Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz MK 2022.gada 27.jūnija rīkojumu Nr. 448 "Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"", ar ko tiek precizēts kopējais attiecināmais finansējums, pieejamā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk ES fondi) atbalsta apmēra un valsts budžeta sadalījums. Viennozīmīgai un nepārprotamai ar valsts atbalsta pieķiršanu saistītai kārtībai, veikt precizējumus valsts atbalsta nosacījumos. 
 

Vispārējā kārtība

[1] Pašreizējā situācija un finansējuma pārdale no granta instrumenta uz finanšu instrumentu
2022.gada 22.decembrī tika beigta atbalsta līgumu slēgšana programmā.
Programmā kopumā:
a)noslēgti grantu līgumi 160 milj. euro apmērā;
b)garantijas piešķirtas 71.82 milj. euro apmērā, kā arī aizdevumi piešķirti 43 milj. euro apmērā.

Šobrīd akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - Altum) aizdevumu izsniegšanai izmanto MK Nr.160, 9.2.punktā noteikto finansējumu, kā arī Altum aizņemto finansējumu.
2022.gada Altum ir noslēgusi aizdevumu līgumus 29 milj. euro apmērā, kas ir 67% no kopējā Altum aizdevumu apmērā programmas ietvaros. Tas ir pamatā saistīts ekonomiskās situācijas izmaiņām un pieaugušiem kreditēšanas riskiem, kā rezultātā būtiski samazinājās kredītiestāžu finansējuma apmērs attiecīgo projektu finansēšanai un palielinājās pieprasījums pēc Altum aizdevumiem. Lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka Altum sniegs aizdevumus 24 milj. euro apmērā, kopējais aizdevumos piešķirtais apjoms sastāda 43 milj. euro jeb 180% no plānotā apjoma.

Ņemot vērā, ka grantu finansēšanai noteiktais finansējums netiks izmantots pilnā apmērā, savukārt publisko finansējumu ir iespējams vēl novirzīt finanšu instrumentu (garantiju un aizdevumu) finansēšanai, Ekonomikas ministrija ierosina veikt MK noteikumu Nr.160, 9.punktā attiecīgus grozījumus, kā arī paaugstināt MK noteikumu Nr.160, 71.9.apakšlunktā noteikto publiskā finansējuma izmantošanas īpatsvaru, kas izmantojams aizdevumu finansēšanai.

MK noteikumu Nr.160, 71.9.apakšunktā ir noteikts, ka šajā punktā noteiktais finansējums nedrīkst pārsniegt 50% no kopējās aizdevumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai piešķirtās summas. Ņemot vērā finanšu instrumentam novirzāmā papildus publiskā finansējuma apmēru no grantu finansējuma, kā arī būtiski pieaugušās aizņemtā finansējuma izmaksas, Ekonomikas ministrija ierosina paaugstināt publiskā finansējuma izmantošanas īpatsvaru finanšu instrumenta ietvaros līdz 80%.

Lai nodrošinātu efektīvu darbību, īstenojot Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu, kuru īsteno finanšu instrumentu un grantu veidā un finansē saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likuma 13.panta noteikumiem, tiek veiktas izmaiņas. Izmaksu sadalījums var tikt koriģēts atbilstoši Altum aktualizētajam programmas īstenošanas plānam. Ņemot vērā, ka kombinēto finanšu instrumentu mērķis ir nodrošināt kompleksu projektu īstenošanu, kuru ietvaros tiek sasniegti politikas mērķi, finansētas projekta aktivitātes kas nepalielina apgrozījumu vai nesamazina izdevumus (granta komponente), kā arī citas projekta aktivitātes (aizdevuma komponente). Darbības programmas plānošanā, finanšu instrumentu  administrēšanā būtiski ir ievērot fleksibilitāti un spēju pārplānot finanšu resursus atbilstoši ekonomiskajām vajadzībām.

2023.gadā programmas ietvaros jānodrošina vairāk kā 200 dzīvojamo māju atjaunošana. Daļu no šiem projektiem nevarēs īstenot, jo, piemēram, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, būvkomersanti atteiksies no būvniecības pakalpojumu sniegšanas. Rezultātā vēl tiks atbrīvots MK noteikumu Nr.160 9.1.apakšpunktā noteiktais grantu finansējums. Lai šādā situācijā nodrošinātu iespēju Altum šo atbrīvoto finansējumu operatīvi novirzīt finanšu instrumenti finansēšanai bez papildu MK noteikumu Nr.160 grozījumiem, Ekonomikas ministrija ierosina attiecīgi precizēt MK noteikumu Nr.160 9.2.apakšpunktu. Ar šādu pieeju tiks nodrošināts, ka tiek nodrošināta optimāla programmas finansējuma apguve. Ekonomikas ministrija apliecina, ka tiks nodrošināta MK noteikumu 160 9.punkta ievaddaļā noteiktā pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma nepārsniegšana, kā arī, ka 2023. gada nogalē, kad būs pilnīga informācija par programmas ietvaros īstenotajiem projektiem, tiks veikti grozījumi MK noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā, norādot gala izmantoto finansējumu granta un finanšu instrumenta īstenošanai.

Noteikumu projekta mērķis:

1) veikt finansējuma pārdali 11 853 274 euro no grantiem paredzētā finansējuma uz finanšu instrumentu finansējumu;
2) paaugstināt publiskā finansējuma izmantošanas īpatsvaru, Altum sniedzot aizdevumus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai.
3) noteikt, ka 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai" (turpmāk kopā saukti programma) finanšu instrumenta finansēšanai Altum var izmantot arī finansējumu, kas tiek atbrīvots, jo dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas nevar nodrošināt energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.

[2] Ar MK 2022.gada 27.jūnija rīkojumu Nr. 448 "Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" apstiprināti grozījumi ES fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – DP), ar ko tiek precizēts kopējais pieejamais ES fondu atbalsts DP ietvaros. 

[3] Ar MK 2021. gada 8. jūnija protokollēmumu Nr. 46 32.§ "Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" apstiprināti grozījumi ES fondu 2014.-2020.gadam DP, atbalstot REACT–EU finansējuma ietvaros plānotos ES fondu un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pasākumus 320 000 013 euro apmērā (272 000 000 euro REACT-EU finansējums un 15% jeb 48 000 013 euro nacionālais līdzfinansējums), atļaujot uzņemties saistības projektos par visu nacionāli aprēķināto REACT-EU summu. Atbilstoši sākotnējām aplēsēm, tika plānots, ka REACT-EU ietvaros Latvijai līdz 2023. gada beigām būs pieejami ~ 272 milj. euro finansējuma.

Par REACT-EU resursu sadalījumu dalībvalstīm Eiropas Komisija (turpmāk - EK) lemj (par katru piešķīruma gadu atsevišķi – 2021. un 2022. gads), pamatojoties uz katras dalībvalsts jaunākiem pieejamiem statistikas datiem par COVID-19 krīzes ekonomiskās un sociālās ietekmes nopietnību, tostarp iekšzemes kopprodukta kritumu, bezdarba (kopējo un jauniešu) līmeni un dalībvalstu relatīvo labklājību.

Lai Latvija saņemtu REACT-EU 2021. gada piešķīrumu, DP grozījumi bija jāapstiprina 2021. gada laikā, savukārt 2022. gada piešķīruma saņemšanai – DP grozījumi apstiprināmi 2022. gada laikā.
EK 2021. gada 23. novembrī pieņēma lēmumu (ES) 2021/18228 ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/182 nolūkā noteikt 2022. gadam paredzēto REACT-EU resursu sadalījumu pa dalībvalstīm, pamatojoties uz datiem, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim. Latvijai piešķirtais finansējums ir 20,9 milj. euro (saskaņā ar nacionāli veiktajiem aprēķiniem sākotnēji tika paredzēti indikatīvi 60,2 milj. euro). Atbilstoši šim lēmumam REACT-EU kopējais finansējums Latvijai 2022.gadam ir ievērojami mazāks, nekā sākotnēji plānots un prognozēts – 272 milj. euro vietā, 230,3 milj. euro.

MK 2021. gada 8. jūnija lēmuma Nr. 46 32.§ 5. punkts nosaka, ja EK neapstiprina ES fondu darbības programmas grozījumus un finansējuma pārdales, kā arī ja EK lēmums 2022.gadā par REACT-EU piešķīruma otru daļu Latvijai atšķirsies no šī protokollēmuma 4.punktā minētā apjoma, Finanšu ministrijai (turpmāk - FM) sadarbībā ar ES fondu atbildīgajām iestādēm sniegt MK priekšlikumus turpmākai rīcībai un risinājumiem.

Noteikumu projekta 2.punkts paredz svītrot 9.¹ punktu. Šis punkts tika ietverts noteikumu projektā kopā ar grozījumiem, kas paredzēja React-EU finansējuma piešķiršanu 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.2. pasākumam "Atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanai". Ņemot vērā, ka React-EU finansējuma piešķiršana no Eiropas Komisijas puses tika sadalīta divos posmos – 2021. un 2022.gadā, un uz minēto grozījumu izstrādes brīdi bija apstiprināts tikai 2021.gada piešķīrums, bet 2022.gada piešķīrums bija aprēķināts uz aplēšu pamata, tad pastāvēja risks, ka tas netiks piešķirts. Neskatoties uz to, ka kopējais Eiropas Komisijas React-EU finansējuma piešķīrums tika samazināts, tomēr ar DP "Izaugsme un nodarbinātība" grozījumiem Nr.8 (MK 2022.gada 21.jūnija sēdes protokols Nr.33 30.§) tika pieņemts lēmums par React-EU finansējuma samazinājuma kompensēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, attiecīgi kopējais pasākumam paredzētais finansējums netika samazināts, līdz ar to finansējuma sadalījums starp 2021. un 2022.gadu ir zaudējis savu sākotnējo mērķi un ir svītrojams no MK noteikumiem.

Vienlaikus, lai mazinātu slogu valsts budžetam saistībā ar krīzes novēršanu COVID-19 pandēmijas un tās sociālo seku kontekstā, dalībvalstīm ir iespēja pieprasīt līdzfinansējuma likmi līdz 100 %, kas tiktu piemērota to darbības programmu atsevišķajiem prioritārajiem virzieniem, kuros sniedz atbalstu no REACT-EU resursiem.

[4] EK ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (23.11.2021) ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/182 nolūkā noteikt 2022. gadam paredzēto REACT-EU resursu sadalījumu pa dalībvalstīm.

[5] Nepieciešams veikt grozījumus valsts atbalsta nosacījumos, lai nodrošinātu vienveidīgu, nepārprotamu nosacījumu ievērošanu.

Ņemot vērā, ka par saimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma dzīvojamā mājā esošo pašvaldībām piederošo neprivatizēto dzīvokļu izīrēšana atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, izņemot šā likuma III ¹ nodaļā “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem” minēto, un likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ietver arī likumos “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” un “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” iekļauto:
- tiek dzēsti šo noteikumu 79.¹1.2. un 79.¹1.3.punkti;
- šo noteikumu 79.¹1.1.punkts papildināts ar vārdiem “izņemot šā likuma III ¹ nodaļu “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem””.
Skaidrojam, ka noteikumu 79.¹1.1. apakšpunkts grozīts, jo uz šo punktu attiecināmi valsts atbalsta nosacījumi. Saskaņā ar Valsts atbalsta noteikumiem tie ir piemērojami tikai tad, ja labumu no atbalsta pasākuma gūst saimnieciskās darbības veicējs. ES tiesu judikatūrā par saimnieciskās darbības veicēju konsekventi ir uzskatīts saimnieciskā darbībā iesaistīts subjekts neatkarīgi no tā juridiskā statusa un finansēšanas veida, kurš ir iesaistīts saimnieciskās darbības/ekonomiskās aktivitātes veikšanā, piedāvājot preces vai pakalpojumus tirgū. 
Fakts, ka potenciālais atbalsta saņēmējs ir bezpeļņas organizācija vai arī fakts, ka potenciālais saņēmējs tiek pilnībā finansēts no valsts resursiem un tas savus pakalpojumus sniedz bez maksas, neizslēdz iespējamību, ka tas var tikt kvalificēts kā komercsabiedrība (saimnieciskās darbības veicējs). Līdz ar ko 79.¹1.1. apakšpunkta redakcijā tika veikti grozījumi. 

[6] Informējam, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdoti sekojoši uzdevumi: 

1. Informatīvais ziņojums MK par MK noteikumu Nr.160 īstenošanu attiecībā uz pasākumu "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās". Pamatojums: MK sēdes 30.06.2020. prot. Nr.42 42.§ 3.p. Nolūks: Informēt par noteikumu īstenošanas rezultātiem, finansējuma līdzšinējo izmantošanu, sagaidāmo atmaksu apmēru un priekšlikumiem to turpmākai izmantošanai, kā arī programmas ietekmes, risku un sagaidāmo zaudējumu, finansiālā rezultāta izvērtējumu. Termiņš: 31.08.2020.

2. Informatīvais ziņojums MK "Par 4.2.1.1.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" ieviešanai turpmāk nepieciešamo finansējumu akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" vadības izmaksu un maksas par izmantoto kapitālu segšanai". Pamatojums: MK sēde 26.05.2020. prot. Nr.36 24.§ 2.p. Termiņš:01.12.2022.

Vispārējā informācija

Ziņojums sniedz kopskatu par programmas apguves statusu, iespējamiem izaicinājumiem veiksmīgas programmas apguvē 2023.gadā.

DME programmas atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 160, proti:

1. DME aizdevumi tiek finansēti no DME programmas Aizdevuma fonda resursiem (ERAF/REACT-EU un valsts budžeta finansējums, kā arī Sabiedrības piesaistītie resursi);
2. DME garantijas – no DME programmas Garantiju fonda resursiem (ERAF/REACT-EU un    valsts budžeta finansējums);
3. DME granti – no DME programmas Grantu fonda (ERAF/REACT-EU un valsts budžeta       finansējums).

Kopējais programmas finansējums ir 201 462 727 euro:
DME finanšu instrumentam (aizdevumiem un garantijām): 25 011 823 euro, t.sk. 1 062 713 euro vadības izmaksām;
DME grantu instrumentam: 176 450 904 euro, t.sk. 7 882 288 euro, vadības izmaksām. DME grantu instrumenta finansējums, neieskaitot vadības izmaksas – 168 568 616 euro.

Saskaņā ar spēkā esošajiem DME programmas vispārējiem noteikumiem DME programmas īstenošanā šobrīd ievēro šādus termiņus:

Granta pieteikumi tika pieņemti līdz 14.10.2022;
Granta līgumi tika slēgti līdz 22.12.2022;
DME atbalsta saņemšanai visa dokumentācija ir jāiesniedz līdz 01.10.2023;
DME atbalsta izsniegšanas pēdējais termiņš - 15.12.2023.

DME programmā ir rezervēti/apgūti 160 milj. euro no pieejamiem 168.57 milj. euro. Ir parakstīti 632 granta līgumi, vidējā granta apmērs ir 253 164.68 euro. Kopumā no pieejamā programmas finansējuma atbalstu varēja saņemt 667 daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projekti Latvijā.
Kopumā programmai tika iesniegti 989 projekti, granta lēmuma pieņemšanas procesā tika izskatīti 716 projekti par kopējo summu 182 215 636.08 euro, kas sastāda 108% no pieejamā granta finansējuma apjoma.

Statistika par pieņemtajiem granta, garantijas un aizdevuma lēmumiem

Finanšu instrumentu veids	Skaits	Summa, EUR	Vidējais apmērs, EUR
Granta lēmumi	632	160 000 078.08	253 164.68
Piešķirtas garantijas	327	70 261 034.56	215 524.65
Altum aizdevumi	191	43 941 699.95	230 061.26

Apgūtā  granta finansējuma sadalījums pa reģioniem

NUTS 3 Reģions	Apstiprinātie granti
Kurzeme	134
Latgale	26
Pierīga	187
Rīga	103
Vidzeme	113
Zemgale	69
KOPĀ	632

Par 2022.gadu DME programmai ir veikta uzskaite par grantiem, kuriem tika liegta iespēja savlaicīgi parakstīt granta līgumus par projekta realizācijas uzsākšanu zemāk minēto iemeslu dēļ vai tie tika zaudēti, proti, granta līgumi netika parakstīti. Kopējā summa par šādiem grantiem sastāda 41.88 milj. euro.:

	1Q	2Q	3Q	4Q	Kopā pa gadu
Negatīvs iedzīvotāju balsojums
Projektu skaits	7	10	20	15	52
EUR	1 546 329	3 732 724	6 601 465	5 480 737	17 361 255
Būvnieks atteicās no līguma slēgšanas
Projektu skaits	19	22	7	16	64
EUR	5 570 080	6 301 096	3 138 550	4 345 901	19 355 627
Atteikumam cits iemesls
Projektu skaits	2	2	3	4	11
EUR	678 577	211 323	666 255	3 606 467	5 162 622
Kopā:
Projektu skaits	28	34	30	35	127
EUR	7 794 986	10 245 143	10 406 270	13 433 105	41 879 504

No augstāk minētās informācijas zaudēto grantu apmērs sastāda 28 215 558 euro jeb tie ir 84 projekti, kuru realizācija tika apstādināta, galvenokārt, iedzīvotāju negatīvā balsojuma dēļ (52 gadījumi), būvnieka atteikuma dēļ (21 gadījumi) vai cita, mājai specifiska objektīva iemesla dēļ (11 gadījumi).
Papildus, programmas līdzekļu pilnīgu apguvi ietekmēja šādi iemesli:

1) Strauji augošās būvniecības izmaksas, kas tieši ietekmēja un liedza virknei DME projektu savlaicīgi uzsākties, atgriežoties atkārtotā piegādātāju atlases procedūrā un attiecīgi organizēt atkārotas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces;

2) Kopš 2020.gada pavasara arī Covid ierobežojumi un tā radītās sekas (tai skaitā apgrūtinātā dzīvokļu īpašnieku kopsapulču organizēšana un lēmumu pieņemšana) kavēja projektu sagatavošanas un savlaicīgu uzsākšanas procesu;

3) Pilnvaroto personu pieredzes trūkums un līdz ar to laikietilpīgā informācijas apmaiņa, pilnvarotajām personām sagatavojot nekvalitatīvu projekta dokumentāciju. Altum aktīvi strādāja ar projektu īstenotājiem, lai paātrinātu projektu īstenošanas uzsākšanas termiņus, pilnveidojot kopsapulču protokolus, sagatavojot ieteikumus veiksmīgākai piegādātāju atlasei, kā arī regulāri apmācot klientus, organizējot vebinārus, aktualizējot informāciju mājas lapā un sniedzot individuālas konsultācijas projektu vadītājiem.

DME programmas esošā situācija un izaicinājumi 2023.gadā

Programmas realizācijas beigu termiņš, saskaņā ar MK noteikumiem 160, ir 2023.gada decembris, kas nozīmē, ka noteiktajā termiņā ir jāpabeidz visi būvniecības sagatavošanā un būvniecības procesā esošie projekti. Līdz šī gada beigām ir jāizskata 295 DME projektu noslēgumu dokumentācija, kas ir 4 reizes vairāk nekā 2022.gadā sagatavotie projektu noslēgumu pārskati. Proti, 2022.gadā tika sagatavoti 72 noslēguma pārskati, 2021.gadā – 71, bet 2020. – 78.

Turpinoties saspringtajai ģeopolitiskajai situācijai būvniecības materiālu imports no Krievijas un Baltkrievijas ir pārtraukts, kas veicina vēl straujāku celtniecības materiālu cenu kāpumu un atsevišķās materiālu grupās ir apgrūtināta to iegāde. Piegādes ķēžu traucējumi un saišu pārtraukšana ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem ir veicinājuši būvmateriālu trūkumu un vēl lielāku cenu pieaugumu. Joprojām novērojams arī darbaspēka trūkums būvniecības nozarē.

Būtiski ir piebilst, ka izmantotais finansējums var tikt deklarēts no Eiropas Savienības līdzekļiem tikai pēc noslēgumu dokumentācijas izskatīšanas un atbilstoša rīkojuma sagatavošanas.

 
Galvenie riski, kas pastāv saistībā ar noteikto termiņu programmai:

1) Atsevišķi projekti var netikt realizēti noteiktajā programmas termiņā;

2) Nekvalitatīva noslēguma dokumentācijas iesniegšana;

3) Liels apjoms noslēguma dokumentācijas pieteikumu tiks iesniegts noslēguma iesniegšanas noteiktajā termiņā 01.10.2023., kas veidos ievērojamu slodzi uz Altum, Energoefektivitātes programmu departamentu.

Plānotā rīcība un aktivitātes, lai mazinātu augstāk minētos riskus:

1) Plānots organizēt klātienes mācības mazās grupās projektu vadītājiem par noslēgumu dokumentācijas kvalitatīvu sagatavošanu;

2) Tiks mainīta  Altum pieeja dokumentu izskatīšanas kārtībai un komunikācijai ar Pilnvaroto personu/projektu vadītāju, dodot īsāku laiku dokumentu precizēšanai un mazinot precizēto dokumentu iesniegšanas reižu skaitu. Tādejādi tiks samazināts laiks noslēguma dokumentācijas akceptēšanai (no 4 uz 1 mēnesi). 

3) Ar projektiem, kur būvniecība bija jāpabeidz līdz 31.12.2022. un Altum nav saņēmis Noslēguma pieteikumus, ir notikusi individuāla komunikācija un noskaidroti iemesli dokumentu savlaicīgai neiesniegšanai;

4) Projekti, kur būvniecība jāpabeidz 2023.gadā, tiks regulāri uzraudzīti, lai tiktu ievērots līgumā noteiktais noslēguma dokumentācijas iesniegšanas termiņš un noslēguma dokumentācija savlaicīgi un nekavējoties tiktu iesniegta Altum izskatīšanai;

5) Tiks pārskatīti iekšējās kontroles sistēmas procesi, meklējot darba efektivitātes uzlabošanas iespējas. Tāpat tiks izskatīta iespēja izveidot koleģiālu institūciju, kuras darbības galvenais uzdevums būs veikt konsultatīvo funkciju finanšu korekciju piemērošanas jautājumā projektiem, kuriem būs iesniegta nepilnīga noslēguma dokumentācija.

Nē

-