Anotācija (ex-ante)

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta “Darba tiesisko attiecību un darba drošības sistēmas uzraudzības pilnveidošana” ietvaros veikts pētījums „Darba apstākļi un riski Latvijā 2019.-2021.” ar mērķi noskaidrot darba aizsardzības situāciju un normatīvo aktu prasību ievērošanu uzņēmumos. (pētījuma rezultāti pieejami Valsts darba inspekcijas tīmekļa vietnē https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/darba-apstakli-un-riski-latvija-2019-2021/ ).
Darba devēju aptaujā 23,7% darba devēju norāda, ka uzņēmumā darbinieki kaut kādā mērā ir pakļauti ķīmisku vielu iedarbības riskam (izgarojumi, dūmi, putekļu vai bīstamu ķīmisku vielu ieelpošana, uzsūkšanās caur ādu) (10,7% -visi darbinieki, 3,0% - vairāk kā puse, 4,3% - puse darbinieku un 9,3%, - mazāk par pusi darbinieku).
14,0% darba devēju norādīja, ka viņu uzņēmumā nodarbinātie kaut kādā mērā ir pakļauti tādu ķīmisko vielu iedarbībai, kas uzsūcas caur ādu, 14,2% vielām, kurām piemīt alergēnas īpašības.
Attiecībā uz darba ņēmēju aptaujas rezultāti parāda, ka izgarojumiem, dūmiem, putekļu vai bīstamo vielu ieelpošanai kaut kādā mērā pakļauti 28,6% (visu darba dienas laiku pakļauti – 2,2%, gandrīz visu dienu – 2,4%, ¾ no darba laika – 1,8%, pusi no darba laika – 4,6%. Ķīmisko vielu uzsūkšanās caur ādu riskam visu darba dienu pakļauts 0,3% darbinieku, vielām ar alerģiskām īpašībām – visu dienu -1,2%. Ķīmiskajām un bioloģiskajām vielām, kas izraisa ļaundabīgu audzēju, visu dienu pakļauti 0,5%, 50% no darba laika pakļauti 0,8% darba ņēmēju.
Savukārt attiecībā uz ķīmisku vielu iedarbību, kurām piemīt kancerogēnas īpašības 2022. gada pētījumā pārliecinoši lielākā darba devēju daļa (96,7%) norādījusi, ka viņu uzņēmumos nodarbinātie nav tām pakļauti, bet 7,4% nodarbināto atzīmēja, ka šādām vielām pakļauti kaut kādā mērā.
        Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, analizējot datus pēc arodslimības izraisītājfaktora, redzams, ka 2019. gadā 14 gadījumos, 2020. gadā - 5, bet 2021. gadā - 3 ķīmiskais faktors ir izraisījis arodslimību. 2022. gadā nav bijuši šādi gadījumi, kas gan varētu būt saistīts ar darba vides izmaiņām un veselības traucējumu risināšanu atsevišķi no arodslimību diagnostikas procesa.
         Latvijā nav pieejami dati par audzēju gadījumiem, kas attīstījušies nodarbinātajiem strādājot ar konkrētām kancerogēnām vielām, jo šādu datu sakarības netiek noteiktas un analizētas. Arodslimību ārstu komisija, nosakot darba vides riska faktoru saistību ar veselības traucējumiem, nosaka arodslimības pēc izraisītājfaktora.
        Valsts darba inspekcija, veicot tematiskās pārbaudes uzņēmumos, secinājusi, ka liela daļa darba devēju neapzinās riskus, ko darba vidē rada ķīmisko vielu lietošana. Līdz ar to arī ķīmisko vielu radītie riski netiek atbilstoši novērsti vai mazināti.

Noteikumu projekts tiek vienlaikus virzīts kopā ar noteikumu Nr.803 grozījumiem (23-TA-1698), lai pārņemtu Direktīvas 2022/431 prasības, jo grozījumi abos projektos ir cieši saistīti. Pašlaik reproduktīvai sistēmai toksiskās vielas un to arodekspozīcijas robežvērtības ir noteiktas noteikumu Nr.325, bet ir pārceļamas uz noteikumiem Nr.803, kā arī bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji kancerogēnām vielām tiek pārcelti uz noteikumiem Nr.803.

Noteikumu projekts 2024. gada 5. janvārī ievietots TAP sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai: https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/f301b404-8fa7-4b0c-b6b1-fdf4936f6769 
Par noteikumu projektu un tā anotāciju komentāri, iebildumi vai precizējumi netika saņemti.

Informācija par pieņemto direktīvu 2022/431 un paredzētajiem grozījumiem tika izsūtīta sociālajiem partneriem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un Latvijas Darba devēju konfederācijai), kā arī publicēta tīmekļa vietnē www.stradavesels.lv (2.01.2023. http://stradavesels.lv/jaunumi/planotas-izmainas-darba-aizsardzibas-prasibas-kancerogenam-vielam/ ). Vienlaikus darba aizsardzības jomas speciālistu semināros dalībnieki tika informēti par jaunajām prasībām un tiem bija iespēja iepazīties ar plānotajām izmaiņām. 
 

-