23-TA-269: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pašlaik spēkā ir Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" (turpmāk - noteikumi Nr. 834), kuros ir noteiktas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī amonjaka emisiju ierobežošanai; definētas īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, to robežas un noteikšanas kritēriji; noteikta īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtība.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"" (turpmāk – noteikumu projekts), lai precizētu normatīvo regulējumu, iekļaujot noteikumos Nr. 834 lauksaimniecības dzīvnieku grupu “jaunputni”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nepārsniegtu noteikumu Nr. 834 3.3.2. apakšpunktā noteikto prasību par slāpekļa daudzumu vienā lauksaimniecības zemes hektārā, iestrādei pieļaujamo kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu aprēķina, pamatojoties uz slāpekļa daudzumu kūtsmēslos un fermentācijas atliekās. Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Iestrādāto slāpekļa daudzumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajam slāpekļa saturam kūtsmēslos vai saskaņā ar kūtsmēslu vai fermentācijas atlieku analīžu rezultātiem, kurus izsniegusi mēslošanas līdzekļu jomā akreditēta laboratorija.
2. pielikuma tabulā “Kūtsmēslu apjoms un sastāvs” iekļauti pamatdati par slāpekļa daudzumu dažādu lauksaimniecības dzīvnieku sugu kūtsmēslos, kas nepieciešami aprēķiniem, lai nepārsniegtu noteikumu Nr. 834 3.3.2. apakšpunktā noteikto slāpekļa daudzumu vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā (170kg/N/ha/gadā). Šajā tabulā nav iekļauta tāda lauksaimniecības dzīvnieku grupa, kā jaunputni. Jaunputni nav iekļauti arī 1. pielikuma tabulā “Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aprēķināšana”, kurā norādītas lauksaimniecības dzīvnieku vienības (turpmāk – DV).
Koeficients DV tiek pielietots ne tikai kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aprēķināšanai, tas tiek izmantots arī minimālo attālumu noteikšanai, plānojot jaunas lauksaimniecības būves dzīvnieku turēšanai atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 140. punktā noteiktajam.
Putnkopības nozarē esošiem uzņēmumiem pieaugošās konkurences apstākļos arvien vairāk ir jānodrošina ražošanas ekonomiskā dzīvotspēja un ir jāspēj konkurēt Eiropas Savienības un pasaules tirgos. Ražošanas iekārtas ir jāpielāgo arī “Zaļā kursa” mērķu sasniegšanai un ražošanas procesos radīto emisiju mazināšanai. Tagad putnu fermās arvien vairāk tiek ieviesti pilna vai daļēji pilna ražošanas cikla pamatprincipi, izaudzējot un realizējot putnus uz vietas, tādā veidā samazinot gan ražošanas izmaksas uz vaislas materiāla iegādes rēķina, gan arī mājputnu saslimšanas risku, kas saistīts ar to ievešanu no citām dalībvalstīm.
2. pielikuma tabulā “Kūtsmēslu apjoms un sastāvs” iekļauti pamatdati par slāpekļa daudzumu dažādu lauksaimniecības dzīvnieku sugu kūtsmēslos, kas nepieciešami aprēķiniem, lai nepārsniegtu noteikumu Nr. 834 3.3.2. apakšpunktā noteikto slāpekļa daudzumu vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā (170kg/N/ha/gadā). Šajā tabulā nav iekļauta tāda lauksaimniecības dzīvnieku grupa, kā jaunputni. Jaunputni nav iekļauti arī 1. pielikuma tabulā “Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aprēķināšana”, kurā norādītas lauksaimniecības dzīvnieku vienības (turpmāk – DV).
Koeficients DV tiek pielietots ne tikai kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aprēķināšanai, tas tiek izmantots arī minimālo attālumu noteikšanai, plānojot jaunas lauksaimniecības būves dzīvnieku turēšanai atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 140. punktā noteiktajam.
Putnkopības nozarē esošiem uzņēmumiem pieaugošās konkurences apstākļos arvien vairāk ir jānodrošina ražošanas ekonomiskā dzīvotspēja un ir jāspēj konkurēt Eiropas Savienības un pasaules tirgos. Ražošanas iekārtas ir jāpielāgo arī “Zaļā kursa” mērķu sasniegšanai un ražošanas procesos radīto emisiju mazināšanai. Tagad putnu fermās arvien vairāk tiek ieviesti pilna vai daļēji pilna ražošanas cikla pamatprincipi, izaudzējot un realizējot putnus uz vietas, tādā veidā samazinot gan ražošanas izmaksas uz vaislas materiāla iegādes rēķina, gan arī mājputnu saslimšanas risku, kas saistīts ar to ievešanu no citām dalībvalstīm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 834 tika pieņemti 2014. gadā, kad Latvijā putnkopības uzņēmumi meklēja iespēju iepirkt vaislas materiālu, kas neprasīja lielus finanšu līdzekļus. Līdz ar to šo noteikumu 1. un 2. pielikuma tabulās ir iekļautas tikai dējējvistas un broileri, bet nav iekļauti jaunputni, kas ir produktīvo vecumu vēl nesasnieguši putni. Līdz ar to rodas grūtības izvēloties attiecīgo koeficientu formulā gadījumos, kad jāveic jaunputnu saražoto kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aprēķini, vai jānosaka minimālais attālums no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves plānojot jaunu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētu būvi, kurā tiek plānots audzēt jaunputnus.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz vispārpieņemto praksi un zinātnisko literatūru, par jaunputniem tiek uzskatīti putni līdz dēšanas perioda sākumam. Šajā laikā jaunputns izaug par dējējputnu, sasniedzot dēšanai paredzētu vecumu un atbilstošu svaru aptuveni 2 kg. Ņemot vērā to, ka gan jaunputni, gan broileri viena cikla laikā sasniedz līdzvērtīgu produktīvo vecumu un svaru, tad arī abām šīm putnu grupām ir līdzīgs gan to aprites cikls, gan barības devas. Tā kā abām šīm putnu grupām to audzēšanas periodos tiek nodrošināta līdzvērtīga ēdināšana, tad arī to saražoto kūtsmēslu apjoms un ķīmiskais sastāvs attiecīgajā periodā ir līdzīgs. To apliecina arī vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pielietotā prakse, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā broileru un jaunputnu DV koeficienti ir vienādi.
Līdz ar to noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 834 1. pielikuma tabulas 19. punktā un 2. pielikuma tabulas 17. punktā iekļaut arī jaunputnus, pielīdzinot gan to saražoto kūtsmēslu apjomu, ķīmisko sastāvu, gan DV koeficientu broileru attiecīgajiem rādītājiem.
Līdz ar to noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 834 1. pielikuma tabulas 19. punktā un 2. pielikuma tabulas 17. punktā iekļaut arī jaunputnus, pielīdzinot gan to saražoto kūtsmēslu apjomu, ķīmisko sastāvu, gan DV koeficientu broileru attiecīgajiem rādītājiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir izvērtēts alternatīvs risinājums - zinātnisks pētījums par jaunputnu saražoto kūtsmēslu apjoma un to ķīmiskā sastāva noteikšanu. Lai veiktu šādu pētījumu, ir nepieciešams papildus finansējums, darbaspēka un laika resursi, līdz ar to tika pieņemts lēmums, izmantojot citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un praksi, kā arī zinātnisko literatūru, pielīdzināt jaunputnu saražoto kūtsmēslu apjomu, ķīmisko sastāvu un arī DV koeficientu broileru attiecīgajiem rādītājiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Uzņēmumi, kas nodarbojas ar dējējvistu un broileru audzēšanu. Saskaņā ar PVD datubāzē pieejamo informāciju, 2022. gada beigās Latvijā kopumā bija 37 uzņēmumi, kas nodarbojas ar putnu audzēšanu un kuriem PVD ir reģistrētas dējējvistu un mājputnu novietnes.
Ietekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus sabiedrības mērķgrupām. Projekts paredz iekļaut noteikumos Nr. 834 lauksaimniecības dzīvnieku grupu “jaunputni”.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nodrošinot pakalpojumu sniegšanu esošajā apjomā un kvalitātē, varētu tikt veicināta valsts tiekšanās pēc vairākām Nacionālajā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm – produktivitātes palielināšanas, eksporta un inovāciju veicināšanas, kā arī investīciju piesaistes.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Apvientā putnkopības nozares asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks ievietota pēc publiskās apspriešanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sekmēs ūdeņu piesārņojuma, ko rada vai izraisa lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, samazināšanu un novēršanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sekmēs klimatneitralitātes politikas īstenošanu Latvijā.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi