Anotācija (ex-ante)

Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000083549. Īpašuma tiesības nostiprinātas fiziskai personai.
Atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatas nodalījumā un saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datiem, nekustamais īpašums Gaviezes ielā 6, Rīgā, kadastra Nr. 0100 082 0722, sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 082 0722 un uz tās esošas dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0722 001) un saimniecības ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0722 008).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, piedziņas atzīmes. Zemesgrāmatas I daļas 1. iedaļas 1.3. sadaļā veikta atzīme – ceļa servitūts par nokļūšanai uz Gaviezes ielu. Pamats – 1999. gada 18. marta Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmums Nr. 11/162. Piekļuves iespējas Nekustamajam īpašumam sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs ir vērtējis, nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datiem Nekustamajam īpašumam nav reģistrēti apgrūtinājumi. Zemes vienības platība ir 0,12 ha, lietošanas mērķis – individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601). Zemes vienības sadalījums pa lietošanas veidiem – zemes zem ēkām platība – 0,12 ha. Dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0722 001) platība 120,90 kv.m., galvenais lietošanas veids – divu dzīvokļu mājas (kods 1121). Saimniecības ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0722 008) platība 217,50 kv.m., galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274).
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datiem, uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 082 0722) ir reģistrēta jaunbūve-siltumnīca (reģistrēta būves reģistrā ar būves kadastra apzīmējumu 0100 082 0722 009, platība 163,20 kv.m., galvenais lietošanas veids – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas (kods 1271), kurai reģistrēts piederības statuss – nepieder zemes īpašniekam un kā lietotājs reģistrēts Īpašnieks. Atbilstoši Rīgas domes Īpašuma departamenta sniegtajai informācijai, jaunbūve-siltumnīca (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0722 009) nav reģistrēta kā patstāvīgs īpašums Rīgas pilsētas zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda, kā arī nav informācija par tās piederību. Atbilstoši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sniegtajai informācijai, jaunbūve-siltumnīca (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0722 009) zemesgrāmatā nav identificējama kā pastāvīgs īpašuma objekts, un atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajai informācijai tā nav reģistrēta neviena nekustamā īpašuma sastāvā un nav reģistrēta kā patstāvīgs nekustamais īpašums. Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, atkārtoti apsekojot Nekustamo īpašumu dabā, ir konstatējis, ka Īpašnieks jaunbūvi-siltumnīcu daļēji ir nojaucis. Ievērojot, ka Īpašnieks nav uzrādījis jaunbūves-siltumnīcas piederības un likumīgu izbūves apliecinošus dokumentus, sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs jaunbūvi-siltumnīcu nav iekļāvis Nekustamā īpašuma tirgus vērtējumā.
Īpašnieks pieteicis prasījumus (zaudējumus):
par iedzīves pārvešanas glabāšanai uz citu piederošo nekustamo īpašumu izdevumu kompensēšanu;
par pagaidu dzīves vietas īrēšanu;
par dzīvnieku pagaidu izvietošanas dzīvnieku viesnīcā saistībā ar to, ka pagaidu dzīves vietā nav atļauts iemitināt dzīvniekus, izdevumu kompensēšanu;
par saņemtajiem juridiskajiem pakalpojumiem saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu;
par uz ēkām uzstādīto saules paneļu, kas tiks pārvietoti un uzstādīt uz īpašuma, kas tiks iegādāts par atlīdzību, pārvietošanas izdevumu kompensēšanu;
par iespēju pagarināt nekustamā īpašuma atbrīvošanas termiņu, ja šajā teritorijā vēl netiks uzsākti būvdarbi.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 20. februāra lēmumu Nr. 03.1-14/640 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma Gaviezes ielā 6, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 082 0722), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 082 0722) 0,12 ha platībā un uz tās esošās dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0722 001) un saimniecības ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0722 008), atsavināšanu, nosakot to 304 520,00 EUR (trīs simti četri tūkstoši pieci simti divdesmit euro un 00 centi) apmērā.
Īpašniekam paziņojuma par Nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzībām nosūtīšanas dienā 2018. gada 23. novembrī piederēja arī nekustamais īpašums "Kadari" Viesturu pagastā, Bauskas novadā, tādēļ nav izskatāms jautājums par Nekustamā īpašuma atlīdzības pieciem procentiem no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības palielināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 22. panta ceturto daļu.
Par Īpašnieka pieteiktajiem prasījumiem:
par iedzīves pārvešanas glabāšanai uz citu piederošo nekustamo īpašumu izdevumu kompensēšanu, par pagaidu dzīves vietas īrēšanu, par dzīvnieku pagaidu izvietošanas dzīvnieku viesnīcā saistībā ar to, ka pagaidu dzīves vietā nav atļauts iemitināt dzīvniekus, izdevumu kompensēšanu un par uz ēkām uzstādīto saules paneļu, kas tiks pārvietoti un uzstādīt uz īpašuma, kas tiks iegādāts par atlīdzību, pārvietošanas izdevumu kompensēšanu – Īpašnieks ir informēts, ka izdevumu kompensēšana par iedzīves pārvešanu glabāšanai uz citu piederošo nekustamo īpašumu, par pagaidu dzīvesvietas īrēšanu, dzīvnieku pagaidu izvietošanu dzīvnieku viesnīcā saistībā ar to, ka pagaidu dzīves vietā nav atļauts iemitināt dzīvniekus un par uz ēkām uzstādīto saules paneļu, kas tiks pārvietoti un uzstādīt uz īpašuma, kas tiks iegādāts par atlīdzību, pārvietošanu, atbilstoši Atsavināšanas likumā un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 2. punktā noteiktajam, var tikt izvērtēta pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Īpašniekam iesniedzot iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu esamību un apmēru;
par saņemtajiem juridiskajiem pakalpojumiem saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu – noraidīts Īpašnieka prasījumu par juridisko pakalpojumu līgumu izmaksu segšanu, jo Īpašnieks nav sniedzis pierādījumus, kas apliecina attiecīgā pakalpojuma nepieciešamību un samaksu. Turklāt jebkura speciālista iesaiste nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā ir katra līdzēja rīcības brīvība un notiek uz tās puses rēķina, kas vēlas piesaistīt konkrētu speciālistu, lai pamatotu savu viedokli (tostarp pieteiktos prasījumus). Valsts institūcija, kas īsteno Rail Baltica projektu un Īpašnieks sadarbojas, lai uz vienlīdzīgiem pamatiem katrs pamatotu savus apsvērumus par atlīdzības apmēru un vienotos par labprātīgu Nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas process ir organizējams caurskatāmā, efektīvā un taisnīgā kārtībā un, organizējot saraksti, atlīdzības apmēram nepieciešamās informācijas iegūšanu, pārrunas ar Īpašnieku u. tml., Īpašniekam tiek izskaidrota atsavināšanas procesa kārtība, to regulējušās tiesību normas, kā arī citi ar konkrētas situācijas apstākļiem saistītie jautājumi. Līdz ar to nebūtu pamatoti un samērīgi, ka jebkurus izdevumus, kas saistīti ar Īpašnieka iebildumiem, uzņemtos segt otra pirkuma līguma puse;
par iespēju pagarināt nekustamā īpašuma atbrīvošanas termiņu, ja šajā teritorijā vēl netiks uzsākti būvdarbi – Īpašnieks ir informēts, ka ievērojot Likuma 28. panta otrajā daļā noteikto, ka tiesības uz līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saglabājas līdz dienai, kad nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks ir iegādājies citu dzīvojamo telpu, bet ne ilgāk kā gadu pēc atlīdzības izmaksas, kā arī Rail Baltica projekta īstenošanai noteiktos termiņus, jautājums par Nekustamā īpašuma atbrīvošanas termiņu ir nosakāms pirkuma līgumā par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, kas nevar pārsniegt termiņu, kāds ir nepieciešams Rail Baltica projekta faktisko būvdarbu uzsākšanai, bet ne ilgāk kā vienu gadu pēc atlīdzības izmaksas.
Īpašnieks ir piekritis atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas noteikumiem.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu Gaviezes ielā 6, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 082 0722) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 082 0722) 0,12 ha platībā un uz tās esošo dzīvojamo ēku (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0722 001) un saimniecības ēku (būves kadastra apzīmējums 0100 082 0722 008).