Anotācija

Atlīdzības likuma 19.pantā noteiktas amatpersonu (darbinieku) tiesības saņemt pabalstu ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā un izmaksājamā pabalsta apmēru, bet Atlīdzības likuma 19.panta 2.⁵ daļā un 23.pantā noteikti ierobežojumi nelaimes gadījuma pabalsta izmaksai. Savukārt noteikumi Nr.565 atbilstoši Atlīdzības likuma 19.panta regulē kārtību, kādā piešķir un izmaksā nelaimes gadījuma pabalstu.
Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 3.punktā noteiktas prasības juridiskā datu apstrādes pamata noteikšanai tiesību aktos. Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.panta pirmā daļa nosaka, ka Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 2. un 3.punkta prasības attiecībā uz datu apstrādi, kas veicama, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, uzdevumu, ko pārzinis veic sabiedrības interesēs, vai lai pārzinis varētu īstenot tam likumīgi piešķirtas oficiālās pilnvaras, ir noteiktas attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos.
Līdz ar to noteikumos Nr.565 jānosaka informācijas aprites nosacījumi lēmuma par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu pieņemšanas procesā, tostarp, ievērojot iepriekš aprakstītos grozījumus Atlīdzības likumā. Nepieciešams arī konkretizēt jau šobrīd apstrādājamo personu datu apjomu, kuru ir tiesības pieprasīt un saņemt (apstrādāt) institūcijām nelaimes gadījuma apstākļu noskaidrošanas un lēmumu par pabalstu piešķiršanu pieņemšanas procesā un šo datu apstrādes nosacījumus.
No spēkā esošo noteikumu Nr.565 22.⁵1.apakšpunkta izriet, ka, ja nelaimes gadījums noticis ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, institūcija, kas saņēmusi amatpersonas iesniegumu, noskaidro nelaimes gadījuma apstākļus un sagatavo atzinumu, kuru veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai nosūta Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai (turpmāk – CMEK) un institūcijai, kas izmaksā pabalstu.
Atzinumā ir nepieciešams iekļaut visu informācijas apjomu, kas ļautu izvērtēt nelaimes gadījumā iegūtos veselības bojājumus, noteikt veselības bojājumu smaguma pakāpi un pieņemt lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu.
Lai nodrošinātu noteikumu Nr.565 atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, tostarp tās 6.panta 3.punktam ir nepieciešams noteikt lēmumu par pabalsta piešķiršanu un izmaksu, kā arī to pieņemšanai iesniegto dokumentu un informācijas glabāšanas termiņu.

 

Jau šobrīd noteikumu Nr.565 22.⁵1.apakšpunkts paredz, ka, ja nelaimes gadījums noticis ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, institūcija, kas saņēmusi amatpersonas iesniegumu, noskaidro nelaimes gadījuma apstākļus, un sagatavo atzinumu, kuru veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai nosūta CMEK un institūcijai, kas izmaksā pabalstu. Projektā mainīts institūcijas atzinuma nosaukums, lai novērstu iespējamās problēmas tiesību normu interpretācijā, jo saistībā ar nelaimes gadījumu pabalstu regulējumu esošais regulējums jau paredz vairāku atzinumu sagatavošanu un apriti (CMEK atzinums, kas tiek sagatavots saistībā ar nelaimes gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi, atzinums par nelaimes gadījumu darbā, ko sagatavo institūcija, izmeklējot nelaimes gadījumu darbā). Līdz ar to gadījumā, ja nelaimes gadījums noticis ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, un tas nav saistīts ar šo noteikumu 6.¹ punktu noteikto dienesta (amata) pienākumu pildīšanu institūcija, kurā amatpersona pilda dienesta pienākumus sagatavo nelaimes gadījuma apstākļu izvērtējumu.
Projekts ir precizēts, konkrēti nosakot CMEK un institūcijai, kas izmaksā pabalstu iesniedzamās un nelaimes gadījuma apstākļu izvērtējumā iekļaujamās informācijas apjomu, kas ir nepieciešams, lai ļautu izvērtēt nelaimes gadījumā iegūtos veselības bojājumus, noteikt veselības bojājumu smaguma pakāpi un pieņemt lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu, ievērojot Atlīdzības likuma 19.panta 2.³ daļā un 2.⁴ daļā ietvertos nosacījumus, kā arī Atlīdzības likuma 19.panta 2.⁵ daļā un 23.pantā noteiktos ierobežojumus pabalsta izmaksai.
Projekts paredz, ka nelaimes gadījuma apstākļu izvērtējumā iekļaujama:
1) amatpersonu un tās dienesta vietu identificējoša informācija;
2) notikušā nelaimes gadījuma apstākļu apraksts (datumu, kad noticis nelaimes gadījums, un īsu aprakstu par to, kādos apstākļos tas noticis) – informācija nepieciešama, lai būtu iespējams izvērtēt nelaimes gadījuma sasaisti un cēloņsakarību ar amatpersonai konstatētajiem veselības bojājumiem un darba (dienesta) nespēju, kā arī apstākļus, kādos noticis nelaimes gadījums kontekstā ar Atlīdzības likumā noteiktajiem ierobežojumiem pabalsta izmaksai;
3) informācija par amatpersonas vēršanos ārstniecības iestādē pēc nelaimes gadījuma, pievienojot amatpersonas iesniegto medicīnisko dokumentāciju par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem, vai informāciju par amatpersonai noteikto invaliditāti, pievienojot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par amatpersonai noteikto invaliditāti (ja amatpersonai noteikta invaliditāte) - informācija nepieciešama, lai būtu iespējams izvērtēt nelaimes gadījuma gūtos veselības bojājumus un to smaguma pakāpi, konstatēt amatpersonas vēršanos ārstniecības iestādē pēc nelaimes gadījuma, konstatēt darba (dienesta) nespējas iestāšanos un ilgumu (ja amatpersonai piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma nav izsniegta darbnespējas lapa) un darba (dienesta) nespējas cēloni un cēloņsakarību ar amatpersonai konstatētajiem veselības bojājumiem CMEK un darba (dienesta) nespēju, ievērojot  Atlīdzības likumā noteiktos nosacījums pabalsta izmaksai;
4) informācija par darba (dienesta) nespēju (tās sākuma, beigu datumu, ilgumu un cēloni) - informācija nepieciešama, lai būtu iespējams izvērtēt darba (dienesta) nespējas sasaisti un cēloņsakarību ar notikušo nelaimes gadījumu un pamatojumu nelaimes gadījuma pabalsta izmaksai atbilstoši Atlīdzības likumā noteiktajam;
5) informācija par Atlīdzības likumā noteikto pabalstu izmaksas ierobežojumu esamību vai neesamību - informācija nepieciešama, lai būtu iespējams izvērtēt apstākļus, kādos noticis nelaimes gadījums kontekstā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem ierobežojumus pabalsta izmaksai.
Lai nodrošinātu vienotu nelaimes gadījuma apstākļu izvērtējuma noformēšanas kārtību, projekts paredz papildināt noteikumus Nr.565 ar jaunu pielikumu – nelaimes gadījuma apstākļu izvērtējuma veidlapu, kas ietver minētās informācijas apjomu.
Papildus projektā ir precizēti noteikumu Nr.565 III un III¹ nodaļā minētie nosacījumi par amatpersonas (darbinieka) iesniegumu un tajā norādāmo informācijas apjomu, nosakot, ka iesniegumā var norādīt kontaktinformāciju - tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, saziņai ar amatpersonu (darbinieku), lai nepieciešamības gadījumā precizētu no tās saņemto informāciju un informētu par papildus iesniedzamo informāciju un dokumentiem.
Projekts paredz papildināt noteikumus Nr.565 ar lēmumu par pabalsta piešķiršanu un izmaksu, kā arī to pieņemšanai iesniegto dokumentu un informācijas glabāšanas termiņu. Glabāšanas termiņš nosakāms 10 gadi no lēmuma pieņemšanas brīža.
Minētais dokumentu un informācijas glabāšanas termiņš noteikts, ievērojot amatpersonas (darbinieka) tiesības iesniegt iesniegumu nelaimes gadījuma pabalsta apmēra pārskatīšanai un iespēju realizēt no administratīvā procesa izrietošās tiesības savu interešu aizsardzībai.
Saskaņā ar noteikumu Nr.565 18. un 22.¹⁰ punktu, ja amatpersonai (darbiniekam) piecu gadu laikā pēc nelaimes gadījuma veselības stāvoklis ir pasliktinājies un noteikta invaliditāte vai cita invaliditātes grupa uz laiku ne mazāku par vienu gadu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maina arī pabalsta apmēru. Tātad amatpersona (darbinieks) var vērsties jauna lēmuma pieņemšanai piecu gadu laikā un šādā gadījumā iepriekš pieņemtais lēmums ir saistošs jauna lēmuma pieņemšanas procesā.
Saskaņā ar noteikumu Nr.565 20.punktu, lai saņemtu nelaimes gadījuma pabalstu, amatpersona (darbinieks), kurai radušies veselības bojājumi, 18 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz institūcijā iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Līdz ar to ir jāparedz, ka sešus gadus un sešus mēnešus pēc iepriekš pieņemtā lēmuma amatpersona (darbinieks) var vērsties ar iesniegumu nelaimes gadījuma pabalsta apmēra pārskatīšanai.
Papildus nepieciešams ņemt vērā administratīvā procesa termiņus iesnieguma izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai un tā apstrīdēšanai, kā arī nepieciešamību noteiktu apstākļu gadījumā pagarināt vai atjaunot procesuālos termiņus, kas kopumā, paredzot arī apstrīdēšanu padotības kārtībā augstākā iestādē, var sasniegt atsevišķos gadījumos arī gada termiņu.
Vienlaikus jāparedz iespēja amatpersonai (darbiniekam) vērsties savu tiesību aizstāvībai tiesā un termiņu administratīvā procesa uzsākšanai tiesā, tostarp, iespēju nokavēto procesuālo termiņu atjaunot. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 9.punktu tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami.
Līdz ar to ir iespējams maksimālais termiņš pieteikuma pieņemšanai tiesai un administratīvā procesa uzsākšanai tiesā pat trīs gadus pēc lēmuma pieņemšanas padotības kārtībā augstākā iestādē.

 

Šobrīd noteikumi Nr.565 nenosaka nepārprotamu rīcību un pabalstu izmaksas nosacījumus gadījumos, kad CMEK amatpersonai (darbiniekam) pārskata nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi. Tomēr šādi gadījumi faktiski ir sastopami, ja tiek saņemta jauna medicīniskā informācija un atkārtoti tiek izvērtēts amatpersonas (darbinieka) veselības stāvoklis.
 

Lai nodrošinātu viennozīmīgu normatīvā akta tiesību normu piemērošanu, projekts paredz papildināt noteikumu Nr.565 III un III¹ nodaļu ar tiesību normu, kas nosaka, ka, ja amatpersonai (darbiniekam) pārskata nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi, nosakot smagāku pakāpi, atbilstoši no jauna noteiktajai veselības bojājuma smaguma pakāpei pārskata arī pabalsta apmēru.
 

Konstatēta nepieciešamība precizēt noteikumu Nr.565 terminoloģiju un atsevišķus nosacījumus nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanas un izmaksas procesā.
No administratīvo un finanšu resursu lietderīgas izmantošanas viedokļa nav pamatoti amatpersonu (darbinieku) nosūtīt uz CMEK nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai, ja, izmeklējot nelaimes gadījumu darbā, institūcija konstatē, ka, iespējams, pastāv Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas ierobežojumi un pirmsšķietami varētu tikt pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt pabalstu likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Šādā gadījumā amatpersona uz CMEK būtu nosūtāma tikai tad, ja nelaimes gadījuma apstākļi ir izvērtēti un pirmsšķietami minētie ierobežojumi pabalsta piešķiršanai un izmaksai nav konstatēti.
Piemēram, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā, pieņemot lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, šādi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas ierobežojumi, kuru dēļ atteikta pabalsta izmaksa, 2019.gadā bija 10 gadījumos, 2020.gadā – 4 gadījumos, 2021.gadā – 6 gadījumos, 2022.gadā – 6 gadījumos, bet 2023.gadā līdz projekta sagatavošanas brīdim 8 – gadījumos.
Saskaņā ar noteikumu Nr.565 11.punktu amatpersonu (darbinieku) veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai uz CMEK nosūta pēc ārstēšanās pabeigšanas vai pēc 16 nedēļu ilga ārstēšanās perioda, ja darbnespēja turpinās. Faktiski ārstēšanās periods var būt ilgstošs un  tas ne vienmēr ir saistīts ar darbnespējas periodu. Tāpat šādā gadījumā  institūcijas, kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus, rīcībā ne vienmēr būs informācija par amatpersonas (darbinieka) ārstniecības procesu un tā pabeigšanu, ja tas nav saistīts ar darbnespēju.
Saskaņā ar noteikumu Nr.565 16.punktu CMEK atzinumu  par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi nosūta institūcijai (struktūrvienībai), kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus un kura ir nosūtījusi amatpersonu (darbinieku) uz komisiju.
Vienlaikus CMEK atzinums ir būtisks institūcijai, kura pieņem lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu, jo nelaimes gadījumā iegūtā veselības bojājuma fakts un noteiktā veselības bojājuma smaguma pakāpe ir obligāts nosacījums, lai izvērtētu pabalsta piešķiršanas pamatojumu un noteiktu tā apmēru atbilstoši Atlīdzības likuma 19.panta 2.³  un 2.⁴ daļas noteikumiem. Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu pieņem un pabalstu izmaksā Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, kas nav institūcija, kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus un kura ir nosūtījusi amatpersonu (darbinieku) uz komisiju.
Noteikumu Nr.565 20.punktā noteikts, ka nelaimes gadījuma pabalsta saņemšanai, amatpersona (darbinieks), kurai radušies veselības bojājumi, 18 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz institūcijā iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, dienesta vietu, amatu un kontu kredītiestādē.
Esošajā noteikumu redakcijā nav norādīta institūcija, kurā iesniegums iesniedzams. Institūcija (struktūrvienība), kas pieņem lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu un izmaksā pabalstu, var nesakrist ar institūciju, kurā amatpersona (darbinieks) pilda amata (dienesta, darba) pienākumus un kura ir nosūtījusi amatpersonu (darbinieku) uz komisiju.
Atlīdzības likuma 19.panta 2.⁴ daļa attiecas uz pabalsta piešķiršanu amatpersonai, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet “nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus”. Savukārt noteikumu Nr.565 III¹ nodaļas, kas regulē šo nelaimes gadījumu piešķiršanas un izmaksas nosacījumus, 22.² un 22.³ punktā noteikta kārtība dokumentu iesniegšanai nelaimes gadījumā, “kas nav saistīts ar dienesta (amata) pienākumu pildīšanu”. Līdz ar to esošais noteikumu Nr.565 22.² un 22.³ punkts neatbilst Atlīdzības likuma 19.panta 2.⁴ daļā noteiktajam.
Noteikumu Nr.565 III nodaļa attiecināta uz nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu amatpersonām, kuras cietušas nelaimes gadījumā, pildot noteiktus, konkrētus ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus. Savukārt no minēto noteikumu III¹ nodaļas redakcijas izriet, ka šīs nodaļas regulējums attiecas uz pabalsta piešķiršanu sakarā ar nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar dienesta (amata) pienākumu pildīšanu, tajā skaitā sakarā ar nelaimes gadījumu, kas noticis ārpus dienesta pienākumu izpildes laika.
Līdz ar to esošā redakcija neietver viennozīmīgu regulējumu attiecībā uz pabalsta piešķiršanu gadījumā, ja nelaimes gadījums noticis pildot dienesta pienākumus, bet laikā, kad amatpersona nav pildījusi noteikumu Nr.565 6.¹ punktā minētos ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus. Ne visi dienesta (amata) pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku).
 

Lai nodrošinātu viennozīmīgu tiesību normu piemērošanu, projekts precizē noteikumus Nr.565, paredzot, ka amatpersona (darbinieks) netiek sūtīta uz CMEK nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai, ja ir pieņemts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums par amatpersonai (darbiniekam) noteikto invaliditāti.
Projekts precizē noteikumus Nr.565, nosakot, ka amatpersonu (darbinieku) veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai uz CMEK nosūta, ja pirms nosūtīšanas nav konstatēti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas ierobežojumi vai CMEK atzinums ir nepieciešams lēmuma par pabalsta piešķiršanu pieņemšanai. Ir pieļaujami gadījumi, ka, izmeklējot nelaimes gadījumu darbā, institūcija konstatē, ka iespējams (pirmsšķietami) pastāv Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas ierobežojumi, šādā gadījumā iespējams nav nepieciešamība amatpersonu (darbinieku) nosūtīt uz CMEK nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai. Tomēr pieļaujams arī, ka, pieņemot lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, institūcija, kas šādu lēmumu pieņem (attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi lēmumu pieņem Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs) konstatē, ka apstākļu noskaidrošanai un lēmuma pieņemšanai CMEK atzinums tomēr ir būtisks. Konstatējot, ka CMEK atzinums ir nepieciešams lēmuma par pabalsta piešķiršanu pieņemšanai, institūcija nosūta amatpersonu uz CMEK pēc Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra norādījuma, t.i. tad, ja nelaimes gadījuma apstākļi ir izvērtēti, nav apstiprinājušies apstākļi par citiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem pabalstu izmaksas ierobežojumiem un CMEK atzinums ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Projekts paredz, ka amatpersonu (darbinieku) veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai uz CMEK nosūta pēc darbnespējas beigām vai amatpersonas (darbinieka) paziņojuma par ārstēšanās pabeigšanu, vai pēc 16 nedēļu ilga ārstēšanās perioda, ja darbnespēja turpinās.
Projekts precizē noteikumus Nr.565, nosakot, ka CMEK atzinumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nosūta Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram, kas pieņem lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu, jo nelaimes gadījumā iegūtā veselības bojājuma fakts un noteiktā veselības bojājuma smaguma pakāpe ir obligāts nosacījums, lai izvērtētu pabalsta piešķiršanas pamatojumu un noteiktu tā apmēru atbilstoši Atlīdzības likuma 19.panta 2.³  un 2.⁴daļas noteikumiem.
Projekts nosaka, ka iesniegumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu iesniedz institūcijā, kura pieņem lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu, jo minētais iesniegums ir obligāti nepieciešama administratīvā procesa sastāvdaļa, pieņemot lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
Lai nodrošinātu viennozīmīgu normatīvā akta tiesību normu piemērošanu un novērstu šobrīd regulējumā esošās pretrunas, projekts paredz precizēt noteikumu Nr.565 22.² un 22.³ punktu, vārdus “kas nav saistīts ar dienesta (amata) pienākumu pildīšanu” aizstājot ar vārdiem “kas nav saistīts ar šo noteikumu 6.¹ punktā noteikto dienesta (amata) pienākumu pildīšanu”.
Saskaņā ar noteikumu Nr.565 22.⁴ punktu, ja nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu izpildes laika, amatpersona vienlaikus ar iesniegumu institūcijā iesniedz arī ārstniecības personas izsniegtu izziņu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem. Terminu “izziņa” nepieciešams aizstāt ar terminu “medicīniskā dokumentācija”, ievērojot Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” izmantoto terminoloģiju (izziņas kā medicīniskā dokumenta veids parasti netiek ārstniecības iestādēs izsniegtas). Tāpat  amatpersonas rīcībā esošā medicīniskā dokumentācija par nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu, kā arī nepieciešamā informācija, lai būtu iespējams izvērtēt nelaimes gadījuma gūtos veselības bojājumus un to smaguma pakāpi, ne vienmēr ir atspoguļota vienā konkrētā ārstniecības personas izsniegtā dokumentā, tas var būt dokumentu kopums, piemēram, medicīniskā dokumentācijas par ārstniecības iestādēs veiktajiem izmeklējumiem, manipulācijām vai dažādi ārstniecības personu slēdzieni.
 

Saskaņā ar Atlīdzības likuma 19.panta 2.⁴ daļu, gadījumā, kad amatpersona nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus, obligāts priekšnoteikums nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai ir nepieciešamība konstatēt, ka amatpersona piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma ir vērsusies ārstniecības iestādē, lai konstatētu veselības bojājumu, un piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma amatpersonai ir iestājusies ar nelaimes gadījumu saistīta pārejoša darba (dienesta) nespēja, kura ilgst vairāk par sešām dienām.
Līdz ar to gadījumā, kad amatpersona nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus, obligāts priekšnoteikums nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai ir nepieciešamība konstatēt, ka piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma amatpersonai ir iestājusies ar nelaimes gadījumu saistīta pārejoša darba (dienesta) nespēja, kura ilgst vairāk par sešām dienām.
Lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu pieņemšanas procesā konstatēts, ka ir gadījumi, kad amatpersona pēc notikušā nelaimes gadījuma atbilstoši medicīniskajai dokumentācijai faktiski nav darba spējīga (iegūtie veselības bojājumi un ārstniecības process nav savietojams ar spēju veikt darba (dienesta) pienākumus), bet darbnespējas lapa objektīvu iemeslu dēļ nav izsniegta (piemēram, amatpersonai pirms nelaimes gadījuma izsniegta jau cita darbnespējas lapa vai amatpersona ir atradusies atvaļinājumā, tai piešķirtas brīvdienas un tādēļ amatpersona ir atteikusies no darbnespējas lapas). Normatīvie akti nepieļauj divu darbnespējas lapu izsniegšanu vienlaicīgi, piemēram, gadījumos, ja personai ir atvērta darbnespējas lapa saistībā ar saslimuša bērna kopšanu vai slimību. Gadījumā, ja persona ir attaisnotā prombūtne (piemēram, atvaļinājums), persona ir tiesīga lūgt ārstniecības personai izsniegt darbnespējas lapu, bet tas nav obligāts pienākums un ne vienmēr šīs tiesības tiek izmantotas.
Tostarp, atsevišķos gadījumos, saņemot no amatpersonām medicīnisko informāciju, var konstatēt, ka nelaimes gadījumā iegūtie veselības bojājumi vai to ārstniecības process nevarēja būt savietojams ar spēju veikt darba (dienesta) pienākumus, piemēram, ārstniecības personas izsniegtajos dokumentos ir norādes, ka pacientam jāatrodas noteiktā miera režīma stāvoklī, pacientam ir ierobežota pārvietošanās vai kustību spēja u.tml.
Līdz ar to Atlīdzības likuma 19.panta 2.⁴ daļas nosacījumu izpildei ir nepieciešams papildināt tiesisko regulējumu, paredzot iespēju, ka nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršana iespējama arī gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ darbnespējas lapa saistībā ar notikušo nelaimes gadījumu nav atvērta.

 

Projekts papildina noteikumus Nr.565 ar nosacījumu, ka ja amatpersonai piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma nav izsniegta darbnespējas lapa attaisnotas prombūtnes dēļ (pirms nelaimes gadījuma atvērta cita darbnespējas lapa, atvaļinājums, brīvdienas), institūcija, kas pieņem lēmumu, izvērtējot saņemto informāciju par amatpersonas darba (dienesta) nespēju, attaisnoto prombūtni un medicīnisko dokumentāciju, var pieņemt lēmumu par pabalsta piešķiršanu, ja iespējams konstatēt, ka amatpersonas nelaimes gadījumā iegūtie veselības bojājumi vai to ārstniecības process nebija savietojams ar spēju veikt darba (dienesta) pienākumus ilgāk par sešām dienām, un ir konstatēti citi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie pabalstu izmaksas nosacījumi.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.pantam administratīvajā aktā (tajā skaitā, lēmumā par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt) ir jāietver administratīvā akta pamatojums un piemēroto tiesību normu uzskaitījums.
Ievērojot Atlīdzības likuma 19.panta 2.³ un 2.⁴ daļu, un noteikumu Nr.565 III un III¹ nodaļu, lēmums par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir balstīts uz noteikto nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi.
Saskaņā ar noteikumu Nr.565 10.punktu nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi amatpersonai (darbiniekam), izņemot valsts drošības iestādes amatpersonu, nosaka Iekšlietu ministrijas CMEK, bet noteikumu 15.punkts nosaka, ka pēc nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanas CMEK sagatavo atzinumu par nelaimes gadījumā gūtā veselības bojājuma smaguma pakāpi atbilstoši noteikumu 4.pielikumam. Savukārt, nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu “Veselības bojājumu smaguma pakāpes”.
Līdz ar to, minētais CMEK atzinums tiek pamatots ar noteikumu Nr.565 2.pielikumā minētajām veselības bojājumu smaguma pakāpēm un kritērijiem pakāpes noteikšanai, bet atzinums, savukārt, ir pamatojuma dokuments lēmumam par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
Piemērojot noteikumu Nr.565 2.pielikumu praksē, ir konstatētas problēmsituācijas, kas saistītas ar tajā uzskaitīto veselības bojājumu veidu piemērošanu un interpretāciju, kā arī nepilnīgu uzskaitījumu, kā rezultātā ir grūtības atbilstošas veselības bojājumu smaguma pakāpes klasificēšanā un rodas strīdus situācijas.
Bez tam, noteikumu Nr.565 4.pielikumā pievienotā atzinuma veidlapa šobrīd paredz, ka atzinumā tiek norādīta vienīgi konstatētā veselības bojājumu smaguma pakāpe, bet tā neparedz norādi uz minēto noteikumu 2.pielikuma punktu, kurš tiek piemērots veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai.
Ņemot vērā minēto, iestādei, kura pieņem lēmumu nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, nav informācijas par CMEK atzinuma pieņemšanā piemērotajiem tiesību normām, kā rezultātā nav iespējams sagatavot lēmumu, kurā būtu pilnvērtīgs administratīvā akta pamatojums un piemēroto tiesību normu uzskaitījums, kas ļautu administratīvā akta adresātam iepazīties ar visu lēmumu motivējošo un to pamatojošo informāciju, kā arī iespēju īstenot no administratīvā procesa izrietošās tiesības savu interešu aizsardzībai
 

Minēto problēmu risināšanai, projekts paredz izteikt noteikumi Nr.565 2.pielikumu jaunā redakcijā, precizējot atsevišķus veselības bojājumu veidus vai to skaidrāk aprakstot un izvēršot.
Noteikumu Nr.565 2.pielikuma 1.punkts “Smags veselības bojājums” saglabāts līdzšinējā redakcijā.  Noteikumu Nr.565 2.pielikuma 2.punktā  “Vidēji smags veselības bojājums” 2.2. apakšpunkts papildināts ar vārdu “lāpstiņa”, svītrots 2.3.apakšpunkts. Precizēts 2.pielikuma 2.19.apakšpunkts, tas izteikts jaunā redakcijā, darbnespēju attiecinot uz gadījumiem, kuri iekļauti 1.pielikuma 18.-26.punktā (asfiksija, saindēšanās, temperatūras iedarbība u.c.), pārējie vidēji smagie veselības bojājumi saglabāti līdzšinējā redakcijā.
Noteikumu Nr.565 2.pielikuma 3.punkts papildināts ar 3.12.-3.17.apakšpunktiem,  iekļaujot  tajos  bieži sastopamos veselības bojājumus (pirkstu nervu vai asinsvadu bojājums, atslēgkaula lūzums vai mežģījums, meniska bojājums, cīpslas plīsums,  saišu sastiepums, astes kaula lūzums), kuri līdz tam nebija skaidri definēti un kuri nav attiecināmi pie smagiem vai vidēji smagiem veselības bojājumiem.  Noteikumu Nr.565 2.pielikuma 3.3.apakšpunkts papildināts ar apakšžokļa mežģījumu vai lūzumu (augšžokļa un apakšžokļa kaulu lūzums iekļauts vidēji smagā  veselības bojājumā).   
Projekts paredz arī izteikt noteikumi Nr.565 4.pielikumu jaunā redakcijā, papildinot medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma veidlapu ar sadaļu, kurā norādāms atbilstošais noteikumu Nr.569 2.pielikuma punkts, kas piemērots atzinuma sagatavošanā.
 

Ar 2022. gada 19. maijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Atlīdzības likuma 19. pantā, pabalstu, kuri attiecas uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un valsts drošības iestādes amatpersonām, izmaksas nosacījumi tika attiecināti arī uz KNAB amatpersonām. Nepieciešams veikt grozījumus noteikumos Nr. 565 atbilstoši minētajiem grozījumiem atlīdzības likuma 19.pantā.
 

Projekts papildina noteikumus Nr.565 ar kārtību, kādā KNAB amatpersonai piešķir un izmaksā nelaimes gadījumu pabalstu, kā arī vienreizējo pabalstu KNAB amatpersonas nāves gadījumā.