Anotācija (ex-ante)

Līdz šim nepieredzēti ģeopolitiski notikumi, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ir būtiski ietekmējuši sabiedrību un ekonomiku, izraisot enerģētisko krīzi un kā sekas enerģijas cenu kāpumu, kas īpaši skāris mazaizsargātas mājsaimniecības. Reaģējot uz izveidojušos situāciju, EK izveidoja REPowerEU [2] plānu, kas paredz arī SAFE iniciatīvu, lai risinātu augsto enerģijas cenu kāpumu, atbalstot tieši mazaizsargātas mājsaimniecības. Elastīgi izmantojot resursus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropa Sociālā fonda un Kohēzijas fonda, no 2022. gada 1. februāra ir iespēja segt enerģijas izmaksas mazaizsargātām mājsaimniecībām, izveidojot atsevišķu prioritāro virzienu.
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums ir viens no iepriekš minētiem valsts atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma kompensācijai Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma ietvaros, kas ir sniegts visām mājsaimniecībām. Atbalsts paredz, ka visas mājsaimniecības saņem samazinātu centrālās apkures rēķinu 2022./2023. gada apkures sezonā, gadījumos, kur izmaksas par 1 Mwh ir pārsniegušas 68 euro. 50 % no izmaksām tiek segti par cenu intervālu no 68 euro līdz 150 euro par Mwh, savukārt 90 % no izmaksām virs 150 euro par Mwh. Uzņēmumi, kas piegādā apkuri mājsaimniecībām, kompensāciju automātiski iekļauj rēķinā saviem klientiem.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma izstrādes laikā Ekonomikas ministrija norādīja, ka ārkārtas enerģijas cenu pieaugums rada sarežģījumus vismaz 80 % mājsaimniecību savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju.
Latvijā energoresursu cenu kāpuma kompensācijai Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma ietvaros no valsts budžeta līdzekļiem tika piešķirta visām mājsaimniecībām. Savukārt SAFE iniciatīva paredz, ka elastīgi izmantojot ES fondu resursus,  ir iespēja segt enerģijas izmaksas tikai mazaizsargātām mājsaimniecībām.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 27. februāra Regula (ES) 2023/435, ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK. Pieejams: EUR-Lex - 32023R0435 - EN - EUR-Lex (europa.eu)

Lai nodrošinātu iespēju daļu no veiktām energoresursu cenu kāpuma kompensācijām attiecināt ES fondu DP ietvaros, ir nepieciešams no kopējā sniegtā energoresursu cenu kāpuma atbalsta nodalīt to, kas sniegts tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām. Tāpēc šīs ārkārtas enerģijas izmaksu krīzes apstākļos DP un Noteikumu projektā nepieciešams īpaši definēt un pamatot, kas ir mazaizsargāta mājsaimniecība – tāda, kuras rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir zem vidējā valstī. Attiecīgi, DP ietvaros tiek izveidots jauns 15. prioritārais virziens “Pasākumi Krievijas Federācijas militārās agresijas seku mazināšanai (enerģētika)” un 15.1. ieguldījumu prioritāte “Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem”, kā arī 15.1.1. specifiskā atbalsta mērķis “Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā” (turpmāk – SAM 15.1.1.), kura mērķis ir samazināt mazaizsargāto mājsaimniecību 2022./2023. gada sezonas centrālās apkures rēķinus.
SAM 15.1.1. ietvaros ir izstrādāts un EK iesniegta Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanas, kā arī finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu vienreizējā maksājuma metodika, ņemot vērā, ka kompensācija ir jau sniegta no valsts budžeta 2022./2023. gada apkures sezonā, kas paredz izmantot BVKB datus par izmaksātām kompensācijām siltumenerģijas ražotājiem, kas tālāk šo cenu pieauguma daļējo kompensāciju novadīja līdz mājsaimniecībām samazinātu rēķinu formā atbilstoši likumā deleģētām funkcijām. Pirms veikt kompensāciju BVKB izlases veidā pārbaudīja iesniegtā pieprasījumā aprēķinātās kompensācijas esamību (ir/nav iekļauts patērētāja rēķinā) apmēru.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2021. gadā 61 % Latvijas mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija zem vidējā valstī. Līdz ar to par mazaizsargātām mājsaimniecībām uzskatāmas 61 % Latvijas mājsaimniecību.
Lai nodrošinātu minēto atbalstu – daļēji segt enerģijas izmaksas mazaizsargātām mājsaimniecībām, tiek pārdalīts Kohēzijas fonda 60 000 000 euro finansējums no 6. prioritārā virziena “Ilgtspējīga transporta sistēma” (turpmāk – 6.PV) , ņemot vērā, ka SAFE iniciatīva neparedz papildu fondu resursus un tās pasākumu īstenošanai ir izmantojami esošie DP resursi.  Savukārt aktuālā Kohēzijas fonda deklarējamo izdevumu prognoze 6.PV uzrāda riskus finansējuma izmantošanai pilnā apmērā. Tādējādi Kohēzijas fonda finansējuma pārdale nodrošinās iespēju mazināt riskus, ka Latvija nevarētu deklarēt EK ES fondu finansējumu pilnā apmērā un attiecīgi zaudētu ES fondu finansējuma piešķīrumu.

Nacionālā līmenī SAM 15.1.1. praktiskā ieviešana tiks veikta sasaistē ar 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķi "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē", lai paātrinātu ieviešanas procesu un mazinātu administratīvo slogu. SAM 15.1.1. aprakstu un tā īstenošanas Ministru kabineta noteikumu izstrādi plānots strukturēt līdzīgi kā REACT-EU (Recovery Assistance for Cohesion and the Territories of Europe - Atbalsts kohēzijas un Eiropas teritoriju atveseļošanai) gadījumā, integrējot jaunā SAM 15.1.1. īstenošanas nosacījumus jau eksistējošos MK noteikumos Nr. 495. Šīs darbības plānots veikt paralēli DP grozījumu apstiprināšanas procesam, pirms oficiālā EK lēmuma saņemšanas.

No Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanas, kā arī finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu vienreizējā maksājuma metodikas secināms, ka SAFE pasākuma pamats ir nacionālā atbalsta shēma, kas noteikta Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma (turpmāk - likums) 7. pantā, kas attiecas uz 2022./2023.gada apkures sezonu un paredz atbalstu visiem mājsaimniecības lietotājiem, kuru objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, noteikt daļējas centralizētās siltumapgādes cenu pieauguma kompensāciju. Likuma 7. panta (6) daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā BVKB kompensē centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu un uzrauga centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājuma kompensācijas atbilstību, un attiecīgi ir izdoti Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 876; https://likumi.lv/ta/id/183035). MK noteikumu Nr. 876 41.9 punkts ietver nosacījumu, ka "Šo noteikumu 41.1 punktā minētajam lietotājam, kurš ir juridiska persona un kura siltumapgādes sistēma nodrošina siltumapgādi daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, ir pienākums centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu piemērot norēķinos ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecībām par patērēto siltumenerģiju un rēķinā par patērēto siltumenerģiju norādīt piemēroto centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu." Proti, šis nosacījums izslēdz komercdarbības atbalstu centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam. Vienlaikus arī MK noteikumu Nr. 876 anotācijā ir skaidrojums, ka "Tā kā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likumprojekta 7. pants paredz atbalstu mājsaimniecības lietotājiem, tad gadījumā, ja atbalstu saņem mājas īpašnieks, kas tālāk dzīvokļus izīrē mājsaimniecībām, tad mājas īpašnieks rēķinā īrniekam iekļauj maksu par patērēto siltumenerģiju kopā ar centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu." Ņemot vērā, ka pasākums ir vērsts uz atbalstu gala labuma guvējam – mājsaimniecībām/fiziskām personām, arī šajā līmenī pasākums neietver komercdarbības atbalsta piešķiršanu saimnieciskās darbības veicējam. Attiecīgi, publiskos līdzekļus novirzot centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumam, pasākums neietver komercdarbības atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem un komercdarbības atbalsta nosacījumi nav jāpiemēro.

Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 495 ar nosacījumiem SAM 15.1.1. īstenošanas nodrošināšanai, nosakot, ka slēgtas atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir BVKB, kas iesniegs projekta iesniegumu Kohēzijas politikas fondu vadības sistēmā. Projekta iesniegumu izvērtēs CFLA. Paredzētas tādas atbalstāmās darbības un izmaksas kā enerģijas izmaksu segšana un energoresursu cenu kāpuma kompensācija, kā arī BVKB projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas tiks attiecināta atbilstoši Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanas, kā arī finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu vienreizējā maksājuma metodikā noteiktam. Tāpat veikti redakcionāli precizējumi, konkrēti norādot atsauces uz otrās un trešās atlases kārtas nosacījumiem.

Noteikumu projektam kā pielikums pievienota mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanas, kā arī finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu vienreizējā maksājuma metodika. Minētais nosacījums ir būtisks, lai vienlaicīgi ar darbības programmā veiktajām izmaiņām, paredzot siltumapgādes pasākuma īstenošanu, izsekojami pierādītu izmaksu veikšanā iesaistīto institūciju darbību atbilstību EK definētajiem kopējiem vienreizējā maksājuma veikšanas un aprēķina nosacījumiem. Attiecīgi vienlaicīgi ar grozījumiem darbības programmā un Noteikumu projektā paredzot izmaksu attiecināmības un sasniedzamā rezultāta nosacījumus kā tādus, ir būtiski pievienot arī pašu metodiku, kas pamato izmaksu apjomu, finansēšanas kārtību, kā arī sasniedzamos rezultātus un uzraudzības kārtību. Ar šo tiek nodrošināta EK prasība, lai vienlaicīgi ar šādu izmaksu paredzēšanu ir apstiprināta arī saistoša, izsekojama un kopējiem audita principiem atbilstoša pamatojošā dokumentācija vienreizējā maksājuma veikšanas un aprēķina pamatošanai un vēlākai pārbaudei no EK.