Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošo noteikumu Nr. 554 4. punktā noteikts, ka Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, ievedējus un tirgotājus Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – KUVIS), bet 5. punktā ir noteikts, kuras personas iesniedz iesniegumu, lai tiktu reģistrētas  KUVIS.   
2019. gada 7. novembrī tika grozīts  likums, un tā 4. panta pirmajā daļā ir norādītas personas, kuras dienestā iesniedz iesniegumu reģistrācijai KUVIS, ja tās nodarbojas ar sertificētu sēklu sēklaudzēšanu un tirdzniecību vai ar sēklu sagatavošanu vai saiņošanu. Likuma 4. panta trešajā daļā noteikti reģistrācijas anulēšanas gadījumi, bet piektajā daļā – dienesta tīmekļvietnē ievietojamā informācija par reģistrētajām personām.
Lai nedublētu likuma 4. pantā iekļautās tiesību normas, jāgroza noteikumi Nr. 554, svītrojot 4., 8. un 9. punktu, kā arī precizējot 5. un 7. punktu.

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likumā (MK 2018. gada 6. marta sēdes prot. Nr. 14 40.§) noteikto, noteikumos Nr. 554 jāietver tiesību norma par fizisko personu datu apstrādi un glabāšanu. Lai dienests varētu reģistrēt fizisku personu reģistrā un veikt lauku apskates attiecīgās personas sēklu laukos, kā arī noņemt sēklu paraugus un izsniegt sēklu testēšanas pārskatu, tad, iesniedzot iesniegumu dienestā, ir jānorāda fiziskas personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un kontaktinformācija. Minētie personas dati nepieciešami, lai dienests varētu identificēt konkrēto personu, veikt konkrētās personas sēklaudzēšanas lauku fiziskās pārbaudes un personai izsniegt sēklu pārbaudes dokumentus. Lai nodrošinātu šo procesu, dienestam ir regulāri jākomunicē ar konkrēto personu. Fiziskās personas dati dienestā tiek uzglabāti pastāvīgi visu periodu, kamēr persona nodarbojas ar sēklaudzēšanu. Lai dienestam būtu pieejama informācija par sēklu sertifikāciju, informācija par sēklu partiju un attiecīgo personu, kas šo sēklu partiju ir pārdevusi, arhīvā ir jāuzglabā vēl sešus gadus, kopš par sēklaudzētāju ir pieņemts lēmums par reģistrācijas anulēšanu. Šāds datu uzglabāšanas termiņš nepieciešams, jo praksē ir pieņemts, ka šādā laikposmā attiecīgā sēklu partija veic pilnu aprites ciklu, kā arī šo ilgumu nosaka Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) dokumentu uzglabāšanas vadlīnijas. Arī likuma 6. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākums ir sešus gadus uzglabāt visu ar sēklaudzēšanu, sēklu sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību saistīto dokumentāciju un pierakstus. 

Svītrots noteikumu Nr. 554 4. punkts (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts), kā arī 8. un 9. punkts (noteikumu projekta 1.9 un 1.10. apakšpunkts).   
Precizēts 5. punkts (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts), 7.4.3. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts), 7.5. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.5. apakšpunkts), 7.6. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.6. apakšpunkts) un 7.7. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts).
Ar noteikumu projektu tiek grozīts noteikumu Nr. 554 10. punkts par datu uzglabāšanu, lai norādītu precīzu iekšējo atsauci (noteikumu projekta 1.11. apakšpunkts), un noteikumi papildināti ar normu par datu apstrādi, ietverot jaunu 13.¹ punktu (noteikumu projekta 1.12. apakšpunkts). Papildināts arī noteikumu Nr. 554 1. pielikums ar 6. punktu, kurā dota iekšējā atsauce uz noteikumu 13.¹punktu, lai, iesniedzot iesniegumu, persona būtu informēta par datu apstrādi  (noteikumu projekta 1.46. apakšpunkts).

Saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību, nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu, tāpēc šis termins jāsvītro no noteikumu 7.4.2. apakšpunkta, lai nodrošinātu termina "juridiskā persona" nepārprotamu lietojumu.
Komercreģistrs ir viens no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, kurā ieraksta komersantus. Tā kā nav ierobežots juridisko personu loks, kas var iegādāties sēklas materiālu, no noteikumiem Nr. 554 svītrojams termins "komercreģistrs" 

 Ieviešot noteikumos Nr.554 6.¹ punktā Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu (klusēšanas un piekrišanas principu), tika paredzēts, ka dienests sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecību izsniegs pēc personas pieprasījuma. Praksē līdz šim brīdim arī citiem kultūraugu (labības, lopbarības, eļļas  un šķiedraugu) sēklaudzētājiem  reģistrācijas apliecība ir pieprasīta tikai dažas reizes, tāpēc dienests turpmāk pēc personas pieprasījuma vairs neizsniegs reģistrācijas apliecību, bet gan paziņos lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā.   Dienests  savas kompetences ietvaros, ievērojot administratīvā procesa normas, pēc personas pieprasījuma elektroniski paziņo lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, ja tā saņēmējam ir aktivizēta. Ja oficiālā elektroniskā adrese nav aktivizēta, tad dienests attiecīgo informāciju nosūta uz iesniegumā norādīto elektronisko pasta adresi vai papīra dokumenta formā. Tāpēc nav vairs nepieciešams noteikt šādas apliecības saturu un noteikumu Nr.554 2. pielikums jāsvītro.
Tā kā dienesta KUVIS sistēmā ir visi dati par sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju, tad  sēklaudzētājam nav nepieciešams uzrādīt reģistrācijas apliecību, ja dienesta inspektors veic pārbaudes.  No apliecības neizriet nekādas papildus tiesības un  pienākumi. 

Noteikumu  Nr. 554 7.4.2. apakšpunktā un 1. pielikumā svītroti termini "uzņēmums" un "komercreģistrs".
Grozīts 7.¹ punkts (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts) un svītrots 2. pielikums (noteikumu projekta 1.47. apakšpunkts).

Patlaban iesnieguma iesniegšanas datums lauku apskatei ir noteikts 1. jūnijs. Ievērojot pēdējo gadu klimata pārmaiņas (straujo veģetācijas attīstību pavasarī), noteikumu projektā tas tiek mainīts uz 25. maiju. 
Tāpat kā pārējos sēklaudzēšanas normatīvajos aktos, noteikumu Nr. 554  9. pielikumā, t.i., lauku apskates protokolā, sniedzamā informācija par lauka numuru ir jānorāda atbilstoši Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmai (LAD  EPS)​ un jāsvītro termins "zāļainība (liela, vidēja vai maza)", jo nav kritēriju to novērtēšanai.  

Grozīts noteikumu Nr. 554 27. punkts (noteikumu projekta 1.13. apakšpunkts). Savukārt noteikumu Nr. 554 9. pielikuma (noteikumu projekta 1.48. apakšpunkts) 5.1. apakšpunktā noteikts, ka turpmāk būs jānorāda lauka numurs atbilstoši Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmai (LAD EPS) un informācijā par lauka apskates rezultātiem  7.3. apakšpunktā – tikai nezāles.

Noteikumu Nr. 554  31.1. apakšpunktā noteikts, ka Latvijā sertificētām sēklām izsēto sēklu kvalitāti apliecina dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" (ja sēkla paredzēta tirdzniecībai) un sēklas sertifikāts vai sēklas sertifikāta kopija. Noteikumu projektā paredzēts ietvert tiesību normu, nosakot atvieglotas prasības sēklaudzēšanas saimniecībai pašu audzētai sēklai, ko izmanto sējai tajā pašā saimniecībā, jo tad sēklas kvalitātes apliecināšanai nepieciešams tikai sēklu testēšanas pārskats, kas apliecina sēklas atbilstību attiecīgās kategorijas prasībām. Ja sēkla sējai tiek iegādāta ārpus savas saimniecības no cita sēklaudzētāja, tad nepieciešami atbilstoši sēklas kvalitāti apliecinoši dokumenti (piemēram, sēklu iesaiņojama oficiālā etiķete).

Noteikumu projekts groza noteikumu Nr. 554 31.1. apakšpunktu (noteikumu projekts 1.14. apakšpunkts).

Spēkā ir stājusies direktīva 2021/971, kas paredz: lai identificētu augu šķirni, papildus var izmantot BMP, ja rodas šaubas par šķirnes identitāti vizuālajos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.
   Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Izmantojot BMP, ir iespējams auga šķirni identificēt, pamatojoties uz dienesta laboratorijas analīzēm, nevis tikai uz vizuāliem augu fenotipa novērojumiem uz lauka. BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc šķirnes aprakstā norādītās informācijas. Tāpat būs noteikts, tieši kuru atbilstošo BMP paņēmienu varēs izmantot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunām BMP un arī oficiālajiem sugu šķirņu aprakstiem.
     Latvijā pagaidām nav iespējama BMP šķirnes identifikācija sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šis paņēmiens ir jāiekļauj noteikumos Nr. 554, jo ir svarīgi, lai nākotnē būtu iespēja šķirnes identificēt ar BMP, kad tos sāks izmantot sēklu sertifikācijā arī Latvijā. To varēs izdarīt dienesta laboratorijā tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas pazīmes izpausmes un ieteikta tā BMP metode, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc tās aprakstā norādītās informācijas.
      Tāpēc patlaban dienesta tīmekļvietnē nav iespējams ievietot informāciju par konkrētiem BMP. To varēs ievietot tikai, kad būs skaidrs, kura tieši akreditētā metode attiecīgajai sugai ieviesta. Pagaidām dienestam nav finansiālu iespēju BMP ieviest, jo nepieciešama darbinieku apmācība ārpus Latvijas. Līdzko tiks piešķirts finansējums, tā būs zināmas konkrētas BMP un tiks precizēti šie noteikumi.  
      Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar kuriem, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot kā papildu instrumentu lauka apskatēs un pēcpārbaudēs. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus. 

Noteikumi Nr. 554 tiek papildināti ar 36.¹ un 101.¹ punktu (noteikumu projekta 1.15. un 1.44. apakšpunkts), kuros noteikts, ka dienests var izmantot BMP, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti vizuālajos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā. Tā kā iekļauta atsauce uz jauno 36.¹ punktu, nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 554 42. punktu (noteikumu projekta 1.16. apakšpunkts).
Nepieciešams papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, jo jāiekļauj atsauce uz direktīvu 2021/971 (noteikumu projekta 1.45. apakšpunkts). Tā kā direktīvas 2021/971 prasības stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī, ir nepieciešams noteikt, ka attiecīgie noteikumu projekta punkti ir spēkā no iepriekšminētā datuma (noteikumu projekta 2. punkts).

 Latvijā sēklu kvalitātes analīzes tiek veiktas dienesta Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā (turpmāk – NSKL) atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (turpmāk – ISTA) noteikumiem. NSKL strādā saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma un citu sēklaudzēšanu un sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām, vienlaikus nodrošinot patērētāju interešu aizsardzību. Sēklu paraugi tiek noņemti, kvalitātes noteikšanas analīzes izdarītas un ISTA sertifikāti izsniegti saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas paredzētajiem noteikumiem un metodēm.
Lai sēklaudzētājs būtu informēts par to, kuras metodes piemēro dienests, dienesta tīmekļvietnes sadaļā "Starptautiskās metodes" ir informācija par ISTA metodēm un procedūrām, bet ne tieši ISTA noteikumi, kā minēts noteikumu Nr. 554 48.2. apakšpunktā.
Savukārt noteikumu Nr. 554 49. punktā noteiktas, kuras tieši analīzes nepieciešamas (sēklu tīrība, dīgtspēja un citu augu sēklu saturs) sēklu partijas neviendabīguma konstatēšanai, lai lemtu par sēklu partijas vērtēšanu ar minētajām metodēm.
Šie nosacījumi ir savstarpēji saskaņojami, tāpat kā pārējos sēklaudzēšanas noteikumos.

Noteikumu 48.2. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.17. apakšpunkts) precizēts, lai tiesību norma būtu nepārprotami skaidra un lietotājiem saprotama, t.i., ka dienesta tīmekļvietnē ir informācija par tām metodēm un procedūrām, kas izstrādātas uz ISTA noteikumu pamata un ko izmanto dienests, lai nodrošinātu sēklu sertifikāciju. 
Tāpat nepieciešams noteikt, ar kādiem nosacījumiem dienesta inspektors nevērtē sēklu partiju atbilstoši minētajai metodei, tāpēc tiek precizēts noteikumu 49. punkts (noteikumu projekta 1.18. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 554 56. punkts paredz, ka dienestā līdz 1. martam var iesniegt iesniegumu atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, savukārt 58. punktā noteikts, ka dienests apkopo informāciju līdz šim datumam un informē Nacionālo augu šķirņu padomi. Noteikumu projektā paredzēts šo datumu saskaņot ar pārējos sēklaudzēšanas noteikumos noteikto iesnieguma iesniegšanas datumu – 15. aprīli.

Noteikumos Nr. 554 tika ieviesta norma, kas nosaka atļaujas izsniegšanu izlases sēklas kategorijas pazemināšanai. Tā kā kopš tās spēkā stāšanās šāda atļauja nav ne reizi pieprasīta un tā dublē ierasto sertifikācijas procesu, šo normu paredzēts svītrot.

Noteikumu 56. punktā (ar noteikumu projekta 1.20. apakšpunktu) tiek grozīts iesnieguma iesniegšanas laiks uz 15. aprīli, tāpat kā noteikts citos sēklaudzēšanas noteikumos. Lai Nacionālā augu šķirņu padome varētu vienlaikus izvērtēt iesniegumus, jāgroza 58. punkts (noteikumu projekta 1.23. apakšpunkts), 59. punkts (noteikumu projekta 1.23. apakšpunkts) un 60. punkts (noteikumu projekta 1.24. apakšpunkts). 

Svītrots noteikumu 57. punkts (noteikumu projekta 1.21. apakšpunkts) un 12. pielikums (noteikumu projekta 1.49. apakšpunkts) par atļauju izlases sēklas kategorijas pazemināšanai.

Līdz šim noteikumos Nr. 554 noteikti divi dokumenti – sēklu sertifikāts (noteikumu 17. pielikums) un pārskats "Sēklu novērtēšanas rezultāti" (noteikumu 18. pielikums), bet, lai vienkāršotu sistēmu, turpmāk visi sēklu kvalitātes testēšanas rezultāti tiks norādīti vienā dokumentā – sēklu testēšanas pārskatā. Sēklu kvalitāti apliecina etiķete, tāpēc turpmāk tiks izsniegts ne vairs sēklu sertifikāts, bet gan sēklu testēšanas pārskats, kurā būs norādīts, vai sēklu paraugs atbilst noteikumu Nr. 554 prasībām, un attiecīgi uz tā pamata atbilstoši lauku apskatu rezultātiem tiks izsniegtas oficiālās etiķetes. Sēklu testēšanas pārskatā tiks iekļauta norāde par to, vai sēklu partija atbilst vai neatbilst noteikumu Nr. 554 prasībām. 
Šie nosacījumi jau ietverti citos sēklaudzēšanas noteikumos, tāpēc ir nepieciešams precizēt arī noteikumu Nr. 554 attiecīgos punktus un pielikumus. Jāprecizē noteikumu 17. pielikums, svītrojot II sadaļu, ko aizpildīja pārdevējs. Tiek sadalīts 17. pielikuma 9. punkts par sēklām nosakāmajiem kvalitātes rādītājiem, pielikums papildināts ar norādēm 18. punktā par sēklu partijas atbilstību vai neatbilstību attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām vai tikai par atsevišķu rādītāju novērtēšanu un 19. punktā – par sēklu partijas atkārtotas pārbaudes termiņu. Atbilstoši svītrojams noteikumu Nr. 554 18. pielikums.

Ar noteikumu projektu tiek grozīts noteikumu Nr. 554 61.1. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.25. apakšpunkts), 83. punkts (noteikumu projekta 1.27. apakšpunkts), 92.1. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.33. apakšpunkts), 93. punkts (noteikumu projekta 1.34. apakšpunkts), 94. punkts (noteikumu projekta 1.35. apakšpunkts), 95. punkts (noteikumu projekta 1.36. apakšpunkts), 97.1. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.37. apakšpunkts), 97.2. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.38. apakšpunkts), 98. punkts (noteikumu projekta 1.43. apakšpunkts), kā arī 17.pielikums (noteikumu projekta 1.51. apakšpunkts) un svītrots 18. pielikums (noteikumu projekta 1.52. apakšpunkts).

Lai nodrošinātu to, ka sēklu kvalitāte atbilst pavaddokumentos norādītajai kvalitātei, noteikumos Nr. 554 ir ietverta prasība par to, ka sēklām, kas paredzētas tirdzniecībai, veicama atkārtota kvalitātes pārbaude, ņemot vērā sēklu uzglabāšanas ilgumu un sēklu mitrumu. Pirms tam noteikumos Nr. 554 bija paredzēts kvalitāti atkārtoti novērtēt brīdī, kad ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš, bet noteikumu projektā novērtēšana paredzēta, pēc tam kad ir pagājis noteikts sēklu uzglabāšanas termiņš.
Tiek ieviests jauns sēklu sertificēšanas termiņš – divi gadi; ja tiks izpildīti attiecīgi nosacījumi, tirdzniecībai paredzētām sēklām kvalitāte būs jāpārbauda pēc diviem vai viena gada vai trīs mēnešiem.
Lai sēklas sertificētu uz diviem gadiem, to dīgtspējai ir  jābūt vismaz par pieciem procentiem lielākai nekā noteikumu Nr. 554 3. pielikumā noteiktā minimālā dīgtspēja un jābūt atbilstošam mitrumam (neapstrādātām sēklām). Ja dīgtspēja atbilst noteikumu Nr. 554 3. pielikumā noteiktajai minimālajai dīgtspējai, ir atbilstošs mitruma saturs (neapstrādātām sēklām), tad sēklas tiek sertificētas uz vienu gadu. Savukārt, ja sēklām būs paaugstināts mitrums, sēklas tiks sertificētas uz trim mēnešiem.
Ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un citām ķīmiskām vielām apstrādātām sēklām mitrums un kaitēkļi netiek pārbaudīti.
Ir nepieciešams papildināt noteikumus ar nosacījumiem par atkārtotu sēklu pārbaudi par citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētām sēklām, kuras apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķīmiskām vielām un kuras tirgo Latvijā.
Šie nosacījumi jau ietverti citos sēklaudzēšanas noteikumos, tāpēc ir nepieciešams precizēt arī noteikumus Nr. 554.

Lai prasības par  atkārtotu pārbaudi sēklu dīgtspējai un mitrumam būtu pārskatāmākas, noteikumu projekts papildināts ar 16.¹ pielikumu (noteikumu projekta 1.51. apakšpunkts), kurā saprotamā un vienkāršā veidā ir ietvertas prasības attiecībā uz sēklu sertifikācijas termiņiem un nosacījumiem, tāpat kā pārējos sēklaudzēšanas noteikumos.
Precizēts 53.3. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.19. apakšpunkts) par parauga lielumu.
Noteikumi papildināti ar 97.¹ punktu (noteikumu projekta 1.40. apakšpunkts) – prasībām par dīgtspēju un mitrumu,  97.² punktā (noteikumu projekta 1.41. apakšpunkts) noteikts parauga lielums, bet sēklu etiķete – 97.³ punktā (noteikumu projekta 1.42. apakšpunkts) un 97.⁴ punktā (noteikumu projekta 1.43. apakšpunkts). 

Nepieciešams redakcionāli precizēt nosacījumus par sēklām, kas nav līdz galam sertificētas, lai noteikumu Nr. 554 77.3. apakšpunkta redakciju attiecībā par etiķeti saskaņotu ar pārējiem sēklaudzēšanas noteikumiem, jo Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, līdz ar etiķeti pievieno arī pavaddokumentu. Oficiālās etiķetes un pavaddokumenta saturs ir noteikts noteikumu Nr. 554 15. pielikumā.

Precizēts 77.3. apakšpunkts  (noteikumu projekta 1.26. apakšpunkts), ietverot atsauci uz 15. pielikumu.

Saiņotājs sēklu tirdzniecībai paredzētai sēklai var lietot savas etiķetes, taču ir jāievēro nosacījumi par sertificētas sēklas tirdzniecību. Tādēļ noteikumi Nr. 554 jāpapildina ar normām, kas nosaka, ka iesaiņot var tikai iepriekš sertificētu sēklu. 
Tā kā uzglabājot sēklas var mainīties sēklu kvalitāte, nepieciešams tirdzniecībai paredzētās sēklas pārbaudīt atkārtoti, ievērojot noteiktos termiņus un nosacījumus, ja nav mainīts sēklu iesaiņojums un marķējums. Nepieciešams  noteikt sēklu kvalitātes rādītājus – dīgtspēju un mitrumu.  Lai nepieļautu nepārbaudītas kvalitātes sēklas tirdzniecību, ir nepieciešams noteikt, ka sēklas nav atļauts tirgot, ja beidzies termiņš.
Būtiski ir sēklas glabāšanas apstākļi, kas pilnībā nodrošina to kvalitatīvo īpašību saglabāšanos. Tāpēc ir nepieciešams noteikt, ka sēklu tirgotājs ir atbildīgs par sēklu kvalitātes atbilstību pavaddokumentos norādītajai kvalitātei.
Šie nosacījumi jau ietverti citos sēklaudzēšanas noteikumos, tāpēc attiecīgi precizējami arī noteikumi Nr. 554.

Noteikumi Nr. 554 jāpapildina ar 84.¹ punktu, kurā noteikts, ka iesaiņot var tikai iepriekš sertificētu sēklu (noteikumu projekta 1.28. apakšpunkts).
Tā kā sēklu uzglabāšanas laikā var mainīties to kvalitāte, tirdzniecībai paredzētās sēklas ir jāpārbauda atkārtoti, ievērojot noteikumu Nr. 554 16.¹ pielikumā (noteikumu projekta 1.50. apakšpunkts) noteiktos termiņus un nosacījumus, ja nav mainīts sēklu iesaiņojums un marķējums, tāpēc noteikumi tiek papildināti ar 85.¹ punktu (noteikumu projekta 1.29. apakšpunkts).
Jānosaka tādi sēklu kvalitātes rādītāji kā dīgtspēja un mitrums, papildinot noteikumus Nr. 554 ar jaunu 85.² punktu (noteikumu projekta 1.30. apakšpunkts). 
Noteikumi Nr. 554 ir jāpapildina ar jaunu 85.³ punktu (noteikumu projekta 1.31. apakšpunkts), paredzot, ka  sēklas nav atļauts tirgot, ja beidzies noteikumu Nr. 554 16.¹ pielikumā minētais termiņš.
Noteikumi Nr. 554 ir jāpapildina ar jaunu 85.⁴ punktu (noteikumu projekta 1.32. apakšpunkts), kurā noteikts, ka sēklu tirgotājs ir atbildīgs par sēklu kvalitātes atbilstību pavaddokumentos norādītajai kvalitātei.