Anotācija (ex-ante)

21-TA-470: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu
 " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi, ievērojot Atsavināšanas likuma  44.panta ceturto daļu.  

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir, ievērojot  Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu,  atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus, kuri ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā un vienu nekustamo īpašumu (zemes vienības domājamās daļas), kas ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ievērojot to, ka tie nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
            Izstrādātais rīkojuma projekts „Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē šādus valsts  nekustamos īpašumus:
            1. Ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 534 0015) – būvi (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 004) - Rudbāržu ielā 10B, Liepājā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā, kopā ar būvei piesaistāmajām 195/6998 domājamām daļām no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 034 0461) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) - 0,1733 ha kopplatībā Rudbāržu ielā 10, Liepājā, kas ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
            Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 534 0015) – būvi (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 004), Rudbāržu ielā 10B, Liepājā, nostiprinātas uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000611088, lēmuma datums: 17.03.2021. Zemesgrāmatas nodalījuma I daļas 1.iedaļas ierakstā Nr.1.2. ir atzīme – būve saistīta ar zemes gabalu (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461).
                 Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem būvei (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 004), Rudbāržu ielā 10B, Liepājā, noteiktais galvenais lietošanas veids: kods:1242 – garāžu ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 2021.gada 1.janvāri noteikta 624 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 004) platība ir 19,5 kv.m.
            Saskaņā ar NĪVKIS datiem būves (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 004) nolietojums pamatiem ir 35%, ārsienām un karkasiem nolietojums ir 40% un jumtam (segumam) nolietojums ir 40%.
            Nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 534 0015) nav noslēgts nomas līgums.
Būve (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 004) atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) Rudbāržu ielā 10, Liepājā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr.1700 034 0461) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) 1733 m2 platībā Rudbāržu ielā 10, Liepājā, Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000514517 (lēmuma datums: 12.11.2020.) nostiprinātas:
5857/6998 domājamo daļu apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā;
1141/6998 domājamo daļu apmērā vairākām privātpersonām.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 16 915 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) noteiktais lietošanas mērķis – kods: 1104 – transporta līdzekļu garāžu apbūve. Zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) kopējā platība ir 0,1733 ha.
            Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) noteikti šādi apgrūtinājumu veidi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (0,0026 ha);
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (0,0062 ha);
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (0,0197 ha);
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (0,0136 ha);
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (0,0044 ha);
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (0,0024 ha);
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (0,0247 ha);
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (0,0092 ha).
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Par 195/6998 domājamo daļu no zemes vienības par būvi (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 004) ar Valsts vides dienestu noslēgts Apbūvēta zemesgabala Rudbāržu ielā 10, Liepājā, daļas 2013.gada 15.augusta nomas līgums Nr.8-1-13-39/1403.     Minētais nomas līgums noslēgts, lai Valsts vides dienests apsaimniekotu un uzturētu tiesiskajā valdījumā esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 004). Atbilstoši noslēgtā nomas līguma 7.2.punktam līgums uzskatāms par izbeigtu, ja nomnieks zaudē īpašuma (lietošanas) tiesības uz apbūvi, kas atrodas uz iznomātā zemes gabala, kā arī noteikts pienākums nomniekam informēt iznomātāju par ēkas atsavināšanu piecu darba dienu laikā.
Uz zemes vienības atrodas vēl piecas būves (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 001, 1700 034 0461 002, 1700 034 0461 003, 1700 034 0461 005 un 1700 034 0461 006), kas pieder dažādiem īpašniekiem, no kuriem daži ēku īpašnieki savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā:
– būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 001) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 534 0461) – Rudbāržu ielā 10, Liepājā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas vairākām privātpersonām Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000317091;
– būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 002) – Rudbāržu ielā 10, Liepājā. Saskaņā ar informāciju no NĪVKIS īpašumtiesības uz būvi nav reģistrētas;
– būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 003) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 534 0463) - Rudbāržu ielā 10A, Liepājā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas privātpersonai Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000520954;
– būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 005) ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 534 0002) – Rudbāržu ielā 10D, Liepājā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas privātpersonai Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000454732;
– būve – nedzīvojamā ēka (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 006) – Rudbāržu ielā 10B, Liepājā. Saskaņā ar informāciju no NĪVKIS īpašumtiesības uz būvi nav reģistrētas.
Atsavināšanas likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikts, ka publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 4.6.3. apakšpunktu, ja uz valsts zemesgabala ir divi vai vairāki patstāvīgi būvju īpašumi, kas pieder dažādiem īpašniekiem, no kuriem daži ēku īpašnieki savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā, atsavināšanas ierosinājumam jāpievieno notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu, paredzot, ka zemesgrāmatā neierakstītajām ēkām tiek rezervēta tām piekrītoša, proporcionāla zemesgabala domājamā daļa, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās vai Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās kopā ar notariāli apliecinātu atteikumu slēgt šādu vienošanos, ja kāds no ēku īpašniekiem, kurš savas īpašuma tiesības ir nostiprinājis zemesgrāmatā, atteicies to slēgt.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Kurzemes reģionālās nodaļas 2012.gada 12.novembra atzinumu Nr.10-02/186057-1/1 “Par būvei piesaistītajām domājamām daļām no zemes vienības Rudbāržu ielā 10, Liepājā” būvei (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 004) piesaistītas 195/6998 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) Rudbāržu ielā 10, Liepājā.
            VNĪ saņemta Valsts vides dienesta 2021.gada 23.marta vēstule Nr.2.3/CS/871/2021, kurā Valsts vides dienests lūdz uzsākt nekustamā īpašuma Rudbāržu ielā 10B, Liepājā, atsavināšanas procesu. Valsts vides dienests informēja, ka nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams dienesta funkciju izpildei. Vienlaicīgi Valsts vides dienests lūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā minētā nekustamā īpašuma valdītāju, pilnvarot VNĪ veikt atsavināšanas procesu. 
            VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija 2021.gada 1.aprīlī (prot.Nr.IZKPL-21/14, 4.1.apakšpunkts) ir pieņēmusi lēmumu – konceptuāli atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma (kadastra Nr.1700 534 0015) Rudbāržu ielā 10B, Liepājā, atsavināšanu, nemainot valdītāju, kopā ar Finanšu ministrijas valdījumā esošajām tam piesaistītajām 195/6998 domājamām daļām no nekustamā īpašuma (kadastra Nr.1700 034 0461) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) - Rudbāržu ielā 10, Liepājā, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarojuma saņemšanas noteiktā kārtībā sagatavot un virzīt izskatīšanai attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu.
Pieņemot lēmumu par atsavināšanu, VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija ņēma vērā, ka:
 valsts nekustamā īpašuma valdītājam -  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nekustamais īpašums (būve) vairs nav nepieciešama publisko funkciju izpildei, kā arī saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegto informāciju, ka nav zināmas citas valsts pārvaldes iestādes funkcijas, kuru īstenošanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu (būvi) saglabāt valsts īpašumā, ir atbalstāma nekustamā īpašuma (būves) virzīšana atsavināšanai, nemainot valdītāju;
195/6998 domājamās daļas no nekustamā īpašuma nav nepieciešamas VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai un VNĪ rīcībā nav informācijas par to nepieciešamību citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.
            VNĪ saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021.gada 11.maija pilnvara Nr.1-132/4552, ar kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pilnvaro VNĪ veikt valstij  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā piederošā nekustamā īpašuma Rudbāržu ielā 10B, Liepājā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1700 534 0015), kas sastāv no būves ar kadastra apzīmējumu 1700 034 046 1004 atsavināšanu.
Lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas, rīkojuma projekts paredz valstij piederošo būvi (būves kadastra apzīmējums 1700 034 0461 004) – Rudbāržu ielā 10B, Liepājā, atsavināt kopā ar būvei piesaistāmajām 195/6998 domājamām daļām no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1700 034 0461) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) 1733  m2 platībā – Rudbāržu ielā 10, Liepājā, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus un 44.panta ceturtajā daļā ietverto principu.
            Pārējie zemes vienības kopīpašnieki ir izpirkuši zemes vienības daļas atbilstoši tiem piederošajām būvēm (to saistītajām daļām no zemes vienības.
            Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu, ir zemes vienības kopīpašnieki un uz zemes vienības esošo būvju īpašnieki. Pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
            Ja norādītajā termiņā no minētajām personām tiks saņemts viens pieteikums, izsole netiks rīkota un ar šo personu tiks slēgts pirkuma līgums par nosacīto cenu. Ja pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu noteiktajā termiņā būs iesniegušas vairākas pirmpirkuma tiesīgās  personas, tiks rīkota izsole starp šīm personām Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
            Izsoles noteikumos tiks norādīts pārdodamā nekustamā īpašuma sastāvs, informācija par būvju nolietojumu, kā arī tiks norādīts, ka valstij piederošās domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 034 0461) Rudbāržu ielā 10, Liepājā, atrodas kopīpašumā.

2. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 009 0208) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 009 0208) 0,1462 ha platībā un būves (būvju kadastra apzīmējumi 2700 009 0208 001, 2700 009 0208 002 un 2700 009 0208 003) – Gaismas ielā 3, Ventspilī.
            Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 009 0208) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 009 0208) 0.1462 ha platībā un būves (būvju kadastra apzīmējumi 2700 009 0208 001, 2700 009 0208 002 un 2700 009 0208 003) – Gaismas ielā 3, Ventspilī, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā Kurzemes rajona tiesas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000610893, lēmuma datums: 12.03.2021.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 009 0208) kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 15 600 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 009 0208) noteiktais lietošanas mērķis – kods: 0903 – valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve. Zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 009 0208) kopējā platība ir 0,1462 ha.
            Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 009 0208) nav noteikti apgrūtinājumi.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2700 009 0208) atrodas trīs būves (būvju kadastra apzīmējumi 2700 009 0208 001, 2700 009 0208 002 un 2700 009 0208 003).
Atbilstoši NĪVKIS datiem būve (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 001) ir administratīvā ēka un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 68 283 euro. Būvei (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 001) galvenais lietošanas veids – kods: 1220 – biroju ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 001)  platība ir 470,5 kv.m.  Saskaņā ar NĪVKIS datiem būves (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 001) nolietojums pamatiem ir 30%, ārsienām un karkasiem nolietojums ir 30%, pārsegumiem nolietojums ir 30%, jumtam (nesošajai konstrukcijai) nolietojums ir 30% un jumtam (segumam) nolietojums ir 30%.
Atbilstoši NĪVKIS datiem būve (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 002) ir garāža un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 3217 euro. Būvei (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 002) galvenais lietošanas veids – kods: 1242 – garāžu ēkas. Būves (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 002) platība ir 66,5 kv.m. Saskaņā ar NĪVKIS datiem būves (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 002) nolietojums pamatiem ir 21%, ārsienām un karkasiem nolietojums ir 30%, jumtam (nesošajai konstrukcijai) nolietojums ir 30% un jumtam (segumam) nolietojums ir 30%.
Atbilstoši NĪVKIS datiem būve (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 003) ir šķūnis un tā kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 173 euro. Būvei (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 003) galvenais lietošanas veids – kods: 1274 – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, tā platība ir 16,2 kv.m. Saskaņā ar NĪVKIS datiem būves (būves kadastra apzīmējums 2700 009 0208 003) nolietojums pamatiem ir 50%, ārsienām un karkasiem nolietojums ir 50%, jumtam (nesošajai konstrukcijai) nolietojums ir 50% un jumtam (segumam) nolietojums ir 80%.
Nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 009 0208) Gaismas ielā 3, Ventspilī, nav noslēgtu nomas līgumu.
            VNĪ saņemta Valsts vides dienesta 2021.gada 15.marta vēstule Nr. 2.1/CS/761/2021, kurā Valsts vides dienests lūdz uzsākt nekustamā īpašuma Gaismas ielā 3, Ventspilī, atsavināšanas procesu. Valsts vides dienests informēja, ka nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams dienesta funkciju izpildei. Vienlaicīgi Valsts vides dienests lūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā minētā nekustamā īpašuma valdītāju, pilnvarot VNĪ veikt atsavināšanas procesu.
            VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija 2021.gada 1.aprīlī (prot.Nr.IZKPL-21/14, 5.1.apakšpunkts) ir pieņēmusi lēmumu – konceptuāli atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma (kadastra Nr.2700 009 0208) Gaismas ielā 3, Ventspilī atsavināšanu, nemainot valdītāju, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarojuma saņemšanas noteiktā kārtībā sagatavot un virzīt izskatīšanai attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu.
Pieņemot lēmumu par atsavināšanu, VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija ņēma vērā, ka nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 009 0208) Gaismas ielā 3, Ventspilī, nav nepieciešams tās valdītājam - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī tas nav nepieciešams VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai un VNĪ rīcībā nav informācijas par tā nepieciešamību citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
            VNĪ saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021.gada 12.maija pilnvara Nr.1-132/4567, ar kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pilnvaro VNĪ veikt valstij  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā piederošā nekustamā īpašuma Gaismas ielā 3, Ventspilī (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 009 0208), kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 2700 009 0208 un būvēm ar kadastra apzīmējumiem 2700 009 0208 001, 2700 009 0208 002, 2700 009 0208 003 atsavināšanu.
            Izsoles noteikumos tiks norādīts pārdodamā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2700 009 0208) sastāvs, kā arī informācija par būvju nolietojumu.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ievērojot  Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu,  atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē Rīkojuma projektā iekļautos valsts nekustamos īpašumus, ievērojot to, ka tie nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Finanšu ministrija.
Atsavinot minētos nekustamos īpašumus, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktos ierobežojumus darījumiem ar zemi.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkumu līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Projekts attiecas uz publiskās pārvaldes politikas jomu.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu ievietojot  Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Attiecībā uz rīkojuma projekta 1.1.punktā minēto nekustamo īpašumu - zemes vienības kopīpašnieki un uz zemes vienības esošo būvju īpašnieki. Gadījumā, ja pirmpirkuma tiesības neizmanto pirmpirkuma tiesīgās personas, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
       Attiecībā uz rīkojuma projekta 1.2.punktā minēto nekustamo īpašumu - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
 Attiecībā uz rīkojuma projekta 1.2.punktā minēto nekustamo īpašumu - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2021.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar  likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 44.panta septīto daļu izlietos tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2021. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2021. gada 31. decembrim ieskaitīs valsts budžetā.
VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likumā 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu mājaslapā internetā. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē (https://izsoles.ta.gov.lv). Vienlaicīgi ar sludinājumu mājaslapā internetā, VNĪ mājaslapā ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv .
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija


Finanšu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija


Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Zemes vienības kopīpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no  nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma, kuru noraksti nepieciešami projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Pielikumi