25-TA-1092: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumos Nr. 749 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumos Nr. 749 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" īstenošanas noteikumi"" izstrādāts pamatojoties uz:
1) Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi, un uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 35.4. pasākuma 2. punktā noteikto rezultātu "Administratīvā sloga mazināšana ESIF projektu finansējuma saņēmējiem projektu ieviešanā: [...] 2) pārskatītas un iespēju robežās mazinātas nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības";
2) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem Nr. 2;
3) grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam";
4) Finanšu ministrijas 05.02.2025. vēstuli Nr.5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām";
5) Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra instrukciju Nr. 3 "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs" (turpmāk – Instrukcija), kas nosaka kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes izstrādā un slēdz piegādes līgumus, pakalpojumu līgumus un būvdarbu līgumus, kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Eiropas Kaimiņattiecību instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma vai Iekšējās drošības fonds un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti. Instrukcijas nosacījumos ietverti šādi punkti, kuri rada riskus sociāla rakstura fondu projektu ieviešanai, tostarp var atstāt negatīvu ietekmi arī uz ekonomiku kopumā: 1) obligāts avansa maksājuma nodrošinājums, ja avanss ir 30 000 EUR vai lielāks (instrukcijas 96.1. punkts); 2) obligāti ieturējumi no katra starpmaksājuma līdz līguma pilnīgai izpildei (instrukcijas 61.2. punkts); 3) katrs starpmaksājums ir jānodrošina (instrukcijas 96.2. punkts);
6) Informatīvo ziņojumu par progresu agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas bērnu attīstībai izveidē un saistīto Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanā (projekts);
7) 2024. gada 13. augusta MK noteikumiem Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi";
8) Tiesību akta projekts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.1. pasākuma "Infrastruktūras izveide starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai" īstenošanas noteikumi (25-TA-2273).
Valsts kanceleja kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), lai nodrošinātu sekmīgu 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" īstenošanu, precizē MK noteikumu Nr.749 5.punktu (iznākuma rādītāji), 6. punktu (rezultāta rādītājs), 7. punktu (elastības finansējums), 13. punktu (sadarbības partneris), 18. punktu (papildināts ar vienu jaunu darbību saistībā ar bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darba nodrošināšanu, kā arī veikti vairāki tehniski precizējumi esošajās darbībās), 19. punkts svītrots, ņemot vērā, ka ieviešanas procesā ir noskaidrojies, ka abās kārtās darbības būs vienādas, izņemot vienu darbību saistībā ar bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darba nodrošināšanu; 20.1. apakšpunktā noteiktas personāla izmaksas kā faktiskās izmaksas otrās kārtas ietvaros, 21.15. apakšpunktā precizēta atsauce, 21.17. apakšpunkts papildināts ar jaunu izmaksu veidu, 25.2. apakšpunkts (līgumu nodrošinājums).
1) Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi, un uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 35.4. pasākuma 2. punktā noteikto rezultātu "Administratīvā sloga mazināšana ESIF projektu finansējuma saņēmējiem projektu ieviešanā: [...] 2) pārskatītas un iespēju robežās mazinātas nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības";
2) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumiem Nr. 2;
3) grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam";
4) Finanšu ministrijas 05.02.2025. vēstuli Nr.5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām";
5) Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra instrukciju Nr. 3 "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs" (turpmāk – Instrukcija), kas nosaka kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes izstrādā un slēdz piegādes līgumus, pakalpojumu līgumus un būvdarbu līgumus, kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Eiropas Kaimiņattiecību instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma vai Iekšējās drošības fonds un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti. Instrukcijas nosacījumos ietverti šādi punkti, kuri rada riskus sociāla rakstura fondu projektu ieviešanai, tostarp var atstāt negatīvu ietekmi arī uz ekonomiku kopumā: 1) obligāts avansa maksājuma nodrošinājums, ja avanss ir 30 000 EUR vai lielāks (instrukcijas 96.1. punkts); 2) obligāti ieturējumi no katra starpmaksājuma līdz līguma pilnīgai izpildei (instrukcijas 61.2. punkts); 3) katrs starpmaksājums ir jānodrošina (instrukcijas 96.2. punkts);
6) Informatīvo ziņojumu par progresu agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas bērnu attīstībai izveidē un saistīto Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanā (projekts);
7) 2024. gada 13. augusta MK noteikumiem Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi";
8) Tiesību akta projekts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.1. pasākuma "Infrastruktūras izveide starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai" īstenošanas noteikumi (25-TA-2273).
Valsts kanceleja kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde), lai nodrošinātu sekmīgu 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" īstenošanu, precizē MK noteikumu Nr.749 5.punktu (iznākuma rādītāji), 6. punktu (rezultāta rādītājs), 7. punktu (elastības finansējums), 13. punktu (sadarbības partneris), 18. punktu (papildināts ar vienu jaunu darbību saistībā ar bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darba nodrošināšanu, kā arī veikti vairāki tehniski precizējumi esošajās darbībās), 19. punkts svītrots, ņemot vērā, ka ieviešanas procesā ir noskaidrojies, ka abās kārtās darbības būs vienādas, izņemot vienu darbību saistībā ar bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darba nodrošināšanu; 20.1. apakšpunktā noteiktas personāla izmaksas kā faktiskās izmaksas otrās kārtas ietvaros, 21.15. apakšpunktā precizēta atsauce, 21.17. apakšpunkts papildināts ar jaunu izmaksu veidu, 25.2. apakšpunkts (līgumu nodrošinājums).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" īstenošanas noteikumu" attiecināmo finansējumu saistībā ar elastības finansējuma samazinājumu (7. punkts), sasniedzamos iznākuma rādītājus un rezultāta rādītāju – bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamu attīstību vai tās veidošanās risku (kumulatīvais skaits), kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija (5., 6. punkts), precizējot 13., 18. punktu, 20.1., 21.15., 21.17., 25.2. apakšpunktu un svītrojot 19. punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumi Nr. 749 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" īstenošanas noteikumi"(turpmāk – MK noteikumi Nr. 749) reglamentē kārtību, kādā īsteno 4.3.6.7. pasākumu "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" (turpmāk – 4.3.6.7. pasākums), nosakot tā mērķi, plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma saņēmējam, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kā arī personāla atlīdzības likmes piemērošanu projektu iesniegumu kārtām.
2023. gada nogalē tika apstiprināti MK noteikumi Nr. 749 un uzsākta projekta pirmās kārtas iesniegumu atlase. 2024. gada 1. augustā tika parakstīta vienošanās par projekta 4.3.6.7/1/24/I/001 (1. kārta) īstenošanu. 2025. gada rudenī ir plānots uzsākt 4.3.6.7. pasākuma otrās kārtas īstenošanu. Lai nodrošinātu otrās kārtas īstenošanu, nepieciešams veikt precizējumus 4.3.6.7. pasākuma darbībās un attiecināmajās izmaksās, paplašināt sadarbības partneru definīciju, noteikt otrajai kārtai personāla izmaksas kā faktiskās izmaksas, kā arī atrunāt nodrošinājuma iespējas līgumos. Papildus MK noteikumi Nr. 749 tiek precizēti atbilstoši veiktajiem grozījumiem Programmā Nr. 2. un Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam", kas ir par pamatu izstrādātajiem un Ministru kabinetā apstiprinātajiem Programmas grozījumiem Nr. 3, kuri šobrīd ir nodoti saskaņošanai Eiropas Komisijai.
Informatīvā ziņojuma par progresu agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas bērnu attīstībai izveidē un saistīto Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanā (projekts) mērķis ir informēt par agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas bērniem, tostarp IT sistēmas izveidi atbalstošo ES fondu projektu ieviešanas gaitu un risinājumiem un ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam izvirzītajiem mērķiem un noteiktajiem rādītājiem.
Attiecināmais finansējums
Pamatojoties uz 2024. gada 31. oktobra ES fondu tematiskās komitejas (ESFTK) sēdi, kuras laikā tika panākta konceptuāla vienošanās par vidusposma pārdaļu scenāriju un pieeju un Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdē lemto par valsts budžeta prioritātēm, kas finansējamas no ES fondu finansējuma, ir izstrādāti Programmas vidusposma grozījumi.
Pamatojoties uz elastības finansējuma samazinājumu, Valsts kancelejai noteiktais elastības finansējuma samazinājums 4.3.6.7. pasākumā pirmajai kārtai ir 460 337 EUR, otrajai kārtai – 395 531 EUR. 4.3.6.7. pasākuma elastības finansējuma samazinājuma Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma daļa tiek pārdalīta Eiropas Sociālā fonda Plus programmai materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam
Rādītāji
Ņemot vērā ilgstošo MK noteikumu Nr. 749 saskaņošanas procesu un vēlīno pirmās kārtas projekta uzsākšanu, tika konstatēts, ka līdz 31.12.2024. var netikt sasniegti vidusposma rādītāji. Vienlaikus jāņem vērā izmaiņas metodoloģijā – iepriekš dalības reizes pasākuma aktivitātēs tika uzskaitītas kopumā neatkarīgi no tā, vai viens un tas pats bērns piedalās vairākās darbībās. Tomēr, tā kā pasākuma ietvaros tiek sniegts dažāda veida atbalsts bērniem līdz 18 gadu vecumam un viņu ģimenēm, ir pieņemts, ka viens bērns var piedalīties vairākās projekta darbībās.
Turpmāk unikālo dalībnieku uzskaite tiks veikta projekta darbību līmenī atbilstoši MK noteikumiem Nr. 749, ņemot vērā izmaksu pieaugumu (atbilstoši inflācijas kalkulatoram) un to, ka pasākuma ietvaros tiek sniegts dažāda veida atbalsts bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā rezultātā pastāv iespēja, ka viens un tas pats bērns var tikt atkārtoti iesaistīts programmā dažādās darbībās, par 30 procentiem tiek samazināts unikālo bērnu skaits. Pamatojoties uz šīm izmaiņām, tika rosināti grozījumi Programmā, kurus EK ir apstiprinājusi 23.01.2025. Savukārt grozījumos Nr. 3 saistībā ar elastības finansējuma samazinājumu 4.3.6.7. pasākuma ietvaros tiek samazināts EECO18 rādītājs "Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu" no 836 uz 538.
Sadarbības partneris
Sākotnēji, izstrādājot 4.3.6.7. pasākuma nosacījumus, vairākām intervencēm nebija vēl izstrādāts intervenču institucionālais ietvars un savstarpējais sadarbības un ieviešanas modelis, joprojām notiek darbs pie intervenču ieviešanas un pilotēšanas, līdz ar to jautājums par sadarbības partneriem un to iesaisti ir aktuāls. Tomēr, ņemot vērā intervenču starpnozaru tvērumu, kā vieni no būtiskākajiem partneriem, kuru iesaiste ir nepieciešama īstenošanas procesā, ir veselības nozarē iesaistītie, tāpat būtiska loma ir arī zinātniskajiem institūtiem.
Darbību apraksts
Nepieciešams pašreizējā redakcijā veikt precizējumus saistībā ar ieviešamajām darbībām, papildinot atsevišķas darbības ar trūkstošajiem elementiem, lai ieviešanas procesā nerastos pārpratumi, papildus tiek pievienota viena darbība, kas ir būtiska agrīno intervenču sekmīgai ieviešanai visā Latvijas teritorijā, kas izriet no 2024. gada 13. augusta MK noteikumiem Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi":
padziļināta attīstības risku izvērtēšana un atbalsta pasākumu plāna izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālā speciālistu komandā, kurā iesaistīts pediatrs, bērniem ar konstatētiem augstiem riskiem attīstībā, multiprofesionālo speciālistu komandu darba nodrošināšana, tai skaitā agrīno intervenču nodrošināšana, metodikas izstrāde multiprofesionālo speciālistu komandu darbam, pamatojoties uz starpsektoru sadarbību (tikai otrās kārtas ietvaros).
Ja skrīninga rezultātā tiks konstatēts, ka bērnam pastāv riski attīstībai vairākās jomās vai ir multipli traucējumi, nebūs efektīvi adresēt intervenci tikai vienā jomā. Šāda bērna atbalstam būs nepieciešams multiprofesionālās speciālistu komandas darbs.
Bērnu attīstības multiprofesionālu speciālistu komandu neesamība šobrīd ir viens no galvenajiem šķēršļiem agrīna un visaptveroša atbalsta nodrošināšanai. Pašreizējā situācijā ģimene ar bērnu saņem lielu skaitu nosūtījumu pie dažādiem speciālistiem, vienu apmeklē poliklīnikā, otru slimnīcā, trešo – kādā privātpraksē, bet nav pakalpojuma nepārtrauktības un komandas darba, kas samazina agrīnā atbalsta efektivitāti. Savukārt attālākos reģionos dzīvojošiem bērniem pakalpojumi dzīvesvietas tuvumā vispār nav pieejami.
Tehniski precizējumi ir nepieciešami saistībā ar ieviesto instrumentu digitalizēšanu un e-mācību nodrošināšanu, ņemot vērā gan ilgtspējību, gan e-mācību plašo pielietojamību, kas ļautu speciālistiem viņiem pieejamā laikā un vietā nodrošināt apmācību materiālu intervenču izmantošanai.
Pasākuma ietvaros tiek ieviests pavisam jauns pakalpojumu grozs, kas būs pieejams bērniem un viņu vecākiem un skars lielu skaitu ģimeņu. Šis jaunais pakalpojums ieviesīs būtiskas pārmaiņas līdzšinējā ar bērna veselības uzraudzību saistītajā praksē un skars ģimenes ārstus un citus iesaistītos speciālistus,kā arī mācību iestādes. Ņemot vērā šīs izmaiņas, īpaši nozīmīga ir sabiedrības informētība. Tāpēc būtiska loma ir komunikācijas kampaņām, lai aptvertu pēc iespējas plašāku sabiedrības loku un šie pakalpojumi nonāktu līdz mērķa grupai.
Attiecināmās izmaksas
Ņemot vērā plašo intervenču klāstu, kas tiks ieviests pasākuma ietvaros, kuru īstenošanai ir nepieciešama dažāda materiāli tehniskā bāze, kā attiecināmās izmaksas ir nepieciešams norādīt materiāli tehnisko nodrošinājumu.
Personāla atalgojums
Izstrādājot MK noteikumu Nr. 749 otrās kārtas iesniegumu atlasi, nepieciešams noteikt personāla atalgojumu kā faktiskās izmaksas, jo otrās kārtas ietvaros ir jāpiesaista sadarbības partneris un jānodrošina multiprofesionālo speciālistu komandu darbs, kas ir finansiāli ietilpīga pozīcija un būtiski pārsniedz šobrīd pasākumam noteikto atalgojuma likmi 19 procenti. Lai varētu nodrošināt nepieciešamo darbību un rezultātu sasniegšanu, pirmajā kārtā tiek saglabāta atalgojuma likme 19 procentu apmērā, bet otrās kārtas atlīdzības izmaksas tiks noteiktas kā faktiskās izmaksas, ja otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla iesaiste projektā tiek nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu.
Nodrošinājums
Plānojot projekta darbības, tika veikts pētījums Latvijā pieejamām agrīnām intervencēm bērniem ar dažādiem attīstības riskiem pirmsskolas vecumā, tostarp arī apzināts iespējamais pakalpojumu sniedzēju loks. Interesi iesaistīties sociālo pakalpojumu nodrošināšanā izrāda nevalstiskās organizācijas un citas organizācijas, kuru mērķis ir sniegt ieguldījumu veselības, izglītības vai sociālu jautājumu risināšanā, nevis gūt peļņu, un šādu pakalpojumu sniedzējiem avansa saņemšana ir izšķiroši nepieciešama, lai uzsāktu sociāla pakalpojuma līguma izpildi. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri gatavi sabiedrībai nodrošināt sociālos pakalpojumus, prasības avansa maksājuma nodrošinājumam nespēj izpildīt, līdz ar to būtiski tiek ierobežots potenciālais pakalpojumu sniedzēju loks.
Tāpat sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem starpmaksājumi ir nepieciešami attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līguma izpildes ietvaros, galvenokārt tam, lai segtu iesaistīto speciālistu atlīdzības izmaksas. Daudzos gadījumos līgumiem ir garš izpildes periods, līdz ar to katrs šāds ieturējums no starpmaksājumiem lielā mērā ietekmē organizāciju spēju sniegt sociālus pakalpojumus, izmaksāt algas pasniedzējiem, veselības un izglītības jomas speciālistiem, pētniecības darbu līgumos arī pētniekiem vai citiem speciālistiem. Līdz ar to ieturējumi rada nesamērīgi lielu finansiālu slogu.
Starpmaksājumu, bez kuriem sociāla pakalpojuma sniedzēji nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktību un izmaksāt speciālistiem atlīdzības, nodrošināšana nav iespējama tā paša iemesla dēļ, kas minēts attiecībā uz avansa maksājuma nodrošināšanu.
2023. gada nogalē tika apstiprināti MK noteikumi Nr. 749 un uzsākta projekta pirmās kārtas iesniegumu atlase. 2024. gada 1. augustā tika parakstīta vienošanās par projekta 4.3.6.7/1/24/I/001 (1. kārta) īstenošanu. 2025. gada rudenī ir plānots uzsākt 4.3.6.7. pasākuma otrās kārtas īstenošanu. Lai nodrošinātu otrās kārtas īstenošanu, nepieciešams veikt precizējumus 4.3.6.7. pasākuma darbībās un attiecināmajās izmaksās, paplašināt sadarbības partneru definīciju, noteikt otrajai kārtai personāla izmaksas kā faktiskās izmaksas, kā arī atrunāt nodrošinājuma iespējas līgumos. Papildus MK noteikumi Nr. 749 tiek precizēti atbilstoši veiktajiem grozījumiem Programmā Nr. 2. un Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam", kas ir par pamatu izstrādātajiem un Ministru kabinetā apstiprinātajiem Programmas grozījumiem Nr. 3, kuri šobrīd ir nodoti saskaņošanai Eiropas Komisijai.
Informatīvā ziņojuma par progresu agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas bērnu attīstībai izveidē un saistīto Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanā (projekts) mērķis ir informēt par agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas bērniem, tostarp IT sistēmas izveidi atbalstošo ES fondu projektu ieviešanas gaitu un risinājumiem un ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam izvirzītajiem mērķiem un noteiktajiem rādītājiem.
Attiecināmais finansējums
Pamatojoties uz 2024. gada 31. oktobra ES fondu tematiskās komitejas (ESFTK) sēdi, kuras laikā tika panākta konceptuāla vienošanās par vidusposma pārdaļu scenāriju un pieeju un Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdē lemto par valsts budžeta prioritātēm, kas finansējamas no ES fondu finansējuma, ir izstrādāti Programmas vidusposma grozījumi.
Pamatojoties uz elastības finansējuma samazinājumu, Valsts kancelejai noteiktais elastības finansējuma samazinājums 4.3.6.7. pasākumā pirmajai kārtai ir 460 337 EUR, otrajai kārtai – 395 531 EUR. 4.3.6.7. pasākuma elastības finansējuma samazinājuma Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma daļa tiek pārdalīta Eiropas Sociālā fonda Plus programmai materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam
Rādītāji
Ņemot vērā ilgstošo MK noteikumu Nr. 749 saskaņošanas procesu un vēlīno pirmās kārtas projekta uzsākšanu, tika konstatēts, ka līdz 31.12.2024. var netikt sasniegti vidusposma rādītāji. Vienlaikus jāņem vērā izmaiņas metodoloģijā – iepriekš dalības reizes pasākuma aktivitātēs tika uzskaitītas kopumā neatkarīgi no tā, vai viens un tas pats bērns piedalās vairākās darbībās. Tomēr, tā kā pasākuma ietvaros tiek sniegts dažāda veida atbalsts bērniem līdz 18 gadu vecumam un viņu ģimenēm, ir pieņemts, ka viens bērns var piedalīties vairākās projekta darbībās.
Turpmāk unikālo dalībnieku uzskaite tiks veikta projekta darbību līmenī atbilstoši MK noteikumiem Nr. 749, ņemot vērā izmaksu pieaugumu (atbilstoši inflācijas kalkulatoram) un to, ka pasākuma ietvaros tiek sniegts dažāda veida atbalsts bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā rezultātā pastāv iespēja, ka viens un tas pats bērns var tikt atkārtoti iesaistīts programmā dažādās darbībās, par 30 procentiem tiek samazināts unikālo bērnu skaits. Pamatojoties uz šīm izmaiņām, tika rosināti grozījumi Programmā, kurus EK ir apstiprinājusi 23.01.2025. Savukārt grozījumos Nr. 3 saistībā ar elastības finansējuma samazinājumu 4.3.6.7. pasākuma ietvaros tiek samazināts EECO18 rādītājs "Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu" no 836 uz 538.
Sadarbības partneris
Sākotnēji, izstrādājot 4.3.6.7. pasākuma nosacījumus, vairākām intervencēm nebija vēl izstrādāts intervenču institucionālais ietvars un savstarpējais sadarbības un ieviešanas modelis, joprojām notiek darbs pie intervenču ieviešanas un pilotēšanas, līdz ar to jautājums par sadarbības partneriem un to iesaisti ir aktuāls. Tomēr, ņemot vērā intervenču starpnozaru tvērumu, kā vieni no būtiskākajiem partneriem, kuru iesaiste ir nepieciešama īstenošanas procesā, ir veselības nozarē iesaistītie, tāpat būtiska loma ir arī zinātniskajiem institūtiem.
Darbību apraksts
Nepieciešams pašreizējā redakcijā veikt precizējumus saistībā ar ieviešamajām darbībām, papildinot atsevišķas darbības ar trūkstošajiem elementiem, lai ieviešanas procesā nerastos pārpratumi, papildus tiek pievienota viena darbība, kas ir būtiska agrīno intervenču sekmīgai ieviešanai visā Latvijas teritorijā, kas izriet no 2024. gada 13. augusta MK noteikumiem Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi":
padziļināta attīstības risku izvērtēšana un atbalsta pasākumu plāna izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālā speciālistu komandā, kurā iesaistīts pediatrs, bērniem ar konstatētiem augstiem riskiem attīstībā, multiprofesionālo speciālistu komandu darba nodrošināšana, tai skaitā agrīno intervenču nodrošināšana, metodikas izstrāde multiprofesionālo speciālistu komandu darbam, pamatojoties uz starpsektoru sadarbību (tikai otrās kārtas ietvaros).
Ja skrīninga rezultātā tiks konstatēts, ka bērnam pastāv riski attīstībai vairākās jomās vai ir multipli traucējumi, nebūs efektīvi adresēt intervenci tikai vienā jomā. Šāda bērna atbalstam būs nepieciešams multiprofesionālās speciālistu komandas darbs.
Bērnu attīstības multiprofesionālu speciālistu komandu neesamība šobrīd ir viens no galvenajiem šķēršļiem agrīna un visaptveroša atbalsta nodrošināšanai. Pašreizējā situācijā ģimene ar bērnu saņem lielu skaitu nosūtījumu pie dažādiem speciālistiem, vienu apmeklē poliklīnikā, otru slimnīcā, trešo – kādā privātpraksē, bet nav pakalpojuma nepārtrauktības un komandas darba, kas samazina agrīnā atbalsta efektivitāti. Savukārt attālākos reģionos dzīvojošiem bērniem pakalpojumi dzīvesvietas tuvumā vispār nav pieejami.
Tehniski precizējumi ir nepieciešami saistībā ar ieviesto instrumentu digitalizēšanu un e-mācību nodrošināšanu, ņemot vērā gan ilgtspējību, gan e-mācību plašo pielietojamību, kas ļautu speciālistiem viņiem pieejamā laikā un vietā nodrošināt apmācību materiālu intervenču izmantošanai.
Pasākuma ietvaros tiek ieviests pavisam jauns pakalpojumu grozs, kas būs pieejams bērniem un viņu vecākiem un skars lielu skaitu ģimeņu. Šis jaunais pakalpojums ieviesīs būtiskas pārmaiņas līdzšinējā ar bērna veselības uzraudzību saistītajā praksē un skars ģimenes ārstus un citus iesaistītos speciālistus,kā arī mācību iestādes. Ņemot vērā šīs izmaiņas, īpaši nozīmīga ir sabiedrības informētība. Tāpēc būtiska loma ir komunikācijas kampaņām, lai aptvertu pēc iespējas plašāku sabiedrības loku un šie pakalpojumi nonāktu līdz mērķa grupai.
Attiecināmās izmaksas
Ņemot vērā plašo intervenču klāstu, kas tiks ieviests pasākuma ietvaros, kuru īstenošanai ir nepieciešama dažāda materiāli tehniskā bāze, kā attiecināmās izmaksas ir nepieciešams norādīt materiāli tehnisko nodrošinājumu.
Personāla atalgojums
Izstrādājot MK noteikumu Nr. 749 otrās kārtas iesniegumu atlasi, nepieciešams noteikt personāla atalgojumu kā faktiskās izmaksas, jo otrās kārtas ietvaros ir jāpiesaista sadarbības partneris un jānodrošina multiprofesionālo speciālistu komandu darbs, kas ir finansiāli ietilpīga pozīcija un būtiski pārsniedz šobrīd pasākumam noteikto atalgojuma likmi 19 procenti. Lai varētu nodrošināt nepieciešamo darbību un rezultātu sasniegšanu, pirmajā kārtā tiek saglabāta atalgojuma likme 19 procentu apmērā, bet otrās kārtas atlīdzības izmaksas tiks noteiktas kā faktiskās izmaksas, ja otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla iesaiste projektā tiek nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu.
Nodrošinājums
Plānojot projekta darbības, tika veikts pētījums Latvijā pieejamām agrīnām intervencēm bērniem ar dažādiem attīstības riskiem pirmsskolas vecumā, tostarp arī apzināts iespējamais pakalpojumu sniedzēju loks. Interesi iesaistīties sociālo pakalpojumu nodrošināšanā izrāda nevalstiskās organizācijas un citas organizācijas, kuru mērķis ir sniegt ieguldījumu veselības, izglītības vai sociālu jautājumu risināšanā, nevis gūt peļņu, un šādu pakalpojumu sniedzējiem avansa saņemšana ir izšķiroši nepieciešama, lai uzsāktu sociāla pakalpojuma līguma izpildi. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri gatavi sabiedrībai nodrošināt sociālos pakalpojumus, prasības avansa maksājuma nodrošinājumam nespēj izpildīt, līdz ar to būtiski tiek ierobežots potenciālais pakalpojumu sniedzēju loks.
Tāpat sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem starpmaksājumi ir nepieciešami attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līguma izpildes ietvaros, galvenokārt tam, lai segtu iesaistīto speciālistu atlīdzības izmaksas. Daudzos gadījumos līgumiem ir garš izpildes periods, līdz ar to katrs šāds ieturējums no starpmaksājumiem lielā mērā ietekmē organizāciju spēju sniegt sociālus pakalpojumus, izmaksāt algas pasniedzējiem, veselības un izglītības jomas speciālistiem, pētniecības darbu līgumos arī pētniekiem vai citiem speciālistiem. Līdz ar to ieturējumi rada nesamērīgi lielu finansiālu slogu.
Starpmaksājumu, bez kuriem sociāla pakalpojuma sniedzēji nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktību un izmaksāt speciālistiem atlīdzības, nodrošināšana nav iespējama tā paša iemesla dēļ, kas minēts attiecībā uz avansa maksājuma nodrošināšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Attiecināmais finansējums
Pamatojoties uz grozījumiem Eiropas Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (EIROPAS SAVIENĪBAS FONDU
2021.–2027. GADA PLĀNOŠANAS PERIODA UZRAUDZĪBAS KOMITEJAS Lēmums 2025/5.2-6/16/38) "Par grozījumiem Eiropas Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam" un elastības finansējuma samazinājumu nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 749 un samazināt attiecināmo finansējumu:
pirmajai kārtai par 460 336 EUR (ESF+ un VB), otrajai kārtai – 395 532 EUR (ESF+ un VB).
Rādītāji
Pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Grozījumiem Nr. 2 un Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam" un lai salāgotu MK noteikumus Nr. 749 ar Darbības programmu, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 749, precizējot iznākuma un rezultāta rādītāju skaitliskās vērtības, tai skaitā sadalījumā pa kārtām.
Sadarbības partneris
2024. gada 13. augustā apstiprināti MK noteikumi Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi", kas nosaka metodiskās vadības centru izveidi noteiktās veselības aprūpes jomās, to tiesības un pienākumus. Balstoties uz apstiprinātajiem noteikumiem, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (turpmāk – BKUS) ir noteikta kā metodiskās vadības centrs bērnu veselības aprūpes un bērnu psihiskās veselības aprūpes jomās, kura tādējādi ir kompetenta arī izstrādāt metodiku multiprofesionālo speciālistu komandu izveidei un darba organizēšanai ambulatorajā veselības aprūpē, jo BKUS kā metodiskās vadības centra pienākumos ietilpst:
- nodrošināt sistemātisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, tai skaitā pacientu drošības un pieredzes jomā;
- izstrādāt vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus ārstniecības iestādēs un veicināt to ieviešanu;
- īstenot starpdisciplināru pieeju jomas attīstībā un nodrošināt starpnozaru sadarbības labās prakses paraugu pārņemšanu, veicinot izcilību;
- piedalīties nacionāla līmeņa veselības aprūpes jomas sadarbības tīklu izveidē un nodrošināt dalību ES dalībvalstu veselības aprūpes sniedzēju un ekspertīzes centru kopīgi veidotajos Eiropas references tīklos.
Līdz ar to BKUS tiek plānots kā sadarbības partneris 4.3.6.7. pasākuma otrajā kārtā, precizējot MK noteikumu Nr. 749 13. punktu. Tiek plānots, ka bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandas tiks veidotas ārstniecības iestāžu ietvaros.
Zinātnisko institūciju (Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) un Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – RSU)) kā potenciālu sadarbības partneru iekļaušana projekta otrajā kārtā paredzēta, lai veicinātu pierādījumos balstītu pieeju attīstību bērnu vajadzību atbalsta jomā. Šīs institūcijas sniedz būtisku ieguldījumu jaunu intervenču/instrumentu izstrādē, validēšanā un adaptācijā atbilstoši Latvijas situācijai, kā arī metodoloģiju izstrādē. Tāpat zinātniskās institūcijas spēj nodrošināt pasākumā veikto darbību monitoringu, izvērtējumu un datu analīzi, kas ir kritiski ilgtspējīgas un efektīvas sistēmas izveidei.
LU kā vienas no vadošajām zinātniskajām institūcijām Latvijā ar plašu pieredzi izglītības un psiholoģijas zinātņu jomās uzdevums būs izstrādāt agrīnās intervences pakalpojumus bērniem ar kognitīvās, mācīšanās, valodas vai runas attīstības riskiem, kā arī pārņemt, adaptēt un pilotēt pierādījumos balstītas intervences no citām valstīm bērniem ar dažādiem attīstības un uzvedības traucējumiem.
LU pētnieku komanda nodrošinās zinātniski pamatotu pieeju intervences modeļu izstrādē un ieviešanā, balstoties uz jaunākajiem pētījumiem un starptautiski labāko praksi. Institūcija veiks gan sākotnējo situācijas izpēti un vajadzību novērtējumu, gan metodoloģijas pielāgošanu Latvijas kontekstam, kā arī nodrošinās pilotēšanas procesa zinātnisko uzraudzību un rezultātu izvērtējumu.
Šāda LU iesaiste projektā veicinās ilgtspējīgu un kvalitatīvu agrīnās intervences un preventīvā atbalsta sistēmas attīstību Latvijā, sekmēs starpdisciplināru sadarbību un nodrošinās praktiski izmantojamus risinājumus bērnu attīstības atbalstam.
Savukārt RSU, kurai ar Veselības ministrijas lēmumu ir noteikts metodiskās vadības institūcijas statuss ģimenes medicīnas jomā, iesaistīsies metodikas izstrādē bērnu attīstības multiprofesionālu speciālistu komandu veidošanā, šo komandu sadarbības modeļu pilnveidē un to darbības efektivitātes izvērtēšanā. Tāpat RSU plānots piesaistīt arī, lai izstrādātu attīstības risku skrīningu bērniem 7–11 gadu vecumposmā, ņemot vērā, ka tai ir gan nepieciešamais zinātniskais personāls, gan pieredze, lai izstrādātu šādu instrumentu. RSU iesaiste ir nepieciešama arī tam, lai veiktu KiVa programmas monitoringa pētījumu atbilstoši iepriekš izstrādātajai metodoloģijai ar mērķi pārliecināties par programmas īstenošanas efektivitāti Latvijā.
Tiek plānots, ka augstākminētajiem sadarbības partneriem (ārstniecības iestādēm un valsts zinātniskām institūcijām) tiks segti radušies izdevumi saistībā ar novirzītajām cilvēkresursu slodzēm. Plānotais atlīdzības izmaksu apmērs nepārsniegs tirgus vērtību kā atbilstošiem jomas speciālistiem, līdz ar to tiek izslēgta komercdarbības atbalsta 2.pazīme (ekonomiskā priekšrocība), kas minēta Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 2.punktā, kā rezultātā 4.3.6.7. pasākuma finansējums saistībā ar sadarbības partneriem nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Darbību apraksts
4.3.6.7.pasākuma otrās kārtas projekta viena no darbībām "Padziļināta attīstības risku izvērtēšana un atbalsta pasākumu plāna izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālā speciālistu komandā bērniem ar konstatētiem augstiem riskiem attīstībā, bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darba nodrošināšana, tai skaitā agrīno intervenču nodrošināšana, metodikas izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbam, pamatojoties uz starpsektoru sadarbību (tikai otrās kārtas ietvaros), tiks īstenota sinerģijā ar 4.2.1.1.pasākumu "Infrastruktūras izveide starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai", kur 4.3.6.7.pasākuma ietvaros tiks finansēta bērnu attīstības multifunkcionālo komandu darbības nodrošināšana, savukārt 4.2.1.1. pasākuma ietvaros šīm komandām tiks nodrošināta darba vide, lai pakalpojums bērniem tiktu nodrošināts.Bērnu attīstības multiprofesionālās speciālistu komandas, kas veic padziļinātu attīstības risku izvērtēšanu un sniedz gan specifiskus, gan nespecifiskus agrīnās intervences pakalpojumus, īpaši agrīnā vecumā, būtu nepieciešamas visos Latvijas reģionos, lai kritiski svarīgais agrīnās intervences pakalpojums būtu pieejams visiem bērniem, kuriem pastāv augsti riski attīstībā. Tāpēc, lai veidotu sistēmisku pieeju darbā ar bērniem, kam identificēti augsti riski attīstībā, ir jāievieš atbilstošas strukturālās reformas padziļināto novērtējumu veikšanas, atbalsta pasākumu plāna izstrādes un vairāku agrīno intervenču īstenošanas organizatoriskā modeļa ieviešanai. Lai to nodrošinātu, projekta ietvaros paredzēts pakāpeniski veidot starpsektoru sadarbībā balstītas bērnu attīstības multiprofesionālas speciālistu komandas.
Bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu koncepts balstās integrētā pieejā ar mērķi nodrošināt bērniem visaptverošu atbalstu, lai uzlabotu viņu fizisko, emocionālo, sociālo un psihisko attīstību, tādējādi veicinot bērnu vispārējo labklājību, attīstību un integrāciju sabiedrībā. Komandu parasti veido multidisciplināru speciālistu grupa, kas sniedz atbalstu bērniem un viņu ģimenēm, ņemot vērā ne tikai bērna medicīniskās, bet arī sociālās, emocionālās, psiholoģiskās un izglītības vajadzības. Bērnu attīstības pediatrijas pieeja koncentrējas uz bērnu un viņu ģimeņu vispārējo labklājību, ne tikai uz slimību ārstēšanu, un tā atbalsta sniegšanā apvieno veselības, izglītības un sociālās jomas resursus.
Projekta ietvaros ir plānota metodikas izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālo komandu darba nodrošināšanai, kuras izstrādē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadībā līdzdarbosies starpdiciplināra veselības, izglītības un sociālo pakalpojumu jomu pārstāvošu speciālistu komanda, savukārt metodikas izstrādes procesu uzraudzīs un darba gaitā izstrādātos rezultātus apstiprinās pārstāvji no Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un citām institūcijām. Ņemot vērā bērnu attīstības multiprofesionālo komandu starpdisciplināro un multiprofesionālo raksturu, lēmumi par kompetenču, pienākumu un atbildību noteikšanu katram speciālistu komandā iesaistītajam speciālistam pieņemami tikai metodikas izstrādes gaitā. Kompetenču un profesionālo jomu kopums, kuru iesaiste ir nepieciešama gan metodikas izstrādē, gan arī tālākā komandas darba nodrošināšanā ir indikatīvi definēts un to vidū, kā viens no speciālistiem, kurš būtu atbildīgs par ārstniecības procesu komandā, ir pediatrs, par bērna izglītības vajadzību izvērtēšanu un noteikšanu būtu atbildīgs izglītības jomas pārstāvis (piemēram, speciālais pedagogs, izglītības psihologs), savukārt bērnam nepieciešamo sociālo pakalpojumu un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepieciešamību noteiktu - sociālās jomas pārstāvis (piemēram, komandā iesaistītais sociālais darbinieks).
Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumi Nr. 749 tiek papildināti ar jaunu darbību: "Padziļināta attīstības risku izvērtēšana un atbalsta pasākumu plāna izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālā speciālistu komandā bērniem ar konstatētiem augstiem riskiem attīstībā, bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darba nodrošināšana, tai skaitā agrīno intervenču nodrošināšana, metodikas izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbam, pamatojoties uz starpsektoru sadarbību (tikai otrās kārtas ietvaros);".
Pasākuma ietvaros ieviešamās bērnu agrīnās intervences ir pavisam jauns pakalpojumu grozs, kas būs pieejams bērniem un viņu vecākiem, kā arī tas ieviesīs pārmaiņas līdzšinējā ar bērna veselības uzraudzību saistītajā praksē un skars ģimenes ārstus un citus iesaistītos speciālistus, tāpat tiks iesaistītas arī mācību iestādes, tad sabiedrības informētībai ir ļoti būtiskas komunikāciju kampaņas, lai aptvertu pēc iespējas plašāku sabiedrības loku un šie pakalpojumi nonāktu līdz mērķa grupai, līdz ar to kā attiecināmā darbība tiek noteikta arī komunikācijas kampaņas.
Tehniski precizējumi ir nepieciešami saistībā ar e-mācību nodrošināšanu, ņemot vērā gan ilgtspējību, gan e-mācību plašo pielietojamību, kas ļautu speciālistiem tiem pieejamā laikā un vietā nodrošināt apmācību materiālu intervenču izmantošanai. Tehniski tiek papildināta darbība ar terminu "e-mācību nodrošināšana".
Tehniski tiek svītrots MK noteikumu Nr. 749 19. punkts, kas iepriekš darbības sadalīja pa kārtām, šobrīd ir noskaidrojies, ka abās kārtās darbības būs vienādas, izņemot vienu darbību, ka saistīta ar bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbības nodrošināšanu, kas arī ir norādīts 18. punktā.
Personāla atalgojums
Pamatojoties uz Finanšu ministrijas 05.02.2025. vēstuli Nr.5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām", kurā Valsts kanceleja tika informēta, ka, ņemot vērā, ka joprojām valsts pārvaldē kopumā ir samērā būtiski atšķirīgs atalgojums starp iestādēm, t.sk. viena resora ietvaros par līdzīgu vai analogu pienākumu veikšanu, vadošā iestāde turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – Regulas 2021/1060 55. panta izpratnē vai faktisko izmaksu piemērošanu. Līdz ar to, izvērtējot 4.3.6.7. pasākuma otrās kārtas specifiku saistībā ar iesaistīto personāla apjomu, lai varētu sasniegt plānotos rādītājus, otrajā kārtā ir piemērojamas faktiskās izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam.
Attiecināmās izmaksas
Ņemot vērā plašo intervenču un novērtēšanas instrumentu klāstu, kas tiks ieviests pasākuma ietvaros, kuru īstenošanai ir nepieciešama dažāda materiāli tehniskā bāze, kā attiecināmās izmaksas ir nepieciešams norādīt materiāli tehnisko nodrošinājumu. Intervenču un novērtēšanas instrumentu materiāli tehnisko nodrošinājumu veido dažādu materiālu un tehnisko līdzekļu kopums, kas nepieciešams, lai īstenotu attiecīgās intervences vai veiktu novērtēšanas procesu, tostarp: 1) drukātie materiāli - rokasgrāmatas, vadlīnijas, novērtēšanas protokoli, materiāli nodarbību vadīšanai (piemēram, uzdevumu grāmatas, darba lapas, spēles, vizualizācijas u.c.), dažādi izglītojošie un informējošie materiāli u.c., 2) fiziskie stimulmateriāli - dažādi priekšmeti, kas tiek izmantoti, piemēram, spēju novērtēšanai vai prasmju attīstīšanai u.tml., 3) digitālie materiāli - materiālu resursi digitālā formā, kas paredzēti aktivitāšu vadīšanai, zināšanu, spēju un prasmju novērtēšanai un/ vai pilnveidei, 4) nepieciešamības gadījumā: arī tehniskais aprīkojums - tehniskie līdzekļi, piemēram, planšetes, kas nodrošina piekļuvi digitāliem materiāliem un atbalsta intervences vai novērtēšanas procesa norisi.
Nodrošinājums
Sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem starpmaksājumi ir nepieciešami attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līguma izpildes ietvaros galvenokārt tam, lai segtu iesaistīto speciālistu atlīdzības izmaksas. Daudzos gadījumos līgumiem ir garš izpildes periods, līdz ar to katrs šāds ieturējums no starpmaksājumiem ļoti lielā mērā ietekmē šādu organizāciju spēju sniegt sociālus pakalpojumus, izmaksāt algas pasniedzējiem, veselības un izglītības jomas speciālistiem, pētniecības darbu līgumos arī pētniekiem vai citiem speciālistiem. Līdz ar to ieturējumi rada nesamērīgi lielu finansiālu slogu.
Starpmaksājumu, bez kuriem sociāla pakalpojuma sniedzēji nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktību un izmaksāt speciālistiem atlīdzības, nodrošināšana nav iespējama tā paša iemesla dēļ, kas minēts attiecībā uz avansa maksājuma nodrošināšanu. Viedoklis par šādu pieeju ir saskaņots ar instrukcijas izstrādātājiem.
Pamatojoties uz grozījumiem Eiropas Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (EIROPAS SAVIENĪBAS FONDU
2021.–2027. GADA PLĀNOŠANAS PERIODA UZRAUDZĪBAS KOMITEJAS Lēmums 2025/5.2-6/16/38) "Par grozījumiem Eiropas Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam" un elastības finansējuma samazinājumu nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 749 un samazināt attiecināmo finansējumu:
pirmajai kārtai par 460 336 EUR (ESF+ un VB), otrajai kārtai – 395 532 EUR (ESF+ un VB).
Rādītāji
Pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Grozījumiem Nr. 2 un Grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam" un lai salāgotu MK noteikumus Nr. 749 ar Darbības programmu, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 749, precizējot iznākuma un rezultāta rādītāju skaitliskās vērtības, tai skaitā sadalījumā pa kārtām.
Sadarbības partneris
2024. gada 13. augustā apstiprināti MK noteikumi Nr. 543 "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi", kas nosaka metodiskās vadības centru izveidi noteiktās veselības aprūpes jomās, to tiesības un pienākumus. Balstoties uz apstiprinātajiem noteikumiem, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (turpmāk – BKUS) ir noteikta kā metodiskās vadības centrs bērnu veselības aprūpes un bērnu psihiskās veselības aprūpes jomās, kura tādējādi ir kompetenta arī izstrādāt metodiku multiprofesionālo speciālistu komandu izveidei un darba organizēšanai ambulatorajā veselības aprūpē, jo BKUS kā metodiskās vadības centra pienākumos ietilpst:
- nodrošināt sistemātisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, tai skaitā pacientu drošības un pieredzes jomā;
- izstrādāt vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus ārstniecības iestādēs un veicināt to ieviešanu;
- īstenot starpdisciplināru pieeju jomas attīstībā un nodrošināt starpnozaru sadarbības labās prakses paraugu pārņemšanu, veicinot izcilību;
- piedalīties nacionāla līmeņa veselības aprūpes jomas sadarbības tīklu izveidē un nodrošināt dalību ES dalībvalstu veselības aprūpes sniedzēju un ekspertīzes centru kopīgi veidotajos Eiropas references tīklos.
Līdz ar to BKUS tiek plānots kā sadarbības partneris 4.3.6.7. pasākuma otrajā kārtā, precizējot MK noteikumu Nr. 749 13. punktu. Tiek plānots, ka bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandas tiks veidotas ārstniecības iestāžu ietvaros.
Zinātnisko institūciju (Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) un Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – RSU)) kā potenciālu sadarbības partneru iekļaušana projekta otrajā kārtā paredzēta, lai veicinātu pierādījumos balstītu pieeju attīstību bērnu vajadzību atbalsta jomā. Šīs institūcijas sniedz būtisku ieguldījumu jaunu intervenču/instrumentu izstrādē, validēšanā un adaptācijā atbilstoši Latvijas situācijai, kā arī metodoloģiju izstrādē. Tāpat zinātniskās institūcijas spēj nodrošināt pasākumā veikto darbību monitoringu, izvērtējumu un datu analīzi, kas ir kritiski ilgtspējīgas un efektīvas sistēmas izveidei.
LU kā vienas no vadošajām zinātniskajām institūcijām Latvijā ar plašu pieredzi izglītības un psiholoģijas zinātņu jomās uzdevums būs izstrādāt agrīnās intervences pakalpojumus bērniem ar kognitīvās, mācīšanās, valodas vai runas attīstības riskiem, kā arī pārņemt, adaptēt un pilotēt pierādījumos balstītas intervences no citām valstīm bērniem ar dažādiem attīstības un uzvedības traucējumiem.
LU pētnieku komanda nodrošinās zinātniski pamatotu pieeju intervences modeļu izstrādē un ieviešanā, balstoties uz jaunākajiem pētījumiem un starptautiski labāko praksi. Institūcija veiks gan sākotnējo situācijas izpēti un vajadzību novērtējumu, gan metodoloģijas pielāgošanu Latvijas kontekstam, kā arī nodrošinās pilotēšanas procesa zinātnisko uzraudzību un rezultātu izvērtējumu.
Šāda LU iesaiste projektā veicinās ilgtspējīgu un kvalitatīvu agrīnās intervences un preventīvā atbalsta sistēmas attīstību Latvijā, sekmēs starpdisciplināru sadarbību un nodrošinās praktiski izmantojamus risinājumus bērnu attīstības atbalstam.
Savukārt RSU, kurai ar Veselības ministrijas lēmumu ir noteikts metodiskās vadības institūcijas statuss ģimenes medicīnas jomā, iesaistīsies metodikas izstrādē bērnu attīstības multiprofesionālu speciālistu komandu veidošanā, šo komandu sadarbības modeļu pilnveidē un to darbības efektivitātes izvērtēšanā. Tāpat RSU plānots piesaistīt arī, lai izstrādātu attīstības risku skrīningu bērniem 7–11 gadu vecumposmā, ņemot vērā, ka tai ir gan nepieciešamais zinātniskais personāls, gan pieredze, lai izstrādātu šādu instrumentu. RSU iesaiste ir nepieciešama arī tam, lai veiktu KiVa programmas monitoringa pētījumu atbilstoši iepriekš izstrādātajai metodoloģijai ar mērķi pārliecināties par programmas īstenošanas efektivitāti Latvijā.
Tiek plānots, ka augstākminētajiem sadarbības partneriem (ārstniecības iestādēm un valsts zinātniskām institūcijām) tiks segti radušies izdevumi saistībā ar novirzītajām cilvēkresursu slodzēm. Plānotais atlīdzības izmaksu apmērs nepārsniegs tirgus vērtību kā atbilstošiem jomas speciālistiem, līdz ar to tiek izslēgta komercdarbības atbalsta 2.pazīme (ekonomiskā priekšrocība), kas minēta Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 2.punktā, kā rezultātā 4.3.6.7. pasākuma finansējums saistībā ar sadarbības partneriem nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Darbību apraksts
4.3.6.7.pasākuma otrās kārtas projekta viena no darbībām "Padziļināta attīstības risku izvērtēšana un atbalsta pasākumu plāna izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālā speciālistu komandā bērniem ar konstatētiem augstiem riskiem attīstībā, bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darba nodrošināšana, tai skaitā agrīno intervenču nodrošināšana, metodikas izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbam, pamatojoties uz starpsektoru sadarbību (tikai otrās kārtas ietvaros), tiks īstenota sinerģijā ar 4.2.1.1.pasākumu "Infrastruktūras izveide starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai", kur 4.3.6.7.pasākuma ietvaros tiks finansēta bērnu attīstības multifunkcionālo komandu darbības nodrošināšana, savukārt 4.2.1.1. pasākuma ietvaros šīm komandām tiks nodrošināta darba vide, lai pakalpojums bērniem tiktu nodrošināts.Bērnu attīstības multiprofesionālās speciālistu komandas, kas veic padziļinātu attīstības risku izvērtēšanu un sniedz gan specifiskus, gan nespecifiskus agrīnās intervences pakalpojumus, īpaši agrīnā vecumā, būtu nepieciešamas visos Latvijas reģionos, lai kritiski svarīgais agrīnās intervences pakalpojums būtu pieejams visiem bērniem, kuriem pastāv augsti riski attīstībā. Tāpēc, lai veidotu sistēmisku pieeju darbā ar bērniem, kam identificēti augsti riski attīstībā, ir jāievieš atbilstošas strukturālās reformas padziļināto novērtējumu veikšanas, atbalsta pasākumu plāna izstrādes un vairāku agrīno intervenču īstenošanas organizatoriskā modeļa ieviešanai. Lai to nodrošinātu, projekta ietvaros paredzēts pakāpeniski veidot starpsektoru sadarbībā balstītas bērnu attīstības multiprofesionālas speciālistu komandas.
Bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu koncepts balstās integrētā pieejā ar mērķi nodrošināt bērniem visaptverošu atbalstu, lai uzlabotu viņu fizisko, emocionālo, sociālo un psihisko attīstību, tādējādi veicinot bērnu vispārējo labklājību, attīstību un integrāciju sabiedrībā. Komandu parasti veido multidisciplināru speciālistu grupa, kas sniedz atbalstu bērniem un viņu ģimenēm, ņemot vērā ne tikai bērna medicīniskās, bet arī sociālās, emocionālās, psiholoģiskās un izglītības vajadzības. Bērnu attīstības pediatrijas pieeja koncentrējas uz bērnu un viņu ģimeņu vispārējo labklājību, ne tikai uz slimību ārstēšanu, un tā atbalsta sniegšanā apvieno veselības, izglītības un sociālās jomas resursus.
Projekta ietvaros ir plānota metodikas izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālo komandu darba nodrošināšanai, kuras izstrādē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadībā līdzdarbosies starpdiciplināra veselības, izglītības un sociālo pakalpojumu jomu pārstāvošu speciālistu komanda, savukārt metodikas izstrādes procesu uzraudzīs un darba gaitā izstrādātos rezultātus apstiprinās pārstāvji no Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un citām institūcijām. Ņemot vērā bērnu attīstības multiprofesionālo komandu starpdisciplināro un multiprofesionālo raksturu, lēmumi par kompetenču, pienākumu un atbildību noteikšanu katram speciālistu komandā iesaistītajam speciālistam pieņemami tikai metodikas izstrādes gaitā. Kompetenču un profesionālo jomu kopums, kuru iesaiste ir nepieciešama gan metodikas izstrādē, gan arī tālākā komandas darba nodrošināšanā ir indikatīvi definēts un to vidū, kā viens no speciālistiem, kurš būtu atbildīgs par ārstniecības procesu komandā, ir pediatrs, par bērna izglītības vajadzību izvērtēšanu un noteikšanu būtu atbildīgs izglītības jomas pārstāvis (piemēram, speciālais pedagogs, izglītības psihologs), savukārt bērnam nepieciešamo sociālo pakalpojumu un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepieciešamību noteiktu - sociālās jomas pārstāvis (piemēram, komandā iesaistītais sociālais darbinieks).
Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumi Nr. 749 tiek papildināti ar jaunu darbību: "Padziļināta attīstības risku izvērtēšana un atbalsta pasākumu plāna izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālā speciālistu komandā bērniem ar konstatētiem augstiem riskiem attīstībā, bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darba nodrošināšana, tai skaitā agrīno intervenču nodrošināšana, metodikas izstrāde bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbam, pamatojoties uz starpsektoru sadarbību (tikai otrās kārtas ietvaros);".
Pasākuma ietvaros ieviešamās bērnu agrīnās intervences ir pavisam jauns pakalpojumu grozs, kas būs pieejams bērniem un viņu vecākiem, kā arī tas ieviesīs pārmaiņas līdzšinējā ar bērna veselības uzraudzību saistītajā praksē un skars ģimenes ārstus un citus iesaistītos speciālistus, tāpat tiks iesaistītas arī mācību iestādes, tad sabiedrības informētībai ir ļoti būtiskas komunikāciju kampaņas, lai aptvertu pēc iespējas plašāku sabiedrības loku un šie pakalpojumi nonāktu līdz mērķa grupai, līdz ar to kā attiecināmā darbība tiek noteikta arī komunikācijas kampaņas.
Tehniski precizējumi ir nepieciešami saistībā ar e-mācību nodrošināšanu, ņemot vērā gan ilgtspējību, gan e-mācību plašo pielietojamību, kas ļautu speciālistiem tiem pieejamā laikā un vietā nodrošināt apmācību materiālu intervenču izmantošanai. Tehniski tiek papildināta darbība ar terminu "e-mācību nodrošināšana".
Tehniski tiek svītrots MK noteikumu Nr. 749 19. punkts, kas iepriekš darbības sadalīja pa kārtām, šobrīd ir noskaidrojies, ka abās kārtās darbības būs vienādas, izņemot vienu darbību, ka saistīta ar bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbības nodrošināšanu, kas arī ir norādīts 18. punktā.
Personāla atalgojums
Pamatojoties uz Finanšu ministrijas 05.02.2025. vēstuli Nr.5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām", kurā Valsts kanceleja tika informēta, ka, ņemot vērā, ka joprojām valsts pārvaldē kopumā ir samērā būtiski atšķirīgs atalgojums starp iestādēm, t.sk. viena resora ietvaros par līdzīgu vai analogu pienākumu veikšanu, vadošā iestāde turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – Regulas 2021/1060 55. panta izpratnē vai faktisko izmaksu piemērošanu. Līdz ar to, izvērtējot 4.3.6.7. pasākuma otrās kārtas specifiku saistībā ar iesaistīto personāla apjomu, lai varētu sasniegt plānotos rādītājus, otrajā kārtā ir piemērojamas faktiskās izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam.
Attiecināmās izmaksas
Ņemot vērā plašo intervenču un novērtēšanas instrumentu klāstu, kas tiks ieviests pasākuma ietvaros, kuru īstenošanai ir nepieciešama dažāda materiāli tehniskā bāze, kā attiecināmās izmaksas ir nepieciešams norādīt materiāli tehnisko nodrošinājumu. Intervenču un novērtēšanas instrumentu materiāli tehnisko nodrošinājumu veido dažādu materiālu un tehnisko līdzekļu kopums, kas nepieciešams, lai īstenotu attiecīgās intervences vai veiktu novērtēšanas procesu, tostarp: 1) drukātie materiāli - rokasgrāmatas, vadlīnijas, novērtēšanas protokoli, materiāli nodarbību vadīšanai (piemēram, uzdevumu grāmatas, darba lapas, spēles, vizualizācijas u.c.), dažādi izglītojošie un informējošie materiāli u.c., 2) fiziskie stimulmateriāli - dažādi priekšmeti, kas tiek izmantoti, piemēram, spēju novērtēšanai vai prasmju attīstīšanai u.tml., 3) digitālie materiāli - materiālu resursi digitālā formā, kas paredzēti aktivitāšu vadīšanai, zināšanu, spēju un prasmju novērtēšanai un/ vai pilnveidei, 4) nepieciešamības gadījumā: arī tehniskais aprīkojums - tehniskie līdzekļi, piemēram, planšetes, kas nodrošina piekļuvi digitāliem materiāliem un atbalsta intervences vai novērtēšanas procesa norisi.
Nodrošinājums
Sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem starpmaksājumi ir nepieciešami attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līguma izpildes ietvaros galvenokārt tam, lai segtu iesaistīto speciālistu atlīdzības izmaksas. Daudzos gadījumos līgumiem ir garš izpildes periods, līdz ar to katrs šāds ieturējums no starpmaksājumiem ļoti lielā mērā ietekmē šādu organizāciju spēju sniegt sociālus pakalpojumus, izmaksāt algas pasniedzējiem, veselības un izglītības jomas speciālistiem, pētniecības darbu līgumos arī pētniekiem vai citiem speciālistiem. Līdz ar to ieturējumi rada nesamērīgi lielu finansiālu slogu.
Starpmaksājumu, bez kuriem sociāla pakalpojuma sniedzēji nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma nepārtrauktību un izmaksāt speciālistiem atlīdzības, nodrošināšana nav iespējama tā paša iemesla dēļ, kas minēts attiecībā uz avansa maksājuma nodrošināšanu. Viedoklis par šādu pieeju ir saskaņots ar instrukcijas izstrādātājiem.
Risinājuma apraksts
Attiecināmais finansējums
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek samazināts attiecināmais finansējums gan kopumā, gan sadalījumā pa kārtām.
7. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 40 939 310 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 738 371 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 34 798 413 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 877 616 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 6 140 897 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 860 755 euro):
7.1. pirmajā kārtā pieejamais kopējais finansējums ir 22 019 592 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 18 716 653 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 302 939 euro, projekta iesniegumā kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 18 933 155 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 16 093 181 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 2 839 974 euro apmērā;
7.2. otrajā kārtā pieejamais kopējais finansējums ir 18 919 718 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 16 081 760 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 837 958 euro, projekta iesniegumā kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 16 267 784 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 13 827 616 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 2 440 168 euro apmērā;
7.3. atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt projektiem pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajam katrā kārtā pieejamajam kopējam finansējuma apmēram.
Intervences kodi
4.3.6.7. pasākumam ir sekojošs dalījums pa intervences kategorijas kodiem un tiem paredzēto finansējuma apjomu:
"Intervences laukums" ir:
• atbalsts pirmsskolas izglītībai un aprūpei (kods 148) - pirmā kārta 4 679 164 euro, otrā kārta 4 020 440 euro;
• atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai un aprūpei (kods 149) - pirmā kārta 4 679 163 euro, otrā kārta 4 020 440 euro;
• pasākums sabiedrības vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības atbalstam (kods 152) - pirmā kārta 4 679 163 euro, otrā kārta 4 020 440 euro;
• pasākums, lai veicinātu vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un pieejamiem pakalpojumiem (kods 158) - pirmā kārta 4 679 163 euro, otrā kārta 4 020 440 euro;
“Finansējuma veids” ir grants (kods 01) - pirmā kārta 18 716 653 euro, otrā kārta 16 081 760 euro;
“Teritoriālie sasniegšanas mehānismi” ir bez teritoriālā sadalījuma (kods 33) - pirmā kārta 18 716 653 euro, otrā kārta 16 081 760 euro;
“ESF+ sekundāras tēmas” ir:
• bērnu nabadzības novēršana (kods 06) - pirmā kārta 2 383 975 euro, otrā kārta 2 048 363 euro;
• nav attiecināms (kods 09) – pirmā kārta 16 332 678 euro, otrā kārta 14 033 397 euro;
“Dzimumu līdztiesība” ir dzimumu līdztiesības integrētā pieeja (kods 02) - pirmā kārta 18 716 653 euro, otrā kārta 16 081 760 euro;.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek samazināts attiecināmais finansējums gan kopumā, gan sadalījumā pa kārtām.
7. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 40 939 310 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 738 371 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 34 798 413 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 877 616 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 6 140 897 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 860 755 euro):
7.1. pirmajā kārtā pieejamais kopējais finansējums ir 22 019 592 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 18 716 653 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 302 939 euro, projekta iesniegumā kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 18 933 155 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 16 093 181 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 2 839 974 euro apmērā;
7.2. otrajā kārtā pieejamais kopējais finansējums ir 18 919 718 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 16 081 760 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 837 958 euro, projekta iesniegumā kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 16 267 784 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 13 827 616 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 2 440 168 euro apmērā;
7.3. atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt projektiem pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajam katrā kārtā pieejamajam kopējam finansējuma apmēram.
Intervences kodi
4.3.6.7. pasākumam ir sekojošs dalījums pa intervences kategorijas kodiem un tiem paredzēto finansējuma apjomu:
"Intervences laukums" ir:
• atbalsts pirmsskolas izglītībai un aprūpei (kods 148) - pirmā kārta 4 679 164 euro, otrā kārta 4 020 440 euro;
• atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai un aprūpei (kods 149) - pirmā kārta 4 679 163 euro, otrā kārta 4 020 440 euro;
• pasākums sabiedrības vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības atbalstam (kods 152) - pirmā kārta 4 679 163 euro, otrā kārta 4 020 440 euro;
• pasākums, lai veicinātu vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un pieejamiem pakalpojumiem (kods 158) - pirmā kārta 4 679 163 euro, otrā kārta 4 020 440 euro;
“Finansējuma veids” ir grants (kods 01) - pirmā kārta 18 716 653 euro, otrā kārta 16 081 760 euro;
“Teritoriālie sasniegšanas mehānismi” ir bez teritoriālā sadalījuma (kods 33) - pirmā kārta 18 716 653 euro, otrā kārta 16 081 760 euro;
“ESF+ sekundāras tēmas” ir:
• bērnu nabadzības novēršana (kods 06) - pirmā kārta 2 383 975 euro, otrā kārta 2 048 363 euro;
• nav attiecināms (kods 09) – pirmā kārta 16 332 678 euro, otrā kārta 14 033 397 euro;
“Dzimumu līdztiesība” ir dzimumu līdztiesības integrētā pieeja (kods 02) - pirmā kārta 18 716 653 euro, otrā kārta 16 081 760 euro;.
Rādītāji
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Grozījumiem Nr. 2, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C(2022) 8712, ar ko programmu "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam" apstiprina Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta piešķiršanai saskaņā ar mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" Latvijā CCI 2021LV16FFPR001 (apstiprināti EK 23.01.2025., 2021.–2027. gada plānošanas dokumenti – ES fondi) tika samazināti iznākuma rādītāji:
Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi rādītāji:
Rādītāja Nr. EECO06 Rādītāja nosaukums "Bērni vecumā līdz 18 gadiem" no 14 150 uz 9843:
*pirmās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem no 7250 uz 3843;
*otrās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem no 6900 uz 6000.
Rādītāja Nr. (ID) r.4.3.6.c Rādītāja nosaukums "Bērnu ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku kumulatīvais skaits, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija" tika samazināti rezultāta rādītāji: no 14 150 uz 9843:
*pirmās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 7250 uz 3843;
*otrās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 6900 uz 6000.
Savukārt grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" paredz samazināt rādītāju Nr. EECO18 Rādītāja nosaukums "Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu" no 836 uz 538, kur pirmās kārtas ietvaros – 438, bet otrās kārtas ietvaros – 100.
Sadarbības partneris
Ņemot vērā minēto, kā piemērotākais risinājums bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darba organizēšanai un koordinēšanai reģionos – valstspilsētās un atsevišķos attīstības centros visā Latvijā – ir veidot komandas BKUS koordinētā vadībā, kuras izvietotas reģionālo slimnīcu vai pašvaldībai piederošo ārstniecības iestāžu telpās un atbilst ārstniecības iestādes statusam, vienlaikus pēc iespējas nodalot klientu plūsmu no minēto ārstniecības iestāžu ikdienas pacientu plūsmas. Šāds risinājums nodrošinās to, ka komandu darbs tiek organizēts pēc vienotiem principiem, metodikas un kvalitātes standartiem visā Latvijā, tas optimizēs administratīvos resursus, atvieglos ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību, kā arī komandu darba paplašināšanas un attīstības iespējas nākotnē, līdz ar to tiek paplašināts sadarbības partnera jēdziens MK noteikumos Nr. 749.
RSU kā metodiskās vadības institūcija ģimenes veselības jomā iesaistīsies metodikas izstrādē bērnu attīstības multiprofesionālu speciālistu komandu veidošanā, šo komandu sadarbības modeļu pilnveidē un to darbības efektivitātes izvērtēšanā, ņemot vērā, ka tās kompetencē ir arī jaunu aprūpes modeļu izvērtēšana, ārstniecības kvalitātes pārraudzība, klīnisko datu analīze un jaunu ārstniecības metožu ieviešanas veicināšana. Tās iesaiste nodrošinās zinātniski pamatotu, praksē pielietojamu pieeju un kvalitātes standartus bērnu attīstības vajadzību atbalstam multiprofesionālo komandu darbībā. Tāpat RSU plānots piesaistīt arī, lai izstrādātu attīstības risku skrīningu bērniem 7–11 gadu vecumposmā, ņemot vērā, ka tai ir gan nepieciešamais zinātniskais personāls, gan pieredze, lai izstrādātu šādu instrumentu. RSU iesaiste ir nepieciešama arī, lai veiktu KiVa programmas monitoringa pētījumu atbilstoši iepriekš izstrādātajai metodoloģijai ar mērķi pārliecināties par programmas īstenošanas efektivitāti Latvijā.
Savukārt, LU kā viena no vadošajām zinātniskajām institūcijām Latvijā ar plašu pieredzi izglītības un psiholoģijas zinātņu jomās tiks piesaistīta, lai izstrādātu agrīnās intervences pakalpojumus bērniem ar kognitīvās, mācīšanās, valodas vai runas attīstības riskiem, kā arī pārņemtu, adaptētu un pilotētu pierādījumos balstītas intervences no citām valstīm bērniem ar dažādiem attīstības un uzvedības traucējumiem.
Darbību apraksts
Tā kā projekta īstenošana ir paredzēta līdz 2029.gadam, tad, ņemot vērā projekta ilgumu, pieejamo finansējumu, kā arī projekta ietvaros paredzētos speciālistu tālākizglītības pasākumus līdz 2028.gadam, tiek plānots, ka atbilstoši "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2025. – 2027. gadam" projektam, bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu izveide plānota pakāpeniski, pirmā bērnu attīstības multiprofesionālā komanda darbu uzsāks 2026.gadā un trīs bērnu attīstības multiprofesionālās komandas 2027.gadā. Savukārt turpmākajā periodā paredzēts izveidot vēl līdz pat četrām bērnu attīstības multiprofesionālajām komandām, lai nodrošinātu bērnu attīstības multiprofesionālās komandas sniegto pakalpojumu pieejamību visiem bērniem, kam bērnu agrīnās attīstības skrīninga rezultātā tiktu identificēti vairāki augsti riski attīstībā.
Norādītais ieviešanas grafiks ir aptuvens un var tikt precizēts atbilstoši faktiskajam ieviešanas tempam un pieejamajiem resursiem. Plānots, ka viena komanda gada laikā sniegs atbalstu līdz 2 200 bērniem. Sekojoši plānotais komandu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu tālāku palīdzības sniegšanu visiem bērniem līdz sešu gadu vecumam, kuriem BAASIK ieviešanas rezultātā ģimenes ārstu praksēs tiktu identificēti augsti riski viņu attīstībā.
Apzinoties, ka dažādas palīdzības iespējas bērniem ar augstiem riskiem attīstībā reģionos un attālākās apdzīvotās vietās ir ierobežotākas, prioritāri pa vienai bērnu attīstības multiprofesionālai speciālistu komandai tiks veidota Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionos. Vismaz vienas komandas izveide ir paredzēta arī Rīgas reģionā, bet lēmums par pārējo triju komandu izvietojumu tiks pieņemts nākamajā gadā pēc bērnu ar augstiem attīstības riskiem plūsmas teritoriālā griezumā analīzes.
Neskatoties uz to, ka bērnu atīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbs balstīts starpsektoru sadarbībā, paredzot, ka uz bērna vajadzībām orientētu rezultātu nodrošināšanā komandas veido sadarbību gan ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, gan arī izglītības iestādi, kuru apmeklē bērns, kā arī sociālo pakalpojumu un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem un ka multprofesionālās speciālistu komandas sniegtās rekomendācijas būs saistošas kā veselības aprūpē, tā arī izglītībā un sociālo pakalpojumu jomā, komandas, ņemot vērā to sastāvu un darba uzdevumus, primāri pakļautas tam normatīvam regulējumam, kas attiecināms uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai ārstniecības iestādes, tad bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbu var organizēt un nodrošināt tikai Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēta ārstniecības iestāde.
Atbilstoši spēkā esošam tiesiskam regulējumam ārstniecības personas var būt nodarbinātas un veselības aprūpes pakalpojumus sniegt tikai ārstniecības iestādē, tad bērnu attīstības multiprofesionālo komandu darbs, neskatoties uz to, ka tiek balstīts starpsektorālā sadarbībā, šobrīd pilotprojekta ietvaros ir organizējams ārstniecības iestādēs. 2028.gada vidū tiks veikts izvērtējums un pieņemti tālākie lēmumi par bērnu attīstības multiprofesionālo komandu tīkla darbību, paplašināšanos, organizatorisko formu, struktūru un taml., tai skaitā izvērtējot iespējas komandas veidot arī ārpus ārstniecības iestādēm. Tiek plānots, ka bērnu attīstības multiprofesionālo komandu darba telpas tiks nošķirtas no vispārējās ārstniecības pacientu plūsmas.
Projekta ietvaros BKUS ir sadarbības partneris, līdz ar to tiek plānots, ka projekta darbību īstenošanas uzraudzībā un metodiskās vadības nodrošināšanai darbosies projekta Vadības grupa, kurā tiks iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Pašvaldības savienība, Metodiskās vadības centrs un nevalstiskās organizācijas, tādējādi nodrošinot uzraudzību gan pakalpojuma izpildei, gan starpnozaru sadarbībai.
Šobrīd metodiskās vadības institūcijas ģimenes medicīnas jomā uzdevumos nav definēta bērnu attīstības multiprofesionālo komandu veidošana, kas tieši saistīta ar pediatrijas jomu un ietvertu darbības bērnu attīstības skrīninga ieviešanai. Tomēr bērnu attīstības multiprofesionālo komandu pilotprojekta īstenošanas gaitā tiks pārskatīts tiesiskais regulējums, noteiktas deleģētās funkcijas attiecībā uz agrīna atbalsta pakalpojumu sistēmas bērnu attīstībai nostiprināšanu, formulēti metodiskās vadības institūcijas uzdevumi nākamajam periodam, izvirzot sasniedzamos mērķus, kritērijus, kā arī rezultatīvos rādītājus.
Pedagoģiski medicīniskās komisijas bērnu attīstības multiprofesionālo komandu izveides pilotprojekta laikā tiks saglabātas. 2028.gada vidū tiks veikts izvērtējums un pieņemti tālākie lēmumi par bērnu attīstības multiprofesionālo komandu tīkla darbību un paplašināšanos, kā arī par pedagoģiski medicīnisko komisiju reformu.
Tā kā bērnu attīstības multiprofesionālo komandu izveide tiek īstenota ESF+ projekta ietvaros, kā arī BKUS ir projekta sadarbības partneris, finansējums nepieciešamajām darba vietām un speciālistu piesaistei tiks nodrošināts no projekta līdzekļiem. Sadarbības līgums ar BKUS var tikt noslēgts, kolīdz MK būs apstiprināti grozījumi MKN Nr. 749.
Bērnu attīstības multiprofesionālās speciālistu komandas būs tiesīgas pieņemt lēmumus, kas ietekmē bērnu attīstību un dzīves kvalitāti un ir saistīti gan ar diagnostikas, ārstēšanas, terapijas izvēli, gan arī atbalstu izglītības ieguves procesā un ģimenei sniegto palīdzību.
Tiek precizēts darbību apraksts saistībā ar komunikāciju kampaņām, kas paredzētas visā Latvijas teritorijā, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par jaunajiem pieejamajiem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu ilgtspēju tiek papildināta darbība, paredzot izstrādāto instrumentu digitalizēšanu.
Ņemot vērā, ka abās pasākuma kārtās atbalstāmās darbības ir vienādas (izņemot multiprofesionālo speciālistu komandu darbības nodrošināšanu), dubultā finansējuma riska novēršana un precīza demarkācija starp pasākuma abām kārtām tiks nodrošināta, detalizēti plānojot sasniedzamos rādītājus projektu līmenī, kā arī, organizējot abu projektu vienotu vadības grupu, tādējādi nodrošinot, ka tiek savstarpēji saskaņoti lēmumi un darbības.
Attiecināmās izmaksas
Papildinātas attiecināmās izmaksas ar jaunu 21.17. apakšpunktu, kurš ļauj iegādāties materiāli tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams agrīnām intervencēm un novērtēšanas instrumentiem.
Personāla atalgojums
Pamatojoties uz FM 05.02.2025. vēstuli Nr. 5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām", tiek papildināts MK noteikumu Nr. 749 20.1. apakšpunkts – 20.1.2. otrās kārtas ietvaros tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ir šo noteikumu 18.18. apakšpunktā, plāno kā faktiskās izmaksas.
Nodrošinājums
Lai neradītu nesamērīgi lielu finansiālu slogu pakalpojuma sniedzējiem, tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 749 21.1. apakšpunktā, nosakot, ka pakalpojumu (uzņēmuma) līgumos, kurus slēdz šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, atkarībā no līguma veida un satura var paredzēt avansa maksājumus ne vairāk kā 20 procentu apmērā (tajā skaitā nepiemērojot instrukciju "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs") no attiecīgā līguma summas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Projekta grozījumu nepieciešamība
Pēc MK noteikumu Nr. 749 grozījumu stāšanās spēkā būs nepieciešams veikt vienošanās par projekta īstenošanu grozījumus, tai skaitā projekta grozījumus, kas ir vienošanās par projekta īstenošanu neatņemama sastāvdaļa, ņemot vērā veiktās izmaiņas, kas tajos noteiktas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Grozījumiem Nr. 2, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C(2022) 8712, ar ko programmu "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam" apstiprina Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta piešķiršanai saskaņā ar mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" Latvijā CCI 2021LV16FFPR001 (apstiprināti EK 23.01.2025., 2021.–2027. gada plānošanas dokumenti – ES fondi) tika samazināti iznākuma rādītāji:
Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi rādītāji:
Rādītāja Nr. EECO06 Rādītāja nosaukums "Bērni vecumā līdz 18 gadiem" no 14 150 uz 9843:
*pirmās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem no 7250 uz 3843;
*otrās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem no 6900 uz 6000.
Rādītāja Nr. (ID) r.4.3.6.c Rādītāja nosaukums "Bērnu ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku kumulatīvais skaits, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija" tika samazināti rezultāta rādītāji: no 14 150 uz 9843:
*pirmās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 7250 uz 3843;
*otrās kārtas ietvaros atbalstu saņēmušo bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – no 6900 uz 6000.
Savukārt grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" paredz samazināt rādītāju Nr. EECO18 Rādītāja nosaukums "Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu" no 836 uz 538, kur pirmās kārtas ietvaros – 438, bet otrās kārtas ietvaros – 100.
Sadarbības partneris
Ņemot vērā minēto, kā piemērotākais risinājums bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darba organizēšanai un koordinēšanai reģionos – valstspilsētās un atsevišķos attīstības centros visā Latvijā – ir veidot komandas BKUS koordinētā vadībā, kuras izvietotas reģionālo slimnīcu vai pašvaldībai piederošo ārstniecības iestāžu telpās un atbilst ārstniecības iestādes statusam, vienlaikus pēc iespējas nodalot klientu plūsmu no minēto ārstniecības iestāžu ikdienas pacientu plūsmas. Šāds risinājums nodrošinās to, ka komandu darbs tiek organizēts pēc vienotiem principiem, metodikas un kvalitātes standartiem visā Latvijā, tas optimizēs administratīvos resursus, atvieglos ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību, kā arī komandu darba paplašināšanas un attīstības iespējas nākotnē, līdz ar to tiek paplašināts sadarbības partnera jēdziens MK noteikumos Nr. 749.
RSU kā metodiskās vadības institūcija ģimenes veselības jomā iesaistīsies metodikas izstrādē bērnu attīstības multiprofesionālu speciālistu komandu veidošanā, šo komandu sadarbības modeļu pilnveidē un to darbības efektivitātes izvērtēšanā, ņemot vērā, ka tās kompetencē ir arī jaunu aprūpes modeļu izvērtēšana, ārstniecības kvalitātes pārraudzība, klīnisko datu analīze un jaunu ārstniecības metožu ieviešanas veicināšana. Tās iesaiste nodrošinās zinātniski pamatotu, praksē pielietojamu pieeju un kvalitātes standartus bērnu attīstības vajadzību atbalstam multiprofesionālo komandu darbībā. Tāpat RSU plānots piesaistīt arī, lai izstrādātu attīstības risku skrīningu bērniem 7–11 gadu vecumposmā, ņemot vērā, ka tai ir gan nepieciešamais zinātniskais personāls, gan pieredze, lai izstrādātu šādu instrumentu. RSU iesaiste ir nepieciešama arī, lai veiktu KiVa programmas monitoringa pētījumu atbilstoši iepriekš izstrādātajai metodoloģijai ar mērķi pārliecināties par programmas īstenošanas efektivitāti Latvijā.
Savukārt, LU kā viena no vadošajām zinātniskajām institūcijām Latvijā ar plašu pieredzi izglītības un psiholoģijas zinātņu jomās tiks piesaistīta, lai izstrādātu agrīnās intervences pakalpojumus bērniem ar kognitīvās, mācīšanās, valodas vai runas attīstības riskiem, kā arī pārņemtu, adaptētu un pilotētu pierādījumos balstītas intervences no citām valstīm bērniem ar dažādiem attīstības un uzvedības traucējumiem.
Darbību apraksts
Tā kā projekta īstenošana ir paredzēta līdz 2029.gadam, tad, ņemot vērā projekta ilgumu, pieejamo finansējumu, kā arī projekta ietvaros paredzētos speciālistu tālākizglītības pasākumus līdz 2028.gadam, tiek plānots, ka atbilstoši "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2025. – 2027. gadam" projektam, bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu izveide plānota pakāpeniski, pirmā bērnu attīstības multiprofesionālā komanda darbu uzsāks 2026.gadā un trīs bērnu attīstības multiprofesionālās komandas 2027.gadā. Savukārt turpmākajā periodā paredzēts izveidot vēl līdz pat četrām bērnu attīstības multiprofesionālajām komandām, lai nodrošinātu bērnu attīstības multiprofesionālās komandas sniegto pakalpojumu pieejamību visiem bērniem, kam bērnu agrīnās attīstības skrīninga rezultātā tiktu identificēti vairāki augsti riski attīstībā.
Norādītais ieviešanas grafiks ir aptuvens un var tikt precizēts atbilstoši faktiskajam ieviešanas tempam un pieejamajiem resursiem. Plānots, ka viena komanda gada laikā sniegs atbalstu līdz 2 200 bērniem. Sekojoši plānotais komandu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu tālāku palīdzības sniegšanu visiem bērniem līdz sešu gadu vecumam, kuriem BAASIK ieviešanas rezultātā ģimenes ārstu praksēs tiktu identificēti augsti riski viņu attīstībā.
Apzinoties, ka dažādas palīdzības iespējas bērniem ar augstiem riskiem attīstībā reģionos un attālākās apdzīvotās vietās ir ierobežotākas, prioritāri pa vienai bērnu attīstības multiprofesionālai speciālistu komandai tiks veidota Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionos. Vismaz vienas komandas izveide ir paredzēta arī Rīgas reģionā, bet lēmums par pārējo triju komandu izvietojumu tiks pieņemts nākamajā gadā pēc bērnu ar augstiem attīstības riskiem plūsmas teritoriālā griezumā analīzes.
Neskatoties uz to, ka bērnu atīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbs balstīts starpsektoru sadarbībā, paredzot, ka uz bērna vajadzībām orientētu rezultātu nodrošināšanā komandas veido sadarbību gan ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, gan arī izglītības iestādi, kuru apmeklē bērns, kā arī sociālo pakalpojumu un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem un ka multprofesionālās speciālistu komandas sniegtās rekomendācijas būs saistošas kā veselības aprūpē, tā arī izglītībā un sociālo pakalpojumu jomā, komandas, ņemot vērā to sastāvu un darba uzdevumus, primāri pakļautas tam normatīvam regulējumam, kas attiecināms uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai ārstniecības iestādes, tad bērnu attīstības multiprofesionālo speciālistu komandu darbu var organizēt un nodrošināt tikai Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēta ārstniecības iestāde.
Atbilstoši spēkā esošam tiesiskam regulējumam ārstniecības personas var būt nodarbinātas un veselības aprūpes pakalpojumus sniegt tikai ārstniecības iestādē, tad bērnu attīstības multiprofesionālo komandu darbs, neskatoties uz to, ka tiek balstīts starpsektorālā sadarbībā, šobrīd pilotprojekta ietvaros ir organizējams ārstniecības iestādēs. 2028.gada vidū tiks veikts izvērtējums un pieņemti tālākie lēmumi par bērnu attīstības multiprofesionālo komandu tīkla darbību, paplašināšanos, organizatorisko formu, struktūru un taml., tai skaitā izvērtējot iespējas komandas veidot arī ārpus ārstniecības iestādēm. Tiek plānots, ka bērnu attīstības multiprofesionālo komandu darba telpas tiks nošķirtas no vispārējās ārstniecības pacientu plūsmas.
Projekta ietvaros BKUS ir sadarbības partneris, līdz ar to tiek plānots, ka projekta darbību īstenošanas uzraudzībā un metodiskās vadības nodrošināšanai darbosies projekta Vadības grupa, kurā tiks iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Pašvaldības savienība, Metodiskās vadības centrs un nevalstiskās organizācijas, tādējādi nodrošinot uzraudzību gan pakalpojuma izpildei, gan starpnozaru sadarbībai.
Šobrīd metodiskās vadības institūcijas ģimenes medicīnas jomā uzdevumos nav definēta bērnu attīstības multiprofesionālo komandu veidošana, kas tieši saistīta ar pediatrijas jomu un ietvertu darbības bērnu attīstības skrīninga ieviešanai. Tomēr bērnu attīstības multiprofesionālo komandu pilotprojekta īstenošanas gaitā tiks pārskatīts tiesiskais regulējums, noteiktas deleģētās funkcijas attiecībā uz agrīna atbalsta pakalpojumu sistēmas bērnu attīstībai nostiprināšanu, formulēti metodiskās vadības institūcijas uzdevumi nākamajam periodam, izvirzot sasniedzamos mērķus, kritērijus, kā arī rezultatīvos rādītājus.
Pedagoģiski medicīniskās komisijas bērnu attīstības multiprofesionālo komandu izveides pilotprojekta laikā tiks saglabātas. 2028.gada vidū tiks veikts izvērtējums un pieņemti tālākie lēmumi par bērnu attīstības multiprofesionālo komandu tīkla darbību un paplašināšanos, kā arī par pedagoģiski medicīnisko komisiju reformu.
Tā kā bērnu attīstības multiprofesionālo komandu izveide tiek īstenota ESF+ projekta ietvaros, kā arī BKUS ir projekta sadarbības partneris, finansējums nepieciešamajām darba vietām un speciālistu piesaistei tiks nodrošināts no projekta līdzekļiem. Sadarbības līgums ar BKUS var tikt noslēgts, kolīdz MK būs apstiprināti grozījumi MKN Nr. 749.
Bērnu attīstības multiprofesionālās speciālistu komandas būs tiesīgas pieņemt lēmumus, kas ietekmē bērnu attīstību un dzīves kvalitāti un ir saistīti gan ar diagnostikas, ārstēšanas, terapijas izvēli, gan arī atbalstu izglītības ieguves procesā un ģimenei sniegto palīdzību.
Tiek precizēts darbību apraksts saistībā ar komunikāciju kampaņām, kas paredzētas visā Latvijas teritorijā, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par jaunajiem pieejamajiem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu ilgtspēju tiek papildināta darbība, paredzot izstrādāto instrumentu digitalizēšanu.
Ņemot vērā, ka abās pasākuma kārtās atbalstāmās darbības ir vienādas (izņemot multiprofesionālo speciālistu komandu darbības nodrošināšanu), dubultā finansējuma riska novēršana un precīza demarkācija starp pasākuma abām kārtām tiks nodrošināta, detalizēti plānojot sasniedzamos rādītājus projektu līmenī, kā arī, organizējot abu projektu vienotu vadības grupu, tādējādi nodrošinot, ka tiek savstarpēji saskaņoti lēmumi un darbības.
Attiecināmās izmaksas
Papildinātas attiecināmās izmaksas ar jaunu 21.17. apakšpunktu, kurš ļauj iegādāties materiāli tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams agrīnām intervencēm un novērtēšanas instrumentiem.
Personāla atalgojums
Pamatojoties uz FM 05.02.2025. vēstuli Nr. 5.1-36/11-2/368 "Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām", tiek papildināts MK noteikumu Nr. 749 20.1. apakšpunkts – 20.1.2. otrās kārtas ietvaros tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ir šo noteikumu 18.18. apakšpunktā, plāno kā faktiskās izmaksas.
Nodrošinājums
Lai neradītu nesamērīgi lielu finansiālu slogu pakalpojuma sniedzējiem, tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 749 21.1. apakšpunktā, nosakot, ka pakalpojumu (uzņēmuma) līgumos, kurus slēdz šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, atkarībā no līguma veida un satura var paredzēt avansa maksājumus ne vairāk kā 20 procentu apmērā (tajā skaitā nepiemērojot instrukciju "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs") no attiecīgā līguma summas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Projekta grozījumu nepieciešamība
Pēc MK noteikumu Nr. 749 grozījumu stāšanās spēkā būs nepieciešams veikt vienošanās par projekta īstenošanu grozījumus, tai skaitā projekta grozījumus, kas ir vienošanās par projekta īstenošanu neatņemama sastāvdaļa, ņemot vērā veiktās izmaiņas, kas tajos noteiktas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā Eiropas Komisijas rosinātās izmaiņas metodoloģijā, nosakot, ka rādītājs sevī ietver tikai unikālo bērnu skaitu, bet iepriekš dalības reizes pasākuma aktivitātēs tika uzskaitītas kopumā neatkarīgi no tā, vai viens un tas pats bērns piedalās vairākās darbībās, kā arī papildus tika ņemts vērā izmaksu būtiskais pieaugumu (atbilstoši inflācijas kalkulatoram) salīdzinājumā ar intervenču plānošanas periodu, līdz ar to bija nepieciešams samazināt rādītāja skaitlisko vērtību. Pēc būtības metodoloģijas izmaiņas atbalstīto bērnu skaitu neietekmē, jo atbalsta reižu skaits nemainās, bet mainās uzskaite - tiek uzskaitīti unikālie bērni. Atbalsta reižu skaits tika samazināts, izmaksu pieauguma dēļ, jo nevarēja nodrošināt solīto rādītāja izpildi sākotnēji plānotajā apmērā, samazinājums sastāda vidēji 15% no sākotnēji plānotā. Pamatojoties uz šīm izmaiņām, tika rosināti grozījumi Programmā, kurus EK ir apstiprinājusi 23.01.2025.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi