Anotācija (ex-ante)

Valstī nav noteiktas vienotas pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto promocijas darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kas būtu jāievēro visām augstskolām, kas īsteno akadēmiskās doktora studiju programmas.  MK noteikumos Nr.1001 ir noteikta promocijas kārtība, ņemot vēra, ka šie noteikumi zaudēs spēku 2027. gada 1. janvārī,  ir jānosaka pamatprasības promocijas padomes locekļu kvalifikācijai un promocijas padomes izveidei. Nepieciešams normatīvais regulējums, kurā tiks ietvertas vienotas pamatprasības, kas būs jāievēro augstskolām, izvēloties promocijas darbu vadītājus un veidojot promocijas padomes sastāvu.

Projekts paredz normatīvu regulējumu, kas nosaka pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto promocijas darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, pamatprasības promocijas padomes locekļu kvalifikācijai un promocijas padomes izveidei.

Projekta I sadaļa “Vispārīgais jautājums” nosaka projektā ietverto noteikumu darbības jomu: tie attiecas uz promocijas darbu vadītājiem, promocijas padomes locekļiem un promocijas padomes izveidi.

Projekta II sadaļā “Pamatprasības promocijas darba vadītāja zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai” noteikts, ka promocijas darba vadītājs var būt persona, kas atbilst projekta 2. punktā noteiktajām zinātniskās kvalifikācijas pamatprasībām, proti, ir ieguvusi zinātnes doktora grādu un kurai pēdējo sešu gadu laikā ir pētniecības kompetence zinātnes nozarē vai nozarēs, kas atbilst vadāmā promocijas darba tēmai un ko apliecina zinātnisko pētījumu rezultāti, kā arī citi pētniecības kompetenci raksturojoši rādītāji. Ar pētniecības kompetenci ('kompetence' - lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne) tiek saprasta personas profesionālā gatavība un pierādīta spēja veikt patstāvīgus zinātniskos pētījumus attiecīgajā zinātnes nozarē vai nozarēs, kas saistītas ar promocijas darba tēmu, ko apliecina nozīmīgi zinātnisko pētījumu rezultāti, kā arī citi pētniecības kompetenci raksturojoši rādītāji. Pie šādiem rādītājiem var pieskaitīt, piemēram, zinātniskas publikācijas recenzējamos izdevumos, monogrāfijas, patentus, nozīmīgus konferenču ziņojumus, dalību starptautiskos vai nacionālos pētniecības projektos, piesaistīto pētniecības finansējumu, ieguldījumu jauno zinātnieku sagatavošanā, kā arī citus sasniegumus, kas specifiski attiecīgajai zinātnes nozarei vai nozarēm, tostarp atbilstoši atvērtās zinātnes principiem radītus rezultātus.
Tāpat noteikts, ka promocijas darba vadītājam jāatbilst arī projekta 3. punktā noteiktajām pedagoģiskās kvalifikācijas pamatprasībām, proti, viņam jābūt pierādāmai kompetencei studējošo, sākot no otrā cikla augstākās izglītības, pētniecības darbu vadīšanā, ņemot vērā attiecīgās zinātnes nozares vai nozaru specifiku.
Prasība, ka promocijas darba vadītājam jābūt pētniecības kompetencei vadāmā promocijas darba tēmai atbilstošajā zinātnes nozarē vai nozarēs, ir būtiska, jo tā apliecina vadītāja aktīvu zinātnisko darbību attiecīgajā zinātnes nozarē vai nozarēs, kas savukārt ir priekšnoteikums metodoloģiski pamatotai, ar zinātnes nozares vai nozaru attīstības tendencēs balstītai un akadēmiski kvalitatīvai promocijas darba izstrādes vadībai.
Projektā nav ietverti konkrēti kvantitatīvi rādītāji vai atsauces uz specifiskiem informācijas avotiem (piemēram, datubāzēm). Tā vietā izvēlēta kvalitatīva un daudzdimensionāla pieeja, kas ļauj augstskolām izvērtēt promocijas darba vadītāju atbilstību, ņemot vērā konkrētās zinātnes nozares vai nozaru īpatnības, starpdisciplinaritātes aspektus, kā arī akadēmiskā darba, tostarp pētniecības, kvalitāti un ietekmi ilgtermiņā. Šāda pieeja atbilst mūsdienu starptautiskajai praksei, kas arvien vairāk akcentē kontekstuālu un jēgpilnu akadēmiskā darba izvērtējumu, nevis mehānisku kvantitatīvu rādītāju piemērošanu, kas var deformēt izpratni par akadēmiskā darba kvalitāti un nenodrošina objektivitāti dažādu zinātnes nozaru salīdzinājumos.
Šāda dažādu zinātnes nozaru specifiku respektējoša pieeja nodrošina augstskolām iespēju profesionāli un pamatoti izvērtēt pretendenta atbilstību promocijas darba vadītāja pienākumu veikšanai, ņemot vērā savas institucionālās prioritātes, akadēmisko profilu un pētniecības attīstības virzienus, tādējādi stiprinot gan kvalitatīvu doktorantūras īstenošanu, gan augstskolas autonomiju.
Projekta 2.3. un 3.2. punkts paredz, ka augstskola, ja nepieciešams, var noteikt papildu pamatprasības promocijas darba vadītāja zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanai.
Nosakot citas pamatprasības promocijas darba vadītāja zinātniskajai kvalifikācija, augstskola var ievērot DORA (Sanfrancisko deklarācija par pētniecības novērtēšanu)[1] un CoARA (Koalīcija pētniecības novērtēšanas reformai)[2] principus, kas uzsver nepieciešamību izvērtēt pētnieku kompetenci daudzdimensionāli, kontekstualizēti un kvalitatīvi. Šie principi aicina pāriet no vienīgi kvantitatīvas pieejas (piemēram, publikāciju skaits vai žurnālu ietekmes indikatori) uz kvalitatīvu, proti, uz saturu un pētnieka ieguldījuma nozīmi vērstu izvērtēšanu. Ievērojot šos principus, augstskola var noteikt arī tādas prasības, kas aptver:
- pētniecības darba vai zinātniskās darbības rezultātu ietekmi ārpus akadēmiskās vides (piemēram, sabiedriskā, politiskā ietekme vai ietekme uz tautsaimniecības nozaru attīstību),
- atvērtās zinātnes praksi (open science), starpdisciplināru darbu,
- vai arī ieguldījumu pētniecības kopienas attīstībā (piemēram, aktīva doktorantu, maģistrantu vai jauno pētnieku konsultēšana un profesionālās attīstības veicināšana; nodrošina, ka pētījuma rezultāti ir pārbaudāmi un atkārtojami (caur metožu atklātību, datu pieejamību, atvērtu kodu publicēšanu u. taml.); datu koplietošana).

Projekta III sadaļā “Pamatprasības promocijas padomes locekļu kvalifikācijai” noteikts, ka promocijas padomes loceklis var būt persona, kura ir ieguvusi zinātnes doktora grādu un kurai ir par pēdējiem sešiem gadiem (vienotu pieeja ar 2.2. punktu, lai novērstu interpretācijas neskaidrību par vērtējamo periodu) pierādāma pētniecības kompetence promocijas darba tēmai atbilstošajās zinātnes nozarēs (projekta 4.2. punkts). (Šajā punktā lietotais jēdziens 'pētniecības kompetence' ir izprotams un apliecināms atbilstoši skaidrojumam, kas sniegts iepriekš anotācijā pie 2.2. punkta.) Šī prasība nodrošina, ka promocijas padomes locekļi var atbilstoši novērtēt aizstāvēšanai iesniegto promocijas darbu.
Vienlaikus, ievērojot projekta 4.3. punktu, augstskola, ja nepieciešams, var noteikt arī citas pamatprasības, kas ļauj papildināt izvērtēšanas ietvaru ar daudzdimensionāliem un kvalitatīviem kritērijiem, ievērojot arī iepriekšminētajos DORA un CoARA principos ietvertos pētniecības novērtēšanas pamatprincipus. Šāda normu sistēma nodrošina līdzsvaru starp precīzi definētiem, caurskatāmiem kritērijiem un augstskolas autonomijas īstenošanu, veicinot saskaņotu, kvalitatīvu un uz starptautiskām praksēm balstītu promocijas padomju darbību.
Promocijas darba vadītāja zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, kā arī promocijas padomes locekļu kvalifikācijas atbilstības izvērtēšana ir augstskolas doktorantūras skolas atbildība. Novērtēšanas kārtību un iesaistīto personu sastāvu nosaka augstskola tās noteiktajā kārtībā. Augstskolas doktorantūras skolai promocijas darba vadītāja zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, kā arī  promocijas padomes locekļu kvalifikācijas atbilstības izvērtēšanas procesā ieteicams iesaistīt ne mazāk kā piecu personu ar zinātnes doktora grādu dalību, lai nodrošinātu izvērtējuma objektivitāti.

Projekta IV sadaļā “Pamatprasības promocijas padomes izveidei” noteikta kārtība, kādā tiek organizēta promocijas padomes (turpmāk – padomes) izveide, tās sastāvs un darbības nosacījumi. Projekta 5. punkts nosaka, ka padomes izveidi organizē augstskolas doktorantūras skola, ievērojot Augstskolu likuma normas, projektā ietvertos noteikumus un augstskolas noteikto kārtību. Ja akadēmiskā doktora studiju programma tiek īstenota kā kopīga studiju programma vai tiek īstenota kopīga doktorantūra, padomes izveide notiek arī atbilstoši līgumā (vienošanās) noteiktajai kārtībai.
Padome tiek veidota tajā zinātnes nozaru grupā, kas atbilst īstenojamās akreditētas akadēmiskās doktora studiju programmas ietvaros iegūstamajiem zinātnes doktora grādiem (5.1. punkts).
Padomes sastāvu nosaka augstskola, un tajā ir vismaz pieci locekļi, no kuriem trīs ir recenzenti. Visi padomes locekļi atbilst noteikumu 4. punktā noteiktajām prasībām. Lai nodrošinātu neatkarīgu promocijas darba novērtējumu, vismaz divi recenzenti ir citas (tostarp ārvalsts) akreditētas augstskolas vai zinātniskās institūcijas akadēmiskā personāla pārstāvji (5.2. punkts). Recenzentus padomes sastāvā iekļauj augstskolas noteiktajā kārtībā, kādā piešķir zinātnes doktora grādu (5.3. punkts).
Termins “citas (tostarp ārvalsts) akreditētas augstskolas vai zinātniskās institūcijas akadēmiskā personāla pārstāvis” projektā tiek lietots, lai norādītu personas institucionālo piederību citai, tostarp ārvalstī, akreditētai augstskolai vai zinātniskajai institūcijai, neatkarīgi no personas pilsonības vai dzīvesvietas. Projekts paredz iespēju piesaistīt recenzentus ar starptautisku pieredzi un skatījumu, tostarp Latvijas diasporas pārstāvjus, ja viņi atbilst noteiktajām kvalifikācijas prasībām un viņiem ir pierādāma pētniecības kompetence attiecīgajā zinātnes nozarē. Šāds regulējums nodrošina līdzsvarotu un kvalitatīvu recenzentu sastāvu, veicina promocijas darbu novērtēšanas kvalitāti un tās starptautisko dimensiju, kā arī saglabā iespēju augstskolai kā vienu no trim recenzentiem iekļaut savas institūcijas pārstāvi.
Lai novērstu interešu konflikta risku, noteikts, ka par recenzentu nedrīkst būt aizstāvēšanai iesniegtā promocijas darba autora (turpmāk – pretendenta) radinieks, darījuma partneris likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, tieši padotais darba vietā, pretendenta zinātnisko publikāciju līdzautors, promocijas darba vadītājs, konsultants, kā arī augstskolas noteiktas citas personas, kurām ir vai var būt personiskās vai mantiskās intereses attiecībā pret pretendentu (5.4. punkts). Kopīgas doktora studiju programmas ietvaros šī prasība attiecināma arī uz partneraugstskolu personālu, kas ir iesaistīts promocijas darba izstrādē vai saistīts ar to, piemēram, kā publikāciju līdzautors, promocijas darba konsultants u.tml. Tādējādi interešu konflikta novēršanas kritēriji tiek piemēroti vienoti visām kopīgas doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītajām institūcijām.
Padome var tikt izveidota, lai tā darbotos pastāvīgi; šādā gadījumā tajā ir vismaz trīs pastāvīgi locekļi un padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus (5.5. punkts).
Savukārt, ja padome tiek izveidota konkrēta promocijas darba novērtēšanai, tās pilnvaru termiņš ir līdz zinātnes doktora grāda piešķiršanas dienai vai saskaņā ar augstskolas noteikto kārtību, kādā piešķir zinātnes doktora grādu (5.6. punkts).
Projekta 6. punkts paredz, ka izveidojot promocijas padomi, augstskola nodrošina, ka padome var darboties klātienē, arī izmantojot tiešsaistes videokonferenci (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja padomes loceklis atrodas citā vietā un objektīvi nevar ierasties padomes sēdes norises vietā. Šādas normas iekļaušana projektā, nodrošina visās augstskolās vienotu kārtību attiecībā uz promocijas padomes darbību pēc tās izveides, ļauj racionālāk izmantot resursus un sekmē ārvalstu zinātnieku līdzdalību padomes darbībā.

[1] DORA – San Francisco Declaration on Research Assessment – tika pieņemta 2012. gadā (Declaration on Research Assessment, 2012). Tā aicina iestādes “neizmantot žurnālu ietekmes faktoru kā aizstājēju publikāciju kvalitātei” un uzsver, ka “pētnieku ieguldījums jāvērtē plašākā zinātniskajā, sabiedriskajā un kontekstuālajā ietvarā” (DORA, 2012). Sk. Declaration on Research Assessment (DORA). (2012). San Francisco Declaration on Research Assessment. https://sfdora.org/read/
[2] COARA – Coalition for Advancing Research Assessment – dibināta 2022. gadā Eiropas Komisijas iniciatīvā (European Commission, 2022), tās Agreement on Reforming Research Assessment aicina “atzīt dažādus pētniecības ieguldījuma veidus un rezultātus, tostarp atvērtās zinātnes prakses, sadarbības formu, pētniecības ietekmi uz sabiedrību un zinātnes kopienu”. Skat. līguma tekstu: European Commission. (2022). Agreement on Reforming Research Assessment. Coalition for Advancing Research Assessment (COARA). https://coara.eu/agreement/the-agreement-full-text/