2026. gadā 14 442 euro, 2027. gadā 15 292 euro un 2028. gadā 16 992 euro apmērā.
1.1. Valsts mērķdotācija GMI un mājokļa pabalsta izdevumu 30% apmērā nodrošināšana pašvaldībām
Tiesību akta projekts paredz izteikt SPSP likuma 33.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“(1) Minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna).
(2) Garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 22 procenti* no ienākumu mediānas."
*šobrīd 20%.
Vienlaikus tiek veikti grozījumi SPSP likuma 35. panta piektajā daļā, aizstājot skaitli “2,5” ar skaitli “2,1”, skaitli “2” ar skaitli “1,7” un skaitli “1,5” ar skaitli “1,3”.
Ņemot vērā minēto, Ministrija ir aprēķinājusi grozījumu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu un prognozējamos izdevumus 2025. gadā un turpmāk ik gadu GMI un mājokļa pabalsta izdevumiem (detalizētu izdevumu aprēķinu skat. anotācijas 1. pielikumā).
3.tab. GMI un MP izdevumi 2024.-2028. gadā, euro
4.tab. Galvenie izpildes plānotie rādītāji GMI pabalstam
*2023.gadā no 1.jūlija līdz 31.decembrim
5.tab. Galvenie izpildes plānotie rādītāji Mājokļa pabalstam
Prioritārā pasākumā iekļautie aprēķini par papildu nepieciešamo finansējumu GMI un mājokļa pabalsta līdzfinansējuma nodrošināšanai sagatavoti atbilstoši SPSP likuma 35. panta piektajā daļā norādītajiem koeficientiem un plānotajām izmaiņām attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu slieksni (no ienākumu mediānas piemērot nevis 20%, bet 22%). Mainot koeficientu apmēru, kā to paredz šis tiesību akta projekts, būtiski samazinās ietekme 2025. gadā un turpmāk ik gadu arī valsts budžetā (skat. zemāk 6.tab.).
6.tab. GMI un MP izdevumiem pieprasītais finansējums likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026., 2027 un 2028. gada" sagatavošanas laikā, euro
* izdevumi GMI un mājokļa pabalstam tika precizēti bāzes sagatavošanas procesā, saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam”, atbilstoši šobrīd spēkā esošajām SPSP likuma normām.
Kopējā finansiālā ietekme pašvaldībām rodas ņemot vērā to, ka samazināsies izdevumi saistībā ar SPSP likuma 35. panta piektajā daļā norādītajiem koeficientiem, savukārt izdevumi palielinās saistībā ar GMI izmaksām.
Valsts budžetam ir ietekme no plānotajiem grozījumiem SPSP likuma 33. panta otrajā daļā, kas paredz, ka GMI slieksnis ir 22% no ienākumu mediānas, bet tā ietekmi iespējams nodrošināt LM pamatbudžeta apakšprogrammai 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” plānoto bāzes izdevumu 2025.-2028.gadam mērķdotācijai pašvaldībām GMI un mājokļa pabalsta līdzfinansēšanai 30% apmērā ietvaros (LM pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.-2028.gadam apstiprināti ar MK 2024.gada 20.augusta sēdē ar protokolu Nr. 32. 61. § “Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam"” 2 punktu).
1.2. Valsts finansētā ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma nodrošināšana saistībā ar klientiem pienākošos naudas summu personiskiem izdevumiem.
Prioritārā pasākuma ietvaros saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšanu (Valsts sociālo pabalstu likums) ir atbalstīts papildu finansējums 2025. gadā 12 743 euro, 2026. gadā 14 442 euro, 2027. gadā 15 292 euro un 2028. gadā 16 992 euro apmērā, tai skaitā:
1. apakšprogrammai 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” 2025.gadā 3 923 euro, 2026.gadā 4 446 euro, 2027.gadā 4 708 euro. 2028. gadā un turpmāk ik gadu 5 231 euro, lai nodrošinātu līguminstitūcijās valsts finansētā ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmējiem pienākošos naudas summu personiskiem izdevumiem izmaksas;
2. apakšprogrammai 05.03.00 “Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās" 2025.gadā 8 820 euro, 2026.gadā 9 996 euro, 2027.gadā 10 584 euro. 2028. gadā un turpmāk ik gadu 11 761 euro, lai nodrošinātu valsts finansētā ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmējiem pienākošos naudas summu personiskiem izdevumiem izmaksas.
Pasākuma īstenošana saistīta ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ietvertā 29.panta otrās daļas izpildi. Bet, ņemot vērā, ka minētā likuma attiecīgajā pantā noteikts procentuālais apmērs klientiem pienākošās naudas summai personiskajiem izdevumiem, attiecīgajā likuma pantā grozījumi nav jāveic.
Detalizētu aprēķinu skat. anotācijas 3. pielikumā.
Labklājības ministrija mērķdotācijas pašvaldībām 30% apmērā no GMI un mājokļa pabalsta, kā arī klientiem pienākošos naudas summu personiskiem izdevumiem nodrošināšanai nepieciešamo papildu finansējumu 2026. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā, atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.9. apakšpunktu.
2. Valsts atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Tiesību akta projekts paredz valsts finansēto pakalpojumu klāstā iekļaut psihosociālo rehabilitāciju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem.
Papildus nepieciešamais finansējums 2025. gadā un turpmāk ik gadu 610 070 euro apmērā.
Saskaņā ar š.g. 19.septembrī Ministru kabinetā izskatīto un atbalstīto Informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļautajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam” un Ministru kabineta protokola Nr.38 2.§ 24.1. apakšpunktu apakšprogrammā 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” piešķirts papildu finansējums (2025. gadam 4 306 425 euro apmērā, 2026.–2028. gadam ik gadu 3 878 278 euro apmērā), kura ietvaros 2025. gadā un turpmāk ik gadu tiks nodrošināti pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Detalizētu aprēķinu skat. anotācijas 2. pielikumā.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
| 2024.gads | 2025.gads | 2026.gads | 2027.gads | 2028.gads | ||||||||||
| plāns | plāns | izmaiņas | precizēts plāns | plāns | izmaiņas | precizēts plāns | plāns | izmaiņas | precizēts plāns | plāns | izmaiņas | precizēts plāns | ||
| Kopā | 44 169 460 | 49 590 915 | 7 296 684 | 56 887 599 | 59 600 336 | 6 048 782 | 65 649 118 | 59 600 336 | 12 578 889 | 72 179 225 | 59 600 336 | 18 777 206 | 78 377 542 | |
| valsts, t.sk.: | 14 049 942 | 15 277 417 | 2 624 974 | 17 902 391 | 18 326 017 | 2 251 793 | 20 577 810 | 18 326 017 | 4 211 420 | 22 537 437 | 18 326 017 | 6 072 105 | 24 398 122 | |
| MP/GMI | 05.01.00 | 12 908 365 | 14 705 785 | 2 002 161* | 16 707 946 | 17 688 994 | 1 627 281* | 19 316 275 | 17 688 994 | 3 586 058* | 21 275 052 | 17 688 994 | 5 445 043* | 23 134 037 |
| pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra trauc. | 05.01.00 | 610 070 | 0 | 610 070** | 610 070 | 0 | 610 070** | 610 070 | 0 | 610 070** | 610 070 | 0 | 610 070** | 610 070 |
| VSAC kabatas n. | 05.03.00 | 458 903 | 493 566 | 8 820** | 502 386 | 550 017 | 9 996** | 560 013 | 550 017 | 10 584** | 560 601 | 550 017 | 11 761** | 561 778 |
| SAC kabatas n. | 05.01.00 | 72 604 | 78 066 | 3 923** | 81 989 | 87 006 | 4 446** | 91 452 | 87 006 | 4 708** | 91 714 | 87 006 | 5 231** | 92 237 |
| pašvaldība GMI/MP | 30 119 518 | 34 313 498 | 4 671 710 | 38 985 208 | 41 274 319 | 3 796 989 | 45 071 308 | 41 274 319 | 8 367 469 | 49 641 788 | 41 274 319 | 12 705 101 | 53 979 420 | |
*Finansējums pasākuma ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (finansējums iekļauts kopā ar izmaiņām bāzē atbilstoši Ministru kabineta 17.01.2023. noteikumiem Nr. 15 );**finansējums saskaņā ar š.g. 19.septembrī Ministru kabinetā izskatīto un atbalstīto Informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļautajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam”.
1. Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē (Nr.38 2.§ 2.punkts) tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai (turpmāk - prioritārais pasākums). Prioritārā pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2025. gadā 6 434 876 euro, 2026. gadā 8 047 445 euro, 2027. gadā 8 369 102 euro un 2028. gadā 9 781 391 euro apmērā, tai skaitā:
- GMI un mājokļa pabalsta līdzfinansējuma nodrošināšanai pašvaldībām 2025. gadā 4 016 598 euro, 2026. gadā 5 077 937 euro, 2027. gadā 5 147 578 euro un 2028. gadā 6 143 373 euro apmērā;
- valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes institūciju klientiem naudas summas personīgiem izdevumiem nodrošināšanai, kas saistīta ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšanu (Valsts sociālo pabalstu likums), 2025. gadā 12 743 euro, 2026. gadā 14 442 euro, 2027. gadā 15 292 euro un 2028. gadā 16 992 euro apmērā.
1.1. Valsts mērķdotācija GMI un mājokļa pabalsta izdevumu 30% apmērā nodrošināšana pašvaldībām
Tiesību akta projekts paredz izteikt SPSP likuma 33.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“(1) Minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna).
(2) Garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 22 procenti* no ienākumu mediānas."
*šobrīd 20%.
Vienlaikus tiek veikti grozījumi SPSP likuma 35. panta piektajā daļā, aizstājot skaitli “2,5” ar skaitli “2,1”, skaitli “2” ar skaitli “1,7” un skaitli “1,5” ar skaitli “1,3”.
Ņemot vērā minēto, Ministrija ir aprēķinājusi grozījumu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu un prognozējamos izdevumus 2025. gadā un turpmāk ik gadu GMI un mājokļa pabalsta izdevumiem (detalizētu izdevumu aprēķinu skat. anotācijas 1. pielikumā).
3.tab. GMI un MP izdevumi 2024.-2028. gadā, euro
| 2025. gads | 2026. gads | 2027. gads | 2028. gads | |||||||||
| plāns | izmaiņas | plāns precizēts | plāns | izmaiņas | plāns precizēts | plāns | izmaiņas | plāns precizēts | plāns | izmaiņas | plāns precizēts | |
| KOPĀ | 49 019 283 | 6 673 871 | 55 693 154 | 58 963 313 | 5 424 270 | 64 387 583 | 58 963 313 | 11 953 527 | 70 916 840 | 58 963 313 | 18 150 144 | 77 113 457 |
| valsts pamatbudžets | 14 705 785 | 2 002 161 | 16 707 946 | 17 688 994 | 1 627 281 | 19 316 275 | 17 688 994 | 3 586 058 | 21 275 052 | 17 688 994 | 5 445 043 | 23 134 037 |
| pašvaldību budžets | 34 313 498 | 4 671 710 | 38 985 208 | 41 274 319 | 3 796 989 | 45 071 308 | 41 274 319 | 8 367 469 | 49 641 788 | 41 274 319 | 12 705 101 | 53 979 420 |
4.tab. Galvenie izpildes plānotie rādītāji GMI pabalstam
| rādītājs | mērvienība | 2023.gads* | 2024.gads | 2025.gads | 2026.gads | 2027. gads | 2028.gads |
| pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī | persona | 8 494 | 8 341 | 8 341 | 8 341 | 8 341 | 8 341 |
| vidējais pabalsta apmērs | euro | 77.84 | 85.47 | 103.44 | 115.91 | 124.71 | 132.78 |
| Izdevumi KOPĀ | euro | 3 321 794 | 8 541 707 | 10 143 537 | 11 496 982 | 12 408 664 | 13 222 447 |
*2023.gadā no 1.jūlija līdz 31.decembrim
5.tab. Galvenie izpildes plānotie rādītāji Mājokļa pabalstam
| rādītājs | mērvienība | 2023.gads* | 2024.gads | 2025.gads | 2026.gads | 2027. gads | 2028.gads |
| pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī | persona | 35 207 | 32 068 | 32 906 | 33 630 | 34 471 | 35 333 |
| vidējais pabalsta apmērs | euro | 91.44 | 99.78 | 114.06 | 129.51 | 139.36 | 148.37 |
| Izdevumi KOPĀ | euro | 40 557 986 | 39 148 107 | 45 549 617 | 52 890 601 | 58 508 178 | 63 891 011 |
Prioritārā pasākumā iekļautie aprēķini par papildu nepieciešamo finansējumu GMI un mājokļa pabalsta līdzfinansējuma nodrošināšanai sagatavoti atbilstoši SPSP likuma 35. panta piektajā daļā norādītajiem koeficientiem un plānotajām izmaiņām attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu slieksni (no ienākumu mediānas piemērot nevis 20%, bet 22%). Mainot koeficientu apmēru, kā to paredz šis tiesību akta projekts, būtiski samazinās ietekme 2025. gadā un turpmāk ik gadu arī valsts budžetā (skat. zemāk 6.tab.).
6.tab. GMI un MP izdevumiem pieprasītais finansējums likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026., 2027 un 2028. gada" sagatavošanas laikā, euro
| Bāze, 2024-2026 |
Bāze precizēta* | Prioritārais pasākums |
Izmaiņas KOPĀ |
Precizēts izdevumu plāns atbilstoši Tiesību akta projektam | koeficientu izmaiņu rezultātā iegūtie resursi | ||||
| izmaiņas | Izdevumi kopā | izmaiņas | Izdevumi kopā | izmaiņas | Izdevumi KOPĀ | ||||
| 1 | 2 | 3 | 4=2+3 | 5 | 6=4+5 | 7=3+5 | 8 | 9=1+8 | 10=7-8 |
| 2025 | 14 705 785 | 5 378 607 | 20 084 392 | 4 016 598 | 24 100 990 | 9 395 205 | 2 002 161 | 16 707 946 | 7 393 044 |
| 2026 | 17 688 994 | 5 682 188 | 23 371 182 | 5 077 937 | 28 449 119 | 10 760 125 | 1 627 281 | 19 316 275 | 9 132 844 |
| 2027 | 17 688 994 | 8 099 351 | 25 788 345 | 5 147 578 | 30 935 923 | 13 246 929 | 3 586 058 | 21 275 052 | 9 660 871 |
| 2028 | 17 688 994 | 10 305 351 | 27 994 345 | 6 143 373 | 34 137 718 | 16 448 724 | 5 445 043 | 23 134 037 | 11 003 681 |
* izdevumi GMI un mājokļa pabalstam tika precizēti bāzes sagatavošanas procesā, saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam”, atbilstoši šobrīd spēkā esošajām SPSP likuma normām.
Kopējā finansiālā ietekme pašvaldībām rodas ņemot vērā to, ka samazināsies izdevumi saistībā ar SPSP likuma 35. panta piektajā daļā norādītajiem koeficientiem, savukārt izdevumi palielinās saistībā ar GMI izmaksām.
Valsts budžetam ir ietekme no plānotajiem grozījumiem SPSP likuma 33. panta otrajā daļā, kas paredz, ka GMI slieksnis ir 22% no ienākumu mediānas, bet tā ietekmi iespējams nodrošināt LM pamatbudžeta apakšprogrammai 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” plānoto bāzes izdevumu 2025.-2028.gadam mērķdotācijai pašvaldībām GMI un mājokļa pabalsta līdzfinansēšanai 30% apmērā ietvaros (LM pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.-2028.gadam apstiprināti ar MK 2024.gada 20.augusta sēdē ar protokolu Nr. 32. 61. § “Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam"” 2 punktu).
1.2. Valsts finansētā ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma nodrošināšana saistībā ar klientiem pienākošos naudas summu personiskiem izdevumiem.
Prioritārā pasākuma ietvaros saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšanu (Valsts sociālo pabalstu likums) ir atbalstīts papildu finansējums 2025. gadā 12 743 euro, 2026. gadā 14 442 euro, 2027. gadā 15 292 euro un 2028. gadā 16 992 euro apmērā, tai skaitā:
1. apakšprogrammai 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” 2025.gadā 3 923 euro, 2026.gadā 4 446 euro, 2027.gadā 4 708 euro. 2028. gadā un turpmāk ik gadu 5 231 euro, lai nodrošinātu līguminstitūcijās valsts finansētā ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmējiem pienākošos naudas summu personiskiem izdevumiem izmaksas;
2. apakšprogrammai 05.03.00 “Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās" 2025.gadā 8 820 euro, 2026.gadā 9 996 euro, 2027.gadā 10 584 euro. 2028. gadā un turpmāk ik gadu 11 761 euro, lai nodrošinātu valsts finansētā ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmējiem pienākošos naudas summu personiskiem izdevumiem izmaksas.
Pasākuma īstenošana saistīta ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ietvertā 29.panta otrās daļas izpildi. Bet, ņemot vērā, ka minētā likuma attiecīgajā pantā noteikts procentuālais apmērs klientiem pienākošās naudas summai personiskajiem izdevumiem, attiecīgajā likuma pantā grozījumi nav jāveic.
Detalizētu aprēķinu skat. anotācijas 3. pielikumā.
Labklājības ministrija mērķdotācijas pašvaldībām 30% apmērā no GMI un mājokļa pabalsta, kā arī klientiem pienākošos naudas summu personiskiem izdevumiem nodrošināšanai nepieciešamo papildu finansējumu 2026. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā, atbilstoši aktualizētajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 “Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam” 9.9. apakšpunktu.
2. Valsts atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Tiesību akta projekts paredz valsts finansēto pakalpojumu klāstā iekļaut psihosociālo rehabilitāciju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem.
Papildus nepieciešamais finansējums 2025. gadā un turpmāk ik gadu 610 070 euro apmērā.
Saskaņā ar š.g. 19.septembrī Ministru kabinetā izskatīto un atbalstīto Informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļautajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam” un Ministru kabineta protokola Nr.38 2.§ 24.1. apakšpunktu apakšprogrammā 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” piešķirts papildu finansējums (2025. gadam 4 306 425 euro apmērā, 2026.–2028. gadam ik gadu 3 878 278 euro apmērā), kura ietvaros 2025. gadā un turpmāk ik gadu tiks nodrošināti pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Detalizētu aprēķinu skat. anotācijas 2. pielikumā.
Finansējums likumprojekta ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta izdevumu kopējā apjomā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ņemot vērā anotācijas III sadaļas 6.2. apakšpunktā minēto (6.tabula 10.kolona),
Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumus likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā:
1. Nodrošināt asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra pārskatīšanu
Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un atbalstīts Informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā” un protokollēmums, kas nosaka, ka vidējā termiņā ir paredzēts šāds minimālās mēnešalgas apmērs: 2025. gadā 740 euro, 2026. gadā 780 euro, 2027. gadā 820 euro, 2028. gadā 860 euro mēnesī. Papildu finansējums saistībā ar minimālās algas izmaiņām tika piešķirts tikai darbinieku atalgojuma izdevumu segšanai saistībā ar minimālās algas palielināšanos, savukārt nav piešķirts finansējums asistentu un pavadoņu pakalpojuma pašvaldībās cenas palielināšanai, lai nodrošinātu, ka asistentu un pavadoņu pakalpojuma cenā par vienu stundu iekļautā atlīdzības daļa nevienu mēnesi nav zemāka kā zemākā minimālā stundas tarifa likme 2025. gadā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams palielināt Ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas resursus. Skat. 7. tab.
7. tab. Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana
Pasākums paredz asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanu no 732 euro uz 766 euro mēnesī.
Detalizēts izdevumu aprēķins anotācijas 4. pielikumā.
2. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmēra pārskatīšanu
2024. gada janvārī 9 423 bērniem bija noteikts invaliditāte statuss. 2024. gada jūlijā bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts (turpmāk - kopšanas pabalsts) tika izmaksāts par 3 659 bērniem. Tādējādi gandrīz 40% bērnu ar invaliditāti ir īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji – tie ir bērni ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša uzraudzība un aprūpe ļoti smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ.
Kopšanas pabalsts (Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 pants) ir viens no valsts sociālo pabalstu veidiem, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Tas tiek maksāts no valsts pamatbudžeta.
Kopšanas pabalsta apmērs ir 313,43 euro mēnesī, pēdējo reizi pārskatīts 2019. gada 1.jūlijā, kad to noteica vienādā apmērā ar pilngadīgas personas ar invaliditāti no bērnības kopšanas pabalsta apmēru (abus reizē palielināja no 213,43 līdz 313,43).
Taču no 2024. gada 1. janvāra pilngadīgas personas ar invaliditāti īpašas kopšanas pabalsta apmērs tika palielināts, un tas ir 413, 43 euro, tādēļ šobrīd atkal ir izveidojusies atšķirība.
Lai paaugstinātu kopšanas pabalstu bērniem ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša uzraudzība un aprūpe ļoti smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ, par 100 euro no 2025. gada 1. janvāra:
2025. gadā papildu nepieciešamais finansējums ir 4.5 milj. euro (indikatīvā kopšanas pabalsta saņēmēju mērķa grupa – 3809),
2026. gadā – 4.9 milj. euro (indikatīvā kopšanas pabalsta saņēmēju mērķa grupa – 4113),
2027. gadā – 5.3 milj. euro (indikatīvā kopšanas pabalsta saņēmēju mērķa grupa – 4443),
2028. gadā – 5.7 milj. euro (indikatīvā kopšanas pabalsta saņēmēju mērķa grupa – 4799).
Ar koeficientu, kurus piemēro mājokļa pabalsta aprēķinā, izmaiņu rezultātā iegūtos resursus būtu iespējams pabalstu palielināt tikai par 75 euro, kas nozīmē, ka pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības pabalsts būtu 413,43 euro, bet bērniem ar smagu invaliditāti 388 euro (skat.zemāk. 8.tabulu).
8.tab. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta paaugstināšanas ietekme uz valsts budžetu no 2025. gada
Papildus, lai ieviestu bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta palielināšanu, VSAA IS pielāgošanai nepieciešams papildus finansējums 15 473 euro (27,80 c/d * 556,60 euro; aprēķini veikti Excel vidē). Provizoriskā darbietilpība ietver sistēmanalīzes, programmēšanas un testēšanas uzdevumu izpildi ārpakalpojumā, lai sistēmā no 2025.gada 1.janvāra nomainītu jaunu izmaksājamo bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmēru un izstrādātu masveida uzdevumu, kas pārrēķina visus uz datumu x piešķirtos pabalstus un nodrošinātu to turpmāku izmaksu jaunajā apmērā.
Līdz ar to LM pamatbudžeta apakšprogrammā 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" 2025.gadā papildus nepieciešams finansējums 15 473 euro apmērā (valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets").
3. Nodrošināt lielāku valsts atbalstu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem
Pakalpojums bērniem ar autiskā spektra traucējumiem – psihosociālās rehabilitācijas - uzturošās terapijas nodrošināšanai (pakalpojumu sniedz BSF) papildu 97 bērniem gadā (faktiskais bērnu skaits var būt arī lielāks, jo ne visi saņem pilnu soc.rehab. kursu). Ar šobrīd plānoto finansējumu gadā 350 000 euro pakalpojumu var nodrošināt 100 bērniem gadā. Pieprasījums pēc pakalpojuma un ir lielāks. Papildus finansējums no 2026. gada un turpmāk ik gadu 339 500 euro (97 personas x 35,00 euro x 100 konsultācijas/nodarbības) apmērā dos iespēju sākot no 2026. gada pakalpojumu nodrošināt 197 bērniem gadā.
9. tab. Izmaiņas (LM prioritārai pasākums “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai”)
10. tab. Izmaiņas (GMI UN MP līdzfinansējums. Bāze 2025.-2028. gadam)
*papildu finansējums NRC “Vaivari” personu skaita rindā pēc TPL samazināšanai. 2024. gada 8 mēnešu faktiskie vidējie 1 TPL izdevumi ir 485,26 euro. Ņemot vērā minēto, prognozējams, ka ar papildu finansējumu 2026. gadā tiks iepirktas papildu 624, 2027. gadā – 2, 2028. gadā 1 027 TPL vienības. Faktiskais papildus iepirkto TPL vienību skaits var atšķirties, jo to ietekmē ne tikai TPL iepirkuma cenu izmaiņas, bet arī pieprasījuma izmaiņas pēc TPL veidiem.
Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumus likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā:
1. Nodrošināt asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra pārskatīšanu
Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un atbalstīts Informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā” un protokollēmums, kas nosaka, ka vidējā termiņā ir paredzēts šāds minimālās mēnešalgas apmērs: 2025. gadā 740 euro, 2026. gadā 780 euro, 2027. gadā 820 euro, 2028. gadā 860 euro mēnesī. Papildu finansējums saistībā ar minimālās algas izmaiņām tika piešķirts tikai darbinieku atalgojuma izdevumu segšanai saistībā ar minimālās algas palielināšanos, savukārt nav piešķirts finansējums asistentu un pavadoņu pakalpojuma pašvaldībās cenas palielināšanai, lai nodrošinātu, ka asistentu un pavadoņu pakalpojuma cenā par vienu stundu iekļautā atlīdzības daļa nevienu mēnesi nav zemāka kā zemākā minimālā stundas tarifa likme 2025. gadā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams palielināt Ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas resursus. Skat. 7. tab.
7. tab. Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana
| ministrija | apakšprogramma | apakšprogrammas nosaukums | 2025 | 2026 | 2027 | 2028 |
| Asistentu un pavadoņa pakalpojuma izdevumi kopā (ietekme) | 3 949 471 | 4 788 702 | 5 321 585 | 5 846 539 | ||
| Labklājības ministrija | 05.01.00 | Sociālās rehabilitācijas valsts programmas | 3 671 737 | 4 496 216 | 5 008 235 | 5 520 254 |
| EKK 7460 | 3 671 737 | 4 496 216 | 5 008 235 | 5 520 254 | ||
| Izglītības un zinātnes ministrija | 12.00.00 | Finansējums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personai ar invaliditāti pārvietošanas atbalstam un pašaprūpes veikšanai | 277 734 | 292 486 | 313 350 | 326 285 |
| EKK 3000 | 51 100 | 57 300 | 64 797 | 71 606 | ||
| EKK 7460 | 226 634 | 235 186 | 248 553 | 254 679 | ||
Pasākums paredz asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanu no 732 euro uz 766 euro mēnesī.
Detalizēts izdevumu aprēķins anotācijas 4. pielikumā.
2. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmēra pārskatīšanu
2024. gada janvārī 9 423 bērniem bija noteikts invaliditāte statuss. 2024. gada jūlijā bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts (turpmāk - kopšanas pabalsts) tika izmaksāts par 3 659 bērniem. Tādējādi gandrīz 40% bērnu ar invaliditāti ir īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji – tie ir bērni ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša uzraudzība un aprūpe ļoti smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ.
Kopšanas pabalsts (Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 pants) ir viens no valsts sociālo pabalstu veidiem, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Tas tiek maksāts no valsts pamatbudžeta.
Kopšanas pabalsta apmērs ir 313,43 euro mēnesī, pēdējo reizi pārskatīts 2019. gada 1.jūlijā, kad to noteica vienādā apmērā ar pilngadīgas personas ar invaliditāti no bērnības kopšanas pabalsta apmēru (abus reizē palielināja no 213,43 līdz 313,43).
Taču no 2024. gada 1. janvāra pilngadīgas personas ar invaliditāti īpašas kopšanas pabalsta apmērs tika palielināts, un tas ir 413, 43 euro, tādēļ šobrīd atkal ir izveidojusies atšķirība.
Lai paaugstinātu kopšanas pabalstu bērniem ar ļoti smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša uzraudzība un aprūpe ļoti smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ, par 100 euro no 2025. gada 1. janvāra:
2025. gadā papildu nepieciešamais finansējums ir 4.5 milj. euro (indikatīvā kopšanas pabalsta saņēmēju mērķa grupa – 3809),
2026. gadā – 4.9 milj. euro (indikatīvā kopšanas pabalsta saņēmēju mērķa grupa – 4113),
2027. gadā – 5.3 milj. euro (indikatīvā kopšanas pabalsta saņēmēju mērķa grupa – 4443),
2028. gadā – 5.7 milj. euro (indikatīvā kopšanas pabalsta saņēmēju mērķa grupa – 4799).
Ar koeficientu, kurus piemēro mājokļa pabalsta aprēķinā, izmaiņu rezultātā iegūtos resursus būtu iespējams pabalstu palielināt tikai par 75 euro, kas nozīmē, ka pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības pabalsts būtu 413,43 euro, bet bērniem ar smagu invaliditāti 388 euro (skat.zemāk. 8.tabulu).
8.tab. Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta paaugstināšanas ietekme uz valsts budžetu no 2025. gada
| Gads | vidējais pabalsta saņēmēju skaits mēnesī | Spēkā esošais bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmērs | Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmērs no 01.01.2025. | Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmēra izmaiņas no 01.01.2025. | Papildu nepieciešamais finansējums pamatbudžeta apakšprogrammu 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025 |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5=4-3 | 6=2*5*12 mēn |
| 2025 | 3 809 | 313.43 | 388,43 | 75,00 | 3 428 100 |
| 2026 | 4 113 | 313.43 | 388,43 | 75,00 | 3 701 700 |
| 2027 | 4 443 | 313.43 | 388,43 | 75,00 | 3 998 700 |
| 2028 | 4 799 | 313.43 | 388,43 | 75,00 | 4 319 100 |
Papildus, lai ieviestu bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta palielināšanu, VSAA IS pielāgošanai nepieciešams papildus finansējums 15 473 euro (27,80 c/d * 556,60 euro; aprēķini veikti Excel vidē). Provizoriskā darbietilpība ietver sistēmanalīzes, programmēšanas un testēšanas uzdevumu izpildi ārpakalpojumā, lai sistēmā no 2025.gada 1.janvāra nomainītu jaunu izmaksājamo bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmēru un izstrādātu masveida uzdevumu, kas pārrēķina visus uz datumu x piešķirtos pabalstus un nodrošinātu to turpmāku izmaksu jaunajā apmērā.
Līdz ar to LM pamatbudžeta apakšprogrammā 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" 2025.gadā papildus nepieciešams finansējums 15 473 euro apmērā (valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets").
3. Nodrošināt lielāku valsts atbalstu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem
Pakalpojums bērniem ar autiskā spektra traucējumiem – psihosociālās rehabilitācijas - uzturošās terapijas nodrošināšanai (pakalpojumu sniedz BSF) papildu 97 bērniem gadā (faktiskais bērnu skaits var būt arī lielāks, jo ne visi saņem pilnu soc.rehab. kursu). Ar šobrīd plānoto finansējumu gadā 350 000 euro pakalpojumu var nodrošināt 100 bērniem gadā. Pieprasījums pēc pakalpojuma un ir lielāks. Papildus finansējums no 2026. gada un turpmāk ik gadu 339 500 euro (97 personas x 35,00 euro x 100 konsultācijas/nodarbības) apmērā dos iespēju sākot no 2026. gada pakalpojumu nodrošināt 197 bērniem gadā.
9. tab. Izmaiņas (LM prioritārai pasākums “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai”)
| Gads | Avots: LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” | Asistenti un pavadoņi | Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta apmēra pārskatīšanu | Pakalpojums bērniem ar autiskā spektra traucējumiem | ||
| KOPĀ | LM | IZM | ||||
| 2025 | 4 016 598 | 573 025 | 295 291 | 277 734 | 3 443 573 | 0 |
| 2026 | 5 077 937 | 1 036 737 | 744 251 | 292 486 | 3 701 700 | 339 500 |
| 2027 | 5 147 578 | 809 378 | 496 028 | 313 350 | 3 998 700 | 339 500 |
| 2028 | 6 143 373 | 1 484 773 | 1 158 488 | 326 285 | 4 319 100 | 339 500 |
10. tab. Izmaiņas (GMI UN MP līdzfinansējums. Bāze 2025.-2028. gadam)
| Gads | Avots: GMI/MP precizētā bāze 2025.-2028. gadam | Asistenti un pavadoņi | Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums/ TPL iegāde/ rindu mazināšana |
| LM | |||
| 2025 | 3 376 446 | 3 376 446 | 0 |
| 2026 | 4 054 907 | 3 751 965 | 302 942 |
| 2027 | 4 513 293 | 4 512 207 | 1 086 |
| 2028 | 4 860 308 | 4 361 766 | 498 542 |
*papildu finansējums NRC “Vaivari” personu skaita rindā pēc TPL samazināšanai. 2024. gada 8 mēnešu faktiskie vidējie 1 TPL izdevumi ir 485,26 euro. Ņemot vērā minēto, prognozējams, ka ar papildu finansējumu 2026. gadā tiks iepirktas papildu 624, 2027. gadā – 2, 2028. gadā 1 027 TPL vienības. Faktiskais papildus iepirkto TPL vienību skaits var atšķirties, jo to ietekmē ne tikai TPL iepirkuma cenu izmaiņas, bet arī pieprasījuma izmaiņas pēc TPL veidiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem.
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem apjomu, saturu, saņemšanas, piešķiršanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši grozījumam likumā “Par sociālo drošību” tiek palielināts minimālo ienākumu zemākais slieksnis no 20 procentiem līdz 22 procentiem (24-TA-2276 ), tādējādi nepieciešamas izmaiņas arī saistībā ar GMI slieksni, kas noteikts minimālo ienākumu zemākā sliekšņa apmērā (20 procenti).
Savukārt, lai mājsaimniecībai aprēķinātu mājokļa pabalsta apmēru, garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai tiks mainīti koeficienti:
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5 aizstāts ar 2,1;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2 aizstāts ar 1,7;
3) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, — koeficientu 2 aizstāts ar 1,7;
4) pārējām mājsaimniecībām — koeficientu 1,5 aizstāts ar 1,3.
Koeficientu izmaiņas samazina ietekmi uz pašvaldību budžetiem un arī samazina Labklājības ministrijai nepieciešamo 30% valsts līdzfinansējuma summu.
Savukārt, lai mājsaimniecībai aprēķinātu mājokļa pabalsta apmēru, garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai tiks mainīti koeficienti:
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5 aizstāts ar 2,1;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2 aizstāts ar 1,7;
3) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, — koeficientu 2 aizstāts ar 1,7;
4) pārējām mājsaimniecībām — koeficientu 1,5 aizstāts ar 1,3.
Koeficientu izmaiņas samazina ietekmi uz pašvaldību budžetiem un arī samazina Labklājības ministrijai nepieciešamo 30% valsts līdzfinansējuma summu.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
Atbilstoši grozījumiem likumā “Par sociālo drošību” minimālo ienākumu sliekšņi no 2025.gada 1.janvāra, no 2026.gada 1.janvāra un no 2027.gada 1.janvāra aprēķināti, pamatojoties uz Oficiālajā statistikas portālā ik gadu publicētajai aktuālajai mediānai. . GMI slieksnis 2025.gadā būs 166 euro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 116 euro pārējām personām mājsaimniecībā, prognozējams GMI slieksnis 2026. gadā būs 186 euro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 130 euro pārējām personām mājsaimniecībā un 2027.gadā 200 euro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 140 euro pārējām personām mājsaimniecībā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pašvaldību sociālie dienestiNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Nodibinājums un biedrība.Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Nodibinājums un biedrība.
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam prioritāte “Sociālā iekļaušana” rīcības virziena mērķis “Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs” (rīcības virziena 117.uzdevums):
“Uz individuālām vajadzībām vērstu sociālo pakalpojumu pieejamība un sociālās inovācijas pakalpojumu nodrošināšana prioritārajām grupām, īpaši personām ar invaliditāti, paliatīvās aprūpes pacientiem un senioriem, sekmējot neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu.” (Pārresoru koordinācijas centrs “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam”, 25.; 27.lpp. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf.).
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam prioritāte “Sociālā iekļaušana” rīcības virziena mērķis “Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs”:
“Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā” (Pārresoru koordinācijas centrs “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam”, 25.-26.lpp. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf.).
“Uz individuālām vajadzībām vērstu sociālo pakalpojumu pieejamība un sociālās inovācijas pakalpojumu nodrošināšana prioritārajām grupām, īpaši personām ar invaliditāti, paliatīvās aprūpes pacientiem un senioriem, sekmējot neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu.” (Pārresoru koordinācijas centrs “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam”, 25.; 27.lpp. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf.).
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam prioritāte “Sociālā iekļaušana” rīcības virziena mērķis “Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs”:
“Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā” (Pārresoru koordinācijas centrs “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam”, 25.-26.lpp. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf.).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem ieviešana nodrošinās bērnu ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļu dzīves kvalitātes uzlabošanos un iekļaušanos sabiedrībā.
Visas iedzīvotāju grupas, uz kurām attiecas šie grozījumi – GMI un mājokļa pabalsta saņēmēji, trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības, ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personu grupas, tāpēc projekts ir tieši vērsts uz šo iedzīvotāju grupu materiālās situācijas uzlabošanu.
Visas iedzīvotāju grupas, uz kurām attiecas šie grozījumi – GMI un mājokļa pabalsta saņēmēji, trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības, ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personu grupas, tāpēc projekts ir tieši vērsts uz šo iedzīvotāju grupu materiālās situācijas uzlabošanu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem ieviešana nodrošinās bērnu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanos un veicinās pakalpojumu attīstību sociālo pakalpojumu jomā, nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas sabiedrībā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Trūcīgākie iedzīvotāji finanšu līdzekļus galvenokārt ietaupa attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem (nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences” (2021). “Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. padziļināts izvērtējums par GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijām)”; 278.lpp. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/18394/download (skatīts 07.07.2022.)). Kā liecina pētījums “nozīmīga GMI pabalsta saņēmēju mērķa grupas vajadzība ir uzlabot savu veselības stāvokli, kas lielai daļai ir neapmierinošs, liedz strādāt un būtiski negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti kopumā. Šī tiek uzskatīta arī par vienu no visbiežāk neapmierinātajām vajadzībām, kas ir saistīts gan ar mērķa grupas dažkārt vājo motivāciju rūpēties par savu veselību un apmeklēt ārstu, gan ar augstajiem izdevumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar šo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu”. Tādējādi, palielinot ienākumus šai mērķa grupai, var pirmšķietami pieņemt, ka tie tiks novirzīti arī veselības aprūpes izdevumu segšanai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ievērošanu.
Pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām.
Pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
1. pielikums Mājokļa pabalsta un GMI pabalsta izdevumi 2024.-2028. gadā
2. pielikums
Nosaukums
2.pielikums Valsts atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem
3. pielikums
Nosaukums
3.pielikums Papildus finansējums pasākuma "Līguminstitūciju un valsts sociālās aprūpes centru klientiem nodrošināta naudas summas personiskiem izdevumiem paaugstināšana " nodrošināšanai 2025.-2028.gadā un turpmāk ik gadu
4. pielikums
Nosaukums
4. pielikums Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana