Anotācija (ex-ante)

22-TA-2856: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra noteikumos Nr. 875 "Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.decembra noteikumos Nr.875 “Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju”” izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (Valsts kases) iniciatīvas, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu budžetu finansēšanas klasifikācijas jomā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.decembra noteikumos Nr.875 “Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju”” (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir pilnveidot finansēšanas klasifikāciju atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai (turpmāk – EKS 2010) un Valdības budžeta deficīta un parāda rokasgrāmatā (EKS īstenošanas vadlīnijas)  minētajiem finansēšanas darījumu klasifikācijas principiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Kodu piemērošanai svarīgs ir kalendārais gads, kas sākas 1.janvārī, lai nodrošinātu korektu uzskaiti.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2005. gada 22. decembra noteikumi Nr.875 “Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju” (turpmāk – MK noteikumi Nr.875) nosaka budžetu finansēšanas klasifikāciju, kuru piemēro normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteikto budžetu plānošanā, uzskaitē un pārskatu sagatavošanā. Finansēšanas klasifikācija nenosaka speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) darījumu, kas ir starptautiski rezerves aktīvi, ko izveidojis Starptautiskais Valūtas fonds (turpmāk –SVF) un ko piešķir tā locekļiem, lai papildinātu esošos rezerves aktīvus, klasificēšanu.
Atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā” Finanšu ministrija ir finanšu starpniece un ir pilnvarota Latvijas Republikas vārdā veikt visas finanšu operācijas un darījumus ar SVF.
Valsts budžets Valsts kases kontos Latvijas Bankā no SVF saņēmis SDR piešķīrumu (allocation) speciālo aizņēmuma tiesību (Special Drawing Rights – SDR) vienībās kopā 439 316 635 SDR, t.sk. 2009. gadā 120 822 030 SDR un 2021. gadā 318 494 605 SDR. 31.12.2021. kopējā SDR piešķīruma euro ekvivalents ir 543 113 164 euro.
Valsts kase šos līdzekļus 2009. gadā pārskatos klasificēja vienlaicīgi kā naudas līdzekļus/ pieprasījuma noguldījumus (bilances aktīva postenis) un aizņēmumu (bilances saistību postenis), atbilstoši MK noteikumos Nr. 875 (spēkā esošā klasifikācija) noteiktajai finanšu darījumu klasifikācijai. Valsts kase 2009.gadā par šī finanšu darījuma klasificēšanu finanšu statistikā konsultējās ar Latvijas Banku.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr.875 stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī un to piemērošanas laikā ir konstatēts, ka ir nepieciešamas izmaiņas, lai nodrošinātu finansēšanas darījumu klasificēšanu budžetu plānošanas, uzskaites un pārskatu sagatavošanas procesā, atbilstoši EKS 2010 un EKS īstenošanas vadlīnijās minētajiem finansēšanas darījumu klasifikācijas principiem.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 875, t.i. spēkā esošā klasifikācijā noteiktajām finanšu darījumu kategorijām, Valsts kase SVF piešķirtos SDR līdzekļus klasificē kā naudas līdzekļus (apakškategorijā “Pieprasījuma noguldījumi”) un aizņēmumus (apakškategorijā “Saņemtie aizņēmumi”). Aizņēmumus iekļauj valsts parādā saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 7 “Noteikumi par budžetu parāda instrumentu klasifikāciju” (turpmāk – MK noteikumi Nr.7), tādējādi SDR piešķīruma atlikums ir iekļauts valsts parāda atlikumā, bet kā aizņēmuma darījumi pārskata periodos, kad veikta līdzekļu piešķiršana (2009. un 2021.gadā). Šie līdzekļi ir uzrādīti sekojošos Valsts kases sagatavotajos pārskatos:
Valsts un pašvaldību aizņēmumu pārskats (Valsts kases oficiālā mēneša pārskata (turpmāk – mēneša pārskats) 5.2. pielikums) rādītājos “Aizņēmumi SVF norēķinu vienībās (XDR)/ Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem (IMF)”, “Kopā   XDR” un “Valsts un pašvaldību aizņēmumi nominālvērtībā kopā”  parāda atlikumā  439 317 tūkst. XDR vērtībā (543 113 tūkst. euro vērtībā pēc 31.12.2021. valūtas maiņas kursa);
Valsts un pašvaldību parāds (mēneša pārskata 5. pielikums) rādītājos “3.2.Vidējā termiņa un ilgtermiņa aizņēmumi” un attiecīgi “KOPĀ  nominālvērtībā⁴(1.+2.+3.)”, “ārējais parāds  nominālvērtībā kopā” un “KOPĀ nominālvērtībā ar AFI  (1.+2.+3.+4.)”  parāda atlikumā  543 113 tūkst. euro vērtībā uz 31.12.2021.;
Konsolidētā kopbudžeta izpilde (Mēneša pārskata 1.pielikums) rādītājos “Naudas līdzekļi un noguldījumi (bilances aktīvā)” un rādītājā “Aizņēmumi” 2021.gadā darījuma 385 619 tūkst. euro vērtībā;
Pārskats par valsts konsolidēto parādu (Gada pārskata 1.sējums) rādītājos “I. Valsts parāds/ Aizņēmumi” un attiecīgi “III. Kopā valsts un pašvaldību parāds (I.+II.)/ Aizņēmumi”  un “V. Valsts konsolidētais parāds (III.-IV.) / Aizņēmumi” parāda atlikumā  543 113 tūkst. euro vērtībā uz 31.12.2021.;
Central Government Debt (Centrālās valdības parāda datu laikarindas SVF Specialā datu izplatīšanas standarta Plus ietvaros) rādītājos “3.2. Medium - term and long - term loans”, “TOTAL at nominal value (1.+2.+3.)” un “TOTAL foreign debt at nominal value” parāda atlikumā  543 113 tūkst. euro vērtībā uz 31.12.2021.;
Central Government Operations (Centrālās valdības darījumu datu laikarindas SVF Specialā datu izplatīšanas standarta Plus ietvaros)  rādītājos “Currency and deposits” un “Loans” 2021. gadā darījuma 385 619 tūkst. euro vērtībā.
Savukārt, EKS 2010 paredz darījumu ar speciālām aizņēmuma tiesībām (SDR) klasificēšanu atbilstoši finansēšanas kategorijām atsevišķā kategorijā “Monetārais zelts un speciālās aizņēmuma tiesības (SDR)”.

SVF piešķirto SDR līdzekļu iekļaušana valsts parāda kopējā apmērā rada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā maksimālā valsts parāda apjoma pārsniegšanas risku, ņemot vērā, ka SVF papildu resursu piešķiršanu SDR vienībās nav iespējams iepriekš paredzēt, nosakot valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās iekļaušanai nākamā gada valsts budžeta likumā atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 35.panta ceturtajai daļai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.875 ar prasībām speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) darījumu klasificēšanai, jo EKS 2010 paredz darījumu ar  speciālām aizņēmuma tiesībām (SDR) klasificēšanu atbilstoši finansēšanas kategorijām atsevišķā kategorijā.

Noteikumu projektā paredzētas šādas izmaiņas:
izteikts 5.2.1.apakšpunkts jaunā redakcijā, papildinot ar jaunu finanšu instrumenta klasifikācijas kategoriju F10 02 00 00 "Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) piešķīrums (bilances pasīvā)", kas ietver darījumus SDR;
papildināts aiz 5.2.1.apakšpunkta ar 5.2.11.apakšpunktu jaunā redakcijā, papildinot Noteikumu projekta spēkā esošo 5.2.1.apakšpunkta redakciju ar vārdiem “speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) turējuma Latvijas Bankas kontā darījumus (palielinājums un samazinājums)”;
papildināts aiz 5.3.2.2 apakšpunkta ar  5.3.2.3 apakšpunktu, kas paredz darījuma klasificēšanu apakškategorijā F25 01 00 00 "Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) turējums (bilances aktīvā)" un ietver darījumus ar speciālām aizņēmuma tiesībām (SDR)  turējuma kontā Latvijas Bankā;
 
izteikts 1.pielikums jaunā redakcijā, papildinot to ar detalizētiem klasifikācijas kodiem, lai klasificētu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) darījumus:
piešķiršanas darījumus bilances pasīvā kodā          F10 02 00 10;
dzēšanas darījumus bilances pasīvā kodā F10 02 00 20.
palielinājuma darījumus bilances aktīvā kodā F25 01 00 10;
samazinājuma darījumus bilances aktīvā kodā F25 01 00 20.
SDR izveide, SDR piešķīruma darījuma rezultātā, un tā anulēšana, dzēšot SDR piešķīrumu, ir darījumi, kas tiek atzīti vienlaikus aktīvos kā SDR turējums Latvijas Bankas kontā un saistības par SDR piešķīrumu.
SDR turējuma darījumi Latvijas Bankas kontā ir arī, piemēram, procentu ieņēmumu saņemšana/procentu izdevumu veikšana, SDR turējuma atlikuma palielinājums/samazinājums SDR konvertācijas no/uz citu valūtu un apkalpošanas maksas izdevumu veikšanas rezultātā.
Darījumu klasificēšanu finanšu instrumenta klasifikācijas apakškategorijās F25 01 00 00 "Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) turējums (bilances aktīvā)" un F10 02 00 00 "Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) piešķīrums (bilances pasīvā)" Valsts kase piemērotu darījumiem, kas tiks veikti pēc grozījumu MK noteikumos Nr. 875 stāšanās spēkā.
Kā arī pēc grozījumu MK noteikumos Nr. 875 spēkā stāšanās Valsts kase pirmajā pārskata periodā SVF piešķirtos speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) līdzekļus finanšu statistikas pārskatos pārklasificētu un uzrādītu kā speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) piešķīruma (saistību postenis) atlikumu, tādējādi arī saistību posteni, kas nav MK noteikumu Nr.7 kategorija, neiekļaujot valsts parādā. Šādos Valsts kases sagatavotajos pārskatos pēc grozījumu stāšanās spēkā samazinātos valsts parāda atlikums par 439 317 tūkst. XDR (543 113 tūkst. euro vērtībā pēc 31.12.2021. valūtas maiņas kursa):

Valsts un pašvaldību aizņēmumu pārskats (mēneša pārskata 5.2.pielikums) rādītājos “Aizņēmumi SVF norēķinu vienībās (XDR)/ Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem (IMF)”, “Kopā   XDR “ un “Valsts un pašvaldību aizņēmumi nominālvērtībā kopā”;
Valsts un pašvaldību parāds (mēneša pārskata 5.pielikums) rādītājos “3.2.Vidējā termiņa un ilgtermiņa aizņēmumi” un attiecīgi “KOPĀ  nominālvērtībā (1.+2.+3.)”, “ārējais parāds  nominālvērtībā kopā” un “KOPĀ nominālvērtībā ar AFI  (1.+2.+3.+4.)”;
Pārskats par valsts konsolidēto parādu (Gada pārskata 1.sējums) rādītājos “I. Valsts parāds/ Aizņēmumi” un attiecīgi “III. Kopā valsts un pašvaldību parāds (I.+II.)/ Aizņēmumi”  un “V. Valsts konsolidētais parāds (III.-IV.)/ Aizņēmumi”.;
Central Government Debt (Centrālās valdības parāda datu laikarindas SVF Specialā datu izplatīšanas standarta Plus ietvaros) rādītājos “3.2. Medium - term and long - term loans”, “TOTAL at nominal value (1.+2.+3.)” un “TOTAL foreign debt at nominal value”.
Grozījumi MK noteikumos Nr.875 attiecināmi tikai uz Valsts kasi, kas veic valsts budžeta finanšu uzskaiti. Citi šo noteikumu subjekti neveic šādus finanšu darījumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projekts attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm, līdz ar to nav nepieciešams organizēt sabiedrības līdzdalības pasākumus.
Noteikumu projekta izstrādē līdzdarbojās Centrālā statistikas pārvalde.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts kase
  • Finanšu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi