23-TA-1251: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 70 "Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija sēdes protokollēmuma Nr.29 46.§ "Informatīvais ziņojuma “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu”(turpmāk - Informatīvais ziņojums) (23-TA-652) 5.2. apakšpunkts paredz uzdevumu Iekšlietu ministrijai atbilstoši Informatīvajā ziņojumā ietvertajai informācijai līdz 2023. gada 15. jūnijam sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 70 "Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi", papildinot tos ar normām par konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” studentu līgumsaistību pienākumu un līguma nosacījumiem par mācību atmaksas pienākumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt mērķtiecīgu Iekšlietu ministrijas resoram piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un nodrošināt jauno speciālistu terminētas nodarbinātības (dienesta) pienākuma izmeklēšanas iestādē izpildi, vienlaikus minimizējot sagatavoto speciālistu agrīnu darba vai dienesta tiesisko attiecību izbeigšanu ar izmeklēšanas iestādi, darba gaitu neuzsākšanu savā profesijā vai atskaitīšanu no studijām pēc paša vēlēšanās vai nesekmības dēļ.
Spēkā stāšanās termiņš
01.08.2023.
Pamatojums
Studiju uzsākšana konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” paredzēta 2023. gada 1.septembrī
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Visas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - amatpersona), kuras par valsts budžeta līdzekļiem izglītību iegūst Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās vai sadarbības augstskolās, slēdz līgumu ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādi, kura nosacījumi paredz izdevumu atmaksas nepieciešamību (pienākumu) amatpersonai gadījumā, ja viņa nesekmības dēļ, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc pašas vēlēšanās tiek izslēgta no izglītojamo saraksta vai amatpersona pēc izglītības ieguves nodien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk par pieciem gadiem. Līdz ar to riski par to, ka amatpersona pēc studiju programmas absolvēšanas varētu pamest dienestu iekšlietu nozarē, tiek ierobežoti.
Ministru kabinets reglamentē nosacījumus un kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu un valsts drošības iestāžu amatpersona vai karavīrs tiek nosūtīts uz izglītības iestādi attiecīgu dienesta (darba) pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī to, kādi izdevumi uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona vai karavīrs neatmaksā attiecīgos izdevumus (Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumus Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”), bet minētais regulējums nav attiecināms uz studentiem, kuri 2023.gada septembrī uzsāks pilna laika studijas konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" pirmā cikla augstākās izglītības studiju programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” un nav uzsākuši darba tiesiskās attiecības valsts pārvaldē.
Ministru kabinets reglamentē nosacījumus un kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestāžu un valsts drošības iestāžu amatpersona vai karavīrs tiek nosūtīts uz izglītības iestādi attiecīgu dienesta (darba) pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai, kā arī to, kādi izdevumi uzskatāmi par mācību izdevumiem, šo izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona vai karavīrs neatmaksā attiecīgos izdevumus (Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumus Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”), bet minētais regulējums nav attiecināms uz studentiem, kuri 2023.gada septembrī uzsāks pilna laika studijas konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" pirmā cikla augstākās izglītības studiju programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” un nav uzsākuši darba tiesiskās attiecības valsts pārvaldē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr.83 atbalstīto Konceptuālā ziņojuma „Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi” 2022.gada 25.oktobrī tika noslēgts konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” (turpmāk-konsorcijs IDA) dibināšanas līgums starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, kas paredz kopīgu studiju programmu izstrādi un īstenošanu speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām.
No 2023.gada septembra plānots uzsākt sešu jaunu un tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībās balstītu studiju programmu īstenošanu, t.sk. pirmā cikla augstākās izglītības studiju programmu “Pirmstiesas izmeklēšana”, kurā vispārējā konkursa kārtībā pilna laika studiju formā tiks uzņemti jaunieši ar iegūtu vidējo izglītību.
Konsorcija IDA pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” pilna laika studijās ir paredzēts uzņemt studējošos turpmākajam dienestam (darbam) Valsts policijā (indikatīvi 80-100 personas), Valsts robežsardzē (indikatīvi 2 personas), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (indikatīvi 2 personas) un Valsts ieņēmumu dienestā (indikatīvi 1 persona). Izšķiršanās un lēmums par konkrētu turpmāko dienesta (darba) vietu studējošajam jāpieņem pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas.
Lai novērstu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu nepieciešams ārējā regulējumā rast tiesisku pamatu līgumsaistību dibināšanai ar studējošo un Valsts policiju par finansiālām saistībām studiju pārtraukšanas vai dienesta (darba) attiecību pārtraukšanas gadījumā, ja izmeklēšanas iestādē dienests (darbs) pildīts mazāk nekā 5 gadus vai studijas netiek pabeigtas, līdzīgi kā tas īstenots amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, tām studējot nepilna laika studiju programmās Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās vai augstskolās, ar kurām ir noslēgts līgums par speciālistu sagatavošana Iekšlietu sistēmas iestāžu vajadzībām. Piemērot esošo regulējumu (2010.gada 16.marta noteikumus Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”), kurā citkārt ir ietverti arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumi un kārtība, var tikai nepilna laika studentam, t.i. izmeklēšanas iestāžu nodarbinātajiem, nevis personu, kura nav darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās ar valsts tiešās pārvaldes iestādi.
Līgumsaistības slēdzamas ar vienu konkrētu tiešās pārvaldes iestādi- Valsts policiju, jo Valsts policijā plānots nodarbināt 99 % konsorcija IDA pirmā cikla augstākās izglītības studiju programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” absolventus, vienlaikus līgumā iekļaujot nodarbinātības iespēju pēc studiju programmas absolvēšanas jebkurā izmeklēšanas iestādē Latvijā (tiešo funkciju izpildē). Vienlaikus Iekšlietu ministrijas virzītajā Informatīvā ziņojuma “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu” projektā (23-TA-652) ir ietverta informācija par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, t.sk. grozījumu izstrāde 2007.gada 23.janvāra noteikumos Nr.70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”, attiecīgi studiju līgumā paredzot pienākumu, ka studējošais, kurš uzsāk studijas konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana”, rakstveidā slēdz divpusēju līgumu ar Valsts policiju par studiju finansēšanu un nodarbinātību (dienestu) izmeklēšanas iestādēs.
Pēc studiju absolvēšanas jaunais speciālists varēs izvēlēties nākamo darba (dienesta) vietu, vienlaikus ievērojot indikatīvi noteikto sadalījumu pa izmeklēšanas iestādēm. Ievērojot, ka mācību izdevumi tika segti no Iekšlietu ministrijas resoram piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, līgumu slēdz Valsts policija, lai nesadrumstalotu procesu un neradītu lieku administratīvo slogu pārējām iestādēm.
No 2023.gada septembra plānots uzsākt sešu jaunu un tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībās balstītu studiju programmu īstenošanu, t.sk. pirmā cikla augstākās izglītības studiju programmu “Pirmstiesas izmeklēšana”, kurā vispārējā konkursa kārtībā pilna laika studiju formā tiks uzņemti jaunieši ar iegūtu vidējo izglītību.
Konsorcija IDA pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” pilna laika studijās ir paredzēts uzņemt studējošos turpmākajam dienestam (darbam) Valsts policijā (indikatīvi 80-100 personas), Valsts robežsardzē (indikatīvi 2 personas), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (indikatīvi 2 personas) un Valsts ieņēmumu dienestā (indikatīvi 1 persona). Izšķiršanās un lēmums par konkrētu turpmāko dienesta (darba) vietu studējošajam jāpieņem pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas.
Lai novērstu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu nepieciešams ārējā regulējumā rast tiesisku pamatu līgumsaistību dibināšanai ar studējošo un Valsts policiju par finansiālām saistībām studiju pārtraukšanas vai dienesta (darba) attiecību pārtraukšanas gadījumā, ja izmeklēšanas iestādē dienests (darbs) pildīts mazāk nekā 5 gadus vai studijas netiek pabeigtas, līdzīgi kā tas īstenots amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, tām studējot nepilna laika studiju programmās Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās vai augstskolās, ar kurām ir noslēgts līgums par speciālistu sagatavošana Iekšlietu sistēmas iestāžu vajadzībām. Piemērot esošo regulējumu (2010.gada 16.marta noteikumus Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”), kurā citkārt ir ietverti arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumi un kārtība, var tikai nepilna laika studentam, t.i. izmeklēšanas iestāžu nodarbinātajiem, nevis personu, kura nav darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās ar valsts tiešās pārvaldes iestādi.
Līgumsaistības slēdzamas ar vienu konkrētu tiešās pārvaldes iestādi- Valsts policiju, jo Valsts policijā plānots nodarbināt 99 % konsorcija IDA pirmā cikla augstākās izglītības studiju programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” absolventus, vienlaikus līgumā iekļaujot nodarbinātības iespēju pēc studiju programmas absolvēšanas jebkurā izmeklēšanas iestādē Latvijā (tiešo funkciju izpildē). Vienlaikus Iekšlietu ministrijas virzītajā Informatīvā ziņojuma “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu” projektā (23-TA-652) ir ietverta informācija par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, t.sk. grozījumu izstrāde 2007.gada 23.janvāra noteikumos Nr.70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”, attiecīgi studiju līgumā paredzot pienākumu, ka studējošais, kurš uzsāk studijas konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana”, rakstveidā slēdz divpusēju līgumu ar Valsts policiju par studiju finansēšanu un nodarbinātību (dienestu) izmeklēšanas iestādēs.
Pēc studiju absolvēšanas jaunais speciālists varēs izvēlēties nākamo darba (dienesta) vietu, vienlaikus ievērojot indikatīvi noteikto sadalījumu pa izmeklēšanas iestādēm. Ievērojot, ka mācību izdevumi tika segti no Iekšlietu ministrijas resoram piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, līgumu slēdz Valsts policija, lai nesadrumstalotu procesu un neradītu lieku administratīvo slogu pārējām iestādēm.
Būtiski norādīt, ka studijas Latvijas Universitātē pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” paredzētas ar mērķi pildīt konkrētu valsts pasūtījumu izmeklētāju sagatavošanai (nosakot nepieciešamo sagatavojamo speciālistu skaitu) darbam Latvijas izmeklēšanas iestādēs, un finansējums šim mērķim tiek plānots Iekšlietu ministrijas resorā budžeta programmā 44.00.00 “Iekšējās drošības akadēmija”.
Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jāatbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Līdz ar to ārējā regulējumā ir jāparedz ne tikai atmaksāšanas pienākums, bet arī nosacījumi, t.sk. līguma par studiju finansēšanu saturs, piemēram, nepieciešamība nostrādāt noteiktu termiņu izmeklēšanas iestādēs vai atmaksāt saņemto finansējuma, ja studijas tiek pārtrauktas pēc paša vēlēšanās vai nesekmības dēļ, vai absolvents noteiktā termiņā neuzsāk darba tiesiskās attiecības ar izmeklēšanas iestādi vai izmeklēšanas iestādē nenostrādā noteiktu termiņu (pieci gadi), jo pretējā gadījumā var tikt būtiski apgrūtināta savlaicīga mācību maksas atgūšana un efektīvs tiesvedības process.
Studiju programmā uzņemt personas, attiecībā uz kurām jau sākotnēji pastāv skaidri šķēršļi vēlākai dienesta uzsākšanai, būtu nepamatoti un valsts budžeta līdzekļus šķērdējoši, tādēļ Latvijas Universitātes pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” pilna laika plūsmas reflektantam tiks sniegta informācija (t.sk. reflektantu piesaistes informatīvajās kampaņās un pasākumos) par to, ka:
1. reflektantam pirms studiju uzsākšanas nepieciešams iesniegt izziņu no Sodu reģistra par fizisko personu (ne)sodāmību un noslēgt līgumu ar Valsts policiju par mācību (studiju) izdevumu segšanu un dienestu (darbu) Latvijas izmeklēšanas iestādēs.
2. pēc studiju programmas absolvēšanas pieņemt dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs varēs tikai tās personas, kuras atbildīs Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7.pantā noteiktajām prasībām, kā arī likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta prasībām, lai persona varētu saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpuma objektiem.
Viena no līguma prasībām ietver atmaksas nosacījumu arī gadījumā, ja dienesta uzsākšanas šķērslis ir saistīts ar Studējošā neatbilstību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7.pantā noteiktajām prasībām, kā arī likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta prasībām, kuras studējošajam objektīvi varēja būt zināmas, piemēram, veselības stāvoklis, psiholoģiskās īpašības, fiziskā sagatavotība neatbilst Ministra kabineta noteiktajām prasībām (publiski pieejamas), par ko uzņemšanas procesā reflektanti tika savlaicīgi informēti. Ne visās izmeklēšanas iestādēs ir noteiktas šādas obligātās prasības. Tādēļ personai, kurai tiks konstatēti šķēršļi dienesta uzsākšanai iekšlietu resora izmeklēšanas iestādēs, sešu mēnešu laikā būs iespēja novērst minētos šķēršļus (ja tas ir iespējams), piemēram, uzlabojot fizisko sagatavotību, un atkārtoti kandidēt pieņemšanai dienestā vai piekrist nodarbinātības iespējai citā Latvijas izmeklēšanas iestādē.
Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jāatbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Līdz ar to ārējā regulējumā ir jāparedz ne tikai atmaksāšanas pienākums, bet arī nosacījumi, t.sk. līguma par studiju finansēšanu saturs, piemēram, nepieciešamība nostrādāt noteiktu termiņu izmeklēšanas iestādēs vai atmaksāt saņemto finansējuma, ja studijas tiek pārtrauktas pēc paša vēlēšanās vai nesekmības dēļ, vai absolvents noteiktā termiņā neuzsāk darba tiesiskās attiecības ar izmeklēšanas iestādi vai izmeklēšanas iestādē nenostrādā noteiktu termiņu (pieci gadi), jo pretējā gadījumā var tikt būtiski apgrūtināta savlaicīga mācību maksas atgūšana un efektīvs tiesvedības process.
Studiju programmā uzņemt personas, attiecībā uz kurām jau sākotnēji pastāv skaidri šķēršļi vēlākai dienesta uzsākšanai, būtu nepamatoti un valsts budžeta līdzekļus šķērdējoši, tādēļ Latvijas Universitātes pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” pilna laika plūsmas reflektantam tiks sniegta informācija (t.sk. reflektantu piesaistes informatīvajās kampaņās un pasākumos) par to, ka:
1. reflektantam pirms studiju uzsākšanas nepieciešams iesniegt izziņu no Sodu reģistra par fizisko personu (ne)sodāmību un noslēgt līgumu ar Valsts policiju par mācību (studiju) izdevumu segšanu un dienestu (darbu) Latvijas izmeklēšanas iestādēs.
2. pēc studiju programmas absolvēšanas pieņemt dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs varēs tikai tās personas, kuras atbildīs Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7.pantā noteiktajām prasībām, kā arī likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta prasībām, lai persona varētu saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpuma objektiem.
Viena no līguma prasībām ietver atmaksas nosacījumu arī gadījumā, ja dienesta uzsākšanas šķērslis ir saistīts ar Studējošā neatbilstību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7.pantā noteiktajām prasībām, kā arī likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta prasībām, kuras studējošajam objektīvi varēja būt zināmas, piemēram, veselības stāvoklis, psiholoģiskās īpašības, fiziskā sagatavotība neatbilst Ministra kabineta noteiktajām prasībām (publiski pieejamas), par ko uzņemšanas procesā reflektanti tika savlaicīgi informēti. Ne visās izmeklēšanas iestādēs ir noteiktas šādas obligātās prasības. Tādēļ personai, kurai tiks konstatēti šķēršļi dienesta uzsākšanai iekšlietu resora izmeklēšanas iestādēs, sešu mēnešu laikā būs iespēja novērst minētos šķēršļus (ja tas ir iespējams), piemēram, uzlabojot fizisko sagatavotību, un atkārtoti kandidēt pieņemšanai dienestā vai piekrist nodarbinātības iespējai citā Latvijas izmeklēšanas iestādē.
Risinājuma apraksts
Veikt grozījumus esošajā regulējumā, proti, 2007.gada 23.janvāra noteikumos Nr.70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”, papildinot tos ar punktiem, kuri paredz:
1) ka studējošais pirms pilna laika studiju uzsākšanas konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana”, rakstveidā slēdz līgumu ar Valsts policiju par studiju finansēšanu un nodarbinātību (dienestu) izmeklēšanas iestādē izmeklēšanas funkciju izpildē (finansēšanas līgums), kuru pievieno kā pielikumu līgumam;
2) līguma nosacījumus par līguma saturu.t.sk. mācību atmaksu gadījumos, ja studijas tiek pārtrauktas pēc paša vēlēšanās vai nesekmības dēļ, absolvents sešu mēnešu laikā neuzsāk darba tiesiskās attiecības ar izmeklēšanas iestādi vai izmeklēšanas iestādē nenostrādā noteiktu termiņu (piecus gadus), izņemot gadījumus, ja darba (dienesta) tiesiskās attiecības ir izbeigtas pirms noteiktā termiņa sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, iestādes vai amata likvidāciju un to neatjauno darbā (dienestā), darbinieku skaita samazināšanu (un to neatjauno dienestā), studējošā nāvi, likumā noteiktā vecuma, kas var būt par pamatu darba (dienesta) tiesisko attiecību izbeigšanai, sasniegšanu vai eksmatrikulācijas dēļ, ko izraisījušas veselības problēmas, kā arī, ja studējošais tiek izslēgts no Latvijas Universitātes sakarā ar valsts noslēguma pārbaudījuma – kvalifikācijas eksāmena nenokārtošanu un divu gadu laikā sekmīgi nokārtojis valsts noslēguma pārbaudījumu – kvalifikācijas eksāmenu;
3) nosacījumu, ka lēmumu par faktiski segto mācību izdevumu atmaksu, konkrētu maksājamās summas apmēru un līdzekļu atmaksas grafiku minētajos gadījumos pieņem Valsts policija;
4) ka mācību izdevumi ir no Iekšlietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem par visu studiju laiku faktiski segtie izdevumi, ko veido studiju vietas bāzes izmaksas un attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients.
Plānots, ka Valsts policija informēs par studiju maksas apmēru attiecīgajam studiju gadam studējošos, kuri noslēguši finansēšanas līgumu.
1) ka studējošais pirms pilna laika studiju uzsākšanas konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana”, rakstveidā slēdz līgumu ar Valsts policiju par studiju finansēšanu un nodarbinātību (dienestu) izmeklēšanas iestādē izmeklēšanas funkciju izpildē (finansēšanas līgums), kuru pievieno kā pielikumu līgumam;
2) līguma nosacījumus par līguma saturu.t.sk. mācību atmaksu gadījumos, ja studijas tiek pārtrauktas pēc paša vēlēšanās vai nesekmības dēļ, absolvents sešu mēnešu laikā neuzsāk darba tiesiskās attiecības ar izmeklēšanas iestādi vai izmeklēšanas iestādē nenostrādā noteiktu termiņu (piecus gadus), izņemot gadījumus, ja darba (dienesta) tiesiskās attiecības ir izbeigtas pirms noteiktā termiņa sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, iestādes vai amata likvidāciju un to neatjauno darbā (dienestā), darbinieku skaita samazināšanu (un to neatjauno dienestā), studējošā nāvi, likumā noteiktā vecuma, kas var būt par pamatu darba (dienesta) tiesisko attiecību izbeigšanai, sasniegšanu vai eksmatrikulācijas dēļ, ko izraisījušas veselības problēmas, kā arī, ja studējošais tiek izslēgts no Latvijas Universitātes sakarā ar valsts noslēguma pārbaudījuma – kvalifikācijas eksāmena nenokārtošanu un divu gadu laikā sekmīgi nokārtojis valsts noslēguma pārbaudījumu – kvalifikācijas eksāmenu;
3) nosacījumu, ka lēmumu par faktiski segto mācību izdevumu atmaksu, konkrētu maksājamās summas apmēru un līdzekļu atmaksas grafiku minētajos gadījumos pieņem Valsts policija;
4) ka mācību izdevumi ir no Iekšlietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem par visu studiju laiku faktiski segtie izdevumi, ko veido studiju vietas bāzes izmaksas un attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients.
Plānots, ka Valsts policija informēs par studiju maksas apmēru attiecīgajam studiju gadam studējošos, kuri noslēguši finansēšanas līgumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Sākotnēji Iekšlietu ministrija Informatīvā ziņojuma Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu"projektā (23-TA-652) iniciēja veikt grozījumus Augstskolu likuma 46.pantā “Uzņemšana un ierakstīšana studējošo sarakstā (imatrikulācija)” (23-TA-1131), attiecīgi papildinot otro daļu ("Studējošais, kurš uzņemts konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana”, lai iegūtu izmeklētāja profesiju, pirms studiju uzsākšanas rakstveidā slēdz trīspusēju studiju līgumu ar augstskolu un Valsts policiju."), bet Izglītības un zinātnes ministrija neatbalstīja grozījumu veikšanu Augstskolu likumā, jo Augstskolu likums regulē augstskolu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju, kā arī reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību. Augstskolu likuma 78. panta ceturtā daļā jau noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām citu juridisko un fizisko personu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Jebkura valsts institūcija un privātstruktūra var patstāvīgi slēgt līgumus ar augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Turklāt, arī Augstskolu likuma 46.panta otrā daļā noteikts, ka studējošais ar augstskolu rakstveidā slēdz studiju līgumu un studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.
Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka regulējums Augstskolu likumā ir pietiekams un ieteica veikt grozījumus 2007.gada 23.janvāra noteikumos Nr.70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”.
Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka regulējums Augstskolu likumā ir pietiekams un ieteica veikt grozījumus 2007.gada 23.janvāra noteikumos Nr.70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Studijas tiek finansētas no Iekšlietu ministrijas resoram piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem ar mērķi nodrošināt augstas kvalifikācijas īpašas specializācijas nodarbināto (izmeklētāju) atjaunotni un papildu nepieciešamo personālu tikai Latvijas Republikas izmeklēšanas iestādēm. Tas nozīmē, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts finansējums tikai šāda personāla sagatavošanai, līdzīgi kā mērķfinansējuma piešķiršana rezidentūras finansēšanai vai profesionālā dienesta karavīru apmācībai. No valsts budžeta līdzekļiem piešķirtā izmeklētāju sagatavošanai finansējuma izlietojumā nav pieļaujama vieglprātīga paļāvība uz sekmīgu studiju programmas absolvēšanu, darba tiesisko attiecību uzsākšanu un terminētu nodarbinātību izmeklēšanas iestādē. Tādā veidā par pamatotu ir atzīstama samērīgu prasību izvirzīšana personai, kuru studiju un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas segšanu pilnā apjomā un nodarbinātības iespēju pēc studiju programmas absolvēšanas nodrošina valsts. Valsts ieguvums ir kvalificēti jaunie speciālisti-izmeklētāji, kuru nodarbināšana ir ļoti aktuāla Latvijas izmeklēšanas iestādēm un Latvijas iekšējai drošībai kopumā.
Vienlaikus valsts uzdevums ir minimizēt budžeta līdzekļu neefektīvas izmantošanas riskus, proti, ierobežot gadījumus, kad students tiek atskaitīts no studijām pēc paša vēlēšanās vai nesekmības dēļ,.jaunais speciālists pēc profesionālās kvalifikācijas neuzsāk darba gaitas savā profesijā vai agrīni izbeidz darba (dienesta) tiesiskās attiecības.
Normatīvi ierobežojumi un imperatīvas prasības mazina izmeklētāju studiju popularitāti potenciālo reflektantu vidū, bet tā ir izsvērta, atbildīga un objektīva nepieciešama valsts pārvaldes institūciju rīcība valsts budžeta līdzekļu kontrolētā izlietojumā.
Prasību samērīgums vērojams mācībām iztērēto līdzekļu atmaksas gadījumos piemērojot proporcionālitāti nenostrādātajam termiņam, samērīga atmaksas termiņa noteikšanā, iespējā sadalīt maksājumus vairākās daļās, nodrošinot individuālu pieeju atmaksas grafika sastādīšanā, kā arī paredzot gadījumus, kuros atmaksas pienākums neiestājas, proti-ja darba (dienesta) tiesiskās attiecības ir izbeigtas pirms noteiktā termiņa sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, iestādes vai amata likvidāciju un to neatjauno darbā (dienestā), darbinieku skaita samazināšanu (un to neatjauno dienestā), studējošā nāvi, likumā noteiktā vecuma, kas var būt par pamatu darba (dienesta) tiesisko attiecību izbeigšanai, sasniegšanu vai eksmatrikulācijas dēļ, ko izraisījušas veselības problēmas, kā arī, ja studējošais tiek izslēgts no Latvijas Universitātes sakarā ar valsts noslēguma pārbaudījuma – kvalifikācijas eksāmena nenokārtošanu un divu gadu laikā sekmīgi nokārtojis valsts noslēguma pārbaudījumu – kvalifikācijas eksāmenu.
Katrs mācībām iztērēto līdzekļu atmaksas gadījums un pastāvošie izņēmumi tiek vērtēti individuāli. Piemēram, nesekmība un sekojošā eksmatrikulācija var būt objektīvi saistīta ar ilgstošām veselības problēmām, ko apstiprina medicīnas iestādes slēdziens, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm- Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinums.
Piecu gadu nodarbinātības termiņa pamato vienlīdzības nodrošināšanas nepieciešamība attiecībā pret nepilna laika studējošajiem-amatpersonām, kurām spēkā esošais ārējais regulējums paredz analoģisku piecu gadu obligātās nodarbinātības periodu attiecīgajā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Vienlaikus valsts uzdevums ir minimizēt budžeta līdzekļu neefektīvas izmantošanas riskus, proti, ierobežot gadījumus, kad students tiek atskaitīts no studijām pēc paša vēlēšanās vai nesekmības dēļ,.jaunais speciālists pēc profesionālās kvalifikācijas neuzsāk darba gaitas savā profesijā vai agrīni izbeidz darba (dienesta) tiesiskās attiecības.
Normatīvi ierobežojumi un imperatīvas prasības mazina izmeklētāju studiju popularitāti potenciālo reflektantu vidū, bet tā ir izsvērta, atbildīga un objektīva nepieciešama valsts pārvaldes institūciju rīcība valsts budžeta līdzekļu kontrolētā izlietojumā.
Prasību samērīgums vērojams mācībām iztērēto līdzekļu atmaksas gadījumos piemērojot proporcionālitāti nenostrādātajam termiņam, samērīga atmaksas termiņa noteikšanā, iespējā sadalīt maksājumus vairākās daļās, nodrošinot individuālu pieeju atmaksas grafika sastādīšanā, kā arī paredzot gadījumus, kuros atmaksas pienākums neiestājas, proti-ja darba (dienesta) tiesiskās attiecības ir izbeigtas pirms noteiktā termiņa sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, iestādes vai amata likvidāciju un to neatjauno darbā (dienestā), darbinieku skaita samazināšanu (un to neatjauno dienestā), studējošā nāvi, likumā noteiktā vecuma, kas var būt par pamatu darba (dienesta) tiesisko attiecību izbeigšanai, sasniegšanu vai eksmatrikulācijas dēļ, ko izraisījušas veselības problēmas, kā arī, ja studējošais tiek izslēgts no Latvijas Universitātes sakarā ar valsts noslēguma pārbaudījuma – kvalifikācijas eksāmena nenokārtošanu un divu gadu laikā sekmīgi nokārtojis valsts noslēguma pārbaudījumu – kvalifikācijas eksāmenu.
Katrs mācībām iztērēto līdzekļu atmaksas gadījums un pastāvošie izņēmumi tiek vērtēti individuāli. Piemēram, nesekmība un sekojošā eksmatrikulācija var būt objektīvi saistīta ar ilgstošām veselības problēmām, ko apstiprina medicīnas iestādes slēdziens, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm- Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinums.
Piecu gadu nodarbinātības termiņa pamato vienlīdzības nodrošināšanas nepieciešamība attiecībā pret nepilna laika studējošajiem-amatpersonām, kurām spēkā esošais ārējais regulējums paredz analoģisku piecu gadu obligātās nodarbinātības periodu attiecīgajā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
Ietekmes apraksts
Mērķgrupas lielums:
Saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā ietverto tabulu “Indikatīvais ikgadēji uzņemamo studējošo skaits dalījumā pa studiju programmām”(13., 14.lpp.) konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” plānots uzņemt studējošos atbilstoši izmeklēšanas iestāžu iesniegtajām vajadzībām[AS1] :
2023. gadā: Valsts ieņēmumu dienests:1
Valsts policija:80
Valsts robežsardze:2
2024.gadā: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs: 2
Valsts ieņēmumu dienests:1
Valsts policija:100
Valsts robežsardze:2
2025. gadā: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs: 2
Valsts ieņēmumu dienests:1
Valsts policija:100
Valsts robežsardze:2
2026. gadā: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs: 2
Valsts ieņēmumu dienests:1
Valsts policija:100
Valsts robežsardze:2
Konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” studentiem papildus studiju līgumam, kurš tiek slēgts starp studentu un Latvijas Universitāti, būs rakstveidā jāslēdz līgums starp studentu un Valsts policiju par studiju finansēšanu un nodarbinātību (dienestu) izmeklēšanas iestādēs, kas paredz mācību līdzekļu atmaksas pienākumu noteikumos noteiktos gadījumos.
Saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā ietverto tabulu “Indikatīvais ikgadēji uzņemamo studējošo skaits dalījumā pa studiju programmām”(13., 14.lpp.) konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana” plānots uzņemt studējošos atbilstoši izmeklēšanas iestāžu iesniegtajām vajadzībām[AS1] :
2023. gadā: Valsts ieņēmumu dienests:1
Valsts policija:80
Valsts robežsardze:2
2024.gadā: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs: 2
Valsts ieņēmumu dienests:1
Valsts policija:100
Valsts robežsardze:2
2025. gadā: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs: 2
Valsts ieņēmumu dienests:1
Valsts policija:100
Valsts robežsardze:2
2026. gadā: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs: 2
Valsts ieņēmumu dienests:1
Valsts policija:100
Valsts robežsardze:2
Konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” studentiem papildus studiju līgumam, kurš tiek slēgts starp studentu un Latvijas Universitāti, būs rakstveidā jāslēdz līgums starp studentu un Valsts policiju par studiju finansēšanu un nodarbinātību (dienestu) izmeklēšanas iestādēs, kas paredz mācību līdzekļu atmaksas pienākumu noteikumos noteiktos gadījumos.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Atmaksāto mācību izdevumu apjomu nav iespējams prognozēt.Mācību izdevumi ir no Iekšlietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem par visu studiju laiku faktiski segtie izdevumi, ko veido studiju vietas bāzes izmaksas un attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients. Tiesību akta īstenošanai papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams.Projektā paredzēto normu izpilde tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Informatīvais ziņojums “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu” 23-TA-652
Pamatojums un apraksts
Informatīvais ziņojumā “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu” ir ietverts skaidrojums par normatīvi regulētu līgumsaistību nepieciešamību konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" pirmā cikla augstākās izglītības programmas “Pirmstiesas izmeklēšana” pilna laika plūsmas studentiem, kā arī informatīvā ziņojuma protokollēmums paredz uzdevumu Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 23. janvāra noteikumos Nr.70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts sagatavots atbilstoši Ministru kabinetā izskatītajam informatīvajam ziņojumam un dotajam uzdevumam.Informatīvajā ziņojumā ietverts projekta satura izklāsts (9., 10.lpp.):
Grozījumi 2007. gada 23. janvāra noteikumos Nr.70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”, attiecīgi studiju līgumā paredzot pienākumu, ka studējošais, kurš uzsāk studijas konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana”, rakstveidā slēdz divpusēju līgumu ar Valsts policiju par studiju finansēšanu un nodarbinātību (dienestu) izmeklēšanas iestādēs.
Līdz ar to Ministru kabinets regulēs nosacījumus šāda līguma slēgšanai ar reflektantu, kurš pirms studiju uzsākšanas nav bijis tiesībaizsardzības iestādes amatpersona (darbinieks), par finansiālām saistībām studiju pārtraukšanas vai dienesta (darba) attiecību pārtraukšanas gadījumā, ja tiesībaizsardzības iestādē dienests (darbs) pildīts mazāk nekā piecus gadus, un studijas finansētas no Iekšlietu ministrijas resoram piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem ar mērķi nodrošināt augstas kvalifikācijas īpašas specializācijas nodarbināto (izmeklētāju) atjaunotni un papildu nepieciešamo personālu tikai Latvijas Republikas izmeklēšanas iestādēm. Tas nozīmē, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts finansējums tikai šāda personāla sagatavošanai. Gadījumā, ja studijas tiek pārtrauktas pēc paša vēlēšanās vai nesekmības dēļ, vai absolvents atsakās slēgt līgumu ar izmeklēšanas iestādi, viņam ir jāatmaksā valsts ieguldītie līdzekļi par visu studiju laiku. Vienlaikus tiks paredzēts regulējums, kad personai šie izdevumi nebūs jāatmaksā (piemēram, dienesta (darba) attiecību vai studiju pārtraukšana veselības stāvokļa dēļ, līdzīgi kā pašlaik tas noteikts Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”.
Gadījumi, ja neatbilstība Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7.pantā noteiktajām prasībām konstatēta pēc studiju uzsākšanas un attiecīgi pēc līguma par saistību uzņemšanos noslēgšanas, ir vērtējami individuāli atkarībā no nodarbinātības piedāvājuma citās izmeklēšanas iestādēs, kurās nav izvirzītas tādas specifiskas prasības kā dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Grozījumi 2007. gada 23. janvāra noteikumos Nr.70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”, attiecīgi studiju līgumā paredzot pienākumu, ka studējošais, kurš uzsāk studijas konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana”, rakstveidā slēdz divpusēju līgumu ar Valsts policiju par studiju finansēšanu un nodarbinātību (dienestu) izmeklēšanas iestādēs.
Līdz ar to Ministru kabinets regulēs nosacījumus šāda līguma slēgšanai ar reflektantu, kurš pirms studiju uzsākšanas nav bijis tiesībaizsardzības iestādes amatpersona (darbinieks), par finansiālām saistībām studiju pārtraukšanas vai dienesta (darba) attiecību pārtraukšanas gadījumā, ja tiesībaizsardzības iestādē dienests (darbs) pildīts mazāk nekā piecus gadus, un studijas finansētas no Iekšlietu ministrijas resoram piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem ar mērķi nodrošināt augstas kvalifikācijas īpašas specializācijas nodarbināto (izmeklētāju) atjaunotni un papildu nepieciešamo personālu tikai Latvijas Republikas izmeklēšanas iestādēm. Tas nozīmē, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts finansējums tikai šāda personāla sagatavošanai. Gadījumā, ja studijas tiek pārtrauktas pēc paša vēlēšanās vai nesekmības dēļ, vai absolvents atsakās slēgt līgumu ar izmeklēšanas iestādi, viņam ir jāatmaksā valsts ieguldītie līdzekļi par visu studiju laiku. Vienlaikus tiks paredzēts regulējums, kad personai šie izdevumi nebūs jāatmaksā (piemēram, dienesta (darba) attiecību vai studiju pārtraukšana veselības stāvokļa dēļ, līdzīgi kā pašlaik tas noteikts Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.257 “Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību”.
Gadījumi, ja neatbilstība Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7.pantā noteiktajām prasībām konstatēta pēc studiju uzsākšanas un attiecīgi pēc līguma par saistību uzņemšanos noslēgšanas, ir vērtējami individuāli atkarībā no nodarbinātības piedāvājuma citās izmeklēšanas iestādēs, kurās nav izvirzītas tādas specifiskas prasības kā dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
6.4. Cita informācija
Sabiedrība pēc normatīvā akta pieņemšanas tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī tas tiks ievietots bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Valsts ieņēmumu dienests
- Iekšējās drošības birojs
- Valsts robežsardze
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
- Iekšlietu ministrija
- Latvijas Universitāte
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts policija
palielinās
Vērtības nozīme:
10,39
8,41x1,2359=10,39
1,00
1
398
398
1
1
4 135,22
Jurists, 24.saime, II līmenis, 10.mēnešalgu grupa-minimums 1399 euro, stundas likme-8,41 euro; DD VSAOI-23,59%; 4 gads-398 līgumi
Valsts ieņēmumu dienests
neietekmē
Iekšējās drošības birojs
neietekmē
Valsts robežsardze
neietekmē
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
neietekmē
Iekšlietu ministrija
neietekmē
Latvijas Universitāte
neietekmē
Kopā
4 135,22
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts policija
Nē
Valsts ieņēmumu dienests
Nē
Iekšējās drošības birojs
Nē
Valsts robežsardze
Nē
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
Nē
Iekšlietu ministrija
Nē
Latvijas Universitāte
Nē
Kopā
0,00
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi