Anotācija

1. Atbilstoši Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam informācijas atklātībā kā viens no galvenajiem princips tiek ieviests atvērtības princips – satura un saskarņu pieejamība kā publiskajā pārvaldē, tā ārpus tās esošiem lietotājiem. Arī Vides aizsardzības likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt no valsts iestādes vides informāciju, tātad arī informāciju par mežu kā vides neatņemamu sastāvdaļu. No 2019. gada 18. jūnija visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir tieši piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula 2018/1807 par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā (turpmāk – regula), kas mazina šķēršļus brīvai nepersondatu apritei Eiropas Savienībā. Regula izstrādāta, lai veicinātu datu ekonomiku un jaunu tehnoloģiju, piemēram, autonomas pārrobežu sistēmas un mākslīgā intelekta, attīstību.

Noteikumu projekts paredz, ka VMD ik gadu atvērto datu portālā data.gov.lv publisko aktualizētus meža inventarizācijas datus saskaņā ar mežaudzes parametru aprēķināšanas un aktualizēšanas algoritmiem. Atvērto datu portālā publicētie meža inventarizācijas dati būs pieejami ikvienam.
Meža apsaimniekošanas nozare ir augoša nozare, kas nepārtraukti attīstās, un tā ir nozīmīga Latvijas Republikas ekonomikai, jo sevišķi eksportam, tāpēc jebkurš informācijas iegūšanas ierobežojums ir vērtējams kā kavēklis valsts tautsaimniecības attīstībai. Meža inventarizācijas datu zināšana vien nevar radīt zaudējumus meža īpašniekam. Meža inventarizācijas dati, ko VMD publiskos, neatbilst Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. pantā noteiktajiem komercnoslēpuma kritērijiem, jo tie būs VMD aktualizētie dati, nevis meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegtie dati. Lai datus varētu atzīt par komercnoslēpumu, tiem vienlaikus jāatbilst visiem noteiktajiem kritērijiem. Komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm:
1) tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;
2) tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;
3) komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus. 
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 7. pantam par komercnoslēpumu uzskatāma komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju. Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas ir saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.
Tāpēc noteikumu projekts paredz, ka meža inventarizācijas datu publiskošanu speciāli nevar ierobežot, to var tikai tad, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs konstatē, ka datus aizsargā Informācijas atklātības likums, piemēram, Aizsardzības ministrijas valdījumā esošie meži.
VMD, publicējot aktualizētos meža inventarizācijas datus, nepublicē personas datus, jo nav pieļaujama personas datu pieejamība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumiem (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula).

2. Meža inventarizācijas veicējam atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (turpmāk – noteikumi) 2.6. apakšpunktam meža inventarizācijai ir nepieciešami Meža valsts reģistra dati, un ir noteikts, ka tos var saņemt no VMD, iesniedzot pieprasījumu ierobežotas pieejamības informācijas iegūšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem ierobežotas pieejamības informācijas jomā. Līdz ar grozījumiem Meža likuma 30. pantā, kas noteic, ka meža inventarizācijas dati ir publiski pieejami, vairs nav nepieciešams piemērot tik sarežģītu kārtību meža inventarizācijas datu saņemšanai.

Noteikumu projektā precizēts noteikumu 2.6. apakšpunkts, nosakot, ka meža inventarizācijai nepieciešamos Meža valsts reģistra datus meža inventarizācijas veicējs turpmāk varēs saņemt no VMD tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Meža valsts inventarizācijas datu saņemšanas pakalpojums ir reģistrēts valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv kā atsevišķs pakalpojums. Ir izdarīti labojumi saistībā ar pakalpojuma saņēmējiem un norma papildināta, paredzot, ka meža inventarizācijas veicēji arī var saņemt šos datus (https://latvija.lv/lv/PPK/dzives-situacija/apakssituacija/p6492/ProcesaApraksts). 

3. ERAF projekta "Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība" apakšprojektā "Valsts meža dienesta informācijas sistēmas papildinājumu izstrāde un integrācija ar zemkopības nozares koplietošanas risinājumiem" ir vienkāršoti daudz līdz šim īstenoti procesi un tie pārveidoti privātpersonām vieglāk pieejamā formā, dodot iespēju saņemt pakalpojumus arī tiešsaistē. Tāpēc nepieciešams precizēt normas, kas nosaka dokumentu iesniegšanas kārtību, kā arī VMD pieņemto lēmumu paziņošanas kārtību, attiecīgi precizējot noteikumu Nr. 384 normas, kurās noteikta iesniegumu, meža inventarizācijas dokumentu un pārskatu iesniegšanas, kā arī pieņemto lēmumu paziņošanas kārtība.
 

Noteikumu projektā precizēts noteikumu 26. punkts, paredzot, ka meža inventarizācijas veicējs meža inventarizācijas datus iesniedz tiešsaistē Meža valsts reģistrā, nevis nosūta uz VMD e-pastu, kā tas ir noteikts patlaban.
Precizēts noteikumu 27. punkts, kā arī paredzēts noteikumus papildināt ar 27.¹ punktu, nosakot, ka meža īpašnieks iesniegumu meža inventarizācijas reģistrēšanai var iesniegt arī tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Noteikumu 1. pielikumā esošā iesnieguma veidlapa nebūs nepieciešama. Noteikumos paredzētajā 27.¹ punktā noteikta iesniegumā norādāmā informācija. Autentifikācijai tiks izmantoti vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamie personas identifikācijas līdzekļi. Atbilstoši precizējumiem 25. punktā precizēts arī noteikumu 28. un 29. punkts.
Lai izpildītu iestādes funkcijas pārejas periodā, kamēr tiek testēti elektroniskie risinājumi, pirms pārejas tikai uz elektronisku informācijas apriti, personām tiek saglabātas iespējas vērsties VMD ar iesniegumiem dažādos veidos – gan ar iesniegumu mutvārdos, gan rakstveidā, kā arī tiek paredzēta iespēja iesniegumus un dokumentus iesniegt tiešsaistē. Katrai personai reģistrā (lietotāja profilā) būs pieejama visa informācija apkopotā veidā (iesniegumi, lēmumi). 
Noteikumu 30., 32. un 33. punktā precizēta arī VMD pieņemtā lēmuma paziņošanas kārtība, ja iesniegums tiek iesniegts tiešsaistē.
Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv ir aktualizēti VMD sniegtie pakalpojumi. Patlaban pakalpojumiem pievienota saite, kas pakalpojuma saņēmēju novirza uz Meža valsts reģistru, nevis tieši uz konkrēto pakalpojumu, bet nav ievietotas tiešās saites uz konkrēto pakalpojumu, jo nav integrēta funkcionalitāte, kas var pārņemt autorizāciju no valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, tāpēc personai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā jāpiespiež uz saites, kas ved uz Meža valsts reģistru, pēc tam jāautentificējas un, pirmo reizi pieslēdzoties Meža valsts reģistram, ir jāapstiprina piekrišana savu personas datu nodošanai VMD un apstrādei, kā arī jāreģistrē sava e-pasta adrese. Tā kā meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā var būt vairākas zemes vienības, pieprasot pakalpojumus, kas attiecas uz konkrētu zemes vienību, pakalpojuma pieprasītājam sākotnēji ir jāatrod meklētājā konkrētā zemes vienība (īpašums) un pēc tam jāizvēlas nepieciešamais pakalpojums. Pakalpojumu lietošanas instrukcijas pieejamas Meža valsts reģistrā pēc autentificēšanās, izvēloties konkrēto pakalpojumu.    
Paredzēts izveidot klientu e-apkalpošanās portālu, kas būtu īpaši pielāgots ārējiem lietotājiem un nodrošinātu vieglāku un ērtāku pakalpojumu saņemšanu attālināti, kā arī izveidotas tiešās saites no valsts pārvaldes pakalpojuma portāla.  

4. Lai pildītu VMD noteiktās funkcijas un uzdevumus, kā arī Meža likumā, Medību likumā un Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā noteiktos pienākumus, normatīvo aktu ievērošanas uzraudzības nodrošināšanai ir nepieciešams nekļūdīgi identificēt personu, lai noskaidrotu personas tiesības, kā arī sauktu pie atbildības pārkāpuma gadījumā. Meža valsts reģistrā tiek uzturēti un apstrādāti personas dati atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumiem. Bez personas datu apstrādes un uzturēšanas meža apsaimniekošanu un medības regulējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība nav īstenojama. VMD ir izvērtējis personu datu apstrādi, un pie šādiem datiem pieder personas vārds, uzvārds, personas kods. Līdz ar personas identifikācijas datiem tiek apstrādāti arī dati par kontaktinformāciju. Izvērtēti arī datu subjekti un datu kategorijas, uzglabāšanas termiņi un apstrādes drošības pasākumi. Dati par personu Meža valsts reģistrā tiek uzturēti, līdz tiek saņemta aktuālā informācija par personu.

Noteikumu projekts paredz noteikt, ka VMD, pildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Meža valsts reģistrā apstrādā un līdz aktuālas informācijas saņemšanai glabā fiziskas personas datus, nodrošinot Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktos fizisko personu datu aizsardzības pasākumus.

5. Noteikumu 19. punkts noteic, ka tad, ja zemes vienībai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) nav reģistrēts zemes robežu plāns, meža inventarizācijas veicējs meža inventarizācijas laikā, sagatavojot inventarizējamā meža īpašuma vai tiesiskā valdījuma meža zemes plānu, izmanto iepriekšējā meža inventarizācijā izgatavoto meža zemes plānu. Ņemot vērā zemes reformas pabeigšanu un to, ka ilgu laiku nav bijusi situācija, kad meža inventarizācijā zemes vienībai nav reģistrēts zemes robežu plāns, un nav bijusi nepieciešamība šo punktu piemērot, noteikumu 19. punkts ir svītrojams.

Noteikumu projektā paredzēts svītrot noteikumu 19. punktu.

6. Izstrādājot noteikumu projektu, identificētas vairākas aktualizējamas normas par meža inventarizāciju. Noteikumu 4. punkts paredz, ka meža inventarizāciju neveic, ja Kadastra informācijas sistēmas kadastra teksta datos ir atzīme par zemes robežu neatbilstību, nosakot arī gadījumus, kad tomēr meža inventarizāciju var veikt. Tā kā ir aktualizēts normatīvais regulējums par zemes robežu neatbilstībām, ir identificētas situācijas, kad mērnieks dabā ir novērsis konkrētā robežposma neatbilstību, sastādījis robežu neatbilstības novēršanas aktu un aktualizējis Kadastra karti, taču Kadastra informācijas sistēmas kadastra teksta datos atzīme saglabājas. Lai iepriekšminētās situācijas dēļ neuzkrātos neveiktas meža inventarizācijas, nepieciešams precizēt noteikumu 4. punktu.
Noteikumu 7. punkts noteic, ka nogabalu šķērsojošie meža infrastruktūras objekti nav par pamatu nogabala sadalīšanai. Tā kā meža infrastruktūras objekti ir ļoti atšķirīgi un nogabalus šķērso ne vien meža infrastruktūras objekti, bet arī citi šauri līnijveida objekti, jāprecizē noteikumu 7. punkta redakcija.
Noteikumu 10. punktā noteikts, ka meža inventarizācijas veicējs zemes vienībā, kurai Kadastra informācijas sistēmā ir piešķirts kadastra apzīmējums, inventarizē visu Meža likuma 3. panta pirmajā daļā minēto zemi. Atbilstoši Meža likumam mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, un tajā galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības. Atbilstoši Meža likuma 3.¹ panta 2. punktam par mežu neuzskata atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai un ir mazāka par 0,5 hektāriem, bet Meža likuma pārejas noteikumu 33. punktā noteikts, ka šo nosacījumu neattiecina uz zemi, kas līdz 2012. gada 1. janvārim Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs. Tāpēc par mežu nav uzskatāma meža definīcijai atbilstoša platība, kas mazāka par 0,5 hektāriem, ja vien šī zeme nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā kā mežs pirms 2012. gada 1. janvāra. Tāpēc nepieciešams papildināt noteikumus, nosakot minimālo inventarizējamo platību zemes vienībā, ja zemes vienībā pirms 2012. gada 1. janvāra Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts mežs.

Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 4. punktu, paredzot, ka meža inventarizāciju var veikt arī tad, ja par robežposmu, kuram Kadastra informācijas sistēmas kadastra teksta datos ir reģistrēta atzīme par zemes robežu neatbilstību, ir sastādīts robežu neatbilstības novēršanas akts. Proti, atļaut veikt meža inventarizāciju abiem pierobežniekiem, ja mērnieks dabā ir novērsis robežu neatbilstību. Robežu neatbilstības novēršanas aktu var pieprasīt no Valsts zemes dienesta (tas ir maksas pakalpojums) vai meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.
Noteikumu projektā paredzēts precizēt noteikumu 7. punktu, nosakot, cik plati līnijveida objekti nav par pamatu nogabala sadalīšanai, proti, meža infrastruktūras objekti, kas nav platāki par 5 metriem, un objekti, kas nav meža zeme, ja to platums nepārsniedz sešus metrus. Šādi objekti ir, piemēram, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijas, pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijas un kabeļu kanalizācija, elektrisko tīklu gaisvadu līnijas ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, elektrisko tīklu kabeļu līnijas, siltumtīkli, ūdensvadu un kanalizācijas tīkli un gāzesvadi.
Noteikumu projektā paredzēts papildināt noteikumu 10. punktu, nosakot, ka zemes vienībā, kurā Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts mežs, lai ieaugušos vai ieaudzētos kokus inventarizētu kā mežu, nepieciešams, lai koki augtu vienlaidu vismaz 0,5 hektāru platībā. Lai vienādotu datus Meža valsts reģistrā un Kadastra informācijas sistēmā, kā arī situācijā, kad zemes īpašnieks konstatē, ka mežs, kas mazāks par 0,5 hektāriem, ir reģistrēts pēc 2012. gada 1. janvāra, viņš var vērsties VMD ar iesniegumu datu precizēšanai un mežu var izslēgt no Meža valsts reģistra, ja vien meža platība nav samazinājusies pēc atmežošanas. Līdz ar grozījumu noteikumu 10. punktā tiks novērsta situācija, kad zemes īpašnieki, pasūtot meža inventarizāciju, par mežu reģistrē platību, kas mazāka par 0,5 hektāriem un atbilstoši Meža likumam nav uzskatāma par mežu. 

7. Meža likuma 29. panta pirmā daļa neregulē meža inventarizācijas datu derīguma termiņu, bet gan nosaka pienākumu meža īpašniekam veikt atkārtotu meža inventarizāciju vismaz reizi 20 gados. 2020. gadā beidzās Meža likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktais 20 gadu periods, kurā meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums nodrošināt pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniegt VMD, kā arī vismaz reizi 20 gados un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos veikt atkārtotu meža inventarizāciju. Skaidra un nepārprotama regulējuma trūkums par to meža inventarizācijas datu izmantošanu, kad meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir jāveic atkārtota meža inventarizācija, radīja atšķirīgas interpretācijas par meža inventarizācijas datu izmantošanu. Tas radīja situāciju, kad valsts pārvaldes iestādes nevarēja pildīt tām noteiktos pienākumus, tāpēc nepieciešams, lai meža īpašniekam un tiesiskajam valdītājam būtu skaidri saprotams, kam ir jābūt izdarītam, lai uzskatītu, ka meža inventarizācija ir veikta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Ja meža inventarizācija nav veikta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar īstenot vairākas mežsaimnieciskās darbības, saņemt atļaujas, valsts atbalstu un nodokļu atlaides, piemēram:
1) atbilstoši Meža likuma 12. panta ceturtajai daļai koku ciršana mežā ir aizliegta, ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija, izņemot atsevišķos Meža likumā minētajos gadījumos;
2) atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" 13. punktam VMD neaprēķina atmežošanas kompensāciju;
3) atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 4. augusta noteikumi Nr. 455 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā" īstenošanai" 53. punktam VMD nesaskaņo Meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plānu;
4) atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 11. februāra noteikumu Nr. 76 "Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemi, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes" 3. punktam nevar saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides par jaunaudzēm.
Ieaudzētu vai atjaunotu mežaudzi par jaunaudzi atzīst, ja VMD tiek iesniegts pārskats par meža atjaunošanu vai ieaudzēšanu vai veikta meža inventarizācija. Ja pārskatā norādītā informācija atbilst normatīvajiem aktiem un situācijai dabā, VMD reģistrē atjaunoto vai ieaudzēto jaunaudzi Meža valsts reģistrā. Noteikumu 59. punkts noteic, ka pārskatā par meža ieaudzēšanu minēto informāciju pielīdzina ieaudzētas mežaudzes inventarizācijas datiem, taču tas neatceļ Meža likuma 29. pantā meža īpašniekam vai tiesiskam valdītājam noteikto pienākumu savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā vismaz reizi 20 gados veikt meža inventarizāciju.
Valsts pārvaldes institūcijām savu funkciju izpildei – normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībai, kadastrālās vērtības noteikšanai, mežaudzes vērtības noteikšanai un citām valsts pārvaldes funkcijām, ir nepieciešami meža inventarizācijas dati, tāpēc, lai turpmāk neveidotos situācijas, ka meža īpašnieka neizpildīta pienākuma dēļ valsts pārvalde nevar pildīt tai noteiktos uzdevumus, noteikumu projektā ir paredzēts, ka Meža valsts reģistrā reģistrētie dati ir izmantojami valsts pārvaldes vajadzībām līdz datu aktualizācijai ar jaunas meža inventarizācijas pievienošanu. Līdz ar datu aktualizāciju ar jaunas meža inventarizācijas pievienošanu vēsturiskie dati tiek saglabāti Meža valsts reģistra arhīvā.
Ministru kabineta 2009. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 647 "Mežaudzes novērtēšanas kārtība" 3.3. apakšpunkts noteic, ka saskaņā ar meža īpašnieka iesniegumu VMD novērtē mežaudzi, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir veikta meža inventarizācija. Ja privātpersona vēršas VMD pēc mežaudzes novērtējuma un inventarizācija nav veikta atbilstoši noteikumu 34. punktam, VMD atsaka izsniegt aktuālo mežaudzes novērtējumu, tomēr mežaudzes novērtējums ir nepieciešams arī valsts pārvaldes iestādēm tām noteikto funkciju izpildei (valsts un pašvaldību zemes nomas aprēķinā, apbūvēta zemes gabala izpirkšanas vajadzībām, zemesgrāmatas nodevas aprēķinā, kapitāla pieauguma nodoklim no nekustamā īpašuma pārdošanas, piespiedu nomas aprēķinā, termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai, atlīdzības aprēķinā par apgrūtinājuma uzlikšanu, publiskas personas (valsts un pašvaldību) zemes atsavināšanā, grāmatvedības uzskaitē, finanšu pārskatā izmaksu un vērtību izmaiņu uzrādīšanai, zemes nomas aprēķinā lauku apvidos (privatizācijas procesa rezultātā), publisko ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas – pludmales nomā un maksātnespējas procesā), tāpēc noteikumu projektā ir paredzēts, ka VMD valsts pārvaldes institūcijām valsts pārvaldes funkciju pildīšanai izsniedz arī tos Meža valsts reģistra datus, kad meža inventarizācija neatbilst noteikumu 34. punkta prasībām.

Noteikumu projektā precizēta Meža valsts reģistra datu uzglabāšana un izmantošana, nodrošinot, lai meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, sabiedrībai kopumā, valsts pārvaldei un pašvaldībām būtu nepārprotama un skaidra izpratne par Meža valsts reģistrā reģistrēto meža inventarizācijas datu izmantošanu. Noteikumu projektā precizēts noteikumu 34. punkts, nosakot meža inventarizācijas kārtību, kā arī gadījumus, kad veicama atkārtota meža inventarizācija.
Tādējādi noteikumu projektā ir iekļauts regulējums gan par meža inventarizācijas kārtību (precizētais noteikumu 34. punkts), gan par to datu izmantošanu, kad meža īpašniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir jāveic atkārtota meža inventarizācija (precizētais noteikumu 45. punkts).

8. Noteikumu 46. punkts paredz, ka platību no Meža valsts reģistra izslēdz, ja platību atmežo, pamatojoties uz kompetentās institūcijas izdotu administratīvo aktu, kas zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam piešķir tiesības mežā īstenot Meža likumā noteiktas darbības, ja iesniegts noteikumu 53. punktā minētais pārskats par koku ciršanas pabeigšanu (ja koku ciršana bija nepieciešama) un atlīdzināta atmežošanas kompensācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Valsts zemes dienests un VMD, savstarpēji salīdzinot informāciju par meža platību, ir konstatējuši, ka ir zemes vienības, kurās, pēc Meža valsts reģistra datiem, ir jābūt mežam, bet dabā ir būve. Pēc šādas situācijas konstatēšanas VMD katru gadījumu izvērtē atsevišķi un pārbauda, vai nav notikusi nelikumīga atmežošana, tāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka lēmumu par platības izslēgšanu no Meža valsts reģistra var pieņemt arī tad, ja VMD ir pieņēmis lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un tas ir stājies spēkā. Tāpat, izvērtējot katru gadījumu, nepieciešams sakārtot datus, kad datu nesakritība ir jau vēsturiskā apbūves teritorijā, kurā būve uzbūvēta, piemēram, pirms atmežošanas normatīvā regulējuma spēkā stāšanās. Arī šādā gadījumā tiek vērtēta lieta par iespējamu administratīvo pārkāpumu un pieņemts lēmums. Pēc lēmuma pieņemšanas apbūvētā platība ir jāizslēdz no Meža valsts reģistra.

Noteikumu projektā papildināts noteikumu 46. punkts, paredzot, ka pēc atmežošanas platību var izslēgt no Meža valsts reģistra arī tad, ja VMD ir pieņēmis lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un tas ir stājies spēkā.

9. Ņemot vērā atmežošanas būtisko negatīvo ietekmi uz CO₂ (oglekļa dioksīds) piesaisti, piemērošanos klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos, Meža likumā ir noteikts stingrs atmežošanu ierobežojošs mehānisms. Atbilstoši Meža likumam platību var atmežot, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības īstenot minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus. Vidējā viena hektāra atmežošanas kompensācija lauku teritorijā ir ap 15 000–19000 euro. Pilsētā tā ir 10 reižu lielāka, bet Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā – 20 reižu lielāka. Ievērojot atmežošanas kompensācijas apmēru, zemes īpašnieks, sākot būvniecību, parasti atmežo platību zem būvēm, pārējo saglabājot kā mežu, tāpēc pēc atmežošanas palikusī neatmežotā platība nav izslēdzama no Meža valsts reģistra vai Kadastra informācijas sistēmā nav maināms zemes lietošanas veids, lai novērstu nelikumīgas manipulācijas ar datiem atmežošanas gadījumā, piemēram, likumīgi atmežojot tikai pusi no būvniecībai nepieciešamās platības. Tomēr mēdz būt situācijas, kad atmežošana notiek valsts interesēs un zemes īpašnieks nekādi nav saistīts ar atmežojamās platības izvēli, piemēram, lai paplašinātu elektrolīnijas, īstenotu valsts nozīmes ceļu un dzelzceļu būvniecību. Šajos gadījumos pēc atmežošanas palikusī platība, ja tā nav uzskatāma par mežu, proti, ir mazāka par 0,5 hektāriem, pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesnieguma būtu izslēdzama no Meža valsts reģistra.

Noteikumu projektā paredzēts papildināt noteikumus ar 47.¹ un 47.² punktu, skaidri nosakot, kad pēc atmežošanas palikusī platība ir saglabājama Meža valsts reģistrā un kad izslēdzama. Ja pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īstenotas atmežošanas pēc noteikumu 46. punktā minētās platības izslēgšanas no Meža valsts reģistra atlikusī meža teritorija vairs neatbilst Meža likuma 3. un 3.¹ pantā minētajiem meža kritērijiem, atlikušo platību saglabā Meža valsts reģistrā, izņemot platību ārpus pilsētām un ciemiem, kas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nav paredzēta kā apbūves zeme. Iepriekšminēto izņēmumu piemēro, ja zemes vienība atmežota, lai īstenotu sabiedriski nozīmīgus investīciju projektus, kas tiek finansēti vai līdzfinansēti no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kuru līdzfinansējums ir vismaz 20 procentu no kopējā investīciju apmēra.

10. Ar Ministru kabineta 2021. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 872 "Par Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 393 "Valsts meža dienesta maksas pakalpojumu cenrādis" atzīšanu par spēku zaudējušiem" tika atcelti VMD maksas pakalpojumi. Savukārt noteikumu 48. un 49. punktā noteikts, kura piekļuve Meža valsts reģistrā ir par maksu un kura – bez maksas. VMD par prioritāru ir noteicis pakalpojumu digitalizāciju. To nav iespējams īstenot, ja joprojām tiek iekasēta maksa par piekļuvi Meža valsts reģistram, tāpēc tika atcelts maksas pakalpojumu cenrādis un attiecīgi ir jāprecizē noteikumu 48. un 49. punkts.

Noteikumu projekts paredz noteikumu 48. punktā svītrot normas par maksas un bezmaksas piekļuvi Meža valsts reģistram un 49. punktā noteikt, ka turpmāk VMD nodrošinās piekļuvi Meža valsts reģistram ar dokumentu iesniegšanas un saņemšanas iespējām tiešsaistē Meža valsts reģistrā, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošā valsts informācijas sistēmu savietotāja Vienotās pieteikšanās moduļa autentifikācijas risinājumu (pēc grozījumiem – 49.1. apakšpunkts). Tiek saglabātas  arī patlaban noteikumu 49.2.2. apakšpunktā noteiktās Meža valsts reģistra datu lietošanas tiesības informācijas sistēmā ar tīmekļa pakalpes servisiem Meža valsts reģistrā (pēc grozījumiem – 49.2. apakšpunkts). Šo iespēju pārsvarā izmanto juridiskās personas, kru īpašumā ir lielas meža platības. Tas personai ar VMD piešķirtu lietotāja vārdu lauj Meža valsts reģistrā piekļūt tiem meža inventarizācijas datiem, kas šai personai pienākas saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem. Jebkuras izmaiņas Meža valsts reģistrā, izmantojot tīmekļa pakalpes servisus, izdarāmas atbilstoši noteikumu 24. punktā minētajiem klasifikatoriem, struktūrai un formātiem.

11. Korekcijas tabula koka diametra noteikšanai 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla atbilstoši celma diametram un veidaugstuma tabula iepriekš bija noteikta Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 228 "Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība". Šis normatīvais akts ir zaudējis spēku, un jaunajos noteikumos, kuros noteikta zaudējumu noteikšanas kārtība, iepriekšminētās tabulas nav iekļautas.

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu 4. pielikumu ar korekcijas tabulu koka diametra noteikšanai 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla atbilstoši celma diametram un veidaugstuma tabulu.

12. Noteikumu 3. pielikuma 7. tabulā ir norādīta mežaudzes bonitāte atkarībā no valdošās koku sugas un meža tipa un 4. pielikuma 4. un 5. tabulā ir iekļauta informācija par mežaudzes (lapu koku, kas nav vecāki par 10 gadiem, un skuju koku, kas nav vecāki par 20 gadiem) vidējo augstumu un vidējo caurmēru atkarībā no bonitātes. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" ir veicis pētījumu “Meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos izmantoto mežu raksturojošo rādītāju precizēšana”, kura laikā ir aktualizēta iepriekšminētā informācija, tāpēc nepieciešams aktualizēt arī noteikumu 3. pielikuma 7. tabulu un 4. pielikuma 4. un 5. tabulu.

Noteikumu projektā paredzēts aktualizēt noteikumu 3. pielikuma 7. tabulu un 4. pielikuma 4. un 5. tabulu.

13. Valsts zemes dienests datu reģistrācijai izmanto kadastra numuru, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ievadīt nav nepieciešams personu datus. Lai novērstu personu datu nelietderīgu sūtīšanu un minimizētu to apstrādi, no 7. pielikuma veidlapas ir jāizsvītro zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja un viņu personas koda vai reģistrācijas numura norāde. Meža inventarizācijas veicēji gandrīz vairs neizmanto 7. pielikuma veidlapu, lai informētu meža īpašnieku par to, ka zemes vienībā mainīsies zemes sadalījums pa lietošanas veidiem, tāpēc 7. pielikumā saglabājama tikai šim mērķim nepieciešamā informācija. VMD paziņojumu Valsts zemes dienestam sagatavo un nodod tiešsaistē starp informācijas sistēmām, neizmantojot 7. pielikumā noteikto veidlapu, tāpēc ir nepieciešams arī precizēt noteikumu 44. punktu. 

Precizēta 7. pielikumā iekļautā veidlapa, svītrojot zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju un viņa personas koda vai reģistrācijas numura norādi, un noteikumu 44. punktā svītrota atsauce uz 7. pielikumu.

2022. gada 21. jūnijā ir pieņemti Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 374 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā””. Noteikumos iekļauto normu administrēšanai, atbilstoši anotācijā minētajam, ir nepieciešams izdarīt grozījumus arī Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”, paredzot ieviest nogabala aprakstā saglabājamās pazīmes  par kopšanas cirtes izpildi un par galvenās cirtes pēc caurmēra izpildi.  

Noteikumu projekts papildināts ar 22.9. un 22.10. apakšpunktu, nosakot, ka meža inventarizācijā ir saglabājama informācija par kopšanas cirtes izpildi un par galvenās cirtes pēc caurmēra izpildi.