21-TA-1508: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valsts kontrole lietderības revīzijas „Vai būvniecības uzraudzības un kontroles process ir efektīvs un veicina privātmāju būvniecību ar iespējami mazāku administratīvo slogu?” 2018. gada 16.novembra revīzijas ziņojumā “Vai privātmāju būvniecības uzraudzība ir būvētāju sabiedrotais?” secināja, ka būvvalžu veiktās pārbaudes būvobjektos nav efektīvas, jo būvvaldes tikpat kā neveic riska novērtējumā balstītās pārbaudes, jo lieli resursi tiek veltīti obligātam būvlaukuma apmeklējumam pirms būvniecības ieceres saskaņošanas.
Izvērtējot Valsts kontroles izdarītos secinājumus, tai skaitā kopsakarībā ar būvniecības procesiem, kas neietilpa Valsts kontroles revīzijas tvērumā, Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka būtu nepieciešams no normatīvā regulējuma izslēgt prasību veikt obligātu būvlaukuma apsekošanu pirms būvniecības ieceres saskaņošanas, šādi optimizējot procesu un ļaujot būvvaldei vai institūcijai, kas pilda būvvaldes funkcijas, jēgpilni organizēt būvdarbu uzraudzību, balstoties uz izveidotajiem riska novērtējuma algoritmiem.
Izvērtējot Valsts kontroles izdarītos secinājumus, tai skaitā kopsakarībā ar būvniecības procesiem, kas neietilpa Valsts kontroles revīzijas tvērumā, Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka būtu nepieciešams no normatīvā regulējuma izslēgt prasību veikt obligātu būvlaukuma apsekošanu pirms būvniecības ieceres saskaņošanas, šādi optimizējot procesu un ļaujot būvvaldei vai institūcijai, kas pilda būvvaldes funkcijas, jēgpilni organizēt būvdarbu uzraudzību, balstoties uz izveidotajiem riska novērtējuma algoritmiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot būvniecības uzraudzības procesu, balstot to uz efektivitātes un samērīguma principiem. Jaunais regulējums ļaus pašvaldībām efektīvi organizēt būvdarbu uzraudzību, balstoties uz būvvaldes izstrādātajiem riska vērtēšanas algoritmiem efektīvi izmantojot pieejamos resursus. tāpat regulējums veicinās privātpersonu motivāciju legalizēt iepriekš veikto patvaļīgu būvniecību, jo spēkā esošais regulējums paredz negatīvās sekas personai katrā gadījumā, kad tā labprātīgi uzsāk patvaļīgās būvniecības "legalizāciju".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) 137.punkts nosaka, ka pirms būvvalde izdod būvatļauju, būvinspektors pārbauda būvniecības ieceres realizācijas vietu, lai pārliecinātos, ka tur nav veikta patvaļīga būvniecība.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši šā brīža regulējumam, būvinspektoram, ierosinātās būvniecības ieceres saskaņošanas un akceptēšanas procesā pirms būvatļaujas izdošanas, ir pienākums apsekot būvniecības ieceres realizācijas vietu un pārliecināties, ka nav veikta patvaļīga būvniecība.
Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka būvinspektors, apsekojot būvvietu, pārliecinās, ka būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja un pirms to uzsākšanas ir izpildīti būvatļaujas nosacījumi, bet ja tas nav ievērots, būvinspektoram ir pienākums apturēt būvdarbus (139.1. un 141.punkts). Savukārt būvvaldei saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu ir jāpieņem lēmums, par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi — neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta vai par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes. Jānorāda, ka persona ierosināt būvniecību var arī vienkāršotā kārtībā, iesniedzot paskaidrojuma rakstu vai paziņojumu par būvniecību. Šajos gadījumos šobrīd būvvaldei nav pienākums apsekot būvvietu.
Ja persona ir uzsākusi iepriekš veiktās patvaļīgās būvniecības legalizāciju, iesniedzot normatīvajos aktos paredzēto būvniecības ieceres dokumentāciju saskaņošanai un akceptēšanai, būvvaldei nav lietderīgi pirms būvatļaujas izsniegšanas apsekot plānoto būvlaukumu un pieņemt Būvniecības likuma 18.panta piektajā daļā norādītos lēmumus. Būvniecības pieļaujamība atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiks vērtēta būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņošanas procesā. Savukārt, ņemot vērā, ka persona jau ir iesniegusi būvniecības ieceres dokumentāciju saskaņošanai un akceptēšanai, ja būvniecība ir pieļaujama, nav lietderīgi pašvaldībai uzdot personai pienākumu, kas faktiski jau tiek izpildīts.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu vietējās pašvaldības kompetencē ietilpst nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu izveidojot būvvaldi. Minētais pašvaldības pienākums izriet arī no likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 14.punkta, kurš noteic, ka pašvaldības autonomajās funkcijās ietilpst nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. Būvniecības regulējums neliedz būvvaldēm arī turpmāk apsekot būvvietu pirms būvatļaujas izdošanas. Ja arī būvvieta tika apsekota pirms būvatļaujas izdošanas, persona būvdarbos var atkāpties no būvprojekta un veikt patvaļīgu būvniecību. Jānorāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikum” 111.punktam galveno būvasu nospraušanas aktu būvniecības ierosinātājam septiņu dienu laikā pēc tā parakstīšanas jāiesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz ar to būvvaldes var kontrolēt ēkas novietojumu. Apsekojot plānoto būvniecības vietu būvinspektors neveic uzmērījumus un nekādā veidā nevērtē atbilstību dokumentiem, tikai konstatē būvdarbu uzsākšanas faktu un tas nekādā veidā nenovērš patvaļīgās būvniecības riskus. Vispārīgo būvnoteikumu 138.punkts nosaka, ka pēc būvdarbu uzsākšanas būvinspektors kontrolē būvniecības procesu, apsekojot būvdarbu veikšanas vietu atbilstoši būvuzraudzības plānam, līdz ar to būvinspektoram ir jāplāno objekta apmeklējumi, kas saistīts ar būvuzraudzības plānu. Ņemot vērā, ka būvinspektors nav objektā visu laiku, kontrole jāveic jēgpilni, izvēloties posmus tā, lai varētu gūt pārliecību par sabiedrības interešu ievērošanu un patvaļīgās būvniecības nepieļaušanu. Šāds princips izriet arī no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktiem valsts pārvaldes principiem - Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai - un Administratīvā procesa likuma 4.pantā ietvertajiem principiem.
Izpildot Valsts kontroles ziņojuma lietā Nr.2.4.1-23/2017 doto uzdevumu, būvvaldēm būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir pieejams algoritms būvniecības lietas riska līmeņa noteikšanai, kurā tiek ņemti vērā vairāki kritēriji - būves grupa, būvniecības veids, būves lietošanas veids, paredzētais būvniecības apjoms objektā, objekta ekspluatācija būvdarbu laikā, būvkomersanta klasifikācija, objekta iepriekš veiktās kontroles rezultāti, iesaistīto atbildīgo būvspeciālistu kvalifikācija un profesionālā darbība. Apmācības par BIS funkcionalitāti “būvdarbu risku algoritms” notika Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)” ietvaros. Prezentācijas ir pieejamas Būvniecības valsts kontroles biroja interneta tīmekļa vietnē.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā lietā Nr.2.4.1-23/2017 “Vai privātmāju būvniecības uzraudzība ir būvētāju sabiedrotais?” ir norādīts: "Būvlaukuma apsekojums pirms būvatļaujas izsniegšanas ir jāveic, lai pārliecinātos, ka būvniecības ierosinātājs nav uzsācis patvaļīgu būvniecību pirms būvatļaujas ar būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildes atzīmi saņemšanas (Vispārīgie būvnoteikumi, 137.punkts). Lai gan minētās pārbaudes veikšana ir noteikta normatīvajos aktos, revīzijā iegūtie dati rosina atkārtoti izvērtēt šīs pārbaudes lietderību privātmāju būvniecības gadījumos, jo:
- neliels pārbaudēs konstatēto pārkāpumu īpatsvars (10% no veiktajām pārbaudēm) norāda uz zemu patvaļīgas būvniecības risku;
- tikai divos procentos gadījumu no veiktajām pārbaudēm tika konstatēti tik būtiski pārkāpumi, lai būtu pamats piemērot administratīvo sodu;
- nevienā no pārkāpumu gadījumiem būvvalde nav pieņēmusi lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkts), bet visos gadījumos pieņemts lēmums par būvniecības atļaušanu pēc normatīvo aktu prasību izpildes, proti, pēc būvatļaujas ar būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildes atzīmes saņemšanas. Īpaši uzsverams, ka, iesniedzot būvniecības ieceri būvvaldē, būvniecības ierosinātājs jau ir izteicis apņemšanos izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības būvniecības uzsākšanai, t.sk. gadījumos, kad būvniecība faktiski jau uzsākta un būvvalde, apsekojot būvlaukumu, konstatē pārkāpumu. Tāpēc būvvaldes lēmums – atļaut būvniecību pēc būvniecības uzsākšanai nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanas – ir deklaratīvs un nemaina būvniecības ierosinātāja apņemšanos izpildīt normatīvo aktu prasības."
Lai gan Valsts kontroles 2018.gada 16.novembra ziņojums "Vai būvniecības uzraudzības un kontroles process ir efektīvs un veicina privātmāju būvniecību ar iespējami mazāku administratīvo slogu?", kas ir sagatavots revīzijas lietā Nr. 2.4.1-23/2017, attiecas uz privātmāju būvniecības procesa uzraudzību, Ekonomikas ministrija vērtēja Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" regulējumu kompleksi, novērtējot Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkta paredzētās pārbaudes lietderību arī citu būvju būvniecības gadījumā. Ekonomikas ministrija secināja, ka obligāts plānotā būvlaukuma apmeklējums pirms būvatļaujas izsniegšanas, pārliecinoties par patvaļīgās būvniecības neesību, nav lietderīgs arī citos gadījumos.
Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka būvinspektors, apsekojot būvvietu, pārliecinās, ka būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja un pirms to uzsākšanas ir izpildīti būvatļaujas nosacījumi, bet ja tas nav ievērots, būvinspektoram ir pienākums apturēt būvdarbus (139.1. un 141.punkts). Savukārt būvvaldei saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu ir jāpieņem lēmums, par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi — neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta vai par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes. Jānorāda, ka persona ierosināt būvniecību var arī vienkāršotā kārtībā, iesniedzot paskaidrojuma rakstu vai paziņojumu par būvniecību. Šajos gadījumos šobrīd būvvaldei nav pienākums apsekot būvvietu.
Ja persona ir uzsākusi iepriekš veiktās patvaļīgās būvniecības legalizāciju, iesniedzot normatīvajos aktos paredzēto būvniecības ieceres dokumentāciju saskaņošanai un akceptēšanai, būvvaldei nav lietderīgi pirms būvatļaujas izsniegšanas apsekot plānoto būvlaukumu un pieņemt Būvniecības likuma 18.panta piektajā daļā norādītos lēmumus. Būvniecības pieļaujamība atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiks vērtēta būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņošanas procesā. Savukārt, ņemot vērā, ka persona jau ir iesniegusi būvniecības ieceres dokumentāciju saskaņošanai un akceptēšanai, ja būvniecība ir pieļaujama, nav lietderīgi pašvaldībai uzdot personai pienākumu, kas faktiski jau tiek izpildīts.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu vietējās pašvaldības kompetencē ietilpst nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu izveidojot būvvaldi. Minētais pašvaldības pienākums izriet arī no likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 14.punkta, kurš noteic, ka pašvaldības autonomajās funkcijās ietilpst nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. Būvniecības regulējums neliedz būvvaldēm arī turpmāk apsekot būvvietu pirms būvatļaujas izdošanas. Ja arī būvvieta tika apsekota pirms būvatļaujas izdošanas, persona būvdarbos var atkāpties no būvprojekta un veikt patvaļīgu būvniecību. Jānorāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikum” 111.punktam galveno būvasu nospraušanas aktu būvniecības ierosinātājam septiņu dienu laikā pēc tā parakstīšanas jāiesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz ar to būvvaldes var kontrolēt ēkas novietojumu. Apsekojot plānoto būvniecības vietu būvinspektors neveic uzmērījumus un nekādā veidā nevērtē atbilstību dokumentiem, tikai konstatē būvdarbu uzsākšanas faktu un tas nekādā veidā nenovērš patvaļīgās būvniecības riskus. Vispārīgo būvnoteikumu 138.punkts nosaka, ka pēc būvdarbu uzsākšanas būvinspektors kontrolē būvniecības procesu, apsekojot būvdarbu veikšanas vietu atbilstoši būvuzraudzības plānam, līdz ar to būvinspektoram ir jāplāno objekta apmeklējumi, kas saistīts ar būvuzraudzības plānu. Ņemot vērā, ka būvinspektors nav objektā visu laiku, kontrole jāveic jēgpilni, izvēloties posmus tā, lai varētu gūt pārliecību par sabiedrības interešu ievērošanu un patvaļīgās būvniecības nepieļaušanu. Šāds princips izriet arī no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktiem valsts pārvaldes principiem - Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai - un Administratīvā procesa likuma 4.pantā ietvertajiem principiem.
Izpildot Valsts kontroles ziņojuma lietā Nr.2.4.1-23/2017 doto uzdevumu, būvvaldēm būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir pieejams algoritms būvniecības lietas riska līmeņa noteikšanai, kurā tiek ņemti vērā vairāki kritēriji - būves grupa, būvniecības veids, būves lietošanas veids, paredzētais būvniecības apjoms objektā, objekta ekspluatācija būvdarbu laikā, būvkomersanta klasifikācija, objekta iepriekš veiktās kontroles rezultāti, iesaistīto atbildīgo būvspeciālistu kvalifikācija un profesionālā darbība. Apmācības par BIS funkcionalitāti “būvdarbu risku algoritms” notika Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)” ietvaros. Prezentācijas ir pieejamas Būvniecības valsts kontroles biroja interneta tīmekļa vietnē.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā lietā Nr.2.4.1-23/2017 “Vai privātmāju būvniecības uzraudzība ir būvētāju sabiedrotais?” ir norādīts: "Būvlaukuma apsekojums pirms būvatļaujas izsniegšanas ir jāveic, lai pārliecinātos, ka būvniecības ierosinātājs nav uzsācis patvaļīgu būvniecību pirms būvatļaujas ar būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildes atzīmi saņemšanas (Vispārīgie būvnoteikumi, 137.punkts). Lai gan minētās pārbaudes veikšana ir noteikta normatīvajos aktos, revīzijā iegūtie dati rosina atkārtoti izvērtēt šīs pārbaudes lietderību privātmāju būvniecības gadījumos, jo:
- neliels pārbaudēs konstatēto pārkāpumu īpatsvars (10% no veiktajām pārbaudēm) norāda uz zemu patvaļīgas būvniecības risku;
- tikai divos procentos gadījumu no veiktajām pārbaudēm tika konstatēti tik būtiski pārkāpumi, lai būtu pamats piemērot administratīvo sodu;
- nevienā no pārkāpumu gadījumiem būvvalde nav pieņēmusi lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkts), bet visos gadījumos pieņemts lēmums par būvniecības atļaušanu pēc normatīvo aktu prasību izpildes, proti, pēc būvatļaujas ar būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildes atzīmes saņemšanas. Īpaši uzsverams, ka, iesniedzot būvniecības ieceri būvvaldē, būvniecības ierosinātājs jau ir izteicis apņemšanos izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības būvniecības uzsākšanai, t.sk. gadījumos, kad būvniecība faktiski jau uzsākta un būvvalde, apsekojot būvlaukumu, konstatē pārkāpumu. Tāpēc būvvaldes lēmums – atļaut būvniecību pēc būvniecības uzsākšanai nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanas – ir deklaratīvs un nemaina būvniecības ierosinātāja apņemšanos izpildīt normatīvo aktu prasības."
Lai gan Valsts kontroles 2018.gada 16.novembra ziņojums "Vai būvniecības uzraudzības un kontroles process ir efektīvs un veicina privātmāju būvniecību ar iespējami mazāku administratīvo slogu?", kas ir sagatavots revīzijas lietā Nr. 2.4.1-23/2017, attiecas uz privātmāju būvniecības procesa uzraudzību, Ekonomikas ministrija vērtēja Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" regulējumu kompleksi, novērtējot Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkta paredzētās pārbaudes lietderību arī citu būvju būvniecības gadījumā. Ekonomikas ministrija secināja, ka obligāts plānotā būvlaukuma apmeklējums pirms būvatļaujas izsniegšanas, pārliecinoties par patvaļīgās būvniecības neesību, nav lietderīgs arī citos gadījumos.
Risinājuma apraksts
Lai būvvalde atbilstoši savai kompetencei varētu organizēt būvniecības procesa uzraudzību, balstoties uz jēgpilnu riska analīzi, samērīgi izmantojot pieejamos resursus, Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkts ir svītrojams.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ekonomikas ministrija uzskata, ka piedāvātie pilnveidojumu būvniecības uzraudzības procesā ir samērīgi un jēgpilni, jo ļaus primāri veikt tādas būvniecības uzraudzību, kas satur lielāku risku sabiedrības interešu apdraudējumam un netērēt resursus nelietderīgām pārbaudēm "legalizācijas" procesā esošās patvaļīgās būvniecības konstatēšanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ietekmi uz pašvaldību budžetiem nevar aprēķināt, tā kā tas ir atkarīgs no būvvietas atrašanās vietas, kas ietekmē transporta izdevumus
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUSCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
PROVIDUS iebilst pret Ekonomikas ministrijas ieceri grozīt Ministru kabineta noteikumus “Vispārīgie būvnoteikumi” , izslēdzot 137.punktu, pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1. Prettiesiski veikti būvdarbi ir patvaļīga būvniecība. Jāsecina, ka patvaļīgā būvniecība var notikt: 1) gan pirms tam, kad būvvaldē ir iesniegti jebkādi dokumenti, 2) gan arī tad, kad persona veic būvdarbus pirms izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi.
2. Tikai apskatot ieceres realizācijas vietu būvinspektors var pārliecināties par faktu vai ir konstatējama patvaļīgā būvniecība. Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkts ir tiešā sasaistē ar Būvniecības likuma 18.panta regulējumu un paredz pienākumu būvinspektoram pārliecināties vai pirms būvniecību atļaujošo dokumentu iesniegšanas ieceres realizētājs nav veicis patvaļīgu būvniecību un sagatavot atzinumu par pārkāpuma nozīmīgumu un būtiskumu.
3. Ir jāizstrādā riskos balstīta pieeja būvniecības tiesiskuma kontrolei. Ja Ekonomikas ministrijas iecere ir optimizēt būvvaldes darbu, ieteicams būtu nevis pilnībā atteikties no būvinspektora pienākuma apsekot ieceres realizācijas vietu, bet gan noteikt gadījumus (piemēram, vadlīnijās), kas palīdzētu saprast riska situācijas un noteiktu būvinspektora rīcības.
4. Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi ir daudz plašāki kā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minētie ieteikumi. Revīzijas ziņojums tika mērķēts tikai uz analīzi par procesiem privātmāju būvniecībā, tātad arī ieteikumi ir attiecināmi uz gadījumiem, kur būvvalde kontrolē privātmāju būvniecību un nav vispārināmi jeb attiecināmi uz jebkuru citu ēku vai būvju būvniecību. PROVIDUS piekrīt, ka noteiktos gadījumos, ja tiek būvēta privātmāja teritorijā, kur šādu darbību atļauj teritorijas plānojums, varētu būt izņēmuma gadījumus, kur būvinspektoram nav obligāts pienākums apsekot ieceres vietu, bet ar nosacījumu, ka par būvniecību nav bijušas sūdzības vai tā nenotiek īpaši aizsargājamā zonā. PROVIDUS atkārtoti uzsver, ka nav pieļaujami grozījumi Vispārīgo būvnoteikumu 137.punktā, izslēdzot šo punktu un pienākumu no normatīvā akta, tā vietā būtu jāizstrādā risinājumi, kas ļautu būvvaldei veikt jēgpilnu un riskos balstītu būvniecības kontroli.
Ekonomikas ministrija, vērtējot biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” iebildumu, norāda, ka Būvniecības likuma 18.panta trešā daļa nosaka, ka būvinspektoram, veicot būvniecības kontroli, ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā, līdz ar to speciāls regulējums apsekot plānoto būvvietu nav nepieciešams. Būvniecības regulējums neliedz būvvaldei arī turpmāk veikt būvvietas apsekošanu. Apsekojot plānoto būvniecības vietu būvinspektors neveic uzmērījumus un nekādā veidā nevērtē atbilstību dokumentiem, tikai konstatē būvdarbu uzsākšanas faktu un tas nekādā veidā nenovērš patvaļīgās būvniecības riskus. Vispārīgo būvnoteikumu 138.punkts nosaka, ka pēc būvdarbu uzsākšanas būvinspektors kontrolē būvniecības procesu, apsekojot būvdarbu veikšanas vietu atbilstoši būvuzraudzības plānam, līdz ar to būvinspektoram ir jāplāno objekta apmeklējumi, kas saistīts ar būvuzraudzības plānu. Ņemot vērā, ka būvinspektors nav objektā visu laiku, kontrole jāveic jēgpilni, izvēloties posmus tā, lai varētu gūt pārliecību par sabiedrības interešu ievērošanu un patvaļīgās būvniecības nepieļaušanu. Šāds princips izriet arī no Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Administratīvā procesa likumā ietvertajiem principiem.
Izpildot Valsts kontroles ziņojuma lietā Nr.2.4.1-23/2017 doto uzdevumu, būvvaldēm būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir pieejams algoritms būvniecības lietas riska līmeņa noteikšanai, kurā tiek ņemti vērā vairāki kritēriji - būves grupa, būvniecības veids, būves lietošanas veids, paredzētais būvniecības apjoms objektā, objekta ekspluatācija būvdarbu laikā, būvkomersanta klasifikācija, objekta iepriekš veiktās kontroles rezultāti, iesaistīto atbildīgo būvspeciālistu kvalifikācija un profesionālā darbība. Apmācības par BIS funkcionalitāti “būvdarbu risku algoritms” notika Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)” ietvaros.
Publiskajā apspriešanā tika saņemts Valsts kontroles 2021.gada 20.decembra atzinums Nr.7-2.3.1e/1373, kurā ir norādīts, ka Valsts kontroles sniegtais ieteikums ir balstīts pārbaudēs, kas tika veiktas tikai privātmāju būvniecības uzraudzības procesa ietvaros, bet Ekonomikas ministrija to ir attiecinājusi uz visiem gadījumiem.
1. Prettiesiski veikti būvdarbi ir patvaļīga būvniecība. Jāsecina, ka patvaļīgā būvniecība var notikt: 1) gan pirms tam, kad būvvaldē ir iesniegti jebkādi dokumenti, 2) gan arī tad, kad persona veic būvdarbus pirms izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi.
2. Tikai apskatot ieceres realizācijas vietu būvinspektors var pārliecināties par faktu vai ir konstatējama patvaļīgā būvniecība. Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkts ir tiešā sasaistē ar Būvniecības likuma 18.panta regulējumu un paredz pienākumu būvinspektoram pārliecināties vai pirms būvniecību atļaujošo dokumentu iesniegšanas ieceres realizētājs nav veicis patvaļīgu būvniecību un sagatavot atzinumu par pārkāpuma nozīmīgumu un būtiskumu.
3. Ir jāizstrādā riskos balstīta pieeja būvniecības tiesiskuma kontrolei. Ja Ekonomikas ministrijas iecere ir optimizēt būvvaldes darbu, ieteicams būtu nevis pilnībā atteikties no būvinspektora pienākuma apsekot ieceres realizācijas vietu, bet gan noteikt gadījumus (piemēram, vadlīnijās), kas palīdzētu saprast riska situācijas un noteiktu būvinspektora rīcības.
4. Ekonomikas ministrijas piedāvātie grozījumi ir daudz plašāki kā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minētie ieteikumi. Revīzijas ziņojums tika mērķēts tikai uz analīzi par procesiem privātmāju būvniecībā, tātad arī ieteikumi ir attiecināmi uz gadījumiem, kur būvvalde kontrolē privātmāju būvniecību un nav vispārināmi jeb attiecināmi uz jebkuru citu ēku vai būvju būvniecību. PROVIDUS piekrīt, ka noteiktos gadījumos, ja tiek būvēta privātmāja teritorijā, kur šādu darbību atļauj teritorijas plānojums, varētu būt izņēmuma gadījumus, kur būvinspektoram nav obligāts pienākums apsekot ieceres vietu, bet ar nosacījumu, ka par būvniecību nav bijušas sūdzības vai tā nenotiek īpaši aizsargājamā zonā. PROVIDUS atkārtoti uzsver, ka nav pieļaujami grozījumi Vispārīgo būvnoteikumu 137.punktā, izslēdzot šo punktu un pienākumu no normatīvā akta, tā vietā būtu jāizstrādā risinājumi, kas ļautu būvvaldei veikt jēgpilnu un riskos balstītu būvniecības kontroli.
Ekonomikas ministrija, vērtējot biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” iebildumu, norāda, ka Būvniecības likuma 18.panta trešā daļa nosaka, ka būvinspektoram, veicot būvniecības kontroli, ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā, līdz ar to speciāls regulējums apsekot plānoto būvvietu nav nepieciešams. Būvniecības regulējums neliedz būvvaldei arī turpmāk veikt būvvietas apsekošanu. Apsekojot plānoto būvniecības vietu būvinspektors neveic uzmērījumus un nekādā veidā nevērtē atbilstību dokumentiem, tikai konstatē būvdarbu uzsākšanas faktu un tas nekādā veidā nenovērš patvaļīgās būvniecības riskus. Vispārīgo būvnoteikumu 138.punkts nosaka, ka pēc būvdarbu uzsākšanas būvinspektors kontrolē būvniecības procesu, apsekojot būvdarbu veikšanas vietu atbilstoši būvuzraudzības plānam, līdz ar to būvinspektoram ir jāplāno objekta apmeklējumi, kas saistīts ar būvuzraudzības plānu. Ņemot vērā, ka būvinspektors nav objektā visu laiku, kontrole jāveic jēgpilni, izvēloties posmus tā, lai varētu gūt pārliecību par sabiedrības interešu ievērošanu un patvaļīgās būvniecības nepieļaušanu. Šāds princips izriet arī no Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Administratīvā procesa likumā ietvertajiem principiem.
Izpildot Valsts kontroles ziņojuma lietā Nr.2.4.1-23/2017 doto uzdevumu, būvvaldēm būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir pieejams algoritms būvniecības lietas riska līmeņa noteikšanai, kurā tiek ņemti vērā vairāki kritēriji - būves grupa, būvniecības veids, būves lietošanas veids, paredzētais būvniecības apjoms objektā, objekta ekspluatācija būvdarbu laikā, būvkomersanta klasifikācija, objekta iepriekš veiktās kontroles rezultāti, iesaistīto atbildīgo būvspeciālistu kvalifikācija un profesionālā darbība. Apmācības par BIS funkcionalitāti “būvdarbu risku algoritms” notika Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)” ietvaros.
Publiskajā apspriešanā tika saņemts Valsts kontroles 2021.gada 20.decembra atzinums Nr.7-2.3.1e/1373, kurā ir norādīts, ka Valsts kontroles sniegtais ieteikums ir balstīts pārbaudēs, kas tika veiktas tikai privātmāju būvniecības uzraudzības procesa ietvaros, bet Ekonomikas ministrija to ir attiecinājusi uz visiem gadījumiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- pašvaldību būvvaldes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi