Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši šā brīža regulējumam, būvinspektoram, ierosinātās būvniecības ieceres saskaņošanas un akceptēšanas procesā pirms būvatļaujas izdošanas, ir pienākums apsekot būvniecības ieceres realizācijas vietu un pārliecināties, ka nav veikta patvaļīga būvniecība.

Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka būvinspektors, apsekojot būvvietu, pārliecinās, ka  būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja un pirms to uzsākšanas ir izpildīti būvatļaujas nosacījumi, bet ja  tas nav ievērots, būvinspektoram  ir pienākums apturēt būvdarbus (139.1. un 141.punkts). Savukārt būvvaldei saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu ir jāpieņem lēmums, par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi — neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta vai par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes. Jānorāda, ka persona ierosināt būvniecību var arī vienkāršotā kārtībā, iesniedzot paskaidrojuma rakstu vai paziņojumu par būvniecību. Šajos gadījumos šobrīd būvvaldei nav pienākums apsekot būvvietu.

Ja persona ir uzsākusi iepriekš veiktās patvaļīgās būvniecības legalizāciju, iesniedzot normatīvajos aktos paredzēto būvniecības ieceres dokumentāciju saskaņošanai un akceptēšanai, būvvaldei nav lietderīgi pirms būvatļaujas izsniegšanas apsekot plānoto būvlaukumu un pieņemt Būvniecības likuma 18.panta piektajā daļā norādītos lēmumus. Būvniecības pieļaujamība atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiks vērtēta būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņošanas procesā. Savukārt, ņemot vērā, ka persona jau ir iesniegusi būvniecības ieceres dokumentāciju saskaņošanai un akceptēšanai, ja būvniecība ir pieļaujama, nav lietderīgi pašvaldībai uzdot personai pienākumu, kas faktiski jau tiek izpildīts. 

Saskaņā ar Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu vietējās pašvaldības kompetencē ietilpst nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu izveidojot būvvaldi. Minētais pašvaldības pienākums izriet arī no likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 14.punkta, kurš noteic, ka pašvaldības autonomajās funkcijās ietilpst nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. Būvniecības regulējums neliedz būvvaldēm arī turpmāk apsekot būvvietu pirms būvatļaujas izdošanas. Ja arī būvvieta tika apsekota pirms būvatļaujas izdošanas, persona būvdarbos var atkāpties no būvprojekta un veikt patvaļīgu būvniecību. Jānorāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikum” 111.punktam galveno būvasu nospraušanas aktu būvniecības ierosinātājam septiņu dienu laikā pēc tā parakstīšanas jāiesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz ar to būvvaldes var kontrolēt ēkas novietojumu. Apsekojot plānoto būvniecības vietu būvinspektors neveic uzmērījumus un nekādā veidā nevērtē atbilstību dokumentiem, tikai konstatē būvdarbu uzsākšanas faktu un tas nekādā veidā nenovērš patvaļīgās būvniecības riskus. Vispārīgo būvnoteikumu 138.punkts nosaka, ka pēc būvdarbu uzsākšanas būvinspektors kontrolē būvniecības procesu, apsekojot būvdarbu veikšanas vietu atbilstoši būvuzraudzības plānam, līdz ar to būvinspektoram ir jāplāno objekta apmeklējumi, kas saistīts ar būvuzraudzības plānu. Ņemot vērā, ka būvinspektors nav objektā visu laiku, kontrole jāveic jēgpilni, izvēloties posmus tā, lai varētu gūt pārliecību par sabiedrības interešu ievērošanu un patvaļīgās būvniecības nepieļaušanu. Šāds princips izriet arī no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktiem valsts pārvaldes principiem - Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai - un Administratīvā procesa likuma 4.pantā ietvertajiem principiem.

Izpildot Valsts kontroles ziņojuma lietā Nr.2.4.1-23/2017 doto uzdevumu, būvvaldēm būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir pieejams algoritms būvniecības lietas riska līmeņa noteikšanai, kurā tiek ņemti vērā vairāki kritēriji - būves grupa, būvniecības veids, būves lietošanas veids, paredzētais būvniecības apjoms objektā, objekta ekspluatācija būvdarbu laikā, būvkomersanta klasifikācija, objekta iepriekš veiktās kontroles rezultāti, iesaistīto atbildīgo būvspeciālistu kvalifikācija un profesionālā darbība. Apmācības par BIS funkcionalitāti “būvdarbu risku algoritms” notika Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)” ietvaros. Prezentācijas ir pieejamas Būvniecības valsts kontroles biroja interneta tīmekļa vietnē.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā lietā Nr.2.4.1-23/2017 “Vai privātmāju būvniecības uzraudzība ir būvētāju sabiedrotais?” ir norādīts: "Būvlaukuma apsekojums pirms būvatļaujas izsniegšanas ir jāveic, lai pārliecinātos, ka būvniecības ierosinātājs nav uzsācis patvaļīgu būvniecību pirms būvatļaujas ar būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildes atzīmi saņemšanas (Vispārīgie būvnoteikumi, 137.punkts). Lai gan minētās pārbaudes veikšana ir noteikta normatīvajos aktos, revīzijā iegūtie dati rosina atkārtoti izvērtēt šīs pārbaudes lietderību privātmāju būvniecības gadījumos, jo:
    - neliels pārbaudēs konstatēto pārkāpumu īpatsvars (10% no veiktajām pārbaudēm) norāda uz zemu patvaļīgas būvniecības risku;
    - tikai divos procentos gadījumu no veiktajām pārbaudēm tika konstatēti tik būtiski pārkāpumi, lai būtu pamats piemērot administratīvo sodu;
     - nevienā no pārkāpumu gadījumiem būvvalde nav pieņēmusi lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkts), bet visos gadījumos pieņemts lēmums par būvniecības atļaušanu pēc normatīvo aktu prasību izpildes, proti, pēc būvatļaujas ar būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildes atzīmes saņemšanas. Īpaši uzsverams, ka, iesniedzot būvniecības ieceri būvvaldē, būvniecības ierosinātājs jau ir izteicis apņemšanos izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības būvniecības uzsākšanai, t.sk. gadījumos, kad būvniecība faktiski jau uzsākta un būvvalde, apsekojot būvlaukumu, konstatē pārkāpumu. Tāpēc būvvaldes lēmums – atļaut būvniecību pēc būvniecības uzsākšanai nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanas – ir deklaratīvs un nemaina būvniecības ierosinātāja apņemšanos izpildīt normatīvo aktu prasības."

Lai gan Valsts kontroles 2018.gada 16.novembra ziņojums "Vai būvniecības uzraudzības un kontroles process ir efektīvs un veicina privātmāju būvniecību ar iespējami mazāku administratīvo slogu?", kas ir sagatavots revīzijas lietā Nr. 2.4.1-23/2017, attiecas uz privātmāju būvniecības procesa uzraudzību, Ekonomikas ministrija vērtēja Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" regulējumu kompleksi, novērtējot Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkta paredzētās pārbaudes lietderību arī citu būvju būvniecības gadījumā. Ekonomikas ministrija secināja, ka obligāts plānotā būvlaukuma apmeklējums pirms būvatļaujas izsniegšanas, pārliecinoties par patvaļīgās būvniecības neesību, nav lietderīgs arī citos gadījumos. 

Lai būvvalde atbilstoši savai kompetencei varētu organizēt būvniecības procesa uzraudzību, balstoties uz jēgpilnu riska analīzi, samērīgi izmantojot pieejamos resursus, Vispārīgo būvnoteikumu 137.punkts ir svītrojams.