Anotācija

25-TA-786: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 28. maija noteikumos Nr. 318 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.3. pasākuma "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 28. maija noteikumos Nr. 318 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.3. pasākuma "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
TA projekts paredz precizēt atsevišķus 4.3.5.3. pasākuma "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – 4.3.5.3. pasākums) īstenošanas nosacījumus (turpmāk – MK noteikumi Nr. 318).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
  1. MK noteikumu Nr. 318 3. punktā noteiktā 4.3.5.3. pasākuma mērķa grupa ir sociālo pakalpojumu sniedzēji un Labklājības ministrija.

  2. MK noteikumu Nr. 318 13.1. apakšpunktā noteikta 4.3.5.3. pasākuma ietvaros atbalstāmā darbība "13.1. sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveide".

  3. MK noteikumu Nr. 318 13.3. apakšpunktā noteikta 4.3.5.3. pasākuma ietvaros atbalstāmā darbība "13.3. valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma SPOLIS) pilnveide".

  4. MK noteikumu Nr. 318 15.1. apakšpunktā noteikts, ka atbildīgajai iestādei ir jāizstrādā personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodika, kā arī noteikti projekta personāla izmaksu nosacījumi, t.sk. minimālais daļlaika noslodzes apmērs un prasība, ka personāla atlīdzības izmaksām jābūt atbilstošām Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

  5. MK noteikumu Nr. 318 21.5.2. apakšpunktā noteikts, ka mācībās par izstrādāto sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas aprakstu piedalās MK noteikumos Nr. 318 3.2. apakšpunktā noteiktās mērķa grupas personas un pēc noteiktiem kritērijiem atlasīti sociālo pakalpojumu sniedzēji.

  6. MK noteikumu Nr. 318 25.2.2. apakšpunktā ir ietverta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – regula 2018/1046).

  7. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 318 25.7. apakšpunktu, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam ir jānovērš dubultā finansējuma risku un jānodrošina, ka projektā plānotās atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas un tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
  1. 4.3.5.3. pasākuma ietvaros paredzēts pilnveidot sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmu. Tā īstenošanai paredzēta virkne aktivitāšu, tajā skaitā sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas apraksta vispārīgās un specifiskās daļas izstrāde, kas ietvers vispārīgo un specifisko sociālo pakalpojumu kvalitātes standartu izstrādi. Kā pirmajai sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas apraksta specifiskā daļa, t.sk. specifiskie kvalitātes standarti, tiks izstrādāta ārpusģimenes aprūpei (turpmāk – ĀA). ĀA mērķis ir radīt ĀA nonākušam bērnam aizsargātības sajūtu, nodrošināt apstākļus viņa attīstībai un labklājībai, sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti un ievērojot viņa spējas un intereses[1].
Specifisko ĀA kvalitātes standartu izstrādes aktualitāte iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajās Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam[2], paredzot ĀA kvalitātes uzlabošanu un uzraudzības nodrošināšanas pilnveidi, un Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021. –2027.gadam[3], paredzot sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu atbilstoši mērķa grupas individuālām vajadzībām, novēršot reģionālās atšķirības sociālo pakalpojumu kvalitātē, kā arī uzlabojot politikas plānošanai un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai nepieciešamo datu pieejamību.
Šobrīd Latvijā nav skaidras un vienotas izpratnes, ko nozīmē kvalitatīva ĀA nodrošināšana, t.sk. nav vienotu standartu un kritēriju. Vienotu standartu trūkums nereti rada situācijas, kad bērniem un jauniešiem ĀA netiek nodrošināts individuālajām vajadzībām atbilstošs atbalsts un iespējas prasmju attīstībai, kas ir būtiski nepieciešams, lai veiksmīgi iekļautos sabiedrībā pēc ĀA beigām. Vienotu standartu neesamība arī rada ievērojamas atšķirības sniegtās ĀA kvalitātē, negatīvi ietekmējot bērnu un jauniešu psihosociālo labbūtību, izglītības iespējas un sociālo prasmju attīstību.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. pants paredz, ka, šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ĀA pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē (turpmāk – ĀA pakalpojuma nodrošinātāji). Primāri bērnam tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē, un ĀA bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja bērnam aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav iespējama. Latvijā ir trīs veidu bērnu aprūpes iestādes – pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, valsts  ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, un nevalstisko organizāciju bērnu aprūpes iestādes (turpmāk visi kopā – bērnu aprūpes iestādes). 2023. gada 31. decembrī ĀA Latvijā tika nodrošināta 5 286 bērniem, no kuriem 3 445 bērniem jeb 65,2% aizbildnībā, 1 323 jeb 25% audžuģimenēs un 518 jeb 9,8% bērnu aprūpes iestādēs[4].
2023. gadā veiktajā pētījumā par ĀA pilnveides iespējām secināts, ka jāpārskata aprūpes kvalitāte bērnu aprūpes iestādēs. Kā viens no līdzšinējiem riskiem tiek minēts nepietiekams prasmju un zināšanu līmenis, līdz ar to darbinieki darbojas ārpus jebkāda teorētiskā rāmja[5].
Audžuģimenes un aizbildņi, kuri nodrošina ĀA, šobrīd normatīvā regulējuma ietvaros nav uzskatāmi par sociālo pakalpojumu sniedzējiem un uz tiem netiek attiecinātas prasības kā sociālo pakalpojumu sniedzējiem, tomēr pēc būtības ĀA esoša bērna aprūpes laikā viņi sniedz pakalpojumu, kā uzdevums ir nodrošināt pozitīvu bērna/jaunieša pieredzi un aprūpes kvalitāti, kā arī bērna vajadzībām atbilstošu rezultātu (t.sk. atgriezties bioloģiskajā ģimenē vai sagatavoties patstāvīgai dzīvei).
Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumu Nr. 318 3.1. apakšpunktā noteiktā mērķa grupa neaptver ĀA un attiecīgi neparedz arī izstrādāt sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas apraksta specifisko daļu ĀA, lai visiem ĀA procesā iesaistītajiem (finansētājiem, pakalpojuma organizētājiem, pakalpojuma sniedzējiem, pakalpojuma saņēmējiem (bērnam, jaunietim)) nodrošinātu vienotu izpratni/pieeju par kvalitatīvu ĀA nodrošināšanu, kā arī dotu iespēju iesaistīties 4.3.5.3. pasākuma ĀA pakalpojuma mācību satura, līdz ar to arī specifisko kritēriju apraksta aprobēšanas ietvaros rīkotajā izmēģinājumprojekta īstenošanā neatkarīgi no ĀA formas:
     * audžuģimenē (t.sk. specializētajā audžuģimenē);
     * pie aizbildņa (radniecīgā/ neradniecīgā);
     * bērnu aprūpe ĀA iestādē.
Tāpat, ņemot vērā, ka gan ĀA specifisko kvalitātes standartu, gan arī pārējo specifisko kvalitātes standartu apraksta un mācību satura izstrādei un aprobācijai ir nepieciešams iesaistīt ne tikai esošās MK noteikumu Nr. 318 3. punktā noteiktās mērķa grupas personas, tad MK noteikumu Nr. 318 3. punktu nepieciešams paplašināt ar mērķa grupas pārstāvjiem, nosakot arī citu valsts un pašvaldību iestāžu iesaisti (piemēram, bāriņtiesas, pašvaldību sociālos dienestus, Bērnu aizsardzības centru) 4.3.5.3. pasākuma īstenošanā, ne tikai sociālo pakalpojumu sniedzējus un Labklājības ministrijas pārstāvjus. Pēc 4.3.5.3. pasākuma īstenošanas izstrādātos pakalpojumu kvalitātes standartus plānots piemērot visā sociālo pakalpojumu sniedzēju nozarē, tāpēc ir nepieciešams iesaistīt pēc iespējas plašāku skaitu visu sociālo pakalpojumu izveidošanā vai uzraudzībā iesaistīto institūciju pārstāvjus un ekspertus. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā ir noteikti subjekti, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tajā uzskaitīti valsts un pašvaldību institūciju speciālisti, kuri ikdienā darbojas ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem. Daļai no minētajiem speciālistiem ir būtiska loma sociālo pakalpojumu nodrošināšanā un uzraudzībā bērniem, īpaši ĀA esošiem (piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta 1., 2., 7., 9. vai 10. punktā minēto iestāžu speciālistiem). Savukārt attiecībā uz citiem sociālo pakalpojumu veidiem, kam 4.3.5.3. pasākuma ietvaros plānots izstrādāt pakalpojuma sniegšanas kvalitātes standartus, valsts un pašvaldību institūciju atbildība par to izveidi un uzraudzību ir noteikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likuma “Par pašvaldībām”, kā arī Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija notikumos Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”. Tādejādi atbilstoši konkrētajam specifisko pakalpojumu kvalitātes standarta veidam, būtu nepieciešams piesaistīt attiecīgo valsts un pašvaldību institūciju. Šo institūciju iesaiste ir nepieciešama, lai plānotie kvalitātes standarti tiktu ne tikai izstrādāti atbilstoši starptautiskajai praksei un pieredzei, bet būtu reāli piemērojami un īstenojami arī Latvijā. Šī brīža regulējums šo institūciju iesaisti neparedz.
Plānotā paplašinātā mērķa grupa atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) 358. punktā norādītajai mērķa grupai “[..]Sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālā jomā strādājošie speciālisti, t.sk. iestāžu un struktūrvienību vadītāji, sociālā darba speciālisti, sociālās jomas atbalsta personāls, t.sk. aprūpētāji, ģimenes asistenti, brīvprātīgā darba veicēji u.c., VA speciālisti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītās personas un iestādes, NVO, supervizori, sociālās labklājības jomas studenti un mācībspēki, sabiedrība, plānošanas reģioni, pašvaldības, LM/TM, sadarbības partneri u.c.[..]”. Programmā 358. punktā norādītajā mērķa grupā uzskaitīti visi biežāk sastopamie speciālisti, institūcijas un personas, kas iesaistītas sociālo pakalpojumu sniegšanā un ar sociālajiem pakalpojumiem saistītās darbībās, taču šo personu un institūciju loks ir daudz plašāks, tādēļ mērķa grupas uzskaitījums noslēdzas ar “u.c.”, jo ietver tādas personas un institūcijas, kas ir ārpus normatīvā regulējuma ietvara. Piemēram, audžuģimenes pēc būtības sniedz sociālo pakalpojumu, taču nav sociālo pakalpojumu sniedzējs normatīvā regulējuma izpratnē. Tādējādi jaunā norādītā mērķa grupa "3.3. ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, aizbildņi un audžuģimenes;" atbilst citām sociālo pakalpojumu sniegšanā  iesaistītajām personām un institūcijām. Tieši tāpat ir ar papildināto mērķa grupu "3.4. valsts un pašvaldības iestādes, kas darbojas bērnu tiesību aizsardzības jomā vai sociālo pakalpojumu sniegšanas vai uzraudzības jomā.".


  2. Kā tika minēts iepriekš, 4.3.5.3. pasākuma ietvaros tiks izstrādāta sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas apraksta vispārīgā un specifiskā daļa, kas ietvers vispārīgo un specifisko sociālo pakalpojumu kvalitātes standartu izstrādi. Kā pirmajai sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas apraksta specifiskā daļa, t.sk. specifiskie kvalitātes standarti, tiks izstrādāta ĀA. ĀA šobrīd var tikt nodrošināta gan pie sociālo pakalpojumu sniedzējiem (bērnu ĀA iestādēs), gan izmantojot citas ĀA sniegšanas formas  (audžuģimenē, pie aizbildņa), taču neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas būtu svarīgi nodrošināt, ka pakalpojums tiek sniegts, ievērojot vienotas prasības un kvalitātes standartus ĀA sniedzējiem un iespējami labākos un ģimeniskākos dzīves apstākļus ĀA nonākušiem bērniem. Šī brīža MK noteikumu Nr. 318 13.1. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība neaptver kvalitātes uzraudzības sistēmuas pilnveidi visai ĀA.

  3. LM pārziņā ir vairākas valsts informācijas sistēmas, piemēram, SPOLIS, DigiSoc, LabIS u.c., kurās tiek uzkrāti dati par personai nepieciešamajiem un faktiski sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem. 4.3.5.3. pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes procesā kā piemērotākā sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēmas datu uzkrāšanai tika izvēlēta SPOLIS, jo DigiSoc tobrīd bija tikai projekta plānošanas procesā. Pašlaik aktīvi norit DigiSoc I kārtas izstrādes darbi (Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana"), kurus plānots pabeigt līdz 2026. gada maija beigām. DigiSoc pamatā tiks uzkrāti dati par pakalpojumiem ar vienādu struktūru, savukārt to pakalpojumu, kuru datu arhitektūra ir būtiski atšķirīga, datu uzkrāšana tiks turpināta SPOLIS. Tādēļ 4.3.5.3. pasākuma ietvaros, identificējot sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības un efektivitātes nodrošināšanai nepieciešamo datu apjomu, tiks veikti arī attiecīgo pakalpojumu funkcionalitātes papildinājumi ne tikai SPOLIS, bet arī DigiSoc.

  4. MK noteikumu Nr. 318 15.1. apakšpunkta redakcija paredz atbildīgās iestādes pienākumu izstrādāt personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodiku. Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes (turpmāk – vadošā iestāde) 05.02.2025. vēstulē Nr. 5.1-36/11-2/368 sniegto informāciju, tā turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta piemērošanu vai b) faktisko izmaksu piemērošanu. 4.3.5.3. pasākuma indikatīvi noteiktās projekta personāla izmaksas pārsniedz regulas 2021/1060 55. pantā noteikto 20% likmi personāla izmaksām no projekta tiešajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas, līdz ar to regulā 2021/1060 noteikto likmi nav iespējams piemērot. Lai izpildītu vadošās iestādes norādes un 4.3.5.3. pasākumā personāla izmaksām arī turpmāk piemērotu faktiskās izmaksas, ir jāmaina MK noteikumu Nr. 318 15.1. apakšpunktā noteiktais regulējums un saistītie MK noteikumu Nr. 318 apakšpunkti (15.1.1., 15.1.2., 15.2.4. un 16.2. apakšpunkts). Papildus vadošā iestāde 2025. gada 28. janvārī ir ierosinājusi grozījumus vadlīnijās Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk – vadlīnijas), kas turpmāk neparedz projekta personāla daļlaika noslodzes apmēra ierobežojumus (vismaz 30 procenti), taču paredz tiešajās izmaksās iekļaut tikai tās izmaksas, kas pēc jēgas un būtības ir tieši saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu. Un saskaņā ar vadlīniju plānoto grozījumu 5.2. apakšpunktu obligātās veselības pārbaudes izmaksas ir plānots noteikt kā netiešās attiecināmās izmaksas. Līdz ar to ir svītrojams MK noteikumu Nr. 318 15.1.1., 15.1.2. un 15.2.4. apakšpunkts.

  5. MK Noteikumu Nr. 318 21.5. apakšpunktā noteikts, ka finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs visos plānošanas reģionos īstenos izmēģinājumprojektu sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas apraksta aprobācijai. Dalībai izmēģinājumprojektā tiks piesaistīti pēc noteiktiem atlases kritērijiem izvēlēti sociālo pakalpojumu sniedzēji (turpmāk – izmēģinājumprojekta dalībnieki).  Izmēģinājumprojekts sastāvēs no trim daļām – 1) sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas mācību satura aprobācija, 2) sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzība izmēģinājumprojekta dalībniekiem, 3) izmēģinājumprojekta izvērtējums.
MK noteikumu Nr. 318 21.5.2. apakšpunktā noteikts, ka mācības par sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmu tiks nodrošinātas izmēģinājumprojekta dalībniekiem un MK noteikumu Nr. 318 3.2. apakšpunktā noteiktajai mērķa grupai (Labklājības ministrijai). Taču šis regulējums paredz tikai daļēju nepieciešamo mērķa grupas iesaisti kvalitātes standartu izstrādē un aprobācijā, neiekļaujot tādas mērķa grupas, kas ir tiešie pakalpojuma nodrošinātāji (piemēram, audžuģimenes un aizbildņi) vai vidējā līmeņa uzraugi (piemēram, pašvaldību sociālie dienesti). Tādēļ 4.3.5.3. pasākuma īstenošanas laikā tika secināts, ka sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas mācību satura aprobēšanā (MK noteikumu Nr. 312 21.5.2. apakšpunkts) ir nepieciešams iesaistīt daudz plašāku sociālo pakalpojumu sniedzēju un citu sociālo pakalpojumu sniegšanā un nodrošināšanā iesaistīto personu un institūciju skaitu, ne tikai tos, kuriem izmēģinājumprojekta ietvaros tiks veikta sniegtā sociālā pakalpojuma kvalitātes uzraudzība. Tas ir būtiski tādēļ, ka tiek plānots, ka mācības, pēc 4.3.5.3. pasākuma īstenošanas, būs publiski, bez maksas pieejamas Labklājības ministrijas YouTube kanālā vai citā ekvivalentā platformā. Mācību saturu par sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas īstenošanu un nodrošināšanu nav plānots organizēt semināru, kursu vai citu mācību formu veidā, tā apguve būs brīvprātīga, pieejama interesentiem jebkurā laikā. Līdz ar to publiski pieejamajam materiālam ir jābūt kvalitatīvam, saprotamam un viegli uztveramam. Ja tā aprobēšanā piedalīsies ierobežots sociālo pakalpojumu sniedzēju skaits, mācību satura vērtējums pēc tā aprobēšanas var nebūt pilnībā objektīvs, tas neietvers maksimāli daudzu sociālo pakalpojumu sniedzēju, kā arī sociālo pakalpojumu sniegšanā un uzraudzībā iesaistīto institūciju viedokli, kam tas plānots kā viens no ikdienas darba instrumentiem pakalpojuma sniegšanā. Līdz ar to mācību saturā ar laiku var parādīties trūkumi, kurus preventīvi iespējams novērst, iesaistot tā aprobēšanā iespējami lielāku sociālo pakalpojumu sniedzēju un citu pakalpojuma sniegšanā iesaistīto personu un institūciju skaitu.

  6. MK noteikumu Nr. 318 25.2.2. apakšpunktā minētā regula 2018/1046 nav spēkā kopš 2024. gada 30. septembra. Tā kā minētajā regulā bija nepieciešams veikt vairākus grozījumus, skaidrības un juridiskās noteiktības labad tika veikti nepieciešamie grozījumi un pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – regula 2024/2509). Līdz ar to MK noteikumos Nr. 318 lietotā atsauce uz regulu 2018/1046 nav aktuāla un ir precizējama.

  7. MK noteikumu Nr. 318 25.7. apakšpunktā noteiktais attiecībā uz atbalstāmo darbību līdzfinansēšanu ierobežo citu finansēšanas avotu piesaisti gadījumā, ja rodas tāda nepieciešamība. Līdzfinansēšana nav saistāma ar dubultnefinansēšanas principu, jo dubultā finansēšana finansējuma saņēmēja līmenī ir tad, ja vienas un tās pašas izmaksas tiek finansētas no dažādiem finansēšanas avotiem. Taču ir pieļaujams, ka vienu projekta darbību, bet dažādas izmaksas finansē dažādi finansēšanas avoti. Līdz ar to projekta atbalstāmo darbību un to izmaksu līdzfinansēšana no cita finansēšanas avota, pretēji tam, kā noteikts MK noteikumu Nr. 318 25.7. apakšpunktā, ir pieļaujama.



[1] Bērnu tiesību aizsardzības likums, 32.pants https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums
[2] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 21.12.2022 rīkojumu Nr. 967 “Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338304-par-bernu-jaunatnes-un-gimenes-attistibas-pamatnostadnem-20222027gadam
[3] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 01.09.2021 rīkojumu Nr. 616 “Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[4] BAC. Pārskata par bāriņtiesu darbu 2023. gadā kopsavilkums. Iegūts no: https://www.bac.gov.lv/lv/oficiala-barintiesu-statistika
[5] https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/12/Petjiums_arpusgimenes_aprupes_sistemas_pilnveide.pdf , 73.lpp.
Risinājuma apraksts
  Ņemot vērā iepriekš minēto, MK noteikumos Nr. 318 ir nepieciešams veikt šādus precizējumus:

  1. paplašināt 3. punktā noteikto mērķa grupu, papildinot ar 3.3. apakšpunktu “ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, aizbildņi un audžuģimenes” un 3.4. apakšpunktu “valsts un pašvaldības iestādes, kas darbojas bērnu tiesību aizsardzības jomā vai sociālo pakalpojumu sniegšanas vai uzraudzības jomā”;

  2. izteikt 13.3. apakšpunktu šādā redakcijā: “Labklājības ministrijas pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu (turpmāk – informācijas sistēmas) pilnveide;” un redakcionāli precizēt (kur izmantots saīsinājums) saistītos punktus un apakšpunktus (21.2.3., 22.1.2. un 23.)

  3. precizēt 15.1. apakšpunktu, lai izpildītu vadošās iestādes norādes par personāla izmaksu plānojumu un attiecīgi paredzētu finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām piemērot faktiskās izmaksas (t.sk., svītrot nosacījumus par personāla izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu). Finansējuma saņēmējs personāla izmaksas plāno un veic atbilstoši aktuālajām vadošās iestādes vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.– 2027. gada plānošanas periodā. Attiecīgi svītroti saistītie MK noteikumu Nr. 318 punkti (15.1.1., 15.1.2., 15.2.4. un 16.2. apakšpunkts);

  4. precizēt 21.5.2. apakšpunktu, paplašinot mācībās iesaistīto personu loku;

  5. precizēt atsauci uz aktuālo regulu par finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, proti, regulu 2024/2509;

  6. svītrot 25.7. apakšpunktā vārdu “līdzfinansēt”. Kā jau minēts iepriekš, dubultfinansēšanas novēršanas kontekstā ir būtiski, ka vienas un tās pašas darbības un izmaksas netiek finansētas no vairākiem finansēšanas avotiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

TA projektam ir pozitīva ietekme uz 4.3.5.3. pasākuma mērķu sasniegšanu, jo tas nodrošina plašāku sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personu un institūciju iesaisti, izstrādājot sociālo pakalpojumu kvalitātes standartus, kas būs attiecināmi uz visu sociālo pakalpojumu sniegšanas jomu.
Labklājības ministrija kā finansējuma saņēmējs ir informēta par TA projektu tā izstrādes un saskaņošanas gaitā. Izmaiņas nav būtiskas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 65.panta izpratnē, jo neparedz izmaiņas, kas traucētu sākotnējo mērķu sasniegšanu. Pēc TA projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmējam tiks lūgts veikt atbilstošus 4.3.5.3. pasākuma projekta grozījumus un iesniegt tos Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.
Tā kā līdzšinēji 4.3.5.3. pasākuma projektā personāla izmaksām jau tiek piemērots faktisko izmaksu princips, izmaiņas MK noteikumu 15.1. apakšpunktā nemaina līdzšinējo kārtību un nerada papildu slogu finansējuma saņēmējam. 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – regula 2024/2509)
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – regula 2024/2509)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula 2024/2509,
61. pants
25.2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija


TA projekts nemaina 4.3.5.3. pasākumā sākotnēji identificētās horizontālās ietekmes aspektus.
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk