Anotācija

2023. gadā pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra pasūtījuma Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts veica pētījumu “Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” darbības izvērtējums par laika posmu no 2018./2019. mācību gada līdz 2022./2023. mācību gadam (2023)”[1] (turpmāk – “Latvijas skolas soma” darbības izvērtējums), kura ietvaros, vērtējot kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” īstenošanu secināts, ka kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” mainījusi izpratni par kultūras norišu formātiem un to pielāgošanu jauniešu auditorijai, veicinājusi jauna satura radīšanu un esošā pielāgošanu (piemēram, atbilstoši vecumposmiem), kā arī raisījusi izpratni par kultūras norišu izmantošanas iespējām mācību saturā.

Skolotāji visaugstāk novērtē kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” spēju nodrošināt visu skolēnu iesaisti kultūras norišu piekļūstamībā, programma “Latvijas skolas soma” dod vienlīdz svarīgu iespēju dažādot mācību saturu ar jaunu kultūras pieredzi un arī uzlabo skolēnu emocionālo labsajūtu, tāpat skolotāji novērtē iespēju celt paši savu kultūras kompetenci. Vienlaikus, lai gan kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros skolotāji novērtējuši kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” iepazīto mākslas un kultūras norišu ietekmi uz jaunās paaudzes pilsoniskuma un valstiskās piederības apziņas stiprināšanu, skolotāju vērtējums liecina, ka skolotājiem nepieciešams atbalsts darbā ar bērniem un jauniešiem domāto profesionālās mākslas un kultūras norisēm, kam piemīt pilsoniskās līdzdalības veicināšanas potenciāls.

“Latvijas skolas soma” darbības izvērtējumā sniegti priekšlikumi kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ieviešanas efektivitātes uzlabošanai turpināt sniegt metodisko atbalstu skolotāju profesionālajai pilnveidei, jo īpaši laikmetīgās mākslas izpratnes jautājumos, attīstīt skolēnu līdzdalības formas lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”, veicināt kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” norišu kvalitāti un attīstīt to atbalsta instrumentus visās kultūras un mākslas nozarēs.

Tāpat arī palielinoties piedāvājumam, attīstās arī prasība pēc iekļaujoša piedāvājuma tiem bērniem un jauniešiem, kuriem ir īpašas vajadzības. Lai nodrošinātu skolēnu pilnvērtīgu iesaisti kultūras norisēs un sasniegtu gaidītos ieguvumus no kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma”, būtiski ir ieklausīties arī skolēnu vēlmēs pēc tā, kādas kultūras norises viņi vēlētos nākotnē apmeklēt, un kas kultūras apmeklējuma pieredzē viņiem ir būtisks.

[1] “Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” darbības izvērtējums par laika posmu no 2018./2019. mācību gada līdz 2022./2023. mācību gadam”. (2023). Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts. Pieejams: LSS_zinojums_2023.pdf.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānots attīstīt kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci kā pilsonisko līdzdalību sekmējošu faktoru un nodrošināt vienlīdzīgu profesionālās mākslas un kultūras norišu piekļūstamību pasākuma mērķa grupai neatkarīgi no dzīves vietas un ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa. 

4.2.3.3. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, nosakot, ka projekta iesniedzējs ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

4.2.3.3. pasākuma mērķa grupa ir bērni un jaunieši, kuri apgūst pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, jo īpaši mazāk aizsargātās grupas, pedagogi un vietējā kopiena.

4.2.3.3. pasākuma ietvaros ar mazāk aizsargātām grupām saprotamas mērķgrupas ar ierobežotām iespējām: ar vecumu, ar dzimumu, ar dzīvesvietu, ar veselību, ar ģimenes stāvoklī, ar tautību un pilsonību, ar finansiāliem ierobežojumiem un ar grūtībām iekļauties sabiedrībā saistītas grupas atbilstoši Latvijas Kultūras akadēmijas veiktajam Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumam “Kultūras aktivitātes barometrs 2022”. [1] 

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros sākotnēji plānotais 4.2.3.3. pasākuma īstenošanai pieejamais finansējums ir 2 088 410 euro, t.sk. Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 1 775 148 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 313 262 euro.

Tomēr ņemot vērā finansējuma pārdales, kas rosinātas Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas (turpmāk – ESFTK) ietvaros saistībā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam vidusposma izvērtējumu un skar Kultūras ministriju, no 4.2.3.3. pasākuma kopumā pārdalīts ESF+ finansējums 144 027 euro apmērā, ņemot vērā šādus lēmumus:
1. ESFTK 2024. gada 31. oktobra sēdes lēmums par 15,3 miljonu euro  ESF+ finansējuma pārdali uz Eiropas Sociālā fonda Plus programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam, kas paredz tostarp arī 35 375 euro  pārdali no 4.2.3.3. pasākuma;
2. ESFTK 2025. gada 22. janvāra sēdes lēmums par 50 miljonu euro novirzīšanu patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei, finansējumu pārdalot no ministrijām, kuru pārziņā esošajās investīcijās ir kavējumi vai neizstrādāts tiesību aktu regulējums, kas paredz tostarp 108 652 euro finansējuma pārdali no 4.2.3.3. pasākuma Iekšlietu ministrijai. 

Ņemot vērā īstenotās pārdales, 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 918 966 euro, t.sk. ESF+ finansējums – 1 631 121 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 287 845 euro.

4.2.3.3. pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50 % no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 1 758 911 euro, t.sk. ESF+ finansējums 1 495 074 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 263 837 euro.

Noteikumu projekts nosaka, ka izmaksas ir attiecināmas no Noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas, lai nodrošinātu projekta īstenotājam iespēju savlaicīgi uzsākt 4.2.3.3. pasākuma ietvaros apstiprināmā projekta īstenošanu. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas, finansējuma saņēmējam tās ir jāsedz no sava budžeta, tomēr šāda iespējamība vērtējama ar zemu iestāšanās risku.  

Saskaņā ar Noteikumu projektam pievienoto protokollēmuma projektu tiek noteikts, ka 2025. gadā līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 4.2.3.3. pasākuma finansējuma saņēmējam Latvijas Nacionālajam kultūras centram projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu 18 659 euro apmērā attiecināmo izmaksu segšanai nodrošina no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

Plānots nodrošināt savlaicīgu projekta sagatavošanu un iesniegšanu sadarbības iestādē, tomēr ņemot vērā to, ka vienošanās par projekta īstenošanu indikatīvi varētu tikt noslēgta līdz 2025. gada novembrim, un attiecīgi arī projekta finansējums projekta īstenotājam būs pieejams tikai pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, bet lai nodrošinātu savlaicīgu projekta sagatavošanu, nepieciešams priekšfinansējums projekta vadītāja izmaksu segšanai (39.1, III. līmenis, 10. grupa) atalgojumu (2 070 mēnešalga x 7 mēneši +750 euro veselības apdrošināšana + 3 419 euro DD SocN) par darbībām no 2025. gada 1. maija līdz 2025. gada 30. novembrim.
 
Attiecīgi 2025. gadā nepieciešamais priekšfinansējums ir 18 659 euro, kas nepieciešams, lai sagatavotos projekta uzsākšanai, kas ietver Noteikumu projekta 19. punktā minēto atbalstāmo darbību uzsākšanu, tai skaitā:
1) veikt projekta īstenošanai nepieciešamā personāla plānošanu, atlases kritēriju un procedūras definēšanu;
2) izstrādāt projekta vadības grupas darba izveides kritērijus un darba uzdevumus, iekļaujot grupā kultūras, izglītības, gan pilsoniskās līdzdalības un citu atbilstošo jomu ekspertus;
3) sagatavot pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu iepirkuma konkursa procedūru tāda projekta pakalpojumu sniedzēja piesaistei, kas nodrošinās tālākizglītības norises, kultūras norišu aprobēšanu, semināru un konferenču organizēšanu, pieredzes apkopošanu u.c. pasākumus;
4) pieredzes izplatīšanas pasākumu un starptautiskās konferences mērķu un dalībnieku plānošana projekta rezultāta ilgtspējas veicināšanai;
5) projekta komunikācijas plāna koncepcijas izstrāde, un citas darbības, kas nepieciešamas savlaicīgai un kvalitatīvai projekta darbību uzsākšanai.   

Ņemot vērā, ka 4.2.3.3. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta iesniedzējs ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs, riska iestāšanās, ka projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", nav iespējams attiecināt no ESF+, vērtējama kā zema. Vienlaikus Latvijas Nacionālais kultūras centrs riska mazināšanai konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu.

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.-2027. gadam 4.2.3.3. pasākuma ESF+ finansējuma 1 631 121 euro apmērā sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- ESF+ finansējums 1 631 121 euro apmērā atbilst intervences kodam 152 “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā”;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” – ESF+ finansējums 1 631 121 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” – ESF+ finansējums 1 631 121 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 9 “Nepiemēro” – ESF+ finansējums 1 631 121 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” – ESF+ finansējums 1 631 121 euro.

4.2.3.3. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami nacionālie rādītāji: 
1. pedagogu skaits, kas pilnveidojuši kompetenci ar profesionālās mākslas un kultūras norisēm sekmēt pilsonisko līdzdalību – vismaz 200 pedagogi (rādītājs uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē parakstu lapas par vismaz 200 pedagogu dalību kompetences pilnveides pasākumos; pedagogus plānots uzskaitīt kā unikālas personas); 
2. izglītojamie, kuri attīstījuši pilsoniskās līdzdalības prasmes, piedaloties pilsonisko līdzdalību sekmējošu profesionālo mākslas un kultūras norišu aprobēšanā – vismaz 5000 izglītojamie (rādītājs uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē saraktu ar izglītojamajiem, kas piedalījušies profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanā; plānots uzskaitīt unikālas personas);
3. izglītības iestāžu, kas pilnveidojušas kompetenci izmantot kultūras norises kopienas vajadzību risināšanai, skaits – vismaz 20 izglītības iestādes no 20 pašvaldībām (rādītājs uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē noslēgtos sadarbības līgumus ar izglītības iestādēm par sadarbību projekta aktivitāšu īstenošanā (izglītības iestādes netiks piesaistītas projekta īstenošanā kā sadarbības partneri, tomēr, lai nodrošinātu ilgstošu sadarbību projekta aktivitāšu īstenošanā, finansējuma saņēmējs slēgs sadarbības līgumus ar izglītības iestādēm). 

Nacionālais rādītājs 200 pedagogi aprēķināts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka projekta īstenošanā tiks atlasītas 20 izglītības iestādes, katrā izglītības iestādē projekta aktivitāšu īstenošanā iesaistot vismaz 10 pedagogus, attiecīgi projekta ietvaros pilnveidojot viņu kultūras kompetenci un prasmi izmantot kultūras norises kā mācīšanās un līdzdalības sekmēšanas resursu. 

Nacionālais rādītājs 5 000 izglītojamie aprēķināts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka projekta īstenošanā piedalīsies 20 izglītības iestādes, katrā izglītības iestādē projekta aktivitāšu īstenošanā tiks piesaistītas 10 klases ar kopējo skolēnu skaitu – apmēram 250 skolēni, attiecīgi visās projekta aktivitātēs tiks iesaistīti un aktīvi līdzdarbosies vismaz 5 000 izglītojamie.  

4.2.3.3. pasākuma ietvaros ir noteiktas šādas atbalstāmas darbības:
1. kultūrizglītības programmā "Latvijas skolas soma" iekļauto bērniem un jauniešiem domāto profesionālās mākslas un kultūras norišu izvērtēšana un atlase, lai noteiktu profesionālās mākslas un kultūras norises, kurām piemīt pilsoniskās līdzdalības veicināšanas potenciāls un mērķa grupas kompetences izmantot kultūras norises pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas stiprināšanā izvērtēšana;
2. atlasīto profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšana izglītības iestādēs un kopienās ar mērķi attīstīt un sekmēt pasākuma mērķa grupas pilsonisko līdzdalību;
3. kultūras norišu aprobācijas laikā iegūto labās prakses piemēru apkopošana un izplatīšana par profesionālās mākslas un kultūras norišu īstenošanu pilsoniskās līdzdalības veicināšanai;
4. pedagogu profesionālās pilnveides pasākumu īstenošana, sekmējot prasmes izmantot profesionālās mākslas un kultūras norises pilsoniskās līdzdalības veicināšanai;
5. metodisko materiālu izstrāde pedagogiem, lai profesionālās mākslas un kultūras norises varētu izmantot pilsoniskās līdzdalības veicināšanai un izglītojamo līdzdalībai norišu izvēles un plānošanas procesā;
6. metodisko materiālu izstrāde profesionālās mākslas un kultūras norišu veidotājiem par profesionālās mākslas un kultūras norišu izmantošanu līdzdalības veicināšanai un demokrātijas principu iedzīvināšanai bērnu un jauniešu auditorijās;
7. nacionāla mēroga konferences īstenošana, lai stiprinātu izglītības un kultūras nozares sadarbību pilsoniskās līdzdalības veicināšanai;
8. starptautiskas konferences īstenošana par kultūras piekļūstamību, izmantojot kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" un līdzīgu Eiropas iniciatīvu pieredzi;
9. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
10. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs Latvijas Nacionālais kultūras centrs nodrošina kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma” iekļauto profesionālās mākslas un kultūras norišu bērniem un jauniešiem izvērtēšanu, lai atlasītu profesionālās mākslas un kultūras norises, kam piemīt pilsoniskās līdzdalības veicināšanas potenciāls, kā arī izvērtē mērķa grupas kompetenci izmantot kultūras norises pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas stiprināšanā. Finansējuma saņēmējs iepirkuma procedūrā izvēlas pakalpojuma sniedzēju, kas izglītības iestādēs un kopienās īsteno atlasīto profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanu, lai pilnveidotu gan izglītojamo, gan pedagogu kompetenci strādāt ar profesionālās mākslas un kultūras norisēm, sekmējot pasākuma mērķa grupas pilsonisko līdzdalību.

Lai uzsāktu finansējuma saņēmēja atlasīto kultūras norišu aprobēšanu, finansējuma saņēmējs nosūtīs visām pašvaldībām oficiālu vēstuli, uzaicinot pašvaldības uzrunāt pašvaldības izglītības iestādes par iespēju piedalīties projektā. Visām izglītības iestādēm, lai atbalstītu to dalību projektā, tiks lūgts apliecinājums par gatavību un motivāciju iesaistīties projekta aktivitātēs, apņemoties aktīvi darboties projekta aktivitātēs un pēc projekta īstenošanas noslēgšanās apņemties turpināt nodot tālāk citām izglītības iestādēm projekta ietvaros iegūtās zināšanas un labās prakses piemērus. Attiecīgi, izglītības iestādes, kas uzņemsies projekta aktivitāšu pienākumus, tiks atbalstītas dalībai projekta aktivitātēs.  
 
Paredzēts, ka kultūras norišu aprobēšanā jāiesaista vismaz 20 izglītības iestādes, katrā izveidojot darba grupu, kuras sastāvā iekļaus pārstāvjus no izglītības iestādes administrācijas, skolotājus un skolēnus. Pēc kultūras norises izvēles darba grupai pievienosies arī kultūras profesionālis, kas darbojas izvēlētajā nozarē. Vajadzības gadījumā izglītības iestāde var piesaistīt vietējās nevalstiskās organizācijas vai iniciatīvas grupas. Konkrēts darba grupas dalībnieku skaits nav noteikts. 
 
Darba grupas dalībnieki plānos un īstenos tālākizglītības pasākumos iegūtās jaunās pieredzes pielietošanu izglītības iestādes situācijā, izplatīs informāciju saviem kolēģiem un skolēniem, koordinēs izglītības iestādes pilsoniskās līdzdalības norises. 

Pēc darba grupas izveides 20 izglītības iestādes īstenos atlasīto profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanu, iesaistot pedagogus un izglītojamos. 4.2.3.3. pasākuma ietvaros ar kultūras norišu aprobēšanu saprotama kultūras norises piedzīvošana, kad kultūras norises procesā sadarbojas pasniedzēji, skolēni un kultūras profesionāļi, lai rastu metodes, kā ar konkrēto kultūras norisi var strādāt ar līdzdalības veicināšanas jautājumiem izglītības iestādē vai kopienā, mācību un/vai audzināšanas darbā. Darbs pie kultūras norises aprobēšanas var notikt apmeklējot konkrēto kultūras norisi vai, piemēram, aicinot kultūras norises autoru uz izglītības iestādi. Pēc kultūras norises noskatīšanās tiks īstenotas arī kopienas pilsoniskās līdzdalības aktivitātes, kam Projekts paredz kopienas pilsoniskās līdzdalības aktivitāšu īstenošanas izmaksas, piemēram, telpu nomas izmaksas, materiālu izmaksas, kafijas pauzes izmaksas, transporta izmaksas, ēdināšanas izmaksas, inventāra nomas izmaksas un citas izmaksas, kas nepieciešamas pilsoniskās līdzdalības aktivitātes īstenošanai. 
Atlasītās 20 izglītības iestādes, ar ko būs noslēgti sadarbības līgumi par iesaisti projekta aktivitāšu īstenošanā, pēc kultūras norišu aprobēšanas projekta aktivitātēs iesaistīs vēl 20 sadarbības izglītības iestādes, ar kurām var identificēt līdzīgas mērķa grupas  vajadzības un mentorēs tās tālākajām darbībām kultūras norišu pieredzēšanai.

Profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanas rezultātā kultūras norišu saturā tiek iekļauti sociāli aktuāli un vecumposmam atbilstoši jautājumi un mazināti konkrēti piekļūstamības šķēršļi, kas t.sk. mazinot piekļūstamības šķēršļus, ko rada ierobežotas valodas zināšanas, nepietiekamas sociālās prasmes, sociālekonomiskais stāvoklis, veselības un/vai attīstības traucējumi (vieglā valoda, surdotulkojumi). 
Konkrētā kultūras norise pēc aprobēšanas būs pieejama kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumā, lai to apmeklētu jebkura izglītības iestāde. 

Vienlaikus kultūras norišu aprobēšanas procesā, strādājot ar konkrētām kultūras norisēm, tiks nodrošināta pedagogu profesionālās pilnveides īstenošana, sekmējot pedagogu kompetenci izmantot profesionālās mākslas un kultūras norises pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Pedagogu tālākizglītības pasākumi notiks cikliski, paplašinot pedagogu izpratni par daudzveidīgām pilsoniskās līdzdalības izpausmēm un veidiem, attīstot metodes pilsoniskās līdzdalības sekmēšanai un kultūras izpratnes un izpausmes kompetences nostiprināšanai. 

Finansējuma saņēmējs profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanas ietvaros apkopo atgriezenisko saiti no aprobēšanā iesaistītajiem pedagogiem un izglītojamajiem un labās prakses piemērus par profesionālās mākslas un kultūras norišu īstenošanu pilsoniskās līdzdalības veicināšanai.

Pamatojoties uz profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanas rezultātiem, finansējuma saņēmējs izstrādā metodisko materiālu profesionālās mākslas un kultūras norišu veidotājiem, kā stiprināt profesionālās mākslas un kultūras norišu izmantošanu līdzdalības veicināšanā un demokrātijas principu iedzīvināšanā bērnu un jauniešu auditorijai, tāpat tiek izstrādāts metodiskais materiāls pedagogiem profesionālās mākslas un kultūras norišu izmantošanai pilsoniskās līdzdalības veicināšanai un izglītojamo līdzdalībai norišu izvēles un plānošanas procesā, attīstot pilsonisko līdzdalību un demokrātisko attieksmi.

4.2.3.3. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un tā ietvaros ir plānotas specifiskas darbības horizontālā principa veicināšanai, nosakot pienākumu uzkrāt datus par projekta ietekmi uz rādītāju – konsultatīva rakstura pasākumu skaits ar ekspertiem nediskriminācijas jomā, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Noteikumu projektā noteikts, ka 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānots attiecināt tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Noteikumu projektā noteikts, ka 4.2.3.3. pasākuma ietvaros netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 54. panta b) apakšpunktu.

Atbildīgā iestāde izstrādā vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām (turpmāk – vienkāršoto izmaksu metodika) un saskaņo to ar vadošo iestādi.

Līdz brīdim, kad tiks apstiprināta vienkāršoto izmaksu metodika, finansējuma saņēmēja personāla izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze.
Redzes korekcijas līdzekļu kompensācija un personāla veselības apdrošināšanas izmaksas tiek segtas no projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām.

Pēc vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanas, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas tiek attiecinātas, piemērojot vienkāršoto izmaksu metodiku.

Noteikumu projekts nosaka izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanas izmaksas saskaņā ar Labklājības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)”, nodrošinot, ka projekta ietvaros  tiek paredzētas: 
1. vismaz trīs vispārīgās darbības, kas attiecas uz projekta vadību un īstenošanu un kas kopumā veicina vienlīdzīgas iespējas un pamattiesību ievērošanu, kas  aptver trīs jomas:  
- informāciju un publicitāti; 
- projekta vadību un īstenošanu; 
- publiskos iepirkumus (ja attiecināms);
2. vismaz vienu specifisko darbību, kas īpaši veicina vienlīdzīgas iespējas, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, iekļaušanu. 
3. ir paredzēts vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs: konsultatīva rakstura pasākumu skaits ar ekspertiem nediskriminācijas jomā, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Noteikumu projekts nosaka, ka ir atbalstāma sociāli atbildīga un inovatīva iepirkuma īstenošana un vides prasību integrācija preču un pakalpojumu  iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums). 
 
Finansējuma saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta prasībām. Finansējuma saņēmējs paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Lai nodrošinātu interešu konflikta riska neiestāšanos, finansējumā saņēmējs izstrādās kārtību, kur tiks aprakstīta interešu konflikta riska izvērtēšanas un uzraudzības kārtība un rīcība, ja tiek konstatēts interešu konflikts. Finansējuma saņēmējs nodrošina dubultā finansējuma riska novēršanu un demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un nodrošina, lai 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. 

Vienlaikus Kultūras ministrija ir izvērtējusi dubultā finansējuma risku ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo 4.2.2.1. pasākumu “Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – 4.2.2.1. pasākums), kura mērķis ir nodrošināt bērniem un jauniešiem iespēju apmeklēt norises STEM jomā un pilsoniskās līdzdalības jomā, kas sekmē mācību satura sasniedzamo rezultātu un mērķu sasniegšanu, lai mācību procesā dažādotu mācīšanās pieredzi, efektīvāk sasaistītu mācību teoriju ar praksi, veicinātu izpratni par minēto jomu darba tirgus prasībām, radītu interesi par šo jomu apgūšanu un sekmētu turpmāku mācīšanās izvēli minētajās jomā. Ņemot vērā to, ka 4.2.2.1. pasākuma ietvaros plānotas atbalstāmās darbības paredz norišu kataloga izveidi un norišu apmeklēšanu un koordinēšanu, savukārt 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānotas darbības, kas ir vērstas uz kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma” iekļauto bērniem un jauniešiem domāto profesionālās mākslas un kultūras norišu izvērtēšanu un aprobēšanu, kultūras norišu apmeklējumu mērķtiecīgi paredzot tikai kā daļa no pieredzes uzkrāšanas kultūras norišu izmantošanai mācību procesā, Kultūras ministrija nav identificējusi dubultfinansējuma risku.

Tāpat Kultūras ministrija ir izvērtējusi dubultā finansējuma risku ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4.9. pasākumu “Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas” (turpmāk – 4.3.4.9. pasākums). 4.3.4.9. pasākuma mērķis ir vērsts uz  vietējo kopienu spēju pašorganizēties, sadarboties un līdzdarboties stiprināšanu, veidojot izpratni par kopējo labumu, veicinot atbildības izjūtu par līdzcilvēkiem un sabiedrības noturības prasmju attīstību, vienlaikus izmantojot reģionālo nevalstisko organizāciju atbalsta centru potenciālu, savukārt, 4.2.3.3. pasākuma ietvaros paredzēts nodrošināt skolēnu iesaisti kultūras norišu piekļūstamībā, stiprinot mākslas un kultūras norišu ietekmi uz jaunās paaudzes pilsoniskuma attīstību, un caur praktiskiem uzdevumiem ļaujot skolēniem īstenot praksē pilsoniskās apziņas un sabiedriskās līdzdalības ideju.

4.2.3.3. pasākuma ietvaros netiek sniegts valsts atbalsts komercdarbībai, jo Noteikumu projekts nosaka, ka 4.2.3.3. pasākuma ietvaros finansējums nevar tikt izmantots saimnieciskās darbības veikšanai. Finansējuma saņēmējs, kas ir Nacionālais kultūras centrs, atbalstu saņems tādām darbībām, kas nav saimnieciskas darbības, jo Nacionālais kultūras centrs īstenos valsts pārvaldes funkciju atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 931 “Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums” 4.19.¹ apakšpunktam, kas paredz, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs īsteno kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”, nodrošinot iespēju pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmu izglītojamiem apmeklēt kultūras norises mācību un audzināšanas darba ietvaros.
Pasākuma ietvaros plānoto darbību rezultātā iegūtais produkts vai pakalpojums tiks nodots finansējuma saņēmēja Nacionālā kultūras centra īpašumā un būs publiski pieejams visai sabiedrībai. Tāpat Noteikumu projekts nosaka, ka projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas tiks noteiktas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. 4.2.3.3. pasākumā plānoto darbību īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādes tiks veiktas saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. 

Tāpat vērtējot nepieciešamību, noteikt finansējuma saņēmējam pienākumu izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi, Kultūras ministrija ir ņēmusi vērā, ka 4.2.3.3. pasākuma mērķis ir sociāls, t.sk. 4.2.3.3. pasākuma ietvaros nav paredzēts gūt ieņēmumus un 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānotiem ieguvumiem ir sociāls raksturs. 4.2.3.3. pasākuma īstenošanas ietvaros paredzēts aprobēt profesionālās mākslas un kultūras norises bērniem un jauniešiem, kultūras norišu saturā iekļaujot sociāli aktuālus un vecumposmam atbilstošus jautājumus un mazinot konkrētus piekļūstamības šķēršļus, lai attīstīt kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci kā pilsonisko līdzdalību sekmējošu faktoru un nodrošinātu vienlīdzīgu profesionālās mākslas un kultūras norišu piekļūstamību pasākuma mērķa grupai neatkarīgi no dzīves vietas un ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa. Vienlaikus 4.2.3.3. pasākuma ietvaros tiks stiprināta pedagogu kompetence strādāt ar profesionālās mākslas un kultūras norisēm, sekmējot pasākuma mērķa grupas pilsonisko līdzdalību, kas kalpo par sociālās kohēzijas instrumentu, tādējādi paaugstinot arī kopējo dzīves kvalitātes uztveri sabiedrībā.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas definīcijai, saliedēta sabiedrība ir sabiedrība, kas darbojas visu sabiedrības locekļu labklājībai, cīnās pret sociālo atstumtību, veido piederības sajūtu, veicina uzticēšanos un nodrošina tās locekļiem augšupejošu sociālo mobilitāti jeb līdzdalības un rīcības iespēju paaugstināšanos neatkarīgi no sociālā statusa, 4.2.3.3. pasākuma īstenošana sniegs būtisku ieguvumu sabiedrībai, veicinot saliedētas sabiedrības stiprināšanu, jo 4.2.3.3. pasākumi ir vērsti uz kultūras izpratnes un izpausmes kompetences kā pilsonisko līdzdalību sekmējošu faktora attīstību, stiprinot pilsoniskās līdzdalības potenciālu bērniem un jauniešiem, vienlaikus mazinot konkrētus kultūras norišu piekļūstamības šķēršļus mazākaizsargātām grupām.  

Iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās cieši saistīta ar sadarbības prasmēm un līdzdarbības prasmēm, jo īpaši attīstot pilsonisko izglītību un sabiedrības izpratni par demokrātiskiem procesiem valstī, tai skaitā lēmumu pieņemšanas procedūru un pilsoniskās sabiedrības lomu demokrātiskā valstī. Stipra, zinoša un aktīva pilsoniskā sabiedrība ir būtisks demokrātiskas valsts un cilvēka drošumspējas stūrakmens. [2]  

Ņemot vērā 4.2.3.3. pasākuma sociālo raksturu, var secināt, ka 4.2.3.3. pasākuma ieguvumi nav monetāri novērtējami un 4.2.3.3. pasākuma ietvaros nav nepieciešams veikt izmaksu un ieguvumu analīzi.  

Vienlaikus ir pētījumi, kas monetāri novērtē nevalstisko organizāciju darbības pienesumu sabiedrībai. Piemēram, pētījumā “Nevalstisko organizāciju sociālekonomiskā ietekme” [3] ir monetāri novērtēts, ka Latvijā 2022. gadā NVO tiešais pienesums tautsaimniecībā bija 331 miljoni euro, kamēr netiešais pienesums veidoja 223 miljonus euro. 2022. gadā mājsaimniecības apkalpojošo bezpeļņas organizāciju izlaides apjoms jeb tiešais pienesums tautsaimniecībai bija 331 miljoni euro.
Ņemot vērā, ka 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānots, ar kultūras pasākum potenciālu veicināt bērnos un jauniešos izpratni par kopējo labu un līdzatbildība par sabiedrības attīstības procesiem, tādējādi attīstot bērnos un jauniešos arī  pilsoniskās līdzdalības kompetenci, 4.2.3.3. pasākumam ir potenciāls ilgtermiņā veicināt arī mērķa grupas iesaistīšanos organizētās pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs,  interešu aizstāvībā, kopienu iniciatīvās, un arī nevalstisko organizāciju darbībā.

Tāpat Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

[1] “Kultūras aktivitātes barometrs 2022. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums”. (2022). Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras akadēmija, SIA Pētījumu centrs SKDS. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/29958/download?attachment 

[2] Skat., piemēram: “Ziņojums par cilvēkdrošības koncepcijas ieviešanu kopienu līmenī”; (2014). Žanete Ozoliņa. Pieejams: nvo.lv/uploads/201910181603026858.pdf; “Democratic Resilience: Civil Society Organisations as Key Actors”. (2024). Nils-Eyk Zimmermann. Pieejams: https://civilresilience.net/en/democratic-resilience-csos-as-key-actors/

[3] “Nevalstisko organizāciju sociālekonomiskā ietekme. Pienesums IKP un valsts ieguldījumi”. (2023). Uldis Spuriņš. Pieejams: petijums_nvo_ieguldijums_latvijas_ekonomika_.pdf