25-TA-1849: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumos Nr. 674 "Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumos Nr. 674 "Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti"" (turpmāk - Noteikumu projekts) paredz likvidēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk - LDz) Liepājas un Ventspils ugunsdrošības un glābšanas brigādes.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz likvidēt LDZ Liepājas ugunsdrošības un glābšanas brigādi un Ventspils ugunsdrošības un glābšanas mobilo brigādi, pagarinot Jelgavas ugunsdrošības un glābšanas vienības apkalpojamo iecirkni līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām, ieskaitot.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Republikas teritorijā LDZ publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektos pašlaik ir izveidotas divas reģionālās ugunsdrošības un glābšanas vienības Daugavpilī un Jelgavā un četras ugunsdrošības un glābšanas brigādes Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā (turpmāk – UGV). UGV resursu detalizēts apraksts izklāstīts pielikumā. Kaimiņvalstīs šādu resursu ir salīdzinoši mazāk, proti Igaunijas dzelzceļā ir 2 vienības (nav ugunsdzēsības vilcienu, tikai cisternas ar ūdeni) un Lietuvas dzelzceļā ir 3 vienības (ar trim ugunsdzēsības vilcieniem), tomēr jāņem vērā arī Baltijas valstu atšķirīgo tiesisko regulējumu šajā jomā.
Pašlaik LDZ Liepājas un Ventspils UGV ugunsdzēsības vilcienu funkcijas ir saistītas ar atbalsta sniegšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk – VUGD), proti ūdenspiegādes nodrošināšana ugunsgrēka vietā. Ņemot vērā ekonomisko lietderību, kā arī bīstamo kravupārvadājumu samazinājuma tendenci pēdējos gados (10 gadu salīdzinājumā naftas un naftasproduktu pārvadājumi samazinājās aptuveni 10 reizes; pielikumā statistika par pārvadājumiem unnegadījumiem), tiek plānots Liepājas un Ventspils UGV funkcijas nodot Jelgavas reģionālai ugunsdrošības un glābšanas vienībai, papildinot Jelgavas reģionālās ugunsdrošības un glābšanasvienības apkalpojamos iecirkņus līdz Ventspils un Liepājas stacijām ieskaitot.
LDZ, lai uzlabotu uzņēmuma pārvaldību un darbības efektivitāti, kā arī nodrošinātu dzelzceļa drošību, veic optimizāciju un racionālo resursu izmantošanu. Sakarā ar to, ka bīstamo kravu pārvadājumu apjoms par pēdējiem 10 gadiem ir samazinājies aptuveni 10 reizes, un tieši Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums tagad nepārsniedz Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumu Nr. 674 "Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti" (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 674) 2.pielikumā noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu, pie kura objektu iekļauj sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu un īpaši svarīgo objektu sarakstā un attiecīgi jāizveido ugunsdrošības,ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ir iespējama UGV likvidācija Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās.
LDZ, saskaņā ar Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (turpmāk – Regula 402/2013), veica risku novērtējumu (pielikumā) un secināja, ka izmaiņas, likvidējot Liepājas un Ventspils UGV, nav uzskatāmas par būtiskām dzelzceļa satiksmes drošībai, tomēr LDZ paredz nodot Liepājas un Ventspils UGV funkcijas Jelgavas UGV, pagarinot Jelgavas UGV apkalpojamo iecirkni līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām ieskaitot.
LDZ organizēja tikšanos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk – VUGD), kur sniedza datus par bīstamo kravu pārvadājumu apjomu samazināšanu, UGV izbraukumiem uz negadījumiem (ugunsgrēkiem, bīstamo kravu avārijām, dzelzceļa negadījumiem). VUGD pēc informācijas izskatīšanas, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu veikt UGV optimizāciju Ventspilī un Liepājā.
Ņemot vērā esošo situāciju ar bīstamo dzelzceļa kravu pārvadājumiem caur Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa stacijām, LDZ lūdza VUGD izskatīt arī ierosinājumu par viena ugunsdzēsības vilciena likvidēšanu Rēzeknē vai Daugavpilī un tika saņemta VUGD konceptuāla piekrišana. Dotajā brīdī šajās stacijās pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums pārsniedz MK Noteikumos Nr.674 noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu, līdz ar to iepriekšminētā ierosinājuma virzīšana šobrīd nav iespējama. Tomēr šis jautājums, kā arī LDZ loma ugunsgrēku dzēšanas darbos, tiks izskatīti pēc jaunā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma pieņemšanas Saeimā un MK Noteikumu Nr.674 pārstrādāšanas, kā arī risku novērtējuma, saskaņā ar Regulu 402/2013.
Pašlaik LDZ Liepājas un Ventspils UGV ugunsdzēsības vilcienu funkcijas ir saistītas ar atbalsta sniegšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk – VUGD), proti ūdenspiegādes nodrošināšana ugunsgrēka vietā. Ņemot vērā ekonomisko lietderību, kā arī bīstamo kravupārvadājumu samazinājuma tendenci pēdējos gados (10 gadu salīdzinājumā naftas un naftasproduktu pārvadājumi samazinājās aptuveni 10 reizes; pielikumā statistika par pārvadājumiem unnegadījumiem), tiek plānots Liepājas un Ventspils UGV funkcijas nodot Jelgavas reģionālai ugunsdrošības un glābšanas vienībai, papildinot Jelgavas reģionālās ugunsdrošības un glābšanasvienības apkalpojamos iecirkņus līdz Ventspils un Liepājas stacijām ieskaitot.
LDZ, lai uzlabotu uzņēmuma pārvaldību un darbības efektivitāti, kā arī nodrošinātu dzelzceļa drošību, veic optimizāciju un racionālo resursu izmantošanu. Sakarā ar to, ka bīstamo kravu pārvadājumu apjoms par pēdējiem 10 gadiem ir samazinājies aptuveni 10 reizes, un tieši Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums tagad nepārsniedz Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumu Nr. 674 "Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti" (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 674) 2.pielikumā noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu, pie kura objektu iekļauj sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu un īpaši svarīgo objektu sarakstā un attiecīgi jāizveido ugunsdrošības,ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ir iespējama UGV likvidācija Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās.
LDZ, saskaņā ar Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (turpmāk – Regula 402/2013), veica risku novērtējumu (pielikumā) un secināja, ka izmaiņas, likvidējot Liepājas un Ventspils UGV, nav uzskatāmas par būtiskām dzelzceļa satiksmes drošībai, tomēr LDZ paredz nodot Liepājas un Ventspils UGV funkcijas Jelgavas UGV, pagarinot Jelgavas UGV apkalpojamo iecirkni līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām ieskaitot.
LDZ organizēja tikšanos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk – VUGD), kur sniedza datus par bīstamo kravu pārvadājumu apjomu samazināšanu, UGV izbraukumiem uz negadījumiem (ugunsgrēkiem, bīstamo kravu avārijām, dzelzceļa negadījumiem). VUGD pēc informācijas izskatīšanas, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu veikt UGV optimizāciju Ventspilī un Liepājā.
Ņemot vērā esošo situāciju ar bīstamo dzelzceļa kravu pārvadājumiem caur Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa stacijām, LDZ lūdza VUGD izskatīt arī ierosinājumu par viena ugunsdzēsības vilciena likvidēšanu Rēzeknē vai Daugavpilī un tika saņemta VUGD konceptuāla piekrišana. Dotajā brīdī šajās stacijās pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums pārsniedz MK Noteikumos Nr.674 noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu, līdz ar to iepriekšminētā ierosinājuma virzīšana šobrīd nav iespējama. Tomēr šis jautājums, kā arī LDZ loma ugunsgrēku dzēšanas darbos, tiks izskatīti pēc jaunā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma pieņemšanas Saeimā un MK Noteikumu Nr.674 pārstrādāšanas, kā arī risku novērtējuma, saskaņā ar Regulu 402/2013.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši MK Noteikumiem Nr.674, LDZ pienākums ir uzturēt ugunsdzēsības vilcienus, kuru primārais uzdevums ir ugunsgrēku dzēšana dzelzceļa infrastruktūrā (proti Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijās). LDZ varētu turpināt uzturēt minētos vilcienus Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijās iespējamai pielietošanai vajadzības gadījumā jebkurā paaugstinātās bīstamības objektā vai meža objektā minētajā reģionā, ja no Valsts puses tiks nodrošināts tam nepieciešamais finansējums. Liepājas un Ventspils UGV uzturēšana, bez praktiskā pielietojuma, LDZ izmaksā aptuveni 300 000 EUR gadā.
Satiksmes ministrija 2025. gada 6. jūnijā organizēja Bīstamo kravu aprites konsultatīvās padomes sēdi (protokols Nr. 25). Atbilstoši sēdē sniegtajai LDZ statistikai kopš 2019. gada ugunsdrošības un glābšanas vienību (turpmāk - UGV) izbraukumi ir šādā apjomā:
uz ugunsgrēkiem Ventspils UGV-6 ir veicis pa vienam izbraukumam 2020. un
2023. gadā; uz ugunsgrēkiem Liepājas UGV-4 ir bijuši četri izbraukumi 2022. gadā;
uz bīstamo kravu negadījumiem Ventspils UGV-6 ir veicis trīs izbraukumus 2022. gadā un divus izbraukumus 2023. gadā; Ņemot vērā pieejamo statistiku ir secināms, ka Liepājas un Ventspils UGV noslodze ir ļoti minimāla. 2024. gadā Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijas teritorijā pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums ne reizi nepārsniedza MK Noteikumu Nr. 674 2.pielikumā noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu. Liepājas dzelzceļa stacijā vidēji diennaktī pienāk aptuveni 3000 tonnas uzliesmojošo ķīmisko vielu, bet Ventspils stacijā aptuveni 400 tonnas uzliesmojošo ķīmisko vielu. Piemēram, 2024. gada oktobrī Liepājas dzelzceļa stacijā vienlaicīgais maksimālais daudzums bija 2053 tonnas (vagoni ar Eļļas sēklu raušiem – 4.2. bīstamas kravas klase), bet Ventspils dzelzceļa stacijā vienlaicīgais maksimālais daudzums bija 3115 tonnas (vagoni ar Akrilnitrilu – 3. bīstamas kravas klase).
Izpildot Padomes protokola Nr. 25 1. lēmumu, Satiksmes ministrija 2025. gada 9. jūnijā organizēja valsts sekretāra un VUGD priekšnieka pārrunas par LDZ UGV personāla pārņemšanu, tādējādi saglabājot LDZ Liepājas un Ventspils UGV. VUGD priekšnieks M.Baltmaņa kungs norādīja, ka LDZ UGV personālu varētu pārņemt tikai kā pilnvērtīgus VUGD darbiniekus (jāatbilst vecuma prasībām un apmācības nosacījumiem), kas nozīmētu to izmantošanu visos darbos atbilstošajos reģionos, kas jānodrošina VUGD-am. Vienlaikus šiem darbiniekiem ir jāatbilst Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām. Līdz ar to šis risinājums kontekstā ar LDZ Ventspils un Liepājas UGV saglabāšanu netika atbalstīts. Vienlaikus M.Baltmaņa kungs apliecināja akceptu LDZ Ventspils un Liepājas UGV likvidācijai.
Satiksmes ministrija 2025. gada 6. jūnijā organizēja Bīstamo kravu aprites konsultatīvās padomes sēdi (protokols Nr. 25). Atbilstoši sēdē sniegtajai LDZ statistikai kopš 2019. gada ugunsdrošības un glābšanas vienību (turpmāk - UGV) izbraukumi ir šādā apjomā:
uz ugunsgrēkiem Ventspils UGV-6 ir veicis pa vienam izbraukumam 2020. un
2023. gadā; uz ugunsgrēkiem Liepājas UGV-4 ir bijuši četri izbraukumi 2022. gadā;
uz bīstamo kravu negadījumiem Ventspils UGV-6 ir veicis trīs izbraukumus 2022. gadā un divus izbraukumus 2023. gadā; Ņemot vērā pieejamo statistiku ir secināms, ka Liepājas un Ventspils UGV noslodze ir ļoti minimāla. 2024. gadā Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijas teritorijā pārvadājamo un uzglabājamo ugunsbīstamo vielu daudzums ne reizi nepārsniedza MK Noteikumu Nr. 674 2.pielikumā noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu. Liepājas dzelzceļa stacijā vidēji diennaktī pienāk aptuveni 3000 tonnas uzliesmojošo ķīmisko vielu, bet Ventspils stacijā aptuveni 400 tonnas uzliesmojošo ķīmisko vielu. Piemēram, 2024. gada oktobrī Liepājas dzelzceļa stacijā vienlaicīgais maksimālais daudzums bija 2053 tonnas (vagoni ar Eļļas sēklu raušiem – 4.2. bīstamas kravas klase), bet Ventspils dzelzceļa stacijā vienlaicīgais maksimālais daudzums bija 3115 tonnas (vagoni ar Akrilnitrilu – 3. bīstamas kravas klase).
Izpildot Padomes protokola Nr. 25 1. lēmumu, Satiksmes ministrija 2025. gada 9. jūnijā organizēja valsts sekretāra un VUGD priekšnieka pārrunas par LDZ UGV personāla pārņemšanu, tādējādi saglabājot LDZ Liepājas un Ventspils UGV. VUGD priekšnieks M.Baltmaņa kungs norādīja, ka LDZ UGV personālu varētu pārņemt tikai kā pilnvērtīgus VUGD darbiniekus (jāatbilst vecuma prasībām un apmācības nosacījumiem), kas nozīmētu to izmantošanu visos darbos atbilstošajos reģionos, kas jānodrošina VUGD-am. Vienlaikus šiem darbiniekiem ir jāatbilst Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām. Līdz ar to šis risinājums kontekstā ar LDZ Ventspils un Liepājas UGV saglabāšanu netika atbalstīts. Vienlaikus M.Baltmaņa kungs apliecināja akceptu LDZ Ventspils un Liepājas UGV likvidācijai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz likvidēt LDZ Liepājas UGV un Ventspils UGV, izslēdzot Liepājas dzelzceļa staciju (Emīlijas iela 1, Liepāja) un Ventspils dzelzceļa staciju (Depo iela 1, Ventspils) no MK Noteikumu Nr.674 1. pielikuma saraksta.
Kopā tiks samazinātas 15 amata vienības un likvidēti divi ugunsdzēsības vilcieni (Liepājā un Ventspilī) un viens palīdzības vilciens (Ventspilī).
VUGD pilnība pārņem ugunsgrēku dzēšanu Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās, bet savukārt LDZ, pēc VUGD pieprasījuma, uzņemas iesaistīt ugunsdzēsības vilcienus visā Latvijas Republikas teritorijas teritorijā, kur ir platsliežu dzelzceļš.
Likvidējot Liepājas UGV un Ventspils UGV, līdz ar to arī ugunsdzēsības vilcienus, tiks pagarināts Jelgavas UGV ugunsdzēsības vilciena apkalpojamais iecirknis līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām ieskaitot.
Kopā tiks samazinātas 15 amata vienības un likvidēti divi ugunsdzēsības vilcieni (Liepājā un Ventspilī) un viens palīdzības vilciens (Ventspilī). Budžeta līdzekļu ekonomija sastādīs ap 300 000 EUR gadā.
Iespējams seku likvidēšanas laika palielinājums, proti Jelgavas ugunsdzēsības vilciena reaģēšanas minimālais laiks līdz Ventspils stacijai – 4st., līdz Liepājas stacijai – 4,5st.
Kopā tiks samazinātas 15 amata vienības un likvidēti divi ugunsdzēsības vilcieni (Liepājā un Ventspilī) un viens palīdzības vilciens (Ventspilī).
VUGD pilnība pārņem ugunsgrēku dzēšanu Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās, bet savukārt LDZ, pēc VUGD pieprasījuma, uzņemas iesaistīt ugunsdzēsības vilcienus visā Latvijas Republikas teritorijas teritorijā, kur ir platsliežu dzelzceļš.
Likvidējot Liepājas UGV un Ventspils UGV, līdz ar to arī ugunsdzēsības vilcienus, tiks pagarināts Jelgavas UGV ugunsdzēsības vilciena apkalpojamais iecirknis līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām ieskaitot.
Kopā tiks samazinātas 15 amata vienības un likvidēti divi ugunsdzēsības vilcieni (Liepājā un Ventspilī) un viens palīdzības vilciens (Ventspilī). Budžeta līdzekļu ekonomija sastādīs ap 300 000 EUR gadā.
Iespējams seku likvidēšanas laika palielinājums, proti Jelgavas ugunsdzēsības vilciena reaģēšanas minimālais laiks līdz Ventspils stacijai – 4st., līdz Liepājas stacijai – 4,5st.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās, VUGD veiks ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus, neiesaistot dzelzceļa resursus.
(Šī pieeja tika konceptuāli atbalstīta no VUGD puses, LDZ organizētajās tikšanās (06.12.2024. un 17.01.2025.) ar VUGD vadību).
2. Pēc VUGD pieprasījuma LDZ organizē Jelgavas UGV ugunsdzēsības vilciena nosūtīšanu (atkabinot lokomotīvi no kravas vilciena vai pieprasot no pārvadātajiem).
Ugunsdzēsības vilciena izbraukšanu no stāvvietas sagatavo ne vēlāk par 30 minūtēm pēc rīkojuma saņemšanas. Ugunsdzēsības vilciena reaģēšanas minimālais laiks (ieskaitot sagatavošanu) līdz Ventspils stacijai – 4st., līdz Liepājas stacijai – 4,5st.
Nepieciešamības gadījuma var iesaistīt ugunsdzēsības vilcienu arī no Šķirotavas dzelzceļa stacijas.
3. Dzelzceļa negadījumu likvidēšanas formējumu uzturēšana pastāvīgajā gatavībā (personāla
apmācība un tehniskais nodrošinājums).
4. Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās esošo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu uzturēšana
atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi"
5. Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksās mācības (vienu reizi divos gados
vismaz katrā paaugstinātās bīstamības objektā), iesaistot VUGD, pašvaldību civilās aizsardzības
komisijas, kravas pārvadātājus, saņēmējus un citas institūcijas.
6. LDZ infrastruktūras drošības uzturēšana atbilstoši Civilās aizsardzības un
katastrofas pārvaldīšanas likumam un citiem normatīvajiem aktiem un ekspluatēšana, lai neradītu
kaitējumu cilvēku, vides un īpašuma drošībai.
(Šī pieeja tika konceptuāli atbalstīta no VUGD puses, LDZ organizētajās tikšanās (06.12.2024. un 17.01.2025.) ar VUGD vadību).
2. Pēc VUGD pieprasījuma LDZ organizē Jelgavas UGV ugunsdzēsības vilciena nosūtīšanu (atkabinot lokomotīvi no kravas vilciena vai pieprasot no pārvadātajiem).
Ugunsdzēsības vilciena izbraukšanu no stāvvietas sagatavo ne vēlāk par 30 minūtēm pēc rīkojuma saņemšanas. Ugunsdzēsības vilciena reaģēšanas minimālais laiks (ieskaitot sagatavošanu) līdz Ventspils stacijai – 4st., līdz Liepājas stacijai – 4,5st.
Nepieciešamības gadījuma var iesaistīt ugunsdzēsības vilcienu arī no Šķirotavas dzelzceļa stacijas.
3. Dzelzceļa negadījumu likvidēšanas formējumu uzturēšana pastāvīgajā gatavībā (personāla
apmācība un tehniskais nodrošinājums).
4. Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās esošo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu uzturēšana
atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi"
5. Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksās mācības (vienu reizi divos gados
vismaz katrā paaugstinātās bīstamības objektā), iesaistot VUGD, pašvaldību civilās aizsardzības
komisijas, kravas pārvadātājus, saņēmējus un citas institūcijas.
6. LDZ infrastruktūras drošības uzturēšana atbilstoši Civilās aizsardzības un
katastrofas pārvaldīšanas likumam un citiem normatīvajiem aktiem un ekspluatēšana, lai neradītu
kaitējumu cilvēku, vides un īpašuma drošībai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- esošie un potenciālie ugunsdrošības un ugunsdzēsības glābšanas dienesta darbinieki
Ietekmes apraksts
Esošie ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijās tiks nosūtīti darbam citās ugunsdzēsības un glābšanas dienesta stacijās vai pārtrauks darba tiesiskās attiecības, Jelgavas ugunsdrošības un glābšanas vienības ugunsdzēsības iecirkņa darbiniekiem paplašināts apkalpojamais iecirknis līdz Ventspils un Liepājas stacijām. Kopā tiks samazinātas 15 amata vienības.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
VAS "Latvijas dzelzceļš" samazinās ugunsdzēsības tehnikas un brigādes uzturēšanas izdevumi, veicot līdzekļu optimizāciju. Kravu pārvadātājus ietekmē tas, ka ugunsdzēsības brigādei būs nepieciešams ilgāks ierašanās laiks notikuma vietā. Var tikt iesaistītas vietējās ugunsdzēsības biedrības.
Nozare
Transports un uzglabāšana, Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
Nozaru ietekmes apraksts
Kravu pārvadātājus ietekmē tas, ka ugunsdzēsības brigādei būs nepieciešams ilgāks ierašanās laiks notikuma vietā, bet tiks optimizēti ugunsdzēsības iekārtu un brigādes uzturēšanas izdevumi VAS "Latvijas dzelzceļš". Iespējams seku likvidēšanas laika palielinājums, proti Jelgavas ugunsdzēsības vilciena reaģēšanas minimālais laiks līdz Ventspils stacijai – 4st., līdz Liepājas stacijai – 4,5st.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
visi uzņēmumi
samazinās
Vērtības nozīme:
15
ap 300 000
Budžeta līdzekļu ekonomija sastādīs ap 300 000 EUR gadā.
Kopā tiks samazinātas15 amata vienības un likvidēti divi ugunsdzēsības vilcieni (Liepājā un Ventspilī) un viens palīdzībasvilciens (Ventspilī).
nevalstiskās organizācijas
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums"
(23-TA-1429), Saeimas lietas Nr. 885/Lp14.
Pamatojums un apraksts
Ir izstrādāts likumprojekts "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums", 885/Lp14 (turpmāk – Likumprojekts), kas 2025.gada 16.aprīlī ir izskatīts Saeimā 1. lasījumā, 2025. gada 19. jūnijā izskatīts Saeimas 2. lasījumā. 2025. gada 1. oktobrī to plānots skatīt Saeimas 3. lasījumā. Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets izstrādā noteikumus, kuros tiks noteikti kritēriji, prasības un kārtība, kādā izveidojamas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas.
Ar minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Noteikumi Nr.674. Izstrādājot jaunus Ministru kabineta noteikumus par ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju izveides kārtību, kā arī tiem izvirzāmajiem kritērijiem un prasībām, par pamatu tiks izmantotas pilnveidotas Noteikumu Nr.674 prasības, tostarp ņemot vēra arī esošo noteikumu 1. pielikumu.
Ar minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Noteikumi Nr.674. Izstrādājot jaunus Ministru kabineta noteikumus par ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju izveides kārtību, kā arī tiem izvirzāmajiem kritērijiem un prasībām, par pamatu tiks izmantotas pilnveidotas Noteikumu Nr.674 prasības, tostarp ņemot vēra arī esošo noteikumu 1. pielikumu.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas dzelzceļš", Iekšlietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/264bb3f1-1d16-4d0a-958e-cb720c0913b2/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Iekšlietu ministrija
- VAS "Latvijas dzelzceļš"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Jā
Tiks likvidēta ugunsdrošības un glābšanas brigāde Liepājas dzelzceļa stacijā (Emīlijas iela 1, Liepāja) un Ventspils dzelzceļa stacijā (Depo iela 1, Ventspils). Kopā tiks samazinātas 15 amata vienības un likvidēti divi ugunsdzēsības vilcieni (Liepājā un Ventspilī) un viens palīdzības vilciens (Ventspilī).
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiks paplašinātas Jelgavas ugunsdrošības un glābšanas brigādes funkcijas, pagarinot Jelgavas ugunsdrošības un glābšanas vienības ugunsdzēsības vilciena apkalpojamo iecirkni līdz Ventspils un Liepājas dzelzceļa stacijām (ieskaitot).
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
