24-TA-3330: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 254 "Noteikumi par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju 4.1.1.2.i. "Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz 2021.gada 12. februāra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr. 2021/241) un Likuma par budžeta un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts (grozījumi) izstrādāts, ņemot vērā, ka nepieciešamas izmaiņas Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr.254 “Noteikumi par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju 4.1.1.2.i. “Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā”” 5., 10., 16., 21., 25., 26., 51.punktā, 39.1., 43.5.apakšpunktā un pielikumā
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 254 “Noteikumi par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju 4.1.1.2.i. “Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.254) tiek īstenoti Atveseļošanas fonda projekti desmit slimnīcās t.sk. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” īsteno projektu “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecība”, kā ietvaros tika paredzēts realizēt jauna infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību aptuveni 99 miljonu euro apmērā. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” šī projekta ietvaros 22.05.2024. izsludināja publiskā iepirkuma konkursu “Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)” (Id.nr. RAKUS 2024/55K/ERAF). Taču 29.11.2024. iepirkuma process tika pārtraukts, jo iepirkuma procesa 2.posmā netika saņemts neviens pretendenta piedāvājums, kā rezultātā, līdz Atveseļošanas fonda plāna noteiktajam beigu termiņam nav iespējams pilnā apjomā īstenot plānoto SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” projektu, nodrošinot jauna infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt izmaiņas SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Atveseļošanas fonda projektā, paredzot darbības, kuras iespējams īstenot noteiktajā termiņā, kā arī 4.1.1.2.i. investīcijas ietvaros veicot grozījumus finansējuma sadalē pa ārstniecības iestādēm, t.sk. nosakot papildu finansējuma saņēmējus, lai nodrošinātu 4.1.1.2.i. investīcijas ieviešanu Atveseļošanas fonda plānā noteiktajā termiņā. Ņemot vērā, ka “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” līdz 2026.gada 30.jūnijam nevar pagūt realizēt jauna infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību pilnā apjomā, ir nepieciešams šo finansējumu steidzami pārdalīt augstas gatavības projektiem veselības nozarē, lai nodrošinātu 4.1.1.2.i. investīcijas īstenošanu. “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, veicot projekta grozījumus, līdz 2026.gada 30.jūnijam var apgūt Atveseļošanas fonda finansējumu 38 314 676 euro apmērā, kas nozīmē, ka pārējo Atveseļošanas fonda finansējumu 44 306 845 euro apmērā, ir nepieciešams pārdalīt citām ārstniecības iestādēm.Apzinot slimnīcu augstas gatavības infrastruktūras attīstības projektu statusu un investīciju vajadzības, rīcībpolitikas prioritātes – onkoloģija, bērnu narkoloģija, ir identificēts, ka universitātes un reģionālās slimnīcas ir gatavas veikt papildu ieguldījumus veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, tostarp ir identificēts, ka 4.1.1.2.i. investīcijas finansējuma saņēmēju loks ir jāpaplašina ar piecām specializētajām ārstniecības iestādēm: VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs", VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži"" un VSIA "Piejūras slimnīca".
Šajās specializētajās ārstniecības iestādēs ir nepieciešams veikt medicīnas tehnoloģiju iegādi, būvdarbus, lai stiprinātu šo slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, nodrošinot visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, lai mazinātu infekciju slimību izplatību un veicinātu epidemioloģisko prasību ievērošanu, kas atbilst 4.1.1.2.i. investīcijas mērķim.
Rezultātā 4.1.1.2.i. investīcijas finansējums tiek pārdalīts 3 klīniskajām universitātes slimnīcām (“SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca), 7 reģionālajām universitātes slimnīcām (SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" un SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca") un 5 specializētajām ārstniecības iestādēm (VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs", VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", VSIA "Piejūras slimnīca", VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži""). Katrai ārstniecības iestādei piešķirtā finansējuma apjoms ir norādīts šo MK noteikumu projekta pielikuma failā. Kopējais Atveseļošanas fonda 4.1.1.2.i. investīcijas finansējums netiek mainīts. Finansējuma saņēmēji 4.1.1.2.i. investīcijas ietvaros plāno medicīnas aprīkojuma iegādi un būvniecību, taču katras ārstniecības iestādes konkrētās projekta aktivitātes tiks norādītas iesniedzot projekta iesniegumus Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS), ņemot vērā, ka aktivitātes var mainīties, saglabājot noteikto mērķi – integrētas aprūpes attīstība un spēja pielāgoties krīzes situācijām.
MK noteikumu Nr. 254 projektā tiek svītrots 51.punkts “Investīcijas ietvaros kā stratēģiski svarīgs projekts noteikts šo noteikumu pielikumā norādītais sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" projekts. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ne retāk kā reizi pusgadā organizē komunikācijas pasākumu par projekta aktualitātēm, ne mazāk kā piecas darbdienas pirms pasākuma informējot līgumslēdzēju un nozares ministriju.”, ņemot vērā, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” līdz Atveseļošanas fonda plāna termiņa beigām nenodrošinās infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecības pabeigšanu pilnā apjomā, līdz ar to projektā tiks veikti grozījumi, paredzot vairāku samazināta apjoma darbību finansēšanu, līdz ar to projekts vairs netiek uzskatīts par stratēģiski svarīgo projektu.
Ministru kabineta sēdē 2021. gada 28. septembrī izskatītajā SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" informatīvajā ziņojumā (IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA), MK protokollēmums Nr. 64 55.§ "Informatīvais ziņojums "Par integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanu SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca""" (2021-TA-2157), tika noteikta privātā līdzfinansējuma daļa SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, taču ņemot vērā, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir pārtraukusi iepirkumu par infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību un slimnīcas Atveseļošanas fonda ietvaros tiek samazināts kopējais finansējums, kas tiek pārdalīts citām slimnīcām, ir nepieciešams veikt precizējumus MK noteikumu Nr. 254 16.punktā un pielikumā, ņemot vērā, atbilstoši šo noteikumu 37.punktam SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” privāto līdzfinansējuma daļu nosaka atbilstoši infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinam.
SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir informēta un atbalsta normatīvā regulējuma grozījumus attiecībā uz projektā paredzēto finansējumu. Šajā kontekstā SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” kopā ar nozares ministriju ir pārrunājusi iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu plānotā projekta apjoma realizāciju. Kā alternatīvs finansējuma avots tiek apsvērta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu piesaiste, kas ļauj projektu realizēt ilgāk, kā Atveseļošanās fonda plānos noteiktie termiņi, sadalot būvniecību divos posmos.
Paralēli tiek sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumos Nr. 462 (24-TA-3293), kas ļautu veikt nepieciešamās darbības un nodrošināt SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” nepieciešamo papildu finansējumu.
Normatīvo aktu grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas, un netiek paredzēta grozījumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku.
Ņemot vērā, ka 4.1.1.2.i. investīcijas ietvaros tiek paplašināts finansējuma saņēmēju loks, kā arī to, ka SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” Atveseļošanas fonda projektu ir pabeigusi, sešām ārstniecības iestādēm (VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs", VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", VSIA "Piejūras slimnīca", VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca") nepieciešams atbilstoši grozījumiem iesniegt jaunus projektu iesniegumus, līdz ar to ir nepieciešams precizēt kārtību, kādā tiek iesniegti projektu iesniegumi 2.atlases kārtā, attiecīgi noteikumu projekts papildināts ar 10.1 punktu un pielikumā norādītas iestādes, kas projektu iesniegumus iesniedz 2.atlases kārtā. MK noteikumu projektā precizēts 10.punkts, nosakot, ka projektu atlase tiek īstenota divās kārtās. Deviņas ārstniecības iestādes (“SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca") veiks grozījumus Atveseļošanas fonda projektos atbilstoši noteikumu projektā noteiktajai precizētajai pieejamajai Atveseļošanas fonda projekta summai katrai iestādei. Ņemot vērā, ka SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" 2022.gadā jau ir pabeigusi Atveseļošanas fonda projektu 4.1.1.2.i.0/1/22/I/CFLA/003 “Infrastruktūras attīstība SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", iegādājoties modernu lineāro paātrinātāju”, šī ārstniecības iestāde ir noteikta kā 2.kārtas finansējuma saņēmējs un pēc šo noteikumu grozījumu stāšanās spēkā sniegs jaunu Atveseļošanas fonda projekta iesniegumu.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt izmaiņas SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Atveseļošanas fonda projektā, paredzot darbības, kuras iespējams īstenot noteiktajā termiņā, kā arī 4.1.1.2.i. investīcijas ietvaros veicot grozījumus finansējuma sadalē pa ārstniecības iestādēm, t.sk. nosakot papildu finansējuma saņēmējus, lai nodrošinātu 4.1.1.2.i. investīcijas ieviešanu Atveseļošanas fonda plānā noteiktajā termiņā. Ņemot vērā, ka “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” līdz 2026.gada 30.jūnijam nevar pagūt realizēt jauna infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību pilnā apjomā, ir nepieciešams šo finansējumu steidzami pārdalīt augstas gatavības projektiem veselības nozarē, lai nodrošinātu 4.1.1.2.i. investīcijas īstenošanu. “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, veicot projekta grozījumus, līdz 2026.gada 30.jūnijam var apgūt Atveseļošanas fonda finansējumu 38 314 676 euro apmērā, kas nozīmē, ka pārējo Atveseļošanas fonda finansējumu 44 306 845 euro apmērā, ir nepieciešams pārdalīt citām ārstniecības iestādēm.Apzinot slimnīcu augstas gatavības infrastruktūras attīstības projektu statusu un investīciju vajadzības, rīcībpolitikas prioritātes – onkoloģija, bērnu narkoloģija, ir identificēts, ka universitātes un reģionālās slimnīcas ir gatavas veikt papildu ieguldījumus veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, tostarp ir identificēts, ka 4.1.1.2.i. investīcijas finansējuma saņēmēju loks ir jāpaplašina ar piecām specializētajām ārstniecības iestādēm: VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs", VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži"" un VSIA "Piejūras slimnīca".
Šajās specializētajās ārstniecības iestādēs ir nepieciešams veikt medicīnas tehnoloģiju iegādi, būvdarbus, lai stiprinātu šo slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, nodrošinot visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, lai mazinātu infekciju slimību izplatību un veicinātu epidemioloģisko prasību ievērošanu, kas atbilst 4.1.1.2.i. investīcijas mērķim.
Rezultātā 4.1.1.2.i. investīcijas finansējums tiek pārdalīts 3 klīniskajām universitātes slimnīcām (“SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca), 7 reģionālajām universitātes slimnīcām (SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" un SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca") un 5 specializētajām ārstniecības iestādēm (VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs", VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", VSIA "Piejūras slimnīca", VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži""). Katrai ārstniecības iestādei piešķirtā finansējuma apjoms ir norādīts šo MK noteikumu projekta pielikuma failā. Kopējais Atveseļošanas fonda 4.1.1.2.i. investīcijas finansējums netiek mainīts. Finansējuma saņēmēji 4.1.1.2.i. investīcijas ietvaros plāno medicīnas aprīkojuma iegādi un būvniecību, taču katras ārstniecības iestādes konkrētās projekta aktivitātes tiks norādītas iesniedzot projekta iesniegumus Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS), ņemot vērā, ka aktivitātes var mainīties, saglabājot noteikto mērķi – integrētas aprūpes attīstība un spēja pielāgoties krīzes situācijām.
MK noteikumu Nr. 254 projektā tiek svītrots 51.punkts “Investīcijas ietvaros kā stratēģiski svarīgs projekts noteikts šo noteikumu pielikumā norādītais sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" projekts. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ne retāk kā reizi pusgadā organizē komunikācijas pasākumu par projekta aktualitātēm, ne mazāk kā piecas darbdienas pirms pasākuma informējot līgumslēdzēju un nozares ministriju.”, ņemot vērā, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” līdz Atveseļošanas fonda plāna termiņa beigām nenodrošinās infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecības pabeigšanu pilnā apjomā, līdz ar to projektā tiks veikti grozījumi, paredzot vairāku samazināta apjoma darbību finansēšanu, līdz ar to projekts vairs netiek uzskatīts par stratēģiski svarīgo projektu.
Ministru kabineta sēdē 2021. gada 28. septembrī izskatītajā SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" informatīvajā ziņojumā (IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA), MK protokollēmums Nr. 64 55.§ "Informatīvais ziņojums "Par integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanu SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca""" (2021-TA-2157), tika noteikta privātā līdzfinansējuma daļa SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, taču ņemot vērā, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir pārtraukusi iepirkumu par infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību un slimnīcas Atveseļošanas fonda ietvaros tiek samazināts kopējais finansējums, kas tiek pārdalīts citām slimnīcām, ir nepieciešams veikt precizējumus MK noteikumu Nr. 254 16.punktā un pielikumā, ņemot vērā, atbilstoši šo noteikumu 37.punktam SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” privāto līdzfinansējuma daļu nosaka atbilstoši infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinam.
SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir informēta un atbalsta normatīvā regulējuma grozījumus attiecībā uz projektā paredzēto finansējumu. Šajā kontekstā SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” kopā ar nozares ministriju ir pārrunājusi iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu plānotā projekta apjoma realizāciju. Kā alternatīvs finansējuma avots tiek apsvērta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu piesaiste, kas ļauj projektu realizēt ilgāk, kā Atveseļošanās fonda plānos noteiktie termiņi, sadalot būvniecību divos posmos.
Paralēli tiek sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumos Nr. 462 (24-TA-3293), kas ļautu veikt nepieciešamās darbības un nodrošināt SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” nepieciešamo papildu finansējumu.
Normatīvo aktu grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas, un netiek paredzēta grozījumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku.
Ņemot vērā, ka 4.1.1.2.i. investīcijas ietvaros tiek paplašināts finansējuma saņēmēju loks, kā arī to, ka SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” Atveseļošanas fonda projektu ir pabeigusi, sešām ārstniecības iestādēm (VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs", VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", VSIA "Piejūras slimnīca", VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca") nepieciešams atbilstoši grozījumiem iesniegt jaunus projektu iesniegumus, līdz ar to ir nepieciešams precizēt kārtību, kādā tiek iesniegti projektu iesniegumi 2.atlases kārtā, attiecīgi noteikumu projekts papildināts ar 10.1 punktu un pielikumā norādītas iestādes, kas projektu iesniegumus iesniedz 2.atlases kārtā. MK noteikumu projektā precizēts 10.punkts, nosakot, ka projektu atlase tiek īstenota divās kārtās. Deviņas ārstniecības iestādes (“SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca") veiks grozījumus Atveseļošanas fonda projektos atbilstoši noteikumu projektā noteiktajai precizētajai pieejamajai Atveseļošanas fonda projekta summai katrai iestādei. Ņemot vērā, ka SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" 2022.gadā jau ir pabeigusi Atveseļošanas fonda projektu 4.1.1.2.i.0/1/22/I/CFLA/003 “Infrastruktūras attīstība SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", iegādājoties modernu lineāro paātrinātāju”, šī ārstniecības iestāde ir noteikta kā 2.kārtas finansējuma saņēmējs un pēc šo noteikumu grozījumu stāšanās spēkā sniegs jaunu Atveseļošanas fonda projekta iesniegumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
4.1.1.2.i. investīcijas finansējuma saņēmējs SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, īstenojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecība”, 22.05.2024. izsludināja publiskā iepirkuma konkursu “Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)” (Id.nr. RAKUS 2024/55K/ERAF). Taču 29.11.2024. iepirkuma process tika pārtraukts, jo iepirkuma procesa 2.posmā netika saņemts neviens pretendenta piedāvājums, kā rezultātā, līdz Atveseļošanas fonda plāna noteiktajam beigu termiņam nav iespējams pilnā apjomā īstenot plānoto SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” projektu, nodrošinot jauna infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt MK noteikumus Nr. 254, paredzot jaunu 10.1 punktu, 21.1, 21.2 punktu, precizējot MK noteikumu Nr. 254 5.punktu, 10.punktu, 16.punktu, 25.punktu, 26.punktu, 39.1. apakšpunktu, 43.5.apakšpunktu, svītrojot 51.punktu un precizējot noteikumu pielikumu.
Paralēli šiem MK noteikumu grozījumiem Veselības ministrija ir ierosinājusi Atveseļošanas plāna grozījumus par 4.1.1.2.i. investīcijas finansējuma loka paplašināšanu, tostarp par Atveseļošanas fonda plāna 4.1.1.2.i. investīcijas rādītāju paplašināšanu. Ar ierosinātajiem Atveseļošanas plāna grozījumiem ir saistītas sekojošas noteikumu projektu normas: noteikumu projekta 5.punkts, 10. punkts, 16.punkts, 51.punkts un noteikumu projekta pielikums. MK noteikumu projekta 5.punkta mērķis ir paplašināt 4.1.1.2.i. investīcijas finansējuma loku, iekļaujot specializētās ārstniecības iestādes, lai stiprinātu šo iestāžu infrastruktūru un nodrošinātu efektīvus un ilgtspējīgus veselības aprūpes pakalpojumus. Šo noteikumu projekta 10.1 punkta mērķis ir nodrošināt, ka 2. kārtas finansējuma saņēmēji viena mēneša laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu KPVIS, aizpildot definētās projekta sadaļas, lai veicinātu organizētu un efektīvu projektu iesniegšanu un uzraudzību. Šo noteikumu projekta 16. punkta mērķis ir precizēt investīcijas finansējuma sadalījumu, atbilstoši esošajai situācijai, nosakot, ka finansējuma saņēmējs publiskā un privātā finansējuma daļu nosaka atbilstoši infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinam, atbilstoši šo noteikumu 37.punktā noteiktajam. MK noteikumu Nr. 254 51.punkts tiek dzēsts, lai svītrotu no noteikumiem neaktuālu informāciju, kas neatbilst pašreizējai situācijai. Noteikumu projekta pielikums tiek precizēts, lai nodrošinātu precīzu informāciju par finansējuma saņēmējiem, ņemot vērā finansējuma pārdali pa slimnīcām un aktuālo situāciju.
Noteikumu projekta 21.1 punktā noteikts process, kā tiek individuāli noteikta šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētā sasniedzamā finansiālā rādītāja vērtība katram pielikumā minētajam 2. kārtas finansējuma saņēmējam. Šo noteikumu projekta 21.2 punktā noteikts šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētā individuālā rādītāja sasniegšanas termiņš, kas ir 2025. gada 30. jūnijs, ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda 4. maksājumu pieprasījums ir jāiesniedz Eiropas Komisijā 2025.gada 2. pusgadā. Ņemot vērā, ka tiek paredzēta projekta 2.kārta, tiek veikti precizējumi arī noteikumu projekta 25.punktā 26.punktā, 39.1.apakšpunktā, 43.5.apakšpunktā, iekļaujot atsauci uz 10.1 punktu.
Sekojošas tiesību normas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu paplašinātā finansējuma saņēmēja loka tiesisko regulējumu, kas tai skaitā ļautu specializētajām ārstniecības iestādēm kvalificēties finansējuma saņemšanai un veikt nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras uzlabošanā, tādējādi stiprinot to spēju efektīvi reaģēt uz infekcijas slimību izplatību, nodrošināt epidemioloģisko prasību ievērošanu un sniegt ilgtspējīgus veselības aprūpes pakalpojumus.
MK sēdes protokollēmumā tiek noteikti vairāki uzdevumi, tai skaitā:
1) Veselības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru slēgt līgumus ar finansējuma saņēmējiem pirms ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, ņemot vērā, ka līgumu savlaicīga noslēgšana ir būtiska, lai uzsāktu projektu īstenošanu, nekavētu plānoto mērķu sasniegšanu, kā arī iekļautos Atveseļošanas fonda plāna noteiktajā termiņā.
2) Veselības ministrijai informēt Ministru kabinetu par turpmāko rīcību gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, lai izvērtētu iespējamos alternatīvos risinājumus, veiktu citus nepieciešamos pasākumus un nodrošinātu atbilstību investīcijas mērķiem.
Ir uzsāktas sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par Atveseļošanas fonda grozījumiem un ir saņemts sākotnējs Eiropas Komisijas atbalsts. Risks, ka ierosinātie Atveseļošanas plāna grozījumi netiek apstiprināti no Eiropas Komisijas puses vai netiek pieņemts attiecīgs Padomes īstenošanas lēmums tiek vērtēts kā zems. Papildus jāņem vērā, ka gadījumā, ja savlaicīgi netiek veikti grozījumi šajos MK noteikumos, kas neļauj slimnīcām uzsākt papildu piešķiramā finansējuma apguvi, ir risks, ka Latvija zaudē daļu Atveseļošanas fonda finansējuma, jo, lai īstenotu projektus noteiktajā termiņā, atbalstāmo darbību īstenošana ir jāuzsāk nekavējoties.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz paplašināt 4.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā" finansējuma saņēmēju loku, kā arī paredz papildu darbības esošajiem projektiem, papildu plānoto projektu/darbību demarkācija un sinerģija (piemēram, ar plānotajiem un īstenošanā esošajiem projektiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" ietvaros, kā arī finansētajiem no REACT-EU līdzekļiem, piemēram VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" gadījumā) tiks nodrošināta nošķirot finansējumu rezultāta līmenī, kā arī projekta iesniegumā konkrēti izdalot un norādot plānotās darbības no katra finansējuma avota.
Ņemot vērā, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību plānots īstenot gan no Atveseļošanas fonda, gan no pārdalītā ERAF finansējuma, lai nodrošinātu demarkāciju un sinerģiju ar ERAF 4.1.1.1.pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 6.kārtā plānoto attiecībā uz Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību, iepirkuma rezultātā tiks slēgts viens būvniecības līgums, kuram tiks pievienotas divas atsevišķas vienošanās, kas detalizēti noteiks katra finansējuma avotu un projekta daļas (Atveseļošanas fonda un ERAF). Šīs vienošanās nodrošinās dokumentālu un juridisku demarkāciju starp finansējuma avotiem un projekta daļām.
Paralēli šiem MK noteikumu grozījumiem Veselības ministrija ir ierosinājusi Atveseļošanas plāna grozījumus par 4.1.1.2.i. investīcijas finansējuma loka paplašināšanu, tostarp par Atveseļošanas fonda plāna 4.1.1.2.i. investīcijas rādītāju paplašināšanu. Ar ierosinātajiem Atveseļošanas plāna grozījumiem ir saistītas sekojošas noteikumu projektu normas: noteikumu projekta 5.punkts, 10. punkts, 16.punkts, 51.punkts un noteikumu projekta pielikums. MK noteikumu projekta 5.punkta mērķis ir paplašināt 4.1.1.2.i. investīcijas finansējuma loku, iekļaujot specializētās ārstniecības iestādes, lai stiprinātu šo iestāžu infrastruktūru un nodrošinātu efektīvus un ilgtspējīgus veselības aprūpes pakalpojumus. Šo noteikumu projekta 10.1 punkta mērķis ir nodrošināt, ka 2. kārtas finansējuma saņēmēji viena mēneša laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu KPVIS, aizpildot definētās projekta sadaļas, lai veicinātu organizētu un efektīvu projektu iesniegšanu un uzraudzību. Šo noteikumu projekta 16. punkta mērķis ir precizēt investīcijas finansējuma sadalījumu, atbilstoši esošajai situācijai, nosakot, ka finansējuma saņēmējs publiskā un privātā finansējuma daļu nosaka atbilstoši infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinam, atbilstoši šo noteikumu 37.punktā noteiktajam. MK noteikumu Nr. 254 51.punkts tiek dzēsts, lai svītrotu no noteikumiem neaktuālu informāciju, kas neatbilst pašreizējai situācijai. Noteikumu projekta pielikums tiek precizēts, lai nodrošinātu precīzu informāciju par finansējuma saņēmējiem, ņemot vērā finansējuma pārdali pa slimnīcām un aktuālo situāciju.
Noteikumu projekta 21.1 punktā noteikts process, kā tiek individuāli noteikta šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētā sasniedzamā finansiālā rādītāja vērtība katram pielikumā minētajam 2. kārtas finansējuma saņēmējam. Šo noteikumu projekta 21.2 punktā noteikts šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētā individuālā rādītāja sasniegšanas termiņš, kas ir 2025. gada 30. jūnijs, ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda 4. maksājumu pieprasījums ir jāiesniedz Eiropas Komisijā 2025.gada 2. pusgadā. Ņemot vērā, ka tiek paredzēta projekta 2.kārta, tiek veikti precizējumi arī noteikumu projekta 25.punktā 26.punktā, 39.1.apakšpunktā, 43.5.apakšpunktā, iekļaujot atsauci uz 10.1 punktu.
Sekojošas tiesību normas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu paplašinātā finansējuma saņēmēja loka tiesisko regulējumu, kas tai skaitā ļautu specializētajām ārstniecības iestādēm kvalificēties finansējuma saņemšanai un veikt nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras uzlabošanā, tādējādi stiprinot to spēju efektīvi reaģēt uz infekcijas slimību izplatību, nodrošināt epidemioloģisko prasību ievērošanu un sniegt ilgtspējīgus veselības aprūpes pakalpojumus.
MK sēdes protokollēmumā tiek noteikti vairāki uzdevumi, tai skaitā:
1) Veselības ministrijai sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru slēgt līgumus ar finansējuma saņēmējiem pirms ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, ņemot vērā, ka līgumu savlaicīga noslēgšana ir būtiska, lai uzsāktu projektu īstenošanu, nekavētu plānoto mērķu sasniegšanu, kā arī iekļautos Atveseļošanas fonda plāna noteiktajā termiņā.
2) Veselības ministrijai informēt Ministru kabinetu par turpmāko rīcību gadījumā, ja netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par grozījumiem Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, lai izvērtētu iespējamos alternatīvos risinājumus, veiktu citus nepieciešamos pasākumus un nodrošinātu atbilstību investīcijas mērķiem.
Ir uzsāktas sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par Atveseļošanas fonda grozījumiem un ir saņemts sākotnējs Eiropas Komisijas atbalsts. Risks, ka ierosinātie Atveseļošanas plāna grozījumi netiek apstiprināti no Eiropas Komisijas puses vai netiek pieņemts attiecīgs Padomes īstenošanas lēmums tiek vērtēts kā zems. Papildus jāņem vērā, ka gadījumā, ja savlaicīgi netiek veikti grozījumi šajos MK noteikumos, kas neļauj slimnīcām uzsākt papildu piešķiramā finansējuma apguvi, ir risks, ka Latvija zaudē daļu Atveseļošanas fonda finansējuma, jo, lai īstenotu projektus noteiktajā termiņā, atbalstāmo darbību īstenošana ir jāuzsāk nekavējoties.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz paplašināt 4.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā" finansējuma saņēmēju loku, kā arī paredz papildu darbības esošajiem projektiem, papildu plānoto projektu/darbību demarkācija un sinerģija (piemēram, ar plānotajiem un īstenošanā esošajiem projektiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" ietvaros, kā arī finansētajiem no REACT-EU līdzekļiem, piemēram VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" gadījumā) tiks nodrošināta nošķirot finansējumu rezultāta līmenī, kā arī projekta iesniegumā konkrēti izdalot un norādot plānotās darbības no katra finansējuma avota.
Ņemot vērā, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību plānots īstenot gan no Atveseļošanas fonda, gan no pārdalītā ERAF finansējuma, lai nodrošinātu demarkāciju un sinerģiju ar ERAF 4.1.1.1.pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" 6.kārtā plānoto attiecībā uz Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību, iepirkuma rezultātā tiks slēgts viens būvniecības līgums, kuram tiks pievienotas divas atsevišķas vienošanās, kas detalizēti noteiks katra finansējuma avotu un projekta daļas (Atveseļošanas fonda un ERAF). Šīs vienošanās nodrošinās dokumentālu un juridisku demarkāciju starp finansējuma avotiem un projekta daļām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- 3 klīniskās universitātes slimnīcas, 7 reģionālās slimnīcas un 5 specializētās ārstniecības iestādes.
Ietekmes apraksts
Sniegts atbalsts klīnisko universitāšu, reģionālo slimnīcu un specializēto ārstniecības iestāžu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
29 880 856
39 318 947
0
43 859 409
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
29 880 856
39 318 947
0
43 859 409
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
35 656 296
48 075 466
0
53 069 885
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
35 656 296
48 075 466
0
53 069 885
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-5 775 440
-8 756 519
0
-9 210 476
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-5 775 440
-8 756 519
0
-9 210 476
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-8 756 519
-9 210 476
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-8 756 519
-9 210 476
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Atveseļošanas fonda plāna 2.pielikuma 2.tabulā “Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme” plānoto izmaksu, kurām pieprasīts finansējums, ir noteikts finansējuma sadalījums pa gadiem.
Investīcijas finansējums sastāda 180 894 999 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda plāna finansējums 149 500 000 euro bez PVN un valsts budžeta finansējums PVN segšanai ne vairāk kā 31 394 999 euro apmērā. Finansējuma saņēmējs publiskā un privātā finansējuma daļu nosaka atbilstoši infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinam, atbilstoši MK noteikumu 37.punktā noteiktajam.
Atveseļošanas fonda plāna finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums PVN segšanai tiek plānots Finanšu ministrijas budžeta 74.07.00 apakšprogrammā “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums projektu un pasākumu īstenotājiem” un saskaņā ar 2018. gada 17. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Investīcijas finansējums sastāda 180 894 999 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda plāna finansējums 149 500 000 euro bez PVN un valsts budžeta finansējums PVN segšanai ne vairāk kā 31 394 999 euro apmērā. Finansējuma saņēmējs publiskā un privātā finansējuma daļu nosaka atbilstoši infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinam, atbilstoši MK noteikumu 37.punktā noteiktajam.
Atveseļošanas fonda plāna finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums PVN segšanai tiek plānots Finanšu ministrijas budžeta 74.07.00 apakšprogrammā “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums projektu un pasākumu īstenotājiem” un saskaņā ar 2018. gada 17. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
| Gads | ANM plāna finansējums (euro) | Maksimālais valsts budžeta finansējums PVN segšanai (euro) | KOPĀ (euro) |
| 2022. | 5 463 876 | 1 147 413 | 6 611 289 |
| 2023. | 8 413 597 | 1 766 855 | 10 180 452 |
| 2024. | 22 563 315 | 4 738 296 | 27 301 611 |
| 2025. | 69 199 803 | 14 531 959 | 83 731 762 |
| 2026. | 43 859 409 | 9 210 476 | 53 069 885 |
| KOPĀ: | 149 500 000 | 31 394 999 | 180 894 999 |
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Skatīt kopā ar 6.1.punktu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Savienības saistības – lēmumi un regulas – ir ieviestas ar sākotnējo Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 254 projektu. Ar veiktajiem grozījumiem tiek saglabātas iepriekš minētās saistības, un netiek ieviestas jaunas prasības.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība nav plānota, jo noteikumu projekts paredz investīcijas ieviešanu saskaņā ar 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Ministru kabinetā apstiprināto Atveseļošanas fonda plānu [1], kuram tika nodrošināta sabiedrības līdzdalība.
[1] https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu
[1] https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Veselības ministrija
- Ārstniecības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
neietekmē
Veselības ministrija
neietekmē
Ārstniecības iestādes
palielinās
Vērtības nozīme:
10,19
euro/h
8,00
stundas
3
darbinieku skaits, kas iesaistīti projekta iesnieguma sagatavošanā
2
Projektu iesniegšanas reižu skaits
489,12
Aprēķinam izmantots pieņēmums, ka projekta iesniegums tiek iesniegts elektroniski, šo pienākumu veic darbinieki ar vidējo mēneša darba samaksu sabiedriskajā sektorā, kas 2023. gadā Latvijā bija 1 433 euro mēnesī (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV070/table/tableViewLayout1/), kam atbilst stundas samaksas likme 10,19 euro. Aprēķinam tiek izmantots pieņēmums, ka finansējuma saņēmējs datu ievadei un iesniegšanai sadarbības iestādē izmanto Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmu, projektu ievada, apstiprina un paraksta 3 darbinieki (divi darbinieki un atbildīgā persona), un paredzēts, ka projektu iesniegs vienu reizi pirmreizēji un otru reizi izpildīt apstiprinājumu ar nosacījumu, ja par tādu lems sadarbības iestāde.
Kopā
489,12
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ar noteikumu projektu noteiktie institūciju pienākumi tiks veikti esošo finanšu un darbinieku kapacitātes ietvaros, nepalielinot kopējās izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas ietvaros ir pieejams atbalsts ārstniecības iestāžu infrastruktūras stiprināšanai, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu fiziskās vides piekļūstamības (tajā skaitā, lai nodrošinātu piekļuvi personām ar funkcionāliem traucējumiem) uzlabošanai.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi