Anotācija (ex-ante)

Kopumā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ir jau pārņemta Latvijas normatīvajā regulējumā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tostarp pārņemts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 1.punkts, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta piektajā daļā nosakot prasību elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, to katalogā vismaz 30% apjomā iekļaut Eiropas audiovizuālos darbus un veicināt šo darbu pieejamību un pamanāmību.

Savukārt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts, kas piešķir Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesības prasīt audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, Latvijas normatīvajā regulējumā nav pārņemts. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumā minēti šādi iespējamie finanšu ieguldījuma veidi: 1) tiešs ieguldījums satura radīšanā (direct investment in content; direct contribution to the production of work) vai 2) iemaksa valsts fondos (contribution to national funds; levies payable to a fund). Ieguldījuma veidam saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumu ir jābūt tieši saistītam ar Eiropas Savienības dalībvalsts kultūras politiku, un ieguldījumam jābūt samērīgam un nediskriminējošam. Nosakot sliekšņus un piemērojamos finansiālos pienākumus, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāņem vērā pakalpojumu sniedzēju finansiālā spēja, jāievēro diskriminācijas aizliegums un samērīguma princips, un noteiktie pienākumi nedrīkst kavēt tirgus attīstību un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktā noteiktais pienākums, pirmkārt, attiecināms uz Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā esošiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā tādus audiovizuālos mediju pakalpojumus kā televīzijas apraide, audiovizuāli komercpaziņojumi vai audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalsts šādu pienākumu var noteikt arī tiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir dalībvalsts teritorijā, bet kuri uzņēmējdarbību veic citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkts ir pārņemams brīvprātīgi, dalībvalstis var izvēlēties, uz kādiem pakalpojumu veidiem pienākums attiecināms.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punkts noteic arī ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstīm 13.panta 1.punktā noteiktā pienākuma un 13.pantā noteiktās prasības ieviešanai, proti, pienākums Eiropas Savienības dalībvalstij nodrošināt, ka to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, gādā, lai to katalogos būtu vismaz 30% Eiropas darbu un nodrošina minēto darbu pamanāmību, un prasība mediju pakalpojumu sniedzējiem,  kuru mērķauditorija ir citās dalībvalstīs,  finansiāli piedalīties Eiropas darbu veidošanā neattiecas uz tādiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie kritēriji detalizētāk skaidroti Eiropas Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 7.punktu par to, kā aprēķināt Eiropas audiovizuālo darbu daļu pēc pieprasījuma sniegto pakalpojumu katalogos un noteikt šauru auditoriju un zemu apgrozījumu (2020/C 223/03)” (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020XC0707(03)&from=FR). Ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu kompetenci kritēriju – “zems apgrozījums” un “šaura auditorija” noteikšanai nacionālajā līmenī, jēdzieni “zems apgrozījums” un “šaura auditorija” piepildāmi ar saturu saskaņā ar Padomes vadlīnijām “Vadlīnijas zema apgrozījuma un šauras auditorijas noteikšanai un Eiropas audiovizuālu darbu nodrošināšanai audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma katalogā”, kas pieejamas šeit: https://www.neplp.lv/lv/vadlinijas-un-instrukcijas. Padome saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.³ daļā noteikto pienākumu ir izstrādājusi minētās vadlīnijas zema apgrozījuma un šauras auditorijas noteikšanai, ņemot vērā Latvijas tirgus apstākļus, pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju un attiecīgās Eiropas Komisijas vadlīnijas.

Tāpat atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punktam Eiropas Savienības dalībvalstis var arī nepiemērot  Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 1.punktā noteikto pienākumu un 13.panta 2.punktā minēto prasību gadījumos, kad tie būtu nerealizējami vai nepamatoti audiovizuālo mediju pakalpojumu būtības vai temata dēļ. Lai nodrošinātu, ka pienākumi attiecībā uz Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu negrauj tirgus attīstību, pienākumi nav piemērojami tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kam nav ievērojamas klātbūtnes tirgū, ko raksturo zems apgrozījums vai šaura auditorija. Minētie ierobežojumi (izņēmumi) jau ir pārņemti Latvijā ar 2020.gada 5.novembra grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.¹ daļā. Likumprojekta 1.pantā iekļautā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.¹ daļā ir izteikta jaunā redakcijā un paredz, ka minētie izņēmumi ir attiecināmi arī uz pienākumu finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā.

Lai nodrošinātu Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punkta prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos, Likumprojekts paredz veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Ar šiem grozījumiem tiks nodrošināta kultūrpolitikas un mediju politikas mērķu īstenošana, nodrošinot tāda Latvijas audiovizuālā satura latviešu valodā radīšanu un pieejamību kopējā mediju satura piedāvājumā, kas ļauj sasniegt dažādas auditorijas un piedāvā kvalitatīvu un pieprasītu saturu dažādām Latvijas auditorijām, veicinot nacionālā satura pieaugumu un satura daudzveidību.
Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁴, 5.⁵, 5.⁶ un 5.⁷ daļu, kas kopumā nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas Latvijas tirgū sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, finansiāli piedalās Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā, tādējādi veicinot līdzsvarota un daudzveidīga satura attīstību un Latvijas filmu nozares ilgtspēju, un nodrošinot Latvijas auditorijai arī nākotnē iespēju skatīties Latvijas spēlfilmas, dokumentālās filmas un seriālus latviešu valodā.

Izvērtējot audiovizuālo pakalpojumu tirgus situāciju Latvijā, minēto pienākumu ir pamatoti attiecināt tikai uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā audiovizuālo saturu pēc pieprasījuma, taču neattiecināt uz lineārās televīzijas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp to piedāvātajiem atliktās skatīšanās pakalpojumiem (piemēram, interaktīvas televīzijas pakalpojumu vai tiešsaistes arhīviem), ņemot vērā, ka to ietekme uz Latvijā radīto audiovizuālo darbu pieejamību ir nebūtiska (proti, uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jau attiecas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā noteiktais pienākums noteiktu daļu raidlaika atvēlēt Eiropas audiovizuālajiem darbiem, un šo darbu piedāvāšana atliktās skatīšanās režīmā šo darbu pieejamību sabiedrībai tikai paplašina). Ņemot vērā ārvalstīs reģistrēto audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju popularitāti Latvijā, pienākums veikt finansiālu ieguldījumu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā piemērojams gan Latvijas jurisdikcijā, gan ārpus tās reģistrētajiem audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus Latvijas teritorijā. Pienākums finansiāli piedalīties Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā nosakāms tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir redakcionāli atbildīgi par plašsaziņas līdzekļa saturu, proti, kuri patstāvīgi pieņem lēmumus par pakalpojumā iekļaujamo saturu (proti, izvēlas tos darbus, kas tiek iekļauti pakalpojuma sniedzēja katalogā, kas tiek piedāvāts abonēšanai un vai īstermiņa īrei).

Atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 6.punktā noteiktajam pienākums finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā nav attiecināms uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir zems apgrozījums vai šaura auditorija, kā arī Eiropas Savienības dalībvalsts var arī nepiemērot šādu pienākumu gadījumos, kad tie būtu nerealizējami vai nepamatoti audiovizuālo mediju pakalpojumu būtības vai temata dēļ.

Tādējādi Likumprojekta 1.pants paredz izteikt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5.¹ daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka Likumprojekta 1.pantā ietvertajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta piektajā, 5.⁴ un 5.⁵ daļā minētais pienākums neattiecas uz elektronisko plašsaziņas līdzekli, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju, kā arī uz gadījumu, kad šis pienākums nebūtu īstenojams vai nebūtu pamatots pakalpojuma būtības vai temata dēļ.

Vairāki elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas Latvijas tirgū sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, tostarp vadošie Latvijā reģistrētie pakalpojumu sniedzēji, jau šobrīd veic būtiskus ieguldījumus Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā, tostarp piedaloties darbu veidošanā kā producenti, līdzproducenti vai atbalstītāji. Vienlaikus Latvijā reģistrētie pakalpojumu sniedzēji arī iegādājas izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem latviešu valodā, lai iekļautu šos darbus savā katalogā. Diemžēl ārvalstīs reģistrētie pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas Latvijas tirgū, šāda veida ieguldījumus faktiski neveic, neraugoties uz to, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs šāda prakse pastāv. Līdz ar to ar Likumprojektu noteikta arī iespēja veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas filmu veidošanā, veicot iemaksu Nacionālā kino centra budžetā, kas pēc tam to sadala Latvijas filmu veidotājiem konkursa kārtībā atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.

Atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 36.apsvērumam šim pienākumam ir jābūt tieši saistītam ar Latvijas kultūras politikas mērķiem, kā skaidrots iepriekš. Tāpat šis pienākums ir uzskatāms par samērīgu (ņemot vērā zemāk minēto, ka Eiropas Savienības valstīs, kas līdz šim pārņēmušas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, ieguldījuma apmērs noteikts vidēji 5% apmērā) un nediskriminējošu, ņemot vērā to, ka arī ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem ir iespējams pretendēt uz Nacionālā kino centra finansējumu jaunu Latvijas filmu veidošanai, ja filma tiek veidota kā kopražojuma filma, filmu producents, kas ir Eiropas Ekonomikas zonā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants, reģistrējies Latvijas filmu producentu reģistrā, vai ja ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas esošs uzņēmums filmas veidošanai piesaista Latvijas producentus. Līdz ar to arī uzskatāms, ka ar Likumprojektu noteiktie pienākumi nekavē tirgus attīstību un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū, ņemot vērā, ka noteiktie pienākumi vienlīdz attiecas gan uz jau esošajiem, gan jaunajiem tirgus dalībniekiem, un līdzīgs pienākums ir spēkā vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu.

Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁴ daļu, nosakot, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma mērķauditorija ir Latvijā, ik gadu līdz kārtējā gada 31.decembrim veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā vismaz vienā no turpmāk norādītajiem veidiem:
1) ar tiešu ieguldījumu Latvijā latviešu valodā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā;
2) iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem latviešu valodā;
3) ar iemaksām Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā.
Par Likumprojektā ietvertajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā minētiem attiecināmiem finansiāliem ieguldījumiem var cita starpā uzskatīt tādus ieguldījumus, kurus pakalpojumu sniedzējs ieguldījis Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā producēšanā, līdzproducēšanā, sponsorēšanā un licencēšanā. Par ieguldījumiem producēšanā vai līdzproducēšanā var cita starpā uzskatīt uzņēmuma līdzekļus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ieguldīti darba uzņemšanā iesaistīto uzņēmumu un radošo personu sniegto pakalpojumu apmaksai. Par ieguldījumiem sponsorēšanā var cita starpā uzskatīt uzņēmuma līdzekļus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem piešķirti darba producentam šī darba veidošanai. Par ieguldījumiem licencēšanā var cita starpā uzskatīt uzņēmuma līdzekļus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem piešķirti tiesību turētajam par tiesībām konkrētu Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā iekļaut pakalpojuma sniedzēja katalogā. Minētie ieguldījumi attiecināmi uz darbiem, kas atbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 31.pantā iekļautajai Eiropas audiovizuālo darbu definīcijai, tostarp kopražojumiem, ja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 31.panta trešās un ceturtās daļas nosacījumu izpildē viena no minētajām valstīm ir Latvijas Republika. To, vai konkrētais darbs uzskatāms par Latvijā radītu darbu, var noteikt atbilstoši Filmu likuma 3.pantā iekļautajai Latvijas filmas definīcijai.

Citu Eiropas Savienības dalībvalstu, kas jau pārņēmušas nacionālajā tiesiskajā regulējumā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, noteiktais veicamā finansiālā ieguldījuma apmērs noteikts ļoti plašā diapazonā, no 2% no pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma Horvātijā līdz prasībai veikt tiešās iemaksas satura veidošanā 20% līdz 25% apmērā Francijā, vidējais Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktā finansiālā ieguldījuma apmērs ir ap 5% no pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem. Likumprojekta kontekstā ieguldījuma apmērs attiecas tikai uz to uzņēmuma ieņēmumu daļu, kas gūti Latvijas tirgū, un tikai no tās uzņēmuma ieņēmumu daļas, kas gūti no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas. Nosakot veicamā ieguldījuma apmēru, ir jāņem vērā konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts pakalpojumu sniedzēju tirgus, tai skaitā investīciju, apmērs, kas jau šobrīd tiek ieguldīts dalībvalsts satura veidošanā. Izvērtējot tirgus situāciju Latvijā, ir secināts, ka šobrīd Latvijā reģistrēto audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju veiktie ieguldījumi Latvijas audiovizuālā satura veidošanā ir vērtējami kā adekvāti Latvijas kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai. Līdz ar to, ņemot vērā līdzšinējo ieguldījumu proporciju pret ieņēmumiem no pakalpojumu sniegšanas, noteikts, ka optimālais finansiālā ieguldījuma apmērs Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanai nosakāms 3,5% apmērā no ieņēmumiem, ko pakalpojumu sniedzējs Latvijā guvis no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas.

Līdz ar to Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁵ daļu, nosakot veicamā finansiālā ieguldījuma apmēru, kā arī to, ka Likumprojektā ietvertā 23.panta 5.⁴ daļā minētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā Likumprojektā ietvertā 23.panta 5.⁴ daļā noteiktajā veidā 3,5% apmērā no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā no audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas.

Par ieņēmumiem no sniegtajiem pakalpojumiem uzskatāmi līdzekļi, kas gūti no klientiem Latvijas teritorijā par uzņēmuma visu veidu (SVOD, TVOD, AVOD) sniegto audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma lietošanu iepriekšējā pārskata gadā. Ieņēmumu aprēķins attiecināms tikai uz tiem pakalpojumiem, par kuriem uzņēmums ir redakcionāli atbildīgs, izvēloties katalogā iekļaujamos darbus, ieņēmumu aprēķins nav attiecināms uz tiem pakalpojumiem, kuru satura veidošanā pakalpojuma sniedzējs nav redakcionāli iesaistīts, kā starpniekam piedāvājot cita audiovizuālā satura pakalpojuma sniedzēja veidotu pakalpojumu kā atsevišķu satura pakalpojumu par atsevišķu samaksu. Par šī pakalpojuma atbilstības Likumprojekta prasībām nodrošināšanu ir atbildīgs sākotnējais pakalpojuma sniedzējs, ja tas ir reģistrēts Eiropas Savienībā.

Savukārt Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ar 23.panta 5.⁶ daļu, nosakot, ka Likumprojektā ietvertā 23.panta 5.⁴ daļā minētais ikgadējais finansiālais ieguldījums Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā attiecināms trīs pārskata gadu periodā, ņemot vērā Likumprojektā ietvertajā 23.panta 5.⁵ daļā noteikto.

Lai nodrošinātu Likumprojektā noteikto prasību izpildi, ir nepieciešams Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma subjektiem noteikt pienākumu sniegt informāciju par veikto finansiālo ieguldījumu Latvijā radīto Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā un licencēšanā, un informāciju par gūtajiem ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma. Ņemot vērā, ka jau šobrīd elektroniskajiem medijiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteikts pienākums par to darbību sniegt informāciju Padomei, Likumprojekts paredz, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā minētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Padomei deklarē iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtos ieņēmumus un sniedz atskaiti par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā noteiktajiem veidiem, nosakot, ka precīzu kārtību, kādā Likumprojekta subjekti deklarē gūtos ieņēmumus iepriekšējā pārskata gadā un atskaitās par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā, nosaka Ministru kabinets.

Paredzēts, ka Padome, izvērtējot deklarētos ieguldījumus un ieņēmumus, noteiks, vai veiktie ieguldījumi atbilst Likumprojektā noteiktajiem, un gadījumā, ja tie ir mazāki, aprēķinās Nacionālā kino centra budžetā veicamās iemaksas apmēru un pieņems lēmumu par iemaksas veikšanu. Savukārt gadījumā, ja atbilstoši Nacionālā kino centra, kas kontrolē iemaksu veikšanu, sniegtajai informācijai pakalpojumu sniedzējs nebūs izpildījis noteikto pienākumu, Padome vērsīsies pret pakalpojumu sniedzēju normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā. Lai saņemtu informāciju un nodrošinātu Likumprojektā paredzēto pienākumu izpildi no citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajiem audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem, Padomei nepieciešamības gadījumā ir tiesības sadarboties ar citu valstu audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoriem. Prasību izpilde tiks vērtēta saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja deklarēto informāciju par ieņēmumiem un veiktajiem ieguldījumiem. Prasību izpilde, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus un audiovizuālo darbu izveides specifiku un jaunrades ciklu, tiks vērtēta par trīs gadu periodu, pārbaudot, vai pakalpojumu sniedzēja ieguldījuma gadā apmērs atbilst Likumprojektā noteiktajām prasībām – 3,5% no pakalpojumu ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā, vai vismaz 300 000 euro gadā (pārejas periodā).

Līdz ar to Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁷ daļu, nosakot kārtību, kādā Likumprojekta 1.pantā ietvertā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.pantu ar 5.⁴ daļā minētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Padomei deklarē iepriekšējā pārskata gadā Latvijā gūtos ieņēmumus un sniedz atskaiti par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā noteiktajiem veidiem.

Vienlaikus minētais Likumprojekta 1.pantā ietvertais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta papildinājums ar 5.⁷ daļu paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma mērķauditorija ir Latvijā, deklarē Latvijā gūtos audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma ieņēmumus iepriekšējā pārskata gadā un atskaitās par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā.

Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ar pārejas noteikumu 49.punktu, nosakot, ka Ministru kabinets izdod Likumprojektā izteiktajā 23.panta 5.⁷ daļā paredzētos noteikumus līdz 2025.gada 1.septembrim.

Audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem, lai izpildītu Likumprojektā noteiktās prasības, ir nepieciešams ieviest iekšējo kārtību, kādā tiek uzskaitīti uzņēmuma ieņēmumi no pēc pieprasījuma sniegtajiem audiovizuālajiem pakalpojumiem. Atsevišķi pakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus piedāvā pakotnēs, tajās iekļaujot gan vairāku veidu (piemēram, SVOD un TVOD) audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, gan lineārās televīzijas pakalpojumus, gan interneta un pat elektrības piegādes pakalpojumus. Tāpat uzņēmumi vai uzņēmumu grupas Latvijas tirgū piedāvā vairākus atšķirīga veida pakalpojumus pēc pieprasījuma, piemēram, pakalpojuma tehniskajā platformā piedāvājot gan SVOD, gan TVOD pakalpojumus, un vienlaikus atsevišķā platformā piedāvājot arī AVOD pakalpojumu, kas būtiski sarežģī ieņēmumu aprēķināšanu. Ņemot vērā, ka saturs, kura veidošanā vai licencēšanā uzņēmums veic ieguldījumus, tipiski tiek izmantots visās uzņēmuma vai uzņēmuma grupas platformās, investīcijas saturā ir jāsamēro ar uzņēmuma vai saistītu uzņēmumu grupas ieņēmumiem no visiem tā sniegtajiem pakalpojumiem kopā, nevis no katra atsevišķā pakalpojuma.

Tāpat uzņēmumiem nepieciešams izveidot iekšējo kārtību, kādā tiek uzskatīti uzņēmuma veiktie finansiālie ieguldījumi Latvijā radīto Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanai un licencēšanai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Lai nodrošinātu saprātīgu laiku šo uzskaites kārtību ieviešanai, Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumus ar 50.punktu, kas paredz, ka Likumprojekta 1.pantā ietvertā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā minētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pārejas periodā līdz 2029.gada 31.decembrim ik gadu veic finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā Likumprojekta 1.pantā ietvertajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā noteiktajā veidā un 23.panta 5.⁵ daļā noteiktajā apmērā vai vismaz 300 000 euro gadā līdz kārtējā gada 31.decembrim, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Noteiktais minimālā ieguldījuma apmērs noteikts, pamatojoties uz iegūto informāciju par pakalpojumu sniedzēju šobrīd veikto ieguldījumu Latvijā radīto Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā un licencēšanā. Likumprojekta 2.pantā ietvertajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 50.punktā paredzētais pārejas periods līdz 2029.gadam ir kopā ar nozares pārstāvjiem rasts kompromiss, dodot laiku uzskaites sistēmas izstrādei un ieviešanai uzņēmumos. Pārejas periods iestājas līdz ar Likumprojekta spēkā stāšanos par laika periodu no 2025.gada 1.septembra un nākamo pilno kalendāro gadu tam sekojošā kalendārajā gadā. Plānots, ka audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji ieguldījumus sāk veikt uzreiz pēc Likumprojekta spēkā stāšanās no 2025.gada 1.septembra un pirmajā ieguldījumu periodā tie iegulda vai veic iemaksas Likumprojekta 1.pantā ietvertajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā noteiktajā veidā un 23.panta 5.⁵ daļā noteiktajā apmērā vai arī vismaz 300 000 euro gadā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Likumprojekta 2.pants paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma  pārejas noteikumus ar 51.punktu, kas nosaka, ka Likumprojekta 1.pantā ietvertā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁴ daļā minētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis Likumprojekta 1.pantā ietvertā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.panta 5.⁷ daļā minēto atskaiti par iepriekšējā pārskata gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem pirmo reizi iesniedz par laika periodu no 2025.gada 1.septembra un nākamo pilno kalendāro gadu tam sekojošajā nākamajā kalendārajā gadā.